Jump to content

Granulu apkures katli vs. citi apkures veidi


Mezavecis
 Share

Recommended Posts

Yo!

 

Lēnām briestu uz to, ka mājai vajadzīga apkure. Ja iepriekš tika plānota gāzes apkure, jo mājai blakus iet gāzes vads, tad tagad lēnām tomēr sliecos uz granulu katlu. Tā kā gāzei vajadzīga pievada projektēšana, ierīkošana + katls, tad visas tās izmaksas sanāk tikpat lielas, cik izbūvēt granulu katlu ar visu skursteni (mājas skurstenis neder). Visam pasākumam gan ir daži mīnusi un kā lielākais no tiem ir tas, ka nav īsti kur glabāt tās vairākas tonnas ar maisiem. Rezultātā jāuzceļ papildus ēka vai garāža jāpielāgo.

 

Tā kā gāzes cenas tikai ceļas, tad granulas varētu nākotnē attaisnoties. 160m2 būdai pēc pašreizējiem aprēķiniem vajadzētu 4-5t gadā. kas sastāda max 600Ls/gadā, ja ņem granulas par maksimālo cenu 120Ls/t jeb 50Ls/mēn. Ar gāzes kondensācijas katlu apsildīt pēc pašreizējiem tarifiem varētu sanākt ļoti līdzīgi, tikai granulām var izvēlēties izdevīgāko cenu, jo ir vairāki ražotāji un ņemot lielākos apjomos, cenu var mazināt.

 

Siltumsūkņi jebkurā kombinācijā (gaiss-ūdens vai zeme-ūdens) ir dārgs pasākums un cik esmu skatījies, tad ierīkošana sākas 7000Ls.

 

Kāda jums ir pieredze ar granulu katliem? Pagaidām tiek apsvērts Grandig variants.

Edited by Mežavecis
Link to comment
Share on other sites

Esmu ar tām lietām ņēmies.Domāju gan, ka granulu katlu lieto tur, kur dabasgāze nav piejama, tāpēc ka tā ir vienīgā automatizējamā apkure ar cieto kurināmo.Apkure lēta nebūs un cenas nekad vienam kurināmajam ceļoties, otram uz vietas nestāvēs.Ja nevari izoderēt esošo dūmeni vai arī tas novietojuma, pielietojuma pēc neder, tad jaunu skursteni iesaku būvēt no nerūsošās caurulles(168x2 utml.) to izolējot.Arī esmu nevienu vien tādu izgatavojis.

Link to comment
Share on other sites

Man bija līdzīga izvēle, jo ar kamīnu pie mīnus 30 apnika čakarēties. Ja ir mājās kačigārs, tad var, bet ja abi pa darbiem un vakarā atbraucot jāsāk kurināt- ņeaļo.

Granulas izskatīju, kā pirmo variantu - piemetu izmaksas piebūves būvei, otram skurstenim + katls, uzstādišana = padārgi. Granulas viesistabā neglabāsi vai nojumē.

Dabasgāze patālu = pievilkšana kosmoss

Zemes ss - pats ss 2.4 KLS + kolektors un uzstādīšana ap 1KLS - 1.5KLS. SS izvēlējos, jo gala summa bija pat mazāka, kā būtu ar granulu katls+piebūve un šo es iemetu zem kāpnēm, kur ir kādi 3m2 telpas. Jāņem vērā, ka ss vajag siltās grīdas vai lielus radiatorus. Apkopes praktiski nekādas - tik kādreiz apskatos spiedienus zemes/radiatoru kontūram usjo, ja vajag uzkačāju. Samaksā rēķinu un tā ir visa kurināšana, atceroties kamīnu, kā diena pret nakti :)

Uz maniem 135m2 šļurainā ziemā -5, 0 kopējā elektriba ap 400-500kw/mēn (ieskaitot elektrisko boileri un pārējos pribabasus).

Kad iestājas arktiskais februāris ar -34 un -20 pa dienu, tad gāja ap 900kw mēnesī.

 

Tagad jau ari ir vietējo ražojumu ss - tas pats fonons, igauņiem movek m arī par saprātīgu naudu. Truba nemaksā nekādu kosmosu un etilēnglikolu ari var atrast par saprātīgu naudu. Traktors kādi 200 Ls rakšanai.

Tā kā tie 7 KLS ir atrauga no burbuļa laikiem.

Edited by dzincha
Link to comment
Share on other sites

manuprāt kombinācija malkas apkure+sildāmās grīdas ir nepārspēts risinājums jo maksimāli izslēdz atkarību no elektrības un fosīlo cenām +siltās grīdas ir pats efektīgākais siltuma atdeves veids.

gribu redzēt ko darīs tie SS īpašnieki ja elektrības cenas uzbrauks kosmosā vai arī situācijā kad ziemā -20 grādos vadība noklāsies.

tās uzstādītājfirmas parasti māk tikai uzstādīt,ja rodas problēmas tad var nākties gaidīt risinājumu diezgan ilgi pie kam remonta izmaksas arī būs ,,ļoti lētas,,

Link to comment
Share on other sites

Lai cik dīvaini tas neskanētu, bet gāzes cenas var arī ievērojami kristies. Es gan pats par vietējiem resursiem, bet nu informācijai. Pagaidām toni nosaka krievs, bet Eiropā tas viņa tonis visiem normāliem cilvēkiem ir pieriebies. Tāpēc tiek plānoti sašķidrinātās gāzes termināļi. Tas viens, bet otrs - poļi sāk intensīvi pētīt slānekļa gāzes ieguvi. Un tas var būt reāls un ievērojams konkurents krievam.

Link to comment
Share on other sites

.... izbūvēt granulu katlu ar visu skursteni (mājas skurstenis neder)....

 

Kurš Tev teica, ka esošais skurstenis neder?! Viss der, tikai jānosiltina no ārpuses visā garumā. Tam pietiek ar 3cm cietajām vates plāksnēm.

 

Granulu glabāšanai gan vajag telpu, tā varētu būt problēma.

Bet granulas var lietot ne tikai koka skaidu, bet arī saulespuķu sēklas, lopbarības garudus (auzas pat sanāk lētāk, nekā koks).

Link to comment
Share on other sites

Šis ir diskutabls jautājums. Laukos, kur ir savs mežs 2 km attālumā, tā ir vēlama fīča, bet Rīgas piepilsētā, kur malka maksā tikpat cik granulas, nav īpaši racionāla. Cik dzirdēts, tad kombinētie katli nav ekonomomiski.

Janjem universals katls kur var gan malku gan granulas kurinat

 

Esošais skurstenis iet mājai pa vidu, bet apkures telpa vienā malā, jo nebija projektējumā paredzēts šāds apkures veids. Skursteni laist zem jumta (mansarda) nekādos apstākļos negribu realizēt.

Kurš Tev teica, ka esošais skurstenis neder?!

Link to comment
Share on other sites

ja malku pērk rīgā tad protams dārgi,bet ja aizbrauc uz laukiem nopērk malku,samaksā par atvešanu tad tas iznāk simts reizes lētāk.

Link to comment
Share on other sites

dexterlabs, es esmu ar malku izaudzis un zinu kā viņa rodas :) Ir arī mežs laukos, kur katru gadu priekš senčiem gādājam malku - nozāģēšana, atvešana no meža, sazāģēšana, skaldīšana, sakrāmēšana šķūnī utt. Ir lētāk, bet bet ne ērtāk. Turklāt 100km vest kaut kur ir dārgi, ja neved ar vieglo mašīnu. Tā kā man nav brīvā laika šādām nodarbēm, tad priekš sevis izvēlos to, kas neprasa lielus resursus.

 

Jeasus, māja nav pabeigta un pašreizējā etapā nav nekāda apkure - plikas sienas ar logiem un jumtu.

 

Es šim apgalvojumam negribētu ticēt, jo gāzes cena ir piesaistīta naftas cenai un tuvākā laikā šo resursu cenas nekritīsies. Ja paskatās pēdējo 10 gadu griezumā, tad pieaugums ir 200% un nekas neliecina, ka neuzliks papildus akcīzi. Tā kā apkure tiek plānota ilgtermiņā, vajadzīga tāda apkure, kas pēc 10 gadiem nepaliek 2x dārgāka. Pašreizējā hātē ievācoties maksāju 30Ls/mēn par gāzi, tagad 74Ls/mēn. Vai man to vajag?

Lai cik dīvaini tas neskanētu, bet gāzes cenas var arī ievērojami kristies.

 

dzincha,

 

Par ss ir štukots, bet biedē nedaudz fakts, ka esi atkarīgs 100% no elektroenerģijas cenām. Zemes SS šajā hātē to varētu tehniski ierīkot (augsts gruntsūdeņu līmenis) turklāt abos stāvos projektētas siltās grīdas. Skatoties uz piedāvājumiem netā, es lētāku SS verķi par 4 KLs (+ kontūrs, ierīkošana) neesmu redzējis.

Edited by Mežavecis
Link to comment
Share on other sites

Granulas mēdz būt ĻOTI dažādas kvalitātes (slikta siltumatdeve, paaugstināta putekļainība,...) un tās pērkot TO noteikt ir ļoti grūti...

Savukārt ne elektrībai, ne gāzei nemēdz būt slikta kvalitāte, ja nu vienīgi cena, tā kā ar granulām vajag uzmanīties.

Edited by KinDzaDza
Link to comment
Share on other sites

KinDzaDza,

 

Dažām paziņām ir daudzu gadu pieredze ar granulām un ir atrasti pārbaudīti granulu piegādātāji. Protams, pērnās kūlas granulas nebūs tik efektīvas kā kokskaidu granulas.

 

Elektrībai un gāzei kvalitātei nav ne vainas, tikai cena pārāk augsta un turpina kāpt.

Link to comment
Share on other sites

Mečaveci,

iečeko www.fonons.lv

To igauņu movek m piedāvā siltumsūknis.lv, bet ir arī privātie, kas fīrē šos uz LV.

Ja ir interese vari uztaisīt cenu aptauju visām izplatītājfirmām. Uz 160m2 parasti rekomendē ap 9kw. Bez šiem 2 vēl ir kaudze visādu variantu un ir pat daži jauni varianti uz 2 -2.5 KLS, tik tagad nevaru atrast building.lv forumā.

Pats savējo ņēmu no airwave, kas ir vairumnieki un varēja piedāvāt akcijas cenu.

Granulu variantā bez elektrības ari viss apstāsies un atkarība no granulām arī saglabājas un vēl tāds fakts, kur dabūt labas granulas, jo ar švakām darba vairāk un siltuma maz, building forumā daži čortojās, ka granulās prese viskaut ko tikai ne skaidas.

Un cik saprotu pagaidām kaut kāda apkure uz malkas tak ir, un tā var kalpot čp variantā.

Link to comment
Share on other sites

manuprāt kombinācija malkas apkure+sildāmās grīdas ir nepārspēts risinājums jo maksimāli izslēdz atkarību no elektrības un fosīlo cenām +siltās grīdas ir pats efektīgākais siltuma atdeves veids.

gribu redzēt ko darīs tie SS īpašnieki ja elektrības cenas uzbrauks kosmosā vai arī situācijā kad ziemā -20 grādos vadība noklāsies.

tās uzstādītājfirmas parasti māk tikai uzstādīt,ja rodas problēmas tad var nākties gaidīt risinājumu diezgan ilgi pie kam remonta izmaksas arī būs ,,ļoti lētas,,

 

Ar malkas apkures katlu varētu būt problēmas noturēt zemo temperatūru, kas nepieciešama grīdas apkurēm. Kādu brīdi jau var grūst lieko vairākos boileros, bet ne ilgstoši. Nezinu, vai ar ko mazjaudīgu to var atrisināt, kokam ta jādeg visu laiku, nevar to izslēgt un ieslēgt pēc vajadzības kā gāzi.

Link to comment
Share on other sites

Nu man arī ir kolēģis, kurš ir uzstādījis SS. Viņam ir mazliet mazāk par 160 m2, ir tikai siltās grīdas, gruntsūdeņu līmenis ir ļoti augsts, tāpēc arī lietderīgums ir acīm redzams!

Protams, uzstādīšana ir dārgāk, kā jebkuram citam apkures veidam, bet viņš šobrīd maksā mazāk, nekā mēs te vairāki "gāzinieki"...

Vot tā!

 

p.s. Bez elektrības šodien apstāsies praktiski jebkurš apkures veids, jo vaļējā tipa (bez cirkulācijas sūkņa) malkas apkures jau vairs neviens neierīko.

Ja nu vienīgi ar Jotul tipa krāsniņu darbosies bez elektrības. :sorry:

 

Ar malkas apkures katlu varētu būt problēmas noturēt zemo temperatūru, kas nepieciešama grīdas apkurēm. Kādu brīdi jau var grūst lieko vairākos boileros, bet ne ilgstoši. Nezinu, vai ar ko mazjaudīgu to var atrisināt, kokam ta jādeg visu laiku, nevar to izslēgt un ieslēgt pēc vajadzības kā gāzi.

 

Te nu gan Tu maldies - nav nekādu problēmu uzlikt automātiku un pietiekamu tilpumu boilerus, lai visa tā "mašinērija" darbotos!

Tikai viens sīkums - tomēr ir tā malciņa ar savām rokām jāmet katlā...

Link to comment
Share on other sites

dzinča, jā to siltumsūkņu cenas tagad kļuvušas draudzīgākas.

 

Par granulām ir vēl viens stāsts, ka kooperējoties un pērkot lielos apjomos (>15-20t), ir lielākas atlaides, kas sasniedz pat 20% no tirgus cenām. To minu tajā sakarā, ka ģimenes lokā ir vairāki granulu katli + plānotie.

Edited by Mežavecis
Link to comment
Share on other sites

Cirkulācijai salīdzinoši mazāk elektroenerģijas nepieciešams. Pietiks mazāko elektroģeneratoru, lai elektrības pazušanas gadījumā nebūtu jāsalst nost. Šoziem izbaudīju kas tas ir, kad tikai uz nieka 6h pazuda elektrība -20 salā. Uzreiz telpā nokritās temperatūra pa vairākiem grādiem hātē ar gāzes apkuri un radiatoriem.

p.s. Bez elektrības šodien apstāsies praktiski jebkurš apkures veids, jo vaļējā tipa (bez cirkulācijas sūkņa) malkas apkures jau vairs neviens neierīko.

 

Jesus,

 

Kā jau minēju, ka tuvumā ir gāzes vads un visi izmanto šo ekstru.

Link to comment
Share on other sites

Te nu gan Tu maldies - nav nekādu problēmu uzlikt automātiku un pietiekamu tilpumu boilerus, lai visa tā "mašinērija" darbotos!

Tikai viens sīkums - tomēr ir tā malciņa ar savām rokām jāmet katlā...

 

Nav tik vienkārši. Automātika jau ir katlā, malka deg ar nepieciešamo minimumu. Un tomēr tas ir koks un deg visu laiku. Mums pat ne siltās grīdas nav, palieli radiatori. Ienākošā temperatūra jātur ap 40 grādi, lai nav pārāk karsti. Un arī tad vel jāpiegriež radiatori, lai naktī nav karsti gulet. A katls vēl arvien kuras. Boileris gan ir tiekai viens, bet uzsildīt katru nākamo droši vien ir tikai 3-4 stundu jautājums. Tik un tā pienāks brīdis, kad kurināt ir jāpartrauc. Nav problēmas ziemas vidū, tad jauda ir tieši kā vajag. Bet rudeņi un pavasari ir problemātiski.

Edited by ediots
Link to comment
Share on other sites

ediots,

Boileris par mazu. Ja būtu akumulators(tonna vai 2) un automātika, pavasaros/rudeņos varētu kurināt reizi 2-3 dienās.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Jā, to mēs esam secinājuši. Tā ir diezgan liela ķēpa tagad izvietot tik lielu rezervuāru, dabū nu kaut ko tādu tagad mājas pagrabā. Plus tam ir jāpieslēdzas tikai pēc laba laika, kad viss pārējais vajadzīgais ir uzsilis. Droši vien tam ir eksistē atbilsotoša automātika. Varbūt kādreiz pie lielākas reorganizācijas.

 

Es tik par to, ka malkas katls un zemas temperatūras (kā grīdas apkurei), nav vienkāršs pasakums, tas ir rūpīgi jāizplāno. Tur nevar pieiet vieglprātīgi. Grīdas apkure ir ar lielu inerci un nokavēšanos. Ja katls ir jākurina ar pārrāvumiem, nekas labs mums tur nesanāks.

Link to comment
Share on other sites

nu ja man būtu jāizvēlās tad izvēlētos gāzi jo granulas tā vai šitā celsies cenā ja celsies naftas un gāzes cenas bet atkrīt problēma ar glabāšanu un arī granulu katlam noteikti būtu vairāk jaskatās līdz nekā gāzes.

runa gan iet par dabasgāzi,sašķidrinātā ir pārāk darga bet dabasgāze pieejama ierobežoti.

 

ediots: rezervuāram nav obligāti jāatrodas pagrabā,to var ierakt zemē vai arī uzstādīt virszemes.

Edited by dexterlabs
Link to comment
Share on other sites

dexterlabs, kāds būtu iemesls celties granulu cenām? Pašlaik granulu ražošana ir savā attīstības sākuma stadijā un konkurence nevis nafta vai gāze diktē cenu, turklāt resursi ir gandrīz neierobežoti.

Link to comment
Share on other sites

es te tā garām skrienot ...

Audzē kaņepi un kurini nost ;P

 

 

plusi

1. deg tik pat labi kā koks (piem. kļavas malka konkrētā svarā == kaņepe tajā pašā svarā, jo koksnes līmenis kaņepei ir diezgan augsts)

2. aug ievērojami ātrāk par koku (no pavasara līdz rudenim viena gada ietvaros)

3. kurinot ar kaņepi mazāk tiek izcirsti meži

4. dod sēklas

5. dod šķiedru

6. nav jāzāģē (jāizrauj ar visu sakni – garena konusveidīga koksne)

7. nav jāskapda (var lauzt)

8. var turēt uz lauka visu ziemu (un pirms kurināšanas dažas dienas paturēt siltumā)

9. var taisīt briketes

mīnusi

1. vajag zemi sēšanai

2. jāpērk sēklas

3. jāsēj

4. aizņem apm. 50% vairāk telpas nekā koks

 

P.s. ņemot vērā, ka ar vien vairāk zemnieki sāk audzēt kaņepīti tad pieļauju domu, ka cena granulām/briketēm var arī kristies, jo ne visu, kas tiks saaudzēts spēs tepat pārstrādāt (cik atminos pie talsiem plānoja rūpnīcu būvēt)

 

atradu.. http://www.db.lv/raz...miljonus-250471

Edited by HTC
Link to comment
Share on other sites

Žaks Noriss

M-veci, tu jau arī kā tāds pamatskolnieks.

 

dexterlabs, kāds būtu iemesls celties granulu cenām?

 

Ceļ cenu naftai, gāzei, kāpēc granulniekam necelt cenu? Faktiski visi energoresursi cenu maina atkarībā no fosilā kurināmā. Gāzes cena jau ir pilnībā piesieta naftai. Cik novērots, malkas tirgotāji dara tieši to pašu. Granulnieki arī nav dunduki. Negribēs M-vecis pirkt, aizšķūrēs ziemeļbriežiem. Starp citu - sasniedzot noteiktas tonnāžas un kvalitātes, tieši tā arī notiek. Tā ka tepat kokiem bagātajā Latvijā var iestāties granulu bads, kas izsauc cenu celšanos. Ap 2009. gadu pat bija ziņas, ka granulu ražotāji tā savairojušies, ka gateri nespēj pieražot skaidas un atkal cenas gaisā.

 

Tā ka nav tā, ka granulas pēkšņi ir atrautas no gāzes un degvielas cenām. Tieši pretēji - ja būs pieprasījums pie zviedra vai norvēģa, tad dabūsi maksāt tāāāādu ciparu par savu brikešu maišeli, ka lūpa raustīsies. Gan jau pāri jūrai arī jāpilda kaut kādas atjaunojamo resursu normas, kā mums te ar bio piejaukumu degvielai un tad tik sāksies granulu uzvaras gājien.

 

Plāno prātīgi, skaidas arī nav neizsmeļams resurss un cena var nostaigāt tik pat traki kā gāzei.

Link to comment
Share on other sites

resursi jau neierobežoti tikai ražošanas(pārstrādes)izmaksas kāps līdzi gāzes un naftas cenām,un ja malku vari aizbraukt sarunāt ar večiem tad granulas būs vien jāpērk vai arī jāgatavo pašam.

Edited by dexterlabs
Link to comment
Share on other sites

Žak,

 

Malkai cena ceļas, jo vairāk nav cilvēku, kas pa polšu saskaldīja grēdu ar malku, kā arī transporta izmaksas ir cēlušās ievērojami. Es runāju par to, ka nav Latvijā tikai viens granulnieks-monopolists, kurš ieraudzīs statoilā jauno cenu un uzmetīs ceņņiku.

 

Pa 500-1000Ls var nopirkt granulu aparātu un pats ražot no visiem pieejamiem materiāliem - krūmi (to resurss tikai palielinās), kūla (joprojām lētāk ir nodedzināt), niedres, kaņepes utt. Koksne ir viskvalitatīvākais granulu veids un granulu katli nav piesaistīti viena kurināmā veidam.

Link to comment
Share on other sites

pa draugam pateikšu kā dabūt malku pa lēto no laukiem uz rīgu.

daudzu piegādātāju furgoni braukā no rīgas un galapunkti kuros tie ir atbrīvojušies no kravas ir dziļi laukos,tad nu atliek vienoties par samaksu kravai pa ceļam.

pats ilgu laiku pārvietoju matēriju šādā veidā kas izmaksāja daudzas reizes lētāk.

 

patreiz nesazāģēta,nesaskaldīta malka manā lokācijā ar piegādi pie durvīm maksā 15ls kubā.

Edited by dexterlabs
Link to comment
Share on other sites

ediots: rezervuāram nav obligāti jāatrodas pagrabā,to var ierakt zemē vai arī uzstādīt virszemes.

 

A katls ta ir pagrabā. Izvadi uz to jādomā, darbs paliels. Virszemes rezervuārs 20 grādu salā diez vai ir prātīgi. Visu var izdarīt, ne par to ir runa. Vislabāk to plānot jau pie uzstādīšanas un būvēšanas, nevis lāpīties pēc tam. Vienkārši gāzes vai elektrības variantā nekas tāds principā nav vajadzīgs un ja tik pat vienkārši pieiet zemtemperatūras apkurei ar malku, tad ir ziepes.

Link to comment
Share on other sites

nu ja māja vēl nav pabeigta, tad pie plānotā siltumizolacijas daudzuma piemet vēl vismaz 10 cm sienām un 20 jumta daļai. citādi varēsi likt ko gribi , būs dārgi. (man čoms mokas). vatīte nemaksā tik dāgi . normāli nopakotā mājā bez apkures pie -20 zem 10 nenokrīt. tas arī no pieredzes. pa ziemu divas mājas stāv tukšas. taupības nolūkos viss izrubīts. vidēji 13-15 grādi

ja labi nopakots sildi ar ko gribi. nav tik būtiski, kā sildot apkārtējo gaisu.

Link to comment
Share on other sites

jajajara,

 

Siltuma uzlabošanas pasākumi jau ir ieplānoti (jumtam, grīdai), bet sienām pietiekami labi nosiltināts, lai varētu to saukt par energoefektīvu māju. Kā nekā māja būvēta no mūsdienu materiāliem (2007.g.) nevis dzelzbetona vai gāzbetona.

Link to comment
Share on other sites

nu ja māja vēl nav pabeigta, tad pie plānotā siltumizolacijas daudzuma piemet vēl vismaz 10 cm sienām un 20 jumta daļai. citādi varēsi likt ko gribi , būs dārgi. (man čoms mokas). vatīte nemaksā tik dāgi . normāli nopakotā mājā bez apkures pie -20 zem 10 nenokrīt. tas arī no pieredzes. pa ziemu divas mājas stāv tukšas. taupības nolūkos viss izrubīts. vidēji 13-15 grādi

ja labi nopakots sildi ar ko gribi. nav tik būtiski, kā sildot apkārtējo gaisu.

 

ja normāla māja un visu ziemu neviens nedzīvo apkure tak vispār nav vajadzīga.

Link to comment
Share on other sites

Paskaties, kas notika ar gāzes cenām ASV pēdējos 2 gados. Pretēji naftas cenām tas nokrita pat divreiz!!! Pie mums šobrīd līgumā ar krievu ir piesietas tās naftas cenām, bet pasaulē tā nav.

Granulas ķer zaļie skandināvi kuģiem vien. Un pašam tāds granulu agregāts maksās vismaz 5K ls, nevis 500.

Link to comment
Share on other sites

Es tomēr balsotu par gāzi, ja vads iet blakus. Tai tomēr ir iespējama pilnīga automatizācija, mazāks apkopes darbs, plus vēl ēdienu var gatavot un vasarā ūdeni sildīt. Kurināt katlu vasarā siltajam ūdenim parasti nemēdz un elektrība vai cits risinājums ūdenim arī naudu maksā.

Link to comment
Share on other sites

jajajara,

 

Siltuma uzlabošanas pasākumi jau ir ieplānoti (jumtam, grīdai), bet sienām pietiekami labi nosiltināts, lai varētu to saukt par energoefektīvu māju. Kā nekā māja būvēta no mūsdienu materiāliem (2007.g.) nevis dzelzbetona vai gāzbetona.

.

 

varbūt interesanti, norvēģiem standards siltumizolācijas materialiem energoefektīvai mājai 40 cm sienām 60 jumtam. cerams ir vismaz puse?

 

bet ja tev laba majā, ieliec siltu grīdu vannas istābā , rezervei gan jau ir kāds kamīnveidīgais, un aizmirsti par apkuri. pietiek. :)

es personīgi liktu kādu no toshibas gaiss gaiss. tieši toshibas.

zviedru , norvēģu lapās var atrast testus ar visu gada patēriņu. manam darba devējam norvēģu, gan ir zemes, gadus 15 vecs. tad viņam elektrības patēriņš uz visu saimniecību, māja , kūts ar siena žavētāju, pāris garāžas ar izstrumentim, 4 pusīgā , ne bieži darbojojas, bet ir .. eletrības patēriņs ir 15000. mūsu nauda 1,5t.

Link to comment
Share on other sites

ediots, pēdējos 10 gadus mājās ir gāze. Jāsaka, ka nākotnes virtuvē nekad nebūs gāzes plīts - visa virtuve noķep ar to lipīgo vielu, kas paliek pāri pēc sadegšanas, turklāt tas laiks, kas jāpavada beržot to sievai gāzes plīti un pārējās virsmas, ir lietderīgāk izmantojams. Nekas labāks par gludo keramisko vai indukcijas plīti nav izgudrots. Respektīvi, no sākta gala nebija paredzēts vilkt tālāk par apkures telpu gāzi.

 

Par apkopi arī var strīdēties. Gāzes katlam cilvēks parastais ķerties klāt nedrīkst un visas apkopes maksā naudu. Toties normālam granulu katlam pats var veikt visus pasākumus.

 

Par automatizācijas plusiem gāzes virzienā piekrītu.

Link to comment
Share on other sites

ja normāla māja un visu ziemu neviens nedzīvo apkure tak vispār nav vajadzīga.

ir vajadzīga , ja nu kāds sadomā padzīvot. uz ziemassetkiem kāds ielavas. pavasaros rudeņos ar. tiek izīrēta tūristiem, bet pa ziemu reti sanāk, tāpēc viss tiek atrubīts.

Link to comment
Share on other sites

Create an account or sign in to comment

You need to be a member in order to leave a comment

Create an account

Sign up for a new account in our community. It's easy!

Register a new account

Sign in

Already have an account? Sign in here.

Sign In Now
 Share

×
×
  • Create New...