Firza Decembris 4, 2015 Share Decembris 4, 2015 Lētāk un vienkāršāk būtu to mezglu pārtaisīt (augstāk jau biju ielicis 2 variantus kā to izdarīt), bet man ir aizdomas, ka māja saimnieks vienkārši samierināsies ar to, ka vienu sūkni vajadzēs darbināt ar lielāku jaudu, nekā normālos apstākļos būtu vajadzīgs. No vienas puses arī tas ir risinājums, jo tā „lielāku jaudu” ir vien daži desmiti vatu, un to dēļ jaunu zemgrīdas apkures mezglu tiešām nav jēgas pirkt – 100 gados tik daudz liekas elektrības nenotērēs cik maksās jauns pareizais mezgls.Par elektrību runājot, man ir labāks salīdzinājums – dzīvokļa (mājas) saimnieks piedāvā eklektiķim pieslēgt veļas mašīnu vai boileri. Elektriķis Nr. 1 saka: „Jā, nav problēmu. Rīt būšu un visu pieslēgšu”. Elektriķis Nr. 2 saka: „Zini, Tev te nav normāli izbūvēta zemējuma kontūra. Vispirms ir jāizbūvē tas un tikai tad es varēšu Tev pieslēgt veļas mašīnu”. Kurš no šiem elektriķiem ir īstais meistars? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Decembris 4, 2015 Share Decembris 4, 2015 (labots) Nomainīt to mezglu pret vajadzīgo? Tur ir lieli darbi? Tas kolektors noteikti diezgan apaļu ciparu maksā. Būs žēl vienkārši izmet. Es sāktu ar to, ka ieliktu 3gaitas vārstu lai var paregulēt cik ūdens tiek dots uz radiatoriem un cik uz siltajām grīdām. Visticamākais tas palīdzētu. Ja nepalīdzētu - pārtaisītu silto grīdu shēmu uz tādu kā Firza deva 712 postā, 3 zīmējums. Izmaiņu maz - iespējams ka pat oriģinālā kastē viss ietilptu. Labots Decembris 4, 2015 - ronalds_ 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Decembris 4, 2015 Share Decembris 4, 2015 Par veļas mašīnu tas vēl tā. Kādu laiku atpakaļ forumā bija tēma, kurā runāja par caurplūdes ūdens sildītājiem. Tēmas autoram pieslēgums 1 fāze 20 A. Vajadzēja viņam nopirkt 7 kW caurplūdes sildītāju, un zvanīt elektriķiem, lai pieslēdz. Ko tad? Labais elektriķis pieslēgtu? Sliktais elektriķis uzreiz teiktu taisnību. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Firza Decembris 4, 2015 Share Decembris 4, 2015 (labots) Stipri šaubos, ka izdotos atrast elektriķi, kurš tiešām būtu ar mieru pieslēgt 7kW sildītāju pie vienas fāzes. „Plaša profila” celtnieks gan to varētu izdarīt.Atzīšos – esmu pie vienas fāzes slēdzis 4 riņķu elektriskās plītis. Saprotu, ka tas ir slikti, nepareizi, bet ja klients par to maksā, kāpēc gan to neizdarīt. Bet arī šādā situācijā mana sirdsapziņa ir tīra - uz elektrisko plīti uzlieku 16A automātu un esmu drošs, ka vadi vismaz nesadegs. Tas, ka laiku pa laikam to automātu izsitīs vairs nav mana problēma – klients vienmēr tiek brīdināts par to, ka slēgt elektrisko pīti pie vienas fāzes ir slikti . Labots Decembris 4, 2015 - Firza Link to comment Share on other sites More sharing options...
Smii Decembris 4, 2015 Share Decembris 4, 2015 Ja uz plīti iet atsevišķa fāze un samierinās, ka visus 4 plus cepeni reizē darbināt nevarēs, tad jau nav tik traki. Parasti jau viens riņķis ir kādi 2kW max, bieži pat mazāk. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Decembris 4, 2015 Share Decembris 4, 2015 (labots) Liela daļa biznesa balstās uz lētu, pieprasītu, ne ilgspēlējošu risinājumu tirgošanas un tāds atbildīgs elektriķis ir problēma tādiem biznesiem, vispirms - tur vajag zināmu līmeni no pasūtītāja, lai prastu tādu speciālistu novērtēt kā labāku par to, kas visu izdarīs uzreiz un lēti. ---------------- Par to apkuri - visvienkāršā būtu tam apkures katlam pierīkot divus siltuma akumulatorus, katru no tiem tas katls silda pēc iepriekš labi izdomāta un izmēģināta algoritma un katram cirkulācija pa radiatoriem no 1. akumulatora vai pa siltajām gridām no 2, akumualtora tiek regulēta pilnīgi atsevišķi ar atsevišķu regulācijas shēmu un cirkulācijas sūkni. Labots Decembris 4, 2015 - Raimonds1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Decembris 4, 2015 Share Decembris 4, 2015 Raimons1, nu taču... Siltai grīdai savu akumulatoru , varbūt vēl otru katlu, un vispār divus kurinātājus - viens atbild par radiatoriem, otrs par silto grīdu. 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Racer Decembris 4, 2015 Share Decembris 4, 2015 Raimons1, nu taču... Beidz, viņš takš Izstādē ir bijis. Vispār lasu un brīnos par visām pilnmēness idejām... 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Firza Decembris 4, 2015 Share Decembris 4, 2015 (labots) Par to apkuri - visvienkāršā būtu tam apkures katlam pierīkot divus siltuma akumulatorus, Tai apkurei jau tagad ir tik daudz automātikas, ka pat i nezinu ko tur vēl varētu automatizēt. Apkure rudenī var ieslēgties pati (ja bunkurī ir granulas) un pavasari pati var pilnībā izslēgties. Visi sūkņi slēdzas iekšā automātiski. Katla recirkulācijas darbojas tikai tad kam tam ir jādarbojas. Apkures kontūra sūknis automātiski regulē apgriezienus atkarībā no pieprasījuma (uztur konstantu spiediena starpību sistēmā). Radiatoru apkures loka temperatūra tiek regulēta atkarība no ārgaisa temperatūras un iespējams ieregulēt tā strādāšanu pēc diennakts programmas. Uz radiatoriem ir mehāniski termostati. Zemgrīdas apkures kontūrā kapilārais termostats uztur konstantu loka temperatūru un katram atsevišķajam zemgrīdas apkures lokam elektriski vadāmi vārsti, ko vada konkrētās telpas temperatūras devējs. Vienīgā neautomatizēta lietai šai apkurei ir granulu iebēršana bunkurī un pelnu trauku iztukšošana. Ja cilvēks ir pasists uz tehniku, tad protams te vēl ir ko uzlabot: 1) Apkures loka temperatūru regulēt ari no telpas sensora (tāda opcija katlam ir) 2) Mehāniskos termostatus var aizstāt ar elektroniskiem termostatiem 3) Zemgrīdas apkurei izmantot "īstus" temperatūras sensorus, un "īstu" vadības automātiku nevis parastos bimetāla slēdžus, un lēni atverošo - aizverošus servomotorus. Nezinu, varbūt veicot šos automatizācijas uzlabojumu varēs iegūt kādu 1% siltuma ekonomijas. Šīs apkures problēma nav automatizācijas trūkumā, problēma ir nepareizi izvēlētā zemgrīdas apkures mezglā. Labots Decembris 4, 2015 - Firza Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Decembris 4, 2015 Share Decembris 4, 2015 Firza, tas saimnieks apkurei nav žēlojis, gribējis sev to labāko. Klau, puisis, kas uz šo visu atvēzējies, taču ir ar pastiprinātiem ienākumiem? Ta saki viņam, lai pērk atbilstošo grīdas mezglu, un viss bumbās. Viņš to ir pelnījis. Dārgi? Protams, ka dārgi - labas lietas nemaksā lēti. Nezinu. Ap pusotra k€ varētu būt? Vai 2 k€? Vēl skaties, ne acu nepamirkšķinās, nopirks, pievienos - galvenais, lai rezultāts, kādu gribās. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Firza Decembris 4, 2015 Share Decembris 4, 2015 (labots) Lielākā daļa tās automātiskas ir kā katla sastāvdaļa. Apkures sūknis ar automātisku apgriezienu regulēšanu mūsdienās vairs nav nekāds retums. Liekas, ka Willo pat vairs neražo "parastos" apkures sūkņus ar mehānisko ātrumu pārslēgšanu (šeit gan ir izmantots Grundfos sūknis).Būtībā, saimnieks pats uz savu galvu nopirka tikai visu zemgrīdas apkures aprīkojumu ........un mazliet kļūdījās. Labots Decembris 4, 2015 - Firza Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Decembris 4, 2015 Share Decembris 4, 2015 Problēma ir apstāklī, ka zemgrīdas apkures princips ir daudz zemāka siltumnesēja temperatūra, nekā radiatoros. Attiecīgi siltumnesēja daudzums un laukums, pa kuru tas siltumnesējs izvietots ļoti būtiski atšķiras. Arī siltumesēja cirkulācijas ātrums atšķiras. Lai gan otrs akumulators kaut ko maksā, ar 2 akumualtoriem tāda apkure ir realizējama vienkāršāk. Pie tam, ja izmantotu otru siltuma akumulatoru, pie zemas siltumsnesēja temperatūras jau var sākt domāt par Saules kolektoru izmantošanu. http://solenergo.lv/saules-kolektori/saules-kolektoru-sistemas Ja ir interese, var sarēķināt pa temeperatūrām un kilovatiem https://elementsofheating.wordpress.com/2012/09/26/how-to-calculate-the-kw-required-to-heat-a-volume-of-water-in-a-particular-time/ Link to comment Share on other sites More sharing options...
jema Decembris 4, 2015 Share Decembris 4, 2015 Jautājums, man vienīgo besī ārā, teorētisko zinātņu fantazētājs Raimonds1 ? Link to comment Share on other sites More sharing options...
jacobs Decembris 5, 2015 Share Decembris 5, 2015 Jema, tādi visi viņi ir, kuri nav ar savām rokām neko nopietnu uzbūvējuši, vai kādu projektu vadījuši no A līdz Z un beigās atbildējuši par rezultātu, vai paši to visu arī pēc tam ekspluatē... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Decembris 5, 2015 Share Decembris 5, 2015 Jautājums, man vienīgo besī ārā, teorētisko zinātņu fantazētājs Raimonds1 ? Nu pastāvīgie biedri viņu jau ir atkoduši un neņem par pilnu! Vienīgi ja kāds no malas atrod šo forumu un šo topiku - tikai galvu jauks. Moš jāpalūdz d_l lai kādu vārnu iešķiebj par muļķību rakstīšanu? Attiecībā uz saules "enerģētiķu" - saules kolektori apkurei ir utopija! Ziemā, kad vajag apkuri nav saules! Siltais ūdens no saules vasarās ir iespējams - tomēr uzsildītais daudzums ir salīdzinoši niecīgs, iekārtas dārgas - atmaksājas apmēram 10 gados, kas pa lielam ir viņu kalpošanas laiks. Elektrību ražojoši saules paneļi - vispār murgs - jau sen ir izskaitļots ka lai viņus saražotu un vēlāk utilizētu tiek patērēts vairāk enerģijas, kā viņi savā darba mūžā spēj saražot! Vislielākais saule enerģētikas absurds, par ko esmu lasījis ir http://www.veloriga.lv/?ct=veloriga_velosipedu_tests&fu=read&id=2586 Izmaksas 3.7 miljoni dolāru Gada laikā SolaRoad ir ģenerējis 9,800 kWh, kas, pieņemot $0.20 samaksu par kilovatu, kas arī ir vidējās enerģijas izmaksas, būtu līdzvērtīgi $1,960 jeb 0.0057 % no ieguldītajiem Pat pieņemot ka tehnoloģijas attīstās un celiņa būvniecība nākotnē maksās 100x mazāk - tāds celiņš pat tad nebūs ne ekoloģiski, ne ekonomiski izdevīgs! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Decembris 5, 2015 Share Decembris 5, 2015 Es šo apkures problēmu uztveru vienkārši. Tas saimnieks ir uz savu galvu pusē mājas salicis radiatorus un pusē mājas ierīkojis siltās grīdas. no tā punkts pirmais. 1. Tā ir neparasta situācija, kurai vajag kaut kādu risinājumu. Ko mēs zinām par radiatoriem un grīdām - to, ka būtiski atškiras siltumnesēja temperatūra un uz vienas trubas siltās gridas un radiatorus salikt nevarēs. Un, protams, visu kurinās ar vienu katlu. no tā punkts otrais 2. Kāda veidā nodrošināt to karsto ūdeni tiem radiatoriem un to silto ūdeni tām siltajām grīdām? no tā punkts trešais - hipotēze, ideja - iespējams kļūdaina, iespējams - labojama un papildināma - vajag 2 siltuma akumulatorus un katrs no tiem nodrošina savu siltumapgades sistēmu - viens - radiatorus - otrs siltās grīdas. Katrai sistēmai sava turpgaitas un atpakaļgaitas temperatūra. Un diskusija tad ir par to, kā to visu regulēt, cik tas maksā, vai labāk nav kaut kadu sekundāro kontūru ieinstalēt jau esošajā akumulatorā, lai tas tās grīdas piesilda un tamlīdzīgi. Varbūt vispār lētāk ir salikt radiatorus visā mājā un miers. Tad grīdas caurules vasarā varēs izmantot telpas dzesēšanai. kaut kā tā es iedomājos idejas kritiku. inspectapedia.com/heat/Radiant_Heat_Temperatures.php taco-hvac.com/uploads/FileLibrary/Radiant_Floor_Heating_-_ASHRAE_Journal_2002-7.pdf healthyheating.com/Thermal_Comfort_Working_Copy/Definitions/floor_temps.htm#.VmKOG5inEk8 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Firza Decembris 5, 2015 Share Decembris 5, 2015 Lai gan otrs akumulators kaut ko maksā, ar 2 akumualtoriem tāda apkure ir realizējama vienkāršāk. Nesaprotu kāda jēga šeit būtu no 2 akumulatoriem. Jā, protams - 2 akumulatoros var uzkrāt 2x vairāk siltuma, bet citādi kāda tam jēga piekš granulu apkures katla? Ja runa ir par Saules kolektora izmantošanu, tad vienīga lieta kur tam ir kāda lietderīga jēga ir karstā ūdens sagatavošana. Jā, zinu, ka karstajam ūdenim tas tiešām darbojas, bet šī konkrētā māja tiek taisīta (remontēta veca māja) kā nomas telpas ofisiem, un tur nav paredzēta ne vanna, ne duša, tikai viena izlietne tualetē kur rokas nomazgāt, un tam ūdens tiks sildīts ar elektrisko boileri. Varēja jau atvilt karsto ūdeni no apkures katla (akumulatorā ir iebūvēta karstā ūdens "čūska", bet pie karstā ūdens patēriņa 10 litri dienā, tas būtu kā šaut pa zvirbuļiem ar lielgabalu. Pat to "zemāka siltumnesēja temperatūra" un "siltumnesēja cirkulācijas ātrums atšķiras" īsti nesaprotu kāds tam sakars ar šo konkrēto apkures sistēmu. Arī tagad zemgrīdas apkurei ir "zemāka siltumnesēja temperatūra" (ar kapilāro termostatu var uz zemgrīdas kolektora to var ieregulēt no 10°C - 50°C. Nu, jā, tas nav elektronisks regulatoros ar attālinātu vadību no interneta ) un abiem apkures lokiem ir savs sūknis, kam vajadzētu nodrošināt to, ka "siltumnesēja cirkulācijas ātrums atšķiras". Šajā diskusijā jau tika noskaidrots, ka visa problēma ir iekš nepareizas konstrukcijas zemgŗīdas apkures mezgla, un diskutēt ir jēgas par to kā ar mazākiem izdevumiem novērts šī mezgla radītas problēmas. Kā jau rakstīju augstāk, visvienkāršākais veids kā problēmu novērts ir ieslēgt sūkni M1 uz 4. ātrumu. Arī nedaudz pārtaisot zemgrīdas apkures mezglu, un pieslēdzot zemgīdas kolektoru pa tiešo pie akumulatora viss darbosies. Un ja reiz darbosies, priekš taur ir vajadzīgs vēl viens akumulators? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Decembris 5, 2015 Share Decembris 5, 2015 Firza, pēdējā shēma gan nestrādās - termostats ciet, cirkulācijas nav! Sūknis m2 jāliek aiz pārplūdes vārsta! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Firza Decembris 5, 2015 Share Decembris 5, 2015 (labots) 1. Tā ir neparasta situācija, Nav tā nekāda neparasta situācija. 1. stāva - siltās grīdas, 2. stāva - radiatori. Raimonds1, ja esi izpētījis manis ielikto shēmu par to kā tā apkure ir izbūvēta pašlaik, tad Tu redzi, ka konkrētais zemgrīdas apkures mezgls (mezgls ir samontēt pēc ražotāja shēmas) pats nav spējīgs paņemt siltumu ne no katla, ne no viena akumulatora, un ne no diviem akumulatoriem. Tam zemgrīdas apkures mezglam vajag lai siltums tiktu piegādāts ar spiedienu, plūsmu. Un problēma ir tās plūsmas radīšana. Var protams pielikt vēl vienu sūkni uz zemgrīdas apkures mezglu, un problēma tiks novērsta, bet 2 sūkņi uz tik mazu zemgrīdas apkuri - tas ir stulbi. Pašlaik plūsmu rada apkures sūknis, un nosacīti tas pat darbojas. Un te nav problēma ar "zemāka siltumnesēja temperatūra", jo to nodrošina pats zemgrīdas apkures mezgls (nekad nebūs tāda situācija, ka radiatoriem vajag mazāku temperatūru nekā grīdai) Jā, var teikt ka problēma ir iekš "siltumnesēja cirkulācijas ātrums atšķiras", bet tikai tāda nozīme, ka noteiktos apstākļos zemgrīdas apkures sūknis rada lielāku plūsmu nekā apkures sūknis un visa apkure sāk "griezties" pretējā virzienā. Uzliekot apkures sūkni lielāku jaudu problēma pazūd, bet tas ir muļķīgi tikai dēļ nepareiza zemgrīdas apkures mezgla tērēt vairāk elektrības. -> ronalds_ Jā, mana kļūda. Biju izdomāju pareizi, tikai uzzīmēju nepareizi. Izlaboju shēmu. Labots Decembris 5, 2015 - Firza Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Decembris 5, 2015 Share Decembris 5, 2015 Nu jā, kaut ko neizlasīju līdz galam, jāpapēta sīkāk. Jebkurā gadījumā tam pasākumam ir 2 atsevišķas plūsmas, kas katra laikam taču kaut ko regulē un tas viss ir kaut kā jāsaskaņo. Ja tā būtu dzīvojamā māja, tad otra bunduļa sildīšana, lai mājā būtu silts ūdens, ar ko mazgāties, gan ir parasts, zināms un sen atstrādāts uzdevums. Tāda gadījumā to bunduli tik vajag daudz lielāku un tas arī nodrošinātu tās grīdas ar to atsevišķo ieejas un izejas temperatūru un atsevišķo sūkni. Kaut kā tā tā ideja radās. Varēja jau atvilt karsto ūdeni no apkures katla (akumulatorā ir iebūvēta karstā ūdens "čūska", Ar šito arī atvilt to siltumu tam otram pasākumam. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Firza Decembris 5, 2015 Share Decembris 5, 2015 Ar šito arī atvilt to siltumu tam otram pasākumam. Lūk shēma kā ir uztaisīt Herz zemgrīdas apkures mezgls. Viss samontēts pareizi pēc ražotāja shēmas un tur nav kļūdas. Jā, jā - sūknis ir starp zemgrīdas padeves un atgaistas kolektoriem un nekā savādāk. Kā šādu mezglu var kaut kam pievienot: katlam, akumulatoram Nr.1 akumulatoram Nr.2, karstā ūdens čūskai? Variantu "nu tur vajag pielikt vēl vienu sūkni" nepiedāvāt. Bet, to ka dotais zemgrīdas apkures mezgls ir izvēlēts nepareizais tika noskaidrots jau sen. Tas mezgls laikam ir paredzēts lielām ofisu vai dzīvojamām mājam, kur šādu mezglu ir vairāk kā viens, un kur ir viens jaudīgs sūknis kurš šiem mezgliem piegādā siltumu. 2 stāvu mājai likt tādu nevajadzēja. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Decembris 5, 2015 Share Decembris 5, 2015 Akumulatoru prom un visa grīda barojas no boilerim domātās čūskas. Sūknis, protams savs un automātika arī. Tāda lūk idejas metamorfoze. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Firza Decembris 5, 2015 Share Decembris 5, 2015 (labots) Sūknis, protams savs un automātika arī. Uz zemgrīdas apkuri 2 sūkņi ? Ni, ni: variantu "nu tur vajag pielikt vēl vienu sūkni" nepiedāvāt. Bet vēl kaut ko papildus automatizēt zemgrīdas apkurei nav nekādas vajadzības, jo tur jau tā viss ir automatizēts. Nu, jā elektronikas tur nav - tikai tīra mehānika un elektrotehnika, bet neredzu jēgu likt elektroniku, tur kur parasta mehānika labi pilda savu uzdevumu. Labots Decembris 5, 2015 - Firza Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Decembris 5, 2015 Share Decembris 5, 2015 Tad problēma ir atrisinājusies? Kā vispār ir kaut kādi citi piemēri atrasti, kur viens katls apkurina gan radiatorus, gan silto grīdu ar visiem aprakstiem, shēmām? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Firza Decembris 5, 2015 Share Decembris 5, 2015 Normāla veida problēma nav atrisinājusies. Problēma ir atrisināta uzliekot apkures sūknim lielākos apgriezienus, bet zemgrīdas apkures sūknim mazākos. Tajā mājā vēl notiek remonts, tā ka nav zināms, kā tas viss darbosies kad remonts būs pabeigts un to sāks "apdzīvot" cilvēki. Un vēl nav bijis liela aukstuma, lai redzētu kā apkure darbosies pie lielāka saltumam patēriņa. Siltumu no viena kalta, akumulatora var padot uz dažādam vietām, ar dažādu temperatūru izmantojot 3-eju krānus (elektriskus vai mehāniskus) un atsevišķu sūkni katram atsevišķam zaram. Tās temperatūras katrā zarā var būt ļoti atšķirīgas un tādu zaru var būt daudz. 3-eju krānu var aizstāt ar 2-eju krānu un (vai bez) pretvārstu, bet tad zara aizejošā temperatūra vienmēr būs zemāka par katla, akumulatora temperatūru. Parasti gan tas nav liela problēma. Tas attiecas arī zemgrīdas apkures kolektoriem. Arī tur izmanto shēmu ar 3-eju vai 2-eju termostatu un cirkulācijas sūknis. Bet šīs konkrētās mājas zemgrīdas apkurei ir izmantots nepareizas konstrukcijas zemgrīdas apkures mezgls, kurš pats "saviem spēkiem" ar savu sūkni nav spējīgs paņemt siltumu no katla, akumulatora. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Pirkss Decembris 5, 2015 Share Decembris 5, 2015 Man mājās viens katls - Viessmann Vitopend 100 apkurina gan radiatorus, gan silto grīdu, gan arī ūdeni silda. Ir 3-eju krāns uz grīdu, tur 6 apkures spirāles. Otrajā stāvā 5 radiatori. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Merkurs Februāris 8, 2016 Share Februāris 8, 2016 Sveiciens visiem apkures sistēmas guru speciālistiem! Vai arī visiem kam šī lieta interesē! Tā kā pašam ir ilgdegšanas katls stropuva, tad vēlētos padiskutēt ar tiem kam ir šāda veida katli. Tieši visvairāk interesē katla apsaistes shēma, cik bieži jātīra katla dūmejas un dūmvads, kāda ir katla atplūdes temperatūra??? Cik te lasīju forumā tad „smartdevil” bija šāda veida katls, bet tagad skatos pazudis no foruma?!!! Pārlasot šo forumu man radās dažādi diskutabli jautājumi arī pavisam citām lietām, kas saistītas ar apkuri, bet nu labi nejaukšu visu vienā putrā. Piemēram, šķeldas apkure – manuprāt nereāli, viena iemesla pēc, kā dabūt sausu šķeldu privātmājas vajadzībām. Link to comment Share on other sites More sharing options...
jacobs Februāris 8, 2016 Share Februāris 8, 2016 Piemēram, šķeldas apkure – manuprāt nereāli, viena iemesla pēc, kā dabūt sausu šķeldu privātmājas vajadzībām. --------- Elementāri, Vatson... Sašķeldot sausu malku... Link to comment Share on other sites More sharing options...
e = d Februāris 8, 2016 Share Februāris 8, 2016 Var žāvēt slapju šķeldu saulītē. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Bruketajs Februāris 8, 2016 Share Februāris 8, 2016 Sašķeldot sausu malku... Jaudas patēriņš to darot un šķeldotāja resurss/izmaksas liks nopietni pārdomāt dzīves jēgu. Šādos gadījumos vienīgais variants ir gatava skaidu/ēveļskaidu/frēzskaidu iepirkšana no galdniecībām, ja tādas ir tuvu, jo transportēšana skaidām, to mazā blīvuma dēļ ir skumjš process... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Februāris 8, 2016 Share Februāris 8, 2016 Katlumāju katlos nemaz nededzina sausu šķeldu. Zinu, kur katlumājā ielādēja, vasarā izžuvušu šķeldu, izkusa temperatūras devēji un radās citas problēmas. Tas protams, profesionālās kurtuvēs. Šķeldas jēga jau ir tajā, ka var sakurināt visādus krūmus zīmuļa resnumā un zarus. Smalcināt sausu malku ir pilnīgi garām, jo malka noteikti ir vērtīgāks kurināmais par sķeldu un malkas kurināšanai nevajag speciāli katlu ar automātisku padevi. Domāju, ka šķelda principā nav piemērota individuālās māja sapkurei. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Merkurs Februāris 8, 2016 Share Februāris 8, 2016 Teiksim tā: teorētiski, ja šķeldu sadedzina pie augstas kurtuves temperatūras, tad ir pieļaujama mitrāka šķelda, kā tas ir rūpnieciskās kurtuvēs, bet nu labi, kas grib šķeldas apkuri, lai pats domā. Nākošai interesantais fakts: Vai siltā ūdens boileri var slēgt mazajā cirkulācijas lokā? – manuprāt tas nav labākais risinājums. Granulu katlam, kuram sistēmā uzturas noteikts siltums temperatūras izmaiņas boilerī nekādu būtisku kaiti neradīs katla darbībā, bet malkas katlam boilers pieslēgts mazajā lokā radīs zemu katla atplūdi (it īpaši pie katla iekurināšanas). Man personīgi ir boileris ieslēgts virknē, kas atbilst ražotāja norādītajai shēmai, bet tikko atslēdzu boileri tā krietni vieglāk dabūt, ka katla atplūdē nāk vismaz 60 grādi. Kapēc ražotāji norāda nepareizas shēmas, attiecībā par boilera slēgumu?? Vēl interesanti! Daudzi baida, ka nedrīkst grudzināt: Es teiktu tā, drīkst ļaut katlam lēni kurties, ja ievēro tālākminētos faktorus: 1) sausa malka 2) Katla atplūdē ir vismaz 60 grādi (ideāli, ja var dabūt 65-70 atplūdi pie katla temperatūras 70-85 grādi) 3) laba dūmvada vilkme rezultātā nevis gruzd, bet kvēlo karstas, ugunīgas ogles. Gruzdēšana jau vairs nav pareizs kuršanās process. Tādā gadījumā ko darīt tiem, kam apkures katls nav aprīkots ar akumulācijas tvertni? Nekurināt! Vienkārši jāievēro šie trīs faktori. Protams, vislabāk kurināt uz pilnu jaudu, jo lēnā degšana vairāk vai mazāk audzē ciet katlu un dūmvadu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Dils Februāris 8, 2016 Share Februāris 8, 2016 A kas ir "katla atplūde"? Link to comment Share on other sites More sharing options...
ju Februāris 8, 2016 Share Februāris 8, 2016 Es tik tā arī mocu savu čuguna Viadrusu, t.i. "smacēju". Vai tur kvēlo kas vai gruzd, nezinu. Nu jau kādi 8 gadi būs. Māja maza (~60m2 - sešdesmit), vieta jau tā katlam knapi atradās, bet gribējās kaut kādu centrālo, lai nav katra krāsns atsevišķi jākurina. Pie tam veranda tika pārbūvēta par dzīvojamu istabu, kur pirms tam neviena krāns tuvumā nebija. Protams, ir darva, gan kurtuvē, gan skurstenī. Skurstenī, protams, ir nerūsējoša skārda čaula. Tai pat vairāk gadu, jo bija pirms tam Bullerjānis, un tai ar vēl nekāda vaina. Skursteni tīru 2x gadā - vienreiz pirms apkures sezonas sākuma, vienreiz pa vidu kaut kur. Malka stāvējusi vismaz vienu apkures sezonu, citreiz pat 2. Pirms tam arī tiek ienesta iekšā ar kasti, kaste tiek nolikta uz katla. Tā ka vēl biku pažūst. Ik pa laikam tiek iebērts arī pulverītis. Viadrus kaut kāds mazākais. Garumā labi ja 30cm pagale iet. Piekrauju pilnu. Šajā laikā reizi diennaktī jākurina. Tā arī visu dienu tur kaut kas notiek. No rīta ap 6:00 iekurinu, pēc 12h vēl mēdz būt kāda ogle, uz kuras pie normāla mīnusa tiek samesta jauna porcija virsū. Jā, ir blakus gāze, bet malku sievastēvs jau atved saskaldītu - neesot ko darīt viņam tur laukos Līdz ar to parēķinot, cik man maksās vēl gāzi ievilkti, tad vēl katru mēnesi maksāt - uzvarētājs ir malka. Toreiz visa apkures sistēma maksāja 2x lētāk, tik cik pliku gāzes cauruli pievilkt (atrodas uz ielas, 15m attālumā) Link to comment Share on other sites More sharing options...
Merkurs Februāris 8, 2016 Share Februāris 8, 2016 Katla atplūde jeb katla siltumnesēja atplūstošā temperatūra (ieplūde katlā). Parastajiem katliem, kā piemēram Viadrus, atplūde nav tik svarīga kā tas ir ilgdegšanas katliem (bez karstas atplūdes katls baigi aug ciet, jātīra nedēļā reizi). Daudzi šim parametram nemaz nepievērš uzmanību! Es teiktu, ka tas ir viens no galvenajiem rādītājiem pareizā jebkura centrālapkures katla darbībā. Pastāv uzskats, ka Viadrus čuguna katliem atsit atpakaļ dūmus pie durtiņu atvēršanas. Vispirms es ieteiktu pārliecināties par katla atplūdi un dūmeju tīrību, jo pieņemsim arī man, ja ir atplūdē mazāk par 60 grādiem paverot durtiņas atsit dūmus (pārāk strauji tiek dzesēts katls). Problēma ir tā, ka realitātē nav tik viegli dabūt katla atplūdē tos vismaz 60 C – siltuma zudumi, nepareiza apsaiste. Vēl interesanti, ja dabū to nepieciešamo atplūdi var kurināt ar mitrāku malku, jo tā sadeg pie augstākas T. Tiesa gan kuršanās ilgums nedaudz samazinās, bet siltuma daudzums tiek iegūts krietni vairāk. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Februāris 8, 2016 Share Februāris 8, 2016 Nu Tu gan samuldējies. No slapjas malkas nekad nedabūsi vairāk siltuma kā no sausas malkas. Nezinu, ko jūs tur mudrijiet, bet es savam čuguna katlam durtiņas varu vērt vaļā, kad vien gribu, nekādus dūmus atpakaļ nesit. Vajag kārtīgu, tīru skursteni ar labu vilkmi. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Merkurs Februāris 8, 2016 Share Februāris 8, 2016 Nepareizi izteicos: Ne jau no mitras malkas iegūs vairāk siltuma, bet no karsta katla siltumnesēja atplūdes. Pareizāks kuršanās process. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Dils Februāris 8, 2016 Share Februāris 8, 2016 Jā, gan domas gan termini ir visai nesaprotami ... Link to comment Share on other sites More sharing options...
_dunduks_ Februāris 8, 2016 Share Februāris 8, 2016 Jaunbiedrs vienkārši vēlas izklausīties pēc ahūnā experta. Spriežot pēc tā, ka viņš tikai šodien sevi šeit pieteica, tad domāju, ka no viņa drīz varētu parādīties kāds spama links uz kādu ahūni labu produktu. 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Bruketajs Februāris 8, 2016 Share Februāris 8, 2016 Mjā, Merkurs malacis - riktīgs LU zinātņu doktors.. Problēma ir tā, ka realitātē nav tik viegli dabūt katla atplūdē tos vismaz 60 C – siltuma zudumi, nepareiza apsaiste. Ieliekam termostatisko vārstu pa 50 eur un gatavs - tas skaitās grūti? Ne jau no mitras malkas iegūs vairāk siltuma, bet no karsta katla siltumnesēja atplūdes. Pareizāks kuršanās process. Mjā. It kā tuvu taisnībai, bet nav taisnība. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!