Jump to content

Mājas apkure


StulbsTuVai...
 Share

Recommended Posts

Temperatūru mazajā lokā var ietekmēt arī sūkņa ātrums. Ja uzlikti lieli apgriezieni, var gadīties ka grūti to temperatūru dabūt ar visu termovārstu.

Link to comment
Share on other sites

  • Replies 858
  • Created
  • Last Reply

Top Posters In This Topic

  • Mezavecis

    72

  • Ronalds

    60

  • Raimonds1

    86

  • vvv

    93

Top Posters In This Topic

Posted Images

Tieši pretēji, esmu sapratis, ka apkure ir kompleks jautājums, tāpēc daudz ko nezinu, nevis visu zinu un tagad taisos kādu mācīt. Apkurē ir daudz dažādi tehniskie risinājumi, dažādas situācijas, dažādas cilvēku zināšanas un finansiālās iespējas plus vēl apkures sistēmu ietekmē dažādi laika apstākļi vētras, atmosfēras spiediens, temperatūra utt. Tāpēc par apkuri un siltumtehniku var diskutēt un diskutēt. Dažādi cilvēki dažādas pieredzes!

Manus ieteikumus nevienam neuzpiežu, katram sava galva uz pleciem! It īpaši forumos necieš tos, kuriem ir saistība ar ilgdegšanas katliem, jo daudziem ar grudzināšanu ir nelaba pieredze! Tas tāds mans novērojums.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Temperatūru mazajā lokā var ietekmēt arī sūkņa ātrums. Ja uzlikti lieli apgriezieni, var gadīties ka grūti to temperatūru dabūt ar visu termovārstu.

Nav tā. Termovārsts vienkārši būs ciet, ja temperatūra termovārstā zemāka par 60 °C, sūknis dzenās katla ūdeni pa mazo loku uz riņķi.


 

 

It īpaši forumos necieš tos, kuriem ir saistība ar ilgdegšanas katliem

Netēlo mocekli.

Ilgdegšanas katli, speciālie ilgdegšanas katli, kas paredzēti kurināmā sadedzināšanai ilgas degšanas režīmā, tādi katli vienkārši ir nomācošā mazākumā. Lielai daļai ir parastie katli, tos gan pareizāk nekurināt kā ilgdegšanas katlus, ja tāda parasta katla īpašniekam tiek skaidrots, ka pareizāk kurināt tādu parastu katlu ne ilgdegšanas režīmā, nevajag uzreiz domāt, ka forumos necieš ilgdegšanas katlu īpašniekus.

Labāk pastāsti, kā praktiski ar tavu katlu ir, kāds kurināšanas režīms, vai nav baigā noņemšanās, kamēr to katlu pielādē, iekurini, pēc tam novaktēt kurēšanās beigu brīdi, iztīrīt. Interesanti.

Link to comment
Share on other sites

Bruketajs

 

 

Temperatūru mazajā lokā var ietekmēt arī sūkņa ātrums. Ja uzlikti lieli apgriezieni, var gadīties ka grūti to temperatūru dabūt ar visu termovārstu.

Tad nav pareizi ieslēgts shēmā tas vārsts.  

Link to comment
Share on other sites

Esbe 70 grādu vārsts 100% nenoslēdzās pie istabas temperatūras. Pārbaudīts ar pūšanas metodi tikko nopirktam vārstam.

Link to comment
Share on other sites

Nepārbaudīju tā savējo. Var jau būt, ka 100 % nenoslēdzas. Kaut par 90 % noslēdzas, no katla sūknis uz to vārstu lielāko ūdens daudzumu atvilks, tas karsts. Man ir apeja termostatiskajam trīsceļu vārstam, gadījumiem, ja pazūd mājā elektrība. Esmu mēģinājis to ventīli vaļā turēt un kurināt, nespēj atpakaļgaitas ūdens tā atdzesēt katlu. Tad tur jābūt baigi lielam sūknim un pavisam atdzisušai sistēmai, tā uz 5 grādi, piemēram, tad var iegadīties, ka mazas jaudas katls netiek galā, un visam klāt - termostatiskais vārsts nedarbojas.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Labāk pastāsti, kā praktiski ar tavu katlu ir, kāds kurināšanas režīms, vai nav baigā noņemšanās, kamēr to katlu pielādē, iekurini, pēc tam novaktēt kurēšanās beigu brīdi, iztīrīt. Interesanti.

 

Ilgdegšanas katla lielākais mīnus ir tas, ka sanāk diezgan bieži tīrīt katlu un vietu kur sākas dūmvads (pat reizi nedēļā) – tas ir kaitinoši.

 

Pie iekuršanas nepieciešams uzsildīt visu sistēmu tā, lai starp katlu un pārējo apkures sistēmu nav lielas temperatūras starpības. Tas pie labas dūmvada vilkmes aizņem aptuveni stundu. Nu kad katls un sistēma uzsilusi var likt, lai katls kurās. Bet, ja vienkārši iekurina un neuzliek lielāku caurplūdi pie iekurināšanas, rodas liela T starpība starp katlu un atplūdi.

 

Man vispār nepatīk Stropuvas instrukcijas pirmā un otrā shēma, jo pirmais karstais ūdens iziet caur siltā ūdens boileri un tad pa taisno tāds auksts atdzisis ūdens iet uz radiatoriem, izejot caur tiem vispār atdzisis. Rodas nevēlama T starpība.

Šeit var apskatīt Stropuvas instrukciju

http://stropuva-veikals.lv/f/uploads/Garantija-LV.pdf

 

Ko saka spečuki par šo lietu??? Katla apsaistē nevar turpgaitas ūdeni iepumpēt pa taisno katla atpakaļgaitā.  Man katla apsaiste uztaisīta identiski kā instrukcijā  6.6.4 minētajā punktā

Link to comment
Share on other sites

 Es arī pabrīnījos, par to boilera pieslēgumu. Cik malkas katlu pieslēguma shēmās redzēts, lielākoties boileris un radiatori pieslēgti paralēli, tas ir tā, neskatamies uz visiem loriņiem (sūkņiem, trīsceļu vārstiem, mazajiem lokiem...) - no katla turpgaita, tad atzarojas uz boileri, tad atzarojas uz radiatoriem, atpakaļgaitā savukārt atgriežas zars no radiatoriem, tad atgriežas zars no boilera, beigās atpakaļgaita atgriežas katlā.

 Arī tas liekais radiators, elektrības pazušanas gadījumam... Tev tāds ir? Un visu laiku tupa karsē?

 Kā ir ar kurināšanas biežumu? Reizi dienā? Mani vienmēr mulsinājuši tie sveces tipa katli, kad iedomājos, kā notrāpīt, lai tas beidz kurēties tad, kad vajag, kad esi mājās, un kad laiks to iekurināt. Vai nav tā, kā es to stādos priekšā - iekurini vakarā, bet katla kurēšanās laiks, turpinās, teiksim, 30 stundas, netiec pie tā pa jaunu iekurināt, kamēr tas nav pilnībā izkurējies, un kad izkurās, ir nakts vidus?

Link to comment
Share on other sites

Runājot par apkures veidiem:

 

Mana personīgā piereddz - bija veca 1920 celta māja, kur malciņa un ogles man 94. līdz 2005. gadam prasīja daudz laika un naudiņas.

Sanāca, ka 2007. gadā uzbliezu jaunu māju 220 kv. m. (labi siltinātu) un ieliku tur  zemes siltumsūkni. Tagad elektrības rēķins, kur iekļauts viss - gaisma, plīts, siltais un aukstais ūdens u.t.t. sastāda vasarā 75, bet ziemā 150 eirikus.

Siltumsūknis THERMIA DIPLOMAT.

 

Vienīgā problēma, ka Latvijā ir palicis tikai viens normāls servisa inženieris šīm iekārtām. Varu viņu ieteikt ar visām četrām!!!

 

Un vēlreiz vēršu biedru uzmanību - pērkot jebkuru siltumsūkni uzmanieties un uzmanīgi pārlasiet visus garantijas un pēcgarantijas līgumus - kā jau iepriekš rakstīju: visas šīs iekārtas normāli apkalpo tikai viens cilvēks. Un tiešām tā nav reklāma, tāpēc viņa vārdu šeit neminēšu.

Labots - gitis
Link to comment
Share on other sites

 

 

Vecīt, tad jau tev ir nevis labi siltināta māja, bet ļoti labi siltināta māja.
 

 

Nevajag man te neko melot. Aprakstu reālo situāciju. Ja kas, tad ierīkošanas izmaksas 2007. gadā bija 6500Ls

 

Protams ir arī kamīns ar savu mazo mežiņu rezerves variantam.

 

Bet jā piekrītu Tev VVV - izklausās neticami: kā 3 istabu komunālo rēķins.

Link to comment
Share on other sites

 Es jau neko nesaku. Tepat forumā bija paraugs - māja no Šveices. Tur vispār 0 enerģijas ēka.

 Man māja pēc platības līdzīga. Malkas apkure. Salīdzinoši lētāks apkures veids. Vienīgi man slikti siltināta māja. Kārtīgi nosiltinot es arī varu cerēt uz apkures izmaksām, par kādām 3. istabu dzīvokļu īpašnieki siekalosies.

Bet par elektrības rēķiniem, pa tagadējam, kopš elektrība dārgāka, zem 100 eiro nesanāk. Lai arī ziemā siltais ūdens ar malku sildās. Tāpat visas spuldzītes, datori, elektriskā plīts, elektriskā tējkanna... salasās. Nu labi, mēs diezgan izšķērdīgi ar elektrības tērēšanu, ja sāktu žņaugties, varbūt ietaupītu...

 gitis, nepadomā, lūdzu, ka es tagad par tevi konkrēti. Bet esmu ļoti daudz pieklausījies visādu stāstu, cik kuram viss ir labi un lēti, neiet runa par siltumsūkņiem tikai, bet kaut kā atklājas, ka tie stāsti ir pamatīgi izskaistināti. Kaut vai tavs variants - komentārs par siltumsūkni par 150 eiro mēnesī, un tūlīt pat, caur vienu komentāru, kamīns ar mazu mežiņu. :) Tas ir redzēts. Radiniekam kaimiņos uzbūvēja māju, nopietni būvēja, būvniecības laikā bariem visādi dizaineri brauca glaunās mašīnās, māja ar siltumsūkni, jau pirmajā ziemā, kas tad tas, kūp skurstenis siltumsūkņa īpašniekam, tā riktīgi kūp, dienām, ar kamīnu sildās, tātad, malku kravām saveda, turpat savā ainaviski perfekti dizainētajā pagalmā sagāza, nākošajā gadā viss perfektais pagalma dizains tika upurēts, uzbūvēja malkas šķūni, paprāvu, neko nesaku, arhitektoniski pārdomātu, ar ēku saskanīgu, tas mans radinieks, viņam gan māja mazāka, stāsta, ka malku kaimiņš gads gadā gādā tik pat nopietni, kā viņš.

Link to comment
Share on other sites

Man arī elektrībā aiziet virs 100 eur, līdz ar to 150 manī raisa smaidu un prieku, ka ir cilvēki kam veicas!

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Bruketajs

Nu, man māja + mātes dzīvoklis uz viena līguma zem 100 Eur rēķinā. 

Īpaši neviens netaupa, lai gan visur ledi, bet istabas kaktā kaste lejuplādē torrentus un streamo tv, guļamistabā vēl veca samsung plazma, bet kaut kā iztiekam ar 80-90Eur rēķinu. Ledusskapis, kafijas automāts un apkure, pats par sevi saprotams.

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

150 EUR ziemā ar siltumsūkni uz 220m2 - kaut kas tiek noklusēts:

- kamīns darbojas uz pilnu klapi

- cilvēki mazgājās ne biežāk kā reizi nedēļā

- telpas temperatūra ir ne vairāk pa 20 grādiem

- apskatoties rēķinā pa pozīcijām redzētu, ka noapaļošana ir stipri aptuvena. 

- 220 m2 ir kopējā (neapsildāmas garāžas, kambari, priekšnami utt.) nevis apsildāmā platība.  

- būda netiek reāli apdzīvota

 

Kā jau teica, dažiem patīk pievielkt ciparus aiz matiem. Reiz te viens lielijās ar cipariem, bet pēc tam izrādījās, ka pusmāja ir remontā un radiatori nogriezti uz minimumam.

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

VebKamera

 

 

Man arī elektrībā aiziet virs 100 eur, līdz ar to 150 manī raisa smaidu un prieku, ka ir cilvēki kam veicas!

 

Pievienojos. Man bez apkures izmaksām arī velk uz to ciparu. Es pat teiktu, ka vasarā, atslēdzot nost karstā ūdens boileri (karstais ūdens tikai no saules kolektoriem) elektrībā aiziet visamz 60-70 EUR. 4cilv, 2 pieaugušie, 2 bērni. Zem tā cipara var dabūt varbūt vienīgi ja ir pilsētas ūdens (lasi - nav savs sūknis), pašteces kanalizācija (nav savas attīrīšanas, sūknētavas), gāze (nav elektriskā plīts) un, visticamāk, nav bērnu (kas sēž datoros un televizoros). Bet tad ūdens, gāzes, kanalizācijas izmaksas reāli ir, tikai vienkārši pārvācas uz citiem izmaksu posteņiem.

 

P.S. lampas man visur LED/ekonomiskās.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Kā ir ar kurināšanas biežumu? Reizi dienā? Mani vienmēr mulsinājuši tie sveces tipa katli, kad iedomājos, kā notrāpīt, lai tas beidz kurēties tad, kad vajag, kad esi mājās, un kad laiks to iekurināt. Vai nav tā, kā es to stādos priekšā - iekurini vakarā, bet katla kurēšanās laiks, turpinās, teiksim, 30 stundas, netiec pie tā pa jaunu iekurināt, kamēr tas nav pilnībā izkurējies, un kad izkurās, ir nakts vidus?

 

Liekais radiators elektrības pazušanas gadījumā man nav, tas ir vienīgais izņēmums, kas nav kā paredzēts shēmā, bet tas sistēmas darbību nemaina. Ja pazūd elektrība man ir speciālais apkurei paredzētais elektrības pārveidotājs no 12v uz 220 – pats pieslēdzas, pats atslēdzas automātiski elektrības pazušanas gadījumā ar to problēmu nav.

 

Kuršanās ilgums, kad ārā ir lielie mīnusi -10 un vairāk ir kādas 10-12 stundas ( tā ka uz radiatoriem dzen kādus 70 atpakaļ nāk 50-60C) Ja ārā ir līdz nullei tad var dabūt kādas 19 stundas bet vidēji 14-16h. Vienā uzlādē varu iekraut 15-18kg vidēji sausas egles malkas, nav man ideāli sausa malka.

Man ļoti svarīgi, lai ir tāda apkure, kura nav jākurina vairākas stundas. Respektīvi, es atbraucu no darba uzreiz iekurinu, kamēr ēdu vēl šo to pagaidu, kad katls kārtīgi iekurējies un viss. Pieņemsim kurināt pēc darba 3-4 h man nav laika, sieva ar šo lietu nenodarbojas (arī strādā). Tādā ziņā ilgdegšanas katliem tas ir liels pluss, bet nu vienreiz nedēļā, ja katru dienu kurina būs visticamākais katls jāpatīra – savādāk nav pietiekamas vilkmes, grūti iekurināt, var pie iekurināšanas iesist dūmu, kas manā gadījumā kategoriski neder, tāpēc jātīra.

Tādā ziņā ilgdegšanas katls nav nemaz tik slikti, ja es iedomājos, ka man būtu parastais katls ar ūdens akumulācijas tvertnēm, kuras pēc darba vidēji jāuzsilda 3-4h. Pa kuru laiku???

 

Starp citu, mīts ka ilgdegšanas katliem nevar piemest malku ir pilnīgas muļķības. Pacel to gaisa vārstu un tik met klāt malku, galvenais, lai ir laba dūmvada vilkme, tad nenāk dūmi iekštelpās. Tā malkas piemešana ir ļoti būtiska, kad ārā ir baigais sals, tātad vakarā atbrauc no darba iekurini un no rīta piemet uz karstām oglēm pilnu tā, lai atgriežoties mājās nav dubaks, jo sala laikā kurinot 10-12 h ar to ir pa maz, ja telpās grib kādus +22C.


Pieņemsim ar akumulācijas tvertnēm var dabūt, ka jākurina katru otro dienu ja ārā ir vēss, bet nekurinot nav mājīgi. Tad ar ilgdegšanu,  vienozīmīgi būs jāiekurina katru diennakti vienu reizi ja grib tos +22C.

Link to comment
Share on other sites

jankobriesma

Sveiki.

Jau ilgāku laiku lasu šo foruma sadaļu un nu sadomāju, ka jāsāk arī man dalīties ar savu pieredzi, varbūt kādam noderēs.

Ja man kurināšana aizņemtu vairākas stundas dienā, tad tas jau vairs nebūtu nopietni.

Katlu telpā es pavadu vidēji 10-15 minūtes dienā.

Nedaudz par apkures sistēmu:

-cietā kurināmā katls Kalvis 8-16Kw

-1t akumulācijas tvertne

-160l kombinētais boileris (elektrību principiāli neizmantoju arī vasarā)

-1/2 mājas ar radiatoriem

-otra puse -siltās grīdas 

-māja renovēta-siltināta, 2. stāvs vēl nav izbūvēts (1. stāva platība 150m2)

-apkures sūkņu vadība ir automatizēta (4 sūkņi)

-kurinu ar briketēm (janvārī patēriņš 1t)

-trīsgaitnieks uz siltajām grīdām

-temperatūra mājās 21-22 grādi

Viennozīmīgs secinājums,ja grib komfortu kurinot ar cieto kurināmo ir nepieciešama akumulācijas tvertne (samērīga tilpuma).

Kombinētais boileris ir pieslēgts akumulācijas tvertnes augšējam izvadam, līdz ar to nedaudz iekurinot ir karstais ūdens arī vasarā.

Lieto šo ūdeni 4 cilvēki.

Link to comment
Share on other sites

Runājot par siltumsūkni.

 

Lietoju to jau 7/8 gadu. Kas kā tiek ietaupīts:

1. Tiek izravēta automātika, kas visu laiku pamīšus silda māju vai ūdeni. Nafig man vajag siltu ūdeni pusdienas laikā, JA MĀJĀ NEVIENA NAV?

2. Manas ģimenes komforta temperatūra dienā 22, bet naktī 18 grādi.

3. Un tas ir galvenais - programmatoriski ir jaaizlidz izmantot teņus (ad heat).

 

Protams, ka jaunākiem modeļiem to varbūt visu var saprogrammēt - arī ar sms var regulēt siltumsūkņus, bet man patlaban tas nav vajadzīgs.

 

Mana 220 kv. m. māja 30 cm fibo bloki + 10cm siltumizolācija + bēniņu siltināšana cik nav žēl.

 

Ja kas, tad kamīnu kurinu pēc principa: ja siltumsūknim 22 grādi nepietiks, tad kurinu, jo citādi gan rāķins lielāks. Bet tā par 3 kubiem malciņas ziemā gan vairāk nesanāk.

Labots - gitis
Link to comment
Share on other sites

Aizmirsu pieminēt pašu svarīgāko, tātad Stropuva S10U tas ir 10 kw katls, kas uzstādīts dzīvoklī, kura platība ir 64m2, stāvs 3no3. Siltinātas no iekšpuses sienas, griesti, bet divās istabās nav nosiltināta ārsiena un virtuvē griesti, takā var uzskatīt, ka daļēji siltināts. Kā arī siltināšana no iekšpuses nav tas efektīvākais veids.

Privātmājā, es personīgi neieteiktu likt ilgdegšanas katlu, tīri tikai tāpēc, ka bieži jātīra, bet dzīvoklī tas ir konkurētspējīgs variants. Jo nav jau daudz izvēles, ja nav pieejams dabasgāzes vads.  Kā jau te forumā minēja, dzīvoklī vecā labā krāsns apkure nav nemaz tik slikta.

Link to comment
Share on other sites

Bruketajs

 

 

Privātmājā, es personīgi neieteiktu likt ilgdegšanas katlu, tīri tikai tāpēc, ka bieži jātīra, bet dzīvoklī tas ir konkurētspējīgs variants.
 

Domu pērle detected - privātmājā katlu iztīrīt nesanāks, bet dzīvoklī tas būs ok. Lai gan, dzīvokļi mēdz būt dažādi...

Link to comment
Share on other sites

 

 

Katlu telpā es pavadu vidēji 10-15 minūtes dienā.

Biedri, tie, kam malkas katli, lūdzams, nebūsim tādi paši dzīves izskaistinātāji, kā tie, kam siltumsūkņi. :)

Un kas tev malku katlu telpā ienes? Pagales pašas iečāpo? Tu tik iekurini, dažas reizes piemet malku?

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Man vecāki kurina. Nepakam nevar ieskaidrot, ka malka ir jāsaliek katlā smuki kārtīgā blīvā kaudzē. Samet kā pagadās pa piecām pagalēm un katru stundu iet piekurināt.

Link to comment
Share on other sites

Es apmēram reizi mēnesī ar tačku savedu katlu telpā kādu steru malkas. Tur drusku jāpasvīst - kāda stunda, pusotra aiziet. Tālāk tik jāsamet malka krāsnī.  Vairāk par 10 minūtēm pat ar katla tīrīšanu un pelnu iznešanu nez vai aiziet. Un tad vēl pāris reizes piemest malku. šogad katru dienu kādas 4 nedēļas vajadzēja kurināt. Pārējo laiku ik pārdienas. Nav jau protams siltumsūknis vai gāzes katls, tomēr es neteiktu ka titānisks darbs. ;)

Link to comment
Share on other sites

Nu labi, es tāds lēnīgs, man ilgāk laika paiet katlu telpā.

Pie mums šodien nebija elektrība, no rīta līdz pēcpusdienai. Es varēju kurināt. Un ko darītu siltumsūkņa vai gāzes katla īpašnieki? Šodien jau silts ārā, salt nesaltu. ronalds_, tādā gadījumā atkal ar malkas katlu labāk.

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Ja skatas tādu apkuri, kur ir gan siltumsuknis, gan paralēli kāds kamins vai cita apkure, tad tā arī sanāk - 2 mēnešus siltumsūknim vajag atbalstu, lai visa ekonomija un ērtums neizmaksātu pārak dārgi un tad uz kurināšanu var atslābt.

Link to comment
Share on other sites

Ja nav elektrības cirkulācijas sūknis neiet un siltums uz māju arī. Kurini cik gribi - bez elektrības nekā!

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

 

 

Domu pērle detected - privātmājā katlu iztīrīt nesanāks, bet dzīvoklī tas būs ok. Lai gan, dzīvokļi mēdz būt dažādi..

Privātmājā jāmeiģina atrast vieta ūdens akumulatoriem par jebkuru katru cenu, ja liek malkas apkuri, ja vēlas kaut cik sakarīgu apkuri. Bez mājas siltināšanas ūdens aķis tāpat situāciju neizglābs.

Par laimi, tiem ilgdegšanas katliem dūmejās veidojas tādi cieti trausli izdedži, kas neput, kā piemēram, kvēpi kas rodas krāsnīs. Ja ar elektrisko urbi sāk tīrīt, tad gan var novērot, ka šur tur nosēžas melna putekļu kārtiņa, tāpēc izmantoju dūmvadu drāšu apaļo birsti, ko iestiprinu speciālā kātā (urbi neizmantoju). Ja jau dūmejās veidojas darva tad gan ir auzas, to tik viegli neiztīrīt!

Link to comment
Share on other sites

Man ir vecā labā viencauruļu sistēma, darbojas arī pašplūsmā, tādiem gadījumiem, kad pazūd elektrība. Sūkņiem ir apejas ar klapēm. Siltums uz māju iet.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Biedri, tie, kam malkas katli, lūdzams, nebūsim tādi paši dzīves izskaistinātāji, kā tie, kam siltumsūkņi. :) Un kas tev malku katlu telpā ienes? Pagales pašas iečāpo? Tu tik iekurini, dažas reizes piemet malku?

10-15 minūtes uz vienu kurināšanu ir normāli un pietiekami. Es vedu malku ar dārza tačku, man krāsns liela - 40kW, iekšā var iebāzt precīzi vienu tačku ar malku. Tas pietiek 2t akumulatora uzsildīšanai no 40oC uz 80-90oC. Iekurini un ej prom, pārējo paveic automātika.

Link to comment
Share on other sites

Manā ģerevņā diezgan bieži pazūd elektrība, tapēc bez apkurei speciāla elektrības pārveidotāja nemaz nestādos priekšā, kā varētu nodrošināt normālu centrālapkuri. Esmu speciāli atvienojis no elektrības, lai pārliecinātos cik tad tāda sistēma ilgi spēj izturēt. Tur es problēmu nesaskatu, ja nu vienīgi elektrība pazūd uz vairākām dienām, tad gan jādomā par kādu elektroģenerātoru. Tiesa man gan ir tikai viens cirkulācijas sūknis.

Link to comment
Share on other sites

Malkas apkures sistēmai vajag kā minimums 2 cirkulācijas sūkņus! Mazajam katla lokam un lokam uz radiatoriem, 

Sistēma ar vienu sūkni = nepareizi uzbūvēta sistēma!

Link to comment
Share on other sites

Biedram Merkurs taču sveces katls. Tur daudz kas savādāk. Var jau būt, ka tiem sveces katliem var. Citādi, jā, ronalds_ pareizi saka, parasta katla gadījumā vajag vismaz divus sūkņus. Viens tupa velk ūdeni katlā, kamēr katls kurās, otrs uz radiatoriem.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Malkas apkures sistēmai vajag kā minimums 2 cirkulācijas sūkņus! Mazajam katla lokam un lokam uz radiatoriem, Sistēma ar vienu sūkni = nepareizi uzbūvēta sistēma!

Man liekas, ka bez akumulatora pietiek ar 1 sūkni un termovārstu mazajā lokā. Katlam nodrošināta konstanta temperatura un pārējais siltums automātiski aiziet uz lielo loku, radiatoriem.

Link to comment
Share on other sites

Kā ieliec trīsceļu vārstu, lai būtu regulācija, tad vajag otru sūkni. Man pirmos divus gadus tā bija - nebija akumulatoru, bija trīsceļu vārsts, ar roku regulēju. Ja neliek trīsceļu vārstu, tad principā, jā, viens sūknis velk no radiatoriem un dzenā pa mazo loku, bet tas ir tā, kā tu saki, siltums aiziet uz radiatoriem, ja par daudz siltuma, istabās Taškenta. Var jau arī tādā sistēmā kaut ko regulēties, katlā liec mazāk malkas.

Link to comment
Share on other sites

Viktorslat

Man tikko atnaaca izliidzinaata paarreekins - 126,- EUR

Maaja virs 200m2

Siltumsuuknis

Variet neticeet, man galiigi pofig (nu taa ka nu ahuenna pofig)


Jaa, un ja ir vajadziiba kaut ko jeedziigu izdariit ar apkures sisteemu, iesaku uzaicinaat siltumsisteemu inzinieri ar pieredzi, samaskaat tik cik tas maksaa, un uztaisiit kaa vinsh saka, nevis lasiit forumu ar simtiem ekspertu ieteikumiem, citaadi DDM vien tur sanaaks....

Link to comment
Share on other sites

Tapēc es saku, ka man tās Stropuvas piedāvātās shēmas nepatīk. Kā ir parasti katlu apsaistē – viens sūknis dzenā pa katlu, tā lai katla ieplūdē var dabūt un patstāvīgi noturēt vismaz tos min 60C otrs sūknīts priekš radiatoriem, nu trešais priekš siltajām grīdām.

 

Stropuvai inženieri visu izdomājuši otrādāk, kad no radiatoriem nāk atpakaļ piem 50C, tad tikai pieslēdzas mazais cirkulācijas loks. Kas tas par murgu!!! Man tāpat ir trīsceļu vārsts, uz kura uzmontēta termostatiskā galva ar temperatūras diapozonu +20-50C, kas mēra no radiatoriem atplūstošo

ūdens temperatūru.

Manuprāt, tā trešā nedaudz sarežģītākā shēma arī īsti nerisina katla ieplūdes temperatūru, ( shēma kur siltajām grīdām montēts speciāls cirkulācijas loks).

Jebkuram centrālapkures katlam ļoti būtiski, lai temperatūra starp turpgaitu un atpakaļgaitu nepārsniedz 15-20 C. Kaut vai tas ir granulu  vai gāzģenerācijas katls, pamatprincipi visiem vieni.

Link to comment
Share on other sites

Viktorslat

No savas pieredzes (ne buuvnieciibaa) - lielaakie suudi saakas tad, kad cilveeks iziet no pieneemuma: "man jau ir chupa ar forshaam detalaam, un es ticu, ka no shiim detalaam var salikt kaut ko, ko man vajag" - un tad cer, ka iznaaks leetaak un gudraak (jo man tachu jau ir puse risinaajuma) - nu DDM tur buus. Ja gribi labaako - ir cilveeki, kuri ne tikai magistra darbu pashi uzrakstiijushi par moderniem apkures risinaajumiem, bet arii lasa industrijas profesionaalos rakstus, seko jaunumiem, katru dienu projektee un paliidz uzstaadit un noreguleet shaadas sisteemas. Shiem cilveekiem galvaa ir nevis miiti un puspatiesiibas bet zinaashanas un pieredze. Atrodi taadu, samaksaa, sanem labaako rezultaatu. Es jau kops 30 gadu vecuma visu daru tikai taa....

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share


×
×
  • Izveidot jaunu...