b25 Oktobris 3, 2015 Share Oktobris 3, 2015 (labots) Ne viss koka trepes sapūst 5 gados. Ir tādas pieslienamās, 4-8 m garas, ko lauku onkas staipa pēc vajadzības apkārt. Gadus 15 kalpojot. Uz jumta jau arī impregnētas, laba koka var likt. Dārgi, bet piecos gados nesapūs. Jumta lūka nav lēta, bet noder. 90 grādi? Kādu no santehnikas trosēm var mēģināt. Tikai galā jāmontē birste. Kam ir darbnīca, to var paveikt. Ne katru trosi, protams. Labai trosei var uztaisīt, ka 1-2 m pēc līkuma labi tīra. Sevišķi neķīnas, kādu tagad ir maz:(. Labots Oktobris 3, 2015 - b25 Link to comment Share on other sites More sharing options...
ricijs Oktobris 3, 2015 Share Oktobris 3, 2015 Jūs te protat sasmīdināt!!! Jumta lūka dārga Tad kad jāliek firmas jumta logi vai vēl nezin kas kruts, tad gan nav dārgi Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Oktobris 3, 2015 Share Oktobris 3, 2015 ricijs Cik lūkas esi uzstādījis? Esmu pārliecināts, ka precīzi 0 kā jau visi lielspeciālisti virtuālā vidē. Ne jau pati lūka dārga, bet tās uzstādīšana vietā, kur nekā nav. Tāpat jumta logu izveidot tukšā vietā ir dārgi. Ņemot vērā, cik bieži 3 gadu laikā ir vajadzējis (jeb precīzāk nevajadzēja) to lūku, prioritāšu sarakstā tā ir nr.30, jo jumts netek un nav vajadzības līst uz jumta tik bieži, kā citi to mēdz darīt. pauchaa Grandeg GD-BIO- 25 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Oktobris 3, 2015 Share Oktobris 3, 2015 Īstenībā ielikt lūku , jumta likšanas laikā, ir elementāri. Galvenais ir to paredzēt izdarīt. Esmu licis arī jau uzliktā jumtā. Tikšāna uz jumta jebkurai mājai ir jāparedz un slikts tas arhitekts, kurš to nav paredzējis. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Oktobris 3, 2015 Share Oktobris 3, 2015 DidzisBet vai tas ir tik svarīgi tagad, kad jau jumts jau sen uzlikts un stāv jau gandrīz 10 gadus? Kaut kad tālā nākotnē plānota seguma nomaiņa kopā ar siltināšanu, tad arī būs lūka un visi citi labumi. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Oktobris 4, 2015 Share Oktobris 4, 2015 (labots) Svarīgi protams nav, jo skursteni regulāri tīra tikai mīkstie, kuri baidās no ugunsgrēka :sarkasms:Skarbiem vīriem, kad skurstenis paliek sarkans un pa to nāk ārā dzirksteles , ir tikai šovs. Labots Oktobris 4, 2015 - Didzis Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Oktobris 4, 2015 Share Oktobris 4, 2015 Spēcīgi. tad jataisa kāpnes - vienas stāv uz jumta, ar otrām tiek tām klāt. Cik lūkas esi uzstādījis? Esmu pārliecināts, ka precīzi 0 kā jau visi lielspeciālisti virtuālā vidē. Pilnīgs nespeciālsists var pamanīt super risinājumu kaut vai sieviešu dārzu katalogā vai jūtūba video un, nejēdzot nekā no jumtiem, pateikt ideju. Pie tam Latvijā tieši speciālisti diezgan bieži ir visu ko salaiduši ripā, tā kā tas arguments īsti labi neder. ------------------------- Kā varētu darboties parasta dzelzs krāsns, kas sametināta no 10mm plāksnēm (būtu kārtīga masa) un silda abus stāvus (4-5 metri augsta). Iekšā, protams, kaut kāda konstrukcija, lai dūms neiet taisni uz augšu, bet riņķo gar sienām un silda? Kā ar ķieģeļu oderi - vajag kurtuvē apakšā, nevajag? Gan jau tīrīšanai kaut kas būtu jāizdomā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
maize Oktobris 4, 2015 Share Oktobris 4, 2015 Parasti skursteņiem lejā pelnu lūka pa kuru var mierīgi ievadīt @@ronalds_, norādītos tīrāmos rīkus, bez kādas vajadzības kāpt uz jumta. It kā jau ērti, ja ir lūka uz jumta, bet līdz lūkai ar jānokļūst, ja visu pārējo horizontālo pārsegumu sedz pusmetrs siltinājuma, tad caurums uz pirmo stāvu bēniņu lūkas izskatā ir mīnuss. Ja tomēr gribas nokļūt bēniņos un bieži meditēt uz jumta, tad labāk uztaisīt gala sienā logu - durvis, pa kuru pieslienot īsas trepes vari nokļūt no ārpuses un tālāk pa laipām aizčāpot līdz lūkai. Par @@Didzis, viss skaidrs, viņam siltinājumu nevajag, viņam malka par brīvu un nav starpība vai sters mazāk vai vairāk ziemā. Uv viņš nekad pieļaus domu, ka var savādāk kā ir viņa mājā. Man ar šad tad ir vajadzība uzlīst uz jumta svešās mājās, vienmēr līdz padsmit metru garas saliekās trepes. Vilkt nost apavus, tad visu stiept cauri svešām guļamistabām uz lūku, tad atkal vilkt apavus, vēlreiz kāpt lejā, ja savajagas, un atkārtot procedūru, ērtāk pāris minūtes piesliet trepes pie jumta un vari brīvi darboties. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Pirkss Oktobris 4, 2015 Share Oktobris 4, 2015 (labots) Pilnīgs nespeciālists var pamanīt super risinājumu Kā viņš zinās un spēs novērtēt, ka tas ir super risinājums, ja viņš nav speciālists? Uz kāda pamatojuma? Random guess? Pie tam Latvijā tieši speciālisti diezgan bieži ir visu ko salaiduši ripā Konkrētus faktus lūdzu. Nevis prātojumus par tēmu "ja man būtu tāda nauda, es gan ... ". Atgādināšu, ka politiķi nav speciālisti, Vispār fanošana par ikdienas malkas skaldīšanu man rada asociācijas ar zināmo Čelentāno filmu "Spītnieka savaldīšana". Tur gan galvenais varonis aizrāvās ar malkas skaldīšanu citu iemeslu pēc. Labots Oktobris 4, 2015 - Pirkss Link to comment Share on other sites More sharing options...
maize Oktobris 4, 2015 Share Oktobris 4, 2015 (labots) parasta dzelzs krāsns, kas sametināta no 10mm plāksnēm (būtu kārtīga masa) un silda abus stāvus (4-5 metri augsta). Mūra varianti tādi ir https://www.google.ru/?gws_rd=ssl#newwindow=1&q=%D0%BF%D0%B5%D1%87%D0%B8+%D0%BD%D0%B0+2+%D1%8D%D1%82%D0%B0%D0%B6%D0%B0 Metālam 10mm būs maz, jāņem kādi 30mm, tad būs kaut kas līdzīgs pusķieģelim siltumietilpības ziņā, bet tā kā siltumvadītspēja metālam ir simtiem reižu labāka kā ķieģelim, tad nekāda siltuma uzkrāšana nesanāks, līdz ar nav vērts taisīt no bieza metāla, tāpat arī nekādas izvirtības ar dūmeju līkumiem, tad vienkārši lejā tipa buržuika un otrajā stāvā neizolēts metāla skrustenis, kas gan ir garām no drošības viedokļa, jo grādi tur būs vairāk par neapdzedzināšanās risku. Ir tā saucamie ekonomaizeri, kurus uzstādā dūvmadā pēc krāsns, tipa http://kadiki-arv.lv/?lang=lv&id=27vai http://www.feflues.ru/pic/2-12.jpg Šā vai tā, ja gribi siltumu arī tad kad krāsns nekuras, būs vien jābūvē vai jāapliek no siltumietilpīga materiāla - ķieģeļi, akmeņi, ūdens... Labots Oktobris 4, 2015 - maize 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
ggg97 Oktobris 4, 2015 Share Oktobris 4, 2015 Par lūku uz jumta viss ir pavisam vienkārši. Vairāk par 2 stāvu ēkai, lūka kļūst par nepieciešamību. Parastai divstāvu privātmājai lūka uz jumta ir vien gaumes jautājums. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
b25 Oktobris 4, 2015 Share Oktobris 4, 2015 (labots) Nav normāli vienkārtas bleķa dūmeni bez izolācijas. Tādu var likt kādā dārza būdā čuguna plītiņai, kuru lieto tikai čajas vārīt. Tie metāla dūmeņi, ko liek un tirgo firmas, nav vienkārša vienkārtas caurule. Raimonds laikam domāja kaut ko apvalka krāsnij līdzīgu. Tādas līdz 50 o gadu vidum taisīja. Vecajās stacijās nereti redzamas. Tur ir ķieģeļi tonnām! Tikai apkārt tas bleķis. Var uzguglēt, īpaši ru internetā. Biblenēs pameklēt vecās grāmatas par krāsns apkures variantiem. Par tiem speciālistiem. Latvijā viņi kaut kā īpaši slikti, Raimond? Visu pasauli ir sastāstiuši speciālisti. Speciālistu komandas. Latvija nav nekas īpašs. Mēs dzīvojam sastāstitā pasaulē, pateicoties speciālistu darbam. Var pelnīt cik grib un dzīvot kur grib, no sastāstiuma nav kur dēties. Diemžēl nekur. Nekļūdas tas, kas neko nedara. Labots Oktobris 4, 2015 - b25 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Edzhua Oktobris 4, 2015 Share Oktobris 4, 2015 Tā kā drīzumā sola lielos aukstumus, vēlos lūgt pēc palīdzīga ieteikuma siltuma avota izvēlē. Ir dzīvoklis, 1 istaba, 33kvm. Vajag siltumu, pašlaik ir kaut kāds elektriskais radiators pie sienas, bet aizdomas, ka viņš varētu būt stipri rijīgs uz elektrības rēķinu, tāpēc vēlētos atrast iespējami lētāko risinājumu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Oktobris 4, 2015 Share Oktobris 4, 2015 Skurstenis ir? Ir iespēja ierīkot? Ir kur malku glabāt? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Slaids Oktobris 4, 2015 Share Oktobris 4, 2015 Silta sieviete pie sāniem. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Edzhua Oktobris 4, 2015 Share Oktobris 4, 2015 Nē, aktīvā apkure nav variants. Dzīvoklis ir ļoti silts tāpat, vajag tikai pie mīnusiem, lai biku kaut kas piesilda pastāvīgi un lēti. Link to comment Share on other sites More sharing options...
jema Oktobris 4, 2015 Share Oktobris 4, 2015 Tad jau eļļas radiators der. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Oktobris 4, 2015 Share Oktobris 4, 2015 (labots) Es tik par to uzstādījumu, ka nespeciālistam nevajadzētu spriedelēt par visa kā teoriju, praksi, kļūdām un izdošanos. Sevi par speciālistiem uzskata gan tādi, kas visu sastāstiuši, gan tādi, kas to visu labo. ---------------------------- Metālam 10mm būs maz, jāņem kādi 30mm, tad būs kaut kas līdzīgs pusķieģelim siltumietilpības ziņā, bet tā kā siltumvadītspēja metālam ir simtiem reižu labāka kā ķieģelim, tad nekāda siltuma uzkrāšana nesanāks rēķini, ka kubikmetrs dzelzs sver 7.8 tonnas un 3 cm biezas plāksnes kvadrātmetrs no tā rēķinot - 1/33 daļu, kas ir 230kg. http://www.uzdevumi.lv/p/fizika/8-klase/siltuma-daudzums-3758/re-77345a3c-bd2d-4722-b481-659f3a1b4c83 pēc šitās tabulas sanāk, ka vajag sildīt istabā novietotu ūdens akumulatoru, kura regulē siltumatdevi un viss. jāparrēķina vēl pēc aizņemtās vietas, kas rēķinās no vielu blīvuma. Tās apaļās bleķinieces, kas pilnas ar ķieģelļiem nav nemaz tik slikts izgudrojums. Starp istabām uzstādīta uz 45 kvadrātmetriem pie -10 grādiem tāda ir jākurina 1 reiz dienā. Ar kādām 20 pagalēm pietiek. Varbūt to milzīgo divstāvu dzelzs plāksnes kasti arī piekraut ar ķieģeļiem. Labots Oktobris 4, 2015 - Raimonds1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Oktobris 4, 2015 Share Oktobris 4, 2015 Apaļās bleķa krāsnis bija populāras krievu laikos. Lai uzmūrētu smuku podiņu krasni vajag augsti kvalificētu meistaru. Bleķa apaļās krāsns varēja uzmūrēt arī kaimiņu Vasja uz pohām un kā līmeņrādi izmantojot polšu. Tur tak katrs duraks spēja ķieģeļus samest iekšā. Protams, ja cukas sataisīja pareizi, tad apaļā krāsns sildija labi, bet nu briesmīgi izskatījās gan. Ja par speciālistiem runā, tad Mežavecimmāju noteikti "speciālists" māju projektēja un aizmirsa paredzēt skursteņa tīrīšanas iespēju Īstenībā tas ir rupjš celtniecības normu pārkāpums un vecos laikos tādu māju nevarētu nodot, jo ugunsdzēsējs neparakstītu papīrus. Tagad visiem viss pofig. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Oktobris 4, 2015 Share Oktobris 4, 2015 (labots) Pie skursteņa jau var tikt no ārpuses klāt arī, tik viss ir jāizdomā, kā. Kantainas arī esot http://www.la.lv/vislabaka-apala-krasns-3/ Labots Oktobris 4, 2015 - Raimonds1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
b25 Oktobris 4, 2015 Share Oktobris 4, 2015 Tās apvalkkrāsnis ar bleķi apkārt parādījās jau cara laikos. Būvēja stacijas, visādas sabiedriskas ēkas. Mazgāt virsmu ērti, izskats standartizēts, kas caram patika. Vācijas, Krievijas cariem. Viņas 1890 - 1955 ajos daudz būvēja. Dūmenim un katras normālas kurtuves ejām ir pelnu savākšanas opcija. Tīrīšanai. Taisa, ka mazāk sārņu sakrājas dūmenī. Tāpat vajag iespēju augšā apskatīt dūmeņa konstrukciju / jumta savienojumus, dūmeņa augšdaļu no jumta. Tāpat no bēniņiem apskatīt salaidumu ar jumta virsmu. Tas nav nekas arhaisks, firmas arī maksā skursteņslauķiem, ventilācijas speciem par apsekošanu. Tagad pofig? Agrāk arī daudz kas bija pofig. Kas vainas, nespeciālisti drīkst baudīt rezultātus visā pasaulē un turēt mutes;), Podiņus var reklamēt, bet viņus labus grūti vispār atrast. Plus viņi paši smuki maksā, ja izdodas atrast. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Oktobris 4, 2015 Share Oktobris 4, 2015 Didzis Es paskatījos uz kaimiņu mājām un nevienai nav virsū ne kāpnes, ne lūkas, lai arī visas ir salīdzinoši nesen nodotas ekspluatācijā. Civilizētā pasaulē nav katram amatierim jāvelk elektrība, jāizved kanalizācija, jālabo jumts un jānodarbojas ar celtniecības normu studēšanu. Sievai vectēvs arī pats nodarbojās ar skursteņa tīrīšanu, līdz novēlās no jumta. Vai tiešām tik ļoti vajag līst uz jumta tā vietā samaksājot speciālistam reizi 2-3 gados? Es nesaprotu to pārspīlēto viedokli, ka jādara viss pašam. Skarbo vīru pasaulē zobus pašam labot arī ir moderni, kas izpaužas kā nelabošana. Laukos tādus var uzreiz atpazīt pēc izskata. Link to comment Share on other sites More sharing options...
b25 Oktobris 4, 2015 Share Oktobris 4, 2015 (labots) Man likās, ka Didzis norāda uz nepieciešamību nodrošināt piekļuvi jumtam ērtāku. Ne ka pašam jātīra. Laukos jau arī ir onkas, kas to dara desmitgades. Daži pat oficiāli skursteņslauķi. Nav jau tā, ka lauki, ta visu 100% dara paši. Labots Oktobris 4, 2015 - b25 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Oktobris 4, 2015 Share Oktobris 4, 2015 Vai tiešām tā ir nepieciešamība vai arī viedoklis, ka obligāti pašam jālien augšā stāvā jumtā? Te tak iepriekš teica - garas izvelkamas kāpnes un problēmu nav. Tie, kas to dara gadiem, lai turpina darīt. Kādreiz visi savus žuguļus un moskvičus laboja, jo neko citu labāku nevarēja dabūt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
b25 Oktobris 4, 2015 Share Oktobris 4, 2015 Mans viedoklis, ka pat uz plakanā jumta obligāti nevienam pašam nav jālien;). vienkārši, ne vienmēr vecim būs normālas trepes. Labas saliekamās ir pasmagas un nav lētas. Kā kuram, man nepatīk kāpelēt pa pieliekamām trepēm. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Oktobris 5, 2015 Share Oktobris 5, 2015 Es tak neteicu lai Mežaveci Tu līstu uz jumta. Jau sākumā teicu, ka skursteņslauķis nav Karlsons un lidot nevar. Ja viņs netiks pie skursteņa, tad paņems naudu par izsaukumu un liks vai nu kāpnes taisīt, vai sarunāt pacēlāju. Mājai ir tikai normāli, ka ir paredzēta viegla piekļuve skurstenim. Tīrīt skursteni no apakšas, tas ir tas pats, kas autiņam priekšējās lampas mainīt caur izpūteju . 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
jacobs Oktobris 5, 2015 Share Oktobris 5, 2015 Es arī vienmēr, arī privātmājā, uzskatu, ka ir jādomā par visas mājas ērtu apkalpošanu, jo arī dažādu servisu speciālisti nav nekādi dievi un gala rezultātā cietējs būs pats mājas saimnieks. Tas attiecās tāpat uz skursteni, jo kāpēc lai vēl kāds tur pēc tam mocītos, pat bojājot jumta klājumu, ja par to visu var laikus padomāt... 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Oktobris 5, 2015 Share Oktobris 5, 2015 jacobsIr saprotams, ka daudz ko vajag, bet tērēt laiku jau gatavā mājā, kur vēl 50 vajadzības ir svarīgākas, nav tā prioritāte nr.1. Tā kā ne es neesmu to māju ne projektējis, ne arī piedalījies būvniecībā, tad māja ir tāda kāda ir. Nepirkt māju, tikai tāpēc, ka tai nav lūkas vai kāpnes uz jumta, arī ir smieklīgi. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Robs Oktobris 5, 2015 Share Oktobris 5, 2015 Tā kā drīzumā sola lielos aukstumus, vēlos lūgt pēc palīdzīga ieteikuma siltuma avota izvēlē. Ir dzīvoklis, 1 istaba, 33kvm. Vajag siltumu, pašlaik ir kaut kāds elektriskais radiators pie sienas, bet aizdomas, ka viņš varētu būt stipri rijīgs uz elektrības rēķinu, tāpēc vēlētos atrast iespējami lētāko risinājumu.Arī mani interesētu risinàjums dzīvokļa istabai, lai to efektīvi piesildītu, jo kā zināms, apkures sezonas sākumā un beigās, dzīvokļos temperatūras ir mainīgas, biežāk uz vēso pusi. parasti neomulīgi paliek, kad nokrītās 18 un zemāk, ir parastais karstà gaisa pūtējs, bet viņš rada troksni, un ilgi jāgriež, lai kaut par vienu gràdu dabūtu vairāk. Link to comment Share on other sites More sharing options...
b25 Oktobris 5, 2015 Share Oktobris 5, 2015 (labots) Pārbaudīt dūmeņa augšdaļas stāvokli, savienojuma vietas ar jumtu utt, pilnvērtīgi nevar, nedarot " no augšas ". Apkope nav tikai šrubēt sodrējus. Turklāt, skrūvējamo var ērti grūzt, piemēram, apaļā metāla dūmvadā. Pamēģināt ar viņu ķieģeļu dūmenim ar vairākiem kanāliem;). Tie nav apaļi. Ne vienmēr var tikt no apakšas vienkārši klāt. No apakšas noteikti tīra vismaz kurtuves izejas - dūmeņa ieejas posmu. Dūmvadu - ja var no augšas. Tāpat tur jāskatās. Var savlaicīgi atrast ne tikai dūmejas defektus. Dažādus sīkumus, ko var lēti, ātri pielabot. Ielaižot dārgi. Nereti skursteņu tīrīšanas onkas dara arī ventilācijas apkopes. Labots Oktobris 5, 2015 - b25 Link to comment Share on other sites More sharing options...
b25 Oktobris 6, 2015 Share Oktobris 6, 2015 Paskatos, pat ja ko citu jādara. Man nepatīk jumti, ja pacēlāja vai normālu trepju nav, nedaru nevienam. Dūmvadus es citiem netīru, tur cita darīšana. Kaut antenu kādu nopozicionēt. Kā haltūru ar nepiedāvāju, vienkārši ļoti labiem paziņām, kas tuvu, man vajadzīgi. Onkas, nē, ir kas skata kurtuves, apakšu un no augšas arī apskata. Ir onkas ar papīriem, nav visi neformāli vīri. Link to comment Share on other sites More sharing options...
uldii12345 Oktobris 7, 2015 Share Oktobris 7, 2015 Padalīšos ar savu apkures sistēmu, varbūt kādam noder. Māja vienstāvu ap 60m2. Čuguna katls ar akumlatoru uz 600 litriem. Ir 2 sūkņi, viens no katla uz akumulatoru vai, ja atslēdz akumulatoru, tad uz radiatoriem, otrs no akumulatora radiatoriem. Čuguna katlam nekādus trīsceļu vārstus manuprāt nevajag, tie tikai lieki noņem katlam jaudu. Uz katla stāv termorelejs, kas ieslēdz sūkni pie ap 60 grādiem un izslēdz pie ap 30. Pagriežot manuāli krānus var palaist plūsmu uz radiatoriem vai uz akumulatoru. Vienā istabā stāv elektronisks termo relejs ( tajā ieregulējās vēlamā temperatūra istabā), kas vada akumulatora sūkni un vēl uz akumulatora stāv temorelejs, kas izslēdz akumulatora sūkni, kad tajā temperatūra nokrītas zem 30 grādiem. Lielākais akumulatora plus ir, ka mājās visu laiku vienāda temperatūra un nav jābaidās pārkurināt apkures katlu. Šo visu rakstu ar domu, ja nav naudas krutai automātikai un nav grūti pašam pagrozīt krānus, tad uzliekot tikai pāris termo relejus var iegūt temperatūras regulācijas iespēju. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Oktobris 10, 2015 Share Oktobris 10, 2015 Mazliet par tiem speciālistiem. Un to, kā viņi piecpadsmit dažādos veidos var piedāvāt ne gluži labāko risinājumu. Ir labi, ka stāsts ir par apkuri, ne datoriem. Vispirms definēsim IDEĀLO KANTORI, kas risina apkures problēmas. Tādā ir jābūt plaša spektra speciālistiem, kas spēj identificēt klienta problēmas un tām ideālo risinājumu. Tam jāspēj piedāvāt lauku vecim ar bojātu podiņu krāsni, 15 hektāriem meža un gandrīz pastavīgu atrašanos savās mājās viņam pareizo risinājumu - saremontēt to podiņu krāsni un sataisīt skursteni, ja tas ir vajadzīgs. Ja to nevar, tad instalēt kaut kadu malkas katlu, kamīnu vai ko citu. Tikpat labi tam kantorim jāspēj atrisināt visādas siltumizolācijas problēmas, silto grīdu likšanas un kombinācijas, ja tas vecis 5 reiz gadā grib otro stāvu siltu 3 dienas no vietas - likt uz dūmvada ekonomaizeri un/vai gaiss/gaiss siltumsūkni vai kādu lēto kamīna kurtuvi. Un, kas ir pats galvenais, necensties iesmērēt dārgāko risinājumu, bet individuālam klientam visoptimālāko. Klients savukārt var būt visdažādākais - ar vecu māju, kurai jāveic hidroizolācija un siltumizolācija, ar jaunu labi celtu un projektētu māju, kurai apkures risinājums nāk standartā un tās licēji visu izdara labi, bet neko citu neprot un negrib taisīt un visādi starpvarianti, kad ir jātaisa viss no jauna, vai jālabo vecās kļūdas vai jākombinē vecais ar jauno, piemēram, kārtīgs kamīns vai mūra krāsns ar siltumsūkni, jo saimnieks grib reizi gadā uz 3 nedēļām pasildīties tropos. Tāpat ir dažāda maksātspēja un dažs tajā 5 istabu mājā pa īstam ievāksies 10 gadu laikā pakāpeniski pa 1 istabai liekot grīdas un apkuri un no sākuma būs 1 lauku meistaru taisīts bulerjānam līdzīgs veidojums apkurei, kas apsildīs 2 istabas. Un tad ir tāds faktors, kā individuālie meistari, kuri katrs labi, vidēji vai vel kā prot savu, bet parasti ne visu. Viņiem ir kaut kādi risinājumi, kas ir ideāli vienā gadījumā, bet nav piemēroti citā, kas nenozīmē, ka viņi necentīsies tos piedavāt. Nu un tad nu ar visiem šiem vides faktoriem un spēlētajiem var sanākt visdažādākas kombinācijas, jo visiem gribas maizi, sviestu un desu un iespējas klientam piedāvāt ne to labāko ir visai lielas - par daudz saceroties no kaut kādas tehnoloģijas un to nepiemēroti lietojot, nepamatoti ieekonomējot kaut vai uz siltumakumulatora lielumu, izvēloties lētāko kantori, nevis izvēlēties pusgadu gaidīt uz labāko un tamlīdzīgi lēmumi. Lai vai kā, tie visi ir savas nozares SPECIĀLISTI. Un nespeciālists protams, var salīdzinat, kuram māja siltāka un mazākas izmaksas, ja vien tur kāds nemanipulē ar datiem. Pilnīgs nespeciālsists var pamanīt super risinājumu kaut vai sieviešu dārzu katalogā vai jūtūba video un, nejēdzot nekā no jumtiem, pateikt ideju. Pie tam Latvijā tieši speciālisti diezgan bieži ir visu ko salaiduši ripā, tā kā tas arguments īsti labi neder. Kā viņš zinās un spēs novērtēt, ka tas ir super risinājums, ja viņš nav speciālists? Uz kāda pamatojuma? Random guess? Konkrētus faktus lūdzu. Nevis prātojumus par tēmu "ja man būtu tāda nauda, es gan ... ". Par tiem speciālistiem. Latvijā viņi kaut kā īpaši slikti, Raimond? Visu pasauli ir sastāstiuši speciālisti. Speciālistu komandas. Latvija nav nekas īpašs. Mēs dzīvojam sastāstitā pasaulē, pateicoties speciālistu darbam. Var pelnīt cik grib un dzīvot kur grib, no sastāstiuma nav kur dēties. Diemžēl nekur. Nekļūdas tas, kas neko nedara. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ricijs Oktobris 10, 2015 Share Oktobris 10, 2015 Uz meistariem u.c nav ko sacerēties tik bieži ir redzētas diezgan lielas šausmas, bet par tām šausmām nekautrējās paņemt īsta meistara cienīgu atalgojumu... Tāpēc daru visu pats ko varu, tikai galīgas nepieciešamības gadījumā saucu meistarus. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Slaids Oktobris 10, 2015 Share Oktobris 10, 2015 Un tev Ricij vienmēr ir visi nepieciešamie instrumenti un tu, protams, zini kā tam ir jābūt un kā ir pareizāk. Link to comment Share on other sites More sharing options...
_dunduks_ Oktobris 10, 2015 Share Oktobris 10, 2015 Un tev Ricij vienmēr ir visi nepieciešamie instrumenti ...Protams, ka ne vienmēr, bet par 'meisariem' atvēlēto naudu var iegādāties paredzētos instrumentus, kas pēc remonta tev pašam paliks īpašumā. Apkure un vispār mājas remonts nav nekāda organiskās sintēzes zinātne. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Oktobris 10, 2015 Share Oktobris 10, 2015 (labots) Viss jau atkarīgs,no kuras vietas rokas aug. Es arī, sava mājā, visu daru pats un ne jau tapēc,ka nevarētu meistaram samaksāt. Vienkārši man tas patīk un stulbākai, ka izdodas daudzus darbus izdarīt kvalitatīvāk par sertificētu amatnieku. Man sieva uzstāja, ka vajag izsaukt "kruto" skursteņslauķi, jo nu no tām lietām jau nu es točna neko nesajēdzu. Nu atnāca vīrs ar amatniecības kameras diplomu un skatījās uz manu plīti kā auns uz jauniem vārtiem.Tā i nesaprata, ko man tie seši šīberi dara. Beigā snācās man speciālu tīrāmo kaplīti viņam taisīt, jo tāda lūk viņam nav. Taisnību sakot, kā profesionālis strādā, es redzējis nebiju un arī kādus instrumentus lieto nezināju. Vienu reizi apskatījos, aizbraucu uz bodi, visu sapirku un nu jau piecpadsmit gadus pats visas cukas tīru. Vajadzēja dēla mājā aku tīrīt, viņš paņēma profesionālus aku racējus. Tāpat man blakus vajadzēja stāvēt,jo dēls vispār no tām lietam neko nerubī. Protams, noskatījos, kā veči strādā un, ja vajadzēs savu aku tīrīt, tad gan jau galā tikšu. Ar to es nesaku, ka kam pašam "savi zobi jālabo", bet, ja darbi iet no rokas un tie patīk, tad kapēc pie savas mājas nepastrādāt. Protams, profesionālis daudzus darbus veiks ātrāk, bet tak uz to meistaru ir jāgaida, jatērē laiks, lai apskatītos viņa iepriekšējos darbus(viltus meistaru pilma pasaule) un tāpat jāskatās līdzi. Beigās es tās trubas savelku atrāk un flīzes sen jau uzliktas, līdz brīdim, kad meistram parādās brīvs laiks. Labots Oktobris 10, 2015 - Didzis 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
ricijs Oktobris 10, 2015 Share Oktobris 10, 2015 Un tev Ricij vienmēr ir visi nepieciešamie instrumenti un tu, protams, zini kā tam ir jābūt un kā ir pareizāk. Tam ir domāta instrumentu noma, bet tādas lietas, kā urbjmašīna noder arī pēc remonta un nepavisam nav liekas naudas tērēšana. Bet par laiku runājot neko nezaudēju, jo daru pa vakariem, kad tāpat šis laiks tiktu bezjēdzīgi nosēdēts pie tv... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Oktobris 10, 2015 Share Oktobris 10, 2015 Nekad neesmu instrumentus aizņēmies no kaimiņa, vai nomu izmantojis. Ja vajag kādu instrumentu, tad vienkārši to nopērku. Tāpat tas saimniecība noder un atmaksājas. Nepērku pašus brendīgākos , bet arī ne lētos štruntus. Dārgos instrumentus vajag, ja tas griežas astoņas strundas dienā, vai arī dažiem kalpo, kā krāniņa pagarinātājs. Redz kadi man instrumenti, kaut tie praktiski netiek lietoti Māja pilnīgi pietiek ar vidusklases instrumentiem. Ja man 40Ls vērta urbmašīna nokalpoja piecpadsmit gadus, tad varu atļauties jaunu nopirkt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
maize Oktobris 10, 2015 Share Oktobris 10, 2015 (labots) Didzi, aizmirsi piebilst vienu lietu, ja kādam vajag instrumentu, kuru nevar nopirkt par 50eur, tad viņš jau pamatos visu dara nepareizi Ja uz to tā skatās, tad kārtīgs padomju vecis spēja māju uzbūvēt ar četriem instrumentiem: cirvi, zāģi, ķelli un lāpstu, viss pārējais ir izvirītības. Ja skatās citādi, ir neskaitāmi instrumenti, kas mājas būvniecības procesu atvieglo vai pāātrina tikai vienreiz un maksā krietni vairāk pār pāris simtiem, ne jau deļ kvalitātes, bet pats instruments kā tāds; skaidra lieta, ka lombardā vai ss var nopirkt lietotu par desmit eiro, galvenais neiet uz nomu vai pie kaimiņa Labots Oktobris 10, 2015 - maize Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!