Mezavecis Aprīlis 30, 2012 Author Share Aprīlis 30, 2012 jarajara, No ziemeļeiropas standartiem gan siltinājums atpaliek, bet pēc būveksperta atzinuma pietiekami mūsu apstākļiem. Katrā gadījumā jebkurā brīdī var nojaukt dekoratīvo apdari un papildus siltināt. Kamīns būs tad, kad būs lieka nauda pēc visiem pārējiem pasākumiem, lai mājā varētu sākt dzīvot. Gaisa siltumsūkni nav jēgas likt, ja izmaksas izveidojot siltuma kolektorus ir līdzvērtīgas, turklāt efektivitāte ir daudz zemāka (it sevišķi pie -30 grādiem). Link to comment Share on other sites More sharing options...
Žaks Noriss Aprīlis 30, 2012 Share Aprīlis 30, 2012 Gāzes katlam cilvēks parastais ķerties klāt nedrīkst un visas apkopes maksā naudu. Pilsētas mīts. Varbūt ir atsevišķi katli ar kaut kādu baigi sarežģīto elektroniku vai klāt piekļūšanu, bet nafig tādus! Katla apkope nozīmē sitummaiņa (vai kā to režģi sauc) izšrubēšanu ar drāšu birsti pirms sezonas un ieteicams arī pēc. Ja ir krustiņskrūvgriezis, putekļu sūcējs, drāšu birstīte un lupata, tad apkopi var izveikt pats. Cita runa garantijas laikā, tad gan uz apkopi jāsauc meistars. Tie ziemeļnieki ir traki! Viņi nosiltina un noblīvē tā, ka pašam savs pirdiens dienām jāelpo. Fuj! Pēc teorijas mājai ir jāelpo un jebkurš ekstrēmism nav vēlams. Drīz jau aizpūtīs ar makrofleksi ciet vannas istabas un virtuves ventilācijas... Ja sienas no vieglbetona klučiem močītas, tad laikam bija 10 vai 15 cm vate, protams, nedrīkst piemirst par pamatu siltumu un nopakot smuki jumtu. Bet tāpat - drīvē kā gribi, vienmēr kaut kur būs zudumi. Baigo plusu dodot 3-stiklu pakešlogi un vējtveris, ko parasti nožmoto pie būvniecības vai logu maiņas. To es pats nožēloju, ka neizdarīju, bet tagad jau viss nomainīts un ko nu vairs. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Aprīlis 30, 2012 Author Share Aprīlis 30, 2012 Žak, Padomju caurteces gāzes katlu esmu pārjaucis krustu šķērsu un ieskatoties vairākos Junkers katlos nekāda Āmerika tur nav iekšā. Es biju domājis citā aspektā, ka problēmu gadījumā (nojūk kāda detaļa) nevarēji pats tur kaut ko ķimerēties, kā nekā darīšana ar gāzi. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Žaks Noriss Aprīlis 30, 2012 Share Aprīlis 30, 2012 Mūsdienu gāzes katli šķiet sastāv no kādām 2 platēm un ja jūk kaut kas, tad maina plati. Turklāt aiz gāzes skaitītāja neviens nečekos ko un kā tu dari. Ja izsmērē savas smadzenes pa pusmāju vai izrauj zemē bedri - tava problēma. Link to comment Share on other sites More sharing options...
KinDzaDza Aprīlis 30, 2012 Share Aprīlis 30, 2012 (labots) ediots, pēdējos 10 gadus mājās ir gāze. Jāsaka, ka nākotnes virtuvē nekad nebūs gāzes plīts - visa virtuve noķep ar to lipīgo vielu, kas paliek pāri pēc sadegšanas, turklāt tas laiks, kas jāpavada beržot to sievai gāzes plīti un pārējās virsmas, ir lietderīgāk izmantojams. Nekas labāks par gludo keramisko vai indukcijas plīti nav izgudrots. Respektīvi, no sākta gala nebija paredzēts vilkt tālāk par apkures telpu gāzi. Par apkopi arī var strīdēties. Gāzes katlam cilvēks parastais ķerties klāt nedrīkst un visas apkopes maksā naudu. Toties normālam granulu katlam pats var veikt visus pasākumus. Par automatizācijas plusiem gāzes virzienā piekrītu. Ko Tu tur milzīgi taisies "apkopt"? Mums uz 18 dzīvokļu māju ir divi 48kW gāzes katli. Jau n tos gadus strādā nevainojami - nu nav tur ko "apkopt"! Žak, Padomju caurteces gāzes katlu esmu pārjaucis krustu šķērsu un ieskatoties vairākos Junkers katlos nekāda Āmerika tur nav iekšā. Es biju domājis citā aspektā, ka problēmu gadījumā (nojūk kāda detaļa) nevarēji pats tur kaut ko ķimerēties, kā nekā darīšana ar gāzi. Mums jau ir tieši Junkers - nu nav tur nekāda super automātika! Sarežģītākais bloks ir tieši gāzes ventīlis. Tas ir neremontējams un maināms komplektā. Vairāk jau tur nekā īpaša jau nav! tas jau nav Zapiņš, kurš regulāri jāremontē! Labots Aprīlis 30, 2012 - KinDzaDza Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Aprīlis 30, 2012 Share Aprīlis 30, 2012 (labots) ediots, pēdējos 10 gadus mājās ir gāze. Jāsaka, ka nākotnes virtuvē nekad nebūs gāzes plīts - visa virtuve noķep ar to lipīgo vielu, kas paliek pāri pēc sadegšanas, turklāt tas laiks, kas jāpavada beržot to sievai gāzes plīti un pārējās virsmas, ir lietderīgāk izmantojams. Nekas labāks par gludo keramisko vai indukcijas plīti nav izgudrots. Respektīvi, no sākta gala nebija paredzēts vilkt tālāk par apkures telpu gāzi. Par apkopi arī var strīdēties. Gāzes katlam cilvēks parastais ķerties klāt nedrīkst un visas apkopes maksā naudu. Toties normālam granulu katlam pats var veikt visus pasākumus. Par automatizācijas plusiem gāzes virzienā piekrītu. Nu tad ir jāskatās, kas notiek ar silto ūdeni. Ar katlu ir tā, ka pavasarī un rudenī var mazliet uzkurināt, boileri un māju uzsilda, vakaram pietiek un pēc tam viss. Tik un tā nepieciešama otra sistēma. Par granulu katlu nezinu, bet droši vien tāpat vajag gan katlu regulāri tīrīt, gan skursteni, gan arī telpu, kur viss notiek. Ar gāzi visu varam darīt baltos cimdiņos, bet tas varbūt nav aktuāli. Otra lieta, ja mājā neuzturas regulāri, tad gāzes priekšrocība ir uzturēt ēku normālā siltumā, lai lietas iekšā nesāk pelēt un bojāties, kas visdrīzāk sāks notikt tikai pie 10 grādiem iekštelpās. Tipisks piemērs ir grāmatas. Labots Aprīlis 30, 2012 - ediots Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Aprīlis 30, 2012 Author Share Aprīlis 30, 2012 Laikam saklausījos baumas par apkures katliem un par to "apkopšanu" Par silto ūdeni un granulām ir vairākas versijas: - kombinētais katls ar elektrību, kuru izmanto vasaras periodā - sildīšana ar granulām izmantojot papildus akumulatoru, lai sistēmai bieži nebūtu jāslēdzas iekšā ārā. Arī granulas var baltos cimdiņos kurināt un nav tur nekādi putekļi - viss tīrs un kārtībā, ja vien aparāts strādā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
RimaNTSS Aprīlis 30, 2012 Share Aprīlis 30, 2012 (labots) Ja man nebūtu žēl naudu un tā vēl būtu pietiekamā daudzumā tad būtu mājas apkurei pievienojis gāzi (gāzes vads iet gar māju). Pašlaik kurinos ar malku, ko gatavoju 100km attālumā sievastēva īpašumā un atvedu ar piekabi. Ņemšanās gan ir ar to malku. No trim mājā pārdzīvotām ziemām, pirmo nostrādāju par riktīgu kurinātāju, vakarā karsts, no rīta jau pavēss un pēc darba jau dubņaks un tā pa riņķi. Tad otrajā, neapdzīvotajā stāvā tika uzstādīts ūdens akumulators (ŪA)1,5t ūdens divās mucās. Otrajā stāvā visi radiatori ir aiztaisīti, pietiek ar siltumu, kas ielavās no pirmā stāva. ŪA ir nosiltināts un apšūts ar saplāksni, tā kā siltuma zudumi nav pārāk lieli. Pēdējās 2 ziemas kurināju ne biežāk kā 1 reizi, atnākot no darba. Katls ir 32 kW jaudīgs, pat ziemā pietiek apkurināt māju un pie reizes piesildīt ŪA līdz 80-90*C un tas prasa 4-5 stundas, kā reiz līdz gulētiešanai viss jau nodziest un nav jāvaktē uguns. Vēl pie tā laika relejs ieslēdz un izslēdz sildīšanu kad vajag, respektīvi pa nakti un pa dienu sildīšana nav. Ja āra temperatūra ir ap 0*C tad var kurināt 1x 2 dienās, ja T ir virs +5*C, tad jau 1x3 dienās kurinu. Karstais ūdens arī sildās no tā paša katla. Vasarā ar vienu sildīšanu karstais ūdens ir visu nedēļu vai pat ilgāk (ģimene no 3 cilvēkiem, mazgāšana nav ierobežota). Edit: Sistēmu man lika boot lietotājs Jacobs Labots Aprīlis 30, 2012 - RimaNTSS Link to comment Share on other sites More sharing options...
smartdevil Aprīlis 30, 2012 Share Aprīlis 30, 2012 (labots) Esmu tikai par SS - zeme-ūdens. Nekādu gaisu neieteiktu jaukt nevienā galā. Pirmkārt tā dūkoņa nevienam nav vajadzīga, kā arī gaisa piespiedus rinķošana. Otrkārt - gaisu var likt tikai Itālijā, nevis pie mums, kur zem -15°C ir normāla ziemas temperatūra. Bet nu, ja esi mazohists, tad uz priekšu. Kas attiecas uz latviešu ražotajiem SS, tad ieteiktu visu līdz galam izpētīt, kad es pirms gada pētīju, tad viņu "garadarbs" vēl joprojām bija tendēts uz efektivitāti, nevis taupīgumu. Un tos 2tk ls ietaupījums manos aprēķinos uz vēlāko 2x lielāko rēķinu apkurei nešķita simpātisks. Tomēr labāk ņemt jau tos ražojumus, kuri pierādījuši sevi, teiksmi - Zviedru. Kāpēc SS? Ja mēs domājam par ilgtermiņu, tad uz šo brīdi elektro varētu palikt priekš privātmājām vislētākais variants. Divi iemesli: saules bateriju attīstīšana uz efektīgāku nestāv uz vietas un divpusējais skaitītājs, cerībā, ka valdība beigās tomēr sāks iepirkt elektrību arī no privātpersonām. Ja tās lietas notiek, tad pa vasaru varēs ar saviem saules paneļiem atpelnīt ievērojamu daļu no ziemā patērētā. Kā arī saules paneļus var likt kā atbalstu siltumsūknim. Un līdz ar divpusējo skaitītāju varētu vēl domāt arī par vēja ģeneratoru. Vienīgi jāgaida, kad kādam tas no valdības paliktu izdevīgi, tad jau ieviestu. Par malku. Kurš te teica par problēmām savienot ar siltajām gridām? Muļķības. Katls+aķis un problēma atrisināta. Ja nav uzticības tai sistēmai un baida automātika, tad var izvēlēs sveces tipa katlu. Bet tur nu ir pārs mīnusi. Galvenais - jābūt divas vasaras kaltušai malkai. Ar siltajām grīdām šis ir supper variants. Tikai nu tā ir malka. Par granulām gan nezinu, cik izmisušam jābūt, lai ko tik dārgu un nepārdomātu likt. Man visi pazīstamie, kuri no malkas uz granulām pārgājuši ir špļaudījušies par lielajām izmaksām. Nezinu, varbūt, ja tiešām tuvu pasīvai mājai, tad varbūt regulāri likt automātu, lai slēdzas ārā. Pretējā gadijumā viņas tak deg, kamēr neizdegs viss konteiners. Par kamīnu kurš minēja. Kamīns nav domāts apkurei - to piemēru nevar uzskatīt par korektu. Ja runa būtu par kamīnkrāsni tad cita runa. Es neizsekoju vai māja ir tikko kā uzcelta. Es būtu ieteicis dzīvojamā telpā ieplānot pastiprinātus pamatus kādā stūrī priekš kamīnkrāsns. Tādu līdz griestiem uzmūrēt. Jebkurai apkurei tā būtu noderīga manta. Visi tie jotulveidīgie ir priekš mazohistiem, bet kaut kādu alternatīvu tomēr vajag, ja pazūd elektrība. Labots Aprīlis 30, 2012 - smartdevil Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jesus Aprīlis 30, 2012 Share Aprīlis 30, 2012 (labots) Jaudīgs katls + masīvs ūdens akumulators - tā ir energo neatkarība. Akumulators tik liels, lai var kaut reizi 3 dienās uzkurināt. Ja iestāsies kodolziema - pievienosi tvaika mašīnu ūdens dzenāšanai ar sārma baterijām Var iestāties globāla energokrīze, bet malku spēsi sagādāt. Akumulatorus ganjau var ierakt pagalmā, ja vietas maz. Kā arī, vai kāds ir apsvēris ūdens mucas piekraut ar akmeņiem? Akmenim taču siltumietilpība ir lielāka nekā ūdenim, ūdens tik kā siltumaģents ap akmeņiem. Ūdeni iespējams var papildus piesildīt ar vējdzirnavām, ja nav naudu kur likt, tomēr dzirnavas bez akumulatoriem un pārveidotāja ir diezgan pieejamas cenas ziņā un nav problēmu ar pārprodukciju vai dīkstāvi. Labots Maijs 1, 2012 - Jesus Link to comment Share on other sites More sharing options...
jacobs Maijs 1, 2012 Share Maijs 1, 2012 Akmenim taču siltumietilpība ir lielāka nekā ūdenim.... ----------- Ak Piebalga bērni... Es jau tā kā jau pieredzējis un konservatīvs cilvēks, kurš pamatā visu dara savām rokām, uzskatu , ka mana optimāli automatizētā malkas apkure ar lieliem akumulatoriem(<4m3) , kurai pamazām sāku pieplusot saules kolektorus(mērķis ~20m²), nodrošinās zināmu energoneatkarību un mazas izmaksas ilgākā nākotnē.Protams ir arī kamīns un ne slikta siltumizolācija. Domāju, ka visi pārējie apkures veidi ir dārgākāki. Tomēr katram no mums ir savs risinājums, rēķinoties ar konkrētiem apstākļiem. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Maijs 1, 2012 Share Maijs 1, 2012 (labots) Patreiz nu dikti modē ir apkures vaidi, kuriem, eksploatācijas laikā, "pirksts nav klāt jāliek". Te jau arī izskanēja, cik šausmīgi grūti malku sagādāt, un tad vēl ziemā katru dienu "būs jāstrādā" un katls jākurina . Vārdu sakot, šausmu filma. Ļokti jau skaista dzīve, atnāc pēc darba majā,istabas siltas, ietrausies gultāun sūc aliņus un , meneša beigās, tikai nomaksā gāzes vai elektrības rēķinu. Viena nelaime, sāk tas nolādētais alusvēderiņš augt, jo cilveks tā iekārtots,ka vajag katru dienu kādu fizisku slodzi. Tad nu nopietni vīri,pa bargu naudu, sāk staigāt uz sportazalēm, pilmīgā bezjēgā "dzelžus cilā" un no gulēšanas gultā tāpat nekas nesanāk . Neies tak cirvi mājā pavicināt, vai malciņu atnes, tas tak tagad nav moderni. Vasarā vēl uz divām sotkām nopērk zālespļaujamo traktorīti,neies tak stumdīt pļāvēju saviem spēkiem. Forši izskatas,kā tāds resns alusvēderiņš ar to mazo pļerdaku braukā . Labi, tas tā pa jokam, lai gan ts ir moderns dzīvesstils. Nopietni runājot, vienīhgā alternatīvā enerģija latvijā ir malka. Malka nav jāpērk no krieviem, nav jātērē neekoloģiskā elektrība, kuru tāpat iegūst no krievu gāzes un malka ir vienīgais atjaunojamais resurss. Lai iegūtu granulas atkal jātērē enerģija to izgatavošanā, bet makla pati smuki žūst saulītē un vējā. Par malkas apkuri jau te pareizi teica, vajag tikai siltuma akumulatoru un visas problēmas atrisinātas. Nebūs jāpaliek par kurinātāju, nebūs jaiet uz sportazāli liekie tauki nodzīt un izkratīs, malku skaldot, no galvas bezjēdzīgas domas par vēja ģenerātoriem. Labots Maijs 1, 2012 - Didzis 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Maijs 1, 2012 Author Share Maijs 1, 2012 (labots) Didzis, Tad kad iešu pensijā, tad domāšu par malkas apkuri Pašlaik strādājot 12+ stundas dažādos darbos neatliek laika ne tiem trenažieriem, ne sporta zālēm ne arī citām pilsētnieku izvirtībām. Kā jau minēju, malku esmu daudz un dikti skaldījis un mežā tupējis laikos, kad nebija citas alternatīvas. Tagad ir opcija uzstādīt automātiku. Iztērējot 200-300Ls/gadā vairāk par granulām salīdzinot ar malku, es iegūstu vismaz 5x vairāk, ko būtu pavadījis izčakarētās brīvdienās dirnot mežā vai krāmējot piemājas šķūnītī malku. Arī siltuma akumulatorus kaut kur ir jāuzstāda. Bet nu katrs izvēlās savus brīvā laika pavadīšanas veidus un tur nevar pārmest. Labots Maijs 1, 2012 - Mežavecis Link to comment Share on other sites More sharing options...
smartdevil Maijs 1, 2012 Share Maijs 1, 2012 (labots) Par vēja ģeneratoru nav slikta doma., ja vien tā saražoto būs iespēja pārdot. Pagaidām gan tas ir mārketings uz tiem, kam prāta mazāk kā nauda. Par ērtībām starp malku un SS nepiekritīšu. Ir dažādi noslogoti cilvēki. Ja cilvēks atgriežas mājās ar izkārtu mēli, tad diži par apkuri domāt nemaz negribās. Un pat, ja ir ar malku apkure, tad bez akumulatora, lai minimums izstiept kurināšanas reizes līdz 24h būtu obligāts nosacījums. Citādi strādāt vēl privāti par kačigāru nav nekādā jēgā. Par mauriņu gan piekritīšu - es gan teiktu, ka priekš tam ir izkapts nepieciešama nevis kaut kāds stumjamais. Un ja jau gribas paraugmauriņu ir nopērkams mākslīgais ieklājamais - sporta akadēmijas futbola laukumā var brīvi apskatīt. Mežaveci Kāpēc negribi SS? Labots Maijs 1, 2012 - smartdevil Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Maijs 1, 2012 Author Share Maijs 1, 2012 (labots) Man ir stipras aizdomas, ka tie pazīstamie uzlikuši sistēmu pēc firmu uzstādītāju ieteikumiem, kas bieži vien ir neracionāli, jo viņu uzdevums ir pārdod. Par tiem degšanas principiem ir daudzas variācijas un dažādi degļu veidi. Vajadzēja pakonsultēties ar normālu speciālistu, ko uzlabot. Arī malkai esmu redzējis ļoti neefektīvas sistēmas. Par granulām gan nezinu, cik izmisušam jābūt, lai ko tik dārgu un nepārdomātu likt. Man visi pazīstamie, kuri no malkas uz granulām pārgājuši ir špļaudījušies par lielajām izmaksām. Nezinu, varbūt, ja tiešām tuvu pasīvai mājai, tad varbūt regulāri likt automātu, lai slēdzas ārā. Pretējā gadijumā viņas tak deg, kamēr neizdegs viss konteiners. Labots Maijs 1, 2012 - Mežavecis Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Maijs 1, 2012 Share Maijs 1, 2012 Tā jau ir,katrs izvēlas savu variantu. Es jau nevienam neuzstāju maklu cirst, bet tikai aicinu nedaudz padomat, kā tur ir ar to pilnīgo automatiku un paša bezdarbību. Man sportazāles riebjas un tapēc labāk paskaldu malku. Bez fiziskas slodzes cilvēks iztikt nevar, tas ir fakts. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ķeblis Maijs 1, 2012 Share Maijs 1, 2012 Cik esmu dzirdējis no cilvēkiem kam ir vai arī ir bijusi granulu apkures sistēma(kaut kādā lauku namiņā vai arī vasarnīcā), tad esot baigā noņemšanās ar tām granulām un efektivitātes pret lietošanas ērtības koeficients esot pārāk neizdevīgs ... vismaz tiem kam bijis vai ir pēc kāda lietošanas laika min, ka tomēr labāk būtu izvēlējušies gāzes apkuri... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Maijs 1, 2012 Author Share Maijs 1, 2012 smartdevil, par siltumsūkņiem stāsts ir tāds, ka gribu redzēt kopējās izmaksas. Ja granulu katlam vai gāzei ir zināms kopējais cipars 4000-4500Ls, cik tas maksā, tad siltumsūknim tur tie cipari staigā plašās robežās. Link to comment Share on other sites More sharing options...
KinDzaDza Maijs 1, 2012 Share Maijs 1, 2012 Bet TE jau Tev neviens konkrētus SS izmaksu ciparus nepateiks!!! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Maijs 1, 2012 Author Share Maijs 1, 2012 Un kur tad pateiks? Visās malās tikai reklāmistu bukleti un diagrammu kalni, kas der tikai acu aizmālēšanai. Paskatījos fonons.lv lapā un tur priekš 10kW (160m2) sanāca ~4900Ls. Link to comment Share on other sites More sharing options...
KinDzaDza Maijs 1, 2012 Share Maijs 1, 2012 (labots) Pieaicini to pašu Fonona speciālistu, lai Tev konkrētā objektā veic aprēķinu. Un kas tur tik sarežģīts? Labots Maijs 1, 2012 - KinDzaDza Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jesus Maijs 1, 2012 Share Maijs 1, 2012 Putins jo vecāks, jo šizofrēniskāks un imperiālistiskāks kļūs. Vai enerģija uz zemes kļūs lētāka tuvāko 50 gadu laikā? Is there any chance? Leišu AES? Cerēsim. Ka tik nesanāk auzas jau pavisam tuvā nākotnē. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Maijs 1, 2012 Author Share Maijs 1, 2012 (labots) Speciālistus aicināšu tad, kad būs nokārtotas juridiskas formalitātes attiecībā uz māju. Pagaidām tiek plānoti izdevumi, optimālākais apkures veids. Palasot bezgalīgo diskusiju building.lv forumā, ar tiem siltumsūkņiem nemaz nav tik rožaini. Arī izmaksas daudz kur izrautas no konteksta - vot tajā un tajā mēnesī bija 900kWh patēriņš. Lai analizētu, objektīvs rādītājs ir izmaksas gada griezumā ieskaitot vasaru, jo siltais ūdens nerodas pats no sevis, bet gāzes vai granulu gadījumā to silda kurināmais. Pagaidām listēju visu apkures katlu: - izmantošanas ērtumu - ierīkošanas izmaksas - ekspluatācijas izmaksas - apkurināšanas gada izmaksas uz doto brīdi un nākotnes prognozes. Pašlaik izvēle tiek likta uz automatizētiem kurināmajiem - siltumsūknis, gāze vai granulas. Malkai nav automatizācijas un to arī kaut kur jāglabā. Labots Maijs 1, 2012 - Mežavecis Link to comment Share on other sites More sharing options...
kava Maijs 1, 2012 Share Maijs 1, 2012 ... vai granulas. Malkai nav automatizācijas un to arī kaut kur jāglabā. Granulas arī kaut kur ir jāglabā un nevis vienkārši jāglabā, bet sausā vietā jāglabā, citādi mitruma ietekmē pārvērtīsies atpakaļ skaidu kaudzē. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Maijs 1, 2012 Author Share Maijs 1, 2012 kava, cik esmu redzējis, tad granulas lielākoties tiek iepakotas plēves maisos un mitrumam nevajadzētu ietekmēt to kvalitāti. Link to comment Share on other sites More sharing options...
kava Maijs 1, 2012 Share Maijs 1, 2012 Pie viena čoma redzēju maisus, kur daļa granulu (apm. puse maisa satura) bij pārvērtušās atpakaļ skaidās. Maisi stāvēja zem nojumes blakus malkai, lietus tieši virsū nelīst. Tad nu arī secinu, ka jāglabā iekštelpās. Link to comment Share on other sites More sharing options...
JuutpaudisMaigcilveeks Maijs 1, 2012 Share Maijs 1, 2012 Kņigu nečital, no mņenie est! Viens paziņa nevar beigt jūsmot par granulu katlu. Apkope reta, un veicama paša spēkiem, jo nekā sarežģīta tur neesot. Granulas 2x nedēļā jāiekrāmē pašam. Tad nu šīs tur lēnā garā gruzd un dod siltumu visam - vannai/dušai, 1. stāvā siltajām grīdām, otrajā stāvā radiatori. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Sanchus Maijs 1, 2012 Share Maijs 1, 2012 (labots) kava, cik esmu redzējis, tad granulas lielākoties tiek iepakotas plēves maisos un mitrumam nevajadzētu ietekmēt to kvalitāti. Ļoti naivs pieņēmums. Lielākā daļa ražotāju granulas pako šķiedras materiāla maisos. Turklāt, izvēloties kvalitatīvu granulu ražotāju, iepakojuma izvēle izpaliek. Šobrīd kvalitatīvākās ir Inčukalnā ražotās granulas. Jūnija vidus-jūlija pirmie datumi ir labākais laiks kurināmā sagādei (zemākā cena). Granulas jāglabā sausās iekštelpās vai speciāli pielāgotās nojumēs (ventilētas, izolētas no klimata tiešas ietekmes, pirmā maisu kārta ar ventilējamu atstarpi vismaz 10cm no grīdas). Mitras granulas pieņemas tilpumā un fiziski nav lietojamas (paliek irdenas, kaudzē nav birstošas, aizsprostojas granulu tvertne un čakars garantēts). Grandeg katliem lietderība ap 80% (ap Ls 2800 @25kW). Norvēģi uzkonstruējuši katlus ar lietderību ap 85% (ap Ls 4500 @25kW). Cenas pamainījušās, lietderības kosmiski labas.. Labots Maijs 1, 2012 - Sanchus Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jesus Maijs 1, 2012 Share Maijs 1, 2012 Šķeldas katls netiek apskatīts? http://www.siltumnieks.lv/pub/pub.catalogue.php?cat=80 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Maijs 1, 2012 Author Share Maijs 1, 2012 (labots) Jesus, ja vajadzētu apkurināt 2-3 reizes lielāku platību, tad būtu vērts apskatīt. Jau mazākais katls 25kW ir daudz par daudz. Turklāt tā pati bēda kas ar malku, kuru nevar sakraut maisiņos plauktā. P.S. Ogles arī nepiedāvāt, lai arī cik lētas nebūtu - šito smaku nepanesu. Labots Maijs 1, 2012 - Mežavecis Link to comment Share on other sites More sharing options...
krabis Maijs 1, 2012 Share Maijs 1, 2012 Ja jau Tev gāzes vads ir tuvumā, tad gāze un tikai gāze! Ir pieredze gan ar granulām (pāris kaimiņi uzstādīja un pēc pāris gadiem spļaudoties izsvieda tos katlus ārā, dārgi, nestabili, mūžīgi jāpieskata) zemes siltumsūknis ir brālim, ja esi gatavs noskaitīt 270 Ls par elektrību mēnesī, aukstākā ziemā, vari likt, viņam gan vēl ir kamīns un pirts krāsns, līdz ar to ap 2 kubi malkas vienalga tiek nokurināti sezonā, māja ap 100 kv.m. totāli nosiltināta. Vecāki man toties bēdu nezin, pirms gadiem 10 uzlikts Junkers gāzes katliņš, darbojas kā pulkstenis, pats viņu apkopju reizi 2 gados, un tā apkope ir elementāra, gan siltais ūdens ir vienmēr, gan temperatūra turas +/- 0,1 grāda robežās no uzstādītā, rēķini (izlīdzinātais maksājums ir 45 Ls mēnesī) un tas viss 240 kv.m. mājai ar ne to ideālāko siltinājumu, tiesa gan pagāšvasar piepūtām ar rigiperl šķirbu starp ārējiem ķieģeļiem un būves karkasu. Domāju ka līdz ar to arī pie nākamā pārrēķina izlīdzinātais samazināsies. rezumē: gāze un tikai gāze! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Maijs 1, 2012 Author Share Maijs 1, 2012 Tas nu gan nav taisnība. Ražotājs piedāvā dažādus granulu iepakošanas variantus, protams, no tā arī atkarīga cena. Lielākā daļa ražotāju granulas pako šķiedras materiāla maisos. Turklāt, izvēloties kvalitatīvu granulu ražotāju, iepakojuma izvēle izpaliek. Visdārgākais variants ir 16kg plastikāta maisos, kuros nelien iekšā mitrums, ja vien maisi nav bojāti. Ja ir speciālas telpas, kur uzglabāt, tad var izvēlēties šādu variantu: Derētu arī pieminēt, kas tie pa mistiskiem katliem, kas tiek izsviesti. Ir pieredze gan ar granulām (pāris kaimiņi uzstādīja un pēc pāris gadiem spļaudoties izsvieda tos katlus ārā, dārgi, nestabili, mūžīgi jāpieskata Derētu pieminēt, kāda tipa Junkers apkures katls un kāda ir vidējā mājas temperatūra. Esošā hātē 90 m2, kur ir zināmas problēmas ar siltinājumu izlīdzinātais tarifs ir 74Ls/mēn, lai nodrošinātu vidēji 21-23 grādus. (izlīdzinātais maksājums ir 45 Ls mēnesī) un tas viss 240 kv.m. ... rezumē: gāze un tikai gāze! Link to comment Share on other sites More sharing options...
krabis Maijs 1, 2012 Share Maijs 1, 2012 Derētu arī pieminēt, kas tie pa mistiskiem katliem, kas tiek izsviesti. nezinu precīzi, bet liekas kaut kādi tepat latvijā, liekas Jelgavā kaut kur ražoti, kad būšu tajā pusē varu noskaidrot precīzāk, bet nu sūdi viņi bija konkrētākie, mēdza apstāties nakts vidū visaukstākajā laikā un lai piedabūtu pie dzīvības bij jāpiedabū uz vietas atbraukt ražotāju servismeņus, kas ar tik ātri nevienmēr izdevās. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Pirkss Maijs 1, 2012 Share Maijs 1, 2012 Derētu pieminēt, kāda tipa Junkers apkures katls un kāda ir vidējā mājas temperatūra. Esošā hātē 90 m2, kur ir zināmas problēmas ar siltinājumu izlīdzinātais tarifs ir 74Ls/mēn, lai nodrošinātu vidēji 21-23 grādus. Man ir Viessmann Vitopend 100 gāzes katls. Silda arī ūdeni. Caurplūdes. Mājai apkurināmā platība 160m2, uzturot ziemā 22-24 grādus (ir sensors kas atslēdz ja māja iesilusi) - izlīdzinātais patreiz 62Ls/mēn. Pirmajā stāvā siltās grīdas, otrajā radiatori. Apkope triviāla, sprauslas jānotīra. Man tiek veikta 1x 2 gados. Mājas tips - kā krutie letiņi saka "skalu būda". Nez kāpēc tai skalu būdā jau gandrīz 10 gadu un viss labi ziemā Ir backup risinājums kamīna paskatā. Palīdz piesildīt māju rudenī, lai apkures sezonu nesāktu septembrī. Tagad bik par malku. Daži te proponē ka vienīgā fiziskā aktivitāte mājās ir malkas skaldīšana. Var jau būt ka viņiem tā ir. Man ir pietiekami citu lietu ko darīt mājās un arī sakropļotā mugura šo nodarbi nepanes. Bez tam dzīvojot 1973-1993. Berga bazāra komunalkās kur līdz 1983. gadam bija malkas apkure, kuru uz 4. stāvu bija jāstiepj no pagraba, esmu ieguvis pietiekami lielu alerģiju pret malku uz visu atlikušo mūžu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Sanchus Maijs 1, 2012 Share Maijs 1, 2012 ..rēķini (izlīdzinātais maksājums ir 45 Ls mēnesī) un tas viss 240 kv.m. mājai ar ne to ideālāko siltinājumu... Nepiekritīšu. Skenē inventarizāciju un LG pārskatu par iepriekšējo gadu, jo šie dati varētu būt 2009.gada. Grozies kā gribi, apkurei LV vidēji mājas tērē 80 kWh/m2 gadā (pēc LBN būvētai vidēji 80-100 kWh/m2), priekš 240 kv.m=19.8 MWh, kas ir apmēram 2025 m3 gāzes x 0.386 = 781 Ls/gadā jeb kā minumums 65 LVL mēnesī. Pats sēžu uz gāzes adatas, Vitopend 100 katls, 200m2 un pēc jaunā tarifa Ls 78 mēnesī. Nekas iepriecinošs. Māja būvēta uz pautiem ar normatīviem (LBN 002-01). Link to comment Share on other sites More sharing options...
dzincha Maijs 1, 2012 Share Maijs 1, 2012 Smartdevil, kamīns nav labs pamatapkures variants - kad kurini, tad silti, no rīta jau pavēsi un vakarā šķūnis. Ja ārā -30, tad vakarā kurinot no rita ap 18 bet vakarā pārrodoties no tusiņa ap 23-24, dzīvsudraba stabiņš rāda 11 - skaisti - sēdi pie kamīna un gaida, kad varēs ielīst gultā - vot tev kamīna apkure ( 12kw uz ~ 130m2). Krabis, tev tur bračkam kkas nav riktigi. Vai māja caura vai arī teni silda, vai kāds zog elektrību. Uz 100m2 vairāk par 700-800 kw nevajadzētu būt. 270 Ls mēnesī varētu būt būdai uz 350-400m2. Link to comment Share on other sites More sharing options...
andza Maijs 1, 2012 Share Maijs 1, 2012 4-5t gadā uz 160m2 neizklausās reāli, mums māja uz 120m2 šoziem apēda 5.5t. Katlam un pašai mājai 8 gadi, ļoti augsti griesti. Katls mums ir Talsos ražotais (laikam tur vairs tos neražo) kombinētais, var lietot gan ar malku, gan ar granulām. Šogad šim nobeidzās granulu padeves mehānisma gultnis, kuru salabot bija viegli. Citu defektu nav bijis. Ja katls būtu jāpērk tagad, es pirktu tādu degli, kurš pats aizdedzina un nodzēš liesmu. Tas katls kas ir mums, ar nepārtraukto degšanu pavasarī un rudenī ir par karstu un velti dezina granulas. Ak jā, granulu katls vienreiz nedēļā ir jātīra (baltos cimdiņos to darbu nepaveiksi), granulas pērkam no LatGranula Inčukalnā, jo pārējie ražotāji vairāk vai mazāk ražo sūdus, kuros iekšā ir smiltis, stikli utt. Brūnās granulas (tādas raži piemēram "Gaujas Granulas") ir ar zemāku energoefektivitāti un tātad arī patēriņš ir lielāks. 5t glabāšanai ir vajadzīgi kādi 4 kubikmetri sausas vēdināmas telpas. Reizi gadā jāsauc skursteņslaucis, ar gāzi viennozīmīgi ir ērtāk un mazāk klapatu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Maijs 1, 2012 Author Share Maijs 1, 2012 andza, varbūt 4-5 tonnu vietā ir 5.5t ir dēļ šādiem faktoriem: - kombinētie malka & granulas vienmēr ir mazāk ekonomiski - pašaizdedzes mehānisms arī dod ietaupījumu, jo netiek kurināts tad, kad nevajag. Ja vēl ir šādas opcijas: - siltās grīdas - labs siltinājums - papildus uzkrāšanas boilers, lai sistēma pārāk bieži neieslēdzas pavasarī-rudenī tad līdz tām 5t varētu iekļauties uz 160m2. Ja efektīva māja un labs gāzes apkures katls, iespējams, ka 45Ls/mēn izlīdzināto tarifu varētu sasniegt, lai gan tad visiem parametriem jābūt izciliem. Pazīstams siltumeksperts aprēķināja, ka pie pašreizējiem tarifiem, nosiltinot visu kā nākas gāzes izmaksas varētu būt ap ~50Ls/mēn uz 160m2 izmantojot labu kondensācijas katlu. Nepiekritīšu. Skenē inventarizāciju un LG pārskatu par iepriekšējo gadu, jo šie dati varētu būt 2009.gada. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Sanchus Maijs 1, 2012 Share Maijs 1, 2012 izmaksas varētu būt ap ~50Ls/mēn uz 160m2 izmantojot labu kondensācijas katlu - - - - - - krabim 240 kv.m, attiecīgi proporcijās sanāk uz 75 Ls izlīdzinātais. Lai nestāsta, ka iztiek ar 45 Latvijas latiem. Karstais ūdens, kura sildīšanai izkūp ap 60 kubiem mēnesī arī Dievs zina kā tiek gatavots. Jaunās, blīvās mājas ar 2x labākiem rādītājiem kā normatīvos varētu šādus rādītājus sasniegt (ap 45-50 kWh/m2 gadā apkurei). Tad sienās jābūt 20cm izolācijai, grīdās 10cm un jumtā vismaz 30cm. Viss tvaika plēvēs, logi nolīmēti un blīvi, lai vējš nesvilpo. Starpcitu, Viessmann Vitodens katli ar lietderību 98% ir laba izvēle. Atmaksājas 8-9 gados. Parastajiem ne-kondensācijas lietderība 88-92% (Vitopend'am ir 90%) Link to comment Share on other sites More sharing options...
Gints_lv Maijs 2, 2012 Share Maijs 2, 2012 Vakar mājā iestiepām ''Stropuvas" katlu. Atsauksmes labas, pareizi uzstādīts. Pašreizējais ''vietējās kolhoza darbnīcās'' gatavotais "trīsplauktu modelis", kamēr kurina silts, pret rītu jau nevisai. Uz nākamo sezonu varēšu iedot kādas atsauksmes. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!