Luke Oktobris 27, 2014 Share Oktobris 27, 2014 Oskar, parādi man tumbas, kurās ir iebūvēts Tevis pieminētais "cobelis" un tad te ..irs! ..un vispār pēc definīcijas "cobelis" ir kaut kas pa visam cits.Par to cobeli palasi ka ta nu labāk pats savu postu, kur Tu pats esi teicis apmēram tā: "un ja pastūzim ir vajadzīgās kompenscājis + tumbā ir kompensācija - cobels ut.t" ..un nosecini, ka es ar savu komentu par Tevis teikto vienkārši ierēcu. Brīnos, kā Tu nesaprati manu ironiju.. Alusbundža, 102.rajā komentā šajā tēmā es biju jau ierakstījis ko kurš saklausīja. Kas attiecas uz mani- es labprāt komunicēju ar forumiešiem. Piektdien man darbs beidzas ap četriem pēcpusdienā. Dzīvoju Katlakalnā, braucu uz turieni ar mašīnu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
alusbundza Oktobris 27, 2014 Share Oktobris 27, 2014 ap četriem pēcpusdienā. par vēlu, tad nevarēšu Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Oktobris 27, 2014 Share Oktobris 27, 2014 Labi, var mani nosaukt par nejēgu hifilismā, jo tiešām nemāku runāt audiofīlu slengā, bet ko un kā mērīt es gan zinu. Diemžēl nevienam audiofīlam tas neinteresē, bet mani savukārt neinteresē bezjēga klausīties vienu un to pašu mūziku un tupa vadus salīdzināt. Es drīzak, kā Tornis, klausos mūziku, nevis vadus. Ja runa par augstfrekvences uzklājumiem uz tumbu vadiem, tad gribētos redzēt, cik tad lielu amplitūdu tie ir. Es kautkā ar augstfrekvenci visu mūžu ņemos un neticu, ka uz pāris metrus gara vada var dabūt nopietnu augstfrekvences signālu, ar kuru,pareizi ustaisīts pastiprinātājājs, netiek galā. Tur tak runa par mikrovoltiem. Arī augstfrekvences uzklājumu ir elementāri samērīt un nekāds kosmoss tur nav. Vajag tikai mērīt! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Luke Oktobris 27, 2014 Share Oktobris 27, 2014 Didzi, man negribas vairāk strīdēties par šo tēmu, zinot to, ka reāli tam nav ne kāda jēga. Es nezinu kā samērīt augstfrekvences uzklājumus. Risinājums, ko es redzu, ja vēlies veikt pētījumu, sākumā atbraukt pie manis, JJP vai da jebkura hifiliķa un vienoties vai Tu, piemēram, dzirdi atšķirību starp dažādiem skandu kabeļiem, ja Tu netici nevienam no šeit esošajiem audiofīļiem. Ja Tu būsi pārliecinājies, ka to atšķirību arī Tu dzirdi, tad atliek mērīt, pieņemot, ja atšķirību nevar nomērīt, tātad ir nepareiza mērīšanas metodika vai tamlīdzīgi.. Link to comment Share on other sites More sharing options...
litrs Oktobris 27, 2014 Share Oktobris 27, 2014 Un naudu, ko varētu iztērēt "jauniem vadiem" es nule iztērēju biļetēm uz šo http://www.simonandstingtour.comkoncertu pavasarī? [/quote Tu uz Krakovas konci ņēmi? Nesapratu kādēļ Prāgas un Berlīnes koncis neaktīvs? Link to comment Share on other sites More sharing options...
osscar Oktobris 27, 2014 Share Oktobris 27, 2014 ne visiem ražotājiem ( rūpnieciskajiem piedevām shēmas grūti atrast) bet piem: Katrā ziņā, es uzskat, ka tas kas maina skaņu - ja maina vadu - tad tās ir pastūža vai tumbu lažas kuras ļauj pastūzim kļūt nestabilam pie AF. klasisks piemērs - dažas datortumbas zvana ka prieks, kad tuvumā mobilais un pat a tas r pie tumbas kurā nav pastiprinātājs iekšā (tas ir otrā tumbā) - kā AF draza tiek iekšā pastūzī...pa tumbu vadu...un protams AF rada auzas pastūža darbībā...un augšas paliek dzidrākas viss es vairs te nediskutēju - izbaudāt vadus tie kam tas patīk. un paskaties kas notiek ar pārraides līniju kad tās viens gals ir vaļējs, slēgts vai slogots ar pretestību - piem 100 - 150R ... Kas notiek ar tās impedenci - šis vienkārši zobels nodrošina ka impedence ir nemainīga visā diapazonā līdz pat 100Mhz... un nekādi atstarojumi nerada lažas. un vēl jovārāk, tagad ,kad visādi lampu balsti elektroniskie, smps lētie visās malās, mobilie, rūteri , bezvadu peles, pultis, klavas...AF izstarotāji visās malās.... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Luke Oktobris 27, 2014 Share Oktobris 27, 2014 Ah, tad nu grūti shēmas atrast, ja? Nu iekš www.troelsgravesen.dk pilna mājas lapa ar shēmām, iekš humblehomemadehifi.com arī tā pat kā simtiem citu lapu. Kaut kā tur nebija, ne? Bet nu lai uzturētu lohatronu, kaut kas jau ir jāatrod, vai ne? Nu skatīsimies, kas tad ir tā reference? Ā, 30 gadu veci sūdi, ko es pat garāžā neliktu, bet pa taisno nestu uz miskasti. O, jāapskatās, kāda tad ir tā inženierija tajās tumbās, kurās ir pat par atstarojumiem padomāts, ā, nu lūk, pat AFR atradās: Njā, te B&W nobāl, kas pa sūdiem. Izslavētais Monitor audio pat nav mācējis puslīdz korektu krossu uztaisīt, ka tur pat DIY entuziastiem, iesācējiem ir jālabo Monitor audio pieļautās lažas: http://www.diyaudio.com/forums/multi-way/203461-restoring-monitor-audio-r300-bookshelf-speakers-3.htmlrezultātā, iegūstot lūk šādu bildi: ar pa visam citu krossoveru, kam, diemžēl, iztrūkst izslavētā cobeļa, bet vai tad (būsim atklāti) specu Oskaru tas interesē? Nē, ir hajends ar visu cobeli uz kura ne kādiem vadiem nejūt atšķirību, tā pat kā Oskara paša hajends mājās ar kaut kādiem sūdiem platjosliniekiem par 40 latiem, dolāriem, whatever gabalā, kas uz dullo ielikti kaut kādās kastēs, ko salīdzinoši pa lēto varēja nopirkt kaut kur internetā. Kad tiem pieslēdz neprasmīgi spiesto hujahu, kam priekšā pieliek vēl lielāku sūdu lētā gala Cambridge audio preampu, tad ir tāds hājends, ka nevar sadzirdēt atšķirību ne vienam vadam, atšķirībā no stulbeņiem hajendistiem, kuriem visiem kā likums, dārgās audio sistēmas ir pilnas ar lažām. Jā, Oskar, spēcīgi! Tā tik turpināt! Link to comment Share on other sites More sharing options...
osscar Oktobris 27, 2014 Share Oktobris 27, 2014 (labots) nu un ko te dod FR līknes līdz 20Khz ? sistēmā vads /tumba iet runa par līnijas impedenci pie daudz lielākām F....tu tajā normunda linkā arī uzskata, ka vidējā impedence ir 100 vai 150 omi. Tāpēc ar tādu arī mēģina slogot. Jā mana bilde neparāda īsti to ko domāju , bet normunda linkā arī autors piedāvāja kā universālu risinājumu slogot vada galu ar kādi 100R non inductive rezistoru - jā protams efektivitāte biku samazināsies, daļa aizies siltumā... Tagad pasaki man kas no vada mainās šajā diapazonā ko tu ieliki - līdz 20Kzh. Pamato lūdzu. kur rodas tās izmaiņas skanējumā ? nanokristālos ? B. Cordeils piem. savā grāmatā, nezinot konkrētu tumbu/vada uzvedību - iesaka universālu slogojumu - RC ķēdi uz tumbu klemmēm - 100R + 0.01uf. Man vismaz ir pamatots viedoklis balstoties no pieejamās info (normunda links + B.Cordeil raksts) atšķirībā no tevis, tā ka turpini vien apgalvot , ka tu esi vairāk par mani iedziļinājies tēmā - vadu impedence un frekvences mijiedarbība ar skaļruni/tumbu un pastiprinātāju otrā vada galā. Labots Oktobris 27, 2014 - osscar Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Oktobris 27, 2014 Share Oktobris 27, 2014 Luke, es neesmu audiofīls, mani neuztrauc vadu skanējums un nekādus pētijumus veikt es netaisos. Mani, kā tehnisku cilvēku, kaitina tā makaronu kāršana uz ausīm, kuru veic audiofīli. Ja es lasu atklātu tehnisku analfabētiskmu, ko tad, man klusēt? Es jau vairākkārt esmu teicis, ka esmu gatavs piedalīties vadu testos. Tikai ne tādos, kad veči sanāk, paklausās, iedzer glāzi vīna un beigās parunā par dzīvi. Es tam neredzu jēgu,jo neesmu šāda pasākuma mērķa auditorija. Mani interesē tikai un vienīgi aklais tests. Nu labi,aizbraukšu pie Tevis, paklausīšos, nu būs atšķirība starp vadiem un ko tālāk? Mai interesē, kur rodas šī atškirība, kur laža- pastiprinātājā, tumbās, vai varbūt vadi sūdīgi. Tatad vajag mērijumus un tie mani interesē 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Luke Oktobris 27, 2014 Share Oktobris 27, 2014 Didzi, a kur problēma, skaties kur rodas tā atšķirība tad! Pamāci mani kā taisīt tad tumbas, izlabo lažas manā pastiprinājā! Welcomēts! Pēkšņi vairs negribas? A pēc nedēļas atkal visiem stāstīsi tipa "audiofīli baidās no mērījumiem kā velns no krusta"? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Oktobris 27, 2014 Share Oktobris 27, 2014 (labots) Redz, es ar radio un audio lietām, visu dzīvi, naudu pelnu un tas nav tikai mans hobijs, kā Tev paklausīties mūziku. Man nākas audiofailus apstrādāt, lai tos var citi normāli klausīties. Vārdu sakot, viss tas ir mans darbs un tā, prieka pēc, kautkur braukt sniegt konsultācijas baigā interese nav. Tai pat laikā, esmu gatavs ziedot savu laiku kādam lielākam pasākumam, kur piedalītos gan audiofīli, gan tehniski cilvēki un veiktu gan aklos testus, gan veiktu mērijumus. Tāds tusiņš mani tiešām ieinteresētu. Labots Oktobris 27, 2014 - Didzis Link to comment Share on other sites More sharing options...
Luke Oktobris 27, 2014 Share Oktobris 27, 2014 Didzi, nu es jau to biju domājis vairāk Tevis paša labā, lai priekšnieku vai kādu citu kolēģu priekšā nav jāpaliek kaunā, bet nu kā nu pats vēlies.. Link to comment Share on other sites More sharing options...
normundss Oktobris 28, 2014 Share Oktobris 28, 2014 un paskaties kas notiek ar pārraides līniju kad tās viens gals ir vaļējs, slēgts vai slogots ar pretestību - piem 100 - 150R ... Kas notiek ar tās impedenci - šis vienkārši zobels nodrošina ka impedence ir nemainīga visā diapazonā līdz pat 100Mhz... un nekādi atstarojumi nerada lažas. Te nu gan Tu bišķi sapinies meistarībā. Tas Zobels, kas Tavā shēmā, izlīdzina pīkstuļa impedanci skaņas frekvencēs un nav nekādā sakarā ar kabeļu lietu. Lai izlīdzinātu kabeļa raksturīgo pretestību augstās (RF) frekvencēs, jāslogo tā gals uz klemmēm ar pavisam citu R||RC ķēdi. Neesmu ne redzējis, ne dzirdējis par kādām rūpnieciski ražotām tumbām, kur tas būtu realizēts. Optimālā slodze ir atkarīga gan no kabeļa, gan skandas īpašībām, tā ka iebūvēt skandās "pareizu" termināciju nu nekādi nevar. Jebkurā gadījumā ar papildus slodzi var izkompensēt tikai situāciju, kad skandas Z ir lielāks par kabeļa Z. Audio frekvencēs gandrīz vienmēr būs otrādi, un to ar kaut kādām RC ķēdēm nu nekādi neizlabot. Tajā pašā manā linkā ir konkrēts mērījums ar 10kHz signālu, kur atstarojums nobīdītā pretfāzē ir ap 40% no signāla. Tie nav nekādi mikrovolti, un es pieņemu, var ietekmēt daudzu pastiprinātāju darbību vismaz kaut kādā mērā. Skandas Z audio frekvencēs radikāli pacelt nevar, toties var variēt ar kabeļa raksturīgo pretestību, ko nosaka ģeometrija un dielektriķa īpašības. Tas varētu būt viens no veidiem, kā akustikas kabeļi var ietekmēt skanējumu. Mai interesē, kur rodas šī atškirība, kur laža- pastiprinātājā, tumbās, vai varbūt vadi sūdīgi. Tatad vajag mērijumus un tie mani interesē Lūdzu, konkrēts priekšlikums - vajag samērīt dažādu skandu kabeļu raksturīgo pretestību (Zo) diapazonā no 1kHz līdz 15MHz, kā arī dažādu skandu impedanci (Zsl) tajā pašā diapazonā. Vajag paskatīties, kas notiek ar atstarojumiem dažādās frekvencēs, kurās Zsl < Z0, Zsl=Z0 un Zsl>Z0, kā arī kabeļa rezonanses frekvencē. Pēc tam var ņemties cik uziet par to, ko var vai nevar dzirdēt, bet vajag konkrētus eksperimentāli iegūtus izejas datus. Samērīsi? Vismaz dažus kabeļus un skandas mērījumiem gan jau ka foruma hifirasti sarūpēs. Link to comment Share on other sites More sharing options...
osscar Oktobris 28, 2014 Share Oktobris 28, 2014 tu es tev piekrītiu - tā biilde nebija īsti tas ko es biju domājis. tā jau minēju. Jā redzēju to bildi, bet teorētiski, tam signālam nevajadzētu ļaut "tikt" atpakaļ pastūzī, bet principā pie tādas amplitūdas un F tas kaut ko maina skanējumā...- (ja pareizi saprotu 1. - signāls ir pretfāzē un ja tas caur atpakaļ saitie ielien pastūzī...tad var sanākt auzas....te varētu būt priekšrocībes bez atpakļsaites pastūžiem)...protams, atkarīgs kāds pastūzis, tumbas , bet nu idejiski jā - es tam piekrītu. Tur jau ir tā lieta, ka konkrēti nesamērot visu sistēmu (kur tiešām vajag attiecīgumēraparatūru) - nevar pateikt vislabāko risinājumu/slogošanu, te nue s piekrītu - bet vismaz kaut kāds universāls risinājums jau nu palīdzētu, ja aizbīda visu uz augsto galu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
JJP Oktobris 28, 2014 Share Oktobris 28, 2014 Tur jau ir tā lieta, ka konkrēti nesamērot visu sistēmu (kur tiešām vajag attiecīgumēraparatūru) - nevar pateikt vislabāko risinājumu/slogošanu, te nue s piekrītu - bet vismaz kaut kāds universāls risinājums jau nu palīdzētu, ja aizbīda visu uz augsto galu. pats arī pateici atbildi uz jautājumu, kāpēc audifili īpaši nav tendēti uz mērījumiem. Ko tas dos, ka būs rokā sausi skaitļi, beigās nonāks pie secinājuma, ka jāklausās vien būs ar savām ausīm. Jā ir daži pamata skaitļi uz kuriem balstoties var izvēlēties pastiprinātāja un skandu komplektu, neiebraucot auzās. Un vēl. Normunda uzdevums par: Lūdzu, konkrēts priekšlikums - vajag samērīt dažādu skandu kabeļu raksturīgo pretestību (Zo) diapazonā no 1kHz līdz 15MHz, kā arī dažādu skandu impedanci (Zsl) tajā pašā diapazonā. Vajag paskatīties, kas notiek ar atstarojumiem dažādās frekvencēs, kurās Zsl < Z0, Zsl=Z0 un Zsl>Z0, kā arī kabeļa rezonanses frekvencē. Pēc tam var ņemties cik uziet par to, ko var vai nevar dzirdēt, bet vajag konkrētus eksperimentāli iegūtus izejas datus. labi norāda uz kabeļa, kā atsevišķa sistēmas komponenta klātesamību, jo tam ir konkrēti nomērāmi parametri, un, pie tam Zo ir mainīgs lielums atkarībā no frekvences. Starp citu, ļoti viegli atšķirt sistēmas komponenti no aksesuāra (zvaniņi, paliktnīši, aizbāznīši, Šumana rezonātori utt.)- izņemiet komponenti no signāla trakta un paklausieties skan vai neskan. ja neskan, tad tā bija sistēmas kopmonente ar visām no tā izrietošajām sekām... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Oktobris 28, 2014 Share Oktobris 28, 2014 (labots) Ar mērīšanu skaņu diapazonā itkā nekādu problēmu nav. Tur varētu pat visu automatizēt uz datora. Kapēc tieši 15MHz? Tad jāmēra arī vēl augstāk. Kabelim viļņa pretestība no frekvences nemainās, mainās tikai zudumi skinefekta ietekmē un dielektriķajā materiālā. Tas izteikti gan izpaužas vēl pie augstākām frekvencēm. Varam saštukot un mērīt kaut līdz 3GHz, tikai vai to vajag? Man nomērīt līnijas parametrus uz 1GHz būtu pat vieglāk, kā skaņas diapazonā. Ja tai lietai pieiet no radiotehnikas viedokļa, tad, uz supergarajiem viļņiem, par atstarojumiem, no nesalāgotas līnijas galiem, tā īsti runa nevarētu būt. Es vismaz nestādos priekšā, kā pie 10KHz, kur viļņa garums ir 30km uz 3m gara vada, kas ir 0,0001 no viņa garuma varētu būt radiotehniskas problēmas. Drīzak ir visādas skaļruņu demferēšanas problēmas, mainīga skaļruņu pretestība no frekvences, filtru nepilnības, u.t.t. Vispār, no radiotehnikas viedokļa, ar pastiprinātāja un akustikas savienošanu viss ir pilnīgi garām. Nekas tur nav salāgots , bet akustika jau nav radiotehnika. Labprāt piedalītos mērijumos un varu apņemties smērīt vadus virs 1kHz. Man vienkārši, jo augstāka frekvence, jo "tuvāk sirdij". Vēl vajag samērīt pastiprinātāja izejas pretestību un akustikas ieejas pretestību. Varbūt Osscar, vai kāds cits biedrs ir gatavs padarboties ar to, jo viss tas aizņem diezgan ilgu laiku un skaņas mīļotājiem tas var būt neinteresanti. Nu jā, būtu jāsaštuko par vienotu metodiku, citādāk būs bļāvieni, jūs tak nepareizi mērijāt. Labots Oktobris 28, 2014 - Didzis Link to comment Share on other sites More sharing options...
osscar Oktobris 28, 2014 Share Oktobris 28, 2014 nu domājams tad viss jāmēra uz vietas. varu paņemt piem. dažāda tipa pastiprinātājus. Izejaspretestību samērīt nav problēmas imho. Skandas arī nav problēma. Varu paķert dažas - piem veinas vispār bez filtra otras ar klasiko filtru. Nu emu skaņu karti un laptopu ar var paķert. kaut kā tā. Tev kā reiz ir viss pārējais mēraparātu lielums. nu ja Didzi, mūsdienās daudzi autori iesaka skatīties uz pastūzi no RF skatu punkta..jo pārāk daudz mums tas RF ir apkārt...senāk tā nebija ....drīz liks jaudīgos BNC arī uz tumbu izejām ar visu "cūkas asti" galā - lai būtu pareizi tas tā atkāpei Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Oktobris 28, 2014 Share Oktobris 28, 2014 Nomērīt jau var visu, bet tas prasa laiku. Ja ar vektoru analizatoru mēra vadus, tad vajag otru datoru, ar kuru mērīt tumbas. Citādāk baigais čakars mainot dzelžus un pārstartējot datorus. Tas vienam cilvēkam ir ilgs laiks. Vēl jau vajag tīri omisko pretestību vadiem mērīt un to varētu kāds "pionieris" ar multimetru izdarīt. Nekādu baigo kvalifikāciju tam darbiņam nevajag. Tad vēl tumbu vadus vajag tīri mehāniski iznērīt. Nu ķipa dzīslas resnums un attālums starp tām, jo vadi ta dažādi. Citādāk tak nav zināa līnijas teorētiskā viļņa pretestība, bet tā jāsalāgo ar mēraparāta 50 omu izejas un ieejas pretestību. Vārdu sakot, darbiņš sanāk nopietns un, vienam cilvēkam, to visu ātri izdarīt nav iespējams. Link to comment Share on other sites More sharing options...
kevins Oktobris 28, 2014 Share Oktobris 28, 2014 Es vismaz nestādos priekšā, kā pie 10KHz, kur viļņa garums ir 30km uz 3m gara vada es arii nestaados priekshaa ..... bišķi sapinies meistarībā tu es tev piekrītiu/ tā jau minēju /te nu es piekrītu cepums tev Oskar Tiesa, konkreetajaa gadiijumaa monitor audio lietai ir piegaajushi klasiski/ prasti . zinot piikstulja zemo Le, aprekjinaat kalkulatoraa RC un ielikt, kad uz krosa darbiibu tas neatstaaj praktiski nekaadu iespaidu, ja to zobel no turienes izvaaktu aaraa, 95/100 klausiitaajiem to pat nemaniitu . Didzi, kas ir skaļruņu demferēšana ???? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Racer Oktobris 28, 2014 Share Oktobris 28, 2014 Mnjāa... Palasot te dažas audio tēmas un argumentus, man radās doma, ka varbūt vajadzētu atsevišķu sadaļu ar nosaukumu, piemēram, "Audioezotērika"? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Luke Oktobris 28, 2014 Share Oktobris 28, 2014 (labots) Didzi, kas ir skaļruņu demferēšana ???? Mani atkal ieinteresēja, kas ir: filtru nepilnības, ??? Labots Oktobris 28, 2014 - Luke Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Oktobris 28, 2014 Share Oktobris 28, 2014 Skatos jau 4 lapas saspamotas No savas puses varu piedāvāt super duper strukturētā ferrīta gredzenus kuri uzliekot viņus uz da jebkāda vada (gan skaļruņu, gan barošanas, gan starp bloku) uzlabo sistēmas skanējumu pa 10 - 20% ! Pats baudīju- skanējuma uzlabošanās tiešām ir jūtama. Pilnīgi pa lēto, tikai 1000 EUR gabalā!!!! :D :D ps. Takš ja cilvēkiem nauda spiež kabatu un drusku trūkst smadzeņu ir jāpalīdz vismaz pirmā problēma atrisināt! 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Luke Oktobris 28, 2014 Share Oktobris 28, 2014 drusku trūkst smadzeņu Ronald, ne kā personīga, bet, to Tu laikam pats pa sevi esi teicis. Jā, piespamotas 4 lapas. Spams, pirmām kārtām ir Tavi posti, no kuriem tolka ne kāda. Vai Tev vispār ir kāda nojēga pa tēmu un vai Tu vispār kaut ko saproti no tā, par ko te runā? Bet spamo uz nebēdu. Gan jau lielākā daļa no Taviem 3.5 postiem ir muldēšana nejēgā! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Oktobris 28, 2014 Share Oktobris 28, 2014 Luke! Ja runāt par tēmu, tad - lai vienreiz beigtu šo diskusiju vajag uztaisīt aklo klausīšanās eksperimentu + Didzis atbrauks un nomērīs signālus un vadu parametrus. Jā, man nav dārgo "akustisko" vadu, bet Tev un dažiem citiem šī foruma dalībniekiem, cik saprotu ir! Tad izveidojam šo eksperimentu un būs 100% skaidrs ir jēga no dārgiem vadiem vai nav! Bet nu pagaidām šāds eksperiments nav izveikts un neviens audiofīlis (un dārgo vadu tirgotājs) pagaidām nav tam piekritis! Jautājums kāpēc? Varbūt tomēr viņi apzinās ka buļļa kakas ir tie murgi par vadiem, bet negrib sagraut savu biznesu vai saprast ka bezjēgā ir iztērējuši simtiem EUR..... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Luke Oktobris 28, 2014 Share Oktobris 28, 2014 Ē, vai Tu valsts valodā arī lasi vai tikai raksti? Lūk te pat topika autors pat ir gatavs piepelnīties, saklausot vadus. Vakar, kad piedāvāju Didzim atbraukt, paklausīties, salīdzināt, pamērīt, izrādījās, ka viņam ir žēl sava dārgā laika.. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Oktobris 28, 2014 Share Oktobris 28, 2014 Nu labi,aizbraukšu pie Tevis, paklausīšos, nu būs atšķirība starp vadiem un ko tālāk? Mai interesē, kur rodas šī atškirība, kur laža- pastiprinātājā, tumbās, vai varbūt vadi sūdīgi. Tā teica Didzis! Te vajag normālu eksperimentu. Skaidrs ka ar viena cilvēka mērījumiem vai subjektīvo (patīk/nepatīk) nekas nav izteikts! Labi, pieņemsim ka mērījumiem nav nozīmes! Uztaisām aklo eksperimentu! Norise sekojoša: Sākumā tiek atskaņots mūzikas fragments izmantojot 3 vadus skandu pieslēgšanai, tā ka klausītāji to zina - 1 audiofīlu vads, parastais akustiskais, lētais elektrības vads. Lai speci varētu saprast, kā kurš vads skan. Tad klausītāji atstāj telpu, tehniķis (šo es varu darīt) met metamo kauliņu un atkarībā no rezultātiem pieslēdz skandas ar kādu no vadiem. Atzīmē tabulā, kurš vads pieslēgts. Sistēmas setupam jābūt tādam lai no klausītāju vietām nebūtu redzams kurš vads izmantots - kaut uzmetam segu uz vadiem. Klausītāji atzīmē tabulā (katram sava tabula - sarunāties nedrīkst) kurš vads pēc viņu domām ir izmantots. Atkārtojam reizes 20. Un tad salīdzinām tabulas un pēc statistikas formulām noskaidrojam ir dzirdamas atšķirības vai nav! 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
kevins Oktobris 28, 2014 Share Oktobris 28, 2014 Tad klausītāji atstāj telpu vadus ir jaapaarsleedz maksimaali aatri. jo peec minuutes jau viss ir aizmirsies kaa skan. no taada testa k kautkur veel jaakustas, nav nekaadas jeegas. 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Oktobris 28, 2014 Share Oktobris 28, 2014 adus ir jaapaarsleedz maksimaali aatri. jo peec minuutes jau viss ir aizmirsies kaa skan hmm.. Kā iesaki pārslēgt vadus max ātri un tā lai klausītāji nekādi nevar uzzināt kurš vads izmantots.... Link to comment Share on other sites More sharing options...
kevins Oktobris 28, 2014 Share Oktobris 28, 2014 tu jau pieteicies par tehnikji Link to comment Share on other sites More sharing options...
Kaspars12 Oktobris 28, 2014 Share Oktobris 28, 2014 (labots) Kā iesaki pārslēgt vadus max ātri un tā lai klausītāji nekādi nevar uzzināt kurš vads izmantots.... Aizsienam acis, atvienojam kabeli un to pašu pievienojam klāt, ja cilvēks saka, ka kaut kas ir savādāk, tad ir skaidrs Lai arī 99% sādos testos iekrīt, tas var būt ar dzērienu, vienu un to pašu iedot un iekšā ir, kur nu vēl ar kabeļiem! Ja ir normāli gali, divatā vai 4 vadus var ātri samainīt. Katrs savu galu. Labots Oktobris 28, 2014 - Kaspars12 Link to comment Share on other sites More sharing options...
ju Oktobris 28, 2014 Share Oktobris 28, 2014 - kaut uzmetam segu uz vadiem Ar šo jāuzmanās, vilna un sintētika var sataisīt ziepes, kokvilna iespējams neitrālāka. Bet vislabākais jau kāds īstais zīds gan jau. Ja par tēmu, te divi parametri mērīti http://salonav.com/arch/2004/09/040-054beg.htm un vēl viļņa pretestību rēķinājuši. Dažam tur 0,5mkF/m. Paņemot tādu garāku vadu, diezgan salasās vispār. Bet ar to reizi viss beidzies, vairs nav mērījuši, laikam kārtīgi iekšās dabūja. Link to comment Share on other sites More sharing options...
kevins Oktobris 28, 2014 Share Oktobris 28, 2014 (labots) Dažam tur 0,5mkF/m nu nezinu Juri, man tur izskataas ne vairaak par 200 pikofaradiem( ok kaut 500 ) , kas ir ar kaartu pataalu no 0,5mkF/m Labots Oktobris 28, 2014 - kevins Link to comment Share on other sites More sharing options...
ju Oktobris 28, 2014 Share Oktobris 28, 2014 Oi, tiešām, aizmirsu, ka pa vidu vēl bija nano. Tad jau tēmu slēdzam, ko? Izrādās, ka īsti samērīt ar nav ko. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Konstatators Oktobris 28, 2014 Share Oktobris 28, 2014 Apžēliņ, kā jūs, nihilisti, tehniskie mūzikas mērītāji, ar saviem dubļainajiem zābakiem esat piebradājuši mūsu audiofīlistiskāko forumbiedru audioezotērijas operu... 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Huan Kaktus Oktobris 28, 2014 Share Oktobris 28, 2014 (labots) pie 10KHz, kur viļņa garums ir 30km WTF? Ak, sorry, man skaņa bija prātā. Neuzmanība Labots Oktobris 28, 2014 - Huan Kaktus Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Oktobris 28, 2014 Share Oktobris 28, 2014 (labots) WTF? Kāds WTF??? http://www.wavelengthcalculator.com/ 10 khz = 30 km viļņa garums !!!!!! Ar šo jāuzmanās, vilna un sintētika var sataisīt ziepes, kokvilna iespējams neitrālāka. Bet vislabākais jau kāds īstais zīds gan jau. Nu tāpēc jau es tikai uz tehniķa lomu pieteicos (spraudelēt vadus, tur cerams nav no svara kad un kadām ziepēm esmu rokas mazgājis ) Testa apstākļi citiem jāizstrādā! Labots Oktobris 28, 2014 - ronalds_ 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
jema Oktobris 28, 2014 Share Oktobris 28, 2014 Lamda ir vienāda, gaismas ātrums dalīts ar frekfenci! Link to comment Share on other sites More sharing options...
ju Oktobris 28, 2014 Share Oktobris 28, 2014 Varbūt audiofīli rēķina visur pret skaņas ātrumu? Un nekā savādāk. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
normundss Oktobris 28, 2014 Share Oktobris 28, 2014 Ar mērīšanu skaņu diapazonā itkā nekādu problēmu nav. Tur varētu pat visu automatizēt uz datora. Kapēc tieši 15MHz? Tad jāmēra arī vēl augstāk. Kabelim viļņa pretestība no frekvences nemainās, mainās tikai zudumi skinefekta ietekmē un dielektriķajā materiālā. Tas izteikti gan izpaužas vēl pie augstākām frekvencēm. Varam saštukot un mērīt kaut līdz 3GHz, tikai vai to vajag? Man nomērīt līnijas parametrus uz 1GHz būtu pat vieglāk, kā skaņas diapazonā. Ja tai lietai pieiet no radiotehnikas viedokļa, tad, uz supergarajiem viļņiem, par atstarojumiem, no nesalāgotas līnijas galiem, tā īsti runa nevarētu būt. Es vismaz nestādos priekšā, kā pie 10KHz, kur viļņa garums ir 30km uz 3m gara vada, kas ir 0,0001 no viņa garuma varētu būt radiotehniskas problēmas. Drīzak ir visādas skaļruņu demferēšanas problēmas, mainīga skaļruņu pretestība no frekvences, filtru nepilnības, u.t.t. Vispār, no radiotehnikas viedokļa, ar pastiprinātāja un akustikas savienošanu viss ir pilnīgi garām. Nekas tur nav salāgots , bet akustika jau nav radiotehnika. Labprāt piedalītos mērijumos un varu apņemties smērīt vadus virs 1kHz. Man vienkārši, jo augstāka frekvence, jo "tuvāk sirdij". Vēl vajag samērīt pastiprinātāja izejas pretestību un akustikas ieejas pretestību. Varbūt Osscar, vai kāds cits biedrs ir gatavs padarboties ar to, jo viss tas aizņem diezgan ilgu laiku un skaņas mīļotājiem tas var būt neinteresanti. Nu jā, būtu jāsaštuko par vienotu metodiku, citādāk būs bļāvieni, jūs tak nepareizi mērijāt. Es piedāvāju kā pirmo soli izstrādāt impedances mērījumu metodiku un veikt vismaz dažus mērījumus lai iegūtu plikus datus bez jebkādas interpretācijas. Ja sāks spriedelēt kas un ko var vai nevar ietekmēt, tas kā vienmēr nokaus šo pasākumu saknē. Pamata interese balstās uz Cyril Bateman rakstiem, kur autors ir veicis konkrētus mērījumus ar konkrētiem rezultātiem: Bateman, Speaker Amp Interaction: http://www.waynekirkwood.com/Images/pdf/Cyril_Bateman/Bateman_Speaker_Amp_Interaction.pdf Bateman, Simulating Inductor Networks: http://www.waynekirkwood.com/Images/pdf/Cyril_Bateman/Bateman_Simulating_Inductors_Networks.pdf Bateman, Measuring Cables: http://www.waynekirkwood.com/Images/pdf/Cyril_Bateman/Bateman_Measuring_Cables.pdf Pēdējā saitē ir aprakstīta metode, kā izmērīt impedanci relatīvi zemās frekvencēs, izmantojot signāla ģeneratoru un milivoltmetru vai osciloskopu. No tā var aprēķināt kabeļa raksturpretestību. Lai nebūtu nekādu pārpratumu par terminiem: Kabelim vajadzētu nomērīt raksturpretestību (Zo) (characteristic impedance), kā arī R, L un C dažādās frekvencēs. Tad mums būtu pilnīgs kabeļa kā pārraides līnijas raksturojums izmērītajās frekvencēs saskaņā ar . Kā minimums būtu vajadzīgi RLC mērījumi vismaz kaut kādā frekvencē, un Zo plašā spektrā. Otra lieta, kas jāizmēra ir slodzes (tātad skandas) kompleksā pretestība jeb impedance tajās pašās frekvencēs. Augšējo frekvenču robežu var protams mērīt cik vien augstu gribas, bet reti kuram būs iespēja atkārtot GHz mērījumus. 15MHz nosedz tipiska kabeļa ceturtdaļviļņa rezonanses frekvenci, kur varbūt varētu notikt kaut kas "interesants". Nu varbūt īsākus kabeļus vajadzētu skatīties līdz kādiem 20MHz. Kabeļu Zo ir nosacīti konstanta Pastiprinātāju izejas pretestība, it sevišķi augstās frekvencēs, arī ir interesants jautājums, bet iesākumā būtu labi tikt galā kaut vismaz ar šeit aprakstīto. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Tornis Oktobris 28, 2014 Share Oktobris 28, 2014 un kur palika kosīnuss Fi ? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!