alusbundza Oktobris 30, 2015 Share Oktobris 30, 2015 (labots) labs skurstenis, der dažādām krāsnīm, http://visikatli.lv/schiedel/vieno_dumu_kanala_ar_ventilacijas_kanalu_sistemu Labots Oktobris 30, 2015 - alusbundža Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jon Oktobris 30, 2015 Share Oktobris 30, 2015 (labots) .Vajag ahūno pļavu, priekš cirkulācijas trubām.. Maza gruntsgabala apstākļos stumj zemē vertikālas rores zemes siltuma noņemsanai. Labots Oktobris 30, 2015 - Jon Link to comment Share on other sites More sharing options...
maize Oktobris 30, 2015 Share Oktobris 30, 2015 ieliekat automatizētu atrabotkas degli iekš krāsnī un izbaudiet lētu un ērtu Jā, mēs visi strādājām kreisajā autoservisā, un ja nestrādājam, tad noteikti sievas brāļa dēla masas vīrs strādā un var apgādāt mūs visus ar tūkstošiem litru atrabotkas ik gadu. Reāli tāds prieciņš ir pieejams tikai dažiem izredzētajiem. 4 Link to comment Share on other sites More sharing options...
WildGun Oktobris 30, 2015 Share Oktobris 30, 2015 (labots) Izteikšu savu domu, ak gudrie.... Nē, droši vien vairākas domas. Piedodiet, atvainojiet .... 1: Malka nedeg. Tāpat, kā rokraksti. Deg, bļin, gāzes, kuras rodas, karsējot celulozi, sveķus un visu ko citu, ko bāžat pečkā. 2: Gāzes deg tikai skābekļa klātbūtnē. 3: Visādās jotulās un citādās lēni degošās huiņās skābeklis tiek piegriezts. Tātad - gāzes nesadeg. Tātad - viss (daudz) skurstenī. It sevišķi metāla skursteņos, kuri esot radīti tam, lai mājās nav darvas smakas u.t.t.... 4: Bet kaut kad ..... Beigu beigās nesaprotu, kāda velna pēc daudzi no jums ir tērējuši tik daudz laika, sēžot (padomju) skolas solā, kādēļ tik daudz bērnu sadeg stulbos pažaros, kur senči atstāj savus sīkos siltumā un aiziet uz krogu, bet pēc tam atrod tikai smalko pečku, Labots Oktobris 30, 2015 - WildGun 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
b25 Oktobris 30, 2015 Share Oktobris 30, 2015 (labots) Par lēni degošajām cietā kurināmā kurtuvēm nemāku teikt. Par otrabotku - tur ne tikai vajag kanālus tās piegādei. Jāskatās, kādi degļi tev ir un kāda otrabotka. Eļļu var nostādināt, metāla daļiņas nosēdīsies trauka dibenā. Daudzi eļlai pievieno piedevas, piemēram, grafītu saturošas. To tik viegli neatfiltrēt. Tēma paliek interesanta, krāšņu links ielikts foršs, tagad dūmeņi. Pažari, nu ugunsdrošība - jābūt nedegošam segumam pie kurtuves uz grīdas, dūmeņi un ventilācija jāapseko un jātīra. Skursteņslauķi nav izmirusi profesija. Labots Oktobris 30, 2015 - b25 Link to comment Share on other sites More sharing options...
e = d Oktobris 30, 2015 Share Oktobris 30, 2015 Reāli tāds prieciņš ir pieejams tikai dažiem izredzētajiem. izstrādātās eļļas dedzināšanu nebūs gan pareizi saukt par prieciņu. bija jau nez cik lapas iepriekš par to, bet nu nākas atkārtoties. izstrādātā eļļa satur varen plašu periodiskās sistēmas tabulas daļu, no kuras daudzas sastāvdaļas cilvēka veselībai ir, maigi izsakoties, kaitīgas. Tāpēc tādu kurina tikai tie, kas ilgi dzīvot netaisās vai ir neglābjami stulbeņi. 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
maize Oktobris 30, 2015 Share Oktobris 30, 2015 Tāpēc tādu kurina tikai tie, kas ilgi dzīvot netaisās Austrumu puses kaimiņš atstiepsies ātrāk :>Šur tu laukos, joprojām, dedzina "sadzīves" atkritumus tikai tā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
b25 Oktobris 30, 2015 Share Oktobris 30, 2015 Nevajag jau laukus. Ir, jā, kadri, kas vecās mēbeles utilizē krāsnī. Skaidu plates dodot siltumu. Pie viena nav jāpiķo par atkrituma izvešanu. Reāli pilsētā redzēts, ka stiepj no mājas uz malkas šķūni vecu sekciju. Skaidrs, ka ja uz šķūni, tad malkai. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Oktobris 30, 2015 Share Oktobris 30, 2015 Ev,Tev nav taisnība, ar smacēšanu malku ietaupīt nevar! Mums jau mājā vajag iegūt kautkādu siltuma daudzumu, lai būtu komfortabla temperatūra istabās. Smacējot trīs pagales, čuguna krāsniņā, māja silta nebūs. Tāpat vajadzēs klēpi malkas nokurināt. tad nu malku dedzinot, ar optimālu gaisa padevi, no vienas pagales noteikti var dabūt vairāk siltuma, nekā to pagali mokot ilgdegšanas krasniņā. To protams noklusē čugunku ražotāji un tirgotāji. Pofig, ka parastā krāsnī pa skursteni izskrien silti dūmi, enerģija mūra krasnī tiek uzkrāta vairak, kā sadedzinot to pašu malkas daudzumu bleķa ilgdegšanas krāsniņā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
oxygen Oktobris 30, 2015 Share Oktobris 30, 2015 Kā pieminēju iepriekš, tai jotulai tā plūsma nedaudz savādāka kā prastai bleķa. Nu ir degšanas zona, Parastai tas vis pa taisno skurstenī. Jotulai kautkā tas iet pretī svaigajam gaisam no durtiņu caurumiem un, laikam sadeg pilnībā . Tajās durtiņās tie caurumi ir nedaudz savādāki kā prastām. Cik pavēroju kautkā uztaisa pareizu plūsmu/virpuli. Nu kad pavēroju darbībā, man skepse pret jotulu noplaka. Pret prastām godmaņkrāsniem palika. Reku tās krāsniņas uzbūve http://jotul.com/pl/produkty/piece/_attachment/15857?_download=true&_ts=1402c7f9d34 . Nu visādā ziņā pavasarī skurstenī nebija darvas. Tika gan kurināts ar sausu malku (alkšņa) . Laikam tā ''darva'' sadega svaigajā gaisa plūsma pašā krāsniņā preti durtiņām . Nu šie nekurināja tā ka auksts dūms iet skurstenī . Cik pamēriju , tai trubai , kas gāja uz skursteni, bija ap 150C. Ja plūsma būtu kā parastā krāsnī, kad gaisa padeve caur restēm no apakšas, bet visas dūmgāzes tālāk pa taisno uz skursteni ( caur malkas slāni) , tad ''piegriežot'' gaisu, būs naturāla ''darvas tecināšana'' , jeb zinātniskākāk malkas koksēšana nepietiekamā skābekļa padevē. Link to comment Share on other sites More sharing options...
alusbundza Oktobris 30, 2015 Share Oktobris 30, 2015 http://visikatli.lv/..._kanalu_sistemu man ir šis skurstenis, kam pieslēgts bullerjan krāsns (3 vai 4 gadi), uz jumta pa šo laiku nav bijis jākāpj, jo skurstenis ir ideāli tīrs, 2 x sezonā izgrābju no apakšas pa durtiņām sodrējus, (ar spoguli smuki var redzēt skursteņa iekšpusi) mana kurināšanas tehnika ir, vispirms iekurinu ar maksimālu gaisa padevi, var teikt uzsilda telpu, skursteni, un pēc tam gaisa padevi samazina, lai siltums būtu komforta līmenī Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Oktobris 30, 2015 Share Oktobris 30, 2015 Ir man palīgmājā Jotul krāsniņa un nav tur nekādas noslēpumainas tehnoloģijas. Klasiska apakšgaisa padeve gan no sāniem, gan no durtiņam un virsgaisa padeve. Ja izprot degšanas principus, tad tur viss ir elementāri. Protams krievulaiku 200L mucas krāsninai visa tā nebija. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Oktobris 30, 2015 Share Oktobris 30, 2015 oxygen, skaidrs ka labām taupības krāsniņām ir savas viltības lai malkas gruzdēšana nebūtu tik neekonomiska! Bet lai šis process būtu tik pat efektīvs, kā parasta dedzināšana - tur vajag ventilatorus, vārstus, lambda zondi un katalizatoru. Ir tādi, gāzģenerācijas katli. Viņiem sola lietderības koeficientu ap 90%! Bet ņemot vērā šo katlu cenu, mazo darba mūžu, prasības pret malku - tas nav to vērts! Bet tā, jotulene ir krietni labāka par viduvēju ķieģeļu krāsni. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Oktobris 30, 2015 Share Oktobris 30, 2015 Pilnīgas muķības, ilgdegšanas krāsnina nekad nebūs tik efektīva un komfortaba kā parasta podiņu krāsns. Tāir fizika un tur neko nevar darīt. 3 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Smii Oktobris 30, 2015 Share Oktobris 30, 2015 Jotulā gruzdot dūmgāzes pilnībā nesadeg, jo temperatūra ir par zemu. Savukārt dedzinot uz pilnu klapi, siltums aiziet skurstenī. Podiņu krāsnī degšanas temperatūra ir augstāka attiecīgi dūmgāzes sadeg vairāk. Daļa siltuma aiziet skurstenī, daļa uzkrājas krāsnī. Man šādā laikā sanāk kurināt nelielu klēpi reizi diennaktī. Krāsnis nav pirmā svaiguma, ir bijušas pārkurinātas utt, labā stāvoklī esoša podiņu krāsns šādā laikā nav pat katru dienu jākurina. Gāzģenerācijas krāsns sadedzina visas dūmgāzes, ja to darbina pilnā cukā. Tas, cik siltuma aiziet skurstenī, atkarīgs no konstrukcijas. Šādu krāsni ir izdevīgi likt pārī ar siltuma akumulatoru. Pēdējo variantu arī šobrīd čibinu augšā. Ir iehavots Dakon Gasogen 24, 800 litru akumulators, viss savienots ar rorēm, sūkni un termovārstu mazajam lokam, atliek pabeigt radiatoru likšanu un aidā. Redzēsim kā pūķītis rūks. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Oktobris 30, 2015 Share Oktobris 30, 2015 Didzi, ja ilgdegošo krāsni aprīko ar divām kamerām - pirolīzes un sadegšanas, katalizatoru, automātiku kas pēc lamda zondes un temperatūras devēju rādījumiem regulē gaisa plūsmu - viņš būs pat efektīvāks par parasto katlu! http://www.atmos.lv/kapec-atmos/atmos-uzbuve/ Bet maksā tāds katls nejēgā un pie tagadējām malkas cenām nekādi neatmaksājas! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Smii Oktobris 30, 2015 Share Oktobris 30, 2015 Re kur ir laba grāmata, kur ir izskaidrots gan viss par krāsnīm, gan to kurināšanu, malkas sagatavi utt. 1943 gads. Pēc tam podiņu krāsnis tika aizmirstas, tā kā šī informācija ir top of the pops. http://gramataselektroniski.blog.com/2012/02/19/krasnis-un-pareiza-kurinasana/ 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Oktobris 30, 2015 Share Oktobris 30, 2015 Ir iehavots Dakon Gasogen 24 Šis ir sveces tipa, ne gāzģenerācijas, jeb pirolīzes tipa katls. Par sveces tipa katliem ir dalītas atsauksmes, pēc teorijas viņiem lietderības koeficients ir pat sliktāks kā čuguna katliem! Pluss tas ka ilgi deg, nevajag lielus aķus. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Oktobris 30, 2015 Share Oktobris 30, 2015 Latvijā vispār ir problēmas ar neatkarīgu informaciiju, kas nepārslavē, bet arī nepamatoti nenoliek visādus tehnoloģiju risinājumus. Katrs kaut ko savu iedomājies, domā, ka zina un aizstāv. Pie tam diezgan daudzi nemaz nevar iebraukt tēmā un saprast, kā tie skaitļi rodas, kā tie pētījumi vai pārbaudes tiek taisītas un kā tie secinājumi tiek izdarīti. Un pat ja pēc atkārtotas skaidrošanas saprot, ka kaut kas tiešām reāli strādā, nepateiks vis, ka tagad nu saprata un iepriekš nesaprata vis. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Smii Oktobris 30, 2015 Share Oktobris 30, 2015 (labots) Šis ir sveces tipa, ne gāzģenerācijas, jeb pirolīzes tipa katls. Par sveces tipa katliem ir dalītas atsauksmes, pēc teorijas viņiem lietderības koeficients ir pat sliktāks kā čuguna katliem! Pluss tas ka ilgi deg, nevajag lielus aķus. Pats tu esi svece. Ga-so-gen. Tas pat nosaukumā pateikts. Izlasi specifikāciju. Labots Oktobris 30, 2015 - Smii Link to comment Share on other sites More sharing options...
maize Oktobris 30, 2015 Share Oktobris 30, 2015 ja ilgdegošo krāsni aprīko ar divām kamerām Termins "ilgdegošs" te ir pilnīgi lieks un tikai kaitina Didzi Link to comment Share on other sites More sharing options...
jema Oktobris 30, 2015 Share Oktobris 30, 2015 (labots) Raimonds1! piekrita šim tekstam? Slims puika nosaka jau pāris nedēļas sarunas, koģenerācijā neder, bet krāsnis ir visos vecos projektos un tagad ķeram uz muļķi, jo auksti paliek! Visi kruti! SILTUMU TAD GRIBĀS! Labots Oktobris 30, 2015 - jema Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Oktobris 31, 2015 Share Oktobris 31, 2015 (labots) Mani nekas nekaitina, tikai gribu ieskaidrot cilvēkiem, ka nevajag tupa sekot reklāmai. Savulaik tika uzmūrētas daudzas nekvalitatīvas podiņu krāsnis. Tāpat bija ar apaļajām bleķa krāsnīm, jo krievulaikos trūka labu meistaru. Skaidrs, ka tāda krāsns ir neefektīva un kalpo sliktāk, kā mūsdienu Jotul. Cita tiela pareizi uzmūrēta krāsns noteikti būs efektīvāka par metāla krāsniņu. Protams automātika uzlabo degšana sprocesu, bet tāda ir tikai apkures katliem. Parastajām Jotul krāsniņām ir pilnīga rokas vadība un nekādas divas sadegšanas kameras nav.. Lai kā arī būtu, arī apkures katlos visefektivāk malku ir kurināt ar švunku un siltumu uzkrāt siltuma akumulatorā. Kā jau teicu, tāir elementāra fizika un neviens ilgdegšanas katls vai krāsniņa to apiet nevar. Labots Oktobris 31, 2015 - Didzis Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Oktobris 31, 2015 Share Oktobris 31, 2015 (labots) Pats tu esi svece. Sore... Kaut kā ne tā sagooglēju pēc nosaukuma - parādīja man bildīti ar sveces tipa katlu! Šis skaidrs ka nav sveces tipa! Un pa cik paņēmi? (googlēju pēc "Dakon Gasogen 24 cena", dabūju šo linku https://www.ss.lv/msg/lv/construction/plumbing/heating-boilers/boilers-solid-fuel/bbbobh.htmlHVZ kāpēc google šo linku iedeva - tas takš pilnīgi cits katls) PS. Tu jau zini ka šim katlam vajag ideāli sausu malku un drazas kategoriski tur nedrīkst dedzināt - savādāk katalizators ļoti ātri izbeidzas ************************************************************** Kad es cēlu māju arī apdomāju variantu par dārgo gāzģenerācijas katlu. Mans aprēķins sekojošs: Gāzģenerācijas katls Vitoligno 100-S 25kW Viessmann http://www.santehnika24.lv/lv/apkure/apkures-katli/malkas-gazes-generacijas-apkures-katli/malkas-gazes-generacijas-katls-vitoligno-100-s-25kw-viessmann/ 1840 EUR (Pirmais ko google atrada, pieņemu ka pameklējot var drusku lētāk atrast) Pret U26 35kW 6 sekcijas HERCULES VIADRUS http://www.santehnika24.lv/lv/apkure/apkures-katli/cieta-kurinama-apkures-katli/cieta-kurinama-cuguna-apkures-katls-u26-35kw-6-sekcijas-hercules-viadrus/ -labākais man zināmais čuguna katls. 981 EUR. Pieņemu ka gāzģenerācijas katla liederības koeficients 90%, čuguna 70%. Māja vidēji siltināta, malkas patēriņš 20 steri sezonā. malkas cena 25 eur/sterā. Runā ka čuguna katli esot praktiski mūžīgi, bet nu pieņemsim ka strādās 20 gadi. Cik lasīju forumos, gāzģenerācijas katli iet ap 10 gadi ja pareizs pieslēgums un sausa malka. Čuguna katlā turpretim var dedzināt visu kas deg un pa durtiņām iet iekšā. Izmaksas 20 gadiem apkurei Čuguna katls 981(katls) + (20 (gadi) x 20 (steri) x 25 ) = 10981 Eur Gāzģenerācijas katls 1840 x 2 + (20 x 16 (steri, 20% mazāk kā čuguna katlam) x25) = 11680 Eur Vismaz man iznāk ka nav jēgas no dārgā gāzģenerācijas katla - malkas ekonomija neatpelnī krietni lielāko cenu! Bez tam man malkas patēriņš ir ap 10 steri sezonā.... Labots Oktobris 31, 2015 - ronalds_ Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Oktobris 31, 2015 Share Oktobris 31, 2015 Čuguna katlā turpretim var dedzināt visu kas deg un pa durtiņām iet iekšā. +1 Vēl piebildīšu, čuguna katls vs gāzģenerācijas katls, gāzģenerācijas katlam vajag elektrību, citādi nekāda gāzģenerācija nesanāk, pašam katlam vajag elektrību. Vairākkārt esmu dzirdējis no apkures spečukiem, ka iesaka čuguna katlus drīzāk, nevis gāzģenerācijas katlus. Link to comment Share on other sites More sharing options...
malacis Oktobris 31, 2015 Share Oktobris 31, 2015 ronaldam_ vajadzētu iemācīties lietot internetu, nevis grābt pirmo linku, kas pagadās.. Gāzģenerācijas katlam ir tā priekšrocība, ka, normālā režīmā degot, nav dūmu un smakas, kas ir labi pilsētās un blīvi apdzīvotās priekšpilsētās. Link to comment Share on other sites More sharing options...
jacobs Oktobris 31, 2015 Share Oktobris 31, 2015 Eh, būtu vēl sūdi bez smakas.... 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Oktobris 31, 2015 Share Oktobris 31, 2015 Protams, protams, gāzģenerācijas katli ir labi. Tas ir progresīvāk nekā čugunieks. Tik atkal - tas ir dārgāk. Un prastam čugunniekam, ja tik to tupi nesadauzīsi, nav kam iziet no ierindas, gandrīz nav kam, a tādam advancētam gāzģenerācijas katlam nav tik vienkārši, tur var drīzāk šis tas iziet no ierindas. Nemaz nerunājot par katla apsaisti, kas gāzģenerācijas katlam prasa nopietnāku pieeju, un par skursteni, gāzģenerācijas katlam nav piemērots parastais mūrētais ķieģeļu skurstenis, ja ir tāds, tad jāoderē ar nerūsējošo skārdu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Novembris 1, 2015 Share Novembris 1, 2015 ronaldam_ vajadzētu iemācīties lietot internetu, nevis grābt pirmo linku, kas pagadās.. Cenšos un mācos! Cerams vairāk tādas kļūdas nepieļaušu Progress protams ir labi, bet uzskatu ka tam jābūt ekonomiski pamatotam! Nemaz nerunājot par katla apsaisti, kas gāzģenerācijas katlam prasa nopietnāku pieeju, Šim nekādi nepiekrītu! malkas katliem vajag divu loku ar termovārstu apsaisti. Visiem! arī čuguna. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Firza Novembris 1, 2015 Share Novembris 1, 2015 Cik lasīju forumos, gāzģenerācijas katli iet ap 10 gadi ja pareizs pieslēgums un sausa malka. Kas ir tas, kas metinātu tērauda katlu var sabojāt 10 gados?Pieņemu, ka tas varetu būt katlakmens, skābekļa esamība apkures ūdenī, agresīvas dūmgāzes (SO, NOx). Ko vēl esmu palaidis garām? Skābekļa esamība ūdenī un katlakmens veidošanas vairāk ir problēma vaļējam apkures sistēmām, bet mūsdienās tādas reti kur ir saglabājušas, bet taisot apkuri no jauna, vaļējo sistēmu vairs neviens nelieto. Slēgtā apkures sistēmā katlakmeni nav īsti no kā veidoties, ja piebarošana ir vien daži litri gadā, vai vispār nav. Tas pat ir ar skābekli - ja jaunu skābekļa devu apkures sistēmā neielaiž, tad kalta rūsēšana no iekšpuses notiek ļoti lēni, vai nenotiek vispār. Hmm, kaut ķā neticas, ka metinātu tērauda katlu ātrāks sabojāšanās iemesls ir agresīvais dūmgāžu sastāvs. Jā, ja kalts tiek kurināts "taupīgā" režīmā ar zemu padeves un zemu atgaitas temperatūru, pie kuras ūdens tvaiks no dūmgāzēm kondensējas uz kalta sienām, un kopā ar NOx viedo slāpekļskābi, tad nebūtu nekāds brīnums, ja kalts ātrāk sāktu bojāties no kurtuves puses, bet tā ir pašā lietotāja paša radīta problēma, nevis visu metinātu tērauda katlu kopējais trūkums.Čuguna kalts "taupīgo" režīma pacietīs labāk nekā tērauda kalts, bet šā vai tā, šāds režīms nav vēlams nevienam katlam veidam un nevienam kurināmā veidam. Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Novembris 1, 2015 Share Novembris 1, 2015 Ideālos apstākļos, jā. Praksē gan tērauda katliem ir mazāks mūžs, to visi apkurnieki saka. Vēl, sausa malka vs ne visai sausa malka. Un par to, ko katliem vajag - mazo loku ar termovārstu... Pieļauju, ka liela daļa katlu (ja ne lielākā daļa) nav pieslēgti pareizi, visādi halturščiki sataisa nepareizi, strādāt jau strādā, bet pareizi nav. Esmu redzējis pie vairākiem, ka mazā loka nav, jo "meistars" teica, ka nevajag, vai vispār neko neteica, jo duraks, šajā gadījumā čugunniekam tas nebūs tik traki kā tēraudniekam. Tad vēl ļoti izplatītā lieta kā ar klapi apeju termovārstam un sūknim taisa, tas priekš gadījuma, ja pazūd elektrība, papētiet, tur caur klapi katlā aukstais ūdens nāk, kamēr sūknis nav ieslēdzies, termovārsts tiek padarīts par bezjēdzīgu, un tā ļoti daudz kur redzēts, paši spečuki to iesaka, internetā bildes redzētas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Novembris 1, 2015 Share Novembris 1, 2015 (labots) Firza, tērauda katlu izēd no iekšas skābes. Un gāzģenerācijas katliem ir keramisks katalizators. Skaidrs ka viņš nav mūžīgs! Esmu savām acīm redzējis pie attāla rada, ka dārgais tērauda katls pie slapjas malkas un nepareizas pieslēguma shēmas pēc ~3 gadiem sāk tecēt. Protams ka viņš sāk tecēt janvārī, kad ārā ir -20 Tas tā - maksimālai jautrībai! vvv, par apeju termovārstam - šāda ir jāliek lai gadījumos, kad pazūd elektrība katls neuzvārās, bet uz pašteci notiek cirkulācija mazajā lokā. Man pagaidām mazā loka sūkins tiek slēgts iekšā/ārā ar manuālu štepšelēšanas metodi. Ideālā būtu jāvadās pēc skursteņa temperatūras. Pie sievas tēva mēģinājām pāris termoslēdžus - viens tipa šāds http://tehnoshop.lv/termostats-osv-rt-880302kr-450302.html otrs http://www.argus.lv/shop/productinfo/A010478?lc=en&cc=global Abi nodega - par karstu viņiem...... Man ir plāns automātiku uz arduino bāzes uztaisīt. Bet detaļas jau mētājas otro gadu..... Un tur arī ir problēmas ar skursteņa temperatūras nolasīšanu. Labots Novembris 1, 2015 - ronalds_ Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Novembris 1, 2015 Share Novembris 1, 2015 ronalds_, apeja termovārstam vajadzīga, man arī tāda ir, tikai kā parasti izdara, apeju ar klapi izveido termostatam un sūknim, klape ciet, kad sūknis strādā - viss ok, bet kad sūknis nestrādā, kurināšanas sākumā, tas ir kādu pusstundu, kamēr katls uzsilst līdz tiem 60 grādiem, klape vaļā, un priekš kam tad, jājautā, termovārsts, jēga no viņa nekāda tādā gadījumā. Man apejai ir vienkārši ventīlis, kad pazūd elektrība, es varu atgriezt ventīli, vajadzīga mana klātbūtne tātad, nav īsti labi, ideāli - jāliek elektromagnētiskais vārsts, kas atverās vaļā, kad pazūd elektrība, ar laiku būs jāuzliek, dārgs gan tas, un mūsu tirgotāji nerubī par viņiem, vajag speciāli apkurei domāto, kurš strādā bez spiediena starpības, baidos, ka man neietirgo kaut kādu neriktīgu, divās vietās interesējos, līdz pasūtīšanai netiku, jo tirgotājs neiebrauca, kas tieši man vajadzīgs. Sūkņu automātiskai ieslēgšanai ir taču sūkņa termostati lielā izvēlē, neko daudz nemaksā, speciāli apkures sūkņiem domāti, slēdz sūkni iekšā, kad turpgaitas ūdens sasniedz 60 grādus, izslēdz sūkni, kad turpgaitas ūdens nokrīt zem 60 grādiem, par skursteņa temperatūras nolasīšanu - gan jau var, bet tas ir sarežģītāk, katrā ziņā, izplatītāks variants ir ar sūkņa termostatu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
e = d Novembris 1, 2015 Share Novembris 1, 2015 Abi nodega - par karstu viņiem..... Termostati jāpērk santehnikas nodaļā, tad nenodegs. Tur ir speciāli apkurēm paredzēti. Man tāds iet jau 5 gadus. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Novembris 1, 2015 Share Novembris 1, 2015 snukurins, par malkas krāsnīm zinu ļoti labi. Pirms centrālapkures ievilkšanas mājā bija 7 krāsnis, kuras kurināju. Nu i nafig, uz katru krāsni nes malku, ar katru krāsni vāķījies, kamēr tā izkurās, nevar pirms gulētiešanas piemest malku un aiziet gulēt, jāsagaida brīdis, kad šīberi var vērt ciet. Bija viena arī tevis lielītā jotul tipa, nu i nafig arī tādu, kā pagaidu risinājums varbūt, bet ne jau pamatapkurei. Laime man sākās, kad centrālapkuri ievilku, kurināšana vienā vietā, nav pie katras krāsns netīrība (starp citu, vislielākā netīrība bija tieši pie jotul tipa, pie parastajām šajā ziņā bija labāk), ne ar vienu krāsni nav iespējams dabūt tik vienmērīgu siltumu pa telpām, pilnai laimei vēl pieslēdzu automātiku, akumulatorus, uzskatu, ka nekas labāks, ja kurināmais ir malka, nav. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Novembris 1, 2015 Share Novembris 1, 2015 Malkas krāsns vispār ir galīgi garām ja kāds nesēž mājā un to var sakurināt,savādāk krāsns cikls izskatās tā.Ievelies pēc darba mājā ap ātrākais 19 00,sāc kurināt,kamēr parādās kāds siltums ir jau kādi 10-11 vakarā Tici vai nē, bet ir tādi, kas malkas apkuri kombinē ar elektrisko apkuri vai pat siltumsūkni. Malkas apkuri pa īsziņu nepalaidīsi, bet siltumsukni un elektribu gan - saimnieks būs mājās 19.00, 17.00 uz stundām 3 ieslēdz un ir silti, kamēr malkas krāsns sāk sildīt. Runā ka čuguna katli esot praktiski mūžīgi, bet nu pieņemsim ka strādās 20 gadi. Cik lasīju forumos, gāzģenerācijas katli iet ap 10 gadi ja pareizs pieslēgums un sausa malka. Čuguna katlā turpretim var dedzināt visu kas deg un pa durtiņām iet iekšā. Plastmasu dedzinātajs? Link to comment Share on other sites More sharing options...
b25 Novembris 1, 2015 Share Novembris 1, 2015 Gluži visu čuguna kurtuvē ilgi nepadedzināt. Klasika ir tā, ka čuguns labāk iztur kokogļu, ogļu degšanu. Augstizturīgās tērauda markas maksā dārgi. Čuguna bonuss klāt šitam ir tas, ka parasti čuguna iekārtas taisa biezākas;). Izturība pret mehānisku slodzi tēraudam ta lielāka. Ir tērauda katli cietam gabalkurināmajam ar čuguna ārdiem ( izņemamiem, nomaiņai ). Tās cenas, tur 1000 vai 2000 par katlu vēl tā. Kā cilvēki te raksta, gāzģrnerācijas katlam vajag kvalitatīvu kurināmo. Sausu utt. Katram pašam jārēķina, jāizvēlas. Katram savi apstākļi, vajadzības. Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Novembris 1, 2015 Share Novembris 1, 2015 Taisnība, čuguna katlos ogles var dedzināt, ļoti labi. Kad vēl nebija akumulatoru, lielā salā, varēja ogles uz nakti katlā salikt, ilgāk dega, tuvējā pilsētā var ogles nopirkt maisos. Tērauda katliem, kā kuram, nezinu, gāzģenerācijas katlos, laikam, ogles nevar. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Novembris 1, 2015 Share Novembris 1, 2015 Ev, ja Tev ir bijusi štruntīga krāsns, tas nenozīmē, ka visas podiņu krāsnis sliktas. Kārtīga krāsns siltumu tur vismaz diennakti. Kurā brīdī kurināt, tas jau no dzīves ritma atkarīgs. VVV, 7 malkas krāsnis, nu tad Tev pils, nevis māja Tad tiešam vajag kurinātāju nolīgt. Lai kā arī būtu, malka efektīvāk sadeg kārtīgā mūra krāsnī, nevis štrunta Jotul bleķa gabalā. Podiņu krāsni ir ļoti viegli kurināt, jāiemet malka, jaaizdedzina un pēc pāris stundām jāaizšauj ciet šīberis. Vot par to šibera aiztaisīšanu es jau sen domāju. Tā nu būtu vieta automatikai, bet man pagaidām nav izdevies. Lamda zonde skurstenī nedarbojas, jo dabū gaisu caur skursteni. Pēc dūmgāzu temperatūras arī nevar vadīties. Neviens gāzu datčikš dūmvada temperatūru neiztur. Vārdu sakot, itkā elementāra lieta, bet atrisināt neizdodas un jātaisa vien šiberis ar roku ciet. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Novembris 1, 2015 Share Novembris 1, 2015 Neaizmirsti CO detektoru tur kaut kur pa burzmu pieslēgt. Izstādē bija labs šīberis - galējā "šīberis ciet" stāvoklī tam atstāta apmēram 2kvcentimetrus liela sprauga, kā reiz tai CO uzkrāšanās profilaksei. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!