Forums

Pļa, Tu tiešām nebiji mājās, kad humora izjūtu dalīja. 

Pa lielam jau tas viens no kārtējiem internetsūdiem (kā jau Jurkinam patīk pārpostot kā taisnību).   Internetā parasti cirkulējot ka izmaksas esot bijušas ap 2 miljoni un viss nozagts, bet fakt-cheks saka ka tas ir vienkārši viens no desmitiem/simtiem koka tiltiem džungļos, kur tādu pilns un nekādas miljoniem izmaksas tur neesot bijušas. Vienīgais interesantais fakts, ka sabrucis un kāds pamanījies nofilmēt.

Par kuru no šiem diviem ir runa, vai par kādu citu, un varbūt varu palūgt avotu infai par miljoniem? No koka taisīti izskatās abi, augstus viesus redzu uz pirmā, bet aprakstam “50m, no baļķēniem” vairāk atbilst otrais. Pirmajam neko par izmaksām neatradu. Otrajam turpat tajā instagramā kaut kādi miljoni pieminēti, bet tas ir kaut kāds instagrams. Nu var jau būt, ka taisnība, un ka tas ir vienīgais viegli atrodamais avots. Var jau būt.   https://www.reuters.com/world/africa/bridge-collapses-during-ribbon-cutting-ceremony-congo-2022-09-07/   https://imginn.com/reel/DRrIkBODJ7m/    

Ķīnā tikko atklāja jaunu 275 km garu dzelzceļa līniju, kura 90% no garuma sastāv no tiltiem un tuneļiem. Neesmu pameklējis izmaksas. Bet vangošu, ka nozaga vai izpļekarēja ļoti maz. Nesen kaut kur Āfrikā atklāja jaunu tiltu (~50m), ja pareizi atceros par 11 miljoniem (bet nav svarīgi, jo summa bija kārtā miljoni, un nē, ne tubriku, bet ASV dolāru). Atklāšanas brīdī tilts, kurš bija apmēram 2...3 m plats būvēts no neregulāriem baļķēniem un sastiprināts, pēc visa spriežot, ar govju sūdu līmi, sabruka ar visiem augstajiem viesiem. Tur tika nozagts un izpļekarēts praktiski viss. Latvija ir kaut kur pa vidu, ar nobīdi uz Āfrikas pusi.

Ejošs betona maisītājs par velti Medemciemā.  

Kā tur ar autobusu? Taču bija arī privāta kompānija, kas nodrošina? Sliedes bija, bet beigās atpirka, jo bija briesmīgā stāvoklī.

Pareizi! Vajag kapitālismu ar cilvēcisku seju! 🤣

Pa lielam tās ir apmēram 40 gadu vecas ziņas vai fakts. Liela daļa no tām privatizācijām izgāzās vai bankrotēja vai ik pa laikam bankrotē. Pašreizējais modelis ir ka lēnā garā viss tiek atkal nacionalizēts avi pārvērsts par 'privātām' bezpeļņas organizācijām, kuras pa lielam vada vietējās pašvaldības vai valsts. Gana daudz vēl ir privātajās rokās. Nu to jau var redzēt pēc vilciena biļešu cenām, dārgākās Eiropā 😂 Cik tagad vilciena biļetes lai tiktu līdz Londonai no manis? 50 - 60 pa dienas vidu un 100+ no rīta/vakarā (lētākās). 20 min brauciens £18. Tapēc arī pamazām tiek atkal nacionalizētas, jeb precizāk kad līgumi beidzas, tad vairs netiek pagarināti.   Tas pats ar ūdeni utt. Nulle investīciju, tikai max peļņas iegūšana. Man te vietējo laikam tagad atņēma un pārtaisija par bezpeļņas organizāciju.   Jaunais premjers saka ka nacionalizēs vai izpirks visu, kur varēs.

Neregulēts kapitālisms jeb dažu tik ļoti pielūgtais un bieži piesauktais brīvais tirgus ir efektīvs tikai vienā rādītājā - maksimālas peļņas gūšanā kapitāla īpašniekam. 

Pareizā atbilde būs ka - daļa transporta, ūdens, infrastruktūras, eneģijas ir privātās kompānijas (bieži vien valsts vairākuma kontrolētas) vai vienkārši valsts īpašumā, kā arī liela daļa ir tiešā valsts īpašumā.

Ja tas 26colligais, tad var glābt situāciju ieliekot 24collu aizmugurējo ratu. 

Nu jāsāk jau ar to ka pat pirmais punkts ir nepareizs. Cik zināms man ūdeni piegāda kompānija kas ir valsts.   Arī šis ir nepareizs. Cik zināms man te visi lokālie vilcieni un sliedes ir valsts īpašumā. aka Transport for Wales Rail Ltd     Pārējie punkti arī nav akurāti, ir gan ostas, gan enerģijas kompānijas, kas pieder pašvaldībām, valstij.   Parastais joks ir ka visas dzelzceļa kompānijas UK ir valsts īpašumā, tikai ne UK valsts. (kas ir 90% taisnība)  Arī prieminētais Thames Water ir pusceļā uz nacionalizāciju, jo vienkārši bankrotēja.

Jā es atceros, ka nesen atgriezies.  Uz manu jautājumu, vai tas labi, ka visa infrastuktūra ir privāta, pēc visu mīnusu un plusu uzskaitījuma saņēmu secinājumu: "Mūsdienu pasaules ekonomistu vairākums uzskata, ka veiksmīgākais modelis ir "stingri regulēts hibrīds". Bāzes infrastruktūrai (sliedes, asfalts, elektrotīkla vadi, ūdens caurules), kur konkurence fiziski nav iespējama, ir jābūt valsts vai pašvaldības kontrolē. Savukārt pakalpojumiem, kas izmanto šo bāzi (vilcienu operatori, loģistikas termināļi ostās, interneta pakalpojumu sniedzēji, elektroenerģijas ražotāji), būtu jābūt privātiem un savstarpēji konkurējošiem, lai nodrošinātu labāko cenu un kvalitāti sabiedrībai. Un pat tur, kur eksistē privātais monopols, valstij jābūt spēcīgam regulatoram, kas nosaka cenu griestus un kvalitātes standartus."   Viss jau būtu labi, ja postpadomju valstīs nebūtu augsta ierēdņu korumpētība.      

Dzīvoju Latvijā 

Nu ko, Salinieki. Izrādās, ka jums tur viss ir prihvatizēts. "Sākoties Mārgaretas Tečeres privatizācijas vilnim 1980. gados un turpinoties 90. gados, valsts pārdeva gandrīz visu stratēģisko infrastruktūru. Atšķirībā no kontinentālās Eiropas, kur daudzas jomas ir "jauktas" vai valsts kontrolētas, Anglijā privātās korporācijas un globālie investīciju fondi kontrolē pat tādas nozares, ko citur uzskata par valsts pamatfunkciju. Lūk, pārskats par to, kas vēl Anglijā pieder privātajam sektoram: 1. Ūdensvads un kanalizācija (100% privāts) Šis ir unikālākais un šobrīd arī strīdīgākais Anglijas infrastruktūras modelis. Atšķirībā no Latvijas vai citām Eiropas valstīm, kur ūdens un kanalizācija pieder pilsētu pašvaldībām (kā "Rīgas Ūdens"), Anglijā visas caurules, ūdenskrātuves, sūkņu stacijas un notekūdeņu attīrīšanas iekārtas pieder privātām kompānijām. Lielākā no tām ir Thames Water (apkalpo Londonu), kas pieder dažādiem starptautiskiem privātā kapitāla, Ķīnas, Abū Dabī un pensiju fondiem. Kāpēc tas ir skandāls mūsdienās: Privātie īpašnieki gadiem ilgi izmaksāja milzīgas dividendes akcionāriem, bet neieguldīja infrastruktūras atjaunošanā. Rezultātā Anglijā šobrīd ir milzīga krīze, jo veco cauruļu dēļ privātās kompānijas masveidā iepludina neattīrītus notekūdeņus upēs un jūrā. 2. Ostas (Gandrīz pilnībā privātas) Atšķirībā no iepriekš izrunātā ASV un Eiropas ostu modeļa, kur zeme pieder pilsētai vai valstij, Anglijā ostas ir privāts īpašums līdz pat pašai jūras gultnei. Lielākās ostu grupas, kā Associated British Ports (ABP) (kam pieder 21 osta, ieskaitot lielo Sauthemptonu) un Peel Ports (Liverpūle), ir simtprocentīgi privāti uzņēmumi. Arī viena no modernākajām un lielākajām ostām London Gateway tika uzbūvēta no nulles un pieder privātam Arābu Emirātu milzim DP World. Vairāk nekā 95% no Apvienotās Karalistes jūras kravām iet caur privātām ostām. 3. Dzelzceļš: Eksperiments, kas daļēji izgāzās Anglijas dzelzceļa stāsts ir ļoti sarežģīts, un tas ir piedzīvojis ievērojamas svārstības: Sliedes (Infrastruktūra): 1994. gadā Anglija privatizēja arī pašas dzelzceļa sliedes un stacijas, izveidojot privātu kompāniju Railtrack. Tas beidzās traģiski — taupot naudu uz uzturēšanu, notika vairākas letālas vilcienu avārijas. 2002. gadā valdība bija spiesta iejaukties, un sliedes atpirka atpakaļ valsts (šobrīd tās pārvalda valsts uzņēmums Network Rail). Vilcieni un operatori: Taču paši pasažieru pārvadājumi joprojām ir nodoti privātām kompānijām (kā franšīzes). Interesanti, ka pat paši vilcienu vagoni un lokomotīves nepieder pārvadātājiem, bet gan privātām līzinga kompānijām (ROSCOs), kas tos iznomā. Izņēmums (High Speed 1): Ātrgaitas līnija, kas savieno Londonu ar Lamanša tuneli, ir nodota ilgtermiņa privātā koncesijā konsorcijam, kurā ietilpst Kanādas pensiju fondi. 4. Enerģētika (Elektrība un gāze) Ja Latvijā ir valstij piederošais "Augstsprieguma tīkls" un "Sadales tīkls", tad Anglijā visa elektroapgādes un gāzes ķēde ir privāta. National Grid: Anglijas maģistrālie elektrības un gāzes vadi pieder biržā kotētai megakorporācijai National Grid. Arī spēkstacijas (kodolspēkstacijas, vēja parki) un vietējie sadales tīkli pieder privātām, bieži vien ārvalstu, enerģētikas kompānijām (piemēram, Francijas EDF vai Vācijas E.ON un RWE meitasuzņēmumiem). 5. Telekomunikācijas Līdzīgi kā daudzviet pasaulē, arī fiziskie kabeļi, kas atrodas zem zemes, ir privāti. Valsts telekomunikāciju dienests tika privatizēts 1984. gadā, kļūstot par British Telecom (BT). Tā meitasuzņēmumam Openreach pieder absolūti lielākā daļa fiziskās interneta un telefona infrastruktūras (kabeļi, stabi, sadales kastes) visā valstī. Vai kaut kas vispār ir palicis valstij? Vienīgā lielā infrastruktūras nozare Anglijā, kas ir izteikti palikusi valsts rokās, ir automaģistrāles un lielāko ceļu tīkls, ko uztur valsts aģentūra National Highways. Izņēmums ir atsevišķi tilti un viena privāta maksas automaģistrāle (M6 Toll netālu no Birmingemas). Pārējā ziņā Anglijas valsts loma ir kļuvusi tikai par privātā biznesa regulatoru, nosakot tarifu griestus un drošības noteikumus, kamēr pati dzelzs, betons un vadi pieder korporācijām."

Andri, neesi apsvēris nodarboties stendapu? Tev ir potenciāls!     👏🏻👏🏻👏🏻👏🏻👏🏻👏🏻👏🏻

Vienkārši neveiksmīgi nopirkts velo. Visi tie beņķi uz kronšteina, dizainēti tā ka tai trubai jābūt augstāk. Nu ko darīt? Pērc bagāžieku, jaunu benķi un ceri ka derēs. A varbūt nederēs tāpat.   Plus kautkāda aizdoma ka jauns beņķis + bagāžnieks maksās ne īpaši lētāk kā samainīt velo.

Nu tas aizmugures bērnu beņķiem pēc noklusējuma tā ir.

Nu ja, vispirms nopērk beņķi, pēc tam piemeklē velo.   Nez, vai tā nu tiešām ir, ka tam konkrētajam velo nevar pielikt beņķi. Vai konkrēto beņķi var - tas ir cits jautājums. Ja konkrēto nevar (vai ir grūti), tas nebūt nenozīmē, ka jāmaina velo - bieži vien pietiek nomainīt beņķi vai stiprinājumu (un nē, tas ne vienmēr ir dēvējams par šķūningu).