Didzis Oktobris 28, 2014 Share Oktobris 28, 2014 Raksturpretestība jāmēra pastiprinātājam un skaļruņiem. Man gan labāk patīk mērīt pastiprinātāja izejas pretestību un skaļruņa ieejas pretestību, kas būtībā ir taspats, tikai termins nav tik kruts. Vadiem mēra viļņa pretestību. Nu tā vismaz pieņemts radiotehnikā. Ja skaļruņa pretestība ir mainīgs lielums no frekvences, tad, simetriskas līnijās, viļņa pretestība, pie visām frekvencēm, ir vienādāka. Vārdu sakot kabelim nav nekādas raksturpretestības!!! Baigi negribas strīdēties par teminiem. Man jau veca krievulaiku izglītība un modernos anglicismus es nezinu, bet galvenais ir saprast lietas būtību. Apčakarēsimies mēs ar ģenerātoru un voltmetru mērīt tās pretestības. Zemfrekvencē tas būtu jādara ar skaņukartes un attiecīgas programas palīdzību. Savukārt uz augšējām frekvencēm kabeļiem ar vektoru analizatoru. Tas uzreiz uzrādīs skinefekta un diaelektriķa zudumus. Ar augstfrekvenci man tā kā viss būtu skaidrs, bet uz apakšējā gala varbūt osscar var kādu ideju un programu pames, lai dators uzreiz uzzīmē pretestības raksturlīknes. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ju Oktobris 28, 2014 Share Oktobris 28, 2014 Ja kāds saņemsies mērīt, varu uzcienāt ar Dayton audio Wooofer tester 3. It kā paredzēts skaļruņiem, bet var arī Z līkni nomērīt tā saucamajā dzirdamajā diapazonā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
normundss Oktobris 28, 2014 Share Oktobris 28, 2014 (labots) Izķeksēju vēl divus pilnīgākus Bateman papīrus no Wayback.org arhīva: CABLESRC.pdf Cables_at_AF.pdf Ja skaļruņa pretestība ir mainīgs lielums no frekvences, tad, simetriskas līnijās, viļņa pretestība, pie visām frekvencēm, ir vienādāka. Vārdu sakot kabelim nav nekādas raksturpretestības!!! Baigi negribas strīdēties par teminiem. Man jau veca krievulaiku izglītība un modernos anglicismus es nezinu, bet galvenais ir saprast lietas būtību. Latviskajos terminos es tiešām varu kļūdīties, bet tā characteristic impedance par ko es domāju un ko apraksta iepriekš redzamā Zo formula ir piemērojama tieši līnijām, un tā mainās atkarībā no frekvences. Kaut kā jāsaprot kas ir kas lai mēs nerunājam par dažādām lietām. LZA AkadTerm datubāzē characteristic impedance tiek tulkots kā raksturīgā pretestība jeb raksturpretestība. Krieviski tas sanāk Характеристическое сопротивление волны. Droši vien tā pati "viļņu pretestība" vien ir. Saskaņā ar LZA terminoloģiju, skaļrunim kā slodzei ir impedance jeb pilnā pretestība jeb kompleksā pretestība, un tas nu nav tas pats, kas raksturīgā pretestība. (LV impedanceDefinīcija: (elektrībā) Maiņstrāvas elektriskās ķēdes pilnā pretestība, kas satur gan omisko, t. i., parasto, pretestību, gan arī indukcijas spoļu un kondensatoru radīto pretestību. B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 1989) Šeit piemēram ir koaksiālā kabeļa characteristic impedance, kas, frekvencei pazeminoties, krietni pieaug. Avots: Characteristic Impedance of Cables at High and Low Frequencies. Šeit ir divu akustikas kabeļu mērījumu paraugi no Bateman papīra. Tāda veida kabeļu raksturojumu es gribētu 1)redzēt samērītu un 2) iemācīties samērīt pats: Otra interesantā štelle ir atstarojumi, ko "redz" pastiprinātāja izeja. Lai tos apskatītu, vajag zemās frekvencēs strādājošu reflection bridge (atkal nezinu pareizo latvisko terminu, bet cerams radio cilvēki zinās kas tas par verķi, ar ko skatās atstarojumus līnijās). CABLESRC.pdf papīrā ir aprakstīts, kā tādu uzbūvēt. To es varētu pats izdarīt, nekā diži sarežģīta tur nav. Skaļruņu impedanci skaņas kartes diapazonā var triviāli samērīt ar Limp programmu no ARTA komplekta. Problēma (cerams, atrisināma) ir samērīt impedanci augstākās frekvencēs līdz tiem 10-15-20MHz. Audio frekvencēs šādu bildi var elementāri uztaisīt dažās sekundēs: Zemfrekvencē tas būtu jādara ar skaņukartes un attiecīgas programas palīdzību. Savukārt uz augšējām frekvencēm kabeļiem ar vektoru analizatoru. Ar skaņu karti var samērīt labākajā gadījumā līdz 96kHz (ar 192kHz sampling frekvenci). Kāda ir zemākā frekvence Tavam vektoru analizatoram? Nesanāk liels pārrāvums? Kā vienkāršāk skandu pretestību samērīt augstās frekvencēs? Labots Oktobris 28, 2014 - normundss Link to comment Share on other sites More sharing options...
Tornis Oktobris 28, 2014 Share Oktobris 28, 2014 mhm mhm. Tagad ņemsim analizatoru, kas paredzēts līdz gigaherca joslai , lai mērītu atstarojumus fīderī, pa kuru gāžas 100kW radiofrekvencē no 200 līdz 600 MHz un provēsim mdf kastei ar haotiski savītiem vadiem nomērīt atstarojumus. No šo parametru viedokļa tur viss ir līdzstrāvai projektēts un rēķināts... Link to comment Share on other sites More sharing options...
ju Oktobris 29, 2014 Share Oktobris 29, 2014 Kur ir fiška iespringt uz to diapazonu ievērojami virs audio frekvencēm?! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Oktobris 29, 2014 Share Oktobris 29, 2014 Normundss, Jā,ar tiem terminiem mēs iebrauksimauzās. Vajag nevis terminus pētīt, bet saprast lietas būtību kabeļos. Viļņa pretestība līnijai ir nemainīga no frekvences. Tas ir kā nemainīgs reizesrēķins. Radiotehnikā mēra zudumus līnijā .Loģiski tak. ka, ja mēs 100m garā tumbas vadā , no pastiprinātāja, iedosim 1W, uz skaļriņiem tik daudz nebūs. Zudumi kabelī ir atkarīgi no vadu omiskās pretestības ,kuru mēra ar līdzstrāvu kā arī zudumiem no skinefekta un zudumiem dielektriķī , kas ir ap dzīslu u.t.t.. Skinefekts un zudumi dielektriķī ir tieši saistīti ar frekvenci. Jo augstaka frekvence, jo zudumi lielāki. Droši vien ar zudumiem tiek domāta tā "raksturpretestība". Cik bišku palasīju to Bateman, tad man kautkā viss neizskatās nopietni un kad ieraugu simulācijas programas, tad zosāda uzmetas. Jāmēra viss ar mēraparatiem, nevis teorētiskas datorprogramās! Nu nemēra radiotehnikā kautkādas nenoslogotas līnijas mistisku "Zopen" pretestību. Līnijai ir jabūt noslogotai ar attiecīgu pretestību, kāda ir kabeļa viļņa pretestība un tad mēra zudumus kabelī pie dažādām frekvencēm. Var jau būt man vecolaiku izglītība, bet kabeļu lietās gan nekas nav mainījies un arī nevar mainīties. Jā, var izmērīt līnijas kapacitāti un induktivitāti, tad aprēķinat viļņa pretestību. Var tādam kabelim nomērīt, kā kondensatoram, ESR, kas arī varētu būt aktuāli. Tāpat, tehniski nepareizi, ar nesimetrisku 50 omu ģenerātoru mērīt simetrisku līniju, kurai viļņa pretestība vismaz divreiz augstāka. Tur vajag salāgošanas transformātoru, vai uz pretestībām salāgotāju starpā. Vārdu sakot, vajag vienoties, ko tad mēram? Mērīt kauto uz plikiem kabeļa galiem, no radiotehnikas viedokļa ir pilnīgi garām Link to comment Share on other sites More sharing options...
Tornis Oktobris 29, 2014 Share Oktobris 29, 2014 tas gan, neslogotu līniju nemēra. Link to comment Share on other sites More sharing options...
normundss Oktobris 29, 2014 Share Oktobris 29, 2014 Jā,ar tiem terminiem mēs iebrauksimauzās. Vajag nevis terminus pētīt, bet saprast lietas būtību kabeļos. Piekrītu , bet mani ļoti mulsina Viļņa pretestība līnijai ir nemainīga no frekvences. Jo tas raksturlielums, ko es gribu nomērīt ir pat ļoti atkarīgs no frekvences. Ja Tavas radiotehnikā izmantotās mērījumu metodes neataino šo raksturlielumu, tad vajag izmantot citas piemērotākas metodes. Tāpēc vēlreiz mēģināšu paskaidrot, ko tad īsti gribu nomērīt. Pamata cepiens ir par "vadiem". Tāpēc es skatos uz vairāk kā 100 gadus veco "telegrāfistu vienādojumu", kas apraksta pārraides līnijas īpašības jebkurā frekvencē sākot no līdzstrāvas. Tevis pieminētais skinefekts šajā vienādojumā izpaužas kā R atkarība no frekvences. where is the resistance per unit length, considering the two conductors to be in series, is the inductance per unit length, is the conductance of the dielectric per unit length, is the capacitance per unit length, is the imaginary unit, and is the angular frequency. Sākotnēji to izmantoja telefona līnijām, tas ir piemērojams arī elektropārvadē, radiotehnikā un visur citur, kur pa vadiem tiek pārraidīta "elektrība". Tātad arī audio tehnikā. Tikai mums šeit diez vai interesē zudumi līnijā 1GHz frekvencē, bet gan citi aspekti. Aizmirstam uz brīdi par radio lietām, Batemanu un manis piedāvātajām metodēm. Telefona vads ir daudz tuvāks skandu kabelim. Šeit ir tipiska telefona kabeļa fundamentālie raksturlielumi no http://en.wikipedia.org/wiki/Telegrapher%27s_equations. Vai Tu vari nomērīt analoģiskus raksturlielumus vismaz vienam lētajam vadam un vienam hifirastiskajam? 1Hz frekvencē es pat neprasu. Izmanto jebkādas metodes, ko Tu kā mērīšanas eksperts uzskati par piemērotām. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Oktobris 29, 2014 Share Oktobris 29, 2014 Saku godīgi, no telefonijas un telegrāfa neko nezinu. Cik saprotu, telegrāfs ir miris kā suga. Labi,ne par to. Līnija paliek līnija un vai tas koaksiālais kabelis, vai vītais pāris, vai gaisvadu drātis uz porcelāna izolātoriem, visam ir viļņa pretestība un tā nav atkarīga no frekvences. 50 omu koaksiālajam kabelim gan pie 100kHz, kan pie 10Ghz ir memainīgi 50 omi. Tāpat ir ar telefona gaisvadu līniju, kurai 600 omi kā savulaik bija vienā galā Indijā, tā otrā galā Londonā. Man grūti saprast, ko citu var mērīt un kāda jēga. Jā, var mērīt pretestību starp vadiem. pie līdzstravas tie būs megaomi, bet pie maiņstrāvas protams tas būs mainīgs lielums. Būtībā divi paralēli vadi veido kapacitāti un kapacitatīvā pretestība ir tieši saistīta ar frekvenci. Es vienkārši nesaprotu, kapēc to mērīt? Mums vienā galā ir pastiprinātājs(telefons), otrā galā skaļrunis(otrs telefons). Ja pastiprinātājs dod skaņu(klausulē runā cilvēks), tad skaļrunī pienāk nedaudz mazāks signāls(klausule, otrā vada galā, klusāk skan), jo līnijā ir zudumi. Tas tā kā loģiski un, cik saprotu, šie zudumi ietekmē skaņu. Kapacitāte starp vadiem zudumus, simetriskā un pareizi noslogotā līnijā neietekmē. No tās mainās tikai viļņa pretestība. Protams, ja līnija nav salāgota, tad, kapacitāte starp vadiem, atstāj iespaidu. Būtībā tas ir taspats, kas pastiprinātāju pa tiešo saslēgt ar skaļruni un paralēli uzmest kondensātoru, bet virknē induktivitāti. Ja mums interesē šis kondensators, tad mēram šī kondensatora ESR, kas , cik saprotu, būtībā ir tā tevis prasītā Zopen, tikai pie standartizētas frekvences. Labi, vēl virknē itkā sanāk induktivitāte, ar savu omisko pretestību, kuru arī var nomērīt. loģiski, jo kapacitāte un inuktivitāte mazaka,(vads īsāks),jo labāk, bet varbūt nē. "Labs" vads, kā apgalvo hifiliķi, "uzlabo" skaņu Tātad mēram vadam ESR. Interesanti tikai tas, ka kondensātoram, jo ESR mazāks, jo labāk, bet mums vajag tieši pretēju variantu(varbūt tomēr nē?). ESR ir atkarīgs no vadu materiāla un dielektriķa starp tiem. Te visdrīzak slēpjas sudraboto vadu un vada izolācijas ietekme uz skaņu. ESR, vismaz kondensātoram, pat ļoti ir atkarīgs no dielektriķa. Es par 99% esmu pārliecināts, ka ja mēs pastiprinātaju, praktiski pa tiešo, savienosim ar tumbu, virknē un paralēli uzliksim kondensatoru ar ar spoli, kuru parametri būs identiski vada parametriem, mēs dabūsim vada analogu. Tātad mēram vada kapacitāti, inuktivitāti un ESR. Neredzu jēgu mērīt Zopen pie dažādām frekvencēm. Neviens tak kondensatoriem šādu lielumu nemēra. To tak var tīri matemātiski izrēķināt. Labi, jau aizmirsu, ar ko sāku, bet nu tādas ir manas pašreizējās domas. Ja kāds domā savādāk, lūdzu viedokļus. Link to comment Share on other sites More sharing options...
normundss Oktobris 29, 2014 Share Oktobris 29, 2014 :swoon2: :swoon2: :swoon2: :swoon2:Didzi, nu nevajag te tagad pārmesties uz bērnudārza līmeņa retoriku. Tad tev vajag gigahercus, tad ar milivoltmetru mērīt par grūtu, tad termini nav pareizie, tad tu nezini kas ir Zo un Zopen, tad tu nesaproti kāpēc to vajag mērīt, tagad vispār kaut kādas dumības par vada ESR un klausulēm skaļruņa galā panesās. Ja Tu tiešām būtu kaut ko iemācījies no matemātikas un fizikas, par ko te tik daudz muldi, tad arī zinātu, ka viens kondensators un spole nekad nebūs ekvivalenti nevienam vadam, arī divi kondensatori nebūs un pat miljons nebūs ekvivalenti. Cita lieta, ka konkrētos pielietojumos aptuveni modeļi var būt pietiekami labi. Tas pats Batemans savos papīros pēc daudzu mērījumu rezultātiem izsecināja, ka 4,9 m garu skandu kabeli var pietiekami precīzi nomodelēt ar 200 elementu ķēdi. Bet tev jau bail tik sarežģītus papīrus līdz galam izlasīt, zosāda redz metas...Rodas iespaids, ka vai nu Tu tēlo muļķi, lai kārtējo reizi izvairītos no reālas mērīšanas, vai arī mēģini tēlot gudro, kaut patiesībā tāds neesi. Uzraksti vismaz matemātiski formulu, kas apraksta Tevis daudzināto no frekvences neatkarīgo viļņa pretestību. CItādi es nestādos priekšā kas tas tāds varētu būt. Telefoniju es minēju tāpēc, ka šī industrija ir vadu mērīšanas māte un telekomunikāciju inženieri 100 gados ir atstrādājuši ļoti konkrētas un zinātniski pamatotas metodes ar kuru palīdzību jebkuram kabelim var nomērīt konkrētus un zinātniski pamatotus fundamentālos raksturlielumus. Tos tad es arī gribu nomērīt konkrētiem kabeļiem. Vispirms jānoskaidro paša kabeļa īpašības, kas nav atkarīgas no tā, kas pieslēgts tam galā. Pēc tam var veikt nākamo soli un skatīties, kas notiek mijiedarbībā ar slodzi. Es mēģināju izskaidrot terminus, ieteikt mērījumu metodes, ieliku formulu, kas apraksta kabeļa elektriskās īpašības, ieliku samērīto datu paraugus no trīs dažādiem avotiem. Patiešām nezinu, kā vēl lai paskaidro ko tad īsti vajag samērīt. Vai Tu tiešām nezini ko elektronikā apzīmē ar burtiem R, G, L un C ??? Un nevajag pūst miglu, ka kāds no šiem lielumiem nemainās atkarībā no frekvences. Ja tu būsi samērījis R tikai ar līdzstrāvu tad būs vienkārši nepilnīgs mērījums, no kura neko nevar izsecināt. VISI parametri mainās ar frekvenci, un tas ir redzams VISOS mērījumu rezultātos, ko esmu te ielicis. Ja Tev ir tāds unikāls kabelis, kuram tā nav - lūdzu samēri un parādi konkrētus rezultātus. Ja tā būs - pieteikšu Tevi uz Nobela prēmiju fizikā! Nu rekur vēl viens vecumvecs raksts no 1941. gada Bell System Technical Journal par to, kā Bell Labs vadus mērīja: http://alcatel-lucent.com/bstj/vol20-1941/articles/bstj20-3-293.pdf. Viņi arī kā standarta metodi izmantoja tieši atvērtās un noīsinātās līnijas mērīšanu fundamentālo parametru noteikšanai. Laikam Bell Labs inženieri arī neviens neko nejēdza no radiotehnikas... Te viņu kabeļa raksturīgās pretestības mērījumi ir ar atsevišķi parādītu omisko un reaktīvo daļām. Nu kurā vietā tā nemainās atkarībā no frekvences? Link to comment Share on other sites More sharing options...
ju Oktobris 30, 2014 Share Oktobris 30, 2014 Vai Tu tiešām nezini ko elektronikā apzīmē ar burtiem R, G, L un C ??? Un nevajag pūst miglu, ka kāds no šiem lielumiem nemainās atkarībā no frekvences. Nūūū, vispār jau R, L vai C, nekad nav mainījies atkarībā no frekvences. Jā, temperatūra var ko mainīt ievērojamāk, bet ne frekvence. Cita lieta, ka reaktīvā pretestība, un līdz ar to arī pilnā pretestība, jā, tā mainās atkarībā no frekvences. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
jema Oktobris 30, 2014 Share Oktobris 30, 2014 Interesanti kā radiouztvērējos LC kontūri strādā, ja L un C vērtības mainās no frekfences, par R jau vispār var nerunāt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Oktobris 30, 2014 Share Oktobris 30, 2014 Tas, ka mēra atvērtas līnija skapacitāti, nosīsinātas induktivitati un tad aprēķina līnijas viļņa pretestību , ir pamatu pamats https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%92%D0%BE%D0%BB%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%BE%D0%B5_%D1%81%D0%BE%D0%BF%D1%80%D0%BE%D1%82%D0%B8%D0%B2%D0%BB%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5 Viļņa pretestība nav atkarīga no frekvences. Man baigi negribās meklēt pa internetu tam pierādījumu. Paņem jebkuru radiotehnisku grāmatu un lasi pats teoriju. Izlasi pirmo rindkopu kaut šaeit http://proelectro2.ru/info/id_57 Tīri praktiski kā to izdarīt http://mikelab.kiev.ua/index.php?page=SCHEMES/calc Vai vēl vienkāršāk Nu nomērīsim mēs atvērtas līnijas kapacitāti pie dažādām frekvencēm, a tolka? Kapacitāte nemainīsies no vada matetiāla, ka tik diametrs un attālums starp vadiem vienādāks. Protams, dzīvē vadi mehāniski būs dažadāki un attiecīgi kapacitāte dažādāka. Tak ne tur suns aprakts. Labi, es varu veikt tieši tādus pat mērijumus kā Batemana tabulās. Jautājums, ko mēs iegūsim? Ja nomēra kondensātora parametrus, tad audiofīli atdzīst, ka kondensātori ar labākiem parametriem skan labāk. Tur viss lģiski. Radiotehnikā mēra kabeļa viļņa pretestību un zudumus tajā. Viļņa pretestību lai raidītājs un antena būtu savā starpā salāgot bez atstarojumiemi un zudumus, lai antenu sasniegtu maksimālais signāls. Acīm redzot tumbu vados šie mērijumi Tev neder. Tad es sāku runāt par kondensātoriem, tas arī Tev neder. Labi tupa nomēram atvērta kabeļa kapacitāti pie dažādām frekvencēm un ko tālāk? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Long John Oktobris 30, 2014 Share Oktobris 30, 2014 (labots) Grūta gan dzīve tiem hifilītiķiem.... Klausītājs "vulgaris" iegādā savam maciņam un sajēgai atbilstošu aparatūru un bauda mūziku, bet šiem , nabadziņiem nekad nav miera. Interesanti, vai šamie arī seksa laikā partnerei asinsspiedienu un pulsu mēra?... . Labots Oktobris 30, 2014 - Long John Link to comment Share on other sites More sharing options...
Darkheart Oktobris 30, 2014 Share Oktobris 30, 2014 (labots) Long John, Tu galīgi jokains esi? Kurš normāls hifilītiķis kaut ko mēra? Parasti jau lasa recenzijas un klausās. Labots Oktobris 30, 2014 - Darkheart Link to comment Share on other sites More sharing options...
Luke Oktobris 30, 2014 Share Oktobris 30, 2014 (labots) Darkheart, vai tad Tu ne ko nemērī? Mēri, un kā vēl! Es tā domāju, ka Tu par savu tumbu un istabas akustiskajiem mērījumiem, piemēram, zini ar kārtu vairāk par "mūzikas mīļotājiem". Labots Oktobris 30, 2014 - Luke Link to comment Share on other sites More sharing options...
kevins Oktobris 30, 2014 Share Oktobris 30, 2014 (labots) Nu padzi. Varbuut ka var saakt mekleet no otra gala ? Skaidrs ka vadaa un tumbaa nekas nestarojas, ja/kameer tam nav piesleegts pastiprinaataajs. Un neba sheit ir runa par kurpju shnjoreem, caur kuraam pazuud ( didzha praat) nez cik signaala, ka akustikas vairs neskan taa kaa pie pastiprinaataaja klemmeem. Jaa, shobriid nav nekaadu objektiivu datu par kabeljiem, bet varbuut ir jeega mekleet otraa galaa. ja kautkaada shnjaga vadu deelj tiek atpakalj pastiprinaataajaa un chakaree taa darbiibas rezhiimus tad tam ir jaaparaadaas daudz vienkaarshaak nomeeraamaa formaa neka veicot megahercu meeriijumus. Varbuut pirms mociit pastiprinaataaju ar ar kompleksu slodzi ( alja akustika ) ir jeega saakumaa panjemt neinduktiivu slodzi ( kaadus mox rezistorus ) un pameeriit pastiprinaataaja thd/imd, turklaat ne peec klasiskaam metodeem alja 60/7 vai 19/20, bet palaist kompleksu signaalu, kaadus 35,73, 128, 500, 900, 3500, 14000 hz un tad paskatiities kas notiek slodzes galaa . Tas buutu reaals pieraadiijums un jebkaada kabelju parametru variaaciju implementaacija realitaate--tajaa ko mees klausamies un ko dzirdam vai nedzirdam. jo pat ja paraadiisies objektiivi meeriijumi par katru kabeli individuaali, taapat buus kaarteejaa teema -- jaa, tiem tur vadiem ir objektiivaaki labaaki parametri un vinji arii skan labaak, un buus kaarteejie paarmeteeji no otras puses, kas teiks - jaa, paskataas tos ciparus un uzreiz skan labaak. bet reaalu meeriijumu kas pieraadiitu KO var dzirdeet, taa arii nav. Labots Oktobris 30, 2014 - kevins Link to comment Share on other sites More sharing options...
WildGun Oktobris 30, 2014 Share Oktobris 30, 2014 Es šito visu lasu, lasu un brīnos...... Vai tiešām no šeit rakstošajiem tikai vienam pašam Didzim ir ienācis prātā. ka ne jau vados ir būtība, bet tajos verķos, kuri vadiem abos galos? Sāku nešaubīties, ka kaut kādas atšķirības starp vadiem ir, ja jau tik dikti uz to pastāv atšķirību saklausītāji. Man gan tas nekad nav traucējis klausīties mūziku. Bet, drusku padomājot, sāk likties interesanti, kāpēc tā, un gribas atrast iemeslu šim , es nebaidos šī vārda, fenomenam. Dažas lietas vajadzētu atmest (vai atlikt uz vēlāku laiku, ja citu risinājumu nebūs) - līnijas viļņu pretestības ietekmi (skaņas diapazonā), izolācijas materiāla ietekmi un ezotērisko dēlīšu, akmentiņu un tamborēto tepiķīšu ietekmi. Manuprāt, Kevins gandrīz, gandrīz jau ir nonācis līdz sālij. Domāju, ka liela tiesa šaizes varētu rasties tumbu vados. Tie paši Didža pieminētie mobilie, n-tie impulsu barokļi visapkārt, WiFi raidītāju pārpilnība u.t.t. Tumbai no tā visa ne silts, ne auksts. Bet stipreklis gan varētu gļučīt ne pa jokam. Iemesls - atgriezeniskā saite, kura, skaņas diapazonā izdarot savu darbu, neko nespēj izdarīt ar augstfrekvenci. Var oponēt, ka stiprekļa izejas pretestība ir tuvu nullei un visai drazai vajadzētu noīsināties. Bet izejas pretestība ir virtuāla. To nodrošina atkal tā pati atgriezeniskā saite, kura nav bezgalīgi ātra. Varbūt tā var izskaidrot arī lampu (ar trafu izejā) maigo skaņu un A-class priekšrocības. Jo abos gadījumos ir reāla šuntējoša darbība. Lampai - trafs, traņiem - vienmēr atvērts tranzisors. Iespējams, ka mums ar Didzi un vēl vienu otru šīs lietas (nesapatne par vadu ietekmi) līdz šim nebija pielekušas aiz tā iemesla, ka "mūsu laikos" nebija gandrīz nekādu ārēju piesārņojumu. Ar radiodiapazona traucēkļiem varēja tikt galā elementāri. Daži koņģi pareizajās vietās, un viss. Šo visu rakstīju ar domu - vai kāds ir pamēģinājis ekranēt arī tumbu vadus???????? Link to comment Share on other sites More sharing options...
JJP Oktobris 30, 2014 Share Oktobris 30, 2014 Šo visu rakstīju ar domu - vai kāds ir pamēģinājis ekranēt arī tumbu vadus???????? "Teflon-coated copper tube for shielding, natural silk tube to make air layer ..." http://www.acoustic-revive.com/english/singlecore/singlecore_1.html Link to comment Share on other sites More sharing options...
WildGun Oktobris 30, 2014 Share Oktobris 30, 2014 Smalki, JJP. Gan jau es arī iemācīšos mētāties ar neejošiem linkiem. Bet pats esi mēģinājis salīdzināt? Link to comment Share on other sites More sharing options...
alusbundza Oktobris 30, 2014 Share Oktobris 30, 2014 Domāju, ka liela tiesa šaizes varētu rasties tumbu vados. Tie paši Didža pieminētie mobilie, n-tie impulsu barokļi visapkārt, WiFi raidītāju pārpilnība u.t.t. Tumbai no tā visa ne silts, ne auksts. Bet stipreklis gan varētu gļučīt ne pa jokam. Iemesls - atgriezeniskā saite, kas grib dzirdēt labāku skaņu, sapako savu aparatūru, aizbrauc uz dziļiem laukiem, izmet pa ceļam telefonu un citas modernās lietas, un klausies labāku mūziku ar tiem pašiem vadiem.... Link to comment Share on other sites More sharing options...
WildGun Oktobris 30, 2014 Share Oktobris 30, 2014 Arī variants. Tikai piekritēju nebūs..... Link to comment Share on other sites More sharing options...
JJP Oktobris 30, 2014 Share Oktobris 30, 2014 http://www.acoustic-revive.com/english/singlecore/singlecore_1.html dīvaini, bet man tas links pa taisno iet, bet no boot neiet, pamēģini iekopēt linku. šos neesmu mēģinājis, padārgi man kādreiz bja Neotech ar ekranējumu, bet vai es saklausītu atšķirību starp viena līmeņa ekranētu un neekranētu akustikas kabeli, ne`nemos spriest. Domāju, ka ekrāna nepieciešamība akustiskajos kabeļos varētu būt atkarīga no ekspluatācijas apstākļiem. Kaut kur tālāk no pilsētas, ezera krastā nez vai tas ko dos, bet kaut kur lielpilsētas centrā, droši vien ,ka sliktāk nebūs... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Oktobris 30, 2014 Share Oktobris 30, 2014 Sāku nešaubīties, ka kaut kādas atšķirības starp vadiem ir, ja jau tik dikti uz to pastāv atšķirību saklausītāji. Man gan tas nekad nav traucējis klausīties mūziku. Bet, drusku padomājot, sāk likties interesanti, kāpēc tā, un gribas atrast iemeslu šim , es nebaidos šī vārda, fenomenam. Kamēr neesmu redzējis vai lasījis par nevienu tiešām korektu, aklu klausīšanās eksperimentu - neticēšu atšķirībām starp vadiem. Kamēr klausītāji zina, kādi vadi ir izmantoti, cilvēks nespēj viņus objektīvi novērtēt. Sāk meklēt neesošas atšķirības un kas meklē, tas arī atrod Esmu pa tv redzējis eksperimentu - iedod cilvēku grupai 3 vienādas džinsu bikses, bez etiķetēm bet pasaka ka vienas ir dārgais gals, otrs vidējais, trešās lētā. Un liela daļa spēj "atrast" daudzas atšķirības, kaut gan viņu nav! Placebo efekts saucās. Un šis efekts ir pierādīts zinātniski. Attiecībā uz vadiem - takš paskatāties kādus kropļus mūzikā ienes jebkuras, pat visdārgākās tumbas.... Vadu "pienesmums", ja arī viņš ir, ir nesalīdzināmi mazāks! Tas ir apmēram tas pats, kas strīdēties vai pastmarka, uzlīmēta uz auto samazina viņa max ātrumu vai nē. Teorētiski jau samazina, jo palielina auto svaru un pasliktina aerodinamiku. Tomēr praksē ātruma izmaiņas nevar konstatēt, pat ja auto ir pirmās formulas bolīds. Ps, Bet placebo efekts strādā, un ja cilvēkam liekas, ka pieslēdzot dārgu vadu sistēmas skanējums uzlabojas, efekts - uzlabot sistēmas skanējumu ir panākts. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Darkheart Oktobris 30, 2014 Share Oktobris 30, 2014 Darkheart, vai tad Tu ne ko nemērī? Mēri, un kā vēl! Es tā domāju, ka Tu par savu tumbu un istabas akustiskajiem mērījumiem, piemēram, zini ar kārtu vairāk par "mūzikas mīļotājiem". Es taču neesmu normāls hifilītiķis. Normālie visu iegādājas komerciālajā tirgū un mēra tikai ar ausīm un pēc atsauksmēm. Link to comment Share on other sites More sharing options...
JJP Oktobris 30, 2014 Share Oktobris 30, 2014 Esmu pa tv redzējis eksperimentu - iedod cilvēku grupai 3 vienādas džinsu bikses, bez etiķetēm bet pasaka ka vienas ir dārgais gals, otrs vidējais, trešās lētā. Un liela daļa spēj "atrast" daudzas atšķirības, kaut gan viņu nav! Placebo efekts saucās. Un šis efekts ir pierādīts zinātniski. un eksperimentā ietilpa daudzkārtēja mazgāšana, intensīva valkāšana, utt.? neveiksmīgs salīdzinājums! Kamēr neesmu redzējis vai lasījis par nevienu tiešām korektu, aklu klausīšanās eksperimentu - neticēšu atšķirībām starp vadiem. kas tev spiež ticēt?? Link to comment Share on other sites More sharing options...
kevins Oktobris 30, 2014 Share Oktobris 30, 2014 (labots) Attiecībā uz vadiem - takš paskatāties kādus kropļus mūzikā ienes jebkuras, pat visdārgākās tumbas.... Vadu "pienesmums", ja arī viņš ir, ir nesalīdzināmi mazāks! redzi, par to jau ir staasts , ronald. taapeec saakotneeji buutu jeega saprast, vai elektriski pievadaamam signaalam kas mainaas. un ja mainaas, tad cik lielaa amplituudaa. jo te mees nerunaajam par akustiku ar 2-3 harmonikaam, bet gan par plashu spektru un kaudzi dazhaadu iespeejamu intermodulaaciju. aptuven taa pati teema, kaapeec tomeer visi neklausaas iebuuveetaas skanjas kartes ar 0,1% dajebkaadiem kropljiem, bet tomeer lien zem 0,01.... un to izmainju var dzirdeet, pat tu to dzirdi. kaut pat leetu akustiku thd ir krietni virs pusprocenta , to aparaatu ienesto izmainju var dzirdeet. akustiku ienestajiem kropljiem ir biku cits raksturs nekaa aparaatu ienestajiem. un normaalam hi-fi par hiendu nerunaajot klausaamos/ baudaamos jaudas diapazonos arii akustiku thd ir/jaabuut zem 0,1% .... tas taa atkaapei Labots Oktobris 30, 2014 - kevins Link to comment Share on other sites More sharing options...
Luke Oktobris 30, 2014 Share Oktobris 30, 2014 (labots) Es taču neesmu normāls hifilītiķis. Normālie visu iegādājas komerciālajā tirgū un mēra tikai ar ausīm Ē, kurš tad te tādā gadījumā no mums būtu "normālais"? Labots Oktobris 30, 2014 - Luke Link to comment Share on other sites More sharing options...
Darkheart Oktobris 30, 2014 Share Oktobris 30, 2014 (labots) Nesatraucies, Tu arī neesi īsti "normāls". Tēmas autors izskatās "normāls". Labots Oktobris 30, 2014 - Darkheart Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Oktobris 30, 2014 Share Oktobris 30, 2014 (labots) un eksperimentā ietilpa daudzkārtēja mazgāšana, intensīva valkāšana, utt.? neveiksmīgs salīdzinājums! Kāpēc neveiksmīgs? Eksperimenta mērķis jau nebija dažādas bikses salīdzināt, bet uzskatāmi parādīt ka cilvēki mēdz "atrast" atšķirības tur kur viņu nemaz nav! (jo bikses bija vienādas - Viena ražotāja, viena modeļa, no vienas partijas, eksperimenta dalībniekiem tika samelots, ka viņa ir atšķirīgas!) Labots Oktobris 30, 2014 - ronalds_ Link to comment Share on other sites More sharing options...
JJP Oktobris 30, 2014 Share Oktobris 30, 2014 bet uzskatāmi parādīt ka cilvēki mēdz "atrast" atšķirības tur kur viņu nemaz nav! Labi. labs eksperiments. vadiem nav atšķirības. Ja arī būtu, tad dzirdēt nevar. Ceru, ka Tev palika vieglāk... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Konstatators Oktobris 30, 2014 Share Oktobris 30, 2014 (labots) droši vien ,ka sliktāk nebūs... Man savukārt šis citāts nu ļoti iepatikās. Un to pat var atļauties izraut no konteksta, jo tā ir ideāla tirgotāja atbilde jebkuram pircējam, kurš šaubās par kaut kā dārgāka pienesumu attiecībā pret to, kas viņam jau ir. Ja nevaram nomērīt, nevaram saklausīt, pat vizuāli dižas atšķirības neredzam (drātis ideāli atbilst), tad kapēc nemaksāt cenu reiz 5 vai reiz 10 - pērc tik nost, draudziņ, nu sliktāk taču droši vien nebūs... Labots Oktobris 30, 2014 - Konstatators 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Tornis Oktobris 30, 2014 Share Oktobris 30, 2014 Turpinot diskusiju, nonācu pie acīmredzamas atziņas - jālieto monobloki ar pēc iespējas īsākiem vadiem uz tuNbu. Vislabākā panaceja - lietot aktīvos studijas monitorus, kur tuNbu vadu nav vispār. Alternatīvi - uzzināt, kurš ražotājs kādu vada marku ir lietojis tuNbā no spailēm līdz filtram un aizvilkt TO pašu vadu no tuNbas uz Ampu. Tad tak gan nevajadzētu būt nekādam vada pienesumam? Vai ne? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Luke Oktobris 30, 2014 Share Oktobris 30, 2014 Es arī par to esmu kā reiz domājis. Te gan atkal cita problēma- vajag garākus interkonekta vadus.. Tiesa gan- pieļauju, ka 3m garš interkonekta vads (vēl jo vairāk, ja sistēma ir balansēta) ir "labāk" par 3m akustisko vadu.. Link to comment Share on other sites More sharing options...
JJP Oktobris 30, 2014 Share Oktobris 30, 2014 Ja nevaram nomērīt, nevaram saklausīt, pat vizuāli dižas atšķirības neredzam (drātis ideāli atbilst), tad kapēc nemaksāt cenu reiz 5 vai reiz 10 - nu sliktāk jau droši vien nebūs... kaut kādu bezsakaru tu te sarakstīji... Ja uzmanīgi lasītu, tad pamanītu, ka norādītajā linkā ir kabelis ar metāla ekranējumu, un es to neesmu klausījies un salīdzinājis ar jebkādu citu. Manis piedāvātajos (Audioquest, Cardas, Furutech, Evidence Audio, Vovox) akustiskajos kabeļos netiek izmantots metāla ekranējums, bet tas nenozīmē, ka šim jautājumam netiek piešķirta nozīme. Piemēram Audioquest savos virs vidējā līmeņa kabeļos izmanto carbona materiālu aizsardzībai pret ārējiem traucējumiem. Bet salīdzināt pilnīgi vienādus kabeļus ar karbona slāni un bez nav iespējams, jo tiem kuriem nav šīs aizsardzības ir cits škērsgriezums un varš ar zemāku tīrības pakāpi. Kaut kur tālāk no pilsētas, ezera krastā nez vai tas ko dos, bet kaut kur lielpilsētas centrā, droši vien ,ka sliktāk nebūs... - Ja tāds kabelis http://www.positive-feedback.com/Issue49/acoustic_revive.htm būs manā sortimentā, tad paklausīsimies un spriedīsim- ir labāk vai sliktāk. Link to comment Share on other sites More sharing options...
jema Oktobris 30, 2014 Share Oktobris 30, 2014 vidējā līmeņa kabeļos izmanto carbona materiālu aizsardzībai pret ārējiem traucējumiem Karbons varētu aizsargāt no fiziskās slodzes, bet ne jau no ārējiem traucējumiem. Link to comment Share on other sites More sharing options...
WildGun Oktobris 30, 2014 Share Oktobris 30, 2014 Kas tad nu? Kāpēc gan karbons (ogleklis), alumīnijs, urāns vai, teiksim, bezskābekļa platīns ar Svarovski kristāliem nevarētu aizsargāt sūda drātis no augstfrekvevces traucējumiem? Visi šie materiāli dara galveno - vada elektrību. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Oktobris 30, 2014 Share Oktobris 30, 2014 Karbons nav nekāds ekrāns. Ekrānam jābūt no metāliskas zeķes un tas noteikti jāsazemē. Konkrētajā gadījumā ar pastiprinātāja zemi. Kur problēma, ir man vēl no veciem laikiem koaksiālie kabeļi ar kādu seši kvadrātu centrālo dzīslu, vara foliju un vara bruņu. Mūsdienu kabeļiem vairs tadu centrālo dzīslu dabūt nevar. Vai nu ar varu pārklāts alumīnijs, vai vara truba vidū. Nu jā, izskatās gan tie krievu koaksiālie kabeļi pabriesmīgi, saliekt arī var tikai ar pamatīgu radiusu. Skats uz tādiem tumbu vadiem uzreiz pasliktinās skanējumu Nu vienīgi, ja karbona zeķi uzmauc virsū. Es domāju, ka radiotraucējumu ietekme ir bišku parspīlēta. Galu galā, cik tur darba klausīšanās telpu pārtaisīt par faradeja būri. Tas noteikti ir lētāk par dārgo vadu pirkšanu. Jānoekranē jau salīdzinoši zemas frekvences, būra acis būs lielas un nekādu uberkruto bezskābekļa vadu tam nevajag. Ja runa par kropļojumu mērīšanu vada galā, tad tur ar vienu pretestību nepietiks. Tad jānomēra akustikas pretestība un uz katru mērāmo frekvenci pastiprinātājs jāslogo ar citu pretestību atbilstoši akustikas pretestībai. Cita lieta, pieņemts jau kropļojumu procentu mērīt pie 1kHz. Ja godīgi, tad uz 1kHz es tā esmu darījis un uz spektra analizātora ekrāna nekas nemainijās. Bišku amplitūda noraustās, bet kropļojumu procents nē, Nu jā, es izmantoku visparastākos mīkstos 2,5 kvadrata montāžas vadus. Acīm redzot, šādi vadi skanējumu "neuzlabo". Link to comment Share on other sites More sharing options...
WildGun Oktobris 30, 2014 Share Oktobris 30, 2014 (labots) Karbons nav nekāds ekrāns Te nu Tev nepiekritīšu. Statiskais ekrāns - ka vai nu. Pret augstfrekvenci aizsargā lieliski. Ja biji domājis aizsardzību pret "trafu", ķipa, pret inducēto elektrību (skaņas diapazonā) - protams, ka aizsardzība nekāda. Bet pats jau izteicies par viļņa garumiem. Te varbūt jājautā - ko kurš saprot ar vārdu "karbons" .... Par zemēšanu (samasošanu) variantu nav. Nu, bet protams. Varbūt šeit arī daudzas problēmas? Labots Oktobris 30, 2014 - WildGun Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Oktobris 30, 2014 Share Oktobris 30, 2014 Ja karbons darbotos ka ekrāns tad Iphone ar karbona vāciņu neķertu zonu Jā, statisko lādiņu ar to var novadīt, bet ne jau radiosignālu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!