Liam Ethernety Novembris 6, 2019 Share Novembris 6, 2019 pirms 2 stundām , alusbundza teica: ar ko iebrauci?, ar velosipēdu, vai smirdīgu Volvo? Iebraucu ar automašīnu, kam joprojām ir iekšdedzes dzinējs - attiecīgi pieliku arī savu artavu Rīgas gaisa maitāšanai. Par esošo vēl palikuši 3 gadi, ko maksāt līzingu. Ja pēc tam būs par sakarīgu summu pieejams elektroauto, tad izvēlēšos tieši tādu. Lai izdarītu šādu izvēli nebūt nav jābūt zero waste vegānam vai Grētas Tūnbergas fanam, pietiek ar ikdienišķu ieguvumu, ka gaiss pilsētā smirdēs drusku mazāk. Link to comment Share on other sites More sharing options...
dzincha Novembris 6, 2019 Share Novembris 6, 2019 pirms 6 stundām , Liam Ethernety teica: Nav citiem jāmaksā. Viss, kas vajadzīgs, lai elektroauto maksātu ap kādiem 25 000 EUR, nevis 100 000 EUR. Tad cilvēki varēs tās mašīnas nopirkt kaut līzingā un autoparks palēnām nomainīsies. Jauns cilvēku slaukšanas veids nav izdomāts, jo šobrīd jau tāpat slauc ar iekšdedzes mašīnām par ~25k 25 k gbp. Lv vēl nemaniju cenu lapu. gan jau ap 25k eur. https://www.renault.co.uk/vehicles/new-vehicles/new-zoe.html Link to comment Share on other sites More sharing options...
ArnisR Novembris 6, 2019 Share Novembris 6, 2019 pirms 23 stundām , Raimonds1 teica: cik ilgi atmosfērā ir katrs no komponentiem https://www.newscientist.com/article/dn11652-climate-myths-carbon-dioxide-isnt-the-most-important-greenhouse-gas/ https://blogs.ei.columbia.edu/2019/07/30/co2-drives-global-warming/ ... Nu jau tuvāk. Tik dažas piebildes. Par vielu ilgumu atmosfērā: paraugstunda idiotiskajā argumentācijā. Kāds sakars tam, ka H2O aprite dabā/atmosfērā ir ātrāka nekā CO2 ar to, ka H2O atmosfērā tik un tā ir nesalīdzināmi vairāk? Permanenti. Un siltumnīcas efekts attiecīgi arī. Kas attiecas par CO2-H2O feedback mehānismu, tad tas kā reiz klibo klimata modeļos, tāpēc labāk nepiesaukt Forbes un klimata modeļus, bet skatīties uz praktiskajiem mērījumiem. Nav tā, ka šīs kļūdas dramatiski ietekmētu tendenci, tomēr arī IPCC atzīst, ka klimata modeļi paredz lielāku feedback efektu, salīdzinot ar realitāti. Un tieši H2O mainīgais aspekts (gan tvaika, gan mākoņu veidā) ir vislielākās kļūdas cēlonis, jo procesi ir krietni sarežģītāki un daži ar pretēju efektu sasilšanai – piemēram, mākoņi. Skat. IPCC 5th Assessment Report 9. nodaļu EVALUATION OF CLIMATE MODELS https://www.ipcc.ch/report/ar5/wg1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Racer Novembris 7, 2019 Share Novembris 7, 2019 Mnjā... 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jurkins Novembris 7, 2019 Share Novembris 7, 2019 Interesanti ir tas, ka mums patīk citiem karināt klāt "ekspertu" birkas tikai par to, ka viņu viedoklis atšķiras no karinātāja viedokļa. Un vēl jaukt divus jēdzienus - "uzskatu" un "ticu". p.s. @Racer, tas nav uzbrauciens Tev, sakarā ar šo ļoti patieso grafiku ?. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Novembris 7, 2019 Share Novembris 7, 2019 Es te pirms kāda laika sarēķināju to CO2 molekulu skaitu kubikmetrā gaisa un to, kādas ir izredzes tam redzamās gaismas, ultravioletajam un infrasarkanajam starojumam tikt tam kubikmetram cauri, neskarot tās molekulas. Vai tad sekoja kaut kādi jēdzīgi argumenti? 2019.11.5. , 21:14, Raimonds1 teica: Es te par to, ka gaisā esot ļoti maz CO2 un tas tak neko nevar ietekmēt https://en.wikipedia.org/wiki/Carbon_dioxide molekulas izmēri apmēram 200 pikometri ( desmit mīnus 12 tajā metri) https://bravenewclimate.com/2011/11/23/co2-trace-so-what/ molekulu skaits kubikmetrā 10 22-ajā pakāpē. 200 reiz 10 mīnus 12-tajā reiz 10-12-tajā būs 200 metri Tas vēl jāreizina ar 10 10-tajā, kopā sanāk 2 reiz 10-12tajā metri. Ja pieņem, ka tās molekulas ir līnijā cieši viena pie otras, tajā kubikmetrā būs 2 reiz 10-12tajā līniju no vienas kubikmetra malas līdz otrai. Cik tādu līniju kvadrātmetrā, sarēķiniet paši. Tur, protams, ir pieņēmums, ka tās molekulas izkārtojušās gareniski viena pie otras. Tālāk var sameklēt tos viļņu garumus. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Novembris 7, 2019 Share Novembris 7, 2019 (labots) pirms 11 stundām , ArnisR teica: Nu jau tuvāk. Tik dažas piebildes. Par vielu ilgumu atmosfērā: paraugstunda idiotiskajā argumentācijā. Kāds sakars tam, ka H2O aprite dabā/atmosfērā ir ātrāka nekā CO2 ar to, ka H2O atmosfērā tik un tā ir nesalīdzināmi vairāk? Permanenti. Un siltumnīcas efekts attiecīgi arī. Kas attiecas par CO2-H2O feedback mehānismu, tad tas kā reiz klibo klimata modeļos, tāpēc labāk nepiesaukt Forbes un klimata modeļus, bet skatīties uz praktiskajiem mērījumiem. Nav tā, ka šīs kļūdas dramatiski ietekmētu tendenci, tomēr arī IPCC atzīst, ka klimata modeļi paredz lielāku feedback efektu, salīdzinot ar realitāti. Un tieši H2O mainīgais aspekts (gan tvaika, gan mākoņu veidā) ir vislielākās kļūdas cēlonis, jo procesi ir krietni sarežģītāki un daži ar pretēju efektu sasilšanai – piemēram, mākoņi. Skat. IPCC 5th Assessment Report 9. nodaļu EVALUATION OF CLIMATE MODELS https://www.ipcc.ch/report/ar5/wg1 ArnisR šeit no CO2 ietekmes apstrīdētājiem it kā ir jēdzīgakā argumentācija, taču arī gadās pa kādam labam vārdiņam un mājienam uz personu. Šeit nav atsauces uz to, ka tā CO2 tomēr atmosfērā ir visu laiku, tāpat tā CO2 atrodas arī tik augstu no Zemes virsmas, kur nekādu ūdens daļiņu nav. Tāpat, ja reiz ir izpētīts, ka tas starojums tomēr sapinas tajās CO2 molekulāss, tad tā nu reiz ir tā gāze, kuras daudzumu atmosfēra var samazināt. Ūdens daudzumu uz zemeslodes tīri teorētiski jau arī var samazināt. Ja reiz tas ir saistītā veidā augu masa, tad tas apritē nepiedalās, kamēr netiek sadedzināts vai arī pārstrādāts pārtikā. Vai vēl labāk, kā tas jau ir noticis, kosmisku un ģeoloģisku notikumu dēļ nenonāk zemes dzīlēs, kur tūkstošos gadu no tā veidojas nafta, gāze un akmeņogles un kamer tās pārveidotās augu atliekas tur ir, tikmēr jau tās visas vielas nekādā apritē nepiedalās. Tomēr temeperatūra ir kāda ir, gaisa spēja uzņemt noteiktu daudzumu ūdens paliek un okeāni piegādās to ūdeni atmosfērā cik tik nevajag. Tīri tehniski vēl varētu to ūdeni sadalīt elektrolīzē par H2 un O2 un ūdeņradis aizietu kosmosā, jo ir par vieglu, lai Zemes gravitācija to noturētu. Tam tomēr vajadzētu ļoti daudz enerģijas. Savukart CO2 samazināšana gan ir iespējama - mazāk visu ko dedzinot vai uzkrājot vai arī kaut kā izmantojot. Ja nu vēl par cilvēka ietekmi - piesarņojumu ar C daļiņām no NOXiem taču laikam neviens neapstrīd, to taču cilvēki var ietekmēt?! Labots Novembris 7, 2019 - Raimonds1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Novembris 7, 2019 Share Novembris 7, 2019 Sildošie un dzesējošie mākoņi https://climatekids.nasa.gov/cloud-climate/ Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jurkins Novembris 7, 2019 Share Novembris 7, 2019 (labots) Es gan, Raimond, cenšos tādas lietas nerēķināt, jo visticamāk sanāks nepareizi, bezjēdzīgi un stulbi. Tādas lietas labāk atstāt zinātnieku (gan ne sociologu, psihologu vai seksologu) ziņā. Kādus argumentus Tu gribēji dzirdēt. Mums te nevienam (domāju, ka nekļūdos) nav ne mazākās jausmas kā tie dažādie viļņa garumi "sadzīvo" ar dažādu gāzu molekulām pie dažādām temperatūrām, spiedieniem, koncentrācijām. Pirms 11 minūtēm , Raimonds1 teica: piesarņojumu ar C daļiņām no NOXiem Vai Tu pats saproti, ko uzrakstīji? Nav ideju, ko nozīmē burti "N' un "O"? Bet Tavs entuzisms man patīk. Labots Novembris 7, 2019 - Jurkins Link to comment Share on other sites More sharing options...
Tuubijs Novembris 7, 2019 Share Novembris 7, 2019 Es saprotu, ka pilnmēness vairs nav aiz kalniem, bet šitāda Raimja aktivitāte sen nav novērota. 5G palaists kkur Rīgā ir vai kas? 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Novembris 7, 2019 Share Novembris 7, 2019 (labots) pirms 9 stundām , Jurkins teica: Es gan, Raimond, cenšos tādas lietas nerēķināt, jo visticamāk sanāks nepareizi, bezjēdzīgi un stulbi. Tādas lietas labāk atstāt zinātnieku (gan ne sociologu, psihologu vai seksologu) ziņā. Kādus argumentus Tu gribēji dzirdēt. Mums te nevienam (domāju, ka nekļūdos) nav ne mazākās jausmas kā tie dažādie viļņa garumi "sadzīvo" ar dažādu gāzu molekulām pie dažādām temperatūrām, spiedieniem, koncentrācijām. Vai Tu pats saproti, ko uzrakstīji? Nav ideju, ko nozīmē burti "N' un "O"? Bet Tavs entuzisms man patīk. Es vienkārši mēģināju paskaidrot, cik tur daudz to vielas molekulu ir, pat ja tās vielas saturs ir tikai 0,04% Ja kādam interesē fakti, viena kubikmetra gaisa masa ir 1.29 kg https://hypertextbook.com/facts/2000/RachelChu.shtml Slāpeklis - 980 grami Skābeklis - 260 grami Moli - attiecīgi 34 un 8 moli. 22.4 litros ir 6.022 x 10 23ajā molekulu. Tas tikai tā liekas, ka tajā gaisā nekā tur nav un 0,04 procenti ir vispār nekas. Tā nav. Labots Novembris 7, 2019 - Raimonds1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Novembris 7, 2019 Share Novembris 7, 2019 Nu, ja neinteresē nekādi skaitļi, tad neinteresē. Link to comment Share on other sites More sharing options...
laikamTak Novembris 7, 2019 Share Novembris 7, 2019 Pirms 36 minūtēm , Raimonds1 teica: skaitļi samaitātā gaisā pavisam citi skaitļi Link to comment Share on other sites More sharing options...
ArnisR Novembris 7, 2019 Share Novembris 7, 2019 pirms 13 stundām , Raimonds1 teica: ArnisR šeit no CO2 ietekmes apstrīdētājiem.. Khem, es neapstrīdu CO2 ietekmi kā tādu. Mani tikai ir piebesījis, ka CO2 diskusijās neredz vai izliekas neredzam ziloni istabā (H2O). pirms 13 stundām , Raimonds1 teica: Tāpat, ja reiz ir izpētīts, ka tas starojums tomēr sapinas tajās CO2 molekulāss, tad tā nu reiz ir tā gāze, kuras daudzumu atmosfēra var samazināt. Ūdens daudzumu uz zemeslodes tīri teorētiski jau arī var samazināt. Ja reiz tas ir saistītā veidā augu masa, tad tas apritē nepiedalās, kamēr netiek sadedzināts vai arī pārstrādāts pārtikā. Vai vēl labāk, kā tas jau ir noticis, kosmisku un ģeoloģisku notikumu dēļ nenonāk zemes dzīlēs, kur tūkstošos gadu no tā veidojas nafta, gāze un akmeņogles un kamer tās pārveidotās augu atliekas tur ir, tikmēr jau tās visas vielas nekādā apritē nepiedalās. Kur tik stipru zāli ņemt? Bez CO2 atmosfērā dzīvība uz Zemes izbeigsies kosmiskā ātrumā. BTW H2O un CO2 absorbcijas spektri stipri pārklājas (bildi biju ielicis jau iepriekš). pirms 13 stundām , Raimonds1 teica: Tomēr temeperatūra ir kāda ir, gaisa spēja uzņemt noteiktu daudzumu ūdens paliek un okeāni piegādās to ūdeni atmosfērā cik tik nevajag. Bingo! Aleluja! Tas nozīmē, ka H2O ir neatņemama atmosfēras sastāvdaļa. Turklāt tā nodrošina lauvas tiesu siltumnīcas efekta. Un H2O pats par sevi arī ir ar pozitīvu feedback. CO2 feedback izpaužas līdzsvara punkta nobīdē. Un tagad vēl pačukstēšu, ka okeāns ne tikai piegādā H2O atmosfērai, bet darbojas arī kā CO2 pumpis. C rezerves okeāna daudzkārt pārsniedz atmosfērā esošo C. Procesi ir ne līdz galam skaidri un laika skalā x100. T.i. nevis 100, bet ~10K gadi. Skat. attēlu beigās. pirms 13 stundām , Raimonds1 teica: Tīri tehniski vēl varētu to ūdeni sadalīt elektrolīzē par H2 un O2 un ūdeņradis aizietu kosmosā, jo ir par vieglu, lai Zemes gravitācija to noturētu. Tam tomēr vajadzētu ļoti daudz enerģijas. Siltumnīcas efekta gāzes nodrošina Zemes temperatūru par ~33° augstāku, nekā tad, ja to nebūtu. Salīdzinājumam – pēdējā ledus laikmeta maximumā pirms 20 KY temperatūra bija par 6° grādiem zemāka. Jūras līmenis tad bija par 120 m zemāks, bet Latviju klāja hvz cik bieza ledus kārta. Skat. attēlu beigās. Tāpēc varbūt nevajag pat teorētiski runāt par SEG globālu samazināšanu vai izskaušanu? pirms 13 stundām , Raimonds1 teica: Savukart CO2 samazināšana gan ir iespējama - mazāk visu ko dedzinot vai uzkrājot vai arī kaut kā izmantojot. Teorētiski. Praktiski neredzu, kā to panākt tuvākajā nākotnē. Te viena bildīte pārdomām. Te redzami Milankoviča ciklu (https://en.wikipedia.org/wiki/Milankovitch_cycles) izraisītās pārvērtības. Redzams, ka jau pirmsindustriālajā periodā mēs bijām tuvu interglaciālajam maksimumam un nosacīti visai drīz vajadzēja sākties atdzišanas periodam. Cilvēki ar savu CO2 piešprici visticamāk ir pajaukuši šo ciklu un attālinājuši nākamo leduslaikmetu par kādiem desmitiem tūkštošu gadu Tā kā nav ko raudāt Interesanti arī, ka laikā, kad CO2 palielinājies no 180 uz 280 ppm (+100 ppm; +55 %), t pieaugums ir +6°, bet pēdējos simts gados +140 ppm (+50 %) tikai 1,1° (pagaidām?). Protams, tur ne tikai CO2 faktors spēlē. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Inspektors Caps Novembris 8, 2019 Share Novembris 8, 2019 (labots) pirms 1 stundas , ArnisR teica: Teorētiski. Praktiski neredzu, kā to panākt tuvākajā nākotnē. Tas ir vienkāršāk par vienkāršu - samazinot cilvēku skaitu un viņu attīstības līmeni. Izredzētā tauta tieši ar to jau nodarbojas. Ar latviešiem gan viņiem ir viegli, jo tie pat nav jāpierunā - tie ir pirmrindnieki un iznīcina sevi paši. Vispār gan tas ir tieši otrādi - lai samazinātu cilvēku skaitu, ir jāsamazina rūpniecība un attīstības pakāpe. To nevar pateikt tiešā tekstā, jo tad jau pat muļķi sapratīs, ka viņus grib likvidēt. Tādēļ CO2 uztaisīja par "lielo ļaunumu", kas "gluži netīšām" ir bez maz vai industrializācijas un attīstības indikators. Tikai "maza nianse": Labots Novembris 8, 2019 - Inspektors Caps 2 2 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
TOoMoOT Novembris 8, 2019 Share Novembris 8, 2019 pirms 6 stundām , Inspektors Caps teica: lai samazinātu cilvēku skaitu, ir jāsamazina rūpniecība un attīstības pakāpe Tu saki, ka samazinot attīstības pakāpi var samazināt cilvēku skaitu? Par kādu attīstību tu runā? Divas lietas no prakses, kas man neiet kopā ar tavu apgalvojumu. Eiropas attīstības pakāpe un cilvēku skaits. 3. pasaules valstu attīstības pakāpe un cilvēku skaits. 2 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
e = d Novembris 8, 2019 Share Novembris 8, 2019 Mēs vēl esam uz augstākā līmeņa, tie jau ir samazinātajā līmenī un tāpēc šiem viss vienkāršāk. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Novembris 8, 2019 Share Novembris 8, 2019 (labots) Līmeņi varbūt atšķiras, bet patērētāja princips tas pats vien ir. Kaut kad TV bija tāds sižets - Āfrikā ciema kurināmā sagādnieks dodas uz 5km attālo "mežu". Kaut kāds pustuksnesis, tā augu valsts tāda stipri žēlīga. Tad nu tur viņš sacērt tos kokus, aizdedzina un tad aprauš ar smiltīm un iegūst ogles. Tad tās ogles uz muguras nes tos 5km atpakaļ uz to ciemu un saimnieces vāra putru. Tad nu tur tajā ciemā viens Šveices vai Vācijas biznesmenis bija atvedis parādīt solar cooker. Tad tā saimniece tā diezgan nicīgi paskatījās un paziņoja, ka šitajā iekārtā viņas lielais katls neietilpstot un tas ogļu sagādnieks ar tāds bēdīgs turpat blakus vien grozījās, jo laikam jau saprata, ka tad jau viņa pakalpojumus tur nevienam nevajadzēs. Ieviešot to iekārtu, tur tak vesela ekosistēma tiek sagrauta! Ar visām barības ķēdēm! Nu un ar ko principā atšķiras modernā pasaule ar patērēšanas kultu un visādām resursus tērējošām, atkritumus radošām, nevajadzīgām, pārmaksātām, ātri nolietojušamies precēm? https://www.vox.com/2018/5/8/17308744/bullshit-jobs-book-david-graeber-occupy-wall-street-karl-marx Labots Novembris 8, 2019 - Raimonds1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Populārs ieraksts Jurkins Novembris 8, 2019 Populārs ieraksts Share Novembris 8, 2019 Tā ciniski. Āfrikā (Āzijā u.t.t. sen atpakaļ arī Eiropā) dzima ģimenē 15 bērni, līdz reproduktīvam vecumam izdzīvoja 2 stiprākie, izveicīgākie, viltīgākie, nekaunīgākie u.t.t. - dabiskā atlase. Tad ieradās māte Terēze, āksti ārsti bez robežām u.t.t. Visļaunākajā gadījumā izdzīvo visi 15. 6 1 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
ervie Novembris 8, 2019 Share Novembris 8, 2019 Pirms 35 minūtēm , Raimonds1 teica: Ieviešot to iekārtu, tur tak vesela ekosistēma tiek sagrauta! Ar visām barības ķēdēm! Nu un ar ko principā atšķiras modernā pasaule ar patērēšanas kultu un visādām resursus tērējošām, atkritumus radošām, nevajadzīgām, ja tu nespēj saprast atšķirību, tad... slikti. āfrikas pustuksnesis spēj uzturēt stipri ierobežotu skaitu iedzīvotāju, pārējie nomirst vai pārdodas verdzībā un tiek vesti pāri jūrai uz eiropu. modernā pasaulē sakaru ķēdes ir stipri komplicētas, bet 1) piesārņojumu rada stipri mazāku, 2) spēj uzturēt daudz lielāku skaitu cilvēku, 3) tomēr mēģina rast pielietojumu liekajiem cilvēkiem nevis ļauj viņiem nomirt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Zin... Novembris 8, 2019 Share Novembris 8, 2019 (labots) pirms 2 stundām , Jurkins teica: Tad ieradās māte Terēze, āksti ārsti bez robežām u.t.t. Visļaunākajā gadījumā izdzīvo visi 15. Ciniski,.ciniski, ņemot vērā, ka nemaz nezinātu, vai tu pats bez tiem ārstiem izvilktu līdz savam vecumam, lai varētu šeit ko šādu ierakstīt... Un vai kādam būtu laiks vispār izgudrot internetu , jo tā vietā būtu janemas ar 15 bērniem Bet ja sāks arī izdzīvot visi 15, tad arī dzimstība nokritisies dramatiski, tā tas ir bijis pilnīgi visur un Āfrikā nebūtu izņēmums Labots Novembris 8, 2019 - Zin... 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
ArnisR Novembris 8, 2019 Share Novembris 8, 2019 pirms 9 stundām , Inspektors Caps teica: Tikai "maza nianse": Jā, par šiem procesiem skaidrojumi ir dažādi un šķiet līdz galam skaidrības nav nevienam, ja neskaita to, ka tie trigerojās ar Milankoviča cikliem. Bet, kā jau teicu, šie procesi atrodas uz laika skalas ar pilnīgi citu mērogu. Te 100 ppm izmaiņas notiek ar kārtu 10 000 nevis 100 gadi. Salīdzinājumam ar mūsdienu procesiem šo grafiku vajadzētu izstiept vairākus desmitus m garu. Protams, nevar izslēgt, ka ir kāds nezināms faktors X, kurš mūsdienās rada tikpat straujas izmaiņas. Teorētiski nevar izlēgt arī, ka tās ir tikai klimata fluktuācijas (100 gadi un 1–2° ir sīkums ģeoloģiskajiem procesiem). Tomēr visticamākā versija, ka šis faktors X ir cilvēku radīts. Jautājums, vai saceltajai histērijai ir reāls pamats vai tikai vēlme noslaukt piķi, gan ir atklāts. Tālu nav jāmeklē. OIK price/performance CO2 samazināšanā domāju, ka ir ekstraorbitāla. Link to comment Share on other sites More sharing options...
superKrona Novembris 8, 2019 Share Novembris 8, 2019 (labots) Diezgan Interesanti nodokļus bāzt vienā maisā ar kapitālisma brīvā tirgus (kas mūsdienās ar tāds nosacīts) regulētām izmaksām. Gribējās gudri vienā teikumā nošķirt valsts piespiešanu sākt domāt, dzīvot zaļi ar automašīnu būves konkurenci. Labots Novembris 8, 2019 - superKrona 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Novembris 8, 2019 Share Novembris 8, 2019 Pirms 42 minūtēm , Zin... teica: Bet ja sāks arī izdzīvot visi 15, tad arī dzimstība nokritisies dramatiski, tā tas ir bijis pilnīgi visur un Āfrikā nebūtu izņēmums Nu nebūs gan tā, ka Āfrika nebūtu izņēmums. Indijā ne tik sen atpakaļ bija pa ~6 bērniem (1880-1930), vidējais sagaidāmais dzīves ilgums tai laikā bija 25-30 gadi. Tagad ir ~2.2 bērni, vidējais sagaidāmais dzīves ilgums - 65-70 gadi. Ķīnā gan jau līdzīgi, tikai to bērnu tagad ir pa 1-2. Āfrikā tas vidējais sagaidāmais dzīves ilgums ir krietni pieaudzis, ir savi 50-60, bet bērnu skaits ir 4-7. Par Āfriku: The reason for the uncontrolled population growth since the mid 20th century is the decrease of infant mortality and general increase of life expectancy without a corresponding reduction in fertility rate, due to a very limited use of contraceptives. https://en.wikipedia.org/wiki/File:Expectancy_of_life_CIA2016.svg https://en.wikipedia.org/wiki/File:Fertility_rate_world_map_2.png Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jurkins Novembris 8, 2019 Share Novembris 8, 2019 Pirms 23 minūtēm , ArnisR teica: Jautājums, vai saceltajai histērijai ir reāls pamats vai tikai vēlme noslaukt piķi, gan ir atklāts. Reāls pamats jau ir. Tas, ka klimats paliek "jokaināks" ir fakts. Vai tās ir fluktuācijas vai mūsu darba rezultāts (gan jau abi) nav tik svarīgi, pamata reālums jau no tā nemainās. Bet par vēlmēm man gan nav ne mazāko ilūziju. Pirms 55 minūtēm , Zin... teica: vai tu pats bez tiem ārstiem izvilktu līdz savam vecumam, lai varētu šeit ko šādu ierakstīt... mana vai jebkura cita indivīda eksistence vai neeksistence neko neizšķir... Pirms 59 minūtēm , Zin... teica: vai kādam būtu laiks vispār izgudrot internetu , jo tā vietā būtu janemas ar 15 bērniem Zini, izskatās, ka tagad ir modē ar vienu bērnu ņemties 15 reizes vairāk, nekā kādreiz ar 15?... nu arī ciniski 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Novembris 8, 2019 Share Novembris 8, 2019 (labots) Kāds varētu izskatīties tīrs fizikāls eksperiments, kas pierāda siltumnīcas efekta gāzu darbību? Labots Novembris 8, 2019 - Raimonds1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Stepselis Novembris 8, 2019 Share Novembris 8, 2019 pirms 4 stundām , Raimonds1 teica: Kāds varētu izskatīties tīrs fizikāls eksperiments, kas pierāda siltumnīcas efekta gāzu darbību? Nevienam tas nav vajadzīgs. Lielais bizness ir palaists, un darbojas nevainojami! Link to comment Share on other sites More sharing options...
VebKamera Novembris 13, 2019 Share Novembris 13, 2019 (labots) Davai pieliesim eļļu ugunij? Raksts nevar sūdzēties par atsauču trūkumu. Pie tam kvalitatīvas atsauces... LA portāls Labots Novembris 13, 2019 - VebKamera 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Racer Novembris 13, 2019 Share Novembris 13, 2019 "Daļa no 500 “ekspertiem” ir saistīti ar organizācijām, kas tieši saņem finansējumu no fosilā kurināmā" Nez cik liela daļa%? 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Novembris 13, 2019 Share Novembris 13, 2019 Varam vārīties, cik gribam. Bet patreiz nav ne mazāko iespēju aizstāt to enerģijas daudzumu, ko cilvēce iegūst no fosilā kurināmā! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Novembris 13, 2019 Share Novembris 13, 2019 Pirms 35 minūtēm , Ronalds teica: Varam vārīties, cik gribam. Bet patreiz nav ne mazāko iespēju aizstāt to enerģijas daudzumu, ko cilvēce iegūst no fosilā kurināmā! Cilvēce - jā, nevar, Latvija ar tās iedzīvotāju daudzumu - diezgan lielu daļu var. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Novembris 13, 2019 Share Novembris 13, 2019 (labots) 2019.11.8. , 10:09, Raimonds1 teica: Līmeņi varbūt atšķiras, bet patērētāja princips tas pats vien ir. Kaut kad TV bija tāds sižets - Āfrikā ciema kurināmā sagādnieks dodas uz 5km attālo "mežu". Kaut kāds pustuksnesis, tā augu valsts tāda stipri žēlīga. Tad nu tur viņš sacērt tos kokus, aizdedzina un tad aprauš ar smiltīm un iegūst ogles. Tad tās ogles uz muguras nes tos 5km atpakaļ uz to ciemu un saimnieces vāra putru. Tad nu tur tajā ciemā viens Šveices vai Vācijas biznesmenis bija atvedis parādīt solar cooker. Tad tā saimniece tā diezgan nicīgi paskatījās un paziņoja, ka šitajā iekārtā viņas lielais katls neietilpstot un tas ogļu sagādnieks ar tāds bēdīgs turpat blakus vien grozījās, jo laikam jau saprata, ka tad jau viņa pakalpojumus tur nevienam nevajadzēs. Ieviešot to iekārtu, tur tak vesela ekosistēma tiek sagrauta! Ar visām barības ķēdēm! Nu un ar ko principā atšķiras modernā pasaule ar patērēšanas kultu un visādām resursus tērējošām, atkritumus radošām, nevajadzīgām, pārmaksātām, ātri nolietojušamies precēm? https://www.vox.com/2018/5/8/17308744/bullshit-jobs-book-david-graeber-occupy-wall-street-karl-marx 2019.11.8. , 10:50, ervie teica: ja tu nespēj saprast atšķirību, tad... slikti. āfrikas pustuksnesis spēj uzturēt stipri ierobežotu skaitu iedzīvotāju, pārējie nomirst vai pārdodas verdzībā un tiek vesti pāri jūrai uz eiropu. modernā pasaulē sakaru ķēdes ir stipri komplicētas, bet 1) piesārņojumu rada stipri mazāku, 2) spēj uzturēt daudz lielāku skaitu cilvēku, 3) tomēr mēģina rast pielietojumu liekajiem cilvēkiem nevis ļauj viņiem nomirt. Biju domājis "ekosistēmu" nevis ekoloģijas izpratnē, bet gan tā ciema barošanās ķēdes, attiecības un atkarības, kur viņiem pašiem ir sava ekosistēma un tādam ogļu dedzinātajam un saimniecei, kas tās ogles lieto, ir problēmas ar to īsto ekoloģiju, jo, ja viņi lietos to Sauli tās putras vārīšanai, tad tiks izjauktas sociālās attiecības. Arī modernā pasaule ražo visādu drazu, kas nav pārāk vajadzīga, ātri bojājas, lieki sarežģī procesus un to lieko tēriņu atmešana daudziem nemaz nepatiktu. Labots Novembris 13, 2019 - Raimonds1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
ArnisR Novembris 13, 2019 Share Novembris 13, 2019 pirms 3 stundām , VebKamera teica: Davai pieliesim eļļu ugunij? Raksts nevar sūdzēties par atsauču trūkumu. Pie tam kvalitatīvas atsauces... LA portāls Labrīt, esam nonākuši līdz ticībai zinātnē. Zinātne tā kā pretendē balstīties zināšanās nevis ticībā. Citādi raksts ir gandrīz ok, tikai nedaudz vienpusīgs, kā jau ierasts. Piemēram, runājot par nāves gadījumu skaita pieaugumu saistībā ar lielāku temperatūru, tiek ignorēts, ka samazinās nāvju skaits no aukstuma. Avots: The Lancet (2015) https://www.thelancet.com/journals/lancet/article/PIIS0140-6736(14)62114-0/fulltext Link to comment Share on other sites More sharing options...
Athlons Novembris 13, 2019 Share Novembris 13, 2019 pirms 4 stundām , ArnisR teica: runājot par nāves gadījumu skaita pieaugumu saistībā ar lielāku temperatūru, tiek ignorēts, ka samazinās nāvju skaits no aukstuma ...varbūt tāpēc, ka mūsdienās sagādāt sev apģērbu vairs nav liela māka... pat bomāriem mēdz būt ļoti dārgas ziemas jakas, ko kāds cits ir izsviedis, jo iepircis citu... turklāt, nabaga bezpalīdzīgie nēģerēni dzivo siltumā, by default... Link to comment Share on other sites More sharing options...
VebKamera Novembris 14, 2019 Share Novembris 14, 2019 pirms 13 stundām , ArnisR teica: Labrīt, esam nonākuši līdz ticībai zinātnē. Zinātnē nav tikai ticība, ir arī intuīcija u.tml. Es tur neredzu nekādu problēmu. Ir mērāmi lielumi, kur viegli noteikt precīzas robežas līdz tai precizitātes klasei, kas uzskatāma par pietiekamu, lai vairs nebūtu būtiska. Ir aprēķināmi lielumi, kur aprēķinus var pārbaudīt (arī līdz zināmai precizitātei). "Klimats" nav mērāms vai aprēķināms lielums - tā ir tik daudzu lielumu kopsumma, ka precīzi to aprēķināt neviens nespēj. Lai prognozētu kaut kādas sekas, tu izdari pieņēmumu balstoties uz līdzšinējo pieredzi un zināšanu bagāžu. Es domāju, ka neviens neiebildīs, ka kopumā var uzskatīt, ka zinātniekam ir pieejama ievērojami lielāka informācijas un zināšanu bagāža, ka čomam Jānim no Lulū picērijas. Pie tam tas zinātnieks ir trenēts ar to informāciju strādāt, atšķirībā no Lulū Jāņa. Es tākā vispirms tos zinātniekus uzklausīšu, pēc tam to Jāni. But you feel free to do different, I dont mind. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Stepselis Novembris 14, 2019 Share Novembris 14, 2019 Bet "zinātniekiem" par to naudu maksā (kas maksā, tas pasūta mūziku!), toties Lulū Jānis drīkst visu apšaubīt un domāt un runāt ko grib. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
ArnisR Novembris 14, 2019 Share Novembris 14, 2019 pirms 19 stundām , Athlons teica: ...varbūt tāpēc, ka mūsdienās sagādāt sev apģērbu vairs nav liela māka... pat bomāriem mēdz būt ļoti dārgas ziemas jakas, ko kāds cits ir izsviedis, jo iepircis citu... turklāt, nabaga bezpalīdzīgie nēģerēni dzivo siltumā, by default... Yes! Bomāri dārgās ziemas jakās pret pētījumu prestižākajā medicīnas žurnālā. Grūti pārspējams argumentācijas līmenis. pirms 10 stundām , VebKamera teica: Zinātnē nav tikai ticība, ir arī intuīcija u.tml. Es tur neredzu nekādu problēmu. Ir mērāmi lielumi, kur viegli noteikt precīzas robežas līdz tai precizitātes klasei, kas uzskatāma par pietiekamu, lai vairs nebūtu būtiska. Ir aprēķināmi lielumi, kur aprēķinus var pārbaudīt (arī līdz zināmai precizitātei). "Klimats" nav mērāms vai aprēķināms lielums - tā ir tik daudzu lielumu kopsumma, ka precīzi to aprēķināt neviens nespēj. Lai prognozētu kaut kādas sekas, tu izdari pieņēmumu balstoties uz līdzšinējo pieredzi un zināšanu bagāžu. Es domāju, ka neviens neiebildīs, ka kopumā var uzskatīt, ka zinātniekam ir pieejama ievērojami lielāka informācijas un zināšanu bagāža, ka čomam Jānim no Lulū picērijas. Pie tam tas zinātnieks ir trenēts ar to informāciju strādāt, atšķirībā no Lulū Jāņa. Es tākā vispirms tos zinātniekus uzklausīšu, pēc tam to Jāni. But you feel free to do different, I dont mind. Loģiskā ķēdīte pareiza, bet vārds izvēlēts nepareizi. Ticība ir pārliecība, kura parasti balstās uz daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma. (tezaurs.lv) Tāpēc ticība nav zinātniskās argumentācijas sastāvdaļa. Tā ir aksioma. Konkrētā raksta kontekstā ir runa par slaveno 97 % konsensu (Cook 2013 – https://iopscience.iop.org/article/10.1088/1748-9326/8/2/024024). Tajā vārds believe(/belief) ir minēts 1 reizi – runājot par sabiedrības pārliecību. Kā arī vienā atsaucē – atkal jau runājot par sabiedrības noskaņojumu. Attiecībā uz zinātnieku pozīciju šāds vārds netiek lietots. P.S. Paturpinot vienpusības tēmu, varu piebilst, ka iepriekšminētā pētījuma rezultātus/metodiku apstrīdēja, piemēram, Ričards Tols (Tol 2014a; Tol 2014b; Tol 2016). Kuks daļu palaboja, bet uz daļu būtisku jautājumu izvēlējās neatbildēt (Cook 2016). 97 % palika. P.P.S. Kas notiek tad, kad zinātnieki zinātniskās argumentācijas vietā izdomā lietot ticības vai vairākumbalsošanas skaistumkonkursā metodes, var lieliski apskatīt te. Tas nekas, ka starp 11 tūkstošiem parakstītāju patiešām nospiedošais vairākums ir zinātnieku un ļoti daudzi no tiem saistīti ar klimata pētniecību. Atradīsies kāds, kas glauni izpakaļos un diskreditēs visus pūliņus. Un pareizi darīs, jo paši vien vainīgi, ka latiņu nolaida. Patiešām iesaku noskatīties. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Novembris 14, 2019 Share Novembris 14, 2019 Paņemsim kaut ko praktisku. Šovasar iegādājos galegas sēklu, speciālo galegas nitragīnu un mēģināju izaudzēt to galegu. Nevajag slēpekļa mēslojumu, liela zaļā masa, var kurināt, var iegūt biokompostu, gan jau ka var pūdēt un iegūt biometānu. Gan jau var iegūt biobutanolu. 1. kopts, biezi sēts, nitragīna pudele - pietiek 5kg sēklai -1.8 EUR 2. nekopts Secinājumi. Ļoti lēni dīgst, sevišķi sausā vasarā, jālaista. Pirmajā gadā aug ļoti lēni, slikti konkurē ar nezālēm. Proporcionāli auga virszemes daļai ļoti spēcīga, gara sakne. Iespējams, var mēģināt individuālai sējai audzēt stādus. Jūtami atšķiras augšana ar nitragīnu apstrādātām un neapstrādātām sēklām. Latvijas apstākļos pie lielām neapstrādātām zemes platībām perspektīvs augs. Nevajag slāpekli, 10 un vairāk gadus vienā vietā dod lielu masas pieaugumu. Jāprot ieaudzēt. Reāli iespējams, PĀRBAUDĀMS projekts. Atkārtojams un pierādāms.70 tonnas zaļmasas no hektāra vai tomēr 50. Cik sausnas,5 vai 10 tonnas, cik kurināmā ekvivalents. Cik daudz to pelnu no kurināmā. Vai viegli iegūt bākā lejamu degvielu. https://ortus.rtu.lv/science/en/publications/16169-Biobutanol+Production+from+Agricultural+Waste%3A+A+Simple+Approach+for+Pre-Treatment+and+Hydrolysis 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Usins Novembris 14, 2019 Share Novembris 14, 2019 Prieks lasīt ka @Raimonds1 arī dara ko ne tikai gudri spriež. Manuprāt, no zemes izaudzējamu resursu pārveršana kurināmā jeb degvielā tiek maldīgi saukta par "atjaunojamiem" - audzēsi to zaļu masu gadiem savā laukā kamēr no sulīgas melnzemes paliks tuksnesis. Un viss. Ticu ka pēdējie dzīvos pustuksnesī, ar primitīvām tehnoloģiju atliekām. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Novembris 14, 2019 Share Novembris 14, 2019 Nu, tā galega jau saista gaisa slāpekli. dārzeņiem vajag https://www.scandagra.lv/produkti/npk-10-26-26-2/ NPK 10-26-26 (slāpeklis, fosfors, kālijs) Galegai slāpekli nevajag. ja to galegu prasti sadedzina krāsnī, tad taču paliek pelni. Biogāzes digestātu arī izmanto kā mēslojumu. Tā ka viss būs labi. Pensionāriem izaudzēsim topinambūrus lai taisa salātus un ēd. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!