Jump to content

Ampērs!


Chocoton
 Share

Recommended Posts

Pirms 11 minūtēm , rubb teica:

ar tādiem vadiem nav parvadamas starta strāvas

Ar maniem ir (lēti veikala vadi, skaitās 200A).

Man nenāktu prātā gaidīt 5-10 min, kā te vairāki dara.

Un ģeneratoram nav jāpārdzīvo starta strāvas, bet gan ģeneratora strāva.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 19 minūtēm , Klusu teica:

Un ģeneratoram nav jāpārdzīvo starta strāvas, bet gan ģeneratora strāva.

Tu domā max ko ģenerators var dot? Ja ir divi aķi paralēli kā buferis (kapacitāte) un vadi, kas ar bik ierobežo, tad sanāk mazāka slodze. Tas nu tā. Jautājums: Kad ģeneratoram ir sāpīgāk atdot max jaudu - pie maziem, vai lieliem rpm? Bez zemteksta - man nav ne jausmas, jo nav mans lauciņš, vnk nezinu.

Link to comment
Share on other sites

Iespējams ka tas ģenerators dot normālu strāvu, ja ķēdē spriegums (aķis) kādi min , 11V. Kad startē, tā nokrīt krietni zem 10V. Tad arī ģeneratoram sākas strāva ne pa jokam ( donoram jau griežas uz normāliem apgriezieniem). Kā ne kā nav paredzēts tādiem režīmiem un ja ne tinumi nosvils, tad diodes gan var izsvilt. Tāpēc jau instrukcijās raksta ka nedrīkst darbināt donoru kad sāk kurbulē receptoru. Kamer lādē receptoram aķi, viss ok. Kad pagriež atslēgu, kirdikt diodēm donoram  ( ja pietiekoši labi piepīpēšanas vadi) bet donora aķis ne tas jaunākais.

Link to comment
Share on other sites

Racer, neuztver paralelus akus kā kapacitātes, kā kondensatori! Nav tie kondensatori, tikai elektro ķīmiski elementi, kur viss notiek lēni :)

Link to comment
Share on other sites

Pirms 5 minūtēm , rubb teica:

Nav tie kondensatori

Kāpēc?

Link to comment
Share on other sites

1 stundu atpakaļ, Klusu teica:

Kad strāva caur diodēm ir lielāka, tukšgaitā vai 4000rpm?

Kaut gan man šķiet, ka vienalga, jo jebkurā gadījumā ģenerators nevar dot lielāku strāvu par to, ko viņš var dot. Grafikos redzams, ka pie lieliem apgriezieniem strāva vairs neaug. Un šādu strāvu diodēm jāspēj izturēt (un īslaicīgi - reizes 3 vairāk). Neredzu vispār iemeslu nokaut.

Ģeneratoram nav sāpīgi atdot jaudu. Sāpīga var būt tikai strāva.

Labots - Klusu
Link to comment
Share on other sites

Kāpēc.. kondensatori ir nelielas kapacitātes, spēj atdot momentāni visu. Akumulatori ir lielas kapacitātes, atdod lēnāk.

 

Mosh vēl salīdzini keramiskos kondikus ar elektrolītu kondikiem :)


Tas - Racer...

Link to comment
Share on other sites

Par tām strāvām : gribētu redzēt strāvas/apgriezienu līknes, ko dot ja zem slodzes uz ģeneratora spailēm spriegums ''nosēdināts '' līdz 7V . Parasti jau tie dati 14V. Ņuks saka ka būs drastiski lielākas.

Link to comment
Share on other sites

Ņukam nav taisnība. Ierosmes strāva kļūst divreiz mazāka.

Mana hipotēze ir tāda, ka ģenerators nevar dot strāvu,lielāku par viņa strāvu pie lielajiem apgriezieniem. Līdz ar to diodes nokaut nav iemesla.

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Ronalds

Kā skatos te daudziem no videnes fizikas saprašana nulle....

Mēģināšu skaidrot vēlreiz, lielākiem burtiem,

 

Ir divi sprieguma (ne strāvas!) avoti. Aķis ar spriegumu 12V un viņam paralēli pieslēgts ģenerators ar spriegumu 14v! Tālāk šai ķēdei tiek pieslēgts jaudīgs patērētājs ar 0,01 om pretestību - starteris. Sākumā visa strāva plūdīs no tā avota, kuram ir lielāks spriegums!! Šajā gadījumā no ģeneratora. Un tikai tad, kad ģeneratora spriegums zem aķa sprieguma nokritīsies - aķis sāks dot strāvu ķēdē! 

Nu bļin! Tā ir videnes fizika!  

  • Patīk 3
  • Slikti! 1
Link to comment
Share on other sites

HVZ kas notiek ar tiem pārejas procesiem, kad pēkšņi ''uzkrauj'' riktīgu papildus slodzi uz pilnu klapi ejošam ģeneratora... Nu , es, tomēr neeksperimentētu, bet pieturētos pie ''instrukcijas'' nestartēt receptoru, kad donors rūc uz pilniem apgriezieniem. Būtu tās ķēdes tīra pretestība/barošanas elements- viss skaidrs, lietojam ''oma likumu'' . Ģenerators ar saviem tinumiem , ierosmes elektromagnētu nav ''pliks '' barošanas elements. Iespējams ka nevar momentā noreaģēt. Da labi , tas ja jautā tiem kas tos ģeneratorus ir uzkonstruējuši . Savādāk tāda , filozofēšana vien sanāk no ''speciālistiem'' kas labākā gadīijumā ir mācījušies elektrotehniku augstskolā vienu semestri kā pienākas tehniskai izglītībai...

Link to comment
Share on other sites

Pirms 14 minūtēm , Ronalds teica:

Aķis ar spriegumu 12V un viņam paralēli pieslēgts ģenerators ar spriegumu 14v!

Un aķis šajā brīdī arī būs patērētājs.

Link to comment
Share on other sites

Esi startējis ziemā ar darbojošos dīzeli otru sprāgoņu blakus. Neslēdzu ārā dzinēju. Kaut kādas 3x vismaz. Kam vajadzēja notikt?

Link to comment
Share on other sites

laikamTak
Pirms 10 minūtēm , e = d teica:

Kam vajadzēja notikt?

palielnāties degvielas patēriņam, epte...

Link to comment
Share on other sites

ruukjis
Pirms 14 minūtēm , e = d teica:

Kam vajadzēja notikt?

Spriežot peč šī foruma - kodolreakcijai.

  • Haha 1
Link to comment
Share on other sites

pirms 2 stundām , rubb teica:

Kāpēc.. kondensatori ir nelielas kapacitātes, spēj atdot momentāni visu. Akumulatori ir lielas kapacitātes, atdod lēnāk.

Kaut kā jocīgi tas skan. To jau māca elementāri tehnikumos. Augstskolās to apraksta ar ļoti sarežģītām formulām. Kādreiz mans bijušais kolēģis inženieris sastrīdējās oma likuma dēļ ar drošības tehnikas inženieri, kuram bija 8 klašu izglītība, bet bija PSRS pulkvedis. Tas saka, ka inženieris nezina oma likumu. Tas savukārt prasa, kāda formā uzrakstīt- integrālā vai diferenciālā.  Kur strāvas avota EDS, strāvas avota iekšējā pretestība, C, L, ārējās ķēdes pretestība, C, L. Ir arī oma likums pilnai ķēdei. Šeit nekā sarežģīta nav. Ar elektriskajām mašīnām (ģeneratoriem, motoriem) bišķi sarežģītāk.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

pirms 6 stundām , Ronalds teica:

Bet sākuma impulss ir pilnīgi pietiekams lai diožu tiltu nobeigtu

Cik liels? Pāris simti A ?

pirms 2 stundām , Ronalds teica:

Aķis ar spriegumu 12V un viņam paralēli pieslēgts ģenerators ar spriegumu 14v!

Par šo teikumu Tev pienāktos slikta atzīme (bet nu ne par to ir runa).

Link to comment
Share on other sites

No Oma likuma pilnai ķēdei, šajā gadījumā ar diviem strāvas avotiem, viss ir pareizi. Bet tur ir pieminēts starteris kā patērētājs. Kurā brīdī startējot automašīnu ģenerators sāk ražot 14 V?

Link to comment
Share on other sites

Ļoti interesanti. Tātad, iedarbinām donoru, abiem akumulatoriem paraujam pa vadam nost un mēģinām cietēju piešķilt pa taisno no donoara ģeneratora. Veiksmi darbā, gudrinieki.

Link to comment
Share on other sites

pirms 12 stundām , Knaabis teica:

Jāpielej bija destilēts ūdens...

pēc vāka, vai ja aķis nav pieskrūvēts - var būt arī skābe

Link to comment
Share on other sites

2020.05.28. , 14:12, Knaabis teica:

Nevienam auto tukšgaitā ģenerators nenodrošina lielus A, ja vispār kaut ko nodrošina

street auto ratio tipiski ir ap 3x, tamdēļ arī idle normāli lādē

Link to comment
Share on other sites

2020.05.26. , 23:27, Racer teica:

 

 

tur jau tā lieta, ka apakšējo apgriezienu diapazonā (līdz ~1,5k rpm) strāva praktiski neatšķiras, piemēram, 60A un 90A ģeneratoriem. 

Apgalvojums vispārīgi ir aplams.

2020.05.29. , 01:01, Racer teica:

Tagad ir dažādi jaunās paaudzes ģeneratori ar pārnesumu (iem?)...

 

graph.gif

 

 

 

Salīdzinot zilo un zaļo, jā, neatšķiras. Zilajam ir vairāk vijumu kā pārējiem, tāpēc zilais labi darbojas pie maziem. Bet slikti pie lieliem. Tradicionālais ģenerators nevar būt labs visā apgriezienu diapazonā.

Pārnesumi? Mehāniski diez vai. Elektroniski regulatori gan ir iespējami, un lēti.

Link to comment
Share on other sites

pirms 15 stundām , Ronalds teica:

Sākumā visa strāva plūdīs no tā avota, kuram ir lielāks spriegums!!

Visa noteikti nē. It sevišķi, ņemot vērā, ka vads uz otru auto pieslēgts tieši pie akumulatora klemmes, .t.i. bez Oma likuma ir vēl tādi Kirhofa likumi.

Te vēl jāskatās arī strāvas avotu iekšējās pretestības. Nezinu kādas tās ir auto akumulatoram vai ģeneratoram.

 

Ja runājam par @Racer ieteikto - iegriežam uz 4k un tad šķiļam, tad es teiktu, ka labāk nē. Tad jau labāk, tīri priekš sava auto, atstāt tukšgaitu, bet labāk tikai no akumulatora pie izslēgtas aizdedzes. Jā, vēlams pirms tam visu palādēt.

Ja iegriež motoru, arī ģeneratoru, jā - strāvu ģenerators verēs iedos lielāku, bet tiešām, arī tā saucamie pārejas procesi būs smagāki, kad tiks startēts otrs auto, t.i. ģenerators iedos arī lielāku strāvas impulsu pirmajā brīdī, un tieši šādā gadījumā ir lielāka iespējamība nodedzināt to "tableti". Es pat teiktu, ka tur var arī kaut ko mehāniski nokaut, jo tīri mehāniski tajā brīdī rotoram elektriski tiek iebāzts lauznis. 

 

 

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Akumulators un ģeneratora sistēma ar visiem tinumu vadiem, taisngriezi ir saslēgtas paralēli.

Tas būtu tad, ja abi strāvas avoti būtu atdalīti ar diodēm.

  • Kādas šausmas! 1
Link to comment
Share on other sites

Raimi, ko pīpē? Jeb tiešām uzskatu, ka parastajos auto ir maiņspriegums borta elektro sistēmā?

Vienīgā vieta, kur maiņspriegums ir, tas ir ģenerators, pie tam, ja nekludos, tad praktiski visi ir arī trīs fāžu! Attiecīgi tālāk ir tā saucamā tablete, kas arī mainspriegumu pārvērš līdzsprieguma... Precizak sakot - līdzsprieguma impulsos, un šeit arī sākas + un - nevis ~.

Link to comment
Share on other sites

pirms 7 stundām , Klusu teica:

Apgalvojums vispārīgi ir aplams.

Atzīstu, ka jā, jo ģeneratori ir dažādi un šis tas pēdējos gados ir mainījies...

 

pirms 7 stundām , Klusu teica:

zilais labi darbojas pie maziem. Bet slikti pie lieliem. Tradicionālais ģenerators nevar būt labs visā apgriezienu diapazonā.

Pārnesumi? Mehāniski diez vai. Elektroniski regulatori gan ir iespējami, un lēti.

Nezinu vai labi, vai slikti, bet savādāk. Nav ne jausmas kā tagad nodrošina adekvātu darbību visā apgriezienu diapazonā.

 

pirms 6 stundām , ju teica:

Ja iegriež motoru, arī ģeneratoru, jā - strāvu ģenerators verēs iedos lielāku, bet tiešām, arī tā saucamie pārejas procesi būs smagāki, kad tiks startēts otrs auto, t.i. ģenerators iedos arī lielāku strāvas impulsu pirmajā brīdī, un tieši šādā gadījumā ir lielāka iespējamība nodedzināt to "tableti". Es pat teiktu, ka tur var arī kaut ko mehāniski nokaut, jo tīri mehāniski tajā brīdī rotoram elektriski tiek iebāzts lauznis. 

Ok, skaidrs. Kā jau teicu, tipiski donors tiek noslāpēts. Ekstremālas vajadzības gadījumā tiek griezts uz 4k, jo tukšgaita ar nederēja - tas cietējs dīzelis negrieza lāga, bet nu ja donors ir gatavs riskēt, tad ok. Savu auto tā neesmu mocījis.

Link to comment
Share on other sites

Boot "experti" atsauca atmiņā anekdoti - а ми апендицит через жопу режим, автогеном  :D 

Link to comment
Share on other sites

Pirms 45 minūtēm , rubb teica:

Raimi, ko pīpē? Jeb tiešām uzskatu, ka parastajos auto ir maiņspriegums borta elektro sistēmā?

Vienīgā vieta, kur maiņspriegums ir, tas ir ģenerators, pie tam, ja nekludos, tad praktiski visi ir arī trīs fāžu! Attiecīgi tālāk ir tā saucamā tablete, kas arī mainspriegumu pārvērš līdzsprieguma... Precizak sakot - līdzsprieguma impulsos, un šeit arī sākas + un - nevis ~.

līdz šim biju domājis, ka par tableti sauc uz divām m4 skrūvēm pieskrūvēto ogļu turētāju ar  lielas TABLETES formas sprieguma regulatoru pa virsū. Diodes parasti zemāk zem vāka radiatorā iebūvētas. 

  • Patīk 3
Link to comment
Share on other sites

Stepselis
pirms 23 stundām , Klusu teica:
2020.05.29. , 13:32, Ronalds teica:

Bet sākuma impulss ir pilnīgi pietiekams lai diožu tiltu nobeigtu

Cik liels? Pāris simti A ?

Pēc pārejas procesu teorijas, pieslēdzot induktīvu slodzi, impulss ir apmēram x10 no nominālās patērētāja strāvas.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 29 minūtēm , Stepselis teica:

Pēc pārejas procesu teorijas, pieslēdzot induktīvu slodzi, impulss ir apmēram x10 no nominālās patērētāja strāvas.

Nonsenss.

Link to comment
Share on other sites

Esmu sen-sen atpakaļ mērījis starta strāvu, piešķiļot 2,2 l benzīnnieku, laikam ap –25 °C. Precīzi neatceros, bet pīķa vērtība, ko bija piefiksējis ampērmetrs, bija krietni virs 500 A (550 A?), kad starteris griezās – ~280 A. Nu nevajag riskēt ar to, ka kaut puse no šādām strāvām uzkraujas donora ģenģerim.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 13 minūtēm , ArnisR teica:

uzkraujas

Kā? Ģenerators var iedot tik cik var, un vairāk ne.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Stepselis
Pirms 44 minūtēm , Klusu teica:

Ģenerators var iedot tik cik var, un vairāk ne.

Un kas kontrolē to, lai no tā ''nepaprasa'' vairāk, kā tas spēj dot?

Link to comment
Share on other sites

pirms 2 stundām , Stepselis teica:

Pēc pārejas procesu teorijas, pieslēdzot induktīvu slodzi, impulss ir apmēram x10 no nominālās patērētāja strāvas.

Pilnīgas muļķības. Tieši pieslēdzot kapacitatīvu slodzi ir novērojams strāvas izsitiens.

Vēl skolā mums mācīja - "spriegums aizskrien strāvai priekšā, strāva netiek spolē iekšā :) ... " Tas ko mēs novērojam pieslēdzot jebkura tipa elektrodzinēju ir transformatora īsslēguma strāva, jo jebkurš elektrodzinējs miera stāvoklī tiek uzskatīts kā transformators ar īsslēgtu sekundāro tinumu.

Link to comment
Share on other sites

Stepselis
Pirms 20 minūtēm , krabis teica:

Tieši pieslēdzot kapacitatīvu slodzi ir novērojams strāvas izsitiens.

Pilnīgi pretēji!

 

 

Pirms 20 minūtēm , krabis teica:

Tas ko mēs novērojam pieslēdzot jebkura tipa elektrodzinēju ir transformatora īsslēguma strāva, jo jebkurš elektrodzinējs miera stāvoklī tiek uzskatīts kā transformators ar īsslēgtu sekundāro tinumu.

Pats jau to apgalvoji!

 

Labots - Stepselis
Link to comment
Share on other sites

Nu tad pamēģini pieslēgt spriegumam izlādētu kondensatoru un paskaties kas notiek

Labots - krabis
Link to comment
Share on other sites

Nepaprasa vairāk? Ar negatīvu spriegumu?  Nekas.

Labots - Klusu
Link to comment
Share on other sites

Te tika piesaukts ka ''izsita tableti''. Man aizdomas  ka  no tiem pārejas procesiem vai tik netiek kas caursists tajā regulatorā (''tabletē'') . Visādā ziņā ģeneratoram ir ''neparasts'' režims, kad donora motors(ģenerators) ražo max ko var un akceptors , tipa pēkšņi  pieslēdz un atslēdz tos A. Tas ka donora aķim būtu jānovāc sprieguma impuls ir varbūt teorijā, bet ja kāds ne pārāk labs kontakts uz aķa spailēm. iestājās kirdikt ( vai nu ''tabletei'' vai tām taisngrieža diodēm, jo ar ja nenodedzina ar strāvu, tad parspriegums nu gan var izbliezt). Grozi kā grozīdams , ja mašīna startē bez donora, tad apgriezieni/ģeneratora ražotā strāva  nemainās momentāli, pieaug pakapeniski. Nu normāls režīms. Starters iegriež motoru-startera strāva samazinās, bet ģeneratora pieaug-- viss plūdeni.

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...