Mezavecis Augusts 1, 2012 Author Share Augusts 1, 2012 Sieva tā pati, tikai hāti pēdējā brīdī nācās izvēlēties citu Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jesus Augusts 1, 2012 Share Augusts 1, 2012 Tas malkas katls ir ļoti parasts? Neekonomisks, neefektīvs? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Augusts 1, 2012 Author Share Augusts 1, 2012 Parasts bez jebkādām fīčām, respektīvi, katru dienu jākurina. Un siltais ūdens tikai uz elektrības. Jau iepriekš teicu, ka negribu, kā kaimiņam, pievālēt pussētu ar malku, to ikdienā staipīt un karot ar malkas gružiem, kas vienmēr nāk komplektā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
andza Augusts 1, 2012 Share Augusts 1, 2012 Tam malkas katral granulu degli nevar piekombinēt? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Augusts 2, 2012 Author Share Augusts 2, 2012 Pēc pāris nedēļām nāks džeki un apskatīs, ko varēs piekobinēt, un, vai tomēr katls būs jāapgreido. Stipras aizdomas, ka neko piekarināt klāt nevarēs. Šobrīd stāv šāds Viadrus Hercules katls. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jesus Augusts 2, 2012 Share Augusts 2, 2012 Tautietis praktiskais ieteiktu palietot šo pašu katlu ar malku, un iespējams siltumakumulatoru/s garākai prombūtnei ziemas mēnešos. Tad salīdzināt savus izdevumus ar kādu līdzīgu platību, granulām apkurinātu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Tārps Augusts 2, 2012 Share Augusts 2, 2012 Tas par to slapjo malku un skābēm ir balta patiesība. Tad nu dažus gadus atpakaļ arī sadūros ar šo problēmu. Visos tērauda, gan melnā, gan nerūsējošā, gan čuguna katlos sadegšanas temperatūra kurināmajam ir visai zema, jo visapkārt ir metāls un aiz tā ūdens ar t<100 grādiem. Tad nu tika konstruēts katls ar kurtuvi , kas izmūrēta ar šamota ķieģeliem. Tikai liesmas augšējā daļa un dūmgāzes saskaras ar metālu. Temperatūra kurināmā sadegšanas telpā ir >600 grādiem. Rezultats bija pārsteidzošs. Ar to pašu malkas daudzumu katlu knapi var valdīt. Biju spiests ielikt papildus cirkulācijas sūknīti. Katlā var dedzināt visādus draņķus, skaidas, lapas, un pat plastmasas (nu protams, kad iekūries un ķieģeļi kurtuvē uzkarsuši). 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Augusts 2, 2012 Share Augusts 2, 2012 jautājums ir, cik ilgi ar vienu un to pašu malku dega oriģinālais katls un cik jaunā konstrukcija. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Augusts 3, 2012 Author Share Augusts 3, 2012 Tārps, ar plastmasu dedzināšanu labāk neaizrauties, jo tie ir lielisks veids, kā skursteni piesārņot. Atceros ka daudzus gadus atpakaļ kādu laiciņu dzīvoju vienā mājā, kur dedzināja katlā visu, kas vispār dega - rezultātā krāsns, skursteņa iekšpuse bija pārklāta ar vismaz puscentimetru stiklveida masu, kuru nokasīt nost ir gandrīz neiespējami. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Tārps Augusts 3, 2012 Share Augusts 3, 2012 Nu tur jau ir tas āķis, ka kurtuvēs ar augstu temperatūru sadeg praktiski viss, kas var degt. Tā ir tā sistēma , kas darbojas arī lielajās kurtuvēs. Ir atsevišķi priekškurtuve, kur reāli sadeg kurināmais, un ir kurtuves otrā daļa, kur siltums no vēl degošajām gāzēm tiek novadīts uz siltuma nesēju. Ārzemēs arī to daļu atkritumu, kas paliek pāri pēc šķirošanas, un ir praktiski degoša, sadedzina kurtuvēs ar augstu temperatūru. Par ātrumu. Nu laikam jau agrāk tas notika ilgāk, bet tagad nekad nav bijusi vajadzība kurtuvi pilnu ar kurināmo pildīt, tā ka nevaru precīzi pateikt. Tikai viens gan. Šinī jaunajā katlā ir ūdens ietilpība gandrīz divas reizes lielāka, nekā vecajā. Nu zināmā mērā akumulators, tā ka neizjūtu problēmas ar degšanas ātrumu. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
jacobs Augusts 3, 2012 Share Augusts 3, 2012 (labots) Varu piekrist, jo arī mans paštaisītais katls ir boilers ar ekrāntrubām apkārt un viss iemūrēts.Nevar salīdzināt ar tikai metāla katlu.Esmu tajā pat alumīniju, lējumiem kausējis... Jā, un tāpat ir papildus cirkulācijas sūknis, kurš automātiski ieslēdzās max režīmos. Lieki piebilst, ka viss izgatavots no nerūsošā tērauda. Protams, katla UPS-im jābūt ar labu akumulatoru, jo ja tie visi ķieģeļi labi uzkarsuši, inerce pamatīga. Labots Augusts 3, 2012 - jacobs Link to comment Share on other sites More sharing options...
Rainis Augusts 3, 2012 Share Augusts 3, 2012 (labots) ĪSĀK SAKOT autonomākā gāze vai lētākā malka Vai aizmirsu http://leeuniversal....05_archive.html Gribēju vel piebilst GRANULAS = (dārga+malka) Labots Augusts 3, 2012 - Rainis Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Novembris 18, 2012 Author Share Novembris 18, 2012 (labots) Tātad noslēdzās pirmais pilnais mēnesis granulu katla ekspluatācijā un ir iegūti kaut kādi skaitļi par patēriņu par oktobri-novembri. Par 30 dienām patēriņš ir 20 x 25 kg = 500 kg baltās kokskaidu granulas Naudās tas sanāk aptuveni ~60Ls/mēn (ieskaitot silto ūdeni) uz 160m2 platību, pieņemot, ka tonnā maksā 110Ls. Koriģēts aprēķins būs nākammēnes, jo aizvakar visā mājā saliku termoregulatorus un noregulēju konstantu temperatūru - 23 grādus. Iepriekš cīnījos ar svārstīgu temperatūru 20-25 grādi. Šodien arī pelnus iztīrīju un secināju, ka labām granulām derētu ne retāk kā reizi 2 nedēļās iztīrīt pelnus. Manuprāt šie skaitļi nav dārgi salīdzinot ar kosmosiem, ko maksā dzīvokļu īpašnieki. Te arī pati apkures sistēma. Labots Novembris 18, 2012 - Mr.Līkrocis Link to comment Share on other sites More sharing options...
JeePee Novembris 18, 2012 Share Novembris 18, 2012 (labots) Oktobra rēķins = 102 Ls (lampiņas, elektroplīts, cepeškrāns, siltais ūdens, ūdens spice pie 4 pounds per square inch t.sk.) Apdzīvojamā platība = 100 m2 Iztērētās kalorijas= 0.00 2x pieaugušie + 1x sīcis Labots Novembris 19, 2012 - JeePee Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Novembris 19, 2012 Share Novembris 19, 2012 (labots) Siltuma patēriņš ir tieši atkarīgs no temperatūras starpības iekša - āra. Oktobrī, novembra sākumā pieņemsim ka vidēji ārā bija +8 grādi, iekšā +22. Starpība 14 grādi, Mr.Līkrocim izmaksas uz apkuri pieņemsim ka 40 ls (20ls siltais ūdens) Ziemā kad ārā būs -25, temperatūras starpība = 47 grādi, jeb ~3,3 reizes vairāk kā oktobrī. Līdz ar to par apkuri būs jāmaksā ~130 ls mēnesī. Daudz vai maz - lai katrs domā pats. Protams ka salīdzinot ar to, ko maksā dzīvokļu apkure - kapeikas! Pagaidām savu māju apsildu ar siltumsūkni gaiss - gaiss (kondiška), pagaidu variants, piečakarēja siltuma aķu izgatavotājs. Pa oktobri elektrības patēriņš ~200 kwh = 20 ls mēnesī. Māja 140 m2, labi siltināta. Bet ziemai šis apkures veids protams ka neder. Labots Novembris 19, 2012 - ronalds_ Link to comment Share on other sites More sharing options...
dzincha Novembris 19, 2012 Share Novembris 19, 2012 (labots) Pa oktobri elektrības patēriņš ~200 kwh = 20 ls mēnesī. Māja 140 m2, labi siltināta 200 kw uz 140m2 nejau 24/7/31 režīmā??? labām granulām derētu ne retāk kā reizi 2 nedēļās iztīrīt pelnus. Tad ar švakām granulām katru vakaru jāpiestrādā ar pelniem/krezotu? Labots Novembris 19, 2012 - dzincha Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Novembris 19, 2012 Share Novembris 19, 2012 (labots) Nē tieši 24x7 režīmā. pa nakti 18 grādi, pa dienu 20. Bet māja ļoti labi siltināta un no kondiškas tālākajās istabās ir pāris grādi vēsāks. 48 cm YTONG bloki, 25 cm vate + 5mm PEPI REFLEKT POLY izolācija pārsegumā, salīdzinoši nelieli logi (15% no grīdas laukuma) ar 3 stikliem. Labots Novembris 19, 2012 - ronalds_ Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Novembris 19, 2012 Author Share Novembris 19, 2012 dzincha, baltajām granulām pelni ir 0.5%. Ja izvēlētos energoietilpīgākās un lētākās kūdras granulas, kurām pelnu/smilts procents 8-9%/1%, tad naivi cerēt, ka tie pelni izkūpēs gaisā Arī biomasas granulām nāktos minimums katru otro dienu tīrīt katlu. ronalds_, tos 200kWh tu patērē tīri uz katlu, vai uz māju kopumā. Man bez SS māja patērē vismaz 200kWh. Iesaku pievērst arī uzmanību temperatūrai istabā. Tomēr 18-20 grādus ir vieglāk uzturēt, nekā 23-24, kas sadārdzina izmaksas. Ierosinu veikt salīdzinošo testu 01.03.2013, jo tradicionāli februāris ir pie mums aukstākais mēnesis. Link to comment Share on other sites More sharing options...
jacobs Novembris 19, 2012 Share Novembris 19, 2012 Tomēr 18-20 grādus ir vieglāk uzturēt IMHO .Tādā istabā eskimosi dzīvo , Bet komforts, kad sēdi istabā kreklā ar īsām piedurknēm un bērni tādi pat skraida, sākās ar >22°C Link to comment Share on other sites More sharing options...
ju Novembris 19, 2012 Share Novembris 19, 2012 Njā, labi rūdītam jābūt lai normālu dzīvotu istabā pie 20 grādi pat mazāk. Ja tikai jāpārguļ, tad vēl neko, tad tāds pat forši. Tagad dienā nokurinu vienu klēpi malkas savā 60m2 mājelē. Man te arī malkas katls. Pa dienu kādi 24, kad no rīta iekurinu, pa nakti nokrītas uz kādi 20. Māja veca, pamati nesiltināti, uz griestiem kaut kāds biški skaida. 3 no 4 ārsienām pašereiz ar 20cm akmens vati. Viena siena vēl gaida savu kārtu, tur daži sarežģījumi. Link to comment Share on other sites More sharing options...
alusbundza Novembris 19, 2012 Share Novembris 19, 2012 , 25 cm vate nu tu gan ir pārdozējis, priekš latvijas klimata pilnīgi pietiek ar 15 cm kvalitatīvi iestrādātas vates Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Novembris 19, 2012 Author Share Novembris 19, 2012 (labots) Tā siltināšana ir tikai lai maksimāli samazinātu izmaksas? Vai arī patīk uzturēties šķūnī, jo tie pāris grādi zemāk ir 16-18 grādi, kas atbilst kārtīgam dubaram un nekomfortam, kur jāsēž villas zeķēs un džemperī. pa nakti 18 grādi, pa dienu 20. Bet māja ļoti labi siltināta un no kondiškas tālākajās istabās ir pāris grādi vēsāks Labots Novembris 19, 2012 - Mr.Līkrocis Link to comment Share on other sites More sharing options...
alusbundza Novembris 19, 2012 Share Novembris 19, 2012 (labots) domāju, ka rolandam kādos stūros ir aukstuma kabatas, jo pēc latvijas būv normatīviem, pietiek ar 150 mm vati , minerālvates siltumpretestība(100 mm) =2,40 (m2xK/W), bet māla pilnķieģeļu sienai (510 mm) = 0,72 (m2xK/W) ,man te slinkums rēķināt, bet ja ir ielikta 250 mm vate tad tas ir apmēram tik pat daudz ,ka būtu uzmūrēta gandrīz četrus metrus bieza ķieģeļu siena kaut gan ķiegeļu sienai ir sava priekšrocība, ja to uzsilda, tad divas dienas nav nav vispār jākurina, kļūdījos, nedēļu 150 mm biezai vatei = 3,60 (m2 x K/W) Labots Novembris 19, 2012 - alusbundža Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Novembris 19, 2012 Share Novembris 19, 2012 (labots) Jā, pēc būvnormatīviem nevajag ne tik biezas sienas, ne 25 cm (ar PEPI REFLEKT 30 cm analogs) vates pārsegumā, ne 3 stiklu paketes. Bet tad mājas energo patēriņs būs krietni lielāks, nepietiks ar 20 ls apkurei. Būvnormatīvi ir absolūtais minimums. Nav man aukstuma kabatas! Varu uzsildīt arī līdz 25 grādi, tikai tad būs jāmaksā vairāk. Pagaidām tur nedzīvoju, bet iekšdarbiem 18 - 20 grādi ir pilnīgi pietiekami. Un komforta temperatūra katram ir cita. Man ap 20 grādi. Tad varu maiciņā komfortabli pa iekšu rosīties. Norvēģijā un Zviedrijā liek 40 - 60 cm vates griestu pārsegumos, ja kas.... Mr.Līkrocis, jā tā siltināšana ir lai samazinātu izmaksas! Ņemot vērā ka energo resursu cenas tikai celsies un to ka kurināšu ar malku/akmeņoglēm (protams ka būs siltuma aķis) tad max siltināšana ne tikai ekonomēs naudu, bet palielinās komfortu - būs retāk jākurina. Un loģiski ka neplānoju sēdēt dubakā un drebināties! Pēc aptuveniem aprēķiniem papildus siltināšana man izmaksāja ~2kls. Domāju ka pa pāris gadiem tas atpelnīsies ar uzviju. (ak jā, pa mēnesi ir patērēts ~300 kwh, minu ka 20 ls apkurei, 10 ls visam pārējam - apgaismojumam, ūdens sūknim, instrumentu darbināšanai) Labots Novembris 19, 2012 - ronalds_ Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Novembris 19, 2012 Author Share Novembris 19, 2012 (labots) ronalds, nu jā, ja notiek remontdarbi, tad pietiekami. Dzīvošanai zem 20 grādiem - par maz, jo ilgu laiku laukos esmu dzīvojis laukos ar malkas krāsnīm ļoti vecā mājā, kur 20 grādi ir max, ko var uzsildīt, respektīvi, ar plikām kājām ziemā staigāt var pat nesapņot. Mana hāte pašlaik ir siltināta no iekšpuses (tāda opcija jau te bija) un šis gads parādīs, vai vērts vēl no ārpuses. Bēniņos sagāzta vismaz 25 cm vate. Silti iesaku no akmeņoglēm turēties ļoti tālu, ja vien nav mērķis spīdzināt kaimiņus un savējos ar nepatīkamo/kaitīgo smaku, visu apkārtni piegānīt ar sodrējiem, kas labi ziemā redzami un noklāj pilnīgi visu, it īpaši logu iekšpusēs. Ir pieredz dažus gadus ar oglēm. Ar ko sildīsi silto ūdeni? Labots Novembris 19, 2012 - Mr.Līkrocis Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Novembris 19, 2012 Share Novembris 19, 2012 (labots) Cik esmu lasījis, modernie čuguna katli ļoti labi sadedzina akmeņogles un neviens netiek spīdzināts ar kaitīgo/nepatīkamo smaku, jo viņas vienkārši nav. Bet nu pamēģināšu, uzrakstīšu kā ir. Ir nopirkts šāds katls http://www.ss.lv/msg...uel/bbkipg.html Vismaz pēc apraksta modernākais no pieejamiem. Ar akmeņoglēm nāksies eksperimentēt jo nepaspēju sagādāt +/- sausu malku, Redzēs kā ies šogad un iespējams ka nākošgad kurināšu ar malku. Ūdeni protams ka sildīs apkures sistēma - tiks uzstādīts kombinētais boilers. Un cik esmu lasījis, hatu siltināt no iekšpuses nebūt nav ne tas labākais, ne pareizākais risinājums! Jautājums no kā ir sienas? Labots Novembris 19, 2012 - ronalds_ Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Novembris 19, 2012 Author Share Novembris 19, 2012 ronalds, lai kāds būtu katls, akmeņogļu izdedži mazāk nepaliks, kā arī tie kaut kur jāliek un nepatīkami smird. Māja ir no gāzbetona. Tāpēc doma siltināt no ārpuses, lai laicīgi novērstu visas iekštelpu siltināšanas sekas. Ziemā būs jāiznomā termogrāfs, lai būtu redzama tekošā situācija. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Novembris 19, 2012 Share Novembris 19, 2012 Termokamera (termogrāfs) ir ļoti laba doma! Es arī tādu iznomāšu no argus.lv lai noskaidrotu mājas siltuma zuduma vietas. Kurš bija tas ideots, kurš siltināja gāzbetona sienas no iekšas....... Lai mazinātu šis muļķības sekas māja obligāti ir jāsiltina no ārpuses! Kaut ar putiku, bet protams ka labāk ar akmens vati! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Knaabis Novembris 19, 2012 Share Novembris 19, 2012 Es arī tādu iznomāšu no argus.lv Vai to var jebkurš iznomāt un par cik? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Novembris 19, 2012 Share Novembris 19, 2012 (labots) http://www.argus.lv/...oducts_id=56892 Maksā 20 ls dienā. Nav tā labākā IR kamera, bet pilnīgi pietiek lai atrastu mājas vājos punktus. Labots Novembris 19, 2012 - ronalds_ Link to comment Share on other sites More sharing options...
e = d Novembris 19, 2012 Share Novembris 19, 2012 akmeņoglēm, ja labi sadeg, smakas nekādas nav. Bet ogļu putekļi gan būs un ziemā tas ir ļoti nepatīkami. Savos pāķos ogles vairs nekad! 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
dropman Janvāris 15, 2013 Share Janvāris 15, 2013 Pēdējā laikā esmu lasījis daudzu cilvēku prātojumus par to ar ko labāk/ērtāk/lētāk kurināt. Bieži vien arī redzu šīs sistēmas darbībā un ir izveidojies subjektīvs viedoklis. Iesākumam var skatīties tīri uz kurināmā izmaksām kopā ar vidējo lietderības koeficientu plānotajai apkures iekārtai. Rezultāts ir šāds grafiks no kura redzam, ka kurinot ar elektrību izmaksas ir kosmiskas un kurināt ar oglēm ir gandrīz bezmaksas pasākums (ja salīdzina ar elektrību, protams:D ). Bet ar to stāsts nebeidzas. Nākamais, par ko padomāt ir automatizācijas un komforta līmenis ar katru no šiem kurināmā un katlu veidiem. Moderns gāzes kondensācijas katls āra gaisa temperatūras vadītu automātiku manā skatījumā ir pats labākais risinājums. Katls no lietotāja neprasa ne tīrīšanu, ne kurināmā papildināšanu. Iestatam telpas temperatūru, saregulējam automātiku un viss notiek. Tas pats arī attiecas uz siltumsūkņiem. Tālāk var apskatīt granulu katlus. Automatizācija praktiski tādā pašā līmenī (protams atkarīgs no modeļa), bet sakarā ar to ka katls ir regulāri jātīra un jāpapildina kurināmais, var rasties zināmas problēmas. Papildus tam visam ir jāparedz vieta kurināmā glabāšanai. Tālāk nāk cietā kurināmā katli, kuriem automatizācija ir iespējama, bet maksā naudu. Ja nav uzbūvēta papildus siltumakumulatoru sistēma un uzlikta automātika tad katlu var nākties kurināt vairākas reizes dienā un temperatūra apkures sistēmā (un arī telpā) visu laiku būs mainīga. Liekot akumulatorus un automātiku šo problēmu var atrisināt. Tāpat kā granulu katliem, nepieciešama vieta kur uzglabāt malku un katls ir regulāri jātīra. Ar oglēm maza pieredze, bet varu pateikt to ka mājās kur redzēju šādu apkuri viss pagrabs bija melns. Ja taisītu apkuri sev, tad noteikti kombinētu apkures iekārtas. Visprātīgākais pagaidām šķiet gāzes katls + malkas katls. Kā alternatīva der arī gāzes katls + centrālapkures kamīns. Rezultātā, kad esam slinki visu izdarīs gāzes katls, un kad esam čakli un gribam ietaupīt kādus latus uz apkuri tad varam piekurināt ar malku. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Janvāris 15, 2013 Author Share Janvāris 15, 2013 (labots) dropman, interesants apskats un pareizi pieminēji esošās apkures efektivizēšanu. Vēl būtu ideālāk, ja kāds eksperts varētu pēc dažādiem avotiem un aprēķinu metodēm arī saveidot, kāda ir nākotnes prognoze ņemot vērā dīzeļdegvielas, elektroenerģijas, gāzes cenu svārstības. Tomēr katlu pērk minimums uz 10 gadiem un nopietni jāapsver visi riski. Arī nav mazsvarīgi, ja kāda no saraksta opcijām nav pieejama konkrētā vietā (gāze, zeme siltumsūknim, katlu telpa/skurstenis granulām un cietam kurināmajam. Labots Janvāris 15, 2013 - Skrandainais Link to comment Share on other sites More sharing options...
smartdevil Janvāris 15, 2013 Share Janvāris 15, 2013 Grafiks ir aiz ausīm pievilkti papagaiļi. Pilnīgi bezloģiska ir gaisa siltumsūkņa esamība tabulā. Es to būtu ievietojis kaut kur pa vidu starp dīzeli un elektrību. Ja tabulā gaisa siltumsūknis ir norādīts efektīgāks kā zeme-radiatori, tad tabula ir metama mistkastē, pat nepētot sīkāk. Jājauta no kādiem apstākļiem ir tie dati izviltki? No +5°C? Link to comment Share on other sites More sharing options...
ggg97 Janvāris 15, 2013 Share Janvāris 15, 2013 Sorry, ar ko atšķiras kondensācijas gāzes katls no parastā gāzes katla? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Knaabis Janvāris 15, 2013 Share Janvāris 15, 2013 Redz ar ko: "...Junkers kondensācijas tipa iekārtas ir ekonomiskākas Optimāla kurināmā siltumspējas izmantošana: Junkers kondensācijas tipa iekārtas atšķirībā no tradicionālajām apkures ierīcēm siltuma ieguvei izmanto dūmgāzēs esošā ūdens tvaika kondensācijas siltumu. Junkers kondensācijas tipa iekārtas tādējādi paaugstina faktisko kurināmā siltumspēju un iegūst maksimālo siltumu un komfortu...." Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Aprīlis 14, 2013 Author Share Aprīlis 14, 2013 Tātad kāds laiciņš ir pagājis un šāda tāda statistika ir izveidota pēc regulārās apkures sistēmas beigām. Naudas summas vēl nav precīzas, jo nav īsti precizētas tonnas izmaksas. Bet nu lai gatavotos nākamā gada iepirkumam tika veidota statistika granulu patēriņam. Apmēram šādas izmaksas sanāk mājai ar 160 m2 dzīvojamo platību 2 stāvos un vidējo temperatūru 23-25 grādu visās telpās, kur māja no iekšpuses siltināta, jumts, grīda siltināts. Pēc termokameras datiem pašlaik vājās vietas ir jumta istabu balstu vietas un dažas sienas. Izmaksās ietilpst arī ūdens sildīšana. Tā kā apdzīvojamās telpas ir saules pusē, tad saulainās dienās var pat apkuri gandrīz izslēgt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
kava Aprīlis 15, 2013 Share Aprīlis 15, 2013 ...pēc regulārās apkures sistēmas beigām. Baigi būsi kurinājis, ja sistēma nobeidzās. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Aprīlis 15, 2013 Share Aprīlis 15, 2013 Kā ievāci statistiku? Piem februārī iztērēti 795 kg granulu....Svēri katru zagruzku? Vai katla automātika apmēram skaita? Cik reizes nedēļā bija jāapkalpo katls? Cik bieži bija nepieciešamība pēc ārpus kārtas apkopes jo kaut kas nogļučīja? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Aprīlis 15, 2013 Author Share Aprīlis 15, 2013 (labots) ronalds_, Pavisam vienkārši - granulas ir sapakotas 30kg maisiņos un pie katras iebēršanas tiek piefiksēts maisiņu skaits. Katla automātika neko neskaita. Pa šiem 5 lietošanas mēnešiem nekādu gļuku nav bijis, ja neskaita dažas reizes, kad aizmirsu iebērt granulas un nācās aizdedzināt, kas arī samērā vienkārši izdarāms - saberam katlā granulas, nospiežam podziņu, lai tā saber deglī vajadzīgās granulas, uzlejam degšķidrumu un aizdedzinām. Tālāk viss notiek pats par sevi. Vasarā būs statistika, ir vai nav lētāk sildīt ūdeni ar granulām, jo līdz šim nav neviens to izmantojis - lielākā daļa slinki un pa vasaru slēdz uz elektrību. Katlam reizi nedēļā jāpieiet, lai iztīrītu pelnus. Nekas traks nenotiktu, ja to darītu divreiz mēnesī, bet tad katla efektivitāte krītas, kas ilgtermiņā nav labi. It kā manuālī rakstīts, ka skursteņa pusē jāgrābj pelni, bet vienreiz apskatījos un tur nebija ko grābt, bet radagabalam regulāri kaut kas krājas, līdz ar to vairāk atkarīgs no skursteņa uzbūves. Vēl jāpiezīmē, ka pelnu tīrīšana jādara ar respiratoru, jo tie sodrēji un pelni ļoti kož kaklā, degunā. Zīmīgi, ka ar baltiem cimdiņiem var tikai iebērt granulas, bet tā pelnu tīrīšana atstāj lielu mākoni telpā, līdz ar to šo telpā nevar atrasties tīras lietas. Labots Aprīlis 15, 2013 - Skrandainais Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!