Automašīnām plāno būtisku nodokļu kāpumu 'rūpēs par klimatu'

[Raimonds1]

Nu, mums jau te valstī pēdējā laikā attīstās bļaujošā demokrātija.

Piemēram, ir kaut kādas ideja. Ja par pamattēmu, piesārņojums mazāks ir LPG un CNG auto. Arī ar biodīzeli darbinātam dīzeļauto tas ir zemāks Tāpat dīzeļdzinēji ar kombinēto dīzeļa/LPG sistēmu piesārņo mazāk. Jēdzīga satiksmes organizācija, lielas stāvvietas pie dzelzceļa stacijām un saskaņots sabtranss ar atlaidēm arī samazina pa pilsētu braucošo skaitu. Elektroauto arī vismaz pilsētā uz vietas to piesārņojumu neizdala.

 

Katru no tām idejām var jēdzīgi, tehniski apspriest, cik tā realizējama. Un vienmēr pa to visu apspriešanas kāds stāstīs, ka elektroauto(visus) lādē ar elektrību no oglēm, gāze vispār ir politiska degviela, dīzelis nav nemaz tik kaitīgs vai izdomās kaut kādu "pētījumu" bez pamatojuma vai vienkārši apsaukāsies. 

[alusbundza]

Pirms 6 minūtēm , Raimonds1 teica:

Katru no tām idejām var jēdzīgi, tehniski apspriest, cik tā realizējama.

bet man šķiet, ka esi slidens tips, un atkarībā, no kuras puses stiprāks vējš uzpūtīs, uz to pusi arī aizslidināsies …...

[Jurkins]

@Raimonds1, beidz, lūdzu, malt tās muļķības par biodegvielām. To dumjību labi izskaidroja profesors Kapica (jā, jā, tas no PSRS Zinātņu Akadēmijas) kaut kad pagājušā gadsimta 80-tajos, ja nemaldos. Vienkārši un elementāri. Cik enerģijas var iegūt no 1 m2 audzējot da jebkuru eļļas vai citu kultūru un cik šinī pašā veģetācijas periodā (vai varbūt godīgāk tad jau būtu rēķināt visu gadu, jo lai vai kā arī ziemā strādā) var iegūt no tā paša 1 m2 ar  Saules bateriju (kuras efektivitāte tajos gados bija tālu no tagadējās). Tev patīk rēķināt. Parēķini un būsi nepatīkami pārsteigts.

[Raimonds1]

Nu, rapša eļlai, pieņemsim, tonna eļļas no hektāra. Litrs no katriem 10 kvadrātmetriem.

Saules baterijai https://www.theecoexperts.co.uk/solar-panels/how-much-electricity  200W no kvadrātmetra saulainā dienā.

 

Elektrība uz degvielu - ūdeņradis vai sintēze

 

http://news.bio-based.eu/solar-fuel-breakthrough-sun-to-liquid-produces-solar-kerosene-from-sunlight-water-and-carbon-dioxide/

[e = d]

Pēc Raimonda aprēķiniem sanāk, ka @Jurkins un Kapica dzen fufeli. Ko nu?

[ervie]

Pirms 17 minūtēm , Raimonds1 teica:

Nu, rapša eļlai, pieņemsim, tonna eļļas no hektāra. Litrs no katriem 10 kvadrātmetriem.

te bija jautājums: cik tonnas degvielas (rapša eļļas vai naftas vai jebkadas citas) ir vajadzīgas lai iegūtu 1 tonnu rapša eļļas?

Labots Novembris 22, 2019 - ervie

[Jurkins]

Pag, pag, gudrinieki!

No 1 m2 paneļa 200W -> 200 džouli katru sekundi. Stundā -> 200*3600=720 kJ. 2(!) stundas dienā -> 1.44MJ. 100 (!) dienas -> 144 MJ.

Rapsis 100g eļļas no 1 m2. Cik tur tas sadegšanas siltums? ~45 MJ/kg? (Tupa neskatoties nekādās tabulās). Tālāk rēķināt? Da kaut kilograms no 1 m2 ģenētiski (Raimonds iebāž galvu smiltīs) modificētā rapša (sūdīgi, bloka čaulām DNS bojāsies)

p.s. skolu esmu beidzis sen, ikdienā maz ko rēķinu, ar fiziku vispār nav sakara, ja esmu kļūdījies, atzīšu, nespurošos pretī.

 

p.p.s  Es ceru, ka Raimonds nerēķina, ka rapsis katru dienu ražo 100 gramus spirta eļļas no 1m2?

Labots Novembris 22, 2019 - Jurkins

[e = d]

Tālāk.sākas nianses.

Rapsi var iesēt bundža ar veco belarusu, nopļaut ar vācieti, izspiest eļļu ar paša sametinātiem hlamiem. To gāzt pa taisno bākā un profit.

Saules paneļi ir jānopērk, jāuzstāda un ... kur pēc tam bāzt džoulu?

[Jurkins]

Just now, e = d teica:

bundža ar veco belarusu, nopļaut ar vācieti, izspiest eļļu ar paša sametinātiem hlamiem.

neesi nu tik rupjš

 

Bet, ja nopietni, tad nez no kurienes globāli aug kājas šitiem bio...ibio. Minēšu, ka tipisks piznesa projekts - noslaukt piķi no visiem pamatojoties uz skaļiem saukļiem.

Labots Novembris 22, 2019 - Jurkins

[Raimonds1]

Bez šitās personiskās ... nekādi nevar?

Varam prasti rēķināt, cik tālu var aizbraukt ar elektroauto. Cik tur bija, 20kwh uz 100km un 100 stundas saulaina laika uz 1 kvadrātmetra un 5 litri dīzeļa uz 100km un 1/200 daļa no hektāra gadā..

[Jurkins]

Raimond, Tu pats liki kādreiz linkus par degvielas ražošanu no co2, ūdens un elektrības. Jā, pagaidām tās tehnoloģijas ir bērna autiņos. Bet izniekot aramzemi, lai iegūtu no 1 m2 100 gramus eļļas gadā - par tādiem piznesa projektiem vajadzētu nošaut.

Ja ievēroji, es paņēmu 2h dienā un 100 dienas gadā... iznākums 144 pret 4.5. Da tā pat nav katastrofa, tā ir ... es nezinu kas.

Labots Novembris 22, 2019 - Jurkins

[Raimonds1]

Nu un vai tad pēc tiem 100km autobraukšanas rēķiniem tur kas cits sanāktu? Sarēķiniet 20kwh un 5 litri. Es taču nesaku, ka tā proporcija tāda nav.

Tomēr ir taču arī visādi lauksaimniecības atkritumi.

Augu maiņa vienā vietā.

Velti saražotā pārtika http://www.fao.org/save-food/resources/keyfindings/en/

https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S1364032115010114

Latvija neapstrādāti laikam ir ap miljons hektāru.

http://www.likbez.com/BE/10.1007_s12053-013-9201-2.pdf

http://www.homepages.ed.ac.uk/jwp/research/sustainable/levington/levington.pdf

https://journals.sagepub.com/doi/pdf/10.1260/0144-5987.32.6.1005  par rapsi

Labots Novembris 22, 2019 - Raimonds1

[138]

pirms 2 stundām , Raimonds1 teica:

gāze vispār ir politiska

 

Gāze ir jaunās akmeņogles.

Holandē jau rubī nost (un līdz 2050. plāno pilnībā norubīt) dabasgāzi kā kurināmo mājsaimniecībām.

[Raimonds1]

Saules baterija ar jaudu 200W no kvadrātmetra  20 kilovatstundas saražos 100 stundās (saulainās dienas). Tikpat labi 100 kvadrātmetri stundā.

Ar to varēs nobraukt 100 kilometrus.

5 litri elļas dabūs no 1/200 ha tātad no 50 kvadrātmetriem. (pieņemsim, ka pusi iziērē lauka apstrādei un eļļas pārstrādei) tātad

5 litri degvielas dabūs no 100 kvadrātmetriem

100 kvadrātmetri Saules bateriju saulainā laikā stundā dod tikpat enerģijas cik 100 kvadrātmetri augsnes gada laikā.

 

Tālāk rēķiniet paši, cik to saulaino dienu, cik degvielas jātērē audzēšanai, cik resursu Saules baterijai un akumulatoriem.

 

 

[Raimonds1]

2019.11.22. , 03:00, rooyar teica:

Es tev ieteiktu labāk palasīt šo https://skolas.lu.lv/mod/book/tool/print/index.php?id=40180

https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/46444/FSI_krajums_2019.pdf?sequence=2&isAllowed=y

Kuras tieši vietas šajos tekstos Tavuprāt kaut kā attiecas uz tēmu?

[Jurkins]

Šitāds raksts parādījās krievu netā.

Jā, jā, zinu, zinu... avots nu tipa tāds-nekāds un vate vispār tikai irš. Bet es nebūtu pārsteigts ne par mata tiesu, ja tāda izrādītos tā patiesība.?

[Raimonds1]

http://www.theozonehole.com/cfc.htm

[Jurkins]

Man ar angļu val. nav īpaši labi, kad mēģinu klausīties nevis lasīt. Pilnīgi nopietns jautājums - kāpēc gāze CCl2F2 , kuras molekulas masa ir apmēram 4 reizes lielāka nekā skābekļa vai slāpekļa molekulai, tik ellīgi raķešveidīgi šaujas gaisā uz stratosfēru. Bet CO2, kuras molekula ir vieglāka (par freona), sakrājas piem. akās.

Labots Novembris 25, 2019 - Jurkins

[oxygen]

Par to ozona zušanu un cilvēku faktoru- viens kārtīgs vulkāna izvirdums nodarīs krietni lielāku skādi kā visa cilvēce kopā. Varat palasīt šo.  Nu tā ka dažreiz cilvēki pārspīlē savu ietekmi. Tas ka pieliek savu ''riekšavu'' pieķezīšanai ir fakts, bet jautājums cik...

[marrtins]

Pirms 22 minūtēm , oxygen teica:

bet jautājums cik...

...uz šī te hype varētu nopelnīt?

[Jurkins]

Īstenībā jāmet miers šitām muļķībām. Es nesaprotu un nesapratīšu kā tas strādā - kā 2...8 ppm ozona koncentrācija (vikipēdija) var neitralizēt visu cieto UV starojumu. Nedomāju, ka kāds no jums arī saprot. ? Atliek tam ticēt vai neticēt.
 

p.s. par to gāzu sajaukšanos jau īstenībā zināju, gribēju pārliecināties.

[Raimonds1]

Nu un kā tad ar ūdens molekulām, smilšu graudiem, putekšņiem un putekļiem?

kubikmetrs gaisa sver 1.29 kg

tur ir ļoti daudz molekulu

 

[Raimonds1]

Vispār jau gaismas starojuma komponentus var tehniski izmērīt.

[Jurkins]

pirms 8 stundām , Raimonds1 teica:

tur ir ļoti daudz molekulu

bet O3 tikai 2...8 ppm! Un visa satraukāšanās ir par šiem 2...8 ppm! UV fotoni baidās no šiem kā velns no krusta ?.

[binary]

Šķiet, satraukšanāš ir nevis par 2..8 ppm, bet par UV starojumu.

Vari piedāvāt saprātīgu alternatīvu tam ozona slānim?

Labots Novembris 26, 2019 - binary

[Jurkins]

@binary, stulbas? pārdomas. Vairāk nekas. Tas ozons stratosfērā sastāda 2...8 ppm (wiki). Šie 2...8 ppm aiztur (kā stāsta) visu ļauno UV.? WTF?

 

[binary]

Aha, šas tev vēl kāds pateiks, ka tās ozona molekulas (O3) tur, augšā, rodas no skābekļa molekulām (O2) un otrādi, skābekļa molekulas rodas no ozona molekulām. Sāksi vēl vairāk raudāt ("?").

[Raimonds1]

Nu un skaitļos? Cik molekulu, kādi to izmēri, kādi ir visi tie attālumi.

https://www.britannica.com/science/ozone-layer  Ozona slānis, ko sauc arī par ozonosfēru, ir augšējās atmosfēras reģions, kas atrodas aptuveni 15 līdz 35 km  virs Zemes virsmas un satur relatīvi augstu ozona molekulu (O3) koncentrāciju. Aptuveni 90 procenti atmosfēras ozona rodas stratosfērā - reģionā, kas stiepjas no 10–18 km līdz aptuveni 50 km virs Zemes virsmas. Stratosfērā atmosfēras temperatūra paaugstinās, palielinoties augstumam - parādība, ko rada saules starojuma absorbcija ozona slānī. Ozona slānis faktiski bloķē gandrīz visu saules starojumu, kura viļņu garums ir mazāks par 290 nanometriem, nokļūšanu Zemes virsmā, ieskaitot noteiktus ultravioletā (UV) veida un cita veida starojumus.

https://en.wikipedia.org/wiki/Atmosphere_of_Earth Zemes atmosfēra ir gāzu slānis, ko parasti sauc par gaisu un kas ieskauj planētu un to saglabā Zemes gravitācija. Zemes atmosfēra aizsargā dzīvību uz Zemes, radot spiedienu, kas ļauj uz Zemes virsmas pastāvēt šķidram ūdenim, absorbējot ultravioleto saules starojumu, sasildot virsmu ar siltuma aizturi (siltumnīcas efektu) un samazinot galējās temperatūras starp dienu un nakti (diennakts temperatūra) variācija).

Pēc tilpuma sausais gaiss satur 78,09% slāpekļa, 20,95% skābekļa, 0,93% argona, 0,04% oglekļa dioksīda un nelielu daudzumu citu gāzu. [8] Gaiss satur arī mainīgu daudzumu ūdens tvaiku, vidēji ap 1% jūras līmenī un 0,4% visā atmosfērā. Gaisa sastāvs, temperatūra un atmosfēras spiediens mainās atkarībā no augstuma, un gaiss, kas piemērots sauszemes augu fotosintēzei un sauszemes dzīvnieku elpošanai, ir atrodams tikai Zemes troposfērā un mākslīgajā atmosfērā.

Atmosfēras masa ir apmēram 5,15 × 10 -18 tajā pakāpē kg, [3] no kurām trīs ceturtdaļas atrodas apmēram 11 km no virsmas. Atmosfēra kļūst plānāka un plānāka, palielinoties augstumam, bez noteiktas robežas starp atmosfēru un kosmosu. Kārmāna līniju 100 km attālumā (62 jūdzes) jeb 1,57% no Zemes rādiusa bieži izmanto kā robežu starp atmosfēru un kosmosu. Atmosfēras efekti kļūst pamanāmi atmosfēras atgriešanās laikā no kosmosa kuģa aptuveni 120 km augstumā. Atmosfērā var atšķirt vairākus slāņus, pamatojoties uz tādām īpašībām kā temperatūra un sastāvs.
https://www.ozonelayer.noaa.gov/science/basics.htm Uz katriem 10 miljoniem gaisa molekulu apmēram trīs ozona molekulas. Neskatoties uz šo nelielo daudzumu, ozonam ir būtiska loma atmosfērā.Ozons galvenokārt atrodams divos Zemes atmosfēras reģionos. Lielākā daļa ozona (apmēram 90%) atrodas slānī, kas sākas no 10 līdz 17 kilometriem virs Zemes virsmas un sniedzas līdz aptuveni 50 kilometriem. Šo atmosfēras reģionu sauc par stratosfēru. Ozons šajā reģionā ir plaši pazīstams kā ozona slānis. Atlikušais ozons atrodas atmosfēras apakšējā reģionā, ko parasti sauc par troposfēru. Stratosfēras ozonam (dažreiz sauktam par “labo ozonu”) ir labvēlīga loma, absorbējot lielāko daļu bioloģiski kaitīgo ultravioleto saules staru (ko sauc par UV-B), ļaujot tikai nelielam daudzumam sasniegt Zemes virsmu. Ozona ultravioletā starojuma absorbcija rada siltuma avotu, kas faktiski veido pašu stratosfēru (reģionu, kurā temperatūra paaugstinās atkaībā no augstuma). Tādējādi ozonam ir galvenā loma Zemes atmosfēras temperatūras struktūrā. Bez ozona slāņa filtrēšanas vairāk Saules UV-B starojuma iekļūtu atmosfērā un sasniegtu Zemes virsmu. Daudzi augu un dzīvnieku eksperimentālie pētījumi un cilvēku klīniskie pētījumi ir parādījuši pārmērīgas UV-B starojuma iedarbības kaitīgo iedarbību.

 Uz zemes bāzētie un satelītinstrumenti ir izmērījuši stratosfēras ozona daudzuma samazināšanos atmosfērā. Dažās Antarktīdas daļās Antarktikas pavasara laikā (septembris-novembris) līdz 60% no kopējā ozona daudzuma (ko sauc par kolonnu ozonu) ir noplicināti. Šī parādība ir pazīstama kā Antarktikas ozona caurums. Arktikas polārajos reģionos notiek līdzīgi procesi, kas 7 no pēdējiem 11 gadiem ir izraisījuši būtisku kolonnu ozona noārdīšanu ziemas beigās un pavasarī. Ozona zudumi no janvāra līdz marta beigām parasti ir bijuši 20–25%, un īsāka perioda zaudējumi ir bijuši lielāki, atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem Arktikas stratosfērā. Citos, vairāk apdzīvotos Zemes reģionos ir novērots mazāks, bet joprojām ievērojams stratosfēras samazinājums. Ir novērots UV-B virsmas starojuma palielināšanās saistībā ar stratosfēras ozona samazināšanos gan uz zemes, gan uz satelīta bāzes.

https://chemistry.stackexchange.com/questions/35734/what-property-allows-ozone-to-absorb-uv-light  Ozons ir mazāk stabils nekā skābeklis. Kad UV starojums sasniedz ozona slāni, ozona molekulas sadalās, veidojot stabilākas skābekļa molekulas. Pirms UV starojums var sasniegt zemes virsmu, tā enerģija tiek izmantota ozona slānī, lai veidotu stabilākas skābekļa molekulas. Varētu padomāt, ka UV starojuma dēļ ozona slānis ātri noārdās, taču notiek arī pretēja reakcija. Brīvais skābekļa atoms apvienojas ar normālu skābekļa molekulu, veidojot ozonu. Brīvā skābekļa atoms rodas ozona sadalīšanās rezultātā.

[Raimonds1]

Paldies. Es tā centos.

Cik apmēram molekulu ozona uz kvadrātmetru ir?

[Raimonds1]

Nu tad izrēķini un paskaidro Jurkinam, kam tas 290nm vilnis iet cauri.

[Jurkins]

Kad es mācījos fiziku un ķīmiju (90% droši vien ir aizmirsies), nekāda ozona cauruma "nebija". Mēs dzīvojām laimīgā neziņā.

Da kāda starpība, cik ozona molekulu ir uz m2. Rēķināsi cik UV kvantu m2 skrien cauri laika vienībā? ?  Kaut kādā tilpumā ir 1000000 molekulu un tikai 2 līdz 8 no tām ir ozona. "Cietā" UV kvanti pamanās pārsvarā trāpīt tajās divās vai astoņās?(ņirgājos, atzīstu). Šamie netrāpa ne O2 (lai gan tā pati wiki stāsta, ka ozons no tā tieši tur rodas?), ne N2, ne H20 (kura (?uz čuja) tur ir vairāk par 2...8ppm), ne CO2 (kura arī (uz čuja) tur ir vairāk, ne tām pašām riebīgā freona un vēl daudzu, daudzu gāzu molekulām. Nē nu ok, iespējams, ka ir kāds procesu kopums, kāpēc tā notiek. Par to es nestrīdos. Bet tad, izstāstiet cienījamie zinātņu vīri (tas nav  šeit konkrēti kādam domāts?), to vienkāršajai tautai. Tas nav gluži tas pats, kas saķīmiķot prezentācijas, kur freona molekulas kā raķetes šaujas uz stratosfēru  u.t.t. tipa ticiet mums!

Sorry, es to Raimja palagu "ņeosiļil", bet vienu teikumu, ka "bez ozona filtrēšanas" būs krievu kažokzvērs, pamanīju. Nu un ko jaunu viņš pateica ar to palagu? Tātad tās 2...8 molekulas no miljona mūs sargā? Jā, protams, es neesmu meklējis speciālu zinātnisku infu, un, droši vien, arī nemeklēšu. Mēs te varam beztēmā pacepties. Bet tiešām jums nerodas jautājumi?

 

Vispār mani patiesi fascinē, ka slāni, kurā ir 2...8 ppm ozona sauc par ozona slāni. Kaut kādu100 hektāru nezāļu lauku ar 2 zemeņu stādiem varētu saukt par zemeņu lauku.

 

[Raimonds1]

Nu, ja esi mācījies to ķīmiju, atceries, kas ir mols, kas mola masa, kas ir Avogadro skailtis un izrēķini, cik to molekulu tur ir.

N2 mola masa

O2 mola masa

O3 mola masa

Ar mola masa (ja grib precīzāk)

Un tik rēķini!

Te bija nicīgi izteikumi par fiziku, ķīmiju un pat matemātiku.

 

[binary]

Pirms 32 minūtēm , Jurkins teica:

Kad es mācījos fiziku un ķīmiju (90% droši vien ir aizmirsies), nekāda ozona cauruma "nebija". Mēs dzīvojām laimīgā neziņā.

Kā baumo, atklāts (t.i., publiski izziņots) 1985. gadā, toreiz tā cauruma apmēri esot bijis mega pārsteigums. Atklāts esot 1982. gadā. 1985. - "Vienna Convention for the Protection of the Ozone Layer", 1987. - "Montreal Protocol on Substances that Deplete the Ozone Layer".

 

Pirms 32 minūtēm , Jurkins teica:

Šamie netrāpa ne O2 (lai gan tā pati wiki stāsta, ka ozons no tā tieši tur rodas?), ne N2, ne H20 (kura (?uz čuja) tur ir vairāk par 2...8ppm), ne CO2 (kura arī (uz čuja) tur ir vairāk, ne tām pašām riebīgā freona un vēl daudzu, daudzu gāzu molekulām. (..) Bet tad, izstāstiet cienījamie zinātņu vīri (tas nav  šeit konkrēti kādam domāts?), to vienkāršajai tautai.

Kāpēc netrāpa? Trāpa. Nu un ko tālāk? Salīdzinājumam - redzamā spektra gaismas stari, bliežot pa "stikla molekulām", bez bēdām ceļo tālāk.

 

Kā runā, 100-240 nm UV spēj izbliezt elektronu no O2, savukārt 240-350 nm - no O3 (nu ne gluži izbliezt, bet ...). Otrādi - nu nekādi. Tad nu arī notiek tur, augšā, tie O2 un O3 transformācijas procesi, absorbējot "garos" un "īsos" UV starus. O2 bez O3 maz ko līdzēs, O3 bez O2 - tāpat. Ja gribas smalkāk, tad laikam jāsaprot jēdzienus no sērijas "free radical of oxygen", "excited molecule" u.c. (neatceros, ka man skolā tādi būtu mācīti), citādi to nevarēs ne saprast, ne izstāstīt vienkāršajai tautai. Lai gan vienkāršajai tautai arī ar visu saprašanu to paskaidrot nevarēs - tā tomēr pārāk tupa, reizēm arī akli noliedzoša.

Labots Novembris 26, 2019 - binary

[Raimonds1]

https://www.youtube.com/watch?v=dLXJV4A6KPE

https://www.youtube.com/watch?v=J0bx2BuxT-I 1.59

 

EDIT. Atmosfēras masa ir 5.15×10¹⁸ kg

78% slāpekļa, 21% skābekļa, argonu, CO2, ūdens tvaikus un pārējo var pierēķināt pēc tam

4.02×10¹⁸ kg slāpekļa un 1.13×10¹⁸ kg skābekļa

slāpekļa atoma masa 2.33 X 10^-23 grami, skābekļa atoma masa 2.66 X 10^-23 grami

slāpekļa atomu skaits 1.73 x 10  44 pakāpē un skābekļa atomu skaits 0.42 x 10 44 pakāpē

molekulu skaits 2 reiz mazāks, jo ir N2 un O2 molekulas. 

slāpekļa molekulu skaits 0.87 x 10  44 pakāpē un skābekļa molekulu skaits 0.21 x 10 44 pakāpē

Kopā 1.08 x 10 44 pakāpē

Uz katriem 10 miljoniem gaisa molekulu ir apmēram trīs ozona molekulas.

Kopā 3.24 x 10 37 pakāpē ozona molekulu. 

Lielākā daļa ozona (apmēram 90%) atrodas slānī, kas sākas no 10 līdz 17 kilometriem virs Zemes virsmas un sniedzas līdz aptuveni 50 kilometriem.

Tātad 2.9 x 10 37 pakāpē ozona molekulu.

Kopējā zemeslodes virsma 5.1 x 10 8 pakāpē kvadrātkilometru. 5.1 x 10 14 pakāpē kvadrātmetru.

Uz katru kvadrātmetru virsmas atmosfērā 5.7 x 10 32 pakāpē ozona molekulu.

atomu izmēri https://hypertextbook.com/facts/1996/MichaelPhillip.shtml

attālums starp skābekļa atomiem ozona molekulā 0.127 nanometri. 3 atomi skābekļa, pieņemsim, ka 0.2 nanometri molekulas izmērs.

 

Tam ultravioletam starojumam jāpamanās netrāpīt 5.7 x 10 32 pakāpē ozona molekulām, kas izkliedētas, teiksim, 10 kilometri x 1 metrs reiz 1 metrs tilpumā. Kaut cik no tā starojuma jau tik un tā nonāk uz Zemes.

 

Sadalot uz katru kubikmetru 5.7 x 10 28 pakāpē molekulu.

Jāpārrēķina vēlreiz.

Labots Novembris 27, 2019 - Raimonds1

[Inspektors Caps]

1 stundu atpakaļ, Raimonds1 teica:

Kas jums ir ar to CO2 noliegumu, kas, globālā saslišana nav pierādīts fakts?

Sasilšana ir diezgan. Ledus laikmets taču beidzās! Kādēļ tas beidzās? Tādēļ, ka Flintstonu footmobīļi piegāzēja atmosfēru ar CO2? Savukārt par CO2 ir diezgan skaidri redzams, ka tās ir temperatūras paaugstināšanās sekas, nevis cēlonis. Vai atgādināt, ka Saule mūs nevis vienkārši kaut kā ietekmē, bet mūsu un Zemes eksistence ir pilnībā un absolūti atkarīgas no tās?

Tur bildē ir arī Zeme...

Kas tieši šeit nav kārtībā? Kādēļ Grenlandi, kas šobrīd ir ar baltu ledu, sauc par green jeb zaļo zemi?

https://quixoteslaststand.com/2013/07/19/dear-global-warming-denier/

 

Un pats galvenais uzdevums - parādiet man Visumā kaut vienu lietu, kas ir nemainīga!

[e = d]

Leduslaikmets ir fake. To izdomāja pirmatnējie mednieki, lai attaisnotu savu genocīdu pret mamutiem. Tie nabagi tika izslaktēti, bet vainu novēla uz leduslaikmeta beigām.

[Athlons]

[binary]

pirms 10 stundām , Inspektors Caps teica:

Kas tieši šeit nav kārtībā? Kādēļ Grenlandi, kas šobrīd ir ar baltu ledu, sauc par green jeb zaļo zemi?

https://quixoteslaststand.com/2013/07/19/dear-global-warming-denier/

Tie 75-80% Grenlandes, kas klāti ar ledu, arī "vikingu laikā" bija klāti ar ledu. Un arī pirms 10'000 un 100'000 gadu tā bija. Un nē, nav tā, ka tas ledus te izkusa, te atkal uzsala. Zaļa tā zeme bija nevis pirms 1000 gadiem, kad "globālā sasilšana" bija novērojama vien atsevišķās zemeslodes daļās ("Medieval Warm Period"), bet kaut kad pirms 450'000...800'000 gadu.

Kaut kāds zaļums jau tur bija pirms tiem 1000 gadiem. Arī tagad ne visu Grenlandi klāj ledus kārta. Temperatūras svārstības, protams, arī'noteik, wiki Grenlandes centrālajā daļā rāda temperatūras svārstības par kādiem 4-5 grādiem pēdējo ~10'000 gadu laikā. Bet nu ja temperatūra uzkāpj no -32.5 līdz -28.7 grādiem, ar to nepietiek, lai tā sala apaugtu ar mežiem vai kaut vai ar zāli.

 

Kāpēc par Grenlandi nosauca? Mārketings, zinies. Arī toreiz to pieprata. Kā baumo, nosauca par "zaļo zemi", lai atvilinātu cilvēkus. Citādi sanāktu vēl trakāk nekā Nigērijas "Idiotu apgabalam" "Pārpilnības apgabalam".

 

P.S. Kas tas "quixoteslaststand" vispār ir? Nosaukums "Quixotes Last Stand" vien jau mudina domāt, ka patiesu informāciju tur varētu būt grūti atrast ("Quixote" - tas, kurš Dons Kihots).

[Jurkins]

Bija interesants raksts par Grenlandi. 2. pasaules kara laikā amerikāņi pārdzina lendlīzes ļotenes uz PSRS vai savējās uz Angliju, neatceros īsti, bet fakts, ka laika apstākļi piespieda veselu eskadriļļu nolaisties un tur tās ļotenes arī palika. Pēc visiem "likumiem" šām vajadzēja būt max dažus metrus (70 gadi) zem ledus, bet atrada kaut kad nesen ap 90 m dziļumā.

 

Globālā sasilšana ir zinātniski pierādīts fakts, bet @Inspektors Caps iepostētais grafiks ir nezinātniska falsifikācija? Teiksim tā -nevis grafiks bet dati par siltima un aukstuma periodiem pavisam "nesenā" pagātnē. Nemaz nerunājot par simtiem tūkstošu vai miljoniem gadu.

Labots Novembris 28, 2019 - Jurkins

[Raimonds1]

Par to pēc tam, kas ir ar šo

2019.11.26. , 20:12, Jurkins teica:

"Cietā" UV kvanti pamanās pārsvarā trāpīt tajās divās vai astoņās?(ņirgājos, atzīstu).

Tur tie molekulu rēķini man tā kā ir pareizi, vai arī kaut kur pa burzmu esmu kļūdījies?

Atmosfēras masa ir 5.15×10¹⁸ kg  4.02×10¹⁸ kg slāpekļa un 1.13×10¹⁸ kg skābekļa

slāpekļa atoma masa 2.33 X 10^-23 grami, skābekļa atoma masa 2.66 X 10^-23 grami

slāpekļa atomu skaits 1.73 x 10  44 pakāpē un skābekļa atomu skaits 0.42 x 10 44 pakāpē

molekulu skaits 2 reiz mazāks, jo ir N2 un O2 molekulas. 

slāpekļa molekulu skaits 0.87 x 10  44 pakāpē un skābekļa molekulu skaits 0.21 x 10 44 pakāpē

Kopā 1.08 x 10 44 pakāpē

Uz katriem 10 miljoniem gaisa molekulu ir apmēram trīs ozona molekulas.

Kopā 3.24 x 10 37 pakāpē ozona molekulu. 

Lielākā daļa ozona (apmēram 90%) atrodas slānī, kas sākas no 10 līdz 17 kilometriem virs Zemes virsmas un sniedzas līdz aptuveni 50 kilometriem.

Tātad 2.9 x 10 37 pakāpē ozona molekulu.

Kopējā zemeslodes virsma 5.1 x 10 8 pakāpē kvadrātkilometru. 5.1 x 10 14 pakāpē kvadrātmetru.

Uz katru kvadrātmetru virsmas atmosfērā 5.7 x 10 32 pakāpē ozona molekulu.

atomu izmēri https://hypertextbook.com/facts/1996/MichaelPhillip.shtml

attālums starp skābekļa atomiem ozona molekulā 0.127 nanometri. 3 atomi skābekļa, pieņemsim, ka 0.2 nanometri molekulas izmērs.

 

Tam ultravioletam starojumam jāpamanās netrāpīt 5.7 x 10 32 pakāpē ozona molekulām, kas izkliedētas, teiksim, 10 kilometri x 1 metrs reiz 1 metrs tilpumā. Kaut cik no tā starojuma jau tik un tā nonāk uz Zemes.