viesturs0711 Novembris 14, 2012 Share Novembris 14, 2012 Tāpēc nevajag mums eiro! 13 % tautas ir par eiro ieviešanu. Tas visu izsaka. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Novembris 14, 2012 Share Novembris 14, 2012 (labots) Jautājums ir nekorekti nostādīts. Pareizais jautājums, kam nevis kad būs algas un pensijas kā Eiropā. Tā kā ilgus gadus biju un esmu saistīts ar tirdzniecību un ražošanu, līdz ar to jebkuras izmaiņas ekonomikā uzreiz var pamanīt. Problēma ir tā, ka izaugsme ir tiem, ka ražo preces eksportam vai vietējam tirgum pieprasītā jomā, pērk/pārdod/attīsta NĪ, IT sfērā un viss, kas ap šo visu ir saistīts. Nav grūti saprast, ka visi šie cilvēki ir maza iedzīvotāju daļa. Pagaidām šī asinsrite aizceļojusi līdz lielveikaliem un to apgrozījums ir pieaudzis. Valsts toties ar šo pieaugumu pagaidām lāpa iepriekšējo gadu budžeta caurumus, bet šogad pensijām un pabalstiem vēl par īsu. Ja ražojošie cilvēki vairāk maksātu nodokļus, tad tie labumi līdz vienkāršās tautas atnāktu ātrāk. Tāpēc vērojama nevienlīdzība, vienai daļai ienākumi aug, otrai - stāv uz vietas kopš 2009. gada. Protams, ka izaugsme būs gan skaitļos, gan realitātē, jo biezais gals lēnām, bet tomēr velk līdz pārējos cilvēkus, bet cik lielā apjomā, to modelēt būs grūti ņemot vērā briestošo sociālo spriedzi. Tad jau pēc gadiem 4..5 algas un pensijas būs ka Eiropā . Veselais saprāts(un ,galvenais, citu un pašu pieredze liek to apšaubīt . Viss grozās ap darbu. Pamatā jau emigrē cilvēki no reģioniem, kas nav atraduši vietu Pierīgā Mazpilsētas un lauki stagnē, bet diemžēl to nevarēs neviens apturēt, un neesmu pa šiem gadiem dzirdējis kaut vienu ideju, kas tiešām varētu darboties. Nosacīti tukšā vietā (pensionāri, dzērāji) nekas nevar attīstīties, jo kultūras nav, sociālā vide degradēta un reāla darbaspēka nav, jo esošie strādāt nevēlas, bet potenciālie darbinieki šādā depresīvā vidē negrib dzīvot. Un tie būtu ? Labots Novembris 14, 2012 - Mr.Līkrocis 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Fruzz Novembris 15, 2012 Share Novembris 15, 2012 Latvijas Banka ir publicējusi pētījumu, kurā teikts, ka Latvijas ekonomika ik gadu iegūs gandrīz 1 miljardu eiro, pateicoties eiro ieviešanai. Esmu par eiro. Tas ir tas pats kas ticēt čupakabras eksistencei. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Kams Novembris 15, 2012 Share Novembris 15, 2012 Bet cenas,tās gan jau pēc 4..5 mēnešiem būs ka Eiropā Jau ir Pārtika uz atsevišķām grupām pat dārgāka, kā dažās "lielajās, attīstītajās" Eiropas valstīs. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Rik0 Novembris 15, 2012 Share Novembris 15, 2012 (labots) Un par ekonomikas augšupeju spriež pēc apkārtredzamā dzīves līmeņa,nevis pēc ziņam Zini, amatniekiem ir tāds teiciens - "acumērs - sūda mērs". Ja Tev un pāris draugiem iet slikti, tad tas nenozīmē neko par visu valsti. Nu piebrauc kādreiz pie Depo un paskaties, grūti brīvu vietu tajā milzīgajā placī atrast ( un tā nav pārtika, ko varētu teikt - katram obligāti vajag un nav izvēles). Tas ļoti labi sasaucas ar to, ka mazumtirdzniecības apgrozījums 2012.1-5. pret 2011.g. attiecīgo periodu pieaudzis par ~10%. (tas ir salīdzināmajās cenās) Kādas ir tavas versijas, kā tas tā var būt, ka cilvēki pērk par 10% vairāk, bet dzīves līmenis uz augšu neiet? Labots Novembris 15, 2012 - Rik0 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Novembris 15, 2012 Share Novembris 15, 2012 Cilvēki vienkārši uzkrītoši meklē, kur lētāk. Aizbrauc paskaties, cik 'pilnas' stāvvietas ir K-rautā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
uldiss Novembris 15, 2012 Share Novembris 15, 2012 (labots) "uldis, vai tad uz solījumiem veido izaugsmes prognozi? Tad jau mēs būtu bagātākā valsts pasaulē, ja ņemtu vērā to, ko mūsu dīžgari ir teikuši. Cik man zināms, tad visu apakšā ir skaitļi ar konkrētām formulām. Ja jau skolā mācījies ekonomiku, tad ar dažām aprēķinu metodikām vajadzēt būtu iepazinies.Kādiem jābūt pamatojumiem, lai šie skaitļi (cerams, ka nepalaidi garām to grafiku) būtu tavuprāt ticami un kas šajā rakstā apgalvots tāds, kas liek apšaubīt teikto? Pašlaik sanāk, ka laika prognožu veidotāji arī ir šarlatāni, jo nevar precīzi prognozēt, ka tieši tas konkrētais mākonis līs ar varbūtību 99.999% konkrētajā vietā." Kādiem pamatojumiem jābūt? Ir jābūt nosauktām, vismaz, galvenajām nozarēm, uz kurām ir attiecināta ekonomiskā izaugsme. Ir jābūt apzinātiem tirgiem, kuros iesim, vai paplašināsimies. Kas par to liecina? Vispārīgi pateikt, ka pieaugs ekonomiskā aktivitāte, jo citās valstīs esot pieaugusi, ir nepateikt neko. Kur Latvijai tā pieaugs? Veikalos cenas pieaugs, tas tā kā būtu skaidrākais no visa. Ks vēl? Ndokļu likmes un jauni nodevu veidi, varbūt? Tlāk, kas? Li liktu skaitļus ar formulām, ir jābūt objektam pie kura tos piemērot. Pemēram, tukšas istabas saražotās produkcijas apjomu ne ar kādām formulām nevar prognozēt lielāku tamdēļ vien, ka valsts, kurā atrodas istaba, pievienojas kādai citai zonai. Itabā ir jāizveido ražošana, lai vispār sāktu runāt par produkciju kā tādu. Bet, pirms tam ir jābūt zināmam, kur produkciju pārdos, jo ražot tāpat vien priekš noliktavas, arī nevar. Lūk, par to eiroreklāma un piesauktie eksperti klusē. "Latvijas Banka ir publicējusi pētījumu, kurā teikts, ka Latvijas ekonomika ik gadu iegūs gandrīz 1 miljardu eiro, pateicoties eiro ieviešanai. Esmu par eiro." Bet, ja rublis, vai drahma būtu ienesīgāki, tad attiecīgi par tiem, vai ne? "Zini, amatniekiem ir tāds teiciens - "acumērs - sūda mērs". Ja Tev un pāris draugiem iet slikti, tad tas nenozīmē neko par visu valsti. Nu piebrauc kādreiz pie Depo un paskaties, grūti brīvu vietu tajā milzīgajā placī atrast ( un tā nav pārtika, ko varētu teikt - katram obligāti vajag un nav izvēles). " Sveiciens ekonomikas ministram un prezidentam! Arī viņi tā uzskata, ka visa valsts atrodas Depo stāvlaukumā. "Tas ļoti labi sasaucas ar to, ka mazumtirdzniecības apgrozījums 2012.1-5. pret 2011.g. attiecīgo periodu pieaudzis par ~10%. (tas ir salīdzināmajās cenās) Kādas ir tavas versijas, kā tas tā var būt, ka cilvēki pērk par 10% vairāk, bet dzīves līmenis uz augšu neiet?" Mana versija ir, ka tie, kas citkārt būtu pirkuši jaunu māju, tagad to nevar atļauties un vairak līdzekļu atliek remontēt un pārtaisīt esošo. Tāpat arī cenas nemitīgi aug un pērkot to pašu daudzumu nākas samaksāt vairāk. Līdzīgi, pirmajos krīzes gados pieauga ārzemju ceļojumu daudzums. Biezie atrada sev pieticīgāku nodarbošanos. Skat, pat tie daži trūcīgākie, kas nevīžo aizsist Depo laukumu ar saviem rūpīgi slēptajiem auto, sākuši maksāt vairāk par to pašu piena paciņu. Vairs negrib pirkties pa lēto. Lepni kļuvuši, vai? Labots Novembris 15, 2012 - uldiss Link to comment Share on other sites More sharing options...
VIL Novembris 15, 2012 Share Novembris 15, 2012 Mana versija ir, ka tie, kas citkārt būtu pirkuši jaunu māju, tagad to nevar atļauties un vairak līdzekļu atliek remontēt un pārtaisīt esošo. Remonti ir stabila vērtība. Ja kādu apstākļu dēļ cilvēki gadus piecus atturas remontēt savu mājokli, tad pēc šiem 5 gadiem daudzās plaisas un pleķus viņi ziedīs ciet ar divkāršu sparu. Protams, esošajiem materiāliem cenas pieaug. Turīgāki ļaudis izvēlas dārgākus materiālus. Tas viss ietekmē kopējo apgrozījumu. Citādi NĪ un būvniecības sektors dod mājienus par ekonomikas veselību. Bada laikā neviens tapetes nelīmē. Link to comment Share on other sites More sharing options...
uldiss Novembris 15, 2012 Share Novembris 15, 2012 paskai vēl, ka bada laikā biezie "tapetes nelīmē" Link to comment Share on other sites More sharing options...
VIL Novembris 15, 2012 Share Novembris 15, 2012 Cilvēki, protams, ir dažādi un uzvedas dažādi. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Novembris 15, 2012 Share Novembris 15, 2012 Kuras ir tās preces, kuru cenu pieaaugums ir pieaudzis par 10%, tajā pašā laikā apjoms palicis līdzšinējais. Jebkurš lielveikals apstiprinās, ka cilvēki pērk vairāk un pieaudzis apgrozījums nevis tikai cenas. Ja netici skaitļiem, ej pie gaišreģiem, kas izzīlēs tev nākotni. Aizej sestdienās uz jebkuru iepirkšanās centru, palielāku veikalu - tur vienkārši gāž apkārt un nav vietas kur nolikt autiņu. Ja vēl joprojām netici, pastaigā vēl uz kaut kādām vietām. Tāpat arī cenas nemitīgi aug un pērkot to pašu daudzumu nākas samaksāt vairāk. Te tev ir pilnīgi aplams viedoklis, kas balstīts uz baumām - tie kas grib un var pirkt māju, to arī pirks. Variē cena, mājas lielums, vieta, bet mērķis no tā nemainās. Mana versija ir, ka tie, kas citkārt būtu pirkuši jaunu māju Visi nodokļi ir zināmi. Eksporta tirgus valstis arī zināmas. Par konkrētākām lietām var apskatīties nākamajā valsts budžetā, kur viss sarakstīts pa pozīcijām. Par izpildi var salīdzināt iepriekšējā gada budžetu. Lai pavisam konkrēti varētu zināt procentu simtdaļās, jāprasa uzņēmējam, ko viņš plāno darīt, bet kā mēs zinam, biznesā neko precīzi nevar prognozēt. Kam tev vajag detaļas - ķeksīša pēc? Kādiem pamatojumiem jābūt? Ir jābūt nosauktām, vismaz, galvenajām nozarēm, uz kurām ir attiecināta ekonomiskā izaugsme. Ir jābūt apzinātiem tirgiem, kuros iesim, vai paplašināsimies. Kas par to liecina? Vispārīgi pateikt, ka pieaugs ekonomiskā aktivitāte, jo citās valstīs esot pieaugusi, ir nepateikt neko. Kur Latvijai tā pieaugs? Veikalos cenas pieaugs, tas tā kā būtu skaidrākais no visa. Ks vēl? Ndokļu likmes un jauni nodevu veidi, varbūt? Tlāk, kas? Li liktu skaitļus ar formulām, ir jābūt objektam pie kura tos piemērot. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Rik0 Novembris 15, 2012 Share Novembris 15, 2012 Pirmārt "ekspertiem" ieteiku apskatīties, ko īsti nozīmē "salīdzināmajās cenās" pirms runāt par "materiāliem cenas pieaug" (citādi uzparasaties uz ne parāk glaimojošiem secinājumiem par sevi). Mani vienkārši fascinē ar kādu neatlaidību cilvēki cenšas noliegt to, ka esam sākuši rāpties ārā no krīzes, pat ja fakti to skaidri apliecina. Izdomās visādas ar neko nepamatotas pseidoteroijas tā vietā lai vienkārši pieņemtu faktus un priecātos. 3 Link to comment Share on other sites More sharing options...
VIL Novembris 15, 2012 Share Novembris 15, 2012 Kuras ir tās preces, kuru cenu pieaaugums ir pieaudzis par 10%, tajā pašā laikā apjoms palicis līdzšinējais. Izšķir 2 statistikas veidus: 1) faktiskās cenas [ja bulciņa gada laikā sadārdzinās par 10% un tiek pārdota 1 bulciņa gadā, tad apgrozījums pieaug par 10%] 2) salīdzināmās cenas [bulciņas cenu koriģē par inflācijas koeficientu] Teorētiski pastāv iespēja, ka pie 3% inflācijas tieši bulciņas no kviešu miltiem sadārdzinās par 27%, tad tiešām cenas kāpums bulciņu segmentā būs sekmējis arī apgrozījumu salīdzināmajās cenās. cēlonis: dažādu patēriņu grozu cenu izmaiņas atšķiras. Link to comment Share on other sites More sharing options...
jakslis Novembris 15, 2012 Author Share Novembris 15, 2012 (labots) cilvēki pērk vairāk un pieaudzis apgrozījums Te ir arī viens cits aspekts,kurš it nemaz nav vietejās ekonomikas nopelns . Tautas valodā tas skan,kā dziesmā: "Man radi dzīvo ārzemēs" . Ka zināms ,tādu vietējo paliek aizvien vairāk. Pats esi labi iekārtojies ,viss stabils. Vajadzētu notikt kādai ķibelei(protams,nevēlu,tikai ,kā piemērs),lai viss sabrūk ,un ir jameklē darbs . Tad redzētu ,cik augsts dzīves līmenis pie mums . Labots Novembris 15, 2012 - jakslis Link to comment Share on other sites More sharing options...
Rik0 Novembris 15, 2012 Share Novembris 15, 2012 paskai vēl, ka bada laikā biezie "tapetes nelīmē" Nu ja gada laikā biezo skaits pieaug par 25%, tad laikam vajadzētu izdarīt secināumus, ka esam uz varena izaugsmes viļņa.... Link to comment Share on other sites More sharing options...
VIL Novembris 15, 2012 Share Novembris 15, 2012 lai vienkārši pieņemtu faktus un priecātos Kā var priecāties, ja kaimiņam kļūst labāk? 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
uldiss Novembris 15, 2012 Share Novembris 15, 2012 "Kuras ir tās preces, kuru cenu pieaaugums ir pieaudzis par 10%, tajā pašā laikā apjoms palicis līdzšinējais. Jebkurš lielveikals apstiprinās, ka cilvēki pērk vairāk un pieaudzis apgrozījums nevis tikai cenas. Ja netici skaitļiem, ej pie gaišreģiem, kas izzīlēs tev nākotni. Aizej sestdienās uz jebkuru iepirkšanās centru, palielāku veikalu - tur vienkārši gāž apkārt un nav vietas kur nolikt autiņu. Ja vēl joprojām netici, pastaigā vēl uz kaut kādām vietām. uldiss, 15 November 2012 - 10:03 teica: Tāpat arī cenas nemitīgi aug un pērkot to pašu daudzumu nākas samaksāt vairāk." Paklau, mēs visi pērkam pārtiku. Ja pirms diviem gadiem es iekļāvos Ls 20, tad tagad tie ir Ls 30 pie kases. Cenšos taupīt, cik spēka, kā toreiz tā tagad. Kā zināms, krīze bija un arvien turpinās. Tas ir tikai cenu dēļ, nevis ka grozs būtu pilnāks. Reāli man iznāk divos gados cenu kāpums 30% uz to pašu pārtikas grozu. Ja no iestāstīšanas mans maksājums pie kases samazināsies, tad uz priekšu, es pacietīgi klausos. Man ļoti noderētu. Citiem arī. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Novembris 15, 2012 Share Novembris 15, 2012 Ja nauda ieplūst valstī, tad jebkurā gadījumā tikai veicina valsts izaugsmi, jo ārpus Latvijas pelnīto naudu tērē tepat. Te ir arī viens cits aspekts,kurš it nemaz nav vietejās ekonomikas nopelns Link to comment Share on other sites More sharing options...
uldiss Novembris 15, 2012 Share Novembris 15, 2012 "Pievienots Pirms 4 minūtēm uldiss, 15 November 2012 - 11:26 teica: paskai vēl, ka bada laikā biezie "tapetes nelīmē" Nu ja gada laikā biezo skaits pieaug par 25%, tad laikam vajadzētu izdarīt secināumus, ka esam uz varena izaugsmes viļņa...." Pamēģini kādreiz runāt par tēmu, vai mazliet atpūties. Link to comment Share on other sites More sharing options...
jakslis Novembris 15, 2012 Author Share Novembris 15, 2012 "Izdomās visādas ar neko nepamatotas pseidoteroijas tā vietā lai vienkārši pieņemtu faktus un priecātos." Aizej uz veikalu nopērc maizi ar sāli,sēdi pieņem sarakstītos faktus un priecājies . Jo nekas vairāk ,kā maize ar sāli,kā nesanāca ,tā arī nesanāk,bet fakti paliek fakti un par par faktiem ir jāpriecājas . Tik faktus vēderā neliksi un bērnam mugurā neuzvilksi ! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Novembris 15, 2012 Share Novembris 15, 2012 Ja reiz esi tādu faktu konstatējis un centies taupīt, tad arī nesagadātu grūtības veikt groza analīzi, kas par 30% palielināja izmaksas. Ja pirms diviem gadiem es iekļāvos Ls 20, tad tagad tie ir Ls 30 pie kases. Link to comment Share on other sites More sharing options...
jakslis Novembris 15, 2012 Author Share Novembris 15, 2012 "Nu ja gada laikā biezo skaits pieaug par 25%, tad laikam vajadzētu izdarīt secināumus, ka esam uz varena izaugsmes viļņa...." Un par cik ir pieaudzis nabago skaits ? Viņš sarūk ? Vidējais slānis pie mums drīz vairs vispār nepastavēs. Būs tikai biezie un nabagi-viņu vergi. Link to comment Share on other sites More sharing options...
uldiss Novembris 15, 2012 Share Novembris 15, 2012 "Visi nodokļi ir zināmi. Eksporta tirgus valstis arī zināmas. Par konkrētākām lietām var apskatīties nākamajā valsts budžetā, kur viss sarakstīts pa pozīcijām. Par izpildi var salīdzināt iepriekšējā gada budžetu. Lai pavisam konkrēti varētu zināt procentu simtdaļās, jāprasa uzņēmējam, ko viņš plāno darīt, bet kā mēs zinam, biznesā neko precīzi nevar prognozēt. Kam tev vajag detaļas - ķeksīša pēc? uldiss, 15 November 2012 - 10:03 teica: Kādiem pamatojumiem jābūt? Ir jābūt nosauktām, vismaz, galvenajām nozarēm, uz kurām ir attiecināta ekonomiskā izaugsme. Ir jābūt apzinātiem tirgiem, kuros iesim, vai paplašināsimies. Kas par to liecina? Vispārīgi pateikt, ka pieaugs ekonomiskā aktivitāte, jo citās valstīs esot pieaugusi, ir nepateikt neko. Kur Latvijai tā pieaugs? Veikalos cenas pieaugs, tas tā kā būtu skaidrākais no visa. Ks vēl? Ndokļu likmes un jauni nodevu veidi, varbūt? Tlāk, kas? Li liktu skaitļus ar formulām, ir jābūt objektam pie kura tos piemērot." Kādās, vēl simtdaļās? Es teicu, ka eksperta rakstā pat galvenās nozares nav nosauktas, ne arī tirgi, kuros būtu mūsu izaugsme pamatojama. Esošie tirgi ir esošie tirgi. Kāds pamats ir solīt vairāk, ja ir tā kā ir? Vai ir droši signāli, ka pircēji gribēs pirkt vairāk? Kas viņiem tagad liedz pirkt? Tas, ka mēs savā valstī lietojam latu viņos izraisa tādu riebumu pret Latvijass ražojumiem, ka viņi prinicpā nepērk vairāk, vai kas? Domā, ka latu nomainot pret eiro, bet neko praktisku nedarot ekonomikas labā, kautkas mainīsies? P.s. Lūdzu, bez simtdaļām. Līdz prcizitātei vēl tālu, kamēr pat koncepcijas nav. Link to comment Share on other sites More sharing options...
versatile Novembris 15, 2012 Share Novembris 15, 2012 uldiss, nu nevar visu pēc viena cilvēka spriest. Man, piemēram, krīzes gadi bija ļoti grūti, bet tā bija faktiski apzināta izvēle, par prioritāti uzliekot izaugsmi un attīstību vidējā termiņā. Tagad ir mazliet brīvāk. Bet es no tā neidomājos izdarīt secinājumus, ka visa valsts dzīvo tāpat kā es. Mežavecis ļoti korketi izstāstīja, kur rodas pieaugums un kāpēc var teikt, ka krīze iet uz galu. Tie, kam tā ir beigusies, pavilks uz augšu arī pārējos. Galvenais ir kaut ko darīt, nevis skaitīt naudu citos maciņos un īdēt, ka nekā nav. Ar tādu attieksmi, zini, 19. gadā Bermontu arī hren būtu patriekuši - i tiem vīru bija vairāk, i ieroču... Link to comment Share on other sites More sharing options...
uldiss Novembris 15, 2012 Share Novembris 15, 2012 (labots) "Ja reiz esi tādu faktu konstatējis un centies taupīt, tad arī nesagadātu grūtības veikt groza analīzi, kas par 30% palielināja izmaksas. uldiss, 15 November 2012 - 11:43 teica: Ja pirms diviem gadiem es iekļāvos Ls 20, tad tagad tie ir Ls 30 pie kases." Protams. Precīzi nepateikšu, bet piena produkti, maize un dārzeņi kļūst arvien dārgāki. Arī kafija. Ko iesākt ar analīzi? Pie kases man dos atlaidi? Labots Novembris 15, 2012 - uldiss Link to comment Share on other sites More sharing options...
VIL Novembris 15, 2012 Share Novembris 15, 2012 Vidējais slānis pie mums drīz vairs vispār nepastavēs. Vidusslānis būs vienmēr. Tie ir nodokļu maksātāji un budžeta pildītāji. Trūcīgākie ļaudis ir pensionāri, nestrādājošie, pabalstu un mazo algu saņēmēji. Īsti biezie ir uzņēmēji, un viņi maizīti ar algu nepelna. Viņi pie samērā lieliem ienākumiem maksā samērā mazas UIN nodokļu likmes no pelņas. Strādājošie vispirms samaksā sociālo dodokli, tad IIN un pie kases vēl PVN. Link to comment Share on other sites More sharing options...
jakslis Novembris 15, 2012 Author Share Novembris 15, 2012 Domā, ka latu nomainot pret eiro, bet neko praktisku nedarot ekonomikas labā, kautkas mainīsies? °Bija taču pateikts ,miljards gadā garantēts . Link to comment Share on other sites More sharing options...
VIL Novembris 15, 2012 Share Novembris 15, 2012 Bija taču pateikts ,miljards gadā garantēts Lēmums par eiro ir stratēģisks. Tautsaimniecība N gadu laikā to miljardu varēs pacelt, strādājot vaiga sviedros. Link to comment Share on other sites More sharing options...
uldiss Novembris 15, 2012 Share Novembris 15, 2012 Ienākumu ziņā, man krīze gandrīz visār nav bijusi, vienkārši darba diena nu jau krietn;aku laiku beidzas, nevis 17.00, bet 21.00 līdz 23.00. Nedomāju, ka tāds režīms ilgtermiņā ir normāls. Tāpat arī zinu, ka daudziem tai pat laikā nav, gandrīz nekā, tāpēc jūtos pateicīgs, ka man ir ko darīt un galus savilkt varu. "Strādājošie vispirms samaksā sociālo dodokli, tad IIN un pie kases vēl PVN." PVN maksā pilnīgi visi. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Pirkss Novembris 15, 2012 Share Novembris 15, 2012 Dīvaini ka ar tādu darba režīmu tev ir laiks nonstopā pļurkstēt bootā... 3 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Novembris 15, 2012 Share Novembris 15, 2012 (labots) Vergiem vergu divkrāsu domāšana, kas nepieļauj citus variantus. Būs tikai biezie un nabagi-viņu vergi. Kāds būtu pamatojums? Ja profesionāls programmētājs pelna virs 1000Ls, tad nav nekādu apstākļu, kas šo lietu varētu izmainīt, ja vien nelaiž gurķi. Kāpēc programmētājs vai kāds cits savas nozares speciālists nevar piederēt pie vidusslāņa un saglabāt šo statusu? Vidējais slānis pie mums drīz vairs vispār nepastavēs. Labots Novembris 15, 2012 - Mr.Līkrocis Link to comment Share on other sites More sharing options...
Rik0 Novembris 15, 2012 Share Novembris 15, 2012 Pamēģini kādreiz runāt par tēmu, vai mazliet atpūties. Kā reizi Tev vajadzētu pie šī pieturēties, jo es tikai ar ironiju atbildēju uz atbidlēju uz Tavu "spīdoši argumentēto" postu "biezie līmē tapetes, tāpēc mazumtirdzniecība aug". Link to comment Share on other sites More sharing options...
uldiss Novembris 15, 2012 Share Novembris 15, 2012 (labots) "jakslis, 15 November 2012 - 12:01 teica: Bija taču pateikts ,miljards gadā garantēts Lēmums par eiro ir stratēģisks. Tautsaimniecība N gadu laikā to miljardu varēs pacelt, strādājot vaiga sviedros." Kāds tur stratēģisks lēmums? 2004.gadā stājoties ES, pie reizes apsolīja arī to. Neviens tad neko nepētīja. Tagad ir 2012.gada beigas. "Stratēģiskais" lēmums pirms 8 gadiem nebija izvērtēts un tagad, pat tas vairs nav aktuāls, jo sitācija eirozonā ir mainījusies. "Pievienots Pirms 4 minūtēm uldiss, 15 November 2012 - 11:45 teica: Pamēģini kādreiz runāt par tēmu, vai mazliet atpūties. Kā reizi Tev vajadzētu pie šī pieturēties, jo es tikai ar ironiju atbildēju uz atbidlēju uz Tavu "spīdoši argumentēto" postu "biezie līmē tapetes, tāpēc mazumtirdzniecība aug"." Vari parādīt kādu savu tekstu par tēmu un ar pamatojumu? Pievienots Pirms 5 minūtēm "Dīvaini ka ar tādu darba režīmu tev ir laiks nonstopā pļurkstēt bootā..." A kas, te ir bezdarbnieku forums? Sorry, tad nu gan esmu iekļuvis īstajā auditorijā, kur par eiro ieviešanu diskutēt. Daži te man veiksmīgi radīja ilūziju, ka ir nodarbināti lietpratēji. Labots Novembris 15, 2012 - uldiss Link to comment Share on other sites More sharing options...
jakslis Novembris 15, 2012 Author Share Novembris 15, 2012 "Ja profesionāls programmētājs pelna virs 1000Ls, tad nav nekādu apstākļu, kas šo lietu varētu izmainīt, ja vien nelaiž gurķi. Kāpēc programmētājs vai kāds cits savas nozares speciālists nevar piederēt pie vidusslāņa un saglabāt šo statusu?" Nav jāizmainās šiem 1000Ls,lai vairs nebūtu vidusslānis. Pietiek ar to ko,ka dzīves izmaksu kāpums ir n-tās reizes straujāks par algu kāpumu(ja tāds vispār notiek). Paiet laiciņš un skaties ,tavi 1000Ls ir tas pats ,kas pirms piem. 3 gadiem 300Ls. Un vairs jau nevari atļauties ne to desiņu nopirkt ,ne uz koncertu aiziet par saviem 1000Ls . Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Novembris 15, 2012 Share Novembris 15, 2012 Nevaru iedomāties kādām izmaksām ir jāpalielinās vismaz 2-3 reizes, lai samazinātu būtiski esošos pirktspēju. Turklāt normālos nekrīzes apstākļos visi specialisti atrodas brīvajā tirgū. Ja slikti tev maksā, dodies uz citu darba vietu, kur maksā vairāk - tā ir bijis un būs vienmēr. Nevajag salīdzināt ķerras stūmēju, kam pietiek ar 7 klašu izglītību, 2 rokām, 2 kājām un galvu uz pleciem, lai tikai saprastu, uz kurieni ķerru jāstum. Protams, ja nebūs to stūmēju, celsies stūmēju darba alga, jo kādam taču tas darbs būs jādara. Arī kamēr maksimās uz kasieres amatu drūzmēsies rinda, kas gatavas pa 100-200 Ls strādāt, tad nekas arī nemainīsies šajā darba tirgū. Pietiek ar to ko,ka dzīves izmaksu kāpums ir n-tās reizes straujāks par algu kāpumu(ja tāds vispār notiek). Paiet laiciņš un skaties ,tavi 1000Ls ir tas pats ,kas pirms piem. 3 gadiem 300Ls. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ZzigizZ Novembris 15, 2012 Share Novembris 15, 2012 Sveiki. No visa šī palaga es esmu sapratis, ka lata saglabāšana ir tikai saistīta ar nacionālās identitātes saglabāšanu lata izskatā? Tad jau sanāk, ka vairāk nekā latvietim naffff... Link to comment Share on other sites More sharing options...
versatile Novembris 15, 2012 Share Novembris 15, 2012 bošetumai... Cenas ar algām ir saistīti procesi, vienīgi cilvēka uzvedības un psiholoģiajs dēļ, algas ir "sticky" un kustas ar laika nobīdi. jakslis pieņem, ka programmētājs ir idiots un 3kārt samazinoties pirktspējai, nemeklēs labākas opcijas. jakslis pieņem, ka nauda pa precēm pazūd mistiski, ka nodokļus no pārdotās desas neviens nemaksā... Karoče, jakslis zina, ka veikalā aiz letes ir melnais caurums, tur naudu iemet un viņa pazūd. Toties bosam kabinetā ir seifs, kur nauda aug. Tur viņu ņem, bet maita šefs negrib vairāk dot. Nē,nodokļus neviens nemaksāja Paldies, uz jautājumu atbildēji. IMHO, kritizēt valsti vai ekonomiku no Tavām un līdzīgo pozīcijām nav pieņemami, pats esi palīdzējis to kropļot. Turklāt, ja nemaksāji nodokļus, kāpēc neuzkrāji? Vajadzēja taču saprast, ka zāģē savu valsti. Link to comment Share on other sites More sharing options...
uldiss Novembris 15, 2012 Share Novembris 15, 2012 1000Ls uz vidusslāni vēl nepavelk, ja pašam arī mājoklis jānopērk, bet kā gan citādi. Dzīvot var, bet par vidusslāņa ekstrām ir jāaizmirst. Nav obligāti jāiespringst uz vidusslāni, vienkārši runa ir par ciparu, kas tam terminam neatbilst. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Novembris 15, 2012 Share Novembris 15, 2012 Tā pa lielam man ši padarīšana ar eiro atgādina, kur iepirkties ir izdevīgāk - lielveikalā vai mazā bodītē. Skaidrs, ka lielveikalā preces lētākas, (un bāzē vēl) bet tai pat laikā mēs zinam viņu metodes un ko par tiem domā rinda ražotāju. Tāpat arī mazajiem vietējiem veikaliņiem ir savas priekšrocības, kaut vai ar daudz elastīgāku pieeju piegādātājam un pircējam. Lielas ekonomikas valūta droši vien izdevīgāka, ja, piemēram, biznesu mēra piena tonnās, bet ja man vajag tikai paciņu, tad tam vairs nav nozīmes. Arī kamēr maksimās uz kasieres amatu drūzmēsies rinda, kas gatavas pa 100-200 Ls strādāt, tad nekas arī nemainīsies šajā darba tirgū. Es esmu pretējās pieejas atbalstītājs. Vispirms valstij jānosaka pienācīgs minimums un tad darba devējs meklēs izeju. Tā ir ar visām efektivitātēm, kamēr nepiespiedīsi, nedarīs. Vai kāds pievērš uzmanību auto degvielas patēriņam, kamēr benzīns lēts? Vai kāds domā kā samazināt izmešus, kamēr viņu negrasās klapēt ciet? Tā ir ar visām lietām. Link to comment Share on other sites More sharing options...
versatile Novembris 15, 2012 Share Novembris 15, 2012 Vai kāds pievērš uzmanību auto degvielas patēriņam, kamēr benzīns lēts? Zinu, ka nav loģiski, bet sekojot šai loģikai sanāk arī, ka darbinieku izmaksas sāks optimizēt tikai tad, kad darbinieki būs dārgāki. Tātad, pacelsim minimālo algu un dabūsim pretī optimizācijas pasākumus - pārbaudes laikus un atlaišanas pēdējā dienā, utt, utjpr. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts