Jurkins Novembris 14, 2019 Share Novembris 14, 2019 Būs, būs mums visiem elektromobiļi. Bolīvijā nupat nosvieda Moralesu, kurš bija ne īpaši draudzīgs pret "ārvalstu investoriem". Izrādās, ka Bolivijai ir vieni no lielākajiem, ja ne lielākie, litija krājumi pasaulē. Nu viss būs kārtībā. Kapitālisti varēs rakt.? 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jurkins Novembris 14, 2019 Share Novembris 14, 2019 pirms 2 stundām , Raimonds1 teica: Tā ka viss būs labi. Kad es dzirdu tās debīlās aplēses, ka Zeme varot nodrošināt n-tos miljardus... Mļaķ, debīliķi, nevar visu Zemi pārvērst par rapša lauku. Pat pusi nevar. Pat 10-to daļu nevar. Diezin vai to vispār var aprēķināt, pēc cik lielām cilvēka-saprātīgā(par ko šaubos) radītām izmaiņām tiktu pārkāpts neatgriešanās punkts. Mums nav cita varianta kā mazināt (globāli) savas iegribas, ja gribam būt ilgtspējīgi, kā tagad moderni teikt. Visi citi varianti ir buļļa kakas. Vai arī daba to kādreiz izdarīs mūsu vietā.? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Novembris 15, 2019 Share Novembris 15, 2019 (labots) Viena lieta ir Zeme vispār un cita lieta ir Latvija. Latvijas zeme 2 miljoniem cilvēku var nodrošināt gan pārtiku, gan ļoti lielu daļu enerģijas, gan materiālus. Pilsētnieki, hipsteri un visādi ekonomisti stāsta, cik lauki ir atpalikuši un, ka tur neesot ko darīt un, ka pārcelšanās tuvāk pilsētām esot tikai dabiska. Tomēr zeme ir reāls, dārgs, ilgtspējīgs resurss un nevajadzētu to pazaudēt. Visādi ārzemju padomdevēji var izdomāt, ka te tak maz iedzīvotāju, iedosim naudu, te taču var labi dzīvot arī citi cilvēki. Mums kā valstij, kas cietusi no piespiedu imigrācijas, vispār vajadzētu pasludināt šo jautājumu par tabu un iegūt speciālu statusu šajā kontekstā - nedrīkst mums neko tādu pat piedāvāt. Līdzīgi ka dažas citas nācijas pasludinājušas dažus jautājumus par tabu. Ja iespējams, bez komentāriem, kas mudina visādus naidus un tamlīdzīgi. Tāpēc vajag apzināt veidus, kā ar šo resursu gudri darbojoties, nodrošināt kvalitatīvu pārtiku, visādus materiālus un diezgan lielu daļu enerģētikas. Pie tam, ja liela daļa nepieciešamā tiek saražota tepat uz vietas, tad tas nav jāved no sazin kurienes un tas ir pavisam ekoloģiski. Topinambūri. 14.novembris. Brokastīm pietiek ar to, kas izaug no viena stāda. http://www.termorelax.com/web/?id=403259 To izmanto ne tikai fruktozes materiāla iegūšanai, bet arī alkohola ražošanā, jo, atšķirībā no sava vistuvākā brāļa kartupeļa (tieši uzturvērtību ziņā), topinambūra 75% ogļhidrātu sastāv no inulīna, nevis cietes. Tātad var iegūt degvielu. Labots Novembris 19, 2019 - Raimonds1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Racer Novembris 21, 2019 Share Novembris 21, 2019 Interesants raksts Tvnetā Grēta Tunberga un viņas aktīvisma ēnas puses. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Usins Novembris 21, 2019 Share Novembris 21, 2019 2019.11.15. , 08:19, Raimonds1 teica: Topinambūri. 14.novembris. Brokastīm pietiek ar to, kas izaug no viena stāda. Pats iestādīji? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jurkins Novembris 21, 2019 Share Novembris 21, 2019 @Raimonds1 , ej ka Tu ar savu topinambūru ?! Ja nevar lietas sakārtot forši, tad daba to izdarīs mūsu vietā un nekādi topinambūri nepalīdzēs. Tāpēc es ēdīšu kartupeļus ?. Link to comment Share on other sites More sharing options...
e = d Novembris 21, 2019 Share Novembris 21, 2019 Kartupeļi nav nekāds latviešu tradicionālais ēdiens. Ievazāti tāpat no cita kontinenta. Līdz ar to nav atšķirības no topinambūra. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Stasss Novembris 21, 2019 Share Novembris 21, 2019 @Raimonds1, esmu pamanījis, ka Tu vispār esi tāds savdabīgs tipiņš. Mūždien parastām, ikdienišķām lietām meklē kaut kādas nekam nevajadzīgas alternatīvas.. Vienmēr gribi riteni no jauna izgudrot. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jurkins Novembris 21, 2019 Share Novembris 21, 2019 Pirms 26 minūtēm , e = d teica: Kartupeļi nav nekāds latviešu tradicionālais ēdiens. Ir atšķirība. Ļoti būtiska. Man šamie garšo. Bet topinambūri negaršo. ? Rāceņi un kāļi arī negaršo. Neatceros, kurus tur mūsu senči esot ēduši. Link to comment Share on other sites More sharing options...
alusbundza Novembris 21, 2019 Share Novembris 21, 2019 pirms 2 stundām , ieleja teica: iederas mūsu diskusijā par klimatu: noklausījos to monologu, un atcerējos, ka augiem vajag to co2, pat siltumnīcās to speciāli ielaiž https://filter.lv/lv/risinajumi/zem-atslegas-projektu-risinajumi/kogeneracijas-stacijas/gazes-dzineju-iekartas-0-3-30mw/233-risinajumi-siltumnicam Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Novembris 21, 2019 Share Novembris 21, 2019 Protams, ka augiem to vajag. Tomēr ir ierobežojumi, cik to CO2 var uzņemt. 1 2 3 4 5 pirms 2 stundām , Usins teica: Pats iestādīji? Jā. Pirku vienā gadatirgū no vienas tantes un SKY veikala fasējumos. 2 veidi. Uz kvadrātmetra 5 stādi. https://www.ebay.com/sch/i.html?_from=R40&_trksid=m570.l1313&_nkw=jerusalem+artichoke&_sacat=0&LH_TitleDesc=0&_osacat=0&_odkw=jerusalem+artichok pirms 2 stundām , Stasss teica: Mūždien parastām, ikdienišķām lietām meklē kaut kādas nekam nevajadzīgas alternatīvas.. Vienmēr gribi riteni no jauna izgudrot. Tur nekas nav jāizgudro. Ļoti viegli audzējams, faktiski visu ziemu no zemes izrokams produkts ar augstu diētisko vērtību. Un spirts no tā arī sanāk. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Stasss Novembris 21, 2019 Share Novembris 21, 2019 Pirms 26 minūtēm , Raimonds1 teica: Tur nekas nav jāizgudro. Ļoti viegli audzējams Priekš manis tas nav nekas jauns. Manā ģimenes dārzā tāds auga jau pirms gadiem 20mit, bet pielietojumu šim dārzenim (vai kā viņu nosaukt), tā arī neviens neatrada. Link to comment Share on other sites More sharing options...
oxygen Novembris 21, 2019 Share Novembris 21, 2019 Vienīgais pielietojums pavasarī sarīvēt un ar krējumu kā salātus. Bet tā lietoju tajos laikos kad nebija lielveikalu, kur var nopirkt jebko jebkurā gadalaika, ieskaitot gurķus un tomātus. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Novembris 21, 2019 Share Novembris 21, 2019 Tak izlasiet tās receptes, paskatiet tos ebay produktus un noskaidrojiet, ar ko ciete atšķiras no inulīna. Link to comment Share on other sites More sharing options...
oxygen Novembris 21, 2019 Share Novembris 21, 2019 Ja garša nepatīk tad var būt sazin cik labs pēc''papīriem''', .....tāpat nepatiks. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Athlons Novembris 21, 2019 Share Novembris 21, 2019 pirms 6 stundām , ieleja teica: iederas mūsu diskusijā par klimatu: ,kznm tagad jau izrādās, ka esam pasaules glābēji... bez cilvēces, redz, viss būtu izčākstējis... `,nsj. vfnm Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Novembris 21, 2019 Share Novembris 21, 2019 Es te tā padomāju - desmitā daļa valsts pilsoņu, kam ir kaut kādi savi lauki, iestāda kaut ko, kas gadā nodrošina pārtiku 1 mēnesim. Tas domāts, papildus tiem, kas jau tā dara. Naudas izteiksmē vidēji tas būtu, teiksim, kādi 200 eiro. Tas būtu 200 000 reiz 200 ir 40 miljoni EUR gadā no vietējiem resursiem. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Usins Novembris 21, 2019 Share Novembris 21, 2019 pirms divdesmit gadiem šitāds auga pie sētas, kaimiņiene teica - ēdams - bija ok! PS. @Raimonds1 ieteiktu vairāk likt piemērus ar ko paveiktu. Savādāk rodas nepareizs iespaids. 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Novembris 21, 2019 Share Novembris 21, 2019 (labots) Palasi labāk par cieti, celulozi, lignīnu, glikozi, fruktozi, inulīnu un enerģētiku. https://skolas.lu.lv/mod/book/tool/print/index.php?id=39974&chapterid=368 https://lv.wikipedia.org/wiki/Ciete https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/28550 Labots Novembris 21, 2019 - Raimonds1 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
rooyar Novembris 22, 2019 Share Novembris 22, 2019 (labots) 2019.11.21. , 22:51, Raimonds1 teica: Palasi labāk par cieti, celulozi, lignīnu, glikozi, fruktozi, inulīnu un enerģētiku. https://skolas.lu.lv/mod/book/tool/print/index.php?id=39974&chapterid=368 https://lv.wikipedia.org/wiki/Ciete https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/28550 Es tev ieteiktu labāk palasīt ko citu... Labots Decembris 5, 2019 - rooyar Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Novembris 22, 2019 Share Novembris 22, 2019 https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/46444/FSI_krajums_2019.pdf?sequence=2&isAllowed=y Rinalds Zembahs Domāšana, globalizācija un kopība 20.-21. lpp. Mūsdienās globalizācija vispirms ir tirgus hegemonijas emblēma, kura cenšas sev pakļaut it visas parādības, neatgriezenisku padarot arī filosofijas galu, kas sākotnēji bija tikai pašas filosofijas iekšējā darīšana. Badjū raksta, ka mūsdienu planetārajā globalizācijā pasaules vēl tā pa īstam nemaz nav. Nav pasaules atvērtības, kurā katrs esošais ieņem savu leģitīmo vietu, bet gan viss tiek ierauts preču un naudas slēgtajā riņķojumā, kas liek atteikties no domāšanas. Tas gan nenozīmē, ka būtu iespējams atgriezties pie kādas sākotnējas, zudušas pasaules. Tagad ir iespējama vienīgi atnākusī jaunā pasaule, kurā abi globalizācijas aspekti nereti ir savijušies cieši kopā. Pasaule atsedzas tagadnes intervālā, kurā senais (atkārtošanās valstība) vairs nav piekopjams un jaunais (projekcijas valstība) vēl nav īsti redzams, proti, tā liecina par pastāvīgu krīzes stāvokli, kas prasa veikt izvēli. Laine Kristberga Millenium paaudze un kritiskā domāšana: prakse un novērojumi. Pētījumi liecina, ka tā dēvētā milleniāļu paaudze jeb bērni, kas dzimuši laikposmā starp 1982. un 2002. gadu, ir auguši vidē, kur tie ir aprūpēti un sargāti, pieraduši pie pieaugušo uzraudzības, nereti uzaugot pāraprūpes apstākļos. Mācību procesā viņiem nepieciešama interaktīva pieeja, stimulēšana, viņi nespēj ilgi koncentrēties un noturēt uzmanību. Tā ir arī pirmā sociālo tīklu paaudze, kas vienlaicīgi klausās mūziku, skatās televīzijas pārraidi un strādā ar datoru. Pedagoģiskajā praksē gūtie autores novērojumi un secinājumi liecina, ka šīs paaudzes studentiem ir grūtības uztvert izpētē balstītus un loģiski strukturētus argumentus un kritiski domāt, jo trūkst izpratnes par izpētes nepieciešamību, faktu pareizību un vispusīgi informēta viedokļa nozīmīgumu. Studenti neprot un nevēlas izmantot akadēmiskus avotus un pārsvarā cenšas iegūt informāciju no nepārbaudītām tīmekļa vietnēm, kas piedāvā jau gatavas atbildes uz konkrētajiem debašu vai eseju jautājumiem. Ir vērojama izteikta nepatika doties uz bibliotēku un vākt, izpētīt un apkopot datus, tāpat arī nav izpratnes par pierādījumu vai piemērizpētes nepieciešamību. Kritisko domāšanu augstskolā var mācīt kā atsevišķu priekšmetu, bet ar kritisko domāšanu saistītus uzdevumus var arī integrēt attiecīgajā mācību priekšmetā. Kritiskās domāšanas uzdevumus var balstīt retorikas prasmes attīstībā, t. i., organizējot debates, kurās divas komandas piedāvā verbālus argumentus un pretargumentus vienas tēmas ietvaros; taču kritiskās domāšanas principus studenti attīstīta galvenokārt rakstos, jo mācībspēkiem ir svarīgi, lai students, apguvis nepieciešamās prasmes, programmas beigās uzrakstītu un aizstāvētu bakalaura vai maģistra darbu. Kritisko domāšanu var arī trenēt, “risinot” dažādus uzdevumus, izvēloties pareizo atbildi no vairākiem iespējamiem variantiem. Ar šo metodi visbiežāk pārbauda, vai students spēj atpazīt kognitīvas kļūdas, jo tās iespējams noteikt pēc formāliem kritērijiem. Autores pedagoģiskajā praksē ir pierādījies, ka studentiem visgrūtākais pārbaudījums kritiskās domāšanas demonstrēšanā ir argumentētā eseja. Šāda tipa esejas apjoma ziņā ir minimālistiskas (5 rindkopas), savukārt formas ziņā – ļoti “matemātiskas”. Pasniedzēja pārbauda, vai ir ievērota argumentācijas formula: premisa un secinājums + pārbaudāmi/pierādāmi fakti vai juridiski precedenti + izpētē balstīti piemēri, korelācijas. No vienas puses, galvenais uzdevums ir iemācīties paust argumentētu viedokli, kas nav subjektīvs, emocionāli piesātināts vai tendenciozs, tādēļ šajās esejās ir pilnībā jāatsakās no pirmās personas “es” naratīva. Tāpat svarīgs nosacījums, rakstot argumentēto eseju, ir veikt padziļinātu izpēti, lai esejas autors būtu pēc iespējas labāk informēts aģents. Studentiem parasti tiek piedāvāti akadēmiski avoti, statistikas dati u. tml., lai izvairītos no virspusīgas datu ieguves dažādās neakadēmiskās interneta vietnēs. No otras puses, studentiem ir jāspēj paust individuālu viedokli, nevis jāpiedāvā raiba citātu kolāža, kur starp daudzu citu autoru balsīm studenta viedoklis ir implicīts un nekonkrēts, bet esejas teksts atgādina konspektu. Autores novērojumi liecina, ka studentu darbos vērojams liels skaits kognitīvu kļūdu, populistisku apgalvojumu, klišejisku vispārinājumu, tukšas frāžainības, loģiski nepamatotas cēloņu un seku mijiedarbības utt. Tas liek domāt par izmaiņām, kas nepieciešamas izglītības sistēmā, iespējams, paredzot kritisko domāšanu kā mācību priekšmetu jau vidusskolas posmā. Pēc autores domām, ir nepieciešama paradigmas maiņa arī metodoloģijā un pedagoģiskajā praksē, jo ir nepārprotami skaidrs, ka millenium paaudze ir jauns izaicinājums gan pedagogiem, gan darba devējiem. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jurkins Novembris 22, 2019 Share Novembris 22, 2019 pirms 17 stundām , ieleja teica: iederas mūsu diskusijā par klimatu Daudz kur mūsu viedokļi kardināli atšķiras, bet visumā jā. Var jau, protams, kā viens otrs?, sadzirdēt tikai to, ko pats iedomājies. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Racer Novembris 22, 2019 Share Novembris 22, 2019 Pirms 6 minūtēm , ieleja teica: no otras puses NRA ar Paideru un citi plakanās zemes piekritēji Kāpēc tāda asociācija ar Paideru? Ir viņam arī pasūtījuma raksti, bet dumjš viņš toč nav. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jurkins Novembris 22, 2019 Share Novembris 22, 2019 Pirms 9 minūtēm , ieleja teica: par 10,000 "klimata zinātniekiem" Man šitas asociējas ar visādiem "uztura zinātniekiem", kuru secinājumi par sviesta kaitīgumu atkarīgi no tā, kurš dala grantus. 1 1 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
ervie Novembris 22, 2019 Share Novembris 22, 2019 Pirms 16 minūtēm , ieleja teica: politiskāka" - no vienas puses "klimata zinātnieki", propagandisti kā Re:Baltica, un vispār visa progresīvā cilvēce, no otras puses NRA ar Paideru un citi plakanās zemes piekritēji ļoti precīzi aprakstīja situāciju - ka mēreni kreisie un mēreni labie visi ir sajaukušies vienā centriskā putrā, kas cīnās pēc savas dienišķās desas un, lai izceltos, jaunai balsij noteikti jāpievienojās kādam ekstrēmajam galam. paideru pie flat earth pieskaitīt - tas gan diezgan smaidu un pārdomas izraisa. starp citu, tiem, kas labi saprot angliski, jūtūbē ir salikti svaigi marksista, psihoanalītiķa, filozofa Slavoj Žižek videogabali, par Tunbergu arī kaut ko pateicis... https://www.youtube.com/results?search_query=zizek+ Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Novembris 22, 2019 Share Novembris 22, 2019 Problēma ir personiskais diskurss šajās te "diskusijās". Tas kritiskās domāšanas saits vispār ir zelta vērts. Tur var atrast tādas pērles. Maija Kūle Kritiskās domāšanas daudzveidīgā iedaba filozofijas skatījumā 6.-11. lpp. Trāpīgi par kritiskās domāšanas saistību ar predispozīciju uz patiesību raksta Māris Kūlis, kurš izstrādājis doktora darbu par patiesības jēdziena transformācijām. Pēc viņa domām, uz kritisko domāšanu drīzāk jāskatās kā uz „prāta mošanos” vai “atvērtību pret neskaidrību”. „Kritiskā domāšana jāsaprot kā vērstība uz patiesību.”1 Filosofiskā rakursā kritiskā domāšana ir predispozīcija uz patiesību, jo bez tās tā ir vienkārši prāta vingrinājumi. Šauru argumentācijas prasmju apgūšana ir nepietiekama, lai veidotos kritiski domājoša un ētiski spriestspējīga personība. LU un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā semināros 2018. gadā, apspriežot kritiskās domāšanas būtību, Māris Kūlis atzina, ka tā saucamā kritiskā domāšana tagad tiek padarīta par instrumentu, ar kura palīdzību nereti iestrādā konjunktūras tēmas. To var uztvert kā vienu no piesārņotākajām nozarēm, proti, par instrumentu kopumu, ar kuru vest cilvēkus uz kreisi liberālās, multikulturālisma paradoksiem pilnās kapitālistiskās takas. Sarežģījumi ar kritisko domāšanu rodas tur, kur māca kritiski apkarot tās idejas un vērtības, kas tiek uzskatītas par atšķirīgām no ideju centrālās straumes (piemēram, uzbrukumi kristīgajiem uzskatiem sekulārajās, postmodernajās sabiedrībās). Tātad nākas runāt par nepieciešamību kritiski attiekties pret pašu kritisko domāšanu. -------------------------- Un proti - lai vispār kvalitatīvi spriestu par kaut kādu tēmu, vajadzētu vienoties par dažiem pamatprincipiem. Pirmais laikam būtu sākumā noteikt kaut kādas pamatzināšanas, kas ir būtiskas. Ja reiz tēma ir par auto, ekoloģiju un no tā atvasinātajām blakustēmām - vietējiem resursiem, transporta izmaksām, biodegvielām, tad nosakām tās pamatpatiesības, par kurām domstarpību nav. Otrs būtu neizmantot kaut kādus personiskus argumentus - Trampa frizūra, Grētas grimases un tamlīdzīgi. Trešais būtu saprast, ka arī uz labiem un derīgiem un visiem vajadzīgiem principiem var uzslāņotiees politiskā un varas cīņu loģika. Nav viss melns un balts. pirms 11 stundām , Raimonds1 teica: Palasi labāk par cieti, celulozi, lignīnu, glikozi, fruktozi, inulīnu un enerģētiku. https://skolas.lu.lv/mod/book/tool/print/index.php?id=39974&chapterid=368 https://lv.wikipedia.org/wiki/Ciete https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/28550 Un vēl par augu eļļām vajadzētu palasīt. Tas ir bioloģiski iegūstamās enerģētikas pamats, nevis tēmas, par ko ierēkt. Ciete, celuloze, lignīns, glikoze, fruktoze, inulīns ir ar dažādu enerģētisko vērtību, ar dažādām izmaksām, lai no tiem iegūtu bākā lejamu degvielu. Taču vienmēr var apspriest personības. Tas ir vieglāk. Tā var nopļeckāt jebkuru ideju, ko nu kurā brīdī vajag. Un neproporcionāli izcelt un atbalstīt kādu citu. Un, protams, var apspriest filozofu personības, nevis to, ko viņi tur sarakstījuši un mēģināt to saprast. 1 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
laikamTak Novembris 22, 2019 Share Novembris 22, 2019 Pirms 7 minūtēm , Raimonds1 teica: vispār kvalitatīvi spriestu par kaut kādu tēmu, vajadzētu vienoties par dažiem pamatprincipiem. https://enciklopedija.lv/skirklis/1107 pucē vaļā! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Populārs ieraksts Racer Novembris 22, 2019 Populārs ieraksts Share Novembris 22, 2019 Pirms 35 minūtēm , Raimonds1 teica: Trāpīgi par kritiskās domāšanas saistību ar predispozīciju uz patiesību raksta Māris Kūlis, kurš izstrādājis doktora darbu par patiesības jēdziena transformācijām. Paklau, Tu vari izlīst no savas eksistenciāli disharmonizējošās neverbāli disproporcionāli lingvistiski citu prātus paralizējošās protoplazmas un mēģināt izskaidrot savu domu vienkāršāk? 4 3 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
e = d Novembris 22, 2019 Share Novembris 22, 2019 pirms 2 stundām , Racer teica: Paideru? Ir viņam arī pasūtījuma raksti, bet dumjš viņš toč nav. Mūsu Raimonds tak arī nav dumjš 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
ervie Novembris 22, 2019 Share Novembris 22, 2019 Pirms 20 minūtēm , Racer teica: Paklau, Tu vari izlīst no savas eksistenciāli disharmonizējošās neverbāli disproporcionāli lingvistiski citu prātus paralizējošās protoplazmas un mēģināt izskaidrot savu domu vienkāršāk? 1 stundu atpakaļ, Raimonds1 teica: nosakām tās pamatpatiesības, par kurām domstarpību nav. redz problēma šajā visā ir tāda, ka NAV te tādu pamatpatiesību, par kurām nav domstarpību. domstarpības ir absolūti par visu, un tātad paliekam pie diskusijas, kur argumenti ir akmeņi un mieti. (Žižeks jūtūbē pareizi piezīmēja, ka te ir Tunbergas autistiskais pēc būtības dogmatiskais teiciens - beidziet spēlēties ar vārdiem un mudžināt teikumus - pretī saņemot 'jāsaprot ka var uzslāņoties, ka viss nav melns vai balts', utt) Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Novembris 22, 2019 Share Novembris 22, 2019 Mēģināšu vienkāršāk. Skolas modelis. Notiek eksakta stunda, piemēram, matemātika. Skolotājs mēģina skolēniem iemācīt, kā risināt uzdevumus. Sākot no parasta uzdevuma - Pēterītim par 6 konfektēm vairāk nekā Anniņai un par trim, mazāk, nekā Lienītei, kopā tik un tik, cik katram konfekšu. Pedagoģiskais mērķis ir attīstīt kaut kādu abstrakcijas spēju un prasmes risināt reālus uzdevumus. 9.klasē būtu jāspēj risināt šāds uzdevums Saprast, kā rēķina kuru malu, perimetru, laukumu un visu pārējo. Taču klasē ir tik daudz visa kā cita interesanta ko darīt un visi jau uzreiz tā to visu tik labi nesaprot. Un vai tad viņi tā uzmanīgi klausīsies un netraucēs citiem. Vai tad viņiem tas, ka viņi to nav apguvuši, tas kaut kā traucēs? Un vispār var taču taisīt kolchozu un risināt uzdevumus kopā! Un kas tu tāds esi, ka te kaut ko māci. Un tamlīdzīgi. Nu un tad notiek "diskusija". Piedalās visi, gan tie, kas zina pamatus, gan tie, kas nezina. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Stasss Novembris 22, 2019 Share Novembris 22, 2019 Ko Tu ar to visu gribi pateikt, vari izskaidrot? Link to comment Share on other sites More sharing options...
laikamTak Novembris 22, 2019 Share Novembris 22, 2019 Kas tur nav skaidrs? 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Novembris 22, 2019 Share Novembris 22, 2019 Ja reiz par auto izmešu kaitīgumu, tad būtu jādiskutē par šādām tēmām https://www.energy.gov/sites/prod/files/2016/05/f31/day_two_plenary_cellulosic cost target_bratis.pdf https://ec.europa.eu/environment/integration/research/newsalert/pdf/1si6_en.pdf nevis jāskatās Latiņinas video un jāapspriež Grētas grimases Link to comment Share on other sites More sharing options...
Racer Novembris 22, 2019 Share Novembris 22, 2019 (labots) Pirms 29 minūtēm , Raimonds1 teica: Pedagoģiskais mērķis ir attīstīt kaut kādu abstrakcijas spēju un prasmes risināt reālus uzdevumus. Pirms 29 minūtēm , Raimonds1 teica: Nu un tad notiek "diskusija". Piedalās visi, gan tie, kas zina pamatus, gan tie, kas nezina. Šaubu nav, bet labi pedagogi un diskusijas dalībnieki māk pateikt/paskaidrot sarežģītas lietas vienkāršā valodā - uz to vērsu uzmanību, nevis uz ko citu. Labots Novembris 22, 2019 - Racer Link to comment Share on other sites More sharing options...
alusbundza Novembris 22, 2019 Share Novembris 22, 2019 Pirms 10 minūtēm , Racer teica: labi pedagogu un diskusijas dalībnieki māk pateikt @Raimonds1 neko vēl jēdzīgu nav pateicis, tikai salicis palagus no citu teiktā 3 Link to comment Share on other sites More sharing options...
e = d Novembris 22, 2019 Share Novembris 22, 2019 Pirms 10 minūtēm , Racer teica: bet labi pedagogu un diskusijas dalībnieki māk pateikt/paskaidrot sarežģītas lietas vienkāršā valodā Labi diskusijas dalībnieki šādos gadījumos tiešām paskaidro lietas vienkāršā valodā, nevis vīzdegunīgi aizrāda, ka to kāds varētu izdarīt labāk. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Novembris 22, 2019 Share Novembris 22, 2019 VISPĀR nepiedāvā gandrīz NEKĀDUS pamatotus skaitļus, procesu aprakstus, pārdomātas idejas. Jo publika labāk saprot veco labo un ļauno tēlu cīņu. Diskusija patiesībā ir par to, kurš kuram efektīvāk un tautai saprotamāk "atbildēs" $%$&^, nevis par pašu ideju kvalitāti un procesu izpratni ar aprēķiniem. Pie tam ir saražoti un izplatīti visādi teksti ar melīgiem aprēķiniem un pamatojumiem un elektroauto sakarā noteikti kāds "atcerēsies", ka tiem vajadzīgo enerģiju takš ražo no oglēm. Uz katru jēdzīgu tekstu ir entie izdomājumi un muļķības. Link to comment Share on other sites More sharing options...
alusbundza Novembris 22, 2019 Share Novembris 22, 2019 Pirms 6 minūtēm , Raimonds1 teica: . Pie tam ir saražoti un izplatīti visādi teksti ar melīgiem aprēķiniem un pamatojumiem un elektroauto sakarā noteikti kāds "atcerēsies", ka tiem vajadzīgo enerģiju takš ražo no oglēm. Uz katru jēdzīgu tekstu ir entie izdomājumi un muļķības. nu tad skaidri arī pasaki, lai @e = d ar saviem elektro auto, un + vēl bezpilota auto iet dirst ….. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Racer Novembris 22, 2019 Share Novembris 22, 2019 Pirms 8 minūtēm , e = d teica: Labi diskusijas dalībnieki šādos gadījumos tiešām paskaidro lietas vienkāršā valodā, nevis vīzdegunīgi aizrāda, ka to kāds varētu izdarīt labāk. Lai varētu paskaidrot labāk, pirmkārt ir jāsaprot ko tas pirmais skaidrotājs vispār ir gribējis pateikt... 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!