Jump to content

Matemātika piektdienai


vvv
 Share

Recommended Posts

Izlasīju, ka šis ir ļoti populārs matemātikas uzdevums, drīzāk rotaļa, nevis uzdevums.

Doti četri skaitļi, visi četri četrinieki:

4

4

4

4

Un dotas matemātisko darbību zīmes:

+ (plus)

- (mīnus)

× (reizināšanas zīme)

/ (dalīšanas zīme)

() (iekavas)

, (decimāldaļas atdalītājs, šajā gadījumā komats)

^2 (kāpinātājs kvadrātā)

sqrt (kvadrātsakne)

! (faktoriāls)

Uzdevums - lietojot šos četrus četriniekus (obligāti jābūt lietotiem visiem četriem) un tikai dotās matemātisko darbību zīmes (nav obligāti jābūt lietotām visām, vienu zīmi var lietot vairākkārt), uzrakstīt visus veselos skaitļus no 0 līdz 50.

Piemēram: 44 - 44 = 0; 44/44 = 1 vai (4 + 4)/(4 + 4) = 1 ...

Saprotams, ka iespējami dažnedažādi varianti. Saprotams, ka vieni skaitļi ir uzrakstāmi ļoti viegli, bet pie citiem būs diezgan galva jāpalauza.

Vietnē, kur uzdevumu izlasīju, bija prasīts atrast skaitļus no 0 līdz 50. Bet turpat bija minēts, ka ļaudis ir atraduši atrisinājumus visiem veseliem skaitļiem līdz 1000, es domāju, gan jau ir atrasts arī vēl lielākiem skaitļiem.

Varbūt kādā garlaicīgā brīdī, atcerēsieties par šo uzdevumu un to risinot garlaicību kliedēsiet.

Link to comment
Share on other sites

  • 2 weeks later...

Pārmijnieka problēma iz vikipēdijas nav matemātiska problēma.

Apraksta teksta turpinājums vispār ir tukša prātuļošana, pieminot nosacījumā neminētas iespējas, kuras prātos parādās no zila gaisa. 

Ekonomists ieteiktu novirzīt tramu tur, kur 1 cilvēks nevis 5 cilvēki. 

Prātuļotāji filozofētu ilgi un dikti. Jūtīgie raudātu. 

Pārmijnieka problēmu izmanto psiholoğiskajā testēšanā, ne matemātikā vai filozofijā.

 

 

 

  • Haha 1
Link to comment
Share on other sites

  • 1 month later...

Man te nesen bij neliela pasēdēšana un apspriežamā tēma bij nevis beibes, bet, ka šur tur svētkos šauj gaisā ar ieročiem svētkos un pēc tam, lodēm krītot lejā, cieš cilvēki Tad nu radās jautājums - kas notiek, kad ar kārtīgu medību loku izšuaj bultu gaisā un paralēli ar pistoli lodi blakus? Tb, kā nāks lejā bulta un lode. Mans viedoklis bij, ka tomēr visādi ārējie spēki to bultu vairāk bremzēs un lode būs kaitīgāka, bet bija arī savādāki viedokļi (vakuumā skaidrs, bet nu tā - dabā). Kā tad tur sanāk? Te daudz gudrenieki tusē, gan jau apskaidros, tas toč nav mans lauciņš fizikā...  

Link to comment
Share on other sites

Būtu labāk paši šāvuši gaisā un tad rezultātus apkopojuši...

Lai gan paralēli, filmēt arī vajadzētu...

Drošs paliek drošs...?

Link to comment
Share on other sites

pirms 5 stundām , Racer teica:

pēc tam, lodēm krītot lejā, cieš cilvēki

 

Necieš! Šo mythbusters baudīja. Ķermenim brīvi krītot ir atmosfērā ir max ātums ko viņš var sasniegt. Tas ir ātrums pie kura gaisa pretestība ir vienāda ar zemes pievilkšanās spēku un vairāk ķermenis nepaātrinās. 

https://slate.com/news-and-politics/2011/03/can-falling-bullets-kill-you.html?via=gdpr-consent

Ja nepaveicas - ādu var pārsist, bet neko vairāk. Nē nu ja trāpa acī.... :D

 

Bulta - smagāka, aerodinamiskāka. Beigu ātrumam vajadzētu būt lielākam. Un tā kā bulta smagāka - nodarītie bojājumi pie mazāka ātruma lielāki. Bultai vajadzētu būt bīstamākai.

Bet nu jaunā mythbusters sērija jāgaida ;) 

https://www.wired.com/story/can-an-arrow-fired-straight-up-fall-fast-enough-to-kill-you/

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

1 stundu atpakaļ, binary teica:

Notable incidents"

Cik lasīju, tad šajos gadījumos tomēr netika šauts 90 grādu leņķī.  

Bet šaujot 45 grādos jau cits aprēķins un šāda lode var nogalināt. 

 

Link to comment
Share on other sites

Mhm...  :D   Un tagad kāds var iesniegt Satversmes tiesā vai kā tā, ka prasība ieroču lietošanas/uzturēšanas/nēsāšašanas nolikumā prasa, ka vispirms ir jāizdara šāviens gaisā un tikai tad drīksti kādam šaut. Kā nekā - gaisā izšautā lode var kādam trāpīt. Pie tam pilnīgi cilvēkam no malas :D

A tā - lode gāzīsies lejā kā parasts štrunts(pa lielam - pofig), bulta, viņai ir spārni etc - lidos lēnāk, toties tur kur viņai jābūt un arī nebūs spēks lai kaut vai izblieztu cauri kreklam....

Link to comment
Share on other sites

 Pirms 1.pas kara un tā sākumā bija eksperimenti. Bumbas nebija tik tehnoloğiski attīstītas. Ğenerāļi pasūtīja tērauda bultas — stienīšus ar asu galu. Izbēršanai no lidmašīnas 100 - 500 m augstumā. Mirstība nebija tik liela kā cerēja, sāka ražot mazas bumbas pa 5 - 25 kg katra. 

No 50m + augstuma gramus 100 smaga bleķa bulta  protams nobeigtu.

 

 

 

 

 

Labots - rnxx
Link to comment
Share on other sites

Khmm, pardon ka patraucēju, bērnībā pa vasarām regulāri peldējāmies karjērā kam blakus mednieku šautuve bija. Tad lūk, diezgan bieži, peldes laikā, turpat vien blakus kādu 10m attālumā skrotis gāzās ūdenī. Pašam pa tiešo ne reizes nav trāpījis, bet nekādu paniku to gāšanās ūdenī neizsauca - efekts bija apmēram tāds kā kāds cilvēks ar visu spēku sviestu tās ūdenī, nekas īpaši vairāk. Speciāli šaušanas laikā tieši tai vietā iepeldēt neviens īpaši necentās, bet arī nekādus baigos līkumus apkārt arī nepeldēja, jo raugi, bij interesanti skatīties kā virs galvas šķīst keramikas šķīvīši, ja kāds trāpīja. Vēl varēja paši salasīt nesašautos šķīvīšus un vēlāk mest pa sienu lai šķīst, kā arī, nu kur nu bez tā... uzlauzt šķīvīšu automātu kazemātus un pašiem pa krēslu pašaudīties.

Labots - abi
Link to comment
Share on other sites

pirms 2 stundām , rubb teica:

A tā - lode gāzīsies lejā kā parasts štrunts(pa lielam - pofig), bulta, viņai ir spārni etc - lidos lēnāk, toties tur kur viņai jābūt un arī nebūs spēks lai kaut vai izblieztu cauri kreklam.... 

Spārni, lēnāk, etc, blah blah blah…

Farthest archery target hit (male) - 283.47m, šāva cilvēks bez rokām (tāds, ziniet, piedzima). Nevis vienkārši kaut kur aizšāva, bet trāpīja tur, kur tēmēja.

The furthest an arrow has flown is 1854 metres, shot with a footbow.

The record for a modern recurve bow is 1222 metres. (recurve bow - latviski zināms kā olimpiskais loks, tāds, ar kuru piedalās olimpiskajās spēlēs)

 

Spārni to bultu var smuki iegriezt. Ielejas parādītos galus rokā turējis neesmu, bet nu pat visparastākie, vislētākie gali ir gana spici, lai ne tikai cauri kreklam izblieztu, bet arī lēnām ieurbtos gaļā. Atceros, štruntīgas bija tās reizes, kad ar to "lēnāk" ātrumu trāpa mērķa rāmī (kokā)… Pēc tam ilgi var pie tā mērķa nostāvēt, kamēr bultu izvelk.

 

Ar bultu dabūt nav gadījies, bet nu noteikti negribētos - IMHO spēka viņai gana, lai tomēr izdurtos cauri tam kreklam. Arī tad, ja tā "krīt no gaisa".

 

Da i vispār… youtube. Michael Arrowood komentārs:

Citēt

I have some practical experience with this. When I was a (stupid) teenager I shot an arrow with a field point as straight up in the air as I could (45# recurve bow). I saw it flip when it reached the top of its trajectory, and then lost sight of it.

I came down about 30 feet from me in a gutter of our house. It penetrated the steel gutter (not aluminum - this was in the 1970's) by about 10" when it hit. It is not safe to shoot arrows straight up under any circumstances!

Nez, ja jau tēraudam iziet cauri, tad kādus gan @rubb kreklus nēsā, ja bulta tiem krekliem netiek cauri?

 

 

Ekk, sagribējās loku izvilkt… Tagad jau laikam spēka vairs nebūtu pat stiegru uzlikt, kur nu vēl normāli pašaut pāris stundas :D

 

Labots - binary
Link to comment
Share on other sites

Galvenais nejaukt kas ir brīvā krišana(uzbliez gaisā un nāk lejā ņemot vērā otro ņūtona likumu)  un tiešais trāpījums..

Link to comment
Share on other sites

No lidmašīnām nometamās bleķa bultas pauri varējušas pārśķelt.

100 gramus smaga flechette no 500m augstuma. 

Loks, ar to reti kurš māk šaut. Indiāņi prata, tagad tikai sportisti. Dārgs sports elitei. 

Spēks it kā varētu būt liels. 

Aprēķinam: 1. Loka stiegra uzvilkta ar 20kg spēku, atbrīvojot pārvietojas 0,2 metrus.  Cik džouli var sanākt? 

Bultas masa 50 grami, cik ātri lidotu bulta? 

 

 

Labots - rnxx
Link to comment
Share on other sites

Kādreiz varēju ar parastu kaķeni kokam zaru nošaut kā ar nazi nogriezt līdz 6m attālumam. Pēc rnxx parametriem aprēķināt nesanāks - kaķenei svarīgi bij kāda, cik ātra bija gumija, lokam gan jau ka tas pats - kā to parametru matemātiski pareizi nodēvēt, es nezinu, bet tas apraksta to cik ātri loks/kaķene izsviež priekšmetu un tam ir tik aptuvena korelācija ar pielikto spēku. 


Kaķenei varētu būt ap 30 kg, lokam kudi vairāk

Link to comment
Share on other sites

Pirms 9 minūtēm , rnxx teica:

Loks, ar to reti kurš māk šaut. Indiāņi prata, tagad tikai sportisti. Dārgs sports elitei. 

Cik nu dārgs. Var jau ņemt loku par €2k un katru sezonu pa karbona bultu komplektam par €75/gab vai cik nu viņas tagad maksā (kopā vienai sezonai kādas 12gab vajadzētu), bet var to visu darīt arī ~10x lētāk.

Tā mācēšana drīzāk atkarīga nevis no maciņa biezuma, bet no apņēmības - jāstrādā, jāstrādā un vēlreiz jāstrādā.

 

@rubb, nejaucu. Tie angliskie tekstiņi bija tāpēc, lai saprastu, ka loks nav kaut kāda rotaļlieta, kas bultu nosviež turpat pie kājām. Ar visu to, ka šāviena brīdī bulta ir dažas reizes lēnāka nekā lode, tās bultas var aizlidot visnotaļ tālu (lodes, protams, 2x vai pat 3x tālāk, lai arī lodes sākotnējais ātrums ir vēl dažas reizes lielāks).

Savukārt tas komentārs par tērauda notekcauruli ir tiešā pretrunā ar tavu komentāru, ka krītoša bulta pat kreklam cauri netiks.

Mythbusters esot kaut kādā sērijā šo pētījuši, secinājums esot bijis, ka gaisā izšauta bulta varot būt letāla. Tagad atrast to sēriju gan man neizdevās.

 

 

Link to comment
Share on other sites

Es pieļauju ka bulta ir ap 5x smagāka par lodi, bet abām ir aptuveni līdzīga gaisa pretestība gāžoties  uz zemi, varbūt bultai pat mazāka, jo lode jau nu gan kūleņos

Labots - abi
Link to comment
Share on other sites

Neņemot vērā ātrumus, sanāk aptuveni 20J ( brutāli rēķinot ). 

Ja pieņem 19,6J, tad sanāk ~28m/s ar 0,05 kg bultu. 

Lokam it kā varot būt 50J jauda, tad sanāktu, ka 50gramu bulta iet aptuveni 44,5m/s,  tad iznāk ~ 49,5J.

 

Cik sver sporta loka bulta? 

 

Pirms 5 minūtēm , binary teica:

 

@rubb

 

 

Tur jau tā nelaime, ka daudz jātrenējas. Sportisti ikdienā trenējas daudzas stundas. Vajag vidi, relaksāciju. 

Link to comment
Share on other sites

Nezinu kā un ko tur rēķini, bet ar kaut kādu 3 džoulu gaisa šauteni bleķa bunžas var caurumot uz nebēdu

Link to comment
Share on other sites

Nomešanai no lidmašīnām izvēlējās bleķa bultas, nevis lodes. 

Pie vienāda svara gara bulta izdara lielāku triecienu uz pirmā kontakta virsmas platības vienību, krītot no lidmašīnas uz paura.  T.i, iziet cauri paurim. Metot no 100 — 500metru augstuma. 

 

 


Pirms 1 minūtes , abi teica:

Nezinu kā un ko tur rēķini

Ja masa 0,05kg un ātrums 44,5m/s, tad aprēķins:

1. Masa kg/2   reizinām ar 44,5 un atkal ar 44,5

0,025○44,5○44,5= 49,5 J

 

Gaisenei ar 3 J? Nezinu. Pamēğināšu. 

0,5gramu lodīte ar 100m/s = 2,5J

 

Link to comment
Share on other sites

No 12 džouliem ir nepieciešama ieroča atļauja, pielīdzinās ugunssierocim. Sarēķinātie 50 J gan jau ka var zirgu nogāzt

Link to comment
Share on other sites

Tas attiecas uz pneimatiku! Tur viņa virs 12J skaitās trakāk kā karabīne.

Lieljaudas pneimatiskais ierocis! Lieljaudas. 

Medību karabīne vismaz nedefinējas kā LIELJAUDAS. 

 

Piemēra lokam bija 20J, otrajā piemērā 49,5J. Aptuveni. 

 

Kaķenei jauda var būt virs 12J, mierīgi.  

Piemērs, 16kg atvilkšanas spēks, iztaisnošanās distance 0,2metri būs jau 16J, ja nekļūdos. 

 

Link to comment
Share on other sites

Tais aprēķinos kaut kas ir no gaisa parauts. Kaķenei ir tā - lēna gumija ar lielu pielikto spēku var izšaut lielu akmeni kaut kādā attālumā, vai vieglu akmeni mazākā attālumā, bet ātra gumija var izšaut mazu akmeni jūtami tālāk, vismaz x1.5-2, smagu akmeni viņa neizšaus, jo pārtrūks. Materiālam ir kaut kāda individuāla spēja tādā vai savādākā ātrumā pārvērst spēku akmeņa/bultas paātrinājumā. Kaut kāda inerce, vai nez kā vēl to nodēvēt, tā jāņem vērā lai nesanāk vājprtātīgi 50J

Link to comment
Share on other sites

50J nav vājprātīga jauda. Tāda it kā esot lokiem, nezinu par lokiem neko daudz. 

Cik sver sporta loka bulta? Gramos? 

 

Pneimatikai ir citi likumi. Rīks ar stobru, valdībām no tās bail. 

U.K <16,3J , Igaunijā 4,5mm pneimatikai nav jaudas ierobežojuma,

Polija 17J, Krievija 7,5J, Latvija 12J. 

Krievijā daudzi taisa apgreidu pneimatikai, ap 200m/s ar 0,5gr (ap 10J) uzkačā. Ekspertīzi tur taisa tikai tad, ja ierosina krimināllietu. Par pneimatikas appu tur ir tikai administratīvais, attiecīgi fufels.

LV 10J pneimatika var būt, Krievijā vajag atļauju priekš 10J. 

 

 

 

 

 

Link to comment
Share on other sites

Pirms 1 minūtes , rnxx teica:
Pirms 2 minūtēm , rnxx teica:

LV 10J pneimatika var būt,

Ar ko viņa šauj, ar svinu, vai plastmasas lodītēm.

 Plastmasene no 20m sasit šampja pudeli lupatās.

 

Link to comment
Share on other sites

Pirms 45 minūtēm , rnxx teica:

Neņemot vērā ātrumus, sanāk aptuveni 20J ( brutāli rēķinot ). 

Ja pieņem 19,6J, tad sanāk ~28m/s ar 0,05 kg bultu.  

Lokam it kā varot būt 50J jauda, tad sanāktu, ka 50gramu bulta iet aptuveni 44,5m/s,  tad iznāk ~ 49,5J.

Pameklējot datus par kaut kādiem kompaktniekiem, ir arī 300 un 370 FPS (feet per second) jeb 90-110 m/s. Olimpiskajam varētu būt kaut kas ap 200 FPS (~60 m/s), tā vismaz google saka.

Labots - binary
Link to comment
Share on other sites

Vārnu pats esmu nošāvis lidojumā ar parastu kaķeni kādu 10m attālumā, pīli ar zem 3J šauteni pagriezienā uz 180 grādiem 20m attālumā kā 2 pirkstus...  Ar jaudīgāku ieroci neko nošāvis neesmu, bet, pēc sajūtām, tie paši 12J tuvā distancē pret cilvēku varētu būt visnotaļ pietiekami letālām sekām ja pareizā vietā trāpa. Nu ar 50J tur točna var nomočīt

Labots - abi
Link to comment
Share on other sites

Pirms 31 minūtēm , binary teica:

Pameklējot datus par kaut kādiem kompaktniekiem

Tikko paskatījos, bultas esot 350 — 500 granus smagas.

Līdz ~32 grami sanāk. 

Iznāk, ka varētu ar 32 gramus smagu bultu sasniegt vairāk kā 45 m/s. 

Masa mazāka kā domāju. 

Neko no tiem lokiem nesaprotu. Kaķenes bērnībā taisīju. 

Pirms 33 minūtēm , abi teica:

 pīli 

Pīļu medībām efektīvi lieto bises. Efektīvi. Jāstājas medniekos, kārto ekšus, atļauju, nopērk bisi. 

 

Diez vai 12J var nomušīt ko lielu. Aci izšaut un tikt cietumā noteikti var. 

Pneimatika mazjaudas priekš plinking, apmācības, sporta. 

 

Link to comment
Share on other sites

Vēl vajadzētu apspriest arī arbaletus - bultas mazākas, vieglākas... bet bliež ne sliktāk, kā kaut kāds makārs :)

Link to comment
Share on other sites

superKrona
pirms 10 stundām , ieleja teica:

Tb, kā nāks lejā bulta un lode.

Nu alimentārā fizika jau bišķ piemelo, apgalvojot, ka lejā mauc pa to pašu ātruma grafiku, kā augšā, lai gan dzīvē tā naf.

Tamdēļ būtu jābūt, ka jo augstāk uzlido, jo ilgāk plivinās zemē (uz Zemi).

Link to comment
Share on other sites

inteens

Kādēļ tavā postā izveidojies tāds "citāts", es nekur nerakstīju vārdus svina vai vārdus plastmasa.

Kas tā par lažu? 

_

Pārējais. 

Lokiem izrādās ir pilns internets par bultu ballistiku, tabulas utml. 

Primitīvi.

Klasiskajā piemērā; nometot taisni !!! vienu 10gr smagu bultu un 10gr smagu apaļu vai iegarenu puslodi no augstuma, mērķa perforācija ar bultu būs lielāka. Trieciena spēks pret trieciena laukumu pirmajā sadursmes ciklā bultai būs lielāks. 

Apaļa lode vs garš, noasināts stienītis. No vienāda augstuma ar vienādām masām. Mērķis vienāds. 

 

 

 

Labots - rnxx
Link to comment
Share on other sites

pirms 3 stundām , rnxx teica:

Kas tā par lažu? 

Nezinu, tā sanāca.

Nomet uz vienas kājas1kg  vates, uz otras 1kg dzelzs, un pasaki, kurš smagāks.

Matemātika pirmdienas vakaram:biggrin:

Link to comment
Share on other sites

Pirms 18 minūtēm , inteens teica:

kurš smagāks.

Smagums jau vienāds, bet sekas būs dažādas! :biggrin:

Link to comment
Share on other sites

Pirms 25 minūtēm , inteens teica:

Nomet uz vienas kājas1kg  vates, uz otras 1kg dzelzs, un pasaki, kurš smagāks.

Ja metam vakuumā, ta po vai tā ir vate, vai dzelzs!

Bet metot uz planētas zeme, kur ir gaiss - vate ar daudz lielāku virsmu sasniegs daudz mazāku ātrumu, jo gaisa pretestība  lielāka! Līdz ar to vate neko neizdarīs, bet dzelzs gabals salauzīs kāju! 

Link to comment
Share on other sites

Hujova eksperdi! Nometot vakumā no 10m 1 kg vati, tā kāju salauzīs ko, a? A 1 kg hanteli? Tur ir pavisam cits parametrs jārēķina, ja reiz uz to iziet...

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Metāla lode nogalina, gumijas rada traumu, abas sver vienādi, abas lido ar vienādu ātrumu, starpība ir tajā ka sadursmes brīdī metāla lode gandrīz visu savu kinētisko enerģiju atdod uzreiz, bet gumijas lode ir mīksta un uzkrāto kinētisko enerģiju atdot pakāpeniski, jo deformējas.


Ja grib aprēķināt šāviena/kritiena sekas, tad ir jārēķina tas ar kādu paātrinājumu tiks izkustināta cietušā matērija.

Labots - abi
Link to comment
Share on other sites

Izklausās puslīdz loģiski, tikai gumijas lodei uz to  pašu apjomu masa mazāka, dēļ blīvuma.

te labāk iederās baskebola buNba un.. teiksim, aizdedzes svece. Pa ķirbi.. slabo?

 

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...