Jump to content

Recommended Posts

Raimonds1

 

 

Ir vērts pasekot līdzi ne tikai mušām, bet tehnoloģiju attīstībai, jo tā notiek ļoti strauji.

 

Šis teiciens - pasekot līdzi tehnoloģijai ir tāds ļoti relatīvs - cik kurš spēj apjaust kādas jaunas  tehnoloģijas iespējas un nozīmi vai tehnoloģiskus argumentus vispār un cik kaut ko prātot savā zināmajā komforta zonā. 

Link to post
Share on other sites
  • Replies 3.8k
  • Created
  • Last Reply

Top Posters In This Topic

  • snukurins

    408

  • AndrisBB

    292

  • binary

    238

  • Jurkins

    228

Top Posters In This Topic

Popular Posts

Nekas tur nav izdomāts. Dzīve tagad dinamiska un ko darīt, kad atbrauci mājā no darba, akumulators tukšs, bet tūlīt ar ģimeni jābrauc uz koncertu. Sievai mati jāfēno, meitai siltu ūdeni boilerī vajag

Da ko tie ražotāji vispār jēdz, ne mašīnas, ne tehniku māk taisīt, nebūtu BOOT biedru vispār viss būtu pakaļā! Arī politikā tieši tas pats 

Es gan mācos no kļūdām,lielākā daļa latviešu gan nē.

Posted Images

 

 

Nu nevarēs fūre automātuski piebraukt pie noliktavas rampas, vai izlocīties pa mazpilsētas šaurajām ieliņām.

Jā, cilvēks ar savu acumēru noteikti ir krietni precīzāks nekā kompis ar sensoriem, kas nomēra konkrētus attālumus, konkrētus leņķus, izrēķina visu pēc formulām.

 

Rezerves riteni autopilots uzlikt nekad nevarēs.

Kāpēc ne? Ja vajadzēs, tad varēs. Tiesa, to noteikti var atrisināt arī citādākā veidā. Arī tagad vieglie auto var bez bēdām braukt ar tukšām riepām, ja vien ir tādai braukšanai paredzētas riepas. Un jēdzienam "riepa" nav obligāti jāapzīmē "gumiju, kas piepūsta ar gaisu".

 

Tas tāpat, kā Bils nedos Windows kodu.

According to Microsoft Technical Fellow Mark Russinovich, a future that includes an open-source Windows could happen. “It’s definitely possible,” Russinovich reportedly told an audience at the ChefCon conference in Santa Clara this week. “It’s a new Microsoft.”
Kaut kas tur bija arī ar .NET opensourcēšanu pagājušgad, bet neesmu sekojis līdzi.

 

Autiņa dzelži nav datorprogramas.

Jau sen runā par to, ka auto no dzelža kļūst par braukājošu datoru. Cita lieta - auto ražotājiem pieredzes datorlietās ir pamaz. Pagaidām.

 

Sākumā lai dators to iemācās darīt laboratorijā, no fotogrāfijām, tad varēsim domāt par ceļu!

Nevar sajust zemenes garšu, faktūru, mīkstumu, blenžot uz fotogrāfiju. Grozies kā gribi, bet nu nevar.

 

Vēl elementārs piemērs ir CAPTCHA - tie ķeburi kas jāatšifrē, lai pierādītu ka servisam reģistrējas cilvēks.

Vai tad captcha mūsdienās vēl skaitās droša pret uzlaušanu? Es teiktu, ka cilvēkiem captcha sagādā lielākas problēmas nekā datoram.

 

bet ko vainos, kad autonomais notrieks bērnu?

Bet ko vaino, kad notiek kāda lidmašīnas katastrofa? Tak arī mūsdienās cilvēki nereti iet bojā "tehnisku iemeslu dēļ".

 

kroop, skaidrs ka cilvēka redze nav ideāla. Bet uz doto momentu nekas labāks nav pieejams!

Uz doto brīdi daži labi pieejamie auto tev jebkuru gājēju, stirnu vai suni tumsā ieraudzīs un tevi par to painformēs. Protams, ja nav naudiņas tādam auto, tad nākas paļauties uz savu redzi, kura to gājēju (stirnu, suni) tumsā ieraudzīs vien tad, kad izvairīties vairs gluži vienkārši nebūs iespējams. Es teiktu, ka šis ir kārtējais gadījums, kad cilvēka redze ir nevis "nav ideāla", bet "ir mēsls, salīdzinot ar mūsdienu tehnoloģijām".

 

Strādnieks, pie konejera, ir parakstījis darba drošības žurnālu un tātad instruēts, ka galvu tajā bāzt iekšš nevajag.

Jā, nu bērnus arī vajadzētu mācīt, ka uz ceļa spēlēties gluži nevajadzētu.

 

bet kurš maksās? apdrošinātājs?

Ļoti prātīga doma patiesībā. Starp citu, pat tagad Latvijā ir, piemēram, OCTA Garantiju fonds, no kura cietušajam izmaksā atlīdzību dažādos gadījumos - arī tādos, kad zaudējumus nodarījis nenoskaidrots transportlīdzeklis vai transportlīdzeklis, kura vadītāja vaina nav pierādāma.

 

Tavai zināšanai tādos projektos mezglus netaisa ne viens, un ne simts, un pat ne tūkstotis cilvēku - tur katram blokam, katram modulim ir simts pārbaudes no neatkarīgiem programmētājiem, vēl pirms tā rindiņa vispār nonāk kaut vai tikai testēšanas stadijā uz demo automobiļa iekš testa poligona, kur nu vēl ielās. Tā ir pilnīgi cita industrija, ar citām kvalitātes prasībām un citām izmaksām, tāpat kā avionika.

Gribētos piekrist, bet diemžēl nevaru.
Autobūves industrijā IT pagaidām ir "bērna autiņos", vēl daudz kas ir jāatstrādā. Arī no drošības viedokļa. Tas, ar ko PC pasaulē no drošības viedokļa saskārās jau pirms 15-20 gadiem, autobūvē tagad varētu būt aktuāli. Tiesa, ir cerība, ka autobūves speciālisti piesaistīs firmas/konsultantus šajā jomā. Bet nu precedenti jau ir. Piemēram, pērn Black Hat konferencē ASV tika prezentēts, kā pāris hakeru spēlējās Jeep Cherokee - attālināti ielauzās un kontrolēja audio sistēmu, motora darbību utt. Un to izdarīt varēja tieši tāpēc, ka firmware dažādiem moduļiem bija uzrakstīta diezgan draņķīgā veidā, pieļaujot elementāras kļūdas. Bet nu, cerams, no kļūdām mācās - gan paši, gan citi ;)

 

Kur programētājs, tur vienmēr problēmas.

Kļūdījies - kur cilvēks, tur vienmēr problēmas. Neatkarīgi no tā, vai tas cilvēks ir programmētājs vai auto vadītājs.

 

Pieļauju, ka pasākums ar bezpilota auto sanāks, jo elementāras lietas, kā parkošanās radari, kas paši iegriež mašīnu vietā un radari, kas atpazīst cilvēkus uz ceļa, jau strādā un ir ieviesti masveida (salīdzinoši) ražošanā.

Noslēgumam - http://imgur.com/XVzlA4d :D
  • Patīk 3
Link to post
Share on other sites
Raimonds1
ronalds_, 11 Feb 2016 - 17:23, teica: kroop, skaidrs ka cilvēka redze nav ideāla.

 

Bet uz doto momentu nekas labāks nav pieejams! Uz doto brīdi daži labi pieejamie auto tev jebkuru gājēju, stirnu vai suni tumsā ieraudzīs un tevi par to painformēs. Protams, ja nav naudiņas tādam auto, tad nākas paļauties uz savu redzi, kura to gājēju (stirnu, suni) tumsā ieraudzīs vien tad, kad izvairīties vairs gluži vienkārši nebūs iespējams. Es teiktu, ka šis ir kārtējais gadījums, kad cilvēka redze ir nevis "nav ideāla", bet "ir mēsls, salīdzinot ar mūsdienu tehnoloģijām".

 

 

Re, kur arī attieksmes paraugs. šāda attieksme šoreiz pret dabas veidotu sensoru nejauši, zemapzinigi sūksies cauri un ietekmēs arī attieksmi pret , piemēram, kādu svarīgu datu kopu, ko būs piegādājuši redzes fiziologi, okulisti, neirologi vai citi kādas nozares pārstāvji, kaut vai tādi, kas mēģina imitēt dzīvās dabas sensorus un tās apstrādes mehānismus. Kā tādas datu lapas šķirstīs vai idejas ražošanas sanāksmē klausīsies tāds speciālists ar šādu attieksmi?

 

Tehniska valoda ir par redzei pieejamo spektru, redzes lauku, objektu atšķiršanu, kas tomēr respektē visu to, ko šī bioloģiskā sistēma spēj izdarīt arī ar saviem ierobežojumiem un nekādi nav nosaucama par mēslu. Galu galā pārvērst tai neredzamos objektus redzamos, ātruma ziņā nepieejamas izmaiņas palēnināt pieejamos attēlos palēninājumā un galu galā ļauj projektēt to visu tā, lai tas darbotos.

Edited by Raimonds1
Link to post
Share on other sites

Raimonds1, ko cepies? Cilvēka acs tik tiešām ir tālu no ideālas vai kaut vai vienkārši labas. Izšķirtspēja - draņķīga, spēja redzēt tumsā - draņķīga, spēja redzēt tālumā - draņķīga, spēja redzēt infrasarkanajos - vispār nekāda (lai gan tas vēl tiek pētīts, nav viennozīmīgas atbildes; bet pat ja redzam infrasarkanos, izmantot to tāpat nespējam/neprotam, varbūt ar atsevišķiem izņēmumiem). Vienīgais, kas tur ir kaut cik labs - spēja to, ko redz acs *šobrīd* (kas ir ļoti, ļoti maz, ja salīdzina ar kopējo bildi), apvienot ar to, kas ir redzēts pirms sekundes, divām, piecām un to, kas ir saglabājies atmiņā par vidi  un objektiem mums apkārt. Nu, piemēram, zinu, ka blakus stāv maizes klaips - acis viņu netver, bet smadzenes tāpat izveido bildīti no iepriekš gūtās informācijas par maizes klaipa izskatu, iekļaujot to maizes tajā, ko mēs it kā redzam. Bet tās jau lielā mērā ir sekas tam, ka cilvēka acs ir salīdzinoši štruntīgs veidojums.

 

Nesaku, ka "bioloģiskā sistēma" kopumā ir slikta. Saku vien, ka, *salīdzinot ar tehnoloģijām* (mūsdienu un tuvākās nākotnes), cilvēka redze ir tālu no labas vai "labākas". Daudzējādā ziņā tehnoloģija jau ir apsteigusi cilvēka redzi un spēj to, uz ko cilvēka redze bez tehnoloģiskas iejaukšanās nekad nebūs spējīga.

Link to post
Share on other sites
Raimonds1

Stāsts ir par to, ka šāda attieksme ietekmē uztveri. Ja uztvere pret bioloģisko sensoru sistēmu un to apstrādi ir ar jel kādu pietāti, tad iespējams no tā kaut ko mācīties.

Link to post
Share on other sites
Ronalds

Binary, cilvēka acs tiešām nevienā jomā nav izcila. Bet viņa neskatoties uz saviem mazajiem izmēriem ir universāla! Mēs redzam gan spožā saules, gan blāvā zvaigžņu gaismā, spējam redzēt tālumā un tuvumā! Kura kamera to visu kopā spēj? Neviena! Labi, šo apiet uzstādot kaudzi ar kamerām - tuvumam un tālumam, naktij un dienai. Bet tāpat paliek problēma, kā interpretēt savākto info - uzskatu ka bez AI tas nav iespējams!

Link to post
Share on other sites

Raimonds1, mācīties var no visa kā, par to nestrīdos. Bet teikt, ka tehnoloģijas nestāv ne tuvu klāt cilvēka redzei - IMHO tās ir muļķības.

 

ronalds_, universāla? Nav tur ne smakas no "universāla".

* Spožā saules gaismā mēs apžilbstam. Gana labi zinu, kā tas ir - braukt pret sauli. Tādos apstākļos *neko* nevar redzēt.

* Blāvā zvaigžņu gaismā mēs redzam švaki. Gana labi zinu, kā tas ir - braukt pl.5 no rīta. Tādos apstākļos gājēju bez luktura var ieraudzīt vien pēdējā brīdī.

* Tuvumā, tālumā - jā, redzam tālumā objektu, bet fig sapratīsi, ka tas ir - lapsa vai maiss, ja tas nekustās. Vēl vakar gāju un domāju - 150m tālāk ir kaimiņu suns, kas sēž un vēro, vai zāles stiebru sakopojums. Turklāt visu to laiku, kamēr redze tiek koncentrēta uz kādu objektu, lai to atpazītu, visa pārējā bilde tiek atstāta novārtā - pie stūres tas ir ļoti labi novērojams, ka neredzi, kas notiek apkārt, kamēr centies saprast, ko plāno darīt blakus braucošais idiots.

 

Kura kamera to visu spēj? Tehnoloģiski izveidota. Radiovadāmo lidmodeļu entuziasti nereti kameru vērtē pēc tā, kāda bilde sanāk, lidojot pret sauli. Un daudzām kamerām bilde sanāk pat ļoti laba. Tumsā - nakts redzamības kameru netrūkst. Arī IR staru kameras. Tuvumā, tālumā - tā vispār nav problēma, viena kamera perfekti nodrošina bildi, kurā redzami gan 5, gan 205 metru attālumā esošie objekti. Turklāt tehnoloģija neieciklēsies uz vienu objektu kā to dara cilvēks, bet paralēli analizē visu "bildi".

 

Starp citu, runājot par to, ka "AI vēl nav attīstījies, viss no tiek IF...THEN algoritmu līmenī" - cilvēks jau tieši to arī dara. Neko vairāk par IF...THEN, papildinātu ar vāju randomu, cilvēks nedara. Zinot pietiekami daudz par cilvēku, var gana labi prognozēt, kā cilvēks rīkosies vienā vai otrā situācijā un ko viņš vispār šodien ēdīs pusdienās - pat tad, ja pats cilvēks to neapzinās. Starp citu, ja atmiņa neviļ un dzirdētā info nav melīga, tad savvaļā plēsīgie dzīvnieki tieši uz to arī paļaujas - uz to, ka medījums *ir prognozējams*. Plēsējs analizē medījuma uzvedību, prognozē medījuma tālāko rīcību un tieši tas ļauj to medījumu notvert. Parasts IF...THEN algoritms.

Link to post
Share on other sites
Ronalds

Runājot par autopilotu kas nosēdina lidmašīnu - ILS, tad šai sistēmai vajag kaudzi radiobāku uz zemes - speciāli sagatavotu lidlauku. Neesmu dzirdējis ka kādam autopilotam būtu izdevies nosēdināt lidmašīnu uz nesagatavota skrejceļa!

 

Domāju ka pēc gadiem 20 roboti uz ceļa būs ikdiena. Tomēr tas nebūs tā, ka ievadi galamērķi un aizmirsti! Auto paši spēs braukt pa speciāli pielāgotiem ceļiem. Uz ceļa līnijām iestrādāti vadi, līdzīgi kā radiosēta suņiem, kas ļaus auto uz ceļa noturēties, pa malām un uz auto atstarotāji lāzerskaneriem. Bānis, kurš paredzēts pašbraucošiem auto. Uzbraucam uz tā un nododam vadību robotam. Bet tāpat pie stūres būs jābūt šoferim, kuru drāzīs problēmu gadījumā.

Šādas autostrādes būs pieejamas eiropā un asv, LV protams ka nekā tāda nebūs :D

Link to post
Share on other sites

 

 

Domāju ka pēc gadiem 20 roboti uz ceļa būs ikdiena. Tomēr tas nebūs tā, ka ievadi galamērķi un aizmirsti! Auto paši spēs braukt pa speciāli pielāgotiem ceļiem. Uz ceļa līnijām iestrādāti vadi, līdzīgi kā radiosēta suņiem, kas ļaus auto uz ceļa noturēties, pa malām un uz auto atstarotāji lāzerskaneriem. Bānis, kurš paredzēts pašbraucošiem auto. Uzbraucam uz tā un nododam vadību robotam. Bet tāpat pie stūres būs jābūt šoferim, kuru drāzīs problēmu gadījumā.

Ja tehnoloģijas virzītos šajā virzienā, tad nedomātu par to, kā veidot un koplietot kartes. Bija te viens links, kur tas bija aprakstīts. Faktiski pietiek ar informāciju par apkārt esošajiem 3D objektiem, lai perfekti zinātu, kur ir joslas. Nevajag tur nekādus vadus, atstarotājus, "GPS" utt.

Link to post
Share on other sites
Ronalds

 

 

ronalds_, universāla? Nav tur ne smakas no "universāla".

 

Takš skaidrs, ka ir kameras kuras "redz" labāk par cilvēku saulē, un ir kameras kuras "redz" labāk tumsā! Bet parādi man kaut vienu kameru, kura spētu redzēt gan tumsā, gan gaismā vismaz cilvēka līmenī! (Es te nemaz nerunāju par izmēriem!) 

Link to post
Share on other sites

 

 

Takš skaidrs, ka ir kameras kuras "redz" labāk par cilvēku saulē, un ir kameras kuras "redz" labāk tumsā! Bet parādi man kaut vienu kameru, kura spētu redzēt gan tumsā, gan gaismā vismaz cilvēka līmenī! (Es te nemaz nerunāju par izmēriem!)

Priekš kam? Tu domā, ka uz auto par €30'000 nevar uzlikt divas, trīs, da kaut desmit-divdesmit kameras?


Starp citu, tumsā mūsdienu "optisko" video kameru trūkums, salīdzinot ar cilvēka aci, ir tas, ka video kamerai jāfiksē visu attēlu, kamēr cilvēka acs fiksē vien nelielu daļu attēla, pārējo smadzenēs salipinot kopā no "man šķiet, ka tas krūms izskatās kaut kā tā". Par to jau rakstīju.


Un tas "man šķiet, ka tas krūms izskatās kaut kā tā" ir kaut kas stipri aptuvens. Ja nezini, ka tur ir krūms, tad nemaz viņu tumsā neredzēsi. Ja zini - tad jā, varbūt "redzēsi".

Link to post
Share on other sites
Ronalds

 

 

Faktiski pietiek ar informāciju par apkārt esošajiem 3D objektiem, lai perfekti zinātu, kur ir joslas.

 

Teorētiski jā, bet praktiski http://www.pcmag.com/article2/0,2817,2497859,00.aspReāli esošās pašbraucošās sistēmas nav lietojamas! 

 

 

 

Priekš kam? Tu domā, ka uz auto par €30'000 nevar uzlikt divas, trīs, da kaut desmit-divdesmit kameras?

 

 

Nez kāpēc daba, evolūcija (sauc kā gribi) ir izveidojusi vienu universālu, kaut arī ne ideālu sensoru, nevis daudzus? Varbūt tāpēc, ka info no visiem sensoriem ir jāapstrādā un jo vairāk sensoru, jo vairāk skaitļošanas jaudas vajag? 

Link to post
Share on other sites

Adaptīvā kruīza kontrole vieglajos auto ir pieejama jau šodien! Tāpat dažādas collision prevention sistēmas.

Smagajiem AEB ir jau obligāta funkcija.

 

Ideju par cela infrastruktūrā iestrādātiem elementiem, kas vadītu kustību, pilnībā atmeta jau 90-tajos gados. Jau tad saprata, ka tas ir pārāk dārgi un elektronikas attīstība pēc 10 gadiem ļaus atrisināt citādi šo problēmu.

  • Patīk 1
Link to post
Share on other sites

Automātiskie auto varētu būt scenārijs kārtējai ,,Cietā rieksta,, sērijai kurā Bruss Vilis kārtējo reizi brauc pie Hollijas uz ziemaassvētku jāri bet Holliju nolaupa hakerots robots auto un pats Villis arī netiek ārā.Nekas nedarbojas,pat salona apgaismojums un piepīpējamais.Izmisušais Villis zvana Sandrai Bulokai,ko darīt?bet šamā saka ka ka jēdz tikai no pilsētas autobusiem.Labi ka ierodas Arnolds un visus terminē jo Sāra arī ir nolaupīta bet pienācis laiks taisīt Joniju,jo ja Joniju neuztaisīs tad nākotnē visiem toč būs pipec.

 

Vispār jau TV plāksnē nesen atpakaļ stāstīja ka tad kad būšot robotauto tad tādu privāto auto vairs vispār nebūšot jo būšot nesamērīgi dārgi.

Būšot koplietošanas roboti kurus izsaukšot no androida aplikācijas un šamais vedīšot par attiecīgu samksu.

 

 

 

Neesmu dzirdējis ka kādam autopilotam būtu izdevies nosēdināt lidmašīnu uz nesagatavota skrejceļa!

 

 

 

 

ono ono..........

Edited by snukurins
  • Patīk 1
Link to post
Share on other sites

 

 

Nez kāpēc daba, evolūcija (sauc kā gribi) ir izveidojusi vienu universālu, kaut arī ne ideālu sensoru, nevis daudzus? Varbūt tāpēc, ka info no visiem sensoriem ir jāapstrādā un jo vairāk sensoru, jo vairāk skaitļošanas jaudas vajag?

Daba, evulūcija ir izveidojusi nevis vienu, bet vairākus sensorus. Cilvēkam - redze, dzirde, tauste, "termosensori", pat oža - tas viss palīdz orientēties telpā. Dzirdi cilvēks *tipiski* neizmanto kā sonāru (ir tādi, kas izmanto), taču citiem dzīvniekiem arī sonāri ir atsevišķa maņa, kas tiek aktīvi pielietota.

 

Tā ka kļūdies, arī daba mūs apveltījusi nevis ar vienu "universālu", bet tomēr ar daudziem sensoriem.

 

Redze mums kāda ir, tāda ir. Tā ir veidojusies atbilstoši cilvēku vēsturiskajai ikdienai - dzīve uz sauszemes, aktīvais periods dienas gaišajā laikā, mazākus objektus skatām rokas stiepiena attālumā, lielākus (zirga izmērā) - tālumā, bet ne tālāk par par pāris simtiem metru. Ņemam par piemēru ērgli - lielas acu zīlītes, tādējādi samazinot gaismas difrakciju, redze 4-8 reizes labāka nekā viduvējam cilvēkam, bet ērglim tas ir nepieciešams, lai 3km attālumā ieraudzītu trusi. Sunim, savukārt, redze ir švaka, krāsu uztvere cilvēka izpratnē švaka un dīvaina, toties dzirde un oža krietni labāka kā cilvēkam. Ne velti suns spēj noķert kurmi, kas lien pa savu alu, kamēr cilvēks nemaz nenojauš, ka tur ir kāda dzīva radība. Kaķiem u.c. dzīvniekiem acī vēl ir gaismu atstarojošs slānis, saukts par tapetum lucidum, kas palīdz redzēt tumsā, bet nu cilvēks ir apdalīts - mums nav šā slāņa, jo mūsu redze gluži vienkārši nav paredzēta tumšiem apstākļiem. Ak jā, bet kaķim tak ir arī ūsas - kārtējais sensors, kas palīdz orientēties telpā. Arī prusakiem ir "ūsas" divu antenu izskatā - kārtējais orientācijas sensors. Daži entuziasti pat ir izveidojuši reāli strādājošus radiovadāmus(!!!) prusakus, tiešā veidā iedarbojoties uz šīm antenām.


 

 

Automātiskie auto varētu būt scenārijs kārtējai ,,Cietā rieksta,, sērijai kurā Bruss Vilis kārtējo reizi brauc pie Hollijas uz ziemaassvētku jāri bet Holliju nolaupa hakerots robots auto un pats Villis arī netiek ārā.Nekas nedarbojas,pat salona apgaismojums un piepīpējamais.Izmisušais Villis zvana Sandrai Bulokai,ko darīt?bet šamā saka ka ka jēdz tikai no pilsētas autobusiem.Labi ka ierodas Arnolds un visus terminē jo Sāra arī ir nolaupīta bet pienācis laiks taisīt Joniju,jo ja Joniju neuztaisīs tad nākotnē visiem toč būs pipec.

Tur nevajag automātisko nākotnes auto, pilnīgi pietiek ar mūsdienu auto - tos jau lauž un attālināti kontrolē gan motoru, gan bremzes, gan stūri.

Bet jā, tā ir nopietna problēma, kuras iemesls ir visai vienkāršs - autobūvē IT drošība pagaidām ir bērna autiņos. Bet arī pie tā tiek strādāts.

Link to post
Share on other sites
Raimonds1

Cilvēkam to visu aizstāj abstrakcijas un simboliskās domāšanas spēja un roka kā instruments visa kā izgatavošanai. Sākot ar darbarīkiem, mitekli un apģērbu un beidzot ar vides izmaiņām, kaut vai taku vai ceļu būvi.


Pie tam tā atšķirigā domāšana ļauj pamanīt dabas likumsakarības un izmantot tās sava labā, uzkrāt zināšanas un projektēt lietas un vadīt procesus.

Link to post
Share on other sites

Jā, dažādu instrumentu izgatavošanā un apkārtējās vides iznīcināšanā pārveidošanā cilvēks ir, tā teikt, pārāks par citiem dzīvniekiem. Bet te nu atgriežamies pie tēmas - lai arī cik spējīgs būtu cilvēks (nu tie 7 miljardi purnu), tehnoloģijas daudzējādā ziņā pārspēj cilvēku spējas. Uzkrāt zināšanas, projektēt, vadīt procesus - nu sorry, salīdzinot pat ne ar nākotnes, bet ar pašreizējajām tehnoloģiskajām iespējām, cilvēks šajās jomās ir ļoti vājš.

Link to post
Share on other sites

Principu zināšana un metodoloģija - primitīvs "IF ... THEN" likumu kopums, kurus cilvēks ar savu subjektīvo viedokli, noguruma pakāpi u.c. traucējošiem blakusfaktoriem regulāri pārkāpj.

  • Patīk 3
Link to post
Share on other sites

No autonomā auto sensoriem tiek prasītas tikai divas lietas - palikt uz ceļa un identificēt šķērsli.

Tam ir pilnīgi vienalga vai šķērslis ir tukša pudele, gulošs bomzis vai cits stāvošs auto. Tas ir šķērslis un ir jāapbrauc. Netraumējot pasažierus. Viss. No programmēšanas viedokļa triviāls uzdevums. Un ir pilnīgi vienalga kādā krāsā tas šķērslis ir un kādā valodā runā, ja runā. Nav tur nepieciešamas advancētas sejas atpazīšanas vai molekulārā sastāva analīze.

  • Patīk 3
Link to post
Share on other sites

Vairumam automātiskā ātrumkārba ir pazemojums, kāds vēl pašbraucošs auto.

Par lidmašīnu autopilotiem, kāpēc nerunā  cik reizes ir veiksmīgi nosēdinātas lidmašīnas apstākļos, kad cilvēks nespētu un cik dzīvības tiek katru reizi izglābtas?

Kas te čīkstēja, ka vilcienu avārija Vācijā, ir automātisko sistēmu izgāšanās, un kā būtu, ja pilnīgi viss būtu cilvēku rokās un galvās? Lidzīgas avārijas būtu ikdiena.

 

Ja to izdarītu pašbraucošs auto, tad visi par to runātu, tagad tikai kārtējais neveiksminieks ar perfekto redzi un F1 pilota vadītāja iemaņām.

 

ietriecoties stāvošā kravas automašīnā, gājis bojā vieglās automašīnas vadītājs un pasažiere, informēja Valsts policijā.

Negadījums noticis dienas tumšajā laikā ap plkst.20 Kurmāles pagastā, uz ceļa Kuldīga-Aizpute.

  • Patīk 2
Link to post
Share on other sites

 

 

Vairumam automātiskā ātrumkārba ir pazemojums, kāds vēl pašbraucošs auto.

Pirms 5-10 gadiem arī bieži dzirdēju līdzīgu viedokli. Pēdējos gados gan arvien vairāk cilvēku apkārt saka, ka pamēģinājuši automātisko kārbu un uz manuālo nemaz vairs skatīties nevēlas.

  • Patīk 2
Link to post
Share on other sites
Vispirms būs neizbēgams pārejas periods, kura laikā darbosies gan autopilots, gan pieejams vadītājs. Tas ir fakts un to neviens ražotājs neapstrīd. Nav fiziski iepējams vienā brīdī pāriet no pilnībā cilvēka vadīta auto uz pilnībā automātisku.

Tieshi taa! Arii cilveeks no saakuma iziet apmaaciibas kursus braukshanaa ar auto un tikai tad prot braukt ar auto bet tas nav neiespeejams! Arii cilveeks kas nav apmaaciits ar fuuri nemaacees piebraukt nekur vai ar vieglo noparkoties.Tas naak peec tam. Shie "argumenti" ka auto atpaliks no cilveeka ir strawman argumenti. Probleema ir nevis vai var uzbuuveet bet vai vajag! Reku veelviens video kas paraada ka ja kaadam ljoti vajadzees tad tas process aizies.

Edited by Arcane
  • Patīk 1
Link to post
Share on other sites

 

 

visas tās tehnoloģijas jau izstrādes laikā riskē sastapties ar indivīdu, kurs uzskata visus pārējos projekta dalībniekus par alņiem, sevi - par pašu gudrāko un kaut kādus tur fizikas, mehānikas, elektronikas pamatu likumus par kaut ko traucējošu savam darbam.
 

lasu un domāju - nu kur tik adekvāti cilvēks var rakstīt! būs taču nestandarta lietas, būs dzērušie, sanarkojušies uz ceļa, būs blondīnes ar pirktām tiesībām, būs idiņi vecās miskastēs, kam obligāti vajag parādīt, cik šamie ir spici zēni..

 

bet izrādās, ka pavisam par citām lietām ir runa - izrādās, atkal tirgus līmeņa spriedelēšana no malas par programmēšanu tāda cilvēka izpildījumā, kurš nekad dzīvē nav sastapies ne ar mērdžrekvestu, ne junittestiem, ne code review.  :sorry:

  • Patīk 4
Link to post
Share on other sites

 

 

Tieshi taa! Arii cilveeks no saakuma iziet apmaaciibas kursus braukshanaa ar auto un tikai tad prot braukt ar auto bet tas nav neiespeejams!

Muļķības! Izejot apmācības kursus braukšanā, cilvēks vēl *neprot* braukt! Pēc kursu beigšanas cilvēks *iegūst tiesības* patstāvīgi turpināt mācīšanos un patstāvīgi pārvietoties pa koplietošanas ceļiem, pilnā apmērā uzņemoties atbildību par savu rīcību, taču tas nenozīmē, ka cilvēks ir iemācījies braukt. Paiet gadi (kādam 5, kādam 10), kamēr pienāk brīdis, ka var teikt - jā, šis cilvēks ir kaut cik iemācījies braukt, bet tāpat tas ir tikai "kaut cik". Un tas ir nevis pesimistiskajā gadījumā, bet >99% gadījumu. Atlikušais <1% ir tie, kas auto vadīšanai pieiet nopietnāk - nevis kā pārvietošanās veidam, bet kā sportam. Tiem, protams, progress ir straujāks.

Link to post
Share on other sites

DeepSpaceMonkey, par tādu pašu, kā tad, kad kāds narkomāns piekauj, apzog un aiztinās.

Edited by binary
Link to post
Share on other sites
alusbundza

 

 

programmētāji taisa to, ko viņiem pavēl taisīt, un pavēle nāk no visaugstākā uzņēmuma līmeņa.

un kāds no augstākā līmeņa arī varēs ar vienu klikšķi šos robotizētos auto atslēgt...., kontrolēt, un nospraust vajadzīgo maršrutu..... 

Link to post
Share on other sites

usver, atļaušos atkārtot:

 

 

Gribētos piekrist, bet diemžēl nevaru.

Autobūves industrijā IT pagaidām ir "bērna autiņos", vēl daudz kas ir jāatstrādā. Arī no drošības viedokļa. Tas, ar ko PC pasaulē no drošības viedokļa saskārās jau pirms 15-20 gadiem, autobūvē tagad varētu būt aktuāli. Tiesa, ir cerība, ka autobūves speciālisti piesaistīs firmas/konsultantus šajā jomā. Bet nu precedenti jau ir. Piemēram, pērn Black Hat konferencē ASV tika prezentēts, kā pāris hakeru spēlējās Jeep Cherokee - attālināti ielauzās un kontrolēja audio sistēmu, motora darbību utt. Un to izdarīt varēja tieši tāpēc, ka firmware dažādiem moduļiem bija uzrakstīta diezgan draņķīgā veidā, pieļaujot elementāras kļūdas. Bet nu, cerams, no kļūdām mācās - gan paši, gan citi ;)

Jā, protams, code review utt ir labi un tā, bet autobūves industrija par IT drošību *pagaidām* zina apmēram tik pat daudz, cik IT industrija - par auto būvi.

  • Patīk 1
Link to post
Share on other sites

nu traki, ja autobūve nevis iet pa labi zināmo taciņu, bet taisa savu IT - ar kārtīm un vieglas uzvedības sievietēm, kas raksta kodu :)

Link to post
Share on other sites

brīnos, kā vēl neviens nav atcerējies "Total Recall" - tur Kalifornijas gubernators nodemonstrēja nekorektu attieksmi pret sādu autiņu

  • Patīk 2
Link to post
Share on other sites

usver, zini, kas ir vēl interesantāk? Arī IT jomā strādājošie (tie, kas izstrādā softu datoriem, mobilajiem utt utjp) tā pa lielam *neko* nezina par drošību IT jomā :mrgreen: Un lielā mērā nezina nevis tāpēc, ka negrib zināt, bet tāpēc, ka pat neienāk prātā, kādi riski pastāv. Protams, nemaz nerunājot par to, ka gluži vienkārši nav laika visu meklēt un pētīt.

 

Autoindustrijas gadījumā… Nu cik ir tādu cilvēku, kuri vienlaicīgi gan pārzin dzinēja darbību no A līdz Z, gan programmēšanu, gan protokolus, gan drošības jautājumus (gan IT, gan auto jomā), gan wireless tehnoloģijas, gan gan gan gan gan … ? Nu nevar "prastu" programmētāju iemest auto industrijā un cerēt, ka nu būs super auto ar super IT risinājumu. Tā ir faktiski jauna industrija, kurai ir jāiziet cauri zināmam attīstības periodam, jāsaražo speciālistus, jāizveido saiknes starp pareizo jomu speciālistiem-uzņēmumiem utt.

 

Bet nu pie tā tiek strādāts. Un spožie prāti tiek meklēti un nodarbināti. Tos pašus divus džekus, kas attālināti uzlauza Jeep Cherokee, savās aprindās uzņēma Uber, kad sāka sadarboties ar Arizonas universitāti autonoma auto izstrādē. Viens no abiem pirms tam strādājis twitterī, otram bija kaut kāda saikne ar security (IOActive).

 

Jeep Cherokee gadījumā vienā no vājajiem posmiem kā valoda nebija ne C, ne kas tamlīdzīgs. Pat īsti neatceros, kāda valoda tur bija - kaut kāda, kuru pat redzējis neesmu. Lai nu kā, tur izmantotā valoda būtiski palīdzēja uzlaušanā.

Cits vājais posms tai lauzienā - kriptogrāfija.

Link to post
Share on other sites

@bbinary, mūs drošība nerausta, jo tā tiek iešūta augstākos līmeņos, mums jāzin tikai basic lietas, sql injekcijas, paroļu kriptēšanas un tādas lietas, pamatā ievades datu pārbaude. pārējais jau ir citos līmeņos ar ko darbojas citi programmētāji, sisadmini un hz kas vēl.

Link to post
Share on other sites
Raimonds1
bet izrādās, ka pavisam par citām lietām ir runa - izrādās, atkal tirgus līmeņa spriedelēšana no malas par programmēšanu tāda cilvēka izpildījumā, kurš nekad dzīvē nav sastapies ne ar mērdžrekvestu, ne junittestiem, ne code review. 

 

Jautājums,  kāpēc manis pieminētie indivīdi, kuri uzskata visus pārējos projekta dalībniekus par alņiem, sevi - par pašu gudrāko un kaut kādus tur fizikas, mehānikas, elektronikas pamatu likumus par kaut ko traucējošu savam darbam.

 

 

 netiktu pie jebkādas autoprogrammas rakstīšanas, paliek neatbildēts.

Edited by Raimonds1
Link to post
Share on other sites

šis jautājums jau 2x ir atbildēts.

 

tur katram blokam, katram modulim ir simts pārbaudes no neatkarīgiem programmētājiem, vēl pirms tā rindiņa vispār nonāk kaut vai tikai testēšanas stadijā uz demo automobiļa iekš testa poligona, kur nu vēl ielās

 

ne ar mērdžrekvestu, ne junittestiem, ne code review

 

ja vēl nesaprati - pie koda rakstīšanas var tikt daudzi. bet sevi cienoši programmatūras izstrādātāji nodrošināsies, veiks savstarpēju koda pārbaudi, veiks koda testus (un pēc tam - vēl penetration testus), lai nekādi bakdori vai nejaušas kļūdas produkcijā nenonāktu. taisīt vispārīgu algoritmu, ģenerējot Wifi paroli pēc taimstampa bez nejaušiem salt'iem - tas ir stipri stulbi, un pirmais konsultants, kas to pārbaudīs, par to aizrādīs.

 

Jeep/Fiat/Chrysler gadījumā ražotājs vienkārši izvēlējās "security through obscurity", vienkārši slēpjot diezgan prastu implementāciju aiz wifi paroles un cerot, ka nekad neviens tur nebāzīs degunu. Jeb tautas valodā runājot - cerēja, ka nekad neviens nenāks paskatīties, vai mājai atslēga neglabājas zem paklājiņa.

Edited by usver
Link to post
Share on other sites

Join the conversation

You can post now and register later. If you have an account, sign in now to post with your account.

Guest
Reply to this topic...

×   Pasted as rich text.   Paste as plain text instead

  Only 75 emoji are allowed.

×   Your link has been automatically embedded.   Display as a link instead

×   Your previous content has been restored.   Clear editor

×   You cannot paste images directly. Upload or insert images from URL.

Loading...

×
×
  • Create New...