kacigars Decembris 2, 2015 Share Decembris 2, 2015 Arī man interesē tēma par programējamām termogalvām, noskatīju šīs no elv.de un tā kā ir doma pabūt fričos, riskēšu. Jautājums, varbūt kādam ir pieredze ar konkrētām galvām? Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Decembris 2, 2015 Share Decembris 2, 2015 Ko jūs, biedri, tādi baigi jūtīgi. Nenormāli smalkas apkures regulācijas plānojat. Link to comment Share on other sites More sharing options...
jema Decembris 2, 2015 Share Decembris 2, 2015 Es kā uz ziemas sākuma uzgriežu temperatūru, tā visu ziemu stāv, beidzās apkure, atgriežu pilnīgi vaļā un atkal līdz nākamai ziemai. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Smii Decembris 2, 2015 Share Decembris 2, 2015 Es kā uz ziemas sākuma uzgriežu temperatūru, tā visu ziemu stāv, beidzās apkure, atgriežu pilnīgi vaļā un atkal līdz nākamai ziemai. Tev apkures sistēmā ūdens temperatūra ir konstanta vai mainās? Jo man tur diapazons ir no 30 līdz 95 grādiem, atkarībā no tā, vai katls darbojas, vai nē, un cik ļoti atdzisis ir akumulators. Attiecīgi manā gadījumā tas mehāniskās termogalvas ir stipri bezjēdzīgas, jo man ir radies iespaids, ka nespēj efektīvi virināties līdzi ūdens temperatūras svārstībām. Link to comment Share on other sites More sharing options...
janiz Decembris 2, 2015 Share Decembris 2, 2015 Ar ko tās elv.de atšķiras, izņemot grādus, nevis 1-6 iedaļas, jo novietojums ir tieši tāds pats, kā parastajām? Interesē arī baterijas darbības laiks - nevar būt, ka motoru grozīt ir ļoti ekonomiski. Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Decembris 2, 2015 Share Decembris 2, 2015 Kad uzliku sev mājās apkures sistēmai automātiku, arī tur visādi programmēju temperatūras, mēģināju visādus režīmus, tas sākumā, tagad man ir uzlikta tupa viena temperatūra, konstanti, atliek tik kurināt, automātika temperatūru notur, nevajag man tās visas regulācijas. Protams, es to saku no savām pozīcijām, kurinu ar malku, dažas pagales tur vai šur neko nenozīmē. Ja kurina ar dārgāku kurināmo (gāze vai elektrība), tad smalka regulēšana, domājams, dod kādu ietaupījumu. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Smii Decembris 2, 2015 Share Decembris 2, 2015 Labi, kad uzlikšu savu super-puper sistēmu, tad arī piedalīšos šitajos holivāros. Pagaidām jāsataisa sūce. Katls man konstanti darbojas uz maksimumu. Viss liekais nonāk akumulatorā. Katla skursteņa Izeju vēl palaidu caur veca sildmūra dūmeju, lai pie šāda režīma nekas neiet zudumā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
janiz Decembris 2, 2015 Share Decembris 2, 2015 Jo man tur diapazons ir no 30 līdz 95 grādiem Man liktos, ka šim jābūt saistītam 3/4 zaru vārstā ar telpas termostatu, kas notur +/- konstantu temperatūru radiatoros siltākajā istabā. It īpaši, ja tiek pielietots akumulators. Tāda radiatoru temperatūras staigāšana ir tikai normāla prastam katlam, kam ir tikai divi režīmi 0, vai 100% un 2 sūkņi - siltais ūdens vai apkure. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Smii Decembris 2, 2015 Share Decembris 2, 2015 (labots) Es negribu siltāko istabu. Es gribu, lai visās istabās temperatūra ir tāda, kā es to konkrētajā diennakts stundā vēlos. Tāpēc arī likšu termostatus. Temperatūra nokrīt tādēļ, ka brīžos, kad katls nekurās, radiatori dzesē akumulatoru. Tad, kad akumulators ir atdzisis, arī ir tie 30 grādi sistēmā un nekāds 3/4 zaru vārsts tur nepalīdzēs Tad vajag iekurināt Labots Decembris 2, 2015 - Smii Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Decembris 2, 2015 Share Decembris 2, 2015 Smii, automātiskā regulācija pirmām kārtām notiek regulējot ūdens temperatūru, kas aiziet uz radiatoriem, nevis tā, ka dzen 95 grādus, lai radiatori vieni paši izregulē. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Decembris 2, 2015 Share Decembris 2, 2015 vvvEs jau arī saliku konstanti visus rādītājus, bet kā uzspīd saule, pusei mājai kļūst par karstu, tāpēc automātikai ir jāņem vērā tekošā temperatūra telpā. Ar nekādu kopēju regulēšanu to nevar uzstādīt. Termoregulātori kaut ko regulē, bet viņiem tā histerēze ir savādāka nekā es to vēlos. Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Decembris 2, 2015 Share Decembris 2, 2015 Taisnība, malkas apkures gadījumā vajag kurināt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
jema Decembris 2, 2015 Share Decembris 2, 2015 Tev apkures sistēmā ūdens temperatūra ir konstanta vai mainās? Mainās, stāv galvenais programmējamais regulators, kas uztur loka temperatūru, ņemot vērā iekšas un āra devēju. Pie tāda siltuma, man faktiski radiātori ir auksti, pietiek siltuma no nenoslēptajām trubām. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Smii Decembris 2, 2015 Share Decembris 2, 2015 Es domāju, šai gadījumā summa no saskaitāmo kārtības nemainās. Iespējams, apkure ir vēl viena tēma, blakus auto, futbolam, reliģijai un politikai, par kuru var diskutēt, un diskutēt, un diskutēt, un diskutēt, un diskutēt, un diskutēt, un diskutēt, un diskutēt, un diskutēt, un diskutēt, un diskutēt, un diskutēt, un diskutēt, un diskutēt, un diskutēt, un diskutēt, un diskutēt, un diskutēt, un diskutēt, un diskutēt, un diskutēt, un diskutēt, un diskutēt, un diskutēt, un diskutēt, un diskutēt, un diskutēt, un diskutēt, un diskutēt, un diskutēt, un diskutēt, un diskutēt, un diskutēt, un diskutēt, un diskutēt, un diskutēt, un diskutēt, un diskutēt... Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Decembris 2, 2015 Share Decembris 2, 2015 Es jau arī saliku konstanti visus rādītājus, bet kā uzspīd saule, pusei mājai kļūst par karstu, tāpēc automātikai ir jāņem vērā tekošā temperatūra telpā. Ar nekādu kopēju regulēšanu to nevar uzstādīt. Termoregulātori kaut ko regulē, bet viņiem tā histerēze ir savādāka nekā es to vēlos. Jo smalkāku regulāciju saliksi, jo labāk viss regulēsies, arī saules uzspīdēšanas gadījumu izregulēs. Tik bēda, jo gudrāka regulēšana, jo dārgāk viņa maksā. Neko nesaku, ja var atļauties un jūt nepieciešamību pēc tādas, jāliek. Es ar savu ne pārāk gudro regulēšanu esmu apmierināts, neko advancētāku i neprasās, tāds pieticīgs savās prasībās esmu. un diskutēt, un diskutēt, un diskutēt, un diskutēt... Ko tur daudz diskutēt. Ir silti - labi. Link to comment Share on other sites More sharing options...
jema Decembris 2, 2015 Share Decembris 2, 2015 Kad uzspīd saule un ceļas temperatūra, man centrālais loku nogriež zemāk, bet tāpat tā temperatūra telpās ir grādu augstāka, kad ārā mīnusi tad gan to nejūt. Es arī sākumā eksperimentējos, programmēju pa stundām, dienām, beigās tāpat kā vvv apnika, viena temperatūra stāv un miers mājās. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Racer Decembris 2, 2015 Share Decembris 2, 2015 Kaut kā baig sarežģīti. Man ir gāzes katls pagrabstāvā, 1. stāvā temperatūras devējs ar pulti, kur iestādu vēlamo t un laikus. 2 loki - pagrabstāva siltā grīda un 1. un 2. stāva radiatori. Grīdai iestādu t ar atsevišķu termoregulatoru, radiatoriem ir termogalvas ar cipariem 1-5, kas protams, katrai galvai ir sava t. Katls ieslēdzas tikai pēc pieprasījuma, ja komforta t tiek pieprasīta, vai kad nav neviena mājās - minimālā. Principā viss rukā un neredzu jēgu likt kādas programmējamās galvas, jo pasākumu tik ieslēdzu rudenī un izslēdzu pavasarī,bet nu gāze ir gāze... Link to comment Share on other sites More sharing options...
janiz Decembris 2, 2015 Share Decembris 2, 2015 Radiatoros 95" turpgaita jālaiž tikai tad, kad ārā iestājusies -50" temperatūra un kaķis sasalst statujā tikko izlaists ārā. Pārējā laikā ir pieņemta lineāra līkne, kura jāregulē ar 4zaru vārstu neatkarībā no akumulatora temperatūras. Katla automātikai šis ir jāpiedāvā, vai arī jāiegādājas paplašinājuma modulis. Pieņemu, ka arī gudrās termogalvas netiks galā ar tik milzīgu svārstību - nu nevar modernizēt tikai gala posmu un sākumu paturēt akmens laikmetā. Protams, ka brīdī, kad akumulators ir zem plānotās turpgaitas, vairs nekas neglābs, bet tā jau ir kurināšanas vai akumulatora tilpuma problēma. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Smii Decembris 2, 2015 Share Decembris 2, 2015 Kāda starpība, kāda temperatūra sistēmā, ja mājā ir 22 grādi? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Firza Decembris 2, 2015 Share Decembris 2, 2015 Ja apkures temperatūras starpība uz radiatoriem ir ekstremāli liela (padeve – 80 °C, atgaita – 30 °C), tad termoregulatoros var radīt nepatīkamus trokšņu apkurs sistēmā . Gan jau, ka tādu sistēmas trokšņošanu var novērst samazinot apkures sūkņa ātrumu vai izmantojot sūkni ar automātisku apgriezienu regulēšanu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Smii Decembris 2, 2015 Share Decembris 2, 2015 (labots) Par kādu termoregulatoru tu runā? To, kas padod karsto ūdeni uz radiatoru? Kas tur var tirkšķēt? Labots Decembris 2, 2015 - Smii Link to comment Share on other sites More sharing options...
janiz Decembris 2, 2015 Share Decembris 2, 2015 Kur tur vispār atpakaļgaita un kāds troksnis? Troksnis tāds, kā orķestris spēlētu vai kā? Tas ir mērījums, kas nosaka, ka sistēma nav pietiekami uzsilusi. Ja tu dod 95", tad, jā, sākumā, atpakaļgaita būs 30", bet pēc zināma laika tā būs +/- tuvu turpgaitai. Problēma ka telpā liksies nenormāli karsti ar 95" turpgaitu, kaut arī reāli būs vēsi. Radiatori sildīs tā, ka uz brīdi liksies pie 25", kamēr reāli uzstādīts 22". Tai pat laikā pēc brīža jau būs auksti, jo termogalvām, ja tās vienīgās regulē arī ir inerce, tikai kaut dēļ tā vien, ka tās stipri piesaistītas radiatoram. Īsumā sakot, sagaidi aukstu laiku un pastāsti atklājumus. Ja saprotu, ka katla T" = akumulatora T" = radiatora T", tad varētu būt interesanti. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Roberts3 Decembris 2, 2015 Share Decembris 2, 2015 Pa cik skaitas normali iepirkt skalditu alksni ? Piem viena gazika krava pa 200 eur bez ceka ir liela parmaksa ? Man radiniecei teica ka puse bus ari berzs bet beigas uzmeta un vini pozicionejas bezmaz ka vienigie malkas vedeji regiona , Ir idejas ko darit ? Turpinat pieciest cakaresanu vai meklet kadus malkas vedejus no talakam vietam ? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Smii Decembris 2, 2015 Share Decembris 2, 2015 (labots) Katls pie 95 atslēdz gaisa padevi. Tb izslēdz ventilatoru un aizver padeves vārstu. Reāli, ar visiem zudumiem, jo caurules vēl neesmu nosiltinājis, turpgaita strādājot katlam ir ap 70. Pie 65 katla automātika atslēdz sūkni uz akumulatoru . To termostatu var regulēt un tas domāts, lai sūknis nedzenā ūdeni pa apdzisušu katlu. Otrs sūknis, kas dzenā no akumulatora uz māju strādā visu laiku uz zemākajiem apgriezieniem (~40w) Katla sūknis strādā uz max (~90w). 95 es esmu dabūjis vienu reizi, kad sildīju tikai akumulatoru. Lai notestētu, kā sistēma darbojas, cik ir spiediens, utt. Par to gaisa masas inerci es esmu domājis. Mans plāns ir radiatorus darbināt on / off režīmā. Telpai sasniedzot 22 vai cik tur tos grādus, elektrības padeve tiek pārtraukta un vārsts aizverās. To inerci un «par karstu» izpētīsim empīriskā ceļā. Mani vilina arī ideja par dažādām temperatūrām dažādās telpās naktī. Labots Decembris 2, 2015 - Smii Link to comment Share on other sites More sharing options...
Firza Decembris 2, 2015 Share Decembris 2, 2015 Kas tur var tirkšķēt? Nē, radiatoru termostatā nekas tur netirkšķēs, bet noteiktos apstākļos termostats (kad sūknis ar lielu jaudu strādā uz gandrīz pilnībā aizvērtiem termostatiem) var tā svilpot ka visa māja rīb. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Smii Decembris 2, 2015 Share Decembris 2, 2015 (labots) ------------------------------------------ Gļuko man tā CITĒT poga Jūrmalā alksni apmēram tā arī pirku. Kaut kādi 6 steri sanāca, diezgan precīzi, par 150 latiem, ar piegādi. Tas bija pirms kādiem diviem gadiem, gan. Tagad kurinu ar koka būvgružiem, kuru pa remontu ir sakrājušies arī kādi 6 steri. Naglas bērniem lieku ar nūjai piestiprinātu magnētu ķeksēt no pelniem un likt trīslitru burkās. Būs modernā māksla Tad vēl šovasar iepirku sazāģētus nomaļus no vietējās zāģētavas. Pa lēto, 100 eiro par kravu ar piegādi. Bet tā ir mizaina priede un ne katrai apkurei būs pa prātam. Tur gan tajā gazika kravā bija mazāk par 6 steriem, drīzāk pieci, cik nu šķūnī mērīju. Pie tiem alkšņu vedējiem paprasīju, cik maksātu krava ar ozolu/osi, šamie ierubīja 450 eiro, tiesa gan par 8 steriem. Kad paliks vēsāks iepirkšu vēl kādu tonnu - divas lēto brikešu, paskatīšos kā katls uzvedās ar tādu kurināmo. Labots Decembris 2, 2015 - Smii Link to comment Share on other sites More sharing options...
Roberts3 Decembris 2, 2015 Share Decembris 2, 2015 Cik tev kravas vajag uz visu sezonu un cik ir izstabas maja ? Jo kaimins kas tur uz 3 telpam 22 c temperaturu perks 14 kravas uz sezonu Mes knapi domajam par 3 kravam un 16 c temparaturu , Varbut ir jamaina apkuras katls ? Link to comment Share on other sites More sharing options...
jema Decembris 2, 2015 Share Decembris 2, 2015 Ar briketēm uzmanīgi!!! Viņas dot lielu temperatūru, vajag likt 2x mazāk nekā malku. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Smii Decembris 2, 2015 Share Decembris 2, 2015 (labots) Es tā arī rēķinos. Jau pamanījos paeksperimentēt ar briketēm un krāsnīm. Pāris smalkas pagales iekuram un 2 briketes atsver klēpi malkas. Brikešu galvenā fīča ir sausums, kas gāzģeneratoram ir būtisks. Ar nedaudz mitrāku malku, kas krāsnī vienalga aizietu rūkdama, gāzģenerators pārvēršas par dūmģeneratoru un ietin mājas apkārtni biezā miglā Par apjomiem neko nemāku teikt. Pērn pa ziemu dzīvot šeit neriskējām, nebija logu un arī remonts bija tika vienā divās istabās. Pa ziemu īrējām māju netālu. Šobrīd klāt pieremontētas pāris istabas, nomainīti visi logi otrajā stāvā (pirmajā joprojām dzīvo spoki un tie var iztikt ar vecajiem logiem), šis tas ir nosiltināts. Tomēr joprojām jānosiltina visi bēniņi, kur ir kaut kāds ulmaņlaiku skaidu risinājums, kas laika gaitā ir kļuvis gandrīz vairāk kā simbolisks. Siltināšanai tagad arī ķeršos klāt - jāsataisa laipas, jāsaremontē bēniņu lūka un jāsāk pūst vate, kuras tur vajadzēs dafiga. Tik dafiga, ka pat sāku domāt - moš manam diy vates pūtējam sākt laist cauri un pūst bēniņos pērnās lapas, kuru arī ir dafiga Labots Decembris 2, 2015 - Smii Link to comment Share on other sites More sharing options...
maize Decembris 2, 2015 Share Decembris 2, 2015 @@Roberts3, kas ir "gazika krava"? Parasti malkas apjomu mēra steros vai berkubikmetros. Par 200eur, pie aptuvenas skaldītas malkas cenas Rīgā~25eur berkubikmetrā, sanāktu 8 kubikmetri alkšņa malkas. kas varētu būt mistikā "gazika krava". 3 istabas, katra pa kādiem 20m2 kopā 60m2, 8*3=24 berkubimetri jeb 18 steri varētu būt daudz maz ok uz sezonu. Bet vai tās 3 istabas tev vai kaimiņam nevar īsti saprast Ja gribas aptuvenus salīdzinājums, tad vajag zināt apsildāmo platību un vismaz subjektīvu vērtējumu vai māja siltināta vai nē. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Smii Decembris 2, 2015 Share Decembris 2, 2015 (labots) Gazika krava ir tā krava ko atved ar Gaz 53 Pēc manas pieredzes ap 6 steriem. Vēl manos apvidos ir pieejamas MAZ kravas, kas attiecīgi esot 8 steri. Tai kantorī, kas šos lielumus provaidē esot atmērīts, cik steri iekrāvēja kausā lien, pēc tā arī aprēķina. Berkubs te nav cieņā, jo sabērt varot visādi. Man atveda, es sakrāvu, nomērīju — 6 steri tajā Gazikā arī bija. Bet var iebērt arī 5 un ja labi papūlās arī 7 droši vien. Labots Decembris 2, 2015 - Smii Link to comment Share on other sites More sharing options...
Firza Decembris 2, 2015 Share Decembris 2, 2015 Tā kā bootiešiem patīk diskusijas par apkuri, tad piedāvāju apspriest vienas mājas apkures sistēmas problēmu un iespējamos veidus kā ar to cīnīties.Tātad, apkure ir tikko kā izbūvēts no nulles un tā sastāv no granulu apkures katla, akumulatora, zemgrīdas apkures loka un atsevišķa loka uz 2. stāva radiatoriem. Nezinu, vai apkures montētajiem bija īsts projekts ar reāliem aprēķiniem, vai arī viss tika izzīsts no pirksts un montētāju personīgas pieredzes, bet tagad laiku pa laikam rodas problēmas ar apkuri.Katlam un akumulatoram ir izmantota ražotāja ieteiktā tipveida apsaite (3-eju krāni un sūkņi vadās automātiski no katla), un tur problēmu nav.Problēma ir ar zemgrīdas apkuri. Zemgŗīdas apkurei ir izmantots Herz sadales bloks ar vienceļa termostatu ražotāja ieteiktā tipveida slēgumā. Šī slēguma problēma ir tā, ka zemgrīdas cirkulācijas sūknis, pats bez cita sūkņa palīdzības nav spējīgs paņemt siltumu no akumulatora, līdz ar to, to nevar pieslēgt pa taisno pie akumulatora. Pašlaik zemgrīdas apkure ir pieslēgta pie apkures kontūra un viss it kā darbojas. Bet dēļ šāda slēguma, noteiktos apstākļos zemgŗīdas apkure apstājas. Viens no "noteiktiem apstākļiem" ir tāds, ka zemgŗīdas apkure silda tikai tad, ja sūknis M2 strādā ar vismazāko (1.) ātrumu, bet sūknis M1 (Grundfos MAGNA1) strādā 3. vai 4. ātruma (automātiskā spiediena starpības regulēšanas ātrums). Ja kādam no sūkņiem uzliek citu ātrumu, tad zemgŗīdas apkure vairs nedarbojas. Problēmas iemesls ir skaidrs - sūkņi M1 un M2 punktā (X) sacenšas kurš no tiem spēcīgāks un ja "uzvar" M2, tad apkure maina cirkulācijas virzienu zemgrīdas vairs nesilda.Otrs "noteikts apstāklis" ir tad, ja apkure ir bijusi atslēgta, māja, grīda atdzisusi. Šādā stāvokli kurinot termostats [T} ir līdz galam vaļā un tad grīdu vairs nesilda, ja sūkņiem ātrumi ir M1-3, M2-1. Tad glābj vienīgi sūkņa M1 ieslēgšana 4 ātrumā.Protams, problēmu var atrisināt visu laiku darbinot sūkni M1 4.ātruma, bet kaut kā stulbi lieki tērēt elektrību, ja normālos apstākļos to var nedarīt.Ja zemgŗīdas apkurei būtu izmantos 3-eju termostats, arī tad problēmu nebūtu. Tad zemgrīdas apkuri varētu slēgt pa taisno pie akumulatora, un sūkņi viens otram vairs netraucētu.Vēl varētu pārtaisīt pašu zemgŗīdas apkures koletoru, tā lai tā sūknis spētu pats sūkt ūdeni no akumulatora, bet tas derēs tad, ja citu variantu nebūs. P.S. Termostata [T] kapilārs iezīmēts nepareizajā vietā, realitātē tas regulē padeves temperatūru. Link to comment Share on other sites More sharing options...
janiz Decembris 2, 2015 Share Decembris 2, 2015 Pēc hertz skapja man izskatās, ka termovārstam būtu jābūt siltajā pusē, lai tur ir mazāka pretestība, tā vizuālā shēma ir pareiza? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Dils Decembris 2, 2015 Share Decembris 2, 2015 Jā , to taisījis ir "baigais ģēnijs" ... tur ir jātaisa pilnīgi atsevišķs un neatkarīgs kontūrs tai grīdas apsildei , jo grīdai ir vajadzīga zemāka temperatūra kā radiatoriem un arī lielāka ūdens plūsma ... tā kā es domāju ka to vajag pārtaisīt , lai ir atsevišķs kontūrs no akumulatoa siltajām grīdām ... 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Decembris 2, 2015 Share Decembris 2, 2015 Mani vienmēr ir mulsinājuši apkurnieki, kas veido kombināciju "granulu katls + akumulatos". PRIEKŠ KAM??? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Smii Decembris 2, 2015 Share Decembris 2, 2015 (labots) Aiz punkta (x) radiatoru virzienā prasītos kāds balansa ventilis, kuru piegriežot lielāka plūsma tiktu siltajai grīdai. Es aiz (x) uzliktu prastu ventilīti, kuru piegrieztu par 30-50% un skatītos, kas notiek. Granulniekiem akumulatoru liek, lai nebūtu jāgruzdina, bet varētu darbināt ar maksimālu efektivitāti. Ietaupās granulas, kādi 30%. Gruzdinot šie 30% kā nesadegušas dūmgāzes izkūp skurstenī to aizdir$ot. Darbojoties ar pilnu jaudu dūmgāzes augstākā temperatūrā tiek sadedzinātas pilnīgāk un liekais siltums uzkrāts akumulatorā. Labots Decembris 2, 2015 - Smii Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Decembris 2, 2015 Share Decembris 2, 2015 Smii, man nav granulu katla. Tie kam ir, lai nokomentē tavu apgalvojumu. Es tik pateikšu, tādā gadījumā granulu katlu ražotāji ir pēdējie idioti vai pēdējie nelieši, ka savus granulu katlus jau no rūpnīcas nelaiž komplektā ar akumulatoriem. 30 %, saproties, tie nav joki. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Smii Decembris 2, 2015 Share Decembris 2, 2015 (labots) Tā ir tīrākā fizika un nav starpības ko un kā tu dedzini. Gruzdot kurināmais tiek izmantots nepilnīgi, neatkarīgi no pariktes tipa. Ja nemaldos, granulu degļu jaudu galvenokārt regulē gaisa padeve. Gruzdēšanas režīmā padeve tiek samazināta, granulas gruzd, dūmgāzes, kuras varētu sadedzināt, iegūstot papildus siltumu, kondensējas skurstenī, tek darva utt. Palielinot gaisa padevi dūmgāzes sadeg un no tā paša granulu daudzuma tiek iegūts vairāk siltuma. Tas tak ir loģiski. Labots Decembris 2, 2015 - Smii Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Decembris 2, 2015 Share Decembris 2, 2015 Smii, man ir aizdomas, ka tu malkas katla darbības principu tagad tupa pārliec uz granulu katla darbības principiem. Man ir akumulatori (2 gb) pie malkas katla. Es saku, akumulatori nav nekas salds no viedokļa, ka viņi ir lieli, tiem vajag telpu, manā gadījumā bija neizmantota telpa, kur ieliku akumulatorus, kaut ar gadiem tai telpai atrastos pielietojums, varbūt, daudzus gadījumus zinu, kad esošās mājās ļaudis nevar ierūmēt akumulatorus, lai arī gribētu, jo vienkārši nav kur, savukārt jaunbūvēs malkas katlam ar akumulatoriem jāparedz lielāka platība, kāda ir cena kvadrātmetram būvējot māju, liela. Malkas apkurei akumulatori ir pareizi, akumulatori stipri atvieglo kurināšanas procesu un ļauj panākt pilnvērtīgu temperatūras regulāciju, kādu ar malkas katlu vien nepanāksi... Granulu katls - tur jau tas viss ir iestrādāts, uzpildi tvertni ar granulām un gandrīz nedēļu viss notiek. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Smii Decembris 2, 2015 Share Decembris 2, 2015 pastāsti, kāda tad ir tā principiālā atšķirība, izņemot granulu automātisko padevi un aizdedzināšanu? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!