automātiski auto bez vadītāja un citas jaunās tehnoloģijas

[Ronalds]

pirms 10 stundām , binary teica:

Varbūt palasi arī citus avotus?

Palasīju!

Piemēram

https://batteryuniversity.com/learn/article/bu_808c_coulombic_and_energy_efficiency_with_the_battery

 

Tie 99% par kuriem tu runā, ir teorētiski sasniedzami pie ļoti mazām uzlādes un izlādes strāvām! Vienkārši fizika! Bačas iekšējā pretestība nav 0! Un tāpēc kad caur viņām plūst strāva, viņas silst.  

In the real world, the Tesla Roadster is said to have an energy efficiency of 86 percent. Citāts no linka. Un Tesla izmanto vienus no labākajiem, ja ne pašus labākos no pieejamajiem aķiem!

Pieliekam klāt zudumus inventorā lai no DC iegūtu AC. Kopā nez vai pat 80% lietderības koeficients sanāk... 

[e = d]

Starp citu iekšdedzes dzinējiem šis koeficients pat teorētiski nevar pārsniegt 42% ( Karno teorēma). Ko nu?

[binary]

Ronald, kas tad skaitās ļoti mazas uzlādes un izlādes strāvas? Tu tur kaut ko runā par "vieniem no labākajiem, ja ne pašiem labākajiem aķiem". Zini, "vienus no labākajiem litija aķiem" (komerciāli pieejamajiem) var mierīgi uzlādēt pilnus <10 minūtēs, izlādēt var minūtes laikā, pat pusminūtes laikā - viņi tādām slodzēm ir paredzēti. Ja tādu aķi lādē stundu vai kaut pusstundu (auto uzlādes gadījumā runa ir par stundām!), tad priekš tā aķa tā ir visnotaļ maza uzlādes strāva. Tas pats ar izlādes strāvu - ja to aķi izlādē nevis minūtes laikā, bet pāris stundu laikā, tad priekš konkrētā aķa tā ir niecīga strāva.

 

Tai tavā linkā par litija aķiem minēts, ka pie 0.5C uzlādes energy efficiency ir 97%. 0.5C nozīmē, ka to aķi lādē divas stundas (nu tā rupji runājot). Arī tai video runa bija par stundām ilgu lādēšanu, nevis par ultra-fast charging, turklāt video minētās pāris stundas nebūt nenozīmē "no 0% līdz 100%", līdz ar to C ir pat mazāks nekā 0.5C. Tātad, pat vadoties pēc tevis paša dotā linka, tavs apgalvojums par to, ka (citēju) "Aķa lietderības koeficients ir ap 80%!", ir no kaut kāda pirksta izzīsts bez reāla pamatojuma.

[abi]

Var jau uz dullo sarēķināt - nu tur aķis, pieņemsim, 100 kg, uzlādes laikā uzsilst pa 10 grādiem - cik daudz enerģijas tur vajag un cik tas ir no viņa energoietilpības. Tik bišķi dati internetā jāpameklē. Pats intereses pēc parēķinātu, bet es, matj, esmu šo to pārdevis PayPalā un nu esmu aizņemts ar to.

[binary]

Kad savējos litija aķus lādēju ar 1C vai ar 2C, šie par 10 grādiem nesasilst. Es pat teiktu - vispār nekādas jūtamas silšanas nav. Tiesa, tur nav ne tuvu 100kg.

[Ronalds]

Pirms 22 minūtēm , binary teica:

Zini, "vienus no labākajiem litija aķiem" (komerciāli pieejamajiem) var mierīgi uzlādēt pilnus <10 minūtēs, izlādēt var minūtes laikā, pat pusminūtes laikā - viņi tādām slodzēm ir paredzēti.

Var! Bet kāds tad ir lietderības koeficients?

 

Pirms 23 minūtēm , binary teica:

Tai tavā linkā par litija aķiem minēts, ka pie 0.5C uzlādes energy efficiency ir 97%.

Jā, tas ir teorētiskais! Tajā pašā linkā minēts ka Teslas aķu reālais lietderības koeficients ir 86%!!!! 

[binary]

Lasīju pa diagonāli, bet nu radās iespaids, ka nevis teorētiskais, bet praktiskais-vidējais, testējot Panasonic, E-one Moli, Sony, LG un Samsung aķus.

Par teslas aķu lietderības koeficientu tur nekas nav minēts. Ir minēts par pašas teslas efektivitāti, īsti neminot nekādus apstākļus. Un tur runa ir par 10 gadus vecu teslu.

[Jurkins]

1 stundu atpakaļ, e = d teica:

Starp citu iekšdedzes dzinējiem šis koeficients pat teorētiski nevar pārsniegt 42% ( Karno teorēma). Ko nu?

Vispār jau jebkurai siltuma mašīnai. Arī tām, kuras ražo elektrību (kuru pēc tam vajag iedzīt tajā superpuperakumulatorā) kaut ko sadedzinot. Der palūkoties kāds "rasklads" ir pasaules elektrības ražošanā. Ko nu?

[e = d]

Ūdens turbīnai līdz 90%. Gāzes/tvaika līdz 60%.

Elektrības ražošanā pasaulē vidējais ap 35%. 

[Ronalds]

Pirms 2 minūtēm , e = d teica:

Elektrības ražošanā pasaulē vidējais ap 35%. 

Ko ar šo domāji? 

[e = d]

Vidējais lietderības koeficients pasaulē elektrības ražošanai izmantotajām tehnoloģijām. Visām. 

[Raimonds1]

Te vajadzētu paskatities nevis globāli, bet lokāli. Latvija ir salīdzinoši mazapdzīvota un ļoti lielu daļu enerģijas varētu saražot no atjaunojamiem resursiem. 

[Jurkins]

Pirms 14 minūtēm , Raimonds1 teica:

Latvija ir salīdzinoši mazapdzīvota un ļoti lielu daļu enerģijas varētu saražot no atjaunojamiem resursiem.

Gribētu redzēt.

[Ronalds]

Pirms 25 minūtēm , e = d teica:

Vidējais lietderības koeficients pasaulē elektrības ražošanai izmantotajām tehnoloģijām. Visām. 

35% tikai... Tik vien? No kurienes šāda info? Kas dod šo zemo procentu? Takš TEC cik esmu lasījis vidēji ir ap 50%. Un gāzģenerācijas turbīnām kas uz dabas gāzes strādā esot ap 60% (Sākumā gāzes liesma griež turbīnu pa tiešo, kā lidmašīnu motoros, atlikušais siltums silda ūdeni un tiek sasniegts tuvu maksimālam teorētiski iespējamam lietderības koeficientam) 

Pirms 22 minūtēm , Raimonds1 teica:

Latvija ir salīdzinoši mazapdzīvota un ļoti lielu daļu enerģijas varētu saražot no atjaunojamiem resursiem.

Ja LV dzīvotu ~500k cilvēku tad tas ir reāli! Bet patreiz - slapjie sapņi. 

[Jurkins]

Pirms 56 minūtēm , e = d teica:

Elektrības ražošanā pasaulē vidējais ap 35%. 

Ļoti korelē ar Karno, ne? Un tad vēl to enerģiju vajag pārvadīt un invertorēt uz staigājošo lādētāju un tad invertorēt uz pašbraucošo auto un tad vēl laikam invertorēt uz elektrodzinējiem...  un visur ir tas pretīgais "nī < 100%". Un tad sākas slapjie sapņi par vēju, sauli, rapšiem (un , nedod dievs, Bedini un Kapanadzēm?).

@Ronalds jebkurai siltuma mašīnai ir spēkā Karno cikls.

 

edit: es absolūti nenoliedzu progresu, bet šitas viss ir apmēram tā - teleportāciju portāls vēl ne tuvu nav izgudrots, bet apkārtējo infrastruktūru... tipa saldējuma būdiņas un čebureku ēstuves potenciālajiem pasažieriem jau strādā pilnā sparā. Bizness ?

 

edit: un vēl maza piebildīte... siltuma mašīna ir mašīna, kura pārvērš siltuma enerģiju mehāniskajā. Uz šo pārveidojumu attiecas Karno teorēma. A elektriskā nāk vēl pēc tam. Un, mļaķ, atkal nīstais "nī < 100%"

Labots Septembris 14, 2018 - Jurkins

[Ronalds]

Pirms 44 minūtēm , Jurkins teica:

jebkurai siltuma mašīnai ir spēkā Karno cikls

Bet protams! Es to nenoliedzu! Bet pēc Karno nī var pacelt pazeminot temperatūru dzesētājā un palielinot sildītājā, kas arī tiek darīts. Gan modernajos iekšdedzes dzinējos, gan tec!

 

[Jurkins]

Protams, ka to dara. Diemžēl, katrs nākamais procents nāk aizvien grūtāk, kamēr iestājas "līdzsvars", kad pūles vairs neatmaksājas. Un tad sākas mārketings?.

[rnxx]

Nodokļu cikls ir tikpat neizbēgams kā Karno atklājuma realitāte. Pieaugot elektromobiļu %, samazināsies degvielas akcīzes un PVN ieņēmumi. Tos vajadzēs aizvietot ar kādu citu nodokli. Akumulatoru pārstrādes depozīta nodokli + PVN šim nodoklim, lielāku ikgadējo transportlīdzekļa nod. 

[Didzis]

Vienam akumulatoram varbūt arī lietderības koeficients grozās virs 90 procentiem, bet akumulatoru baterijā viss nav tik labi. Vecās skābes akumulatora celles varēja mierīgi slēgt virknē un lādēt ar konstantu strāvu bez problēmām. Kad pirmā celle uzlādējās līdz lūpai, tad tā sāka vārīties, laida strāvu cauri un varēja gaidīt, kamēr uzlādejās pārejās. Ar litija cellēm tā nav. Virknē slēgtas tās uzlādejās nevienmērīgi, tapēc uz katras celles stāv BMS sistēma, kura seko bačas stāvoklim. Kad celle uzlādējusies līdz 100%, bet blakus cellei vēl jālādejās, BMS sistēma elementāri īsina uzlādēto celli un šis process rada enerģijas zudumus. Jo vecāka akumulatoru baterija, jo celles nevienmērīgāk uzlādejās un zudumi pieaug. Nav vērts strīdēties par procentu daļām un reklāmas rakstos protams tiek pieminētas ideālas baterijas. Dzīvē tie ir te pieminētie 80-90%. Ar lielu strāvu protams var jaunos aķus lādēt, bet tas tikai vēl vairāk atšķir blakus ceļļu parametrus un attiecīgi samazina akumulatora baterijas kopējo kalpošanas laiku. Tapēc, jo lēnāk lādē, jo baterija kalpos ilgāk. Lai kā arī būtu, nu nav elektroautiņa kopējais lietderības koeficients augstāks par iekšdedzes dzināeja lietderības koeficientu. Elektrību iegūst galvenokārt kautko sadedzinot un šim procesam jau te pieminēja lietderības procentus. Tad pārvades līniju zudumi un un zudumi akumulatoros. Beigās čiks vie sanāk. Nu jā, pilsētniekam pie deguna nekūp izpūtējs un tas ir vienīgais ieguvums no elektroautiņa. Viss pārejais ir bizness un reklāma uz kuru uzķerās cilvēki, kuri skolā fizikas stundas bastojuši.

[Racer]

Pirms 4 minūtēm , Didzis teica:

Kad celle uzlādējusies līdz 100%, bet blakus cellei vēl jālādejās, BMS sistēma elementāri īsina uzlādēto celli un šis process rada enerģijas zudumus.

Droši zini?

[binary]

Pirms 13 minūtēm , Didzis teica:

Virknē slēgtas tās uzlādejās nevienmērīgi, (..)

Nav tik traki. Daudzi 3S, 4S baterijas lieto bez regulāras balansēšanas un viss ir OK (t.i., balansā) arī pēc daudziem cikliem.

Un ar "lietošanu" es domāju gan uzlādi (1C, 2C), gan izlādi (5C, 10C, vairāk).

Labots Septembris 14, 2018 - binary

[Raimonds1]

http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/em-veja-elektrostaciju-parka-attistitajs-eolus-valsts-atbalstu-nesanems.d?id=50392835

700 000 MWh gadā. 

Ford Focus 20kW/h uz 100 km no 700 000 000 kWh gadā. sanāk nobraukt 3.5 miljardi km. Ar 10% valsts gada patēriņa.

Ceru ka nekļūdījos.

 

Electric cars: range and efficiency comparison

Electric car	Range	Efficiency
Chevrolet Bolt EV	383 km	17,64 kWh/100 km
2017 Ford Focus Electric	185 km	19,57 kWh/100km
Hyundai IONIQ Electric	200 km	15,4 kWh/100 km
Nissan Leaf (30 kWh battery)	172 km	18,7 kWh/100 km

3 more rows

Electric cars: range and efficiency comparison - Push EVs

https://pushevs.com/2016/11/23/electric-cars-range-efficiency-comparison/

 

 

[rnxx]

Ļoti liela daļa enerğijas nav visa enerğija. Bez neatjaunojamiem resursiem mēs nevarm nodrošināt base load izstrādi pēc pieprasījuma. 

Kas tas ir par niķi, aplūkot LV energosistēmu izolēti no savienotiem tīkliem? Kas ir ekosistēma. 

 

Aplūkojot base load vajadzību un peak load pieprasījumu, kā ar vietējiem resursiem tagad var nodrošināt janvāri vai ļoti sausu augustu? 

Vispār, kāds definēs peak load no base load un load following izstrādes? 

Raimonds, Latvija nav vientuļa sala. Tas ir labi. 

 

[rnxx]

e=d diezgan korekti pateica, izņemot........

60% siltumstacijās gandrīz 100%  no apskatīto gadījumu var būt koğenerācijā. 

Visaugstākais koeficients ir gāzturbīnai ar atstrādāto gāzu sekundāru izmantošanu otrā turboagregātā + protams, katlā priekš apkures. 

 

Hidroagregātiem; Kaplana turbīnām ar neizmetinātiem kombinatoriem koeficients ir aptuveni sakot 0,8 - 0, 968888 

Tie dod uz trafu, tad augstsprieguma trafu, jo atdalošie trafi ir nereti. 

Tad trafu lietderība arī tur skaitās tālāk klāt lietderībai. Hidroagregātu izstrādes spriegums nav 110kV vai 220kV vai 330kV. Zemāks. 

Hidroagregātus bieži izmanto frekvences iestatīšanai, ja ir ūdens rezerve un vajadzība, tad lietderība krītas, bet tīklā ir ieregulēta frekvence.

Sk, sinhronie komepensatori un peak load + frekvenču sinhronizācijas process tīklā ar daudzām spēkstacijām. 

 

 

Labots Septembris 14, 2018 - rnxx

[Didzis]

Pirms 43 minūtēm , rnxx teica:

Vispār, kāds definēs peak load no base load un load following izstrādes? 

Varbūt vari patuklot tiem, kuri tikai latviski saprot. Lūk pie kā noved modernā izglītības sistēma. Visi šie termini pat krievulaikos bija latviski, tad nafig vajag anglicismus lietot?

 

pirms 1 stundas , Raimonds1 teica:

700 000 MWh gadā

Kautkā negribētos tuvumā tām ''vējdzirnaviņām''  dzīvot. Pie tādām jaudām nekas ekoloģisks nesanāk. Gan jau tie investori negrib tos monstrus sev pagalmā uzstādīt, bet te latvju bauri priecīgi.

[rnxx]

Ja reiz zini, ka bija arī latviski, tad itin visu saproti. BTW tev real life  reputācija ir ļoti forša un neesmu es lecīgs tīnis, kas ielīdis pazīmēties vai politikas tēmas dzīt. 

 

[Jurkins]

Nu pag, @rnxx, kā var būt gandrīz 100%? Ar ko koģenerācijas stacija atšķiras no TECa?

Cik esmu lasījis (vairāk gan draudzējos ar krievu val. nevis angļu), tad TECiem ar (nezinu īsto terminu) gāzes-tvaika (парогазовые турбины) ir līdz 0.63, reāli gan elektriskais ap 0.5. Nu un pēc tam tas ir jāreizina ar visu pārveidojumu "nī" garajā ceļā, kamēr tā enerģija nonāk līdz elektroauto riteņiem.

@Raimonds1, rēķināt Tu māki. Tagad sarēķini, cik vajag piem. derivācijas HESu (praktiski neiespējami LV) vai dublējošo gāzturbīnstaciju, lai nodrošinātu, ka elektrība ir 24/7/365. Atceries, ka laikā, kad pūtīs vējš, tās gāzturbīnstacijas stāvēs dīkā. Var jau teikt, ka tanī brīdī pirksim elektrību no citiem. Bet kādu tie citi nosauks cenu, ja Tu šiem pateiksi...es, nu te, hmmm pirkšu no jums nezinu kad, nezinu cik...

 

edit: Es pat teikšu skarbāk. Tāds termins "koģenerācija" ir vareno piznesmeņu mārketings.

Labots Septembris 14, 2018 - Jurkins

[rnxx]

Derivācijas HESiem parasti ir maza ūdenskrātuve. Narvas HES ir vienīgā lielā aizsprosta- derivācijas HES Baltijā. 

Jurkins, nu TECiem vai GTES ir divi varianti pa lielam;  tvaika turbīna vai gāzturbīna. Ja taisa modernu un dārgu gāzturbīnu, tad vienalga paliek nikni tvaiki izejā, ko var izmantot otra (zemspiediena) turboagregāta darbināšanai + izejas gāzes nedaudz paplildus pasildīt katlu apkurei utml. 

Izejas gāzu t° no dūmeņa tad ir niecīga, bieži jātīra. 

Es nerakstīju 100% pat par hidroagregātiem, tāda NAV. 

Rakstīju par silmumstacijām, ka ar 60% gandrīz ( labi, japāņiem ir 62%) koğenerācija, bai ze vei ar recirkulācijas ūdeņu siltummaiņiem arī komplektā. Tas nav elektrība, bet elektrība+ zemspiediena tvaiks industrijai+ apkure un siltais ūdens kopā. 

Vismaz pirms gadiem vairāk nebija. Man par to tagad nemaksā, es kādu laiku jaunumus nepētu. Tomēr interese paliek, tāpat kā par šo to citu, par ko nemaksā. 

 

 

Mja, diezgan nekorekti aprakstīju pirms labojuma, tur piektdiena pie vainas. 

Labots Septembris 14, 2018 - rnxx

[binary]

pirms 2 stundām , Raimonds1 teica:

Hyundai IONIQ Electric 200 km 15,4 kWh/100 km

Looks good.

Elektrības cena, ja neskaita abonēšanas maksu - kaut kādi 0.15 €/kWh. Nobraucot 25k km gadā, 3850 kWh jeb 550-600 eiro.

Ar tagadējajiem auto ar šā brīža degvielas cenām par tādu nobraukumu sanāk vai nu €2300 (ģimenes dīzelis, vidēji 7.2 litri uz simtu), vai arī €3400 (otrs auto, benzīns, vidēji 10 litri uz simtu).

Paldies, atgādināji, ka būs jāapsver iespēju pirkt elektro auto, ja kaut kad saņemšos pirkt auto no salona. Vienīgi tas Hyndai tāds maziņš, vajadzētu kaut ko "ģimeniskāku".

Labots Septembris 14, 2018 - binary

[Jurkins]

Nu redzi, tur jau tā lieta. Kamēr elektroauto nav daudz, viss jau ir jauki. Bet, ja visu pasaules šoblu pārsēdinās uz elektro, tad siltumu no TECiem nebūs kur likt, būs jālaiž gaisā. Protams, var zīmēt visvisādas fantastiskas ainas. Piemēram, litija jonu aķu apmaiņas depozītus blakus vēja elektrostacijām. Jo šie ir jālādē tad, kad pūš vējš nevis tad kad vajag. Mēs pagaidām neprotam uzglabāt elektroenerģiju.

 

@binary, nu tak paņem nost degvielai nodokļus, kad taisi šitādus aprēķinus! Līdzko elektroauto kļūs masveidīgi, maksāsim nodokli tikai tā. Kādu? Izdomās.

[rnxx]

Kamēr ierēdņi neapķeras par akcīzes + PVN iekasējumu kritumu. Es neesmu skatījies par elektroauto, bet ~50% degvielas cenas zapravkā aiziet nodokļos utml. 

 

[saf]

 

Pirms 7 minūtēm , binary teica:

Looks good.

Elektrības cena, ja neskaita abonēšanas maksu - kaut kādi 0.15 €/kWh. Nobraucot 25k km gadā, 3850 kWh jeb 550-600 eiro.

 

 Nu un vai pa 10 gadiem cenas starpību ar dīzeli varēs atsist? Hren. Labi ja pa nullēm. Plus 10 gadīgs čakars ar mazo distanci. 

Nekāda izdevīguma pašlaik nav. 

[Didzis]

Pirms 13 minūtēm , rnxx teica:

~50% degvielas cenas zapravkā aiziet nodokļos utml

Man gan šķiet, ka nodokļos benzīnam vēl vairāk aiziet. Savukārt elektroenerģijai šo nodokļu nav un tapēc aprēķini tik saulaini. Tiklīdz elektoautiņu paliks vairāk, kautkāds nodoklis uzreiz tiks izdomāts. Nemaz nerunājam par pašu elektroautiņu, kura -cena ir augstāka par klasisku autiņuar iekšdedzes dzinēju. Tā starpība arī jāatpelna. Beigās čiks vien sanāk. Godīgā konkurencē elektroauto zaudē.

Labots Septembris 14, 2018 - Didzis

[rnxx]

Nuja, es tik smalki nepētīju, pirms gada viens degvielas koncerns publicēja lapā nodokļu masas procentu cenā zapravkā. Es no galvas. Man liekas, neste un lukoil ir publicēta info par nodokļu masas % cenā.

Jurkins, nedaudz uzkrāt, ja ir piemērots reljefs un baigi daudz piķa var ar HAES, hidroakumulējošo staciju. Kad tiklā izstrāde lielāka kā patēriņš, pumpē augšējā ūdenskrātuvē, kad vajag, laiž lejā caur turbīnu. Pārsvarā izmanto pumpjus - turbīnas, aka Marschbaha Vācijā, Kruonis Lietuvā. 

Arī zudumi : lietd koef pumpējot, lietd koef laižot lejā caur agregātu. Berzi ūdens spiedvados un trafu lietderību arī rēķina iekšā.

 

[AndrisBB]

Pirms 10 minūtēm , Didzis teica:

Man gan šķiet, ka nodokļos benzīnam vēl vairāk aiziet

Nodokļu likme ir skaidri zinama https://www.vid.gov.lv/lv/akcizes-nodokla-likmes-0

[Jurkins]

Pirms 2 minūtēm , rnxx teica:

a ir piemērots reljefs un baigi daudz piķa

Uzsvars uz Tevis teikto ?

[AndrisBB]

Skaidrs arī tas ka braukšana paliks ar katru gadu dārgāka, un neko tur nepadarīt, kāda tad starpība vai tā ir degviela vai elektrība, tikai tas ka elektrības gadijumā mazāk gāzes pilsētā.

[rnxx]

Nav mana ideja; es neesmu būvniecības vai kur nu vēl hidrobūves speciālists vai tāmētājs. 

HAES būves izmaksas uz uzstādītās jaudas kW ir statistiski apkopotas, rezultāti atrodami google, figurē mācību materiālos un promocijas darbos utml. 

[binary]

Pirms 17 minūtēm , Jurkins teica:

@binary, nu tak paņem nost degvielai nodokļus, kad taisi šitādus aprēķinus! Līdzko elektroauto kļūs masveidīgi, maksāsim nodokli tikai tā. Kādu? Izdomās. 

Nodokļus tāpat maksājām, maksājam un maksāsim. Tam pašam dīzelim un benzīnam arī nodokļus cels vēl un vēl (un nemaz necenties pārliecināt, ka tā nebūs).

 

Pirms 12 minūtēm , saf teica:

 Nu un vai pa 10 gadiem cenas starpību ar dīzeli varēs atsist? Hren. Labi ja pa nullēm. Plus 10 gadīgs čakars ar mazo distanci. 

Zini, man ikdienā pilnīgi pietiek ar 200km distanci (sanāk gana laba rezerve). Pāris reizes gadā, kad sanāk garāks brauciens, var paņemt vai nu otru auto (otram ikgadējais noskrējiens krietni mazāks, elektro noteikti neatmaksāsies), vai kaimiņa auto, vai nomas auto - variantu netrūkst, nekāda lielā čakara principā nav. Toties atkrīt mūžīgais čakars ar DUS apmeklēšanu

 

Par cenas starpības atpelnīšanu - nezinu, jārēķina. Dīzeli jau arī nez vai ņemtu pašu vājāko.

 

Vot kā man pietrūkst tajos tagadējos elektro auto - iespēja mājas apstākļos ērti nomainīt bateriju. Ja to vēl ieviestu, tad ko dabūnam - kamēr ar vienu bateriju braukā, tikmēr otra mājās lādējas no saules paneļiem. Un ja kādam saule aiz loga nespīd, tad, kā saka, pats vainīgs

 

Kāda piedziņa ir tiem elektro auto? Priekšējā, pakaļējā, awd? Ja nav awd, tad tas arī varētu būt par iemeslu, kāpēc pagaidām uz viņiem neskatīties…

[AndrisBB]

Jāņem arī vērā fakts, ka pa lielam degvielas izmaksas uz kopējiem auto izdevumiem būtisku lomu nespēlē.

Ja pieņem ka visvairāk pārdotie auto EU ir Golf, Clio, Polo un Fiesta, kuri maksā viduvēji robežās no kādi 12 - 20k, tad gada izmaksas pieņemsim 3 - 5k. Viduvējais eiropietis nobrauc ap 13k, kas izmaksā ap 1000 EUR. Apdrošināšana, visādi servisi un citi štrunti apmēram tikpat.

Auto visam mūžam ar vairs neviens nepērk, cik lasiju vienā rakstā tad tagad 70 - 80% auto tiek pārdoti izmantojot PCP un vienīgā lieta kas pircējus interesē ir cik būs depozīts un cik ir mēnešmaksa, cik izmaksā pats auto un kāda atlikusī vērtība pēc tiem 4 gadiem nevienu īpaši neuztrauc, kad termiņš beidzās tad aizden auto atpakaļ un dabon jaunu.

Labots Septembris 14, 2018 - AndrisBB