Raimonds1 Februāris 16, 2016 Share Februāris 16, 2016 (labots) tātad piedāvā nekvalitatīva barokļa gļukus labot no linukša un likt kaut kādu regulatoru vēl papildus baroklim tā vietā, lai piegādātu kvalitatīvu barokli un nepiekakātu kodu ar visādiem vorkaraundiem? Tepat apkures topikā džeki bija uz arduino uzprogrammējuši /gan jau gatavu nopsieduši no interneta apkures katla vadības moduli. tad nu tam modulim pec izslēgšanas un ieslēgšanas nesaglabājas ieprieksējie uzstadījumi. Ja džekiem kāds būtu mācījis elektronikas pamatus, tad viņi zinātu, ka tādas problēmas risina vai nu nemitigi barojot kaut kādu shēmas atminas daļu ar mazu akumulatoru,, vai ari visi iestatījumi aiziet kaut kādā FRAM mikroshēmā, kurai nekadu barošanu nevajag. Programmētajam šajā gadījumā atsevišķi jāizdala datu drupa - iestatījumi, jāsaglabā tā atsevisķā mikroshēmā un jāuzraksta koda rindas, kas tos datus aizsūta uz to mikroshēmu pēc to iestatīšanas, izmaina pēc to izmaiņas un izsauc atpakaļ pēc sisttēmas ieslēgšanas. --------------------- Es nesaprotu, ko jūs gribat pierādīt, aizstāvot ražotājus, kas ražo dekoderi, kas tiek izplatīts Latvijas tirgū, 2 reiz atnirdzās pa garantiju, strādā jau 5 gadus pēc tam, kad sanem nevis 230 voltus, bet 140V ( baroklis pēc rakstītā uz šiltes no 110v lidz 230V), EPG programma dublējas ieraksti, piemēram, filma abc 3 reizes pēc kāŗtas un visss pāŗējais no saraksta tāpat, Valodu iestatījumos jāuzmanās, lai nav jāpārstartē, ja pāŗāk daudz nospiedīsi vienu pogu sarakstam un nekonstatēsi saraksta beigas, čakarējas subtitru valodas zustādījumi, reizēm var uzstādīt kombināciju - angļu audio un latviešu titri, reizēm ne. Pie tam pults kodi ir tādi paši kā vēl 2 citiem dekoderiem ( protams, nesakrīt, skaļums plus vienam ir 4 kanāls otram), tātad, par 2 dekoderu vienlaicīgu lietošanu vienā istabā var aizmirst, toties videoieraksta standarti USB atmiņā ir katram savi un viens otra ierakstus nelasa. Ja tas auto sāks kaut ka līdzīgi izpildities, arī būsiet ražotāja pusē? Labots Februāris 16, 2016 - Raimonds1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Pirkss Februāris 16, 2016 Share Februāris 16, 2016 Kāds dekoderu firmwares gļukiem un barokļiem ir sakars ar automātiskiem auto bez vadītāja? Tā ir apzināta tēmas novirzīšana no sliedēm. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Februāris 16, 2016 Share Februāris 16, 2016 (labots) Atteiksmes problēmas pret jau pieļautām kļūdām. Inovatīvās nozarēs kaut ko tādu paredzēt ne vienmēr ir iespējams. Turklāt frāze "pasūtītājs jau iepriekš deklarē" jebkurā gadījumā liek pasmaidīt - pat ja nozare nav inovatīva. Ir dažas norādes, ka komunikācija un pasūtītāja vajadzību un spēju izpratne varētu būt labāka. Labots Februāris 16, 2016 - Raimonds1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
viesturs0711 Februāris 16, 2016 Share Februāris 16, 2016 Varētu vēl piedāvāt risinājumu, kur piektdienas dzertinji notiek bez mūsu pašu līdzdalības... Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Februāris 16, 2016 Share Februāris 16, 2016 Tepat apkures topikā džeki bija uz arduino uzprogrammējuši /gan jau gatavu nopsieduši no interneta apkures katla vadības moduli. tad nu tam modulim pec izslēgšanas un ieslēgšanas nesaglabājas ieprieksējie uzstadījumi. Ja džekiem kāds būtu mācījis elektronikas pamatus, tad viņi zinātu, ka tādas problēmas risina vai nu nemitigi barojot kaut kādu shēmas atminas daļu ar mazu akumulatoru,, vai ari visi iestatījumi aiziet kaut kādā FRAM mikroshēmā, kurai nekadu barošanu nevajag. Ja Raimonds1 būtu mācījies ne tikai elektronikas pamatus, bet arī šādus tādus mikrokontrolierus, tad zinātu, ka arduino gadījumā var iztikt gan bez maza akumulatora, gan bez FRAM mikrenes, jo arduino dvēselei (atmegai) pašai ir eeproms. Programmētajam šajā gadījumā atsevišķi jāizdala datu drupa - iestatījumi, jāsaglabā tā atsevisķā mikroshēmā un jāuzraksta koda rindas, kas tos datus aizsūta uz to mikroshēmu pēc to iestatīšanas, izmaina pēc to izmaiņas un izsauc atpakaļ pēc sisttēmas ieslēgšanas. Atkal jau - ja Raimonds1 būtu tur kaut ko vēl pamācījies, tad zinātu, ka pēc datu izmaiņas tos saglabāt nevajag. Citiem vārdiem sakot - EEPROM rakstīt pie katras izmaiņas ir slikti. Jā, šad tad saglabāt vajag, bet ne pēc katras izmaiņas. Kā baumo, dažs labs auto audio ražotājs savulaik izsaucis pār sevi negāciju jūru, jo pie katras izmaiņas saglabājis datus EEPROMā, tādējādi ātri vien nokaujot EEPROM un padarot tos radio nelietojamus. Es nesaprotu, ko jūs gribat pierādīt, aizstāvot ražotājus, kas ražo dekoderi, kas tiek izplatīts Latvijas tirgū, 2 reiz atnirdzās pa garantiju, strādā jau 5 gadus pēc tam, kad sanem nevis 230 voltus, bet 140V ( baroklis pēc rakstītā uz šiltes no 110v lidz 230V), EPG programma dublējas ieraksti, piemēram, filma abc 3 reizes pēc kāŗtas un visss pāŗējais no saraksta tāpat, Valodu iestatījumos jāuzmanās, lai nav jāpārstartē, ja pāŗāk daudz nospiedīsi vienu pogu sarakstam un nekonstatēsi saraksta beigas, čakarējas subtitru valodas zustādījumi, reizēm var uzstādīt kombināciju - angļu audio un latviešu titri, reizēm ne. Pie tam pults kodi ir tādi paši kā vēl 2 citiem dekoderiem ( protams, nesakrīt, skaļums plus vienam ir 4 kanāls otram), tātad, par 2 dekoderu vienlaicīgu lietošanu vienā istabā var aizmirst, toties videoieraksta standarti USB atmiņā ir katram savi un viens otra ierakstus nelasa. Man nekad mūžā neviens LTC dekoderis nav atņirdzies - ne pa garantiju, ne pēc tās. Varbūt vaina ir nevis programmētājos, bet tavā elektroinstalācijā? Bet jā, piekrītu - lētā gala dekoderu softs nav tas labākais. Bet nu ir mazliet naivi cerēt, ka bezmaksas dekoderī būs high tech softs. Zin kā ir - you get what you pay for. Par standartiem labāk nemaz nevaicāšu, ko tad tu īsti gribi - lai būtu tā standartizācija vai nebūtu… Jo uz doto brīdi tu pat vienā teikumā atļaujies apgalvot, ka slikti ir gan šā, gan tā. Varētu vēl piedāvāt risinājumu, kur piektdienas dzertinji notiek bez mūsu pašu līdzdalības... Es "par" Būs mazāk nodzertu mūļu ielās. 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Pirkss Februāris 16, 2016 Share Februāris 16, 2016 (labots) Vēlreiz - kāds sakars raimonda vāvuļošanai par visu ko, ir ar šo tēmu? Var vienreiz pieturēties pie temata? P.S. Tieši tā ir viena no moderatoru funkcijām forumā - moderēt, proti vadīt diskusiju, lai tā notiktu tēmas ietvaros. P.P.S. Nojaušu par kuru dekoderi ir runa, bet šīs tēmas ietvaros apspriest to draņķi netaisos. Pietiekami par to tika vāvuļots gan pie TV sadaļas, gan LTC forumos, sen izrunāts un zināms kā ārstēt. Labots Februāris 16, 2016 - Pirkss 3 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Februāris 16, 2016 Share Februāris 16, 2016 Kas būs, ja tam jaunajam auto paņems kaut ko gatavu no kantora ar tādu attieksmi pret galaproduktu - lūk ari šo salidzinājumu jēga. Ja nepatīk šie piemeri - skat piemēru ar to vilcienu, kur džeks brauc līkumā ar nepareizu ātrumu un neviens nebija iedomājies to kontrolēt. ja vajadzēs, tad programmētājs jau projektēšanas fāzē visus elektronikas bagus izķers, pats pat 100k devaisu brāķa partijai pašrocīgi visu kvalitatīvi pārlodēs un ķīnietim pa seju iedos par sliktām detaļām. un pat pie slēgta projekta pa naktīm sēdēs un labos bagus bez atlīdzības, paņems CEO pie šlipses un piespiedīs izlaist updeitus. Nu tam vilcienam pprojekta stadijā kādam vajadzēja piecelties no galda apspriežu telpā un nobrēkties, ka pie tāda projekta, kur nav automatiska kontrole pār ātrumu līkumā viņs nestradās. Varbūt vēl pie žurnālistiem aizstaigāt un savu profesionāļa sāpi izklāstīt. EEPROM rakstīt pie katras izmaiņas paskaties FRAMam atkārtojumu reižu skaitu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Februāris 16, 2016 Share Februāris 16, 2016 paskaties FRAMam atkārtojumu reižu skaitu. Priekš kam? Kāda jēga likt FRAM uz plates, uz kuras jau ir MCU ar iebūvētu pietiekama apjoma EEPROM? Gan no softwares, gan no hardwares, gan no finansu viedokļa tā ir, maigi izsakoties, idiotiska rīcība. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Februāris 16, 2016 Share Februāris 16, 2016 (labots) jaunajam auto paņems kaut ko gatavu no kantora ar tādu attieksmi pret galaproduktu - lūk ari šo salidzinājumu jēga. atkārtojamies jau.. Google testē savus auto jau kopš kaut kāda 2012. gada, līdz pērnā gada jūnijam autonomi bija nobraukts miljons jūdžu - tik, cik vidējais amerikānis nobrauc 75 gadu laikā. Un, tavai zināšanai, programmētājs būs pirmais, pie kā atnāks, ja hārdvāre un softs kopā nestrādās ideāli - jau sākot no prototipiem un emulatoriem. Un viņam būs precīzi ar piemēriem jādebugo (atkal šausmīgs svešvārds), kurā solī nesaskan gaidāmais ar realitāti,tiklīdz būs kaut viens kļūdains lietošanas gadījums + jānoskaidro iemesls. Junittesti + akcepttesti ko tādu ķers, ja atceries, par ko bija runa pirms pāris lapām. Un ja tas nav noticis, tad tu esi saskāries ar firmu, kam uztirst klientam. Katrā šādā gūgles mašīnā varu galvot, ka rakstās logfaili, kurus pēc tam pie neskaidrībām skatās cauri un pēta, ko mašīna tobrīd ir uzskatījusi (taisns ceļš vai krustojums, viena vai četras joslas, esam labējā vai kreisajā..) un kā tas saskan ar realitāti. TĀ IR TESTĒŠANA. PIRMS PRODUKCIJAS. JĀ, PIRMS TIEK PĀRDOTA PIRMĀ MAŠĪNA. JĀ, PRODUKTUS MĒDZ ARĪ SKRUPULOZI TESTĒT PIRMS NONĀK MASVEIDA RAŽOŠANĀ. JĀ, PROGRAMMĒTĀJI LABO KODU, ATBILSTOŠI PAMANĪTĀM NEPILNĪBĀM. JĀ, UZLABOTAIS KODS TIKS VĒLREIZ UN VĒLREIZ NOTESTĒTS, PIRMS NONĀKS PIE LIETOTĀJA. NĒ, PROGRAMMĒTĀJI NEBRAUC - VIŅI TIKMĒR RAKSTA KODU/RAKSTA JUNITTESTUS SAVAM KODAM. JĀ, VIŅI UZLABOJOT KODU RŪPĒSIES, LAI BRAUCOT MAŠĪNAI NEBŪTU NEKOREKTU PIEŅĒMUMU, NEVIS SAŅEMS NAUDU PAR NEKO UN PAZUDĪS. (ierakstīju sarkanu lai dažiem pielektu, ka ir tāda testēšana un ka to nedara programmētāji un kam tā vajadzīga) Un kāpēc bīdi ideju, ka tam vilcienam bija jānostrādā aktīvās drošības softam, kura tur nemaz nebija? ja tāds būtu, tad elementāri ļautu sasniegt noteiktu max ātrumu tikai konkrētos taisnos posmos, pēc gps elementāri nosakot, vai šis ir taisnais gonkojamais. Paskatījos speceni tam S-130, tur no aktīvās drošības ir tikai automātiska sliežu ceļu maiņa (līkumā nebija aktuāli) un pārkarsušu riteņu automātiska avārijas sabremzēšana (arī diez vai bija aktuāli). aptuveni tikpat prasts kā mūsu RVR ražotie, tikai ātrāks. kāpēc iedomājies, ka tas būtu salīdzināms ar gūgles mašīnām, piemēram? Labots Februāris 16, 2016 - usver 3 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Februāris 16, 2016 Share Februāris 16, 2016 (labots) (ierakstīju sarkanu lai dažiem pielektu, ka ir tāda testēšana un ka to nedara programmētāji un kam tā vajadzīga) To tu vaŗēji uzrakstīt jau pirms pāris lapām kā atbildi komplektā ar atziņu, ka dekodera gadījumā programmētāji kopā ar elektroniķiem un CEO vadātājiem ir uzražojuši sūdu un autoražošanā neko tādu nepieļaus, jo tam ir domata vesela sistēma tādu un šitādu pasakumu. Kaut kādu kripatu neērtības un nožēlas par ķīniešu, indusu vai zviedru kolēģu sastrādāto. Tā vietā tev un vēl dažiem ievajadzējās aizstāvēt mundiera godu un brukt virsū man, ziņas nesējam. Konkrēti tu vēl atgādināji, ka visādi raimondi tādu sūdu ir pirkuši un pirks. Arī Didža piemers ar autoelektromotora vadības plati jums nepatika. Tas, ka elelktrovilciens iziet uz ražošanu bez ātruma kontroles līkumā kā peimers tam, aks tik viss ennotiek izstrādes un ražosanas procesā arī jūs neinteresē nenieka. Visus šitos izstrādātājus vispirms vajag, viņiem nezinot, pieņemt darbā uz it kā cita projekta izstrādi, kur vienīgais mērķis ir testi uz konformismu un attieksmi pret darbu. Paskatījos speceni tam S-130, tur no aktīvās drošības ir tikai automātiska sliežu ceļu maiņa (līkumā nebija aktuāli) un pārkarsušu riteņu automātiska avārijas sabremzēšana (arī diez vai bija aktuāli). aptuveni tikpat prasts kā mūsu RVR ražotie, tikai ātrāks. kāpēc iedomājies, ka tas būtu salīdzināms ar gūgles mašīnām, piemēram? Tāpēc, ka centrbēdzes spēki, kas darbojas uz kustībā esošu mašīnu vai vilcienu ir vispārzināms fakts un, ja izstrādātāji kaut ko tādu atstāj vadītāja ziņā, tad, pēc analoģijas, arī mašīnu izstrādē, iespējams, tie kaut kādu faktu aizmirsis, neievēros vai kā pārāk dārgi risināmu un nēērtu, paslaucis zem paklāja. CEO nokreķšķināsies - khmmm, nikni pablenzīs uz tehniķi vai programmētāju, kas kaut ko pa tēmu ir pīkstējis un šie pēc konformisma labākajām tradīcijām aizvērsies. Pie tam tur vēl ir sociālo kantoru laža - tas vadītājs bija platījies feisbukā, kā šis ņem līkumus. To vadītaju varēja izķert kā sistēmas galveno bugu. Labots Februāris 16, 2016 - Raimonds1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Pirkss Februāris 16, 2016 Share Februāris 16, 2016 (labots) Fascinējoši. Cilvēkam ar tādām zināšanām jau sen vajadzēja izraisīt revolūciju satiksmes organizācijas automatizācijā, uzņēmumu vadībā un kur vēl tik ne, un kļūt stāvus bagātam. Bet viņš tērē laiku, nesot mums savu viedumu, a mēs redz nesaprotam... P.S. Padomju laikā bija Partija, kura arī pateica kā VAJAG. Un visi aizvērās vēl ātrāk. Bez visa konformisma. Pie reizes vēl atdeva godu un pateica JESTJ! BUĢET SĢELANO! Labots Februāris 16, 2016 - Pirkss 3 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Februāris 16, 2016 Share Februāris 16, 2016 Jautājums par centrbēdzes spēku ir autoeksāmenā. Teorētiski to zina visi, kuriem ir tiesības. Konkrēti tur ir kaut kā tā - ja tu brauc 2 reiz ātrāk, vai tevi nes ārā no līkuma 2 vai 4 reiz stiprāk. Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Februāris 16, 2016 Share Februāris 16, 2016 (labots) Tāpēc, ka centrbēdzes spēki, kas darbojas uz kustībā esošu mašīnu vai vilcienu ir vispārzināms fakts un, ja izstrādātāji kaut ko tādu atstāj vadītāja ziņā o, lieliska iespēja -aizej uz RVR un palamājies par šito! kāpēc nav noprogrammēts viss id|otu drošs jau vairāk kā 100 gadus, ko, a? kāpēc nav iebāzta inteliģenta sistēma prastā kastē, kurā inteliģenta sistēma nav paredzēta? un žigulis kāpēc nav uztaisīts muļķudroši datorizēts, ko, a??? pa ceļiem ripo, cilvēkus apdraud!!! parkā ir bērnu šūpoles - tām arī aktīvās drošības softs nestrādā kā nākas!!! maitas programmētāji, izstrādes laikā šamie klusēja noteikti!!! tur takš centrbēdze, tur ir pieskare, rotācija, tur ir potenciālās pārvēršanās kinētiskajā, tur ir .. tur ir ķermeņa saskarsme ar Zemi!!! kāpēc nav droši noprogrammēts, es prasu??!!! kurš konformists palaida produkcijā!!! paturpini vien šādā garā vēl kādu laiciņu - būsi uzskaitē tāpat kā mūsu gaismas nesējs Lauris. Pie šitā te kantora aizej kā galvenais vilciendatorizētības eksperts. Noteikti atradīsi kādu vilcienu, kurā nav datorizētas pilnvērtīgas, muļķudrošas drošības sistēmas. Es domāju, ka viņi novērtēs tavas unikālās zināšanas un būs priecīgi, ka palīdzi viņiem atrast vainīgo! Labots Februāris 16, 2016 - usver Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Februāris 16, 2016 Share Februāris 16, 2016 To jautājumu varētu atgādināt skolnieks, tik tam nebūs tādas pieredzes ar sabiedrisko reakciju. Tas tur bija ātrvilciens. Cik simtus tas pārvadā? Link to comment Share on other sites More sharing options...
ImissimI Februāris 16, 2016 Share Februāris 16, 2016 (labots) Nu jopcik... šitas vilciena piemērs taču tieši norāda, ka vajag automatizēt. Raimond, tu tak pats te drillē, kāpēc nebija, kāpēc nebija.. nu nebija - tur jau ir tā figņa. Sēdēja pie stūres gaļas gabals, kurš izdomāja savā paurī, ka vajag mizot ātrāk. Izmantojot savus divus optiskos sensorus pierē, nepareizi novērtēja līkuma asumu. Jā - simtus pārvadā! - un mašīnista darbs ir monotons, nogurdinošs, apnicīgs. Tīrais neprāts, ka visā sistēmā ir šitāds vājais posms. Labots Februāris 16, 2016 - ImissimI 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
MaurI Februāris 16, 2016 Share Februāris 16, 2016 Jums napnīk šitas gaf gaf? Pie kopsaucēja varat nonākt? Visam risinājumi var būt dažādi, Attieksme un darba kultūra var būt dažāda. Atbilstoši rezultāts. Arduino un kaut kādus dekoderus kā izlasītus piemērus jaukt iekšā ir pilnīgi lieki. Dekoders nevienu nevar nogalināt, tāpat arī arduino ir amatieru platforma vairāk vai mazāk - atbilstoši arī tāda attieksme pret tās programmēšanu. Vilciens - nu jā - vilcienu satiksme ir lielisks spēļu laukums, kurā var panākt pilnīgi autonomiju, bet tik un tā tas vēl ir gadu desmitiem no realizāijas tāpat kā pilnībā autonoms auto. Vilciens (Da vienalga - čukčubānis vai bullettrain) tiek vadīts - tam ir vadītājs-mašīnists. Acīmredzot, neviens nebija veicis šī konkrētā mašīnista psihisko novērtējumu. Lažas ir visur un vienmēr (respektīvi lažām ir dažādi līmeņi - un ne vienmēr var pateikt, kurš ir augstāks, kurš zemāks). Cilvēks nav ideāls, līdz ar to (lai arī filozofiski diskutabls jautājums), tas droši vien nespēj radīt ideālo sistēmu. Vai vispār eksistē ideālā sistēma? Būs pilnīga autonoma kontrole - vieni bļaus, ka tiek apspiesta viņu izvēles brīvība. Nebūs pilnībā autonomas kontroles - citi apspiestie bļaus, ka kāds idiots nebraucot autopilotā viņus apdraud... Kam ir taisnība? Vai tiešām mēs varam noprūfot visu ar polsteriem, lai nekad nebūtu jācieš? Vai bērns, kas būs audzis pilnībā noprūfotā un sterilā vidē (nekad nebūs atsitis galvu pret galda stūri, jo stūru nav - tie ir noapaļoti, vai nebūs nobrāzies, vai pavemstījies) būs ar lielām izdzīvošanas spējām savvaļā? Es domāju, ka tehnoloģiju jatājumus būtu pat ļoti vērts apspriest arī no citām pusēm, ne tik daudz dročījot uz algoritmiem. Vēl viena mūsdienu problēma....(kā to ņem gan - starp kājām vai pa 100 g)....Jā - kā daudzi to ir noteikti ievērojuši - vispārīgos vilcienos (v obšeh čertax) cilvēku zināšanu līmenis ir krities (kad aplūko katru indivīdu atsevišķi, es domāju, ka kritiski padomājot - mēs katrs to uz sevi varam attiecināt - cits lielākā, cits mazākā mērā), ilgtermiņa atmiņa sāk izzust. Protams, ka nekas cits neatliek, kā darīt, kā var/māk un tad testēt, koriģēt, testēt. Ļoti iespējams, ja visi būtu zinošāki (daudzpusīgāki), tad daudz ko jau sākuma dizainā varētu paredzēt/sataisīt un testēšanas peiods būtu īsāks (darbs noritētu efektīvāk), bet ja nu mēs esam izvēlējušies tehnoloģijas kā pestītāju no mūsu ciešanām...tad tas kaut kādā savādākā veidā atspēlējas... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Pirkss Februāris 16, 2016 Share Februāris 16, 2016 viens no veidiem - nereaģēt uz viņu, jo galvenais ko viņam vajag - uzmanība. 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
superKrona Februāris 16, 2016 Share Februāris 16, 2016 Gan jau ka ar vilcienu, kas ražots taps ap 2030.gadu un arī lidmašīnu (kruīza kuģus arīdzan pieskaitam), ja gribēs, varēs nosisties, sliktākajā gadījumā uz darbu (mašīnists, pilots) līdzi paķerot cirvim līdzīgu priekšmetu. Ja nemaldos, vilciena gadījumā "tā bija", mašīnistam nebija palicis slikti.... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Februāris 16, 2016 Share Februāris 16, 2016 Gandrīz aimirsu - pietiktu ar ātruma noteikšanu katrā celu posmā katram vaditājam un to izrakstu analīzi. Nekādas automātikas. Tahogrāfa diski smago auto vadītājiem taču ir. Nu jopcik... šitas vilciena piemērs taču tieši norāda, ka vajag automatizēt. Tas vilciena piemērs ir domāts kā paraugs tam, kāda transporta sistēma iziet visus kontroles posmus un vadā cilvēkus. Tikpat labi - ka neviens neanalizē individuālos braukšanas paradumus katram mašīnistam. Ka facebook selfiji ar ātrumu arī neko nenozīmē. Link to comment Share on other sites More sharing options...
versatile Februāris 16, 2016 Share Februāris 16, 2016 Jautājums par centrbēdzes spēku ir autoeksāmenā Zobu dod? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Februāris 16, 2016 Share Februāris 16, 2016 Ja par programētāju kļūdām, tad te spilgts piemērs http://www.delfi.lv/techlife/zinas/apple-atzinis-ios-iericu-paralizejoso-problemu.d?id=47068559 Es vēl saprotu kautkādam Raimonds1 pieminētam dekoderim, bet te Iphone ar krutākajiem programētājiem pasaulē un simtiem tūkstošu lietotāju. Ja vecos laikos; kāds duraks savā žigulīti ne tādu eļļu ielēja, vai mūsdienās kāds šķūnētājs ne tā nočipoja sava autiņa vadības bloku, tad nokauts tiek tikai konkrētas mašīnas motors. Kad runa iet par automātiskiem auto, kuri vēl viens otru apmācīs un izrādīsies, ka pietiek kādam ne tā pulksteni ieprogramēt, tad paši saprotiet, kas notiks. Tas nav Iphone, kurš nevienam dzīvību neapdraud. Lai gan, visdrīzāk jau kāds iphone fans, dēļ telefona zaudēšanas, var sev galu padarīt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
e = d Februāris 16, 2016 Author Share Februāris 16, 2016 Stulbs un vēl stulbāks. Tiem, kas ziemas salā izkrituši no tramvaja - automobiļos jau pārdesmit gadus ir tāda lieta kā ECU (engine control unit). Kas cita starpā izmanto pašapmācošos algoritmus dzinēja darbības parametru kontrolei un vadībai. Teorētiski apdraud dzīvību, jo sametot ne tos parametrus var pēkšņi apstādināt, radīt neadekvātu paātrinājumu vai vienkārši salauzt dzinēju. Tos izstrādā inženieri un programmē programmētāji. Jā, tie paši, kas neko nejēdz un nezina, ka nedrīkst pašapmācošos algoritmus nekur likt, jo var iznākt terminators. Un tie auto strādā un nav nogalinājuši miljoniem ļaužu. Toties šo auto vadītāji-cilvēki gan ir pamanījušies pa šiem gadiem nobraukt miljoniem līdzcilvēku vai paši sevi noslaktēt. Kur tad ir tas mistiskais ļaunums paslēpies? 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Februāris 16, 2016 Share Februāris 16, 2016 Mistiskais ļaunums ir paslēpies attieksmē = es nopērku sūda devaisu, aprakstu tam kādus 5 gļukus, tur ir gan elementāras elektronikas likumu nezināšana, gan slinkums rakstīt jaunus kodus pultī, gan banāla santīm..., gan vienkārši nicīga attieksme pret patērētāju un man tehniskā forumā paskaidro, ka tā vajag. raimondi tādus sūdus pērk un viss. Tikpat labi tas ērglis vilciena mašīnists močī līkumā tā, ka šo nes uz āru apmēram 2 vai 3 reizes spēcīgāk, nekā pie atļautā ātruma, automātikas kontroles līkumā vilcienam nav, data logera, kas katram braucējam uztaisa profilu, kā šis brauc - nav, reakcijas uz plātīšanos sociālajos tīklos arī nav un man te skaidro kaut ko citu, tipa, ka neko nevar, ka es te visādi izrādos..... ar ko - ar 8 vai 9 klases fizikas likuma zināšanu? Kaut kad tas CEO no dekoderu programmatūras kantora migrēs uz auto autonomās vadības kantori un savu attieksmi paņems līdzi. Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Februāris 25, 2016 Share Februāris 25, 2016 Vakar kārtējo reizi dabūju "pa pakaļu" - viens КИЛ ietesās, uzbraucot no Mūkusalas ielas uz Akmens tiltu, aizmetot mani metru-divus uz priekšu… Paveicās, ka biju apstājies laicīgi, pretējā gadījumā uzreiz pēc trieciena dabūtu durvīs busiņu, kurš brauca pa galveno ceļu. Paveicās arī, ka mašīnā nebija bērna - bērns sēž ar skatu uz aizmuguri, galva smaga, skeletes/muskulatūra vēl vārīgi, tādēļ šāda tipa avārijas bieži vien beidzas visnotaļ bēdīgi… Būtu viņam ne tikai "pieredze pāri pa 30 gadi" (arguments, ko nepieņēma pat ceļu policists, kurš ieradās notikuma vietā pāris sekunžu laikā pēc avārijas), bet kaut vai tas AEB, ko @@e = d pieminēja #134 postā, tad nekas tamlīdzīgs nebūtu noticis. Bet tā… Kamēr nav tās automātikas, tikmēr laiku pa laikam kāds vieglāk vai smagāk ieteš pakaļā. Man personīgi šī ir jau kāda 4. vai 5. reize, kad dabūnu "pa pakaļu"… 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Februāris 25, 2016 Share Februāris 25, 2016 Man personīgi šī ir jau kāda 4. vai 5. reize, kad dabūnu "pa pakaļu" Tev "veicas".... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Februāris 25, 2016 Share Februāris 25, 2016 (labots) Man arī ir trīsdesmit gadu autobraucēja stāžs un, par laimi, neviens pakaļā autiņam nav ielicis. 4-5 reizes, tā jau ir diagnoze, ka pats īsti braukt nemāki. Daudzas reizes it bijušas situācijas, kad priekšā braucošais autiņš sāk kustēties, lai uzgrieztos uz galvenā ceļa, aizmugurē braucot, galvu pagriezis, arī sāku kustēties, lai pēc nākamā autiņa uz galvenā ceļa izbraukt, bet pēkšņi priekšā braucējs nomīž un noliek pa mēmajiem. Labi, ka ar acs kaktiņu to ieraugu un nobremzēju, bet nu gribas izkāpt un pa purnu sadot. Ja sāc braukt, tad brauc bļin! Tāpat, nu nevar mest pa mēmiem uz gājēju pārejas, ja kāds duraks astē iesēdies. Skaidrs, ka ieliks pakaļā. Ja regulāri kāds ieskrien autiņam aizmugurē, varbūt vajag mainīt savu braukšanas stilu. Labots Februāris 25, 2016 - Didzis Link to comment Share on other sites More sharing options...
superKrona Februāris 25, 2016 Share Februāris 25, 2016 Ja sāc braukt, tad brauc bļin! Ķipa jāizvēlas Didzis, kuram apskādēts pašlepnums, pakaļā vai nevainīgs autiņš lielā ātrumā šofera durvīs? Es izvēlos Didzi! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Februāris 25, 2016 Share Februāris 25, 2016 (labots) Ne jau par to runa, bet, ja var uzgriezt uz galvenā ceļa, tad griez, nevis bezjēgā rausties, jo tālumā autiņu ieraudzīji. Tikai nestāstiet, ka jums visiem nav tā bijis. Piebrauc priekšējais autiņš pie galvenā ceļa, bezjēgā apstājas, kaut ceļš brīvs, nopēta situāciju un sāk braukt, bet tad pēkšņi noliek pa mēmajiem, jo izdomā, ka nokavējis iespēju izgriezties. Labots Februāris 25, 2016 - Didzis 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Februāris 25, 2016 Share Februāris 25, 2016 tas gan jau no auto arī atkarīgs. teiksim, no ļoti smuka auto cilvēki distanci paši lielāku ieturētu. nesen braucu aiz viena Caddy "bulkuvāģa" - ne cauri var redzēt, kas priekšā notiek (vēl iepriekšējā auto bremžu uguņu iedegšanās ir ļoti ērts indikators), ne bremžu ugunis pienācīgi deg. novilcinājos un krustojumā nepieklauvēju, nepateicu. bet vajadzētu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
MIGs Februāris 25, 2016 Share Februāris 25, 2016 Daudzas reizes it bijušas situācijas, kad priekšā braucošais autiņš sāk kustēties, lai uzgrieztos uz galvenā ceļa, aizmugurē braucot, galvu pagriezis, arī sāku kustēties, lai pēc nākamā autiņa uz galvenā ceļa izbraukt, bet pēkšņi priekšā braucējs nomīž un noliek pa mēmajiem. Standarta situācija izbraucot Rīgā no Mūkusalas ielas uz Akmens tiltu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ImissimI Februāris 25, 2016 Share Februāris 25, 2016 Nu vēl ir visādi ekstrēmi novēroti uz ieskrējiena joslām - arī pēc tā paša principa. Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Februāris 25, 2016 Share Februāris 25, 2016 (labots) Man arī ir trīsdesmit gadu autobraucēja stāžs un, par laimi, neviens pakaļā autiņam nav ielicis. 4-5 reizes, tā jau ir diagnoze, ka pats īsti braukt nemāki.Nu divās no tām reizēm es nevis braucu, bet stāvēju - luksofors, sarkanā gaisma. Kā tu pēc tā izspried, ka es braukt nemāku - nav ne jausmas. Varbūt es nevis braukt, bet stāvēt neprotu? Viena reize - lietains laiks, A7 Rimi, korķis pamatīgākais. Pabraucu kārtējos 10 metrus, apstājos, pēc brīža "bums". Aizmugurē citroens, pie stūres puika, taisnojās - tikko dabūjis auto no servisa, bremžu pedālis pēc uzvedības nepierasts, blah blah blah. Labi, ka vismaz OCTA bija dabūjis, bet nu to pašu uz 3 mēnešiem. Kā tu pēc tā izspried, ka es braukt nemāku - nav ne jausmas. Svaigākais gadījums - konkrētā vieta ir ļoti populāra šādu avāriju vieta. Ne vienu vien reizi ir redzēts, ka tur stāv "kārtējais pārītis". Aizmugurējais kaut kādu nebūt iemeslu dēļ pieņem, ka priekšējais ir aizbraucis, pagriež galvu gandrīz uz aizmuguri, lai novērtētu situāciju uz galvenā ceļa, un … nu jā, kamēr skatās uz aizmuguri, tikmēr jau neredz, kas notiek priekšā. Bet lai saprastu, var vai nevar braukt, tur nav citu variantu. Ja regulāri kāds ieskrien autiņam aizmugurē, varbūt vajag mainīt savu braukšanas stilu.Nav jau tā, ka regulāri. Man stāžs arī nav gluži 3 gadi, tikai braucu es pa Rīgu, nevis ap Lielvārdi. Un 25k, 30k gadā - nedomāju, ka tas ir baigi maz. Tikai nestāstiet, ka jums visiem nav tā bijis. Piebrauc priekšējais autiņš pie galvenā ceļa, bezjēgā apstājas, kaut ceļš brīvs, nopēta situāciju un sāk braukt, bet tad pēkšņi noliek pa mēmajiem, jo izdomā, ka nokavējis iespēju izgriezties.Man biežāk gadās, ka kāds memļaks izbrauc uz galvenā ceļa tā, ka man ir no simta jādzesējas uz 30-40 km/h. Šāda veida gadījumi gadās, rupji rēķinot, katru otro mēnesi. Nu ne vienmēr tik skarbi jādzēšas, bet jābremzē gan ir, jo tādās reizēs nereti apdzīt nav iespējas. Tāpat arī nereti gadās, ka kāds gluži vienkārši cenšas nostumt no ceļa. Reāli viens no "mīļākajiem" gadījumiem - minūtes laikā vispirms man priekšā divi gandrīz nesadalīja joslu, pēc brīža mani gandrīz nonesa no ceļa: Bet vispār jau iedresēts esmu ar acs kaktiņiem blenzt uz blakus joslās braucošajiem un stāvošajiem - ne vienu vien reizi tādi ir centušies mani nonest. Nemaz domāt negribas par to, cik daudz avāriju seku ir redzēts ikdienas maršrutos - sākot ar "bānīšiem" un beidzot ar tādiem lūžņiem, ka tur diez vai kāds dzīvs palicis. Pirms pāris gadiem bija laiks, kad teju ik mēnesi bleķa čupas uz/pie ceļiem redzēju. Liecinieks gan, par laimi, esmu bijis tikai viegākām avārijām, kur iesaistītie ja ne pašu spēkiem, tad vismaz ar mediķu palīdzību vēl spējuši pārvietoties. Par laimi pēdējos gadus 2 tas viss mazliet pierimis. Labots Februāris 25, 2016 - binary Link to comment Share on other sites More sharing options...
MIGs Februāris 25, 2016 Share Februāris 25, 2016 (labots) Tavā pirmajā video ir viens no gadījumiem - tobiš tu tur adekvāti stāvēji un tev ieskrēja aizmugurē, bet bieži tur ir tā, kad priekšā braucošais nomet pa nažiem, jo ieraudzīja auto kas ir otrajā joslā, vai vispār nobīstas no TRAMVAJA ! Jā šo joku esmu tur pieredzējis vairākkārt. Aizmugurē braucošais skatā suz galveno ceļu, un ja tur neviena nav, tad neiedoma'ja,s ka priekšā braucošais varētu asi mest pa bremzēm. Šī ir no vietām, kur var eleganti apzināti izraisīt avārijas - nu gluži kā nesen iztirzātais žurnālistiņš. Labots Februāris 25, 2016 - MIGs Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Februāris 25, 2016 Share Februāris 25, 2016 Par šo tēmu iauto.lv ir vesels eposs ar tēmu - Vernons un priekšā braucošais negarantē drošību. Tur visi variantu varianti ir izskatīti. Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Februāris 26, 2016 Share Februāris 26, 2016 (labots) MIGs, nu jā, ir redzēti, kas gaida, kad otrā josla atbrīvosies. Bet nu šis nav no tiem gadījumiem. Raustīties arī tur neraustījos. Teorētiski es varēju mēģināt ielekt otrajā joslā (*šķiet*, ka varēju), bet nu tas būtu mazliet agresīvs manevrs - gan pret mācībnieku, kas jau bija pie krustojuma un visu ko varēja sastrādāt pēc tāda izlēciena, gan pret pasažieriem (paveicās gan, ka šoreiz biju bez pasažieriem, tai skaitā viengadnieks jau bija izsēdināts un atstāts mājās). Meklējot Raimonda pieminēto "Vernons un priekšā braucošais negarantē drošību", uzdūros tvnet.lv komentāriem, kur kāds "Vies Kamaldins" par rakstu jau tālajā 2011. g. 4. jūnijā rakstīja - "isak sakot vajag autobusus - bezpilotniekus" pāris reizes Mūkusalas aplī zem Salu tilta - sākt braukt, paskaties pa kreisi, saproti, ka arī tu paspēsi, bet priekšā jau pārdomājis-nobremzējisNemaz īsti neskaitu tādas reizes… Galu galā, pat ja nepārdomāja - varbūt gluži vienkārši noslāpa? Sen jau esmu pārliecinājies - jāvadās nevis pēc tā, ko domā, ka apkārtējie šobrīd dara, balstot savu pieņēmumu uz kaut kādiem subjektīviem novērojumiem un izdomu, bet pēc tā, ko viņi reāli dara. Neatkarīgi no tā, ko viņi darīja pirms sekundes-divām. Un neatkarīgi no tā, kādas lampiņas spīd vai nespīd tiem apkārtējiem. Piemēram, pāris reizes *gandrīz* dabūti smagie labajos sānos apdzīšanas laikā dēļ tā, ka viņi nerādīja / viņiem nedega kreisais pagrieziens, veicot nogriešanos krustojumā. Uz štrāses. Vienā gadījumā, šķiet, vispār pagriezienu nerādīja, otrā gadījumā rādīja, bet tikai priekšējo pagriezienu (aizmugurējais nestrādāja). Skatos, bremzē smagais - nu OK, droši vien grib piestāt maliņā, atpūsties vai ko citu. Tur kā reiz pēc kaut kādiem metriem ir piemērota vieta. A figu - izrādās, grib veikt kreiso pagriezienu… Un nekautrējoties to arī dara… Labots Februāris 26, 2016 - binary 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
ImissimI Februāris 26, 2016 Share Februāris 26, 2016 Es parasti izvēlos neapdzīt krustojumā, protams, ne visus var redzēt un ne vienmēr tā sanāk. Un arī ja kāds vienkārši sāk bremzēt bez pagrieziena rādīšanas priekšā, tad parasti nelecu uzreiz blakām. Bet tomēr, varbūt tev jāaizstaigā pie kādas vārdotājas? ;> šitā neiet.. BTW, ko tu dari, ka 30k pa pilsētu norullē? Es laikam kādus 15k bet 80% ir štrāse. Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Februāris 26, 2016 Share Februāris 26, 2016 (labots) 30k pa pilsētu gluži nē. Pa Rīgu no tā sanāk 1/3, pa štrāsi - arī kāda 1/3, pārējais - starp pilsētu un štrāsi. Dzīvoju pie Baldones, strādāju Sarkandaugavas pusē. Bet nu "labi" cilvēki ir visur - gan Rīgā, gan starp Rīgu un Ķekavu (tur netrūkst tādu, kas cenšas apdzīt pa vienam auto un iespraukties atpakaļ rindā pirms dabūšanas pa purnu ar pretimbraucošo auto), gan arī aiz Ķekavas (tur tipiski ir tie, kas izlien no krustojuma, kad vajag un kad nevajag). Šobrīd gan tāds posms dzīvē, ka varu braukt laikā, kad satiksme nav tā intensīvākā, bet tāpat gadās visādi… Ir jau arī "melnie punkti". Piemēram, Ganību dambja, Dambja ielas, Uriekstes ielas krustojums. Pats esmu bijis liecinieks avārijai - smagais mazliet pastāvēja pie krustojuma un tad no Ganībju dambja, no centra puses grieza pa kreisi uz Uriekstes ielu, par spīti tam, ka pa to pašu Ganību dambi viens vieglais brauca centra virzienā. Nu neko, sabučojās abi… Par laimi, bez nopietnām sekām. Kolēģis arī ir bijis liecinieks avārijai tai pašā krustojumā. Pāris reizes arī ir gadījies braukt garām jau pēc avārijas tajā krustojumā. Tur vēl tas krustojums tāds šķībs, nevar viennozīmīgi pateikt, kam priekšroka, kad jābrauc pa Uriekstes un Dambja ielām. Nu vairākkārt esmu gandrīz dabūjis purnā tādu, kurš no Dambja ielas nogriežas pa kreisi, arī strauji uzgāzējot no autobusa aizsega (šobrīd gan tas ir atrisināts ar luksofora palīdzību - no Uriekstes ielas un no Ganību ielas nevar braukt vienlaicīgi). Bet kas pats dīvainākais - tipiski tur avārijas notiek nevis starp tiem, kas brauc pa Uriekstes un Dambja ielām, bet tiem, kas vālē pa Ganību dambi. Duntes iela, Sky&More rajons, arī ir kaut kāds melnais punkts. Savulaik tur bija ofiss, tak tur regulāri gan tās gājēju barjeras apmīcītas, gan jaunas svecītes šad tad saliktas bija. Vienreiz kaut kāds smagais pat pamanījās piekabi pazaudēt. Liels bija pārsteigums aiz tā smagā braucošajam vieglajam Par laimi, distance bija pietiekama, lai sabremzētos un neieskrietu šļūcošā piekabē, kurai bremzes bija sabloķētas. Kas dīvaini - tās avārijas tak nereti notiek tādās vietās, kur šķietami nav iemesla nekam tādam notikt. Gan Ganību dambja, gan Duntes ielas gadījumā. Vienkārši cilvēku stulbuma faktors. Labots Februāris 26, 2016 - binary 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Februāris 26, 2016 Share Februāris 26, 2016 auto bez vadītāja http://www.iauto.lv/zinas/pasaule/19524-audi-r8-elektroversija-ar-autopilotu-foto http://www.iauto.lv/zinas/pasaule/18642-ar-audi-bezpilota-automobili-plano-nobraukt-900-km šis tas http://www.iauto.lv/pie-stures/mazliet-teorijas/ http://www.iauto.lv/video-tv/18761-no-serijas-kuru-vainosim-video http://www.iauto.lv/forums/topic/26197-vernons-un-distance?pnr=1 http://www.iauto.lv/forums/topic/26682-pa-prieksu-brauceji-negaranteja http://www.iauto.lv/pie-stures/mazliet-teorijas/16661-atro-un-leno-konflikts?cview=all#comments http://www.iauto.lv/pie-stures/mazliet-teorijas/20264-papildinats-turpinam-sarunas-par-avarijam-izbraucu-uz-galveno-bet-video kā šito atrisinātu autopilots? http://www.iauto.lv/zinas/latvija/18635-gulbenietis-glabj-divas-bernu-dzivibas-video Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Februāris 26, 2016 Share Februāris 26, 2016 kā šito atrisinātu autopilots? http://www.iauto.lv/...-dzivibas-video Pirmkārt - braucot atbilstoši noteikumiem konkrētajā vietā. Otrkārt - vēsu prātu, netērējot laiku uz lamāšanos. Treškārt - sākot bremzēt par sekundi agrāk. Ja sensori cauri žogam spētu noteikt siltu priekšmetu kustību ceļa virzienā - par 5-10 sekundēm agrāk. Ceturtkārt - atkarībā no prioritātēm, kas viņam "iemācītas". Bet vispārīgi runājot - ja gājēji ir TIK debīli, tad dabisko atlasi neviens nav atcēlis. Un jā, uz katru vienu šādu gadījumu ir simtiem, pat tūkstošiem pretēju gadījumu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
e = d Februāris 26, 2016 Author Share Februāris 26, 2016 Pilnīgi iespējams, ka tajā Gulbenes gadījumā tika braukts ar aizvēsturisku klabatu, kurai pat ABS nedarbojas vai nav nemaz. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!