b25 Oktobris 25, 2015 Share Oktobris 25, 2015 Dažiem kokapstrādes kombinātiem eiropā tādas ir. Gazificē koksnes apstrādes atkritumus, attīra gāzi kolonnās un uz motoru vai turbīnu. Dārgs prieks, bet atkritumi tiek likvidēti, ietaupās uz to izvešanu, pašiem apkure kaut kāda. No pašas gazifikācijas iekārtas siltumu apkurei noņemt nevarēs - atdziestot pārtrauktos gazifikācijas process. Kaut kāds paaugstinātais tarifs arī laikam figurēja. Iekārtas tur 2-4 MWel. Austrijā, kur tur vēl. Volgas motors ar zemu kompresiju? Kāpēc ne 2 pas kara laika motori? Tur kompresija zemāka, savulaik tiem bija kravenes ar gāzģeneratoru. Apgriezienu stabilitāte visdrīzāk neliela. Biogāzei ir pielāgoti motori, tādi ir getliņos. Dārgi. Privātmājai viss tas nereāli. Biogāzei investīcijas uz 1kW uzstādītās jaudas izskatās vislielākās no visiem AER veidiem. Ir pētījumu pārskati, saguglēt viegli, latviski, angliski. Kačā un skatās. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Oktobris 25, 2015 Share Oktobris 25, 2015 (labots) Es šīm lietām sekoju līdzi jau kādu laiku un pilnīgi skaidri zinu, ka tik plašs mazo koģenerāciju piedāvajums nekad nav bijis. Pieļauju, ka lielāku vai mazāku privātmāju īpašnieki viņas instalēs steriem vien. Pirms gadiem 5 bija 100kw koģeneracija - jā, lūdzu, maksa tik un tik, pat nebija domas, ka tirgū ir zem 50kw varianti. nez kam tad viņi šo visu ražo? Protams, tur ir pārtikuši ļaudis, kam ir pirts, baseins, 300 -400 kvm māja, apkurināmas situmnīcas. Propāna variants koģenerācijai un siltumsūknim izskatas pašlaik visreālākais. Par to arī var parunāt kā reālu lietu, nevis par darvu. Pārējais ir eksperimenti laika īsināšanai. Asaris kaut kādā mototrasē pie Jelgavas bija to 20kw sēnalu pārstrādes motoru uzstādījis. Vēl interesanti ir lēngaitas Lister-Peter motori, gan vecajā variantā , palaižot 50 gadu vecas konstrukcijas, gan modernie ražojumi. Raimond, beidz te spamot, ej uz brīvo metinātāju forumu, kur šādas absurdas un ekonomiski nepamatotas idejas tiek plaši apspriestas! Nevajag jaukt siltumsūkni un koģenerāciju ar "brīvajām enerģijām" ja nesaproti konceptu. ---------------------------- Jebkurā gadījumā ceļot gana lielu māju un nedomājot par līdzekļu trūkumu, ieteikums nav nemaz tik slikts, paredzēt siltās grīdas, radiatorus un gana lielu telpu koģenerācijai ar liela tilpuma siltumakumulatoriem. Labots Oktobris 25, 2015 - Raimonds1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
oxygen Oktobris 25, 2015 Share Oktobris 25, 2015 un nedomājot par līdzekļu trūkumu - visdrīzāk ieliks elektrisko apkuri un nejutīs trūkumu ! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Firza Oktobris 25, 2015 Share Oktobris 25, 2015 un gana lielu telpu koģenerācijai ar liela tilpuma siltumakumulatoriem. Tādā gadījumā labāk uzreiz paredzēt atsevišķi stāvošu "katlu māju" pietiekamā attālumā no dzīvojamās mājas, jo troksnis no koģenerācijas stacijas būs daudz lielāks nekā no parasta apkures katla. Un "ceļot gana lielu māju un nedomājot par līdzekļu trūkumu" man jau liekas, ka labāk ir nopirkt modernu granulu apkures kaltu ar lielu tvertni granulām un aizmirts par sarežģīto, dārgo un trokšņaino dubulto apkures sistēmu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Oktobris 25, 2015 Share Oktobris 25, 2015 Kur ir tas konceptuālais sliktums, kas auditorijai tiek nodarīts, padiskutējot par dažādām iespējām un vienas vai otras tehnoloģijas labumiem un trūkumiem un kur ir tas nepašaubāmais labums, noliekot pie vietas šādu ideju apmaiņu? Te ir vairākas interesantas koncepcijas, piemēram, par cik liels situma akumulators, kas uzkraj koģenerācijas siltumu, atslogo motoru no darbinašanas un kā to saskaņot ar siltuma zudumiem tajā akumulatorā. Vai arī kā demo projekta mērīt degveilas paēēriņu un kopējo lietderību, cik var izspiest no vienas degvielas vienības siltumu. Jebkurā gadījumā - vairāk pozitīva, nevis kaut kādu depresīvu herņu, ka tas viss smird, dūmo, nestrādā un nekas tur nesanāks. Sanāks un strādas rūkdams, tik diezgan dārgi. Tāpec padomasim, kā uztaisīt letāk un pieejamāk. Piemeram, cik siltuma var izspiest no paša lētakā ar LPG kitu aprīkotā ģengera (skat manu postu, tur ir adrese uz to kitu). ja nesanaks - kāpēc. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Oktobris 25, 2015 Share Oktobris 25, 2015 ur ir tas konceptuālais sliktums, kas auditorijai tiek nodarīts, padiskutējot par dažādām iespējām un vienas vai otras tehnoloģijas labumiem un trūkumiem un kur ir tas nepašaubāmais labums, noliekot pie vietas šādu ideju apmaiņu? Tur, ka šis topiks domāts reālu, ne hipotētisku apkures variantu apspriešanai! Taisi savu topiku - alternatīvie/eksperimentālie apkures varianti un tur arī diskutēsim! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Oktobris 25, 2015 Share Oktobris 25, 2015 Raimonds1, Var jau te hipotētiski mākoņus stumdīt, bet tūlīt būs ziema un būs auksti. Te laikam vairāk reālu cilvēku salasījies, kuriem jākurina tūlīt un tagad, nevis jāgaida, kad kooģenerācija būs iespējama privatmājā. Ja par lētu elektrostaciju, tad tai ir "koka" virzulis, , gultņi no plastmasas un gaisa dzesēšana Tapēc jau tā ir lēta un paredzēta darbam nu labi ja pāris reizes gadā. Mājā vajag motoru ar ūdens dzesēšanu un lielu motora resursu, lai var mēnesiem darboties. Tapēc jau visas nopietnas elektrostacijas ir ar dīzeļmotoriem, jo tie ekonomiskāki un atdod jaudu pie mazakiem apgriezieniem. Ar gāzi var darbināt tikai benzīna motoru. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Oktobris 25, 2015 Share Oktobris 25, 2015 Ja Tev būtu jāuztaisa demo projekts ar lietotu bezīna motoru, kas darbojas ar propānu, kaut kādu 10kw ģeneratora galvu un siltumsukni, kā Tu to plānotu? Enerģijas uzskaiti, piemēram. Vai motora efektivitāti? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Firza Oktobris 25, 2015 Share Oktobris 25, 2015 (labots) Piemeram, cik siltuma var izspiest no paša lētakā ar LPG kitu aprīkotā ģengera. Nav pat īpašs vajadzības eksperimentēt un veikt mērījumus. Ja reiz ražotājs saka koģenerācijas stacijas kopējais lietderības koeficients ir 90%, tad nav īpaša pamatam neticēt. Un pat, ja siltuma elektrības attieciba realitātē mazliet atšķiras, iekārtas siltuma iekārtas kopējo lietderības koeficientu pamatā nosaka dūmgāžu temperatūra un tās sastāvs. Deggāžu temperatūru attiecīgi nosaka tas cik efektīvi ir izveidota siltuma noņemšana no motora un pašām dūmgāzēm, bet dūmgāžu sastāvu nosaka tas cik labi ir ieregulēts motors (mazas jaudas motoriem gan jau visu procesu vada ECU pēc skābekļa daudzuma dūmgāzēs. Lielas jaudas ģeneratoriem tas process ir mazliet sarežģītāks). Tālāk ņemam LPG siltumspēju, kas aptuveni ir 30 kWh/nm³. Ja ņem aptuveno cenu 3,00 EUR/m³ tad iegūstam, ka 1kWh enerģijas maksā 0,10 EUR, kas pie 90% lietderības koeficienta ir 0,11 EUR/kWh. Izskatās ļoti skaisti, jo sanāk, ka koģenerācijas stacijas kWh pašizmaksa ir mazāka par elektrības cenu, ko var nopirkt no citiem ražotājiem (ja tas tā nebūtu, tad LPG vispār nebūtu jēgas izmantot apkurei). Aprēķini ir stipri aptuvenu, nav ņemts vēra paša iekārtas cenu, maksa par uzstādīšanu, eksplutācijas izmaksas un gan jau pērkot izlejamo LPG tās cena par m3 ir mazāka nekā Latvijas Propāna Gāze noteiktie tarifi. Bet ja LPG salīdzina piemēram ar kokskaidu granulām, tad pie pat pirmās atrastās cenas 0,16 EUR par kg un siltumietilpības 5 kWh/kg, kas nozīmē 0,033 EUR/kWh, tad gan tas LPG vairs nemaz tik skaisti neizkatās, pat neņemot vērā "2 enerģijas avotu koncepta" iekārtu izmaksas. Labots Oktobris 25, 2015 - Firza Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Oktobris 25, 2015 Share Oktobris 25, 2015 Visi reālie, efektīvie projekti kaut kad bijuši ieceres līmenī. Pirms vairākiem gadiem bija diskusija par kaut kādu sacīksu auto, laikam bagija rāmi, kas bija nonācis ta ne šrotā, ta ne metallūžnos, ta ne pārdots kaut kādiem interesentiem. Tad nu publika šausminājas, cik daudz tajā konstrukcijā labojumu, pārmetinājumu, pārveidojumu, cik darba stundu tur iztērēts, lai beigās izveidotu salīdzinoši vienkāršu konstrukciju amortizatora stirpinājumam, bāaks novietojumam vai vēl kam. Viņi gan tā nedarītu, tak skaidrs, ka vajadzēja tā, tagad visi darot tā un esot pareizi. Tas, ka tas auto rāmis varbūt bijis ciltstēvs tam risinājumam, ka tagad visi dara tā, jo bija nācis no diezgan zināma kantora, tas laikam prāta neienāca. Vārdu sakot, pilnīgs sūds tas rāmis, kā kaut ko tādi zināmi veči vispār varēja dabūt gatavu. Vienkārši dažus interesē tas jauna konstrukta ieviešanas process. Un ja tur sākumā pa burzmu būs kaut kāds lētais 3 vai 4kw benzīa ģenģeris at siltumizolētu mucu siltuma noņemšanai vai litots gaiss-gaiss siltumsūknis ar COP knapi 2.5, tad tas neko sliktu par kopējo projekta ieceri vēl neliecina. Tālāk ņemam LPG siltumspēju, kas aptuveni ir 30 kWh/nm³. Ja ņem aptuveno cenu 3,00 EUR/m3 tad iegūstam, ka 1kWh enerģijas maksā 0,10 EUR, kas pie 90% lietderības koeficienta ir 0,11 EUR/kWh. Bet ja LPG salīdzina piemēram ar kokskaidu granulām, tad pie pat pirmās atrastās cenas 0,16 UER par kg un siltumietilpības 5 kWh/kg, kas nozīmē 0,033 EUR/kWh, tad gan tas LPG vairs nemaz tik skaisti neizkatās, pat neņemot vērā "2 enerģijas avotu koncepta" iekārtu izmaksas. Tas viss ir forši, bet cik no publikas, tavuprāt, spēj šos skaitļus salikt kopā un kaut aptuveni sarēķināt. Šeit, forumā, protams, vairums spej, bet tā, sabiedrībā? Kas viņiem nekādi netraucē pateikt, ka nekas tur nesanāks. Tas propans sadalās tā - 50% aizgāja siltumā. Tie 35% pareizinājās ar 3. un uztaisīja 105% siltuma no propāna potenciālas enerģiajs, jo atņēma siltumu OTRAM enerģijas avotam.(siltumsūkņa zemes kontūram) Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Oktobris 25, 2015 Share Oktobris 25, 2015 Jārēķina ir viss kopā, jo granulu katli nemaksā centus, LPG aprīkojums arī nav pa lēto, tāpēc rēķināt var sākt tad, kad tiešām redzams reāls potenciāls. Ražot no granulām vai gāzes elektroenerģiju ir nekam nederīga ideja, ja ir pieejams Latvenergo. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Populārs ieraksts Viktorslat Oktobris 26, 2015 Populārs ieraksts Share Oktobris 26, 2015 Raimonds1, es it kā saprotu Tavu ideju, bet nav skaidrs -kāpēc? Zinātniski pētnieciska interese? Vai radīt jaunu, tirgū pieprasītu produktu? Maksātspējīgajam klientam, manuprāt, galvenais ir uzstādīt (lai arī dārgi) un aizmirst. Viņš negrib neko zināt. Vajag lai darbojas bez jebkādas ņemšanās. Lūk, tas pats siltuma sūknis. Es kopš 2008. gada esmu spiedis sekojošas pogas: Summer, Automatic, Vacation. Viss. Ak jā, vienu reizi bija sūdzība, ka varētu būt siltāk, piespiedu +0.5C, ejot uz darbu, un vakarā bija OK. Tas ir tieši tas, ko grib klients - lai nekas nav jāzina, jāmāk un jādomā. To pērk. Maksā lielu pievienoto vērtību (starpību starp ražošanas izmaksām un klienta gala cenu). Esmu saregulējis grīdu kontūrus pa telpām, bet tas jādara ar roku, tādā sadales skapī grozot mazus "krāniņus" un burtiski pa 2-3mm, tas ir čakarīgi un neērti, bet bija jāizdara tikai vienu reizi, ne esmu tur līdis jau gadiem, bet ja būtu tāda pie sienas liekama glīta pults kas katrai istabai regulē, es tādu arī būtu pircis un ierīkojis. Nosacīti runājot, klients grib lai uz datora monitora ar peli uzliek temperatūru pa telpām, internetbankā samaksā vienu rēķinu un viss.. 7 Link to comment Share on other sites More sharing options...
b25 Oktobris 26, 2015 Share Oktobris 26, 2015 (labots) Par to siltuma noņemšanu no iekšdedzes dzinēja. Par daudz noņemt siltumu nedrīkst, dzinēja darbībai nepieciešams t režīms. No gāzģeneratora un pirolīzes iekārtām siltumu apkurei nenoņem. Temperatūra ir obligāts procesa priekšnoteikums. Granulas un skaidu briketes primāri paredzētas augstas efektivitātes kurināmā katliem, nevis elektrības ražošanai. Uzņēmumi, kas izmanto koksni gāzģenerstoros, parasti lieto koksnes miltus, putekļus un atkritumus. Par šito tēmu esmu runājis ar akadēmiķi, fizikas profesoru, kā arī enerģētiķi, zinātņu doktoru. BTW, arī LV ir enerģētikas un materiālzinātnes pētnieki, kuri sen analizē procesus. Ir inženieri - ekonomisti, kuri rēķina. Starpība starp cenām? Ja pārdevējs nodrošina inženiera vai vismaz cilvēka, kam darbojas smadzenes un ilgstoši interesē šie jautājumi, konsultācijas, tad maksāt vairāk ir OK. Ērti un forši. Ja nē, tad jautājumi nav. Biogāzes dzinējus ražo daudzi uzņēmēji, viens no populārākajiem - Jenbacher, bet ir daudz citu. Nav lēti, turklāt gāzes sagatavošanai vajag kolonnas, kas nav par velti. Īsā valodā - gāzes sagatavošanas un purifikācijas iekārtas. Nedod dievs, ja vēl vajag desulfurizatoru sistēmu. Firmu, kas ar to nodarbojas ir daudz, uzguglē un būs. Privātmājai traki dārgi kapitālieguldījumi. Labots Oktobris 26, 2015 - b25 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Oktobris 26, 2015 Share Oktobris 26, 2015 Raimonds1, 25 Okt 2015 - 17:48, teica: 165% NO TĀ, KO POTENCIĀLI SATUR KURINĀMAIS. nu baigi izklausās pēc ''mūžigā dzinēja'' Labam kondensacijas gāzes apkures katliņam aizejošās dūmgāzes var būt 70C. Nu, ko gribi teikt ka koģenerācijas stacijā aizejošās dūmgāzes iet ar 20C? Nu nezinu, bet gan dzinējs, gan ģenerators, gan apsaite kaut ko maksā. Ka tik beigās , lai viss atmaksātos , vajag 20 gadus Visiem ir skaidrs, kā tie procenti rodas no 2 enerģijas avotiem, kas tie 2 enerģijas avoti ir un ka nekādi termodinamikas likumi nav pārkāpti? ---------------- Pieņemsim, ka mums ir vecs benzīna audi motors un tam mēs gribētu mērīt degvielas izmantošanas efektivitāti ar 10kW ģeneratoru http://www.ebay.com/bhp/generator-head Lēti un vienkārši, tikai un vienīgi mehāniski- elektrisko efektivitāti. 1. 2. 3. 4. Link to comment Share on other sites More sharing options...
b25 Oktobris 26, 2015 Share Oktobris 26, 2015 Ģeneratoru aprēķiniem jātaisa cita tēma;). Lēti un vienkārši ? 10kW ģeneratoru darbināt ar vieglā auto motoru? OMG. Link to comment Share on other sites More sharing options...
oxygen Oktobris 26, 2015 Share Oktobris 26, 2015 (labots) Raimonds1, beidz izdomāt velosipēdu . Diezin vai uztaisīsi ko labāku kā šie http://world.honda.com/powerproducts-technology/cogeneration/. Diezin vai būs ''mūžigais dzinējs'' ar labāku lietderības koificentu kā japāņiem. Un cik tad procentos tiek saražota elektrība? Labi , to izmantosi siltumsūknim - cik tad būs tas lietderības koificents, kopējais - NEDAUDZ lielāks kā kondensācijas apkures katliņam. Bet tagad parēķini cik maksās siltumsūkņa sistēma un cik maksās NORMĀLA koģenerācijas iekārta - 100gados labi ja atmaksāsies . Nu ir dažiem niķis npārtraukti izgudrot divriteni, aizmirstot ekonomisko aprēķinu. Starp citu tie ražotāji, parasti, nenorāda cik ir iekārtas mūžs. Drīzāk pasākums pie dzīvības tāpēc, ka , tie kas uzstāda šādas iekārtas , dabū visādas subsīdījas par zaļo enerģiju. Nu kautkas līdzīgs tai siltumsūkņu programmai. Ja pats sakrāmēsi, diezin vai kāds dos kādu subsīdiju naudu. Labots Oktobris 26, 2015 - oxygen Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Oktobris 26, 2015 Share Oktobris 26, 2015 (labots) Latvijā ir diezgan daudz māju, kuras apkurina gan ar dabasgāzi, gan propānu-butanu gan tādas, kur uzstādīts siltumsūknis. Tā tīri teorētiski daži pārveidojumi un viss notiek. Tu vispār saproti to 2 enerģijas avotu konceptu? Sarēķini, pie kāda minimālā COP siltumsūknim, kopā dabū 200%, ja koģenerācijai elektroenerģijas daļa ir 30% un siltuma daļa - 50%. Labots Oktobris 26, 2015 - Raimonds1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Oktobris 27, 2015 Share Oktobris 27, 2015 Raimonds1, nav vēl tāds iekšdedzes dzinējs izdomāts, kurš darbotos bez apkopes. Jā, gāzes katlu var gadiem lietot, siltumsūkni ari, bet motorā sveces jāmaina, eļļa jāmaina, tas pēkšņi var nepielekt un akumulators jāmaina, jo pa vasaru nav uzlādēts. Vārdu sakot, te pieminētā Viktorslat ideja, ka klients grib samakāt naudu un aizmirst, no kurienes siltums rodas, nekad ar iekšdedzes dzinēju nesanāks. Ja mājai pienāk gāzesvads, tad neatmaksāsies pārrakt visas puķudobes lai SS kontūru samontētu un vēl rūcekli pagrabā darbinātu. Vārdu sakot, pasaulē tiek izgudrotas daudzas lietas kuras darbojas, bet tā arī netiek pielietotas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Firza Oktobris 27, 2015 Share Oktobris 27, 2015 Mini koģenerācija stacija varētu būt perspektīva lieta, ja cilvēkam ir vēlme dzīvot nu ļoti nomaļā "lauku būdiņā", kurā nav elektrības, bet tās ierīkošanas no kopējā tikla ir nesamērīgi dārga. Tad tāda koģenerācijas stacija varētu to "lauku būdiņā" nodrošināt gan ar elektrību, gan siltumu. Dabas gāze gan momentā atkrīt - ja tuvuma nav civilizācijas, tad tur nebūs arī vidējā spiediena gāzes vada, tā ka paliek vien LPG ko var izmantot. Tas viss pat var labi strādāt, tikai nevajag tur pīt iekšā vēl siltumsūkni. Autonomās mājas gadījuma svarīgāk būtu padomāt par rezerves apkures un elektrības veidu (citādi koģenerācija stacija avārijas gadījuma pat uz tualeti nevarēs aiziet, jo tur ir nežēlīgi auksts un galvenais - ūdeni nevar nolaist), nevis par to kā saražot (iztērēt) pēc iespējas vairāk enerģijas. Ja māja nav pils izmērā, ar milzu baseinu un siltumnīcu, tad ar koģenerācijās iekārtas radīto siltumu ziemā māja varēs mierīgi apsildīt, bet vasarā arī vietējo ezeru vaŗēs sildīt jo siltumu nebūs kur likt - elektrību vajag visu laiku un ģenerators ir jādarbina visu laiku.Otrā lieta, kur mini koģenerācija stacija varētu rast pielietojumu būtu tad, ja ģeneratora saražoto lieko varētu "uzkrāt" kopējā tīklā, un kad rodas nepieciešamība to bez maksas paņemt atpakaļ. Runa nav nauda pelnīšanu ar elektrībās pārdošanu par dubulto tarifu, bet gan par tā saukto "mikroģeneratora pieslēgumu". Latvija gan tas neies cauri, jo "mikroģeneratora pieslēgumu" var ierīkot vienīgi iekārtām kuras darbojas uz atjaunojamiem energoresursiem - saules, vēja. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Damn Oktobris 27, 2015 Share Oktobris 27, 2015 Arī gāzes katlam nepieciešama apkope reizi gadā. Un var kaut kas nobirt. Nesen piemēram izrādījās, ka bija izbeidzies ūdens izplešanās trauks - nācās mainīt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Oktobris 27, 2015 Share Oktobris 27, 2015 (labots) Mani nepamet sajūta, ka jums īsti nav skaidrs, kāpēc tas siltumsūknis tur tajā teorētiskajā modelī vispār ir piepīts klāt un kā tie 140-160-200% no kurināmā enerģijas no 2 enerģijas avotiem - kurinamā un zemes siltuma vispār veidojas. Sākumam uzrakstiet COP vērtības, pie kādām šie procenti teorētiski iespējami. kā dabū 140 % kā 200% ( elektrības daļa koģenerācijā 30%, siltuma -55%) Saprotiet principu, ka tas siltumsūknis taisa tos 4 kilovatus siltuma jaudas no 1 kilovata elektroenerģijas un tam vienalga, vai to saražo HESā, TECā vai turpat uz vietas. Motorstundu jautājumu lieliski risina Latvijas ziemas, tagad, piemēram, ārā ir kādi plus 10. Jau gatavs, instalēts siltusūknis kārtīgi darbojas ar COP koeficientu kādi 4 un mēnesī tas prieks maksā EUR100 un saimnieks nemaz neispringst uz koģenerācijas slēgšanu (jo manipulē starp ekspluatācijas izmaksām un iekārtas nolietojumu un iespēju izbraukt pa lēto, iekārtu nemaz nedarbinot), ieslēdz, lai uzsildītu baseinu mēneša sākumā un otrreiz - lai baseinam nomainot ūdeni, atņemtu siltumu no maināmā ūdens, trešoreiz - lai praksē paskatītos, kā tie 150-200% rodas, pamērītu patēriņu un pakalukuletu, ka izdevīgi to darbināt un kad ne, ja āra ir silts un Latvenergo rēķins gana mazs.. Otrs variants motorstundu jautājuma risināšanai ir 5 tonnīgs siltuma akumulators, kur uzkrāj koģenerācijas siltumu un tad to 2-3 dienas dzenā pa siltajām grīdām vai radiatoriem, kas arī uzstādīti mājā. Izstādē esošajai dārgajai rūpnieciski ražotajai 10kw koģenerācijas iekārtai pirmā apkope laikam bija pēc 2000 stundām, otra - atkal pēc 2000 stundām. ja 10 stundas dienā, tas ir 200dienas. Cik mēnešus mums ir kārtīgi mīnusi - 2-4-6 nedēļas? 2mēnešus maksimums. Labots Oktobris 27, 2015 - Raimonds1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
ezis666 Oktobris 27, 2015 Share Oktobris 27, 2015 Tam siltumsūknim tas COP=4 ir ideālā gadījumā, kāds pie mums nav iespējams, labākajā gadījumā 1.5 labam kondensācijas gāzes katlam izplūdes gāzes ir ~30-40C, viss ūdens no degšanas aiziet kanalizācijā. Un viņš ir DAUDZ lētāks nekā siltumsūknis Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Oktobris 27, 2015 Share Oktobris 27, 2015 Jā jā, gaisa siltumsūknim pie āra temperatūras mīnus 10. Ne jau kārtīgi instalētam zemes siltumsūknim. Par to dārdzību - vel jau Eiropa var izdomāt arī finanšu instrumentus, lai šādas kombinētas iekārtas subsidētu. Es te bīdu normālu ideju, jūs man te visādu darvu, sūdus, tvaika turbīnas un COP 1.5. Link to comment Share on other sites More sharing options...
oxygen Oktobris 27, 2015 Share Oktobris 27, 2015 (labots) 5 tonnīgs siltuma akumulators, un kā būs ar siltumzudumiem tām 5 tonnam? Vai izolēsi ar vakuumizolāciju? Vēl pie reizes 10 stundas dienā - nu diezin vai tā iekārta darbojās kā elektriskā lampiņa koridorā, kad ieslēdz/izslēdz? Visticamākais ir vajadzīgs konkrēts laiks , lai būtu vajadzīgais režims. Ja nav nostabilizējies, tad lietderības koificents būs nekāds. Arī jebkurš mehāniķis pateiks, ka iekšdedzes dzinējs visvairāk dilst , kamēr nav sasilis līdz darba režīmam. Izklausās , ka kau tko esi dzirdējis , bet tīri no praktiskās tehnikas sajēdz pa minimumu. Trakākais , ka līdzīgas personāžas ir bijušas no laika gala . Saucās ''diletants'' . Vislielākā nelaime , ka dažreiz tiek pie teikšanas un tad... tiek tādi ''projekti'' realizēti, ka tik turies. Kā saka i nauda vējā, i materiāls sabojāts. Vecos laikos ( un diemžēl arī musdienās) ir populārs ''mūžigais'' dzinējs , bet netrūkst arī citu. Viens dumjš jautājums- kāda tev ir izglītība? Labots Oktobris 27, 2015 - oxygen Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Oktobris 27, 2015 Share Oktobris 27, 2015 (labots) dati Es lasīju materiālus un biju bt1 izstādē un runāju ar iekārtu uzstādītājiem. Runājām arī par šo kombināciju - siltumsūknis un koģenerācija un tur bija apvisam cita saruna - par kilovatstundam, siltuma kilokalorijām, siltumizolāciju, zudumiem, izolāciju efektivitāti, zudumu atšķirību pie dažādām temperatūru atšķirībām un skaitļiem, skaitliem, skaitļiem, cik var saražot, cik pazūd, cik var ietaupīt, cik bieži tehnoloģiskas apkopes, cik tas maksā, un vēl vesela kaudze datu. Man nav problēmu saprast šo tehnoloģiju pamatus un problēmas. Zinu šo to par fiziku un ķīmiju. Mēģini kādreiz distancēties no personas apspriešanas un pievērsties aprēķiniem. Saņemies un pasaki - es nesaprotu, kas tā tāda 2 enerģijas avotu koncepcija ir. Labots Oktobris 27, 2015 - Raimonds1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
ezis666 Oktobris 27, 2015 Share Oktobris 27, 2015 Kaut kā tavās tabulās skatoties uz reāliem LV ziemas datiem -15 āra t un 50C apkures T(jo LV ir tikai~~5 % silto grīdu kam pietiek ar 30C) COP ir zem 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Oktobris 27, 2015 Share Oktobris 27, 2015 Ja āra temperatūra tuvojas nullei, tad gaisa siltumsūkņa āra siltummainī sāk sasalt kondensāts! Siltummainis aizsalst un sūknis ar elektrību kausē viņu vaļā! Šī procesa biežums ir atkarīgs no āra gaisa mitruma, bet ņemot vērā mana gaisa siltumsūkņa ekspluatācijas pieredzi - pāris reizes stundā. Kas reālo COP pamatīgi samazina! LV klimatā gaisa siltumsūknis ir izmantojams tikai rudeņos un pavasaros. Pa ziemu galīgi garām! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Oktobris 27, 2015 Share Oktobris 27, 2015 Es speciāli uzliku gaisa siltumsūkņa tabulas, jo zināju, ka jūs tieši par tiem gribēsiet turpināt diskutēt kā pierādījumu to neefektivitātei. Latvijā tomēr ir daži tūkstoši uzstādītu zemes siltumsūkņu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
e = d Oktobris 27, 2015 Share Oktobris 27, 2015 kāpēc jums abiem diviem vajag sastāstit normālus topikus ar bezjēdzīgu spriedelēšanu? uzcepiet savējo un tur ņematies. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
oxygen Oktobris 27, 2015 Share Oktobris 27, 2015 daži tūkstoši uzstādītu zemes siltumsūkņu - un par rezultātiem esi lietas kursā? Cik no visiem uzstādītajiem ir attaisnojuši liktās cerības? Nerāža, ka ražotāji savās tabulās parasti dot tik labākos datus, bet dzīvē. Atrunas , protams būs . tipa ne tā grunts ne tie meistari un vēl 100 un 1. Tik neraža , ka pa lielam labi meistari , labi materiāli maksā konkrēti Rezultātā vai nu projekts lētāks , bet efektivitāte tāda, ka īpašnieks gandrīz birdina asaras. Vai efektivitāte laba, bet atpelnīsānas.... dažreiz ilgāka kā tā manta spēj strādāt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Oktobris 27, 2015 Share Oktobris 27, 2015 Raimonds1, izskatās, ka Tu esi reklamas varā no izstādes, kur Tev "izskalojuši smadzenes". Man viens paziņa arī, pirms gadiem piecpadsmit, plēsa ārā malkas krāsnis, jo izstādē bija apvārdots, ka Buleriana krāsniņa ir daudz efektīvāka par podiņu krāsni. Pēc pāris gadiem bija gatavs sadot pa purnu Buleriana izplatītājiem Mums te daudziem ir ilgu gadu pieredze mājas kurināšanā un tapēc uz reklāmistiem vairs neuzķeramies. Jā, visu to var ar SS uztaisīt, bet Tev vēlreiz saka, tam nav ekonomiska pamata un tas šai pasaulē ir galvenais. Link to comment Share on other sites More sharing options...
dsks Oktobris 27, 2015 Share Oktobris 27, 2015 Teksts no Building.lv foruma ( varbut noder kalkulacijam ) - Re: Gāzes balonu apkure Posted by: apkure (85.10.211.---) Datums: 17.10.2015 18:25 Laba diena! Te nav reklama jo konkŗeti nevienu negribu lielīt. Es pagajušajā gadā Carnikavā uzstadīju gāzes katlu ar baloniem- neminēšu uzņēmu ar kur strādaju bet Latvijā ir izvele starp 2 uzņēmumiem - Latvijas propana gāze un Intergaz. -Māja (majiņa) 92m2- bet ar priekšnama lielajiem logiem un man patīk dzīvot 23C- nu patīk man tas siltums. Nepatīk salt. Tāpēc vajag vairak gāzi + priekšnama durvis neduadz laiž aukstumu- moš tur aŗī vajadzeja labāk noslitināt, ko pa vasaru arī izdarīju. Durvis bija sagriezušās. Vidēji nosiltinata jo būvēta pirms 16 gadiem. Pie manis brauca uz vietas abas firmas un tiasīja savus piedāvajumus starpība - 200 EUR. Projektu būvvaldē nevajag- to vajag mucai. Man kopā skapis līdz katlam 1500 EUR + katls ar 4 radiatoriem 1500 EUR. Firnala ap 3000 EUR. Man gāze nesalst jo perku propanu nevis propana butāna maisījumu- es iegugleju un tur ir paradita strpība. Abi kantori teica ka uz 100m2 vajag sezonā 1 t gāzes. Nu ir pagajusi jau 1 sezona ka kurinu un varu teikt sekojošo: man apkurei ar silto ūdeni- jo siltias ūdens ir no gāzes katla - sanaca 950kg- gāzes- tur man ir tie 79l baloni ar propanu 95%. viens balons man maksā 36 EUR ar PVN un piegādi. Kaut kas te rakstīja ka ir nomā- nezinu man nav nekadas balonu nomas. Mana kalkulācija 1036 EUR. Nezinu dārgi lēti- spriediet paši- bet zinu notiekti - nekribu ņemties tā ka kaimiņš to dara- katīra deglis jācila maisi- ne paldies! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Oktobris 27, 2015 Share Oktobris 27, 2015 (labots) Tas āķis ir tur, ka ta koģenerācija to siltumsūkņa problēmu kā reiz atrisina, jo iedod papildus jaudu. Tieši tajā laikā, kad vajag. Protams, vislētāk to var atrisinat ar malkas kamīnu. Jo šādā laikā, kāds ir pašlaik, siltumsūknis darbojas gana labi un lēti un automātiski. Didzi, Tu vismaz teorētiskā aprēķinu līmeni saproti, kā tie virs 100% rodas vai ne? ------------------------------ Dzelzs krāsns problēma, ir tāda, ka ātri atdod siltumu. Tas nozime - kamēr kurini, tikmēr silts. Pie tam dzesejoties metala virsmai tur ir zemāk temepratūra un ir iespējas visādam pilnīgam nesadegsanām, kondensācijām un darvas partvaicēm.Izstādē bija interesants risinājums - uz dūmvada uzmontēti smagi, situmietilpīgi keramikas gredzeni 80cm diamtrē un 100kg svarā vai no kaut kādiem siltuma blokiem samonteta līkumaina čūska, kas svēra 300kg ar papildus šīberi, lai situmu var laist gan pa taisno, gan pa garāko ceļu. Vēl izstādē bija siltumizolējoša keramikas plāksnes, ko līme ar speciālu līmi un ar distanci būvē ap tādu metāla krāsni un tad regulē, cik siltuma tad ņems nost un cik atstās. ---------------------- Labots Oktobris 27, 2015 - Raimonds1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Damn Oktobris 27, 2015 Share Oktobris 27, 2015 Propāns nepieciešams ziemai, ja ir virs 0'C, tad var iztikt ar propāna/butāna maisījumu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Oktobris 27, 2015 Share Oktobris 27, 2015 kāpēc jums abiem diviem vajag sastāstit normālus topikus ar bezjēdzīgu spriedelēšanu? uzcepiet savējo un tur ņematies. Kāpec tu domā, ka proti atšķirt jādzīgu spriedelēšanu no nejēdzīgas? Link to comment Share on other sites More sharing options...
oxygen Oktobris 27, 2015 Share Oktobris 27, 2015 Didzi, Tu vismaz teorētiskā aprēķinu līmeni saproti, kā tie virs 100% rodas vai ne? es domāju ka saprot tīri labi, bet arī, atškirībā no tevis, saprot ciktas maksā ( gan naudā , gan drošumā) Link to comment Share on other sites More sharing options...
jacobs Oktobris 27, 2015 Share Oktobris 27, 2015 Iesaku dažiem aktīvākajiem diskutētajiem tikai ar savām rokām, no nulles ierīkot kādas apkures sistēmas privātmājā utml. ... 3 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Oktobris 27, 2015 Share Oktobris 27, 2015 jacobsNesagaidīsi nekad no Raimonda kaut ko praktisku Teorētiķis tāds paliek līdz mūža galam 3 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Oktobris 27, 2015 Share Oktobris 27, 2015 (labots) Tad jau nebūtu problēmas tos cipariņus sarakstit, ko jautāju. Jo tad būtu skaidrs, par ko mēs strīdamies - jā, pie šādas gaisa temepratūras var tos 140% un 200% dabūt, bet jārēķina tas, tas un tas... vai ari - nē, nevar nekadus virs 100% dabūt. Nez ko tas Bosh tur par to 100% tur raksta. Bet tam ir 2 problēmas - nu nesaprot, kā, vai arī ja saprot, neteiks, ka var gan. Pāris izstādes materiālu http://www.kamindizains.lv/ Grenaisol karstuma izolācijas un kamīnu būvniecības plāksnes no vermikulīta http://vents.lv/lv/twinfresh rekuperācija http://www.buderus.lv/produkti/siltumsuki/logatherm-wps-wps-k.html http://www.buderus.lv/produkti/siltumsuki/logatherm-wpl.html Buderus pārstāv Bosch http://www.bosch-industrial.com/en/product-page/combined-heat-and-power-plants/ http://www.ekopluss.lv/lv/jautajumi-un-atbildes http://silta-maja.lv/index.php/toshiba-siltumsukni/ Visas pretenzijas par gaisa siltumsūkņa Toshiba arctic COP 2 pie -20 un 3 pie -10 pie Toshiba izpltītājiem un patērētaju tiesību kantorim. Par Bosh siltumsūkņa COP - 5 pie boša izplatītajiem un patērētāju tiesibu kantorim. Labots Oktobris 27, 2015 - Raimonds1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Oktobris 27, 2015 Share Oktobris 27, 2015 (labots) Raimonds1, es visu ļoti labi saprotu un, kā jau teicu, bišku piedalījos vienā projektā ar iekšdedzes dzinēju. Tāpat es ļoti labi saprotu, kas ir siltumsūknis ,kurš būtībā ir apkure ar elektrību, tikai elektrības tarifs divas, trīs reizes lētāks. Tur nekādu brīnumu nav, bet izmaksas un jāšanas ar ierīkošanu liela. Nu neiestāstīs man praktiķim neviens, ka iekšdedzes dzinējs,neieejot kurinātuvē, strādās tāpat kā gāzes apkure vai SS. Nolieciet mašīnu uz pus gadu un pēc tam rudenī mēģiniet iedarbināt. Iestumt ta to elektrostaciju nevarēs Labots Oktobris 27, 2015 - Didzis Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!