usver Februāris 12, 2016 Share Februāris 12, 2016 Traki tie programmētāji - paši uzprojektē un uztaisa iekārtu, paši ražotāju atrod un nomenedžē ražošanu, paši saprogrammē un notirgo, paši klientus atrod un serviso. Cepuri nost tik universālu cilvēku priekšā - ja ar tavu palīdzību beigās tikāt skaidrībā un viss bija bumbās galu galā, tad paklanos tādu programmētāju priekšā. Ņemiet piemēru, cik universāliem cilvēkiem jābūt - biznesu par bargu naudu taisa, pieprasījums ir, IKP kāpj! Super, malači - nekļūdās tikai tas, kas neko nedara! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Februāris 12, 2016 Share Februāris 12, 2016 Stāstam gan laimīgas beigas nebija un no tā vadības bloka nācās atteikties. Parlaimi bija lternatīvas iekārtas, bet laiks un nervi tika pačakarēti. Faktiski arī precīzi zināms, kur bija programētāja kļūda. Nu nerubija dzēki fišku tehnikā. Tīri teorētiski viss bija pareizi, bet praksē varēja panākt režīmus, kuros programa uzkārās. Es jau saprotu, ka bez programētājiem un bez sievietēm grūti iztikt, bet problēmas ir ar abiem. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Februāris 12, 2016 Share Februāris 12, 2016 Neparspīlē visu un nedramatizē, bet kādā brīvā brīdī programmējot padomā, ka tajā vietā, kur programmā ir brīdis, kad tiek nospiesta poga vai atnāk signāls, tā varbūt ir reāla poga, kurai dreb kontakti vai bojāts sensors, kurš izdod kaut ko pavisam neraksturīgu un izdomā, ka softiski to atrisināt ar pašu programmu vai ar paralēlu otru iekārtu ar paralēliem sensoriem vai pogām vai kādu softisku vai elektronisku testu, kas pārbauda sistēmu. Ņemiet piemēru, cik universāliem cilvēkiem jābūt - biznesu par bargu naudu taisa, pieprasījums ir, IKP kāpj! Super, malači - nekļūdās tikai tas, kas neko nedara! Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Februāris 12, 2016 Share Februāris 12, 2016 Es vienkārši uz zoba velku ideju, ka tieši programmētājam jāuzņemas atbildība par to, ka testētājs nav notestējis scenārijus, projvads to ir pieļāvis un nonācis tirgū zaļš produkts. Un ka projvads tā arī nav atradis Didža aizvietotāju, kas kā konsultants apsēstos blakus programmētājam, paprasītu vadības shēmu un speceni un gļuku aprakstu un izpīpētu risinājumu. Tā vietā programmētājam jānes krusts par visu - gan vadības shēmas dizaina korektumu, gan trokšņiem un citām nepilnībām. Ja nav projektā kāda, kas tajā suni apēdis, tad jāvaino vien paši zināt kas, ka šamie nav eksperti itin visā.. Mums te ir tīms no vairākiem speciālistiem - programmētāji dara to, ko viņi prot, dizaineriem neliek projektēt servisus, elektroniķiem - dizainēt, cad dizaineriem - lodēt. Viss iet uz priekšu, nevis meklē vainīgo un zaudē klientus,jo projvads nav sarūpējis ekspertu pat tad, kad sūdi ielido ventilatorā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Februāris 12, 2016 Share Februāris 12, 2016 Faktiski arī precīzi zināms, kur bija programētāja kļūda. Nu nerubija dzēki fišku tehnikā.[sarkasms] Nēnu man šķiet, ka šajā gadījumā problēma bija nevis programmētājā, bet pasūtītājā. Nevis programmētāji nerubīja fišku tehnikā, bet pasūtītājs nerubīja fišku programmēšanā. Galu galā, ja programmētājam ir jārubī fišku tehnikā, tad arī tehniķim ir jārubī fišku programmēšanā, citādi nekas tur sanākt nevar. [/sarkasms] (..) varbūt ir reāla poga, kurai dreb kontakti (..)Kāpēc to būtu jārisina softiski, ja debouncingu var realizēt arī dzelžu līmenī? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Februāris 12, 2016 Share Februāris 12, 2016 Lai uzkačātu skillus. Link to comment Share on other sites More sharing options...
MaurI Februāris 12, 2016 Share Februāris 12, 2016 Jūs te tā kā tādi gīki...programmēšana, programmēšana.... A jūs vispār gribat tādus autonomos vāģus? Jūs vispār gribat to AI ? Es negribu - man to nevajag. Un ar auto būs problēmas, jo automobīļiem ir daudz brīvības pakāpju, ne kā vilcienam vai lidmašīnām pa piemēru. Jo vairāk brīvības pakāpju, jo grūtāk viņu savākt. Vilcienu satiksmē notiek regulāri negadījumi, varbūt būtu vērts pirmāmām kārtām "savaldīt" vienkāršāku sistēmu, nevis ķerties uzreiz vērsim pie pautiem? Nevar ILS salīdzināt ar braukšanu ceļu satiksmē. Piedevām tajās pašās lidostās sēž lidojumu uzraudzības dispičeri, kas seko līdzi situācijai - īpaši, ja rodas nestandarta situācijas. Tas ILS ir tas pats, kas automātiskā pieparkošanās blondīnēm. Jā - varbūt dispičeru dabrību varētu kaut kā noautomatizēt, bet vai to vajag? Varbūt ir vērts resursus ieguldīt citur? Jo kas gan ir tie self-driving cara un AI proponenti - gīki, kas grib realizēt savas ambīcijas (nedomājot tālāk). Jā, piekrītu - hipotētiskā līmenī tas ir interesanti, vai to var sasniegt, kas no tā sanāk, bet tomēr visam velkas līdzi arī tumšā puse. Jau tagad ar moderno tehnoloģiju attīstību, vajadzība pēc smadzeņu piepūles ir mazinājusies tiktāl, ka šī brīža skolēni nav spējīgi paveikt elementāras lietas (Kaut vai tajā pašā Gudrs vēl Gudrāks pirms nedēļas - bija vienkārša matemātiska sakarība, ar kuru NEVIENS netika galā. Piedevām - ņemsim vērā, ka tur bija "gaišākie" prāti). Ja tehnoloģija attīstība sola otro cilvēces renesansi - kāpēc mēs to neredzam? Kur ir mākslas šedevri? Kur ir jaunā inteliģence? Kur tas viss ir, ja jau automatizācija un tehnoloģijas paver iespējas cilvēkiem attīstīties garīgi? Kaut vai piemērs - kāpēc tajā pašā Latvijas foto saitā "fotoblog" šobrīd, kad fototehnoloģijas ir tik pieejamas (un nav pat pašam stipri jādomā par tehnisko pusi) tiek publicētas tik daudz kakas? Jums nešķiet, ka tā totālā automatizācija padara cilvēkus par nespējīgiem idiotiem ar šablonveida domāšanu, ka tas nokauj jaundradi (vispārinot, nevis rādot ar pirkstu uz izņēmumiem)? Link to comment Share on other sites More sharing options...
DeepSpaceMonkey Februāris 12, 2016 Share Februāris 12, 2016 @@MaurI, kāpēc neieguldīt resursus tajās lietās, kas sabiedrībai, vai vismaz gīkiem, liekas interesantas? Kāpēc tiem pašiem gīkiem te un tagad būtu jāuztraucas par nākotnes mašīnu sacelšanos? Runājot par to, vai gribētu auto, kas mani aizved bez paša iejaukšanās - protams. Jebal cik lietderīgi varētu izmantot laiku, ko savādāk pavadi baranku grozot un skatoties citu mašīnu gabarītugunīs. Savukārt tas, ka izglītības sistēma klibo, sen jau zināms un tā ir valdības netālredzības vaina. Link to comment Share on other sites More sharing options...
MaurI Februāris 12, 2016 Share Februāris 12, 2016 1) Nav jāsatraucas, bet jāplāno apdomīgi. Kad cilvēks ir pārņemts ar kādu ideju, viņš bieži vien daudzus "sīkumus" palaiž garām. 2) Realizēt patiesi autonomu automobīli var 2 veidos - ar patiesu AI, kas ir pārāks par cilvēku (daļēji to var kompensēt varbūt ar pārāku sensoriku, labākiem reakcijas laikiem un ļoti advancētiem algoritmiem), jo savādāk nav vērts ieviest sistēmu, kas nav ne ar ko labāka. Es nepieņemu argumentu - man paveras brīvs laiks darīt kaut ko citu, kā vienīgais arguments PAR, ja negadījumu skaits līdz ar to nesamazinās/netiek izskausts vispār. Otrs veids, kas neprasa AI, ir pilnīga infrastruktūra, kas nodrošina informāciju par paša un citu objektu lokalizāciju telpā. Šeit nepietiks ar baltajām svītrām uz asfalta - te runa ir par totālu identifikāciju - tajā skaitā bioloģisko vienību identifikāciju (fiziski iezīmetas joslas, kuras var identificēt ar ne-optiskām metodēm). Atbilstoši šo sistēmu var nodrošināt centralizēti, lokāli, pa segmentiem, kobinēti - tās ir detaļas, bet tas nozīmē, ka sistēma ir komplicēta. Jo sistēma komplicētāka, jo tās robustums zemāks. Nemaz nerunāsim par izmaksām, kas būtu nepieciešamas šādas infrastruktūras izveidei. Tikpat labi var taisīt MagLev vilciena līnijas, ja domā par globālu ilgtspēju. Bet visam apakšā ir lobijs un kāda personīgās intereses. Tas ir tas veids, kā tiek stūrēta sabiedrība. Un, piedod, ja man šāds virziens ne pārāk patīk. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Februāris 12, 2016 Share Februāris 12, 2016 Bet visam apakšā ir lobijs un kāda personīgās intereses. Tas ir tas veids, kā tiek stūrēta sabiedrība. Un, piedod, ja man šāds virziens ne pārāk patīk. Pareizi saki. Mūsdienās galvennais ir izlaist tirgū un ātrāk par konkurentu. Pofig, ka ar kļūdām programā, uzliks vēlāk apdeitus, toties produkts ātrāk par citiem. Par cik autobūvē konnkurence milzīga, visdrīzāk tā arī notiks ar pirmajiem bezpilota autiņiem. Ir pilns ar piemēriem, kad autiņi tiek atsaukti pēc to palaišanas tirgū. Viena lieta, pofig, ka autiņš vairāk dūmo un tapēc tiek atsaukts, pavisam cita lieta, automātiska mašīna, kura var sajukt prātā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Februāris 13, 2016 Share Februāris 13, 2016 Lai uzkačātu skillus.Nu tad kačājam skilus elektroinženierijā, ieviešam to hardwarē. Būs mazāk vietu, kur softam da jebkādu iemeslu dēļ nogļukot. Jūs te tā kā tādi gīki...programmēšana, programmēšana.... A jūs vispār gribat tādus autonomos vāģus? Jūs vispār gribat to AI ?Jā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
maize Februāris 13, 2016 Share Februāris 13, 2016 Dažām paaudzēm auto ir bijis gan brīvības, gan turības simbols, gan ieiešana pieaugušo pasaulē, atņemt iespēju vadīt šo lietiņu ir pamatvērtību sabrukums; pateikt vecim, ka tu esi zīdainis un auto pats brauks labāk par tevi ir pasaules gals. Arī Maurl aizskarā tēmu, kas daļai cilvēces ir biedējoša - kā kaut kas var būt labāks par cilvēku. Čīkstēšana, ka jaunā paudze neko nejēdz, un kāds jaunievedums sagāzis visu pasaules kārtību ir BS un ir bijis visus laikos. Cilvēci esot degradējis gan dators, gan TV, gan radio, gan auto, gan telefons, gan papīra vēstules. Digitālajai paaudzei auto nav tas kas ir mums, viņiem tas ir vienkāršs pārvietošanās līdzeklis no punkta A un B. Te daļa ar visām varītēm mēģina pārliecināt, ka cilvēce ir duraki un labāk neko jaunu neizgudrot, jo tas ir pārāk grūti un nevajadzīgi, tas ka šobrīd ir izgudrots ir galējā robeža un neko jaunu nevajag. Atkal velk uz psiholoģiju, skaidrs, ka dažiem pensijas vecuma krabjiem tāda nostāja ir dabīga, bet pārējiem? Par autoauto, jo vairāk to būs, jo paredzamāka kļūs satiksme un mazāk iespēju negaidītām situacijām ar kurām tiem netikt galā. Vai šobrīd negadījumu nav, kad visa vadība ir cilvēka rokās? Skaidrs, ka negadījumi ir un būs arī ar automātiskajiem auto, ja cilvēku nobrauc cilvēks tas pieņemami, bet a cilvēku nobrauc robots, tad ir pasaules gals? Ciniski runājot, cilvēcei šobrīd draud pāraupdzīvotībā un pāris (desmiti, tūkstoši, miljoni vai miljardi) nobraukti ļautiņi nāktu tikai pa labu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
J.Reinis Februāris 13, 2016 Share Februāris 13, 2016 (labots) Dažām paaudzēm auto ir bijis gan brīvības, gan turības simbols, gan ieiešana pieaugušo pasaulē, atņemt iespēju vadīt šo lietiņu ir pamatvērtību sabrukum Dažām Āfrikāņu ciltīm simbols ieiešanai pieaugušo pasaulē ir peņa apgraizīšana vai rētu iegriešana pierē. Your point being...? Kāds vispār sakars autopilotam, kuru var atslēgt, ar pirmo auto? Digitālajai paaudzei auto nav tas kas ir mums, viņiem tas ir vienkāršs pārvietošanās līdzeklis no punkta A un B. Auto pēc DEFINĪCIJAS ir līdzeklis pakaļas pārvietošanai no punkta A uz punktu B. Ja kāds stājas intīmos sakaros ar detaļām zem haubes un lolo romantiskas jūtas pret savu metāla karieti, tad tā jau ir viņa personīgā izvēle. Un, atgādināšu - kas viņam liedz nopirkt savu 69-tā gada Mustangu vai Impalu, un restaurēt to un smirdināt gaisu līdz nemaņai (protams, nomaksājot retro smirdinātāja nodevu, par gaisa maitāšanu). Tādēļ jau nav jāapstājas progresam. Jo sistēma komplicētāka, jo tās robustums zemāks. Jā, jā... Tieši tādēļ aviolaineri ar miljons četriem miljoniem komponentu ir paši drošākie transporta līdzekļi uz planētas, bet visiem vajadzētu pārvietoties fiksīša divriteņiem, jo tur maz kam lūzt. Nemaz nerunāsim par izmaksām, kas būtu nepieciešamas šādas infrastruktūras izveidei. Kurām izmaksām? Noasfaltēt ceļu? Tu taču saproti, ka mūsdienu autonomajiem auto nevajag nekādus speciālus vadus ceļā vai marķerus katrus 5 metrus? Tas ir tas veids, kā tiek stūrēta sabiedrība. Un, piedod, ja man šāds virziens ne pārāk patīk. Go back to your cave, bro. Labots Februāris 13, 2016 - J.Reinis Link to comment Share on other sites More sharing options...
MaurI Februāris 13, 2016 Share Februāris 13, 2016 Reini Pull your head out of your arse, dude... Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Februāris 13, 2016 Share Februāris 13, 2016 (labots) Didzi, bet malacis tomēr, ka atradi analoģisku iekārtu, kas ar lodāmuru vien bija uztaisīta un kur programmētājs klāt nebija stāvējis, ar savu klātbūtni sačakarējot produktu. Tas jau vien liecina, ka pasaulē vēl ir izvēles iespēja - ņemt LCD tipa lūzni ar programmatūru iekšā vai kārtīgu Raduga ar makten labu, izturīgu stiklu un bez tā draņķīgā softa iekšā! <sarkasms> Projekta veiksmi vai neveiksmi sarežģītā starpnozaru projektā nosaka know-how esamība. Un komanda ir komanda, nevis 1 programmētājs, kas vīlē, urbj, lodē, zīmē, testē, rēķina vilkmi un testē materiālus, kliko pogas atmuguriski zem ūdens, bagus meklējot. Pēc pirmā lielā projekta, kurā paši piedalīsieties, to sapratīsiet. Labots Februāris 13, 2016 - usver 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Februāris 13, 2016 Share Februāris 13, 2016 Pēc tā, kā notiek komunikacija, ir skaidrs, ka viena brīdī tehniskie argumenti kļūst nesvarīgi un tad parādās visādi grupu psiholoģijas noteikumi un tamlīdzīga herņa un tur pazūd gan derīgas idejas, gan pamanītās kļūdās pēkšņi kļūst neērti pat pieminēt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Februāris 13, 2016 Share Februāris 13, 2016 (labots) Visi te tik gudri, bet iekārtas paši netaisa un neprogrammē lepnā vientulībā. Dīvaini, dīvaini.. Komandā hārdvāres projektā mums ir 7 programmētāji, 3 apgabali ko var kodēt. Un vēl 2 ārštata eksperti (runa ir tikai par programmētājiem) No tiem cilvēkiem viens otru aizstāt var tikai divi. Bet te daži sataisījušies emulatorus tēlot un zināt visu par visu no A līdz Z. Fig tu visu zināsi, MIGs jau visu uzrakstīja - nav Raduga laiki, kad varēji viens visu zināt par savu pleķīti. Labots Februāris 13, 2016 - usver Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Februāris 13, 2016 Share Februāris 13, 2016 Auto transports varētu mierigi progresēt uz nomas elektrotransportu pilsētā. Patērētājs ar savu auto aizbrauc lidz dzelzceļa stacijai, tur to atstāj, ar vilcienu tiek līdz pilsētai, tur nomā paņem auto, izbraukā, kur vajag, sēžas vilcienā un brauc atpakaļ un miers mājās. Uzlāde - mehāniska akumulatoru nomaiņa, akumulatori standartizēti, kādu 3-5 veidu. Nu tad kačājam skilus elektroinženierijā, ieviešam to hardwarē. Būs mazāk vietu, kur softam da jebkādu iemeslu dēļ nogļukot. Ko esi palasījis par elektroniku pēdējā laikā? Link to comment Share on other sites More sharing options...
J.Reinis Februāris 13, 2016 Share Februāris 13, 2016 (labots) Visi te tik gudri, bet iekārtas paši netaisa un neprogrammē lepnā vientulībā. Dīvaini, dīvaini. Kā reiz otrādi - pats raujos nelielā kantorī, kurā projektējam, programmējam un ražojam mikrokontrolierus un industriālo elektroniku. Pull your head out of your arse, dude. Izvelc savējo, drīzāk. Pamēģini no sākuma vienkāršiem plaplašinātiem teikumiem atspēkot manu rakstīto, citādi tur pat nekāda diskusija nesanāk, jo viss vienos vārtos. Labots Februāris 13, 2016 - J.Reinis Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Februāris 13, 2016 Share Februāris 13, 2016 Un smārtu klientus pats programmē? Ja cilvēks dara vienu lietu kā maizes darbu - ok, kolēģi man arī lodē un programmē. Bet kad ir uz 5+ cilvēkgadiem projekts, tad jāsagadās ļoti zinošam, lai visus iesaistītos mezglus pats darītu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Februāris 13, 2016 Share Februāris 13, 2016 (labots) Auto transports varētu mierigi progresēt uz nomas elektrotransportu pilsētā. Patērētājs ar savu auto aizbrauc lidz dzelzceļa stacijai, tur to atstāj, ar vilcienu tiek līdz pilsētai, tur nomā paņem auto, izbraukā, kur vajag, sēžas vilcienā un brauc atpakaļ un miers mājās. Uzlāde - mehāniska akumulatoru nomaiņa, akumulatori standartizēti, kādu 3-5 veidu.Ja patērētājam ir savs auto, tad nav nekāda racionāla iemesla, kāpēc uz darbu braukt ar trim transportiem, turklāt pa 2x garāku maršrutu. Ko esi palasījis par elektroniku pēdējā laikā?Atšķirībā no daža laba, man darba pietiek un vēl pāri paliek manā specializācijā. Labots Februāris 13, 2016 - binary Link to comment Share on other sites More sharing options...
MaurI Februāris 13, 2016 Share Februāris 13, 2016 Reini Man vienkārši negribas ieslīgt neauglīgāsinterneta debatēs, kas tāpat nekur neved. Tev pašam nešķiet, ka tavi argumenti ir vienpusēji? Tā pati avioindustrija. Protams, ka tur ir daudz detaļu, protams, ka tur ir dublējošās sistēmas, bet cik tas maksā? Cik izmaksā tāds airbus 380 un ko tas nemaksā ekspluotācijā - pārbaudes, remonti, kas ir regulāri? Mēs taču šeit runājam par masovku - ne tā? Autnomo vāģi varēs iespraust pilnīgi jebkuram, jo autovadītāja apliecību jau nevajadzēs - tāda ar ir tā doma, bet kurš to pirks, pat ja tas būs 1% cenā no lētākā 318 airbusa (kas būs ap 740 štukām)? Tu saproti mani pareizi - es jau neesmu pret inovāciju, bet reāli skatoties, kā lietas šobrīd tiek realizētas, manī nav optimisma. Es domāju, ka sistēmas iegrūdīs masovkā sasteigti un būs problēmu vairāk kā vajag. Autonomie vāģi - tas ir bums, forši, tāpat kā elektovāģi, bet kādi var būt elektrovāģi, ja akumulatoru tehnoloģija krietni vien klibo? Un es šeit nedomāju tehniski, vai to vispār var izdarīt, bet gan - ko tas maksā end userim, kad viņam, piem, jāmaina savam priusam aķis. Ja jau tu programmē, tad jau visticamāk esi mācījies arī varbūtību teoriju un nevajadzētu šķist dīvainam manam apgalvojumam, ka komplicētu sistēmu robustums ir zemāks. Jā - to var kompensēt, vēl vairāk sarežģījot sistēmu, bet tās ir izmaksas. Par asfaltu man negribās ļoti gari rakstīt - man tas šķiet vienkārši paradoksāli - ar ūber intelektuālo vāģi braukt pa ceļa virsmu, kas izgudrota pirms 150 gadiem. Piedevām - ASFALTS ir ahūni dārgs. Ja tas būtu tik lēts, tad neviens neremontētu eiropas fondu ceļus, izmantojot piķi un sīkas šķembiņas. Bet ar infrastruktūru es biju tieši domājis - modernu ceļa segumu, dublējošas drošības sistēmas, kā arī bioloģisko vienību identificēšanu izmantojot piem., kaut vai tos pašus transponderus. Tas ir tas, kā es redzu, kā bez AI šādu pilnīgi autonomu sistēmu varētu padarīt absolūti muļķdrošu. Jā - tas ir mans viedoklis. Protams, Tu vari izvēlēties pateikt, ka pietiek ar LIDARU un 6 videokamerām - nekuja vairāk nevajag, līdz ar to tad tā diskusija ir beigta. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Arcane Februāris 13, 2016 Share Februāris 13, 2016 Muļķības! Izejot apmācības kursus braukšanā, cilvēks vēl *neprot* braukt! Pēc kursu beigšanas cilvēks *iegūst tiesības* patstāvīgi turpināt mācīšanos un patstāvīgi pārvietoties pa koplietošanas ceļiem, pilnā apmērā uzņemoties atbildību par savu rīcību, taču tas nenozīmē, ka cilvēks ir iemācījies braukt. Paiet gadi (kādam 5, kādam 10), kamēr pienāk brīdis, ka var teikt - jā, šis cilvēks ir kaut cik iemācījies braukt, bet tāpat tas ir tikai "kaut cik". Un tas ir nevis pesimistiskajā gadījumā, bet >99% gadījumu. Atlikušais <1% ir tie, kas auto vadīšanai pieiet nopietnāk - nevis kā pārvietošanās veidam, bet kā sportam. Tiem, protams, progress ir straujāks. Nav nekaadas muljkjiibas! Ja cilveeks izietu normaalu autoskolu kur kaartiigi apmaaciitu tad visi buutu tajaa 1%. Muusdienu autoskolas ir kaa ir bet kaadreiz bija nopietnaak ar visu uzbuuvi utt. Un AI nemaz nevar jokoties apmaaciibas laikaa, tam nav pretoshanaas ideju un tas dara ko liek bez ierunas, kura buutu citaadaaka nekaa cilveekiem. usver tipa cilveeki saprata domu - ja kaartiigi piekjersies shim projektam komanda tad driiz buus. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Draxo Februāris 13, 2016 Share Februāris 13, 2016 Muusdienu autoskolas ir kaa ir bet kaadreiz bija nopietnaak ar visu uzbuuvi utt. Tiešām? Kurus laikus Tu domā? Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Februāris 13, 2016 Share Februāris 13, 2016 Muusdienu autoskolas ir kaa ir bet kaadreiz bija nopietnaak ar visu uzbuuvi utt. Da nu, tāpat muļķības. Pieej cik nopietni gribi - kamēr nebūsi nobraucis desmitiem tūkstošu kilometru un uzkrājis reālu pieredzi visdažādākajās situācijās, tikmēr varēs vien teikt, ka proti spaidīt pedāļus un grozīt baranku, bet tā nav braukšana - tā ir barankas grozīšana un pedāļu spaidīšana. Un ko līdz zināšanas par uzbūvi, ja neproti aizsietām acīm nosaukt katru detaļu, izjaukt visu un salikt? Kaut kādu vāju sapratni par to, kas apmēram lācītim vēderā? Lai varētu teikt, ka pārzini auto uzbūvi, ir nevis grāmatiņas par to jālasa, bet reāli jāizjauc un jāsaliek kopā neskaitāmus auto. Nevis grāmatā un muzejā, bet pie pacēlāja. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Februāris 13, 2016 Share Februāris 13, 2016 Te visāda ranga specialisti mēģina nolikt oponentus ar visādiem pret personu vērstiem argumentiem. Man tas kritērijs tām vai citām projekta vai gatavu iekārtu kļūdām ir tehnisks. Ja es arī norādu uz kādai grupai rakstūrīgu uzpūtību un nevēlēšanos neko zināt par balkusnozari, tad tas nav tāpēc, lai kādu aizskartu, bet tāpēc, ka šī uzpūtūba un nevēlēšanās zināt ir tiešš iemesls kļūdām un sliktam vai viduvējam produktam. Un ko līdz zināšanas par uzbūvi, ja neproti aizsietām acīm nosaukt katru detaļu, izjaukt visu un salikt? Kaut kādu vāju sapratni par to, kas apmēram lācītim vēderā? Lai varētu teikt, ka pārzini auto uzbūvi, ir nevis grāmatiņas par to jālasa, bet reāli jāizjauc un jāsaliek kopā neskaitāmus auto. Nevis grāmatā un muzejā, bet pie pacēlāja. Nekas nav jasaliek, ir jāsaprot, ka reāls devaiss vai iebarot datčikam NEIDEĀLU nullīšu un vieninieku rindiņu mehānisku, elektoronisku, atmosfērisku vai sazin kādu citu apstakļu dēļ un devaiss ir jāprogrammē to paredzot. Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Februāris 13, 2016 Share Februāris 13, 2016 Raimonds1, tu pat nenojaut, par ko ir runa (par to uzbūvi). Palasi komentārus, varbūt sapratīsi. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Februāris 13, 2016 Share Februāris 13, 2016 Es par cilvēkiem, Tu par mašīnām. Ja projekta komanda ir individs, kas uzskata, ka citiem tikai jadara savs darbs un jānoliek gatavi formulējumi priekšā, bet pašam nav pat jāpacenšas paintereseties, kā darbojas tā vai cita iekārta reālajā pasaulē, tad tieši tur jau tā cilvēciskā kļūda rodas. Un tad ir rezultāts . ķīnieši kopā ar zviedriem uzražo dekoderi, kurš maitājas, bet pieslēgts pie pazemināta tikla sprieguma nezin kāpēc strādā ilgi un labi (protams, tur vēl kādas 3 lažas ar pulti un kadas 2 ar epg programmu, bet nu vismaz strādā) Vai arī uzražo elektrovilcienu, kurš nekadi netiek automātiski regulēts, ja tas līkumā iet ar nepareizu ātrumu. Plus vēl nevienu neiteresē mašīnists, kas taisa selfijus ar sevi un spidometru. Tur takš pilns ar speciem, projekta vadātājiem un pārējo kompāniju. Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Februāris 13, 2016 Share Februāris 13, 2016 (labots) Raimonds1, ko tu vari ar nopietnu seju muldēt par lietām, kuras esi pa ausu galam dzirdējis? Ja sprieguma norma rada gļukus, tad, pirmkārt, tā ir t1 fāzē un beta lietotāju aptaujā atrodama lieta (vēlākais, jo t1 JAU prasa fiksētu dizainu un preprod protipus), pēc kā seko t2 un t3. Ar qa pie katras fāzes. Saprati, ekspert? Un programmiski samazināt spriegumu tīklā, teiksim, 230/110V gadījumā - pastāstīsi, kā? Vislabāk, ar kādu C koda piemēru. Un kāda mārrutka pēc tas būtu jādara, ja tāds vorkaraunds ir elementāri risināms barošanas bloka līmenī? Un, tavai zināšanai, programmētājs būs pirmais, pie kā atnāks, ja hārdvāre un softs kopā nestrādās ideāli - jau sākot no prototipiem un emulatoriem. Un viņam būs precīzi ar piemēriem jādebugo (atkal šausmīgs svešvārds), kurā solī nesaskan gaidāmais ar realitāti,tiklīdz būs kaut viens kļūdains lietošanas gadījums + jānoskaidro iemesls. Junittesti + akcepttesti ko tādu ķers, ja atceries, par ko bija runa pirms pāris lapām. Un ja tas nav noticis, tad tu esi saskāries ar firmu, kam uztirst klientam. Nauda savākta,dranķis ir tiražēts, džips nopirkts, plaukti pilni un nevienam nenāk ne prātā kaut vienu dolāru vēl veltīt jebkādai uzlabošanai. Raimondi vienalga pirks, nauda nāks. Samierinies un pasmilksti par programmētājiem, kas pie visa vainīgi. Šamie taču tik stulbi, ka nav atrisinājuši visas pasaules netaisnības, ko tu noteikti parādītu, kā vajag, ja vien mācētu. Labots Februāris 13, 2016 - usver Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Februāris 14, 2016 Share Februāris 14, 2016 Man pietiek saprašanas, lai saprastu, ka, ja es tam dekoderim to spriegumu pazeminaju un tagad tas strādā, bet pirms tam 2 reiz pa garantiju izbeidzas, ka laikam tak būšu galveno problēmu atrisinājis. (Man ir tādas nelabas aizdomas, ka ieviešot dzīvokli pazeminošo transformatoru un tikai tad pieslēdzot LEDus, atrisinās 90% tās lēto LED lampu izdegšsanas problēmu.) Kā tā problēma radās - kāds grāmatvedis paskatījās, ka nefig likt 400voltu kondensatorus barblokā, ja tiklā tak 230V ( bet tas ir sinuss, max reiz 1.4) vai tam kantorim vispār neinteresē kaut kādas tur elektronikas fineses vai arī 3 dažādi kantori dara katrs savu un kopējo rezultātu slikti kontrolē, to es gan nezinu. Ja nu par programmēšanu - tam dekoderim pultij atbilst signali vel 2 citu dekoderu pulšu signāliem, tāpēc vienā istabā nekādi nevar izmantot 2 dekoderus reizē. Pārslēdzot audiovalodas, ja apmet pilnu riņki sarakstam, nekādi nedrīkst spiest to pogu talāk, jāspiež atpakaļ, citādi uzkaras un jāparstartē. Uzkaras arī tāpat pāris reizes nedēļa nezin kāpēc. Tas nu par programmu. Kāda dīvainā veidā ražotāji ar šādu attieksmi varētu tikt klāt pie tā pašgājēja auto es nezinu, bet nu gan jau paņemot kaut ko jau gatavu no citas sistēmas problēmas varētu rasties. Un ja tas nav noticis, tad tu esi saskāries ar firmu, kam uztirst klientam. Nauda savākta,dranķis ir tiražēts, džips nopirkts, plaukti pilni un nevienam nenāk ne prātā kaut vienu dolāru vēl veltīt jebkādai uzlabošanai. Raimondi vienalga pirks, nauda nāks. Nu un sit cauri to attieksmi = pats pirki, pats vainīgs. Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Februāris 14, 2016 Share Februāris 14, 2016 kāds grāmatvedis paskatījās, ka nefig likt 400voltu kondensatorus barblokāProgrammētājs noteikti vainīgs. Vai esi pamanījis, ka daudzi vecāki Android tālruņi daudzi ir iestrēguši ar 2.3.6 vai 2.3.7, un nekāds 4.4 nespīd, pat 4.0 ne. Pastāsti, lūdzu, kurš šajā situācijā vainīgs, ka nauda samaksāta, bet upgreids uz 4.x nespīd? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Februāris 14, 2016 Share Februāris 14, 2016 Nu komanda, kas strādāja pie produkta. Bet tas, ka slinkums katram modelim savu pults kodu rakstīt, tur gan jau grāmatvedis ar programmētāja iemaņām, ne? Un tam pašbraucošajam auto arī kaut ko nožīlīs un paņems gatavu no kaut kā jau strādājoša, iespējams, uzlauzta. Link to comment Share on other sites More sharing options...
e = d Februāris 15, 2016 Author Share Februāris 15, 2016 savdabīga diskusija - cilvēki, kas nav programmētāji, mēģina iestāstīt programmētājiem, ka kaut ko nav iespējams uzprogrammēt 3 Link to comment Share on other sites More sharing options...
intervall Februāris 15, 2016 Share Februāris 15, 2016 Par torņiem, antenām un apgraizīšanu jau izrunāts... blja, a kur palika paletes? Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Februāris 15, 2016 Share Februāris 15, 2016 uzprogrammēt var visu, bet tas būs sūc, ja vien programmētājs nebūs dizaineris, zootehniķis, elektriķis, mehāniķis un dziļjūru pētnieks vienā personā, kas labo strāvas pīķus, cunami un zirgu grēmas ar savu kodu. tad būs prieks un laime. Tad visi barokļi būs kvalitatīvi - ja vajadzēs, tad programmētājs jau projektēšanas fāzē visus elektronikas bagus izķers, pats pat 100k devaisu brāķa partijai pašrocīgi visu kvalitatīvi pārlodēs un ķīnietim pa seju iedos par sliktām detaļām. un pat pie slēgta projekta pa naktīm sēdēs un labos bagus bez atlīdzības, paņems CEO pie šlipses un piespiedīs izlaist updeitus. Atliek tikai paspīdināt lukturīti virs naksnīgās pilsētas un pasaukt šamo palīgā.. Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Februāris 15, 2016 Share Februāris 15, 2016 Tad visi barokļi būs kvalitatīvi - ja vajadzēs, tad programmētājs jau projektēšanas fāzē visus elektronikas bagus izķers, pats pat 100k devaisu brāķa partijai pašrocīgi visu kvalitatīvi pārlodēs un ķīnietim pa seju iedos par sliktām detaļām. un pat pie slēgta projekta pa naktīm sēdēs un labos bagus bez atlīdzības, paņems CEO pie šlipses un piespiedīs izlaist updeitus. Nu jau nu, nevajag tak pārspīlēt. Nevajag tur neko ne pārlodēt, ne pa seju kādam dot, ne pa naktīm sēdēt un kaut ko bez atlīdzības darīt - to visu tak var atrisināt ar pāris koda rindiņām. Tik nevajag slinkot, vajag tās pāris rindiņas arī uzrakstīt, nevis tikai pateikt, ka to rindiņu trūkst. Tu taču necentīsies te kādam ieskaidrot, ka kodā ir baigi grūti pārbaudīt, kāds tur kondiķis stāv baroklī un attiecīgi pieregulēt pienākošo spriegumu? Tas tak elementāri izdarāms, vajag tikai elementāras pamatzināšanas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Februāris 15, 2016 Share Februāris 15, 2016 tātad piedāvā nekvalitatīva barokļa gļukus labot no linukša un likt kaut kādu regulatoru vēl papildus baroklim tā vietā, lai piegādātu kvalitatīvu barokli un nepiekakātu kodu ar visādiem vorkaraundiem? ja ir pavisam zems līmenis, kur nekādas OS nav, tad vajadzēs daudz koda sarakstīt lai pašam no nulles to visu izdarītu. un nāksies zema līmeņa lietas darīt no rīta,pusdienās,vakarā un vēl mazliet, lai vispār kaut kas strādātu pēc vajadzīgās loģikas. bet ja ir linuksis kastītē (sat resīveris vai tml iekārta), tad kāda jēga mēģināt izmisīgi apstrādāt visus iespējamos gadījumus, tai skaitā mirstošus kondensatorus, jo ražošanā pielaists s*ds? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Februāris 15, 2016 Share Februāris 15, 2016 Man ir tādas aizdomas, ka tur tām elektronikas problēmām vajag tādu speciālu kursu uz, teiksim, 50 stundām, lai novērstu pašus tizlākos fēlerus un ap 300 stundām, lai varētu strādāt jau jaunas iekārtas projektēšanas līmenī, tas gan ne visiem. Kas attiecas uz citu nozaru zināšanām, gan jau ka tur arī var piemeklēt kādu informāciju, kas palīdzētu labāk saprasties. Piemēram, pasūtītājs jau iepriekš deklarē, kurā tieši vietā iespējamas izmaiņas tuvākā gada vai ilgākā laikā, kur nāks lieli datu ajomi, kur iespējama likumdošanas maiņa, kur vajag salāgošanu ar kaut kādam Eiropas prasībām vai kur būs speciāla iespēja meklēt kaut kādu info. Jau iepriekš paredzēt, ka, uzturot sistēmu, tur kaut ko liks klāt. Vai arī tikpat labi iepriekš pasūtītājam parādīt demo tai nupat projektētajai "intuitīvai" meklēšanas vai kādai citai sistēmai, kas pasūtītajam nemaz tik intuitīva nešķiet. Varbūt viņam vajag ik pēc trim rindām pogu ar uzrakstu - kas tas ir un kam to vajag? savdabīga diskusija - cilvēki, kas nav programmētāji, mēģina iestāstīt programmētājiem, ka kaut ko nav iespējams uzprogrammēt Ir tāds Dao filozofijas paradokss, ka ir jāapvieno bērnišķīga interese un sajūsma par jauno ar veca vīra pieredzi un zināšanām kā lietas notiek. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ImissimI Februāris 15, 2016 Share Februāris 15, 2016 Esmu par un gaidu kad būs. Es toč zinu, ka ja būtu iespēja pašam nevadīt ikdienā auto, es to izmantotu arvien biežāk un biežāk, pierastu.. Sākumā būtu jocīgi un blabla. Kad būtu jau ierasta lieta un tad kādu rītu autiņš teiktu, šodien brauc pats, es nevaru - Saplīsa tas tur modulis { X } par ko jau self-test pirms nedēļas reportēja un ko tu vēljoprojām neesi iebraucis nomainīt. Es to uztvertu kā nepatīkamu un stulbu neērtību. Tāpat cilvēks kurš pieradis vizināties ar automātisko kārbu piesēžoties pie manuāļa domā, Jauki.. stulbums kaut kāds, pagājušajā gadsimtā tikko iekāpu, kas pa idiotismu. Komentējot par sadarbību starp ražotājiem - nu nav jau visa sorce un db un tehnolopģija jāšārē, ir tak API. Vēl internet of things - autiņi viens otram var nodot precīzu info par gaidāmo manevru bez acu kontakta un sejas izteiksmes nolasīšanas - daudz precīzāk un izsmeļošāk kā persona personai. Man patīk "atvilkt", sānslīdi māku, ātruma cilts kartingā zem 22 sekundēm iebraucis esmu, motoru protu izjaukt un salikt. Bet atkārtojot pirmās rindiņas: Esmu par autoauto ceļu satiksmē un gaidu kad būs. Visi šitie "pagaidīsim, kad tavu ģimeni sabrauks robots un tad paskatīsimies", "bet kāds tad prieks no braukšanas" argumenti netur nekādu kritiku - vienk. sūdīga demagoģija. Atliek tikai paspīdināt lukturīti virs naksnīgās pilsētas un pasaukt šamo palīgā.. Tu neesi īsts programmētājs un nepārzini DC juniversu!?!? Troļļo? Nekas nav jāspīdīna - supermenim tak ir superdzirde, vienkārši jākliedz. Betmenam vajadzēja spīdināt prožektoru. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Februāris 16, 2016 Share Februāris 16, 2016 (labots) tātad piedāvā nekvalitatīva barokļa gļukus labot no linukša un likt kaut kādu regulatoru vēl papildus baroklim tā vietā, lai piegādātu kvalitatīvu barokli un nepiekakātu kodu ar visādiem vorkaraundiem? Ko nu ķēmojies, kādu vēl regulatoru, to tak var aizvietot ar 3-4 koda rindām (īpaši centīga programmētāja gadījumā - ar piecām) Piemēram, pasūtītājs jau iepriekš deklarē, kurā tieši vietā iespējamas izmaiņas tuvākā gada vai ilgākā laikā, kur nāks lieli datu ajomi, kur iespējama likumdošanas maiņa, kur vajag salāgošanu ar kaut kādam Eiropas prasībām vai kur būs speciāla iespēja meklēt kaut kādu info. Jau iepriekš paredzēt, ka, uzturot sistēmu, tur kaut ko liks klāt. Šķiet, tu dzīvo kaut kādā savā pasaulē. Kaut kādā tādā, kur visi kaut ko dara gadsimtiem ilgi. Inovatīvās nozarēs kaut ko tādu paredzēt ne vienmēr ir iespējams. Turklāt frāze "pasūtītājs jau iepriekš deklarē" jebkurā gadījumā liek pasmaidīt - pat ja nozare nav inovatīva. Labots Februāris 16, 2016 - binary Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!