Jump to content

Mājas apkure


StulbsTuVai...
 Share

Recommended Posts

Viktorslat

Jā, nu skaidrs, ka SS licēji ir duraki, parasti tie ir vāji izglītoti, maz pelnoši indivīdi, kuri nekuja negrib darīt, tikai apmaksāt rēķinus un pirst dīvānā, ne viņi jēdz ūdeni no akas atnest ne krāsni bez avīzes iekurt! Ar jauniem mersedesiem vispār brauc idioti – šitādu naudu par mašīnu!
Raimonds1 – es savu SS „turu slapju” jo visu lietus ūdeni ar drenāžu novadu pie kontūra, tas dod papildus enerģiju, katru reizi kad līst – man ienākums (vai kad kūst). Paliek jautājums – vai varu dabūt lētāk elektrību, un vai tas nav čakarīgi? Vai par iegūtajiem, teiksim kaut 30,-EUR mēnesī esmu gatavs lieku reizi pakustināt kaut pirkstu? Mani reāli interesē Tesla Wall tagad. Tādai nelielai mājai pie jūras. Iedomājies, ka nevajag vispār LATVENERGO, vajag tikai zemi un viss, pārējais no dabas un tehnoloģijas.....

Labots - Viktorslat
Link to comment
Share on other sites

  • Replies 858
  • Created
  • Last Reply

Top Posters In This Topic

  • Mezavecis

    72

  • Ronalds

    60

  • Raimonds1

    86

  • vvv

    93

Top Posters In This Topic

Posted Images

Tos SS vai apkures katlus uzstāda izglītoti profi.

Tēma bija par to, ka pirmajām komunikācijām ar klientu parasti tiek pārdošanas speci, nevis tehnikas.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Tādai nelielai mājai pie jūras. Iedomājies, ka nevajag vispār LATVENERGO, vajag tikai zemi un viss, pārējais no dabas un tehnoloģijas.....

Tad jau tev vajag kaut ko tādu

chukchi_na_severe.jpg

Link to comment
Share on other sites

Cik esmu izpētījis, tad lai zemes siltumsūknis strādātu efektīvi kontūram jāatrodas mitrumā, vai purvā vai ideālā gadījumā dīķī un jābūt pietiekami lielam lai pa ziemu zeme neizsaltu un efektivitāte nekristos. Vēl ir variants divi dziļurbumi - pa vienu ņem ūdeni SS sildīšanai, pa otru lej prom, bet tas jau sanāk ļoti dārgi ierīkot un sūknis ūdens sūknēšanai arī tērē elektrību un diezgan daudz tērē! 

Par gaisa siltumsūkni viss jau ir sen kā pa ntajām reizēm izrunāts - LV klimatam viņš kā galvenais siltuma avots neder! 

 

Un tad lūk - atnāk cilvēks uz izstādi, viņam pārdošanas menedžeris sastāsta pilnas ausis un SS tiek nopirkts. Atbrauc uzstādītāji, 1000m2 zemes, sausa smilšaina augsne.... Reāli nav kur kontūru ierakt lai sūknis ietu efektīvi! Bet ko meistaram darīt - pateikt ka nebūs tas sūknis efektīvs un zaudēt darbu?  Protams ka nē! Kaut kā ierok, saņem naudu un miers! 

 

Uzstādīt SS pretēji valdošajam viedoklim ir diezgan vienkārši! Otrā vienkāršākā apkures sistēma pēc gāzes! Piemēram ar malkas katls ar aķi ir krietni sarežģītāka sistēma! 

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Nevis licēji duraki, bet pasūtītājs ir duraks, jo nav papētījis ko pērk un kāpēc pērk. Pēc tam lielā brēkšana, ka sistēma nestrādā, jo pats ir duraks. Mūsdienās var izlasīt tik daudz informācijas par siltumsūkņiem, ka grāmatu var sarakstīt. Gaiss-gaiss, gaiss-ūdens siltumsūknis der tikai kondicionēšanai. Punkts. Zeme-ūdens siltumsūknis der ar virkni ar nosacījumiem - siltās grīdas, siltināta māja, augsts gruntsūdeņu līmenis. Ja to pirms likšanas nav izlasījis, kapēc vainot SS licēju, ja pats ir dunduks? Tādi paši dunduli pērk "granulu" katlus. 

 

Jā, nu skaidrs, ka SS licēji ir duraki
Link to comment
Share on other sites

Gaiss-gaiss, gaiss-ūdens siltumsūknis der tikai kondicionēšanai

Un apkurei starpsezonā, kad slinkums malkas katlu kurināt. ;)

 

 

 

Ja to pirms likšanas nav izlasījis, kapēc vainot SS licēju, pats ir dunduks?

Nu ideālā sabiedrībā pakalpojuma pircējam nebūtu viss jāzina, bet pārdevējam būtu godīgi jāpastāsta par savu produktu, arī par trūkumiem. Un jāpasaka, ja vajag - "Mans produkts diemžēl jums nederēs" Utopija protams ka!

 

ps. Mani visvairāk besī kā strādā zāļu firmas, kuru galvenais mērķis ir pēc iespējas vairāk nopelnīt uz slimu cilvēku rēķina..... Uz šī fona SS tirgotāji ir balti un nevainīgi....  

Labots - ronalds_
  • Patīk 3
Link to comment
Share on other sites

Mezavecis
ronalds_

Pesteļu dzīšana ir visur un visās jomās. Mūsdienās produktu speciālistus nomaina pliki pārdevēji, kas pirms dažām dienām pieņemti darbā. Nevienu neinteresē, vai pircējs kļūst gudrāks un vai nopērk to preci, kuru viņam vajag. Ja aiziesi uz SS kantori prasīt viedokli, tad viņi arī pateiks, kad SS ir vislabākā izvēle, ja nepaprasīsi konkrētus parametrus. 

Link to comment
Share on other sites

Viktorslat

Cik labi, ka ir šitāds forums, kur katrs interesents var iegūt ticamu, vērtīgu, un galvenais noderīgu informāciju! 

Vai ne?

Labots - Viktorslat
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Forumā vismaz cilvēki dalās ar pieredzi nevis fantazē, kāda man varētu izskatīties ideālā apkure. Ticamības pakāpe nekad nebūs 100%, jo negribās jau pasaulei stāstīt par mīnusiem. 

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

 

 

Nu ideālā sabiedrībā pakalpojuma pircējam nebūtu viss jāzina, bet pārdevējam būtu godīgi jāpastāsta par savu produktu, arī par trūkumiem. Un jāpasaka, ja vajag - "Mans produkts diemžēl jums nederēs"

Tieši tā. Mezavecis, ja es pie tevis aiziešu, kā pie programmētāja, es pilnīgs dunduks, pasūtīt sev kaut kādu programmu, zinātu tik izstāstīt, ko man vajag no tās programmas, kādas lietas lai tā risina. Tu taču nemestos man grūst dārgas nevajadzīgas lietas papildus. Tu taču godīgi novērtētu, teiktu - tavām vajadzībām vajadzīgs šis, šis, varbūt vēl tas, tas maksās tik un tik, bet citas lietas tev toč nevajag. Pareizi, Mežaveci? Un kāpēc man no SS firmām toreiz, no pilnīgi visām, kad fantazēju SS sev, bija kaudzēm tekstu - SS ir pats labākais, kas ar tevi šajā dzīvē var notikt. Kad teicu, ka man radiatori, siltās grīdas nav iespējamas, ta derēs arī radiatoriem, kad teicu, ka man teritorija slīpumā, tas sīkums... Tik vēlāk, kad jau biju pats par SS salasījies, ļaužu pieredzi uzzinājis, tad sapratu, ka man SS nemaz tik vienkārši nevar. Pats labākais, sievai pa teritoriju puķu dobes, apstādījumi, tač šie teica, nekas, viņi saraks tās caurules tā, ka neviena puķīte sievai necietīs. Galvenais viņiem - notirgot par lielu naudu tev to SS.

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

vvv

Ir klients parastais, kas pasaka 1 teikumu "man vajag labu apkuri" un ar to arī beidzas prasības. Ir klients advancētais, kurš jau iepriekš ir sameklējis info par visiem apkures veidiem, zina, kas mājā atrodas vai atradīsies, nobērs sarakstu ar prasībām. Pirmajā gadījumā tiks piedāvāts viss, ko var piedāvāt, jo uz muļķa vienmēr labi var nopelnīt. Otrajā gadījumā pārdevējs-dunduks aptaisīsies un nespēs neko pateikt, bet tad vismaz būs ticis vaļā no mēsla, vai arī būs spiests atzīt, ka piedāvātais produkts neder.   

Link to comment
Share on other sites

 

 

jo negribās jau pasaulei stāstīt par mīnusiem. 

Es uzliku rekuperatoru un forumā godīgi padalījos par mīnusiem, lai citi neuzraujas!  

 

 

 

Ir klients parastais, kas pasaka 1 teikumu "man vajag labu apkuri" un ar to arī beidzas prasības

 

Šajā gadījumā būtu jāiet pie kāda konsultanta, ne pie iekārtu pārdevēja, samaksājam konsultantam lai viņš izvērtē visus apstākļus un iesaka izdevīgāko risinājum.Tiesa gan, tas praktiski vienmēr būs krietni dārgāk kā darīt pašam (rēķinot attiecību cik nopelnam pamatdarbā vs cik būtu konsultantam jāsamaksā)  Bet tomēr lētāk, nekā tad, kad izvēle būs balstīta uz emocijām vai vēl sliktāk vienas firmas produktu pārdevēja rekomendācijām.

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Un tagad jaunu rekuperatoru neliksi, vai ne?  http://www.boot.lv/forums/index.php?/topic/161919-rekuperators-vil%C5%A1an%C4%81s/

 

jau iepriekš skaidri zini, ka visi ir blēži

----------------------------------------------------------

 

es tomēr gribētu atgādināt, ka liela daļa strīdu ir nevis par datiem, faktiem un teorijām, bet gan pēc sazin kādiem citiem kritērijiem

 

Konkrēta diskusija notiek tā, ka runā konkrēti par COP - ir kāds viņu mērījis, kāda ir metodika, kāda bija āra temperatūra, kāda - telpās. Tas pats par jebkuru citu tehnoloģiju iespēju, aprēķinu vai izmantojumu.

 

Un tas, ka jums priekšstats par izstādi ir kā par reklāmistu uzbāšanos ir tāpēc, ka jus neprotat atrast tajās izstādēs tos 5 vai 10 speciālistus ar kuriem parunāt. es piemēram, pustundu runāju ar kādu preču izplatītaju, kas ir strādājis zinatnē par dzelzs, čuguna un ķieģeļu apkures īpatnībām,situmietilpību, situma atdevi, cik ilgi atdod siltumu un vēl kādiem 5 tematiem. Un nevienu brīdi tas speciālists nemēģināja man iesmērēt viņu lielisko produktu, kas izskatās tiešām ir labs.

Labots - Raimonds1
Link to comment
Share on other sites

 

 

Tie COP utml, ar pliku COP tāmes uzmetumu nevar uztaisīt. Apkures izdevumu provizoriskai tāmei jāņem vērā kurināmā, elektrības cenas u.c faktori. Iekārtu uzbūvēšana arī jāplāno ar būves, transporta, iekārtu cenām. Kas pasūta ēkas projektu, daudz ērtāk, var pasūtīt arī apkures variantu iespēju analīzi. Vienalga, ciets, šķidrs kurināmais, elektrība, gāze, kamīns.

Link to comment
Share on other sites

Ideāla apkure ir, ja cilvēks "strādā" kādas valsts kapitālsabiedrības uzraudzības padomē, saņem vairākas štukas mēnesī ne par ko un var kurināt savu villu kaut tīri ar elektrību! :D   

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

nīstā teorija http://hyperphysics.phy-astr.gsu.edu/hbase/thermo/heatpump.html

http://www.achrnews.com/articles/92891-understanding-heat-pump-sequence-of-operation

 

------------------------------------

 

Labi, kādas domas par divstāvīgu metinātu malkas metāla krāsni, kura ar distanci apvilkta ar keramiku un kuras siltumatdevi regulē ar gaisa cirkulāciju ap to un gaisu telpā?  

Link to comment
Share on other sites

 

 

kuras siltumatdevi regulē ar gaisa cirkulāciju ap to un gaisu telpā?
Parasti jau apkures krāsnis nestāv dzīvojamā telpā, līdz ar to tas jautājums nu ir tāds jocīgs. 
Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Parasta apaļa apkures krāsns - apkārt bleķis, iekšā ķieģeļi. Labi izkurināta pie minus 5 - 1 reiz dienā., pie mībus 20 -  2 reiz dienā.

 

Bet ir zināma temperatūras krišanās, nevienmērība, kādu laiku jākurina, tad ir par karstu kādas stundas 3-4, tad - kā vajag, tad atkal jau paliek par aukstu, tad kurina, bet kādu laiku, kamēr sasilst, vēl nav silti.

 

Doma ir tāda, ka izkurināt kārtīgu divstāvigu metāla veidojumu riktigi par karstu un tad to piesegt (apmūrēt ar distanci ar tām plāksnēm) un ar lūkām un ventiem regulēt vienmērigu atdevi. Fiziski tā atrastos abos stāvos un katrai istabai pienākas kaut kādi kvadrātmertri sildvirsmas. kaut kads šīberis, lai var palaist dūmus pa taisno sākumā un tad pa loku, kad vilkme ir.

 

Idejas, ierosināajumi, konstruktīva kritika?

Labots - Raimonds1
Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Vai tiešām ir nozīme līķim mērīt temperatūru, ja tiešām acīmredzami ir miris vairākas dienas vai nedēļas? Nav vērts kaut ko mērīt un salīdzināt, ja nav pozitīvas pieredzes izņemot reklāmistu bukletus. Ir daudz un dažādas tabulas, kur salīdzināti vairāki apkures veidi, tajā skaitā siltumsūkņiem Vai tiešām ar to nepietiek?  Runa ir par tiem apkures veidiem, kur ir acīmredzams neizdevīgums. Vēl ir kaudze dažādu faktoru, kas var būt konkrētā vietā, kā griestu augstums, ventilācija utt.

 

 

Konkrēta diskusija notiek tā, ka runā konkrēti par COP - ir kāds viņu mērījis,

kāda ir metodika, kāda bija āra temperatūra, kāda - telpās.

 

 

Metāla apaļo krāsni efektīvu neuztaisīsi kaut 5 stāvos vai 9 līkumos ar 10 šīberiem. Visu nosaka tas, kas ir siltuma akumulators. Kā jau tika minēts, nekas nav efektīvāks par podiņiem krāsnīm, jo gaisa spraugas aiztur ātru siltuma aizplūšanu skurstenī. Lai labu mūri uztaisītu, vajag kārtīgu pieredzi un zināšanas - mazākā kļūda un mūris nevienmērīgi sils un dūmus sitīs atpakaļ, lai arī teorijā uzzīmēts ideāli.  

Link to comment
Share on other sites

Par podiņu krāsnīm labas atsauksmes. Diemžēl mūrnieku, kas uzņemas taisīt, grūti atrast. Lēti nav. Podiņus labus arī ne viegli atrast, viņi dārgi, apkārt nemētājas. Radam viena neliela ir, vecos laikos taisīta. Celtniecības ziedu laikā gribēja otru uztaisīt. Pazīstams mūrnieks, kas prot arī dārgos kamīnus taisīt, viņam pateica, ka podiņu krāsni netaisīs. Citas lietas viņš māk, ja vēlāk aizbrauca ārzemēs mūrēt. Oficiāli, krīzes laikā darbu dabūja. Podiņu krāsni neprata. Kādu brīdi meklēja tos specus, sākās krīze, atmeta ar roku.

Link to comment
Share on other sites

Superīgs links - pat plīts ar apdari tur fočā.

Rupji rēķinot, 20*20 cm , 25 gab uz kv metru. Protams, tik daudz nebūs, bet pārējie materiāli arī maksā. 75€ par kvadrātmetru ? Tiešām nav dārgi. Glazētie protams dārgāki.

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Nu ja, smuki, efektīvi, dārgi, liela siltumietilpība, sliktāka siltumvadītspēja kā metālam, no tā ilgāka atdzišana.

Link to comment
Share on other sites

Šitā nav dārga cena. Agrāk glazētie 4,5-9 Ls / gab arī varēja maksāt. Vismaz tā man teikts.

 

Ta viens normāls elektriskais " gaisa radiators " arī var maksāt 70 un vairāk €. Īpaši ne kīnas.

Krāsnis stāv ļoti daudz gadu. Tai linkā ar glazētajiem ļoti smuks skats fočās.

Labots - b25
Link to comment
Share on other sites

Glazētie podiņi maksāja pat 15Ls gabalā, Zinu to, jo pirms piecpadsmit gadiem, pilnīgi no jauna, uzmūrēju malkas plīti, sēdmūrīti un sildmūri. Izmantoju gan lietotus neglazētus podiņus. Nav tur nekāda ķīniešu ābece, bet protams čakars daudz lielāks, nekā plikus ķieģeļus samest vienu uz otra. Efekts fantastisks un siltums telpā ļoti vienmerīgs. Nav tā, ka vienā brīdi telpā liels karstums, bet otrā dienā auksti. Pilnīgi nekādu problēmu ar skurstrņa svīšanu un darvām. Telpās patīkams mikroklimats un nav sauss gaiss, kā no radiatoriem, jo caur podiņiem izdalās mitrums.Vārdu sakot, visi Jotul, Bulerian un citi bleķa sūdi atpūšās blakus podiņu krāsnij. Ir man, otrā stāvā, viena bleķa Buleriant tipa krāsniņa. Tikai reklamā Bulerianam ir augsts lietderības koeficients, bet dzīvē ar grozu makas tai bleķagabalā, otrā dienā, istabā var nosalt, bet ar grozu malkas plītī, vēl divas dienas silta māja.  Jā, mūrēta krāsns ir smaga un otrā stāvā jādomā par pārseguma stiprumu. Es jau ariī izstādē saskatījos, cik labas un efektīvas ir ilgdegšanas krāsniņas un tapēc uzliku. Nu sūds, sūds un vēlreiz sūds ir visi tie bleķa gabali un nekad neklausieties, ko jums izstādē grib iesmērēt.Godīgu tirgotāju jūs neatradīsiet, jo tikai tā viņi var naudu nopelnīt. Kā jau teicu, pareizu informāciju, par jebkuru apkures veidu, var uzzināt tikai pie saimnieka, kurš vairākus gadus šo sistēmu lietojis. Vislabāk kopā polšu izdzert, tad mēle atraisās un visas vājās vietas apkurē tiks izstāstītas. Prasīt kautko bodniekam ir pati dumjākā ideja.

Ja vēl par podiņu krāsnīm, tad ir jau tām arī vājās vietas. Par svaru jau teicu, meistaru trūkumu te  pieminēja, materiāli dārgi maksā un  ar krāsni gandrīz neiespējami apsildīt tualeti vai vannasistabu. Īstenība ir tāda, ka nav viena ideāla apkures veida, visiem ir kur piesieties. Ideāli cilvēkam būtu dzīvot tādos platuma grādos, kur nav ziemas un visu laiku silti.  Nu jā, tur atkal  indīgas čūskas un skorponi grib iekost :sarkasms:

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Lielākā problēma, tiem kas sūdzās par bleķa krāsnīm, ir neprasme kurināt.

Katrai krāsnij sava kurināšanas specifika.

 

Bleķa krāsnis kurās visu laiku. Laukos vecāki 110m2 divstāvu guļbūvi kurina ar tādu. No rīta pielādē pilnu, nogrieš gaisu un tā viņa visu dienu gruzd, pēc darba ieliek mazliet (uz tām pašām oglēm) pakurina līdz vakaram, pirms nakts atkal pielādē pilnu un no rīta viņā vēl ir ogles.

Tādā veidā, ja netiek pamesta māja uz ilgāku laiku, tā krāsniņa var kurēties no rudens līdz pavasarim bez apstājas. Ja arī aizbrauc prom, tad pēc tam atbraucot, piekrāvi pilnu, gaisu ciet negriež un stundas laikā istabā atkal normāla temperatūra.

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Tai izstādē vienai " bleķa " krāsnij uz izvadu bija kermikas gredzeni svarā ap 100kg, otrai kaut kāda keramikas materiāla "čūska" ar papildus šīberi pa taisno un svēra tā 300kg. Tā kā kaut kā tas bleķa problēmas risina.

 

 

--------------

pa to laiku zinātne http://www.sciencedaily.com/releases/2015/07/150713095732.htm

 

http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/25962982

 

https://www.facebook.com/permalink.php?story_fbid=713052115467014&id=432052933566935

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Cik bieži skurstenis tiek tīrīts?

 

 

No rīta pielādē pilnu, nogrieš gaisu un tā viņa visu dienu gruzd
 
Link to comment
Share on other sites

Kam tā teorija vajadzīga, ja sen zināms, ka malku efektīvi var sadedzināt tikai un vienīgi kurtuvei pievadot optimālu gaisa daudzumu. Tā ir elementāra fizika. Tālāk jau dūmgāzes uzsilda lielu ķieģeļu masu un panāk siltuma akumulāciju. Var protams sildīt kubkmetrus ūdeni vai ko citu, bet masu vajag. Ilgdegšana nekad nebūs tik efektīva, kā degšana ar kārtīgu liesmu.

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Kur ir ilgdegšana pieminēta?

Protams, ka kārtīga degšana, liela krāsns masa, salīdzinoši zema krāsns temperatūra un putekļu nededzināšana, lēna siltuma atdeve un no tā 1 kurināšana dienā ir komforts.

Labots - Raimonds1
Link to comment
Share on other sites

Par tām ilgdegošām krāsnim: ja sāks parasto krāsni darbināt pēc principa , ka aizver durtiņas un lai tik gruzd, nekas labs nebūs ne skurstenim ne pēc siltums /sadedzinātā malka. Ja krāsniņa ir speciāla šim procesam, tad cita runa. Nu es arī biju baigi skeptisks  kad paziņas pagaidu variantam lika jotulu. Kad pavēroju darbā , tad skepse noplaka. Nu tur tā degšanas zona un gāzu plūsma ir savādāka . Sākas ar knifu durtiņās kur regukē to plūsmu. Faktiski notiek NORMĀLA degšana tik nevis visā krāsns tilpumā, bet sākot no durtiņām un tālāk lēnām uz priekšu, jo sadegušās gāzes  iet nevis uz priekšu un attiecīgi karsē/koksē malku, bet atpakaļ uz durtiņu pusi un tālāk tik gar durtiņām uz aukšējo nodalijumu.  Kad pavasarī tīrija skursteni , nebija nekādas vainas. Protams, šadai krāsnij vajag sausu malku.  Cits stāsts , kad kāds vienkārši sametina metāla, neidziļinoties procesā, tad nekāda ''ilgspēlējoša '' nesanāks . Vai nu prasta godmaņkrāsns vai ''aiz... irsts'' skurstenis.

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Ja nodzīsi  ar ūdenstvertni dūmgāzu temperatūru skursteni zem 100C, ķieģelu skurstenim būs auzas. Tā ka visos gadijumos nevajag pārcensties ar siltuma noņemšanu. Tāpēc ir ilgdegoša krāsninā, ka , atšķirībā no parastās, kad iemet klēpi malkas , tā izdeg un tālāk silda krāsns masa, ši ilgstoši , bet iekšā turpina degt un skurstenī visu laiku ir virs 100C.. Nez kas sanāktu ja būtu skurstenis  metāla ar siltumizolāciju? Iespējams ka šim nekas neskādētu, vienīgi vai apakšā nebūs peļķe no kondensāta?

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

 

 

Cik bieži skurstenis tiek tīrīts?

Reizi gadā. Kad tīra (pats rāpjos augšā ar ezi) ir mazliet tādi darvaini uzaugumi uz skurstena sieniņām.

 

Apakšā gan kondensāts tek. Tur neko nepadarīsi.

Link to comment
Share on other sites

Te cilvēki minēja augstas efektivitātes kurināmā katlus, kam dūmgāzes 70 grādu.

 

Metāla skurstenim ar siltumizolāciju un dūmgāzēm zem 100 grādi kondensāts būs. Vienīgi skursteni var taisīt tā, ka uztaisa ievadu skurstenī, zem dūmgāzu ievada vietas taisa posmu uz leju. Tur varētu satecējušo kondensātu savākt, kādu atveri nolaišanai, tīrīšanai iebūvēt?

Link to comment
Share on other sites

Ko tur fantazēt, jebkuram skurstenim kurš paredzēts arī zemas temperatūras dūmgāzēm, vai tas izolēts metāla vai keramikas ir kondesēta savākšanas iespēja.

Ja skurstenis jau ir, tad cita lieta, bet nu ķieģelu skurstenī es nelaistu auksto dūmu, ja tai mājā ilgāk par 10 gadiem grasītos dzīvot. Lai gan ir redzēts, ka laiž dūmus pa no apdares ķiegeļiem būvētu "dūmvadu", kādus 10 gadus izturēja, tā kā kvalitatīvs skurstenis, iespējams dzīvos vēl ilgāk, līdz sāks istabā sūkties darva.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Lai pie ķieģeļu skursteņa slēgtu klāt ilgdegošo krāsni, tipa jotulu skurstenī obligāti jāliek metāla čaula! Tas pat daudzu krāšņu instrukcijās ir teikts. Un tas nav tik daudz dēļ dūmgāzu temperatūras, cik sastāva - lēni degošajās krāsnīs daļa malkas nesadegusi izkūp skurstenī darvas veidā. Un tad darva kondensējas skurstenī un piesūcina ķieģeļus. Ar laiku piesūcina tā, ka sāk pat no ārpuses sūkties ārā. Darva ir degoša. Sekas nav grūti iedomāties! Metāla čaulu vajag lai darva netiktu nekur prom no skursteņa! 

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Viss iet kopā, ja skurstenis ir plāns, to dūmgāzes uzsilda ātrāk, vairāk un mazinās nesadegušā oglekļa nosēšanās uz virsmas, kā arī mitruma kondesēšanās, līdz ar to mazāka iespēja veidoties darvai un pārējiem štruntiem. Ja ir ķieģeļu skurstenis, to nevar uzsildīt ar taupīgo kurināšanu, un jo zemāka temperatūra, jo vairāk kondesāta un darvas, un tālāk ilgākā laika periodā izpaužās tas, ka ķieģelis nav izturīgs pret ķīmisko buķeti, kas sūcas tajā iekšā.

 

Ja kāds brīnās, tad māla ķieģelis uzsūc ūdeni "gandrīz" kā paralons, ielieciet sausu ķieģeli spainī ar ūdeni - vairākas minūtes šņāks un burbuļos.

 

Arī malkas mitrums un veids no savu pienesumu, ja malka nav sausa, tad mitruma daudzums, kas iet skurstenī vēl palielinās (nerunājot par to ka siltumatdeve ir jūtami sliktāka), kā arī bērzs un priede ir koki no kuriem iegūst darvu.

Link to comment
Share on other sites

Mūrnieki atsevišķos gadījumos mērcē ķieģeļus. Labāk pievelk javu. Ne vienmēr.

Priede, tur jāskatās kāds gabals, cik sauss. Sveķu daudzums atšķiras.

Viņu sveķu, terpentīna, kolofonija ieguvei lieto, darvas, kokogļu.

Sausi, plāni skali deg kā papīrs, mitri kluči lēnu.

Bērzam var noraut tāsi, saka ka paliek mazāk darvains.

Sveķainu, mitru egli nav jauka malka. Trakāk par bērzu, priedi.

Apses malkai maz darvas.

Link to comment
Share on other sites

erikonkulis

^ ir zināms viens tips kurš krāsnī ogles ar atrabotku kopā kurina, nezinu cik tas pareizi

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share


×
×
  • Izveidot jaunu...