Jump to content

Eiro 2014


jakslis
 Share

Recommended Posts

versatile

Un nav viss kārtībā, nav!

Bet daudz kas iet uz labo pusi un tiek darīts pareizi un labi.

 

Te tāpat neviena darītāja nav... Visi zina, ka "Dombrovskis var Mazpisānus pacelt", a to, ka Dombrovskim līdz tiem Mazpisānu paceļamajiem jautājumiem ir kaudze svarīgāku jāatrisina - neviens negrib apjēgt.

Nav valsts pienākums domāt par atsevišķu indivīdu maciņu. Un tie, kas te urkšķēja par lielajiem nodokļiem, sarežģīto uzņēmējdarbību - esat visās Eiropas valstīs pa SIA nodibinājuši? UK tos pabalstus maksā tāpēc, ka pat ar visiem cilvēcīgajiem ienākumiem tur mūsējie dzīvo...nabadzīgi. Vismaz lielākā daļa.



Kāpēc pēc jūsu domām dubajā var uzcelt slēpošanas kalnu tuksneša vidū un radīt mākslīgas salas?

Neesmu pētījis Dubajas ekonomiku, bet mans pieņēmums būtu, ka viņiem, tur, iespējams ir vai nu kāds vērtīgs resurss ar regulētu cenu, vai arī apgrozās daudzi cilvēki, kas tādus resursus pārvalda citās valstīs. Aizbrauc uz Dubaju, stipri šaubos, ka automātiski tiksi pie apzeltīta Lambo. Drīzāk pie cietumsoda par dzeršanu.

Link to comment
Share on other sites

pamato šādu skarbu uzstādījumu ar likumu, vai ministru kabineta noteikumiem.

 

Nu jau Tu kļūsti smieklīgs. Tak atver satversmi un apsakties "kas Tev pienākas".

 

105. Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.

106. Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Piespiedu darbs ir aizliegts. Par piespiedu darbu netiek uzskatīta iesaistīšana katastrofu un to seku likvidēšanā un nodarbināšana saskaņā ar tiesas nolēmumu.

107. Ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, kā arī tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu.

 

Pie reizes būs iespēja "pameditēt" par atšķirību starp "man pienākas" un "man ir tiesības uz "

Link to comment
Share on other sites

versatile

nekas, gan jau drīz būs referendums par 107. panta izteikšanu šādā redakcijā:

 

 

107. Sešsimt latus uz rokas!!!!!!1one!
Link to comment
Share on other sites

Kāpēc pēc jūsu domām dubajā var uzcelt slēpošanas kalnu tuksneša vidū un radīt mākslīgas salas???kāpēc?

 

Tā vien liekas, ka Tu pats nesaproti ko gribi pateikt.

Pretjautājums "nesaprašām"- vai Dubaja to izdarīja pateicoties "sakrātotai valsts pārvaldei"?

Link to comment
Share on other sites

versatile

Nē, tāpēc ka tur, pēc ilgām diskusijām, tika noraidīta Eiro ieviešana :D

Link to comment
Share on other sites

Gestapo> Tu jau ir esi labs cilvēks._Paskaties, mērkaķi, spogulī._Latvieši toč ir tikai totāli cirvji.

Un Tu ceri kādreiz atrast darbu ar normālu algu? :sarkasms:

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

snukurins: ja cilvēki gribēja, lai Dubajā būtu 5`000`000$ naftas ienākumu dienā (50`000 barelu jēlnaftas dienā par ~100$/barels), tad varēja?

Es pareizi sapratu tavu domu gājienu - vajag domāt "nafta, nāc" un būs derīgie izrakteņi klāt rīt uz brokastlaiku?

Labots - usver
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

versatile

Nu tad atbilde vienkārša - CILVĒKI te, acīmredzot, to nevar.

 

Starp citu, iedomājies, kādiem vārdiem gānītu kādu, kas te uzceltu, piemēram, mūžīgo pludmali pie kāda vidēja lieluma ezera? Vai sabūvētu salas jūras līcī? Zaglis, maita, nemaksātājs, ekspluatators... Domā, tur, pie urbumiem strādājošie, saņem tikpat cik īpašnieks? :) Vai var atļauties kādu dzīvoklīti Dubajas centrā, nu tā, cilvēka cienīgi?

Labots - versatile
Link to comment
Share on other sites

alusbundza
Domā, tur, pie urbumiem strādājošie
 

Arābu emirātos visi pilsoņi saņem par naftu, pie urbumiem strādā viesstrādnieki

Link to comment
Share on other sites

uldiss, on 08 Jan 2013 - 17:21, said:pamato šādu skarbu uzstādījumu ar likumu, vai ministru kabineta noteikumiem. Nu jau Tu kļūsti smieklīgs. Tak atver satversmi un apsakties "kas Tev pienākas". 105. Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību. 106. Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Piespiedu darbs ir aizliegts. Par piespiedu darbu netiek uzskatīta iesaistīšana katastrofu un to seku likvidēšanā un nodarbināšana saskaņā ar tiesas nolēmumu. 107. Ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, kā arī tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu. Pie reizes būs iespēja "pameditēt" par atšķirību starp "man pienākas" un "man ir tiesības uz "

 

 

kamdēļ manis teikto apgriezi otrādi? es tieši jautāju vienam biedram, lai viņš pamato ar likumiem, vai noteikumiem, kas tad viņaprāt nosaka tādu valsts iekārtu kurā cilvēkam valstī nepienāksa ne darbs, ne cilvēcīga alga, ne mājoklis. kā redzi, pats esi viņam atbildējis citējot satversmi.

 

 

 

 

 

ā, tie, kas negrib kā cilvēki dzīvot. Skaidrs.

 

 

nav jēgas, ja reaģē tikai uz atsevisķu frāžu fragmentiem, neskatot tos tēmas kontekstā

Labots - uldiss
Link to comment
Share on other sites

versatile

uldiss, par iepriekšdefinētajiem sešsimtlatiem kā cilvēcīgo algu tur patiešām nekas nav minēts.

Savukārt, ja kāds nemaksā un nodarbina piespiedu kārtā, mūsu valstī ir virkne iestāžu, kas reāli palīdz. Ir pieredze.

Link to comment
Share on other sites

uldiss, par iepriekšdefinētajiem sešsimtlatiem kā cilvēcīgo algu tur patiešām nekas nav minēts. Savukārt, ja kāds nemaksā un nodarbina piespiedu kārtā, mūsu valstī ir virkne iestāžu, kas reāli palīdz. Ir pieredze.

 

vairāk ir gadījumu, kad dzīvošanai ir nepiciešama normāla minimālā alga un mazāk to gadījumu, kad vajadzīga ārkārtas palīdzība. atrisinot pirmos, otro arī būtu mazāk.

Link to comment
Share on other sites

Automašīna laukos šobrīd ir pirmās nepieciešamības lieta. Ir vietas, kur sabiedriskais transports no rīta iet uz pilsētu, bet vakarā atpakaļ. Ir vietas, kur autobusu nav vispār. Tā kā iedzīvotāju skaits laukos samazinās, samazinās arī autobusu reisu skaits.

Bez attīstītas ražošanas valstī nevar arī sekmīgi attīstīties lauksaimniecība. Var gadīties, ka atpalikusi agrāra valsts nevar nodrošināt ar pārtiku pat savus iedzīvotājus.

Ļoti kritiski būtu jāizturas pret tā saucamo paleatīvo ekonomiku. Kādreiz es dzirdēju, ka par tiem līdzekļiem, ko pieškir "simtlatnieku" uzturēšanai, varētu uzcelt kādu rūpnīcu. Par to, ka cilvēki ar laiku pierod dzīvot uz pabalstiem, te jau tika runāts.

Labots - Aigars
Link to comment
Share on other sites

serioussam909
kas tad viņaprāt nosaka tādu valsts iekārtu kurā cilvēkam valstī nepienāksa ne darbs, ne cilvēcīga alga, ne mājoklis

Uz to ir tiesības, nevis valstij ir pienākums to visu nodrošināt...

Pabalstiem arī jābūt tādiem lai izdevīgāk ir strādāt, nevis nestrādāt.

 

Var gadīties, ka atpalikusi agrāra valsts nevar nodrošināt ar pārtiku pat savus iedzīvotājus.

 

ES jau lauksaimniecība nav nekāds ekonomikas pamats - tā tiek subsidēta...

Labots - serioussam909
Link to comment
Share on other sites

man ir ieteikums. paskatamies uz topika nosaukumu un parunājam par eiro (valuta tāda).

 

moderi varētu padzēs visu crapu, kur nav pieminēta valūta.

Link to comment
Share on other sites

arī šis jautājums pēc būtības ir offtopiks, jo nenostata pretī eiro un latus, bet gan runā par valūtu kā vispārīgu un neatkarīgu fenomenu.

 

tad parunājam par to, kā sabiedrība vai ekonomika izmainīsies ieviešot vai neieviešot eiro, nevis kā "politiķi ir visu sap15**i un turpinās p157".

Link to comment
Share on other sites

kamdēļ manis teikto apgriezi otrādi? es tieši jautāju vienam biedram, lai viņš pamato ar likumiem, vai noteikumiem, kas tad viņaprāt nosaka tādu valsts iekārtu kurā cilvēkam valstī nepienāksa ne darbs, ne cilvēcīga alga, ne mājoklis.

 

 

Es esmu tas biedrs un es Tev skaidri un gaišu uzrakstīju jau iepriekšējā postā, pārlasi vēlreiz. Ja nepārzini latviešu valodu, palasi skaidrojošo vārdnīcu, lai saprastu atšķirību starp tevis piesaukto "PIENĀKAS" satversmē minēto "IR TIESĪBAS UZ". Tas NAV viens un tas pats.

Labots - Rik0
Link to comment
Share on other sites

ko tu patiešām gribi? lai es pārzinu latviešu valodu, vai šo tēmu ievest strupceļā ar runāšanu turpu šurpu pretējus viedokļus par vIenu un to pašu, vai tāpat vien kasīties?

atgādinu, ka esmu pāRliecināts, ka katras valsts valdības pienākums ir rūpēties par savas valsts pilsoņu labklājību. ja tev šķiet, ka nav, tad vienkārši izklāsti kamdēļ tu tā domā.

Labots - uldiss
Link to comment
Share on other sites

versatile
Kādreiz es dzirdēju, ka par tiem līdzekļiem, ko pieškir "simtlatnieku" uzturēšanai, varētu uzcelt kādu rūpnīcu.

Tukšs populisms. Kapitālisma iekārtā rūpnīcas valstij nav jābūvē, tas jādara uzņēmējiem, kam ir ekonomiski pamatota nepieciešamība pēc tādas.

Valsts var līdzekļus novirzīt šo uzņēmēju piesaistei, infrastruktūras sakārtošanai, speciālistu apmācībai utt, bet ne jau rūpnīcas būvniecībai. Nu, uzcels tukšu angāru. Un ko ražos?

Link to comment
Share on other sites

kas tad viņaprāt nosaka tādu valsts iekārtu kurā cilvēkam valstī nepienāksa ne darbs, ne cilvēcīga alga, ne mājoklisUz to ir tiesības, nevis valstij ir pienākums to visu nodrošināt...

 

tiesības bez reālas iespējas tās izpildīt nav nekādas tiesības, bet tukši solījumi. ja ir tiesības uz labklājību, tad valdībai ir jātiecas uz to, lai šīs tiesības var tikt realizētas, nevis paliek uz papīra. 

Link to comment
Share on other sites

Pievienots Pirms 3 minūtēm

 

 

uldiss, on 10 Jan 2013 - 09:18, said:snapback.png

katras valsts valdības pienākums ir rūpēties par savas valsts pilsoņu labklājību

 

 

vai pret šādu, acīmredzamu, patiesību kāds te iebilst?

 

tikai ne visi uzskata, ka valstij vajag sarūpēt katram labiekārtotu dzīvokli, auto un 700 eiru pensiju, 1000 eiru algu katru mēnesi

 

 

nevajag izlaist vārdu darbs, tad viss pārējais būs tikai loģiski. piemēram, kā vācijā, kur ir darbs, alga un pirktspēja, kas dod iespēju cilvēkiem tikt arī pie mājokļa (pašu pirkta vai īrēta). loģiski? ir vēl iebildumi? domāj, ka latvijā tā nevajag? cik ilgi vēl nevajadzēs?

Labots - uldiss
Link to comment
Share on other sites

Uldiss, Īsi pārskats par pēdējām 3 lapām:

 

1) Tu:  katram "pienākas dzīvoklis/alga/darbs"

2)  es: Te ir kapitālims nevis sociālisms, katrs rūpējas par sevi, ;

3) Tu prasīji likumu (it kā kaut katram pašam vajadzētu zināt, kas ir LV satversmē rakstīts, bet nu labi)

4) es Tev iedevu satversmi.

5) Tu teici, ka redz '''tur ir pienākas"

6) es teicu - nē tur ir "ir tiesības uz", pamani atšķirību (tas bija jau arī iepriekšējā postā, bet Tu to ignorēji)

7) Tu - ko tu patiešām gribi?

8) Lai Tu pārstātu postēt "sviestu" (pretrunīgus/nekonsekventus apgalvojumus), bet konstruktīvi piedalītos diskusijā:

 

Ja uzskati, ka valstij jānodrošina dzīvoklis, tad izrēķini cik tas izmaksā (valsts mērogā) un pastāsti kur to nadu dabūt.

Bez tā visas tas ir "laimas lāci, aizved mani uz laimīgo zemi" stila "populisms".

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

versatile

tie paši nabagi laika bija tie, kas dažus desmitus lapu atpakaļ bija sliktie biezie ekspluatatori?

Link to comment
Share on other sites

alusbundza

nu jūs te tagad piekasāties vārdiem, bet tas nu tā, 

tik traki jau nemaz nav, kaut kāda uzņēmējdarbība jau šeit notiek, bet tas, ka mūsu valdība burtiski izpilda ES ieteikumus (ko varētu arī nedarīt) ir skaidrs, un tas nāk mums par sliktu

palasot  Aigara ieliktos tekstus, jau top skaidrs, ka vecajai eiropai mēs neintresējam (tas jau bija skaidrs vairākus gadus atpakaļ)

pāriešanai uz eiro mūs neglābs

ja paliek lats - arī nekas spīdošs, bet mums vizmaz paliek iespēja manervēt

Link to comment
Share on other sites

Kā manevrēt? Manevrēt mēs varam, ja atsaistāmies no eiro, ko neviens nedarīs. Kā jau teicu 150 lapas atpakaļ, mums nevajag referendumu par eiro ieviešanu, ja tādu visi grib, tad tikai par izstāšanos no es, tad varēs manevrēt ar latu, regulēt muitas politiku un skatīties, ka apkārtējie dzīvo labāk par mums. Šobrīd latam ir tikai uzturēšanas izmaksas un pseido nacionālā patriotisma simbols, tikai tas patriotisms beidzās mirklī, kad par to simbolu var nopirkt kreiso dīzeli vai pīpju paku kādu apkrāpjot (sevi arī).

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

vecajai eiropai mēs neintresējam (tas jau bija skaidrs vairākus gadus atpakaļ)

Interesējam gan ,bet tikai ,kā viņu ražošanas trešās šķiras produktu patērētāji.

Un ar solījumu eiforiju neizmiglotiem prātiem ,tas bija skaidrs jau pirms iestāšanās EU.

Tādi arī balsoja pret iestāšanos.Bet ,diemžēl ,vairakums ir penšuki un super puper nacionalisti,kuriem tika pasniegts bieds,ja neiestāsimies -"krievi nāks " :).Otra lielā daļa jaunieši,kuri nu tik sasapņojās brauksim mācīties uz krutām skolām un tml.

Nu un kur ir tie braucēju/mācībnieku bari ?

Nav ,jo naudiņas, par ko to darīt, jau nav :(.

Ir tikai migrantu bari (vergot uz EU).

Un nav tāpēc,ka Eiropai mēs neesam vajadzīgi ,kā pelnītāji sev.

Eiro ieviešana pastiprinās kontroli pār Latviju.

Par cik ir skaidri EU mērķi attiecībā uz mums-kam mēs viņiem vajadzīgi.

Tad ir skaidrs ,kādā virzienā šī jaunā ietekmes iespēja(eiro ieviešana)darbosies .

Link to comment
Share on other sites

versatile
Nu un kur ir tie braucēju/mācībnieku bari ? Nav ,jo naudiņas, par ko to darīt, jau nav

 

Ir Eiropas valstis, kur mācības ir par velti. Dānija, piemēram. Neiestājoties EU, par studijām UK universitātēs būtu jāmaksā summa, kas vidēji svārstītos no 8k GBP gadā līdz neierobežotiem griestiem. iestājoties - vismaz pirms pāris gadiem limits bija 3k GBP, tikapt cik vietējiem britiem, kā arī iesējas tikt pie stipendijām utt.

Liela daļa man pazīstamo jauniešu vecumā no 19 līdz 27 gadiem ir darījuši vismaz vienu no sekojošām lietām:

a) pabijuši ERASMUS apmaiņā (līdz 2010. gadam, ieskaitot, vien nepilni 10k studentu no Latvijas!) http://ec.europa.eu/education/erasmus/doc/stat/1011/countries/latvia_en.pdf

b) studējuši citas valsts augstskolā bakalaura līmenī

c) turpinājuši maģistra studijas citās valstīs

 

tā ka, jā, ir bari ar braucējiem :) Cita lieta, ka viņiem atgriežoties Latvijā un saņemot ieguldītajam laikam un pūlēm (un, nenoliegsim, zaudētam diezgan lielam laikam savas jaunības) atbilstošu atalgojumu, visādi uz krāsns tupētāji un bamšļa dresētāji sāk viņus ne par ko gānīt un zākāt, redz, alga par lielu esot. Tad nu nav jābrīnās, ka nebrauc atpakaļ - un par šo sab. daļu ir daudz vairāk žēl, nekā par Īrijas zemeņu lasītājiem bez jelkādas izglītības, lai vai cik reizes to otro būtu vairāk.

Labots - versatile
Link to comment
Share on other sites

alusbundza
Kā manevrēt? Manevrēt mēs varam, ja atsaistāmies no eiro,

tieši tā, ja pievienosies , tad vairs nekā, ja paliekam tā kā tagad (lats piesaistīts eiro), mēs varam pavērot, kā situācija mainās eiropā un ja pienāk kritisks stāvoklis eiropā, tad varam atsieties vaļā

un tas, ka tagad ir sasniegti visi vajadzīgie kritēriji, lai pievienoties nav rādītājs (iespējams, ka tie mākslīgi, nedabiski sasniegti, trīs mēnešus pēc 2014. g. vis var aiziet šķērsām)

Tie manevri ir dārgs pasākums, starp citu.

neviens to pašlaik precīzi nevar pateikt, cik dārgi vai lēti

un Anglijā tiek apsvērta izstāties no ES 

Link to comment
Share on other sites

serioussam909
Interesējam gan ,bet tikai ,kā viņu ražošanas trešās šķiras produktu patērētāji.

Un nav tāpēc,ka Eiropai mēs neesam vajadzīgi ,kā pelnītāji sev.

Kā ta mēs varēsim patērēt ja neko nepelnam?

Neredzi ka tev loģika klibo?

Link to comment
Share on other sites

alusbundza

tas, ka jaunieši brauc studēt uz ārzemēm ir normāli, pienāks laiks un daļa atgriezīsies

varbūt vēsture atkārtosies, arī 19. gs.- 20.gs. mijā latvieši studēja ārzemēs un pēc tam atgriezās, lai izveidotu savu valsti

Link to comment
Share on other sites

r jau daži nabagi kuri sevi par tādiem pieskaita.Tas tikai liecina par līmeni jeb cik zema ir latvijas vesalā saprāta latiņa.

 

 

http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/valmieras-stikla-skiedra-pern-sasniegusi-apgrozijuma-rekordu.d?id=42959318

redz pēdējais raksts par "neesošajiem" uzņēmējiem ...

 

 

Rik0>< manuprāt tu vispār nesaproti par ko ir runa un mal tikai savu maļamo,,pienākas,pienākas,,.

 

 

Nē, kā reize otrādi, to maļ Uldiss, es saku, ka nekas nepienākas , ir jānopelna.

et adekvātu atalgojumu nevar saņemt jo valsts ir iznīcinājusi vidi kurā tas iespējams.

 

 

Gribētos sīkāku izklāstu, ko tad tieši valsts ir iznīcinājusi.

Un nestāsti lūdzu pasakas, ka vairums padomju laiku uzņēmumu brīvā tirgus apstākļos būtu spējīgi konkurēt.

(un es nesaku, ka privatizācija bija labi veikta, (bet ne jau patreizējā valdība to veica) bet nepriovatizēt arī nevarēja, tur vairums tik un tā ietu uz grunti, jo kardināli mainījās viss tirgus.

Labots - Rik0
Link to comment
Share on other sites

saņemot ieguldītajam laikam un pūlēm (un, nenoliegsim, zaudētam diezgan lielam laikam savas jaunības) atbilstošu atalgojumu, visādi uz krāsns tupētāji un bamšļa dresētāji sāk viņus ne par ko gānīt un zākāt, redz, alga par lielu esot.

Darba samaksai ir jābūt diferencētai un taisnīgai.

Spilgts piemers ,pasreizējais algu pielikums (no 2.000 uz 8000)!

Tas ,ka izmācījies speciālists saņem 1000-3000 ,nenozīmē un galvenais ,tam nav jābūt ,uz tā rēķina,ka strādnieks saņem 170 ,kas ir zem reālā iztikas minimuma :).

Firmā ,kur strādnieki saņem cilvēcīgu atalgojumu,neviens negāna šefu par to ,ka viņš nopērk džipu :).

Cita lieta ,kad džips tiek nopirkts uz algas apgriešanas rēķina (valtiski-nodokļu pacelšana),vai arī tā paliek to pašu grašu līmenī(ka tik neatstiepj kājas un var pastrādāt).

Redzot visu to ,cilvēkam rodas iespaids,ka viņu padara par vergu.Loģiska reakcija-nepatika  un pārmetumi.



Kā ta mēs varēsim patērēt ja neko nepelnam? Neredzi ka tev loģika klibo?

Pelnam ,kāreiz tik ,lai varētu atļauties tikai tās preces ,kuras Eiropā pelnošie nepirktu :).

Ar 

Eiropai mēs neesam vajadzīgi ,kā pelnītāji sev.

bija domāts ,kā peļnšana ar izugsmi(uzkrajumi un tml.),nevis pelnīšana lai eksistētu(par vēdera tiesu).

Link to comment
Share on other sites

iespējams, ka tie mākslīgi, nedabiski sasniegti, trīs mēnešus pēc 2014. g. vis var aiziet šķērsām

Nu ne mākslīgi, diezgan stingra fiskālā politika, tiesa, uz cilvēku labklājības rēķina arī. šobrīd valsts var atļauties celt minimālo algu, bet tas netiek darīts Māstrihtas kritēriju dēļ (tie ir pilnībā mani prātojumi un var neatbilst patiesībai). Un pēc tā 2014.viss aizies gan šķērsām, jo šobrīd nevaru iedomāties nevienu eirovalsti, kas ir zem kritērijiem :) ja nu vien Igaunija, i to, ka iestājās tikko, nezinu gan kāds tur patlaban ir inflācijas līmenis. 

Link to comment
Share on other sites

versatile
Spilgts piemers ,pasreizējais algu pielikums (no 2.000 uz 8000)!

 

Nu, nav korekti, bet nav viennozīmīgi. Ir jāvērtē cilvēki. Ja darbu veic labi, lētākas opcijas nav pieejamas un pastāv varbūtība, ka notīsies - iespējams, ir vērts kādu laiku pamaksāt. Nezinu, nav mana kompetence, bet piekrītu, pieaugums diezgan drastisks.

 

Tas ,ka izmācījies speciālists saņem 1000-3000 ,nenozīmē un galvenais ,tam nav jābūt ,uz tā rēķina,ka strādnieks saņem 170 ,kas ir zem reālā iztikas minimuma :).

Tas ir nevis uz kāda cita mistiska rēķina, tas ir uz tā rēķina, cik konkrētais cilvēks ar savu darbu var nopelnīt uzņēmumam un cik svarīga ir viņa paturēšana. Nebūs valstī krāvēju, maksās viņiem arī štuku, ja vajadzēs. Tirgus ekonomika.

 

 

Firmā ,kur strādnieki saņem cilvēcīgu atalgojumu,neviens negāna šefu par to ,ka viņš nopērk džipu :).

Esi reāls. Lamās, un kā vēl.

 

 

Starp citu, ir pierādīts, ka cilvēks psiholoģiski jebkuru algas pielikumu kā kaut ko motivējošu uztver aptuveni trīs mēnešus. Pēc tam jau tā ir norma, tēriņi pielāgojušies jaunajiem ienākumiem un atkal, var gadīties, ka ir par maz.

Labots - versatile
Link to comment
Share on other sites

 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...