Zin... Maijs 13, 2009 Share Maijs 13, 2009 laikam jau ka CBR 320 vai 256, zemaak nesmu nekad licis un kaadu encoderi izmantoju nu tok neatceros tas bija vairakus gadus atpaklaj... tika saliidzinaats uz salidzinoshi pieklajigas aparaturas nevis datortumbaam Link to comment Share on other sites More sharing options...
Konstatators Maijs 13, 2009 Share Maijs 13, 2009 serioussam909 Tu gribi teikt, ka CD ir galīgais etalons? Tu gribi teikt, ka stipri saspiests mp3 ir OK, tikai tāpēc, ka tas viss, pārējais kas nogriezts nax nost, tas ir lieks tapēc, ka teorētiski cilvēks to nedzird? Tu kauč to rakstu papētīji, ko Stepselis te ielinkoja? Ko tu vispār gribi pateikt? Ja runājam par digitālu skaņu, tad nu jau pie mūslaiku cieto disku galvu reibinošajiem izmēriem un mazajām cenām par tādu mp3 vispār vajadzētu pamazām sākt aizmirst (ja nu vienīgi mašīnā uz viduvējas aparatūras un ierakstīts diskā, kura izmērs vēl ierobežo lielāko daļu automagnetolu īpašniekus vai nu arī uz galīg lētām datortumbočkām kompelktā ar ziloņa nežēlīgi saspaidītām ausīm ). Negribi uz kompa glabāt wav'us - nu bet tak izmanto kādu loseless piem .flac - i vairāk albumus varēsi turēt, i minimāli zudumi. Kā kompromiss starp kvalitāti un lietošanas ērtumu tas ir OK. A plates ir cita dziesma, daudz ko spēlē pats lietošanas process - tur tomēr ir savs fīlings un nenoliedzami arī skanējums atšķiras uz labo pusi (cik nu ir sanācis paklausīties un cik nu tā aparatūra bija vērtējama par atbilstošu vinila līmenim). Pat ja ne uz labo pusi, tad vienkārši uz citādāku, ausej patīkamāku. Svaigi malta kafija arī garšo citādāk par šķīstošo 3 in one, tas nekas, ka gemors lielāks lai sagatavotu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Alkoholokausts Maijs 13, 2009 Share Maijs 13, 2009 Tehniskās lietās neiedziļināšos, jo no tām tāpat neko nesaprotu (un diezvai gribēšu), bet man šķiet, ka vinila plates pērk vairs tikai DēJēji un īpaši mūzikas (grupu) fani, kam tā šķiet goda lieta, iegādāties grupas ierakstu uz plates, kas maksā 2x dārgāk un izskatās foršāk (un lielāka!) kā mazā CD vāciņš/grāmatiņa ... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Stepselis Maijs 13, 2009 Share Maijs 13, 2009 Te var palasīties par digitālo skaņu. -gan krieviski. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Maijs 13, 2009 Share Maijs 13, 2009 Nu jā fundamentālā frekvence + harmonikas skan savādāk kā tīra frekvence - bet kāds tam sakars ar kvalitāti? harmonijas ietekmē skaņas tembru - tātād instrumenta patieso skanējumu - tātad kvalitāti Tu gribi apgalvot ka cilvēki var sadzirdēt frekvences virs 20 kHz tikai tāpēc ka tās ir kkādas zemākas frekvences harmonikas? otrādāk, cilvēks nedzird kādu atsevišķu instrumenta frekvenci (un lielākoties instrumenti tā arī nespēlē), bet gan skaņas kopumu. Tātad, ja kopējā skaņā pietrūkst kādu frekvenču, skanējums ir mazliet savādāks. Nez vai der, bet man prātā analoģija ar pārtikas produktiem - tiem visiem ir klāt sāls, pat šokolādei. Vai kāds to sāli jūt? Un ja nebūtu, vai tad justu, ka kaut kas pietrūkst? 20 000*4 = 80 000 Hz, un tad? Akustikas ražotāji pievērš vairāk uzmanības augšējām frekvencēm un klausītāji ir tikai ieguvēji. Cik te mēģinu meklēt argumentus, tie visi atduras mūzikas zināšanās. Kaut vai tas saucamais skaņas ADSR, angliski attack-decay-sustain-release, tur tak ir vājprātā daudz informācijas ko īsā laikā ciparizēt, lai ierakstītu tuvu dabiskam skanējumam, kaut kāda frekvenču josla varbūt arī ir tā mazākā problēma par ko uztraukties, manuprāt. Un SACD neiedzīvojas masās dēļ tikai dēļ stulbās Sony politikas, manuprāt. Kaut arī šad tad paklausos skaņuplates un man patīk to skanējums, es uzskatu, ka digitālajam ierakstam ar 24 bit 192 kHz nav ne vainas. Žēl, ka tādu ierakstu praktiski nav. ir lasītas labas atsauksmes par šo http://www.hdtracks.com/ , bet viņi tirgo laikam tikai amerikai. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Stepselis Maijs 13, 2009 Share Maijs 13, 2009 SACD дает звуковой сигнал с полосой частот до 100 кГц (на обычном CD - до 20 кГц), а его динамический диапазон достигает 144 дБ (на обычном CD - 96 дБ). Частота дискретизации - 2822,4 кГц. Объём диска - 4.7 Gb. Tātad samplēšanas frekvence ir 2822,4kHz. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Maijs 13, 2009 Share Maijs 13, 2009 Te atradu pāris labas un uzskatāmas ilustrācijas agrāk teiktajam par ierakstu dinamisko diapozonu. http://www.turnmeup.org/ http://www.cdmasteringservices.com/dynamicdeath.htm Link to comment Share on other sites More sharing options...
serioussam909 Maijs 13, 2009 Share Maijs 13, 2009 Tu gribi teikt, ka CD ir galīgais etalons? Gandrīz vai - pievienot tikai normālu 5.1 atbalstu un 16-bitu vietā 24-bitus... Ko tu vispār gribi pateikt? To ka slavināt analogās tehnikas pārākumu ir tas pats kas slavināt kkādus Winampa "skaņas uzlabošanas" pluginus. Ja patīk analogās tehnikas izmainītais skanējums - OK, bet nesakiet ka tas ir labāks par digitālo (kas skanējumu neizmaina) - jo jebkas kas izmaina oriģinālo skaņu pēc definīcijas nevar būt labāks par to kas neizmaina... harmonijas ietekmē skaņas tembru - tātād instrumenta patieso skanējumu - tātad kvalitāti Ja tās ietilpst 20 Hz -22 kHz diapazonā - tad tās visas tiek perfekti saglabātas - so neredzu te problēmu... Tātad, ja kopējā skaņā pietrūkst kādu frekvenču, skanējums ir mazliet savādāks. Ja tās frekvences ir virs 20 kHz, tad nav gan... Kaut vai tas saucamais skaņas ADSR, angliski attack-decay-sustain-release, tur tak ir vājprātā daudz informācijas ko īsā laikā ciparizēt Kas tur tik briesmīgs ir? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Rozigais Maijs 14, 2009 Author Share Maijs 14, 2009 Jauniesi, tad ir verts pirkt dargaku musu laiku vinilu - piemeram Jazz muzikai - vai nee ? vienkarsi - jaa vai nee? ir kadam pieredze ar viena un ta pasa ieraksta salidzinashanu - cd vs vinils? Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Maijs 17, 2009 Share Maijs 17, 2009 (labots) Ja runā par jaunajiem viniliem, neesmu dzirdējis, bet, zinot to, ka mūsdienās mūziku kompresē bezjēgā, tad gribētos gan dzirdēt, kā ir.Ar šo kompresijas un skaļuma sviestu ikdienā saskaros uz CD - viens albūms divos dažādos izdevumos - viens 80to gadu CD izdevumā, otrs 90to otras puses vai 2000šo gadu edišens. Vecākais, lai arī kopumā klusāks, tomēr ar lielāku dinamisko diapazonu - daudz dzīvelīgāks un baudāmāks. Tas, ka klusāks - pofig - kas traucē pagriezt skaļāk pie atskaņošanas? A jaunie izdevumi (remasteri) 99% gadījumu ir pārkompresēti bezjēgā - pīķis ir gandrīz pie digitālās nulles un klusākā vieta 3 - 5 dB klusāka par skaļāko - kopumā ieraksts skaļš bezjēgā, sakompresēts vājprātīgi un dinamiskais diapazons izvarots - skan pēc nedzīvas putras. Un tā ir ar gandrīz jebkuru vecāka albūma pārizdevumu/remāsteru, par jaunajiem albūmiem nemaz nerunājot - tie jau tādi tiek māsterēti pažizņi. Mūsdienās reti var atrast mūzikas ierakstus, kuri nav izvaroti ar kompresoru. Un jā - iemesls visai piezemēts - lai ieraksts labāk skanētu uz darbaļaužu sūdīgās aparatūras - uz kaut kāda lēta rādžiņa, TV un štruntīgiem mūzikas pleijeriem. Bet nu uz kaut cik sakarīgas aparatūras (tur pat nevajag neko dārgu un ekskluzīvu - pietiek ar normālu atskaņotāju un sakarīgām austiņām vai tumbām) tur ir dziļā ānī... Reku atradu vienu mazu programmiņu, ar kuru var viegli nomērīt savus audiofailus un ļoti uzskatāmi redzēt augstāk aprakstīto situāciju. http://www.dynamicrange.de/en/download Kādam nevajag Yello Remaster sērijas diskus Jauniesi, tad ir verts pirkt dargaku musu laiku vinilu - piemeram Jazz muzikai - vai nee ? vienkarsi - jaa vai nee? ir kadam pieredze ar viena un ta pasa ieraksta salidzinashanu - cd vs vinils? Ar šādu mūziku ir vienkāršāk, pietiek izvēlēties labu ierakstu studiju, piemēram, Chesky Records http://www.chesky.com Labots Maijs 17, 2009 - ediots Link to comment Share on other sites More sharing options...
Tonco Maijs 21, 2009 Share Maijs 21, 2009 (labots) Vinils un kvalitēte. Mūžīgās tēmas Par Chesky ierakstu kavlitāti var atsevišķu tēmu iesākt. Labāk nekā dzīvē!? Vai tas ir labi vai slikti, ka ģitārai, katrai stīga, ir sava vieta telpā? Nezinu, dzīvē tik izteikta lokalozācija nav dzirdēta, bet iespaidu atstāj! Chesky problēma ir izpildītāji, jeb viņu trūkums precīzāk. Ja no Deutsche Grammophon, EMI, Philips, Decca, RCA, Naxos klasikā, Blue Note, Verve džezā gribas nopirkt kaudzi disku, tad no Chesky nav ko izvēlēties (ja nu vienīgi viņu Ultimate Demonstration Disc )). Tas pats ir ar Telarc, kvalitāte laba, bet izpildītāji... vietējā kultūras nama ''zieds''. Gadās starp viņiem zvaigznes, bet reti. No izdevējiem, kam gan ieraksta kvalitāte laba, gan izpildītāji, būtu jāmin harmonia mundi, Alia Vox (Alia Vox īpašnieks un ''galvenais'' izpildītājs Jordi Savall, starp citu nesen bija Rīgā ar koncertu), bet atkal ir bet, šeit pamatā pārstāvēta kamermūzika. Bet atbildot uz Rozīgā jautājumu ''Jauniesi, tad ir verts pirkt dargaku musu laiku vinilu - piemeram Jazz muzikai - vai nee icon_smile.gif ? vienkarsi - jaa vai nee? " Jā pavisam vienkārši , tad - NĒ! (Te vajadzētu gan dažus paskaidrojumus un atrunas, bet tas nemaina lietas būtību) P.S. Jautri ir mēģinājumi ar skaitļiem pierādīt, ko kurš dzird un kas skan labāk. Kā bijušais fizmats, negribu noliegt skaitļu, formulu un līkņu nozīmi, bet... visu nevar formulā iebāzt. Labots Maijs 21, 2009 - Tonco Link to comment Share on other sites More sharing options...
serioussam909 Maijs 21, 2009 Share Maijs 21, 2009 P.S. Jautri ir mēģinājumi ar skaitļiem pierādīt, ko kurš dzird un kas skan labāk Ar skaitļiem nav jāpierāda - jāpierāda ar dubultaklajiem ABX testiem... Ja, piemēram, Didzis apgalvo ka 192 kHz/24-bit skan labāk par 44 kHz/16-bit - aicinu viņu iziet ABX testu, iepostēt šeit rezultātus + pievienot failus lai arī citi to var iziet... Esmu tos veicis - un virs 44/16 nedzirdu nekādas atšķirības.. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Long Maijs 22, 2009 Share Maijs 22, 2009 Uz kādas aparatūras bija veikti ABX testi? Link to comment Share on other sites More sharing options...
serioussam909 Maijs 22, 2009 Share Maijs 22, 2009 Aparatūra: Skaņas karte: ESI Maya44 - atbalsta līdz 192 kHz/24-bit Austiņas: Sennheiser HD555 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Maijs 22, 2009 Share Maijs 22, 2009 A vai tad uz austiņam vispār mūziku klausās :-D ? Nu jā, staiga jau pušeļi ar MP3 ljaijeriem kabatā un visādiem ficukiem ausīs- skaitas, ka mūziku bauda. Skaņu testu vajag veikt uz profesionāliem studijas tuvās zonas monitoriem un tad uzreiz var starpību dzirdēt. Es mierīgi atšķiru uz saviem JBL monitoriem starpību starp 44 kHz/16-bit un 192 kHz/24-bit. Nekādus tur ABX vai fig viņu kādus testus netaisīju. Vienkarši ierakstīju vienu un to pašu blici abos formātos un viss. Tur lācim jābūt bērnībā pa ausīm nostaigājušam, lai starpību nedzirdētu. Nu jā, es nekonvertēju 192 kHz/24-bit uz 44 kHz/16-bit, bet katru ierakstu veicu savā formātā. Nevajag tur nekādus testa signālus, vajag ierakstīt dzīvus muzikantus un tad klausīties. Link to comment Share on other sites More sharing options...
serioussam909 Maijs 22, 2009 Share Maijs 22, 2009 (labots) Tur lācim jābūt bērnībā pa ausīm nostaigājušam, lai starpību nedzirdētu. nu tad, es domāju, nebūs nekādas problēmas iziet ABX testu... Es nerunāju par kaut kādiem testa signāliem, bet gan normālu mūziku, protams. Ja kāds nezina, tad ABX tests ir: Klausītājs var pārslēgties starp 2iem failiem (vai signālu avotiem, ja testē atšķirīgus dzelžus) A un B un viņš nezina kurš no tiem ir kurš - un ir vēl avots/fails X. Klausītājam ir jāpasaka vai X avots ir A vai B. Abiem failiem/avotiem jānodrošina vienāds skaļuma līmenis (+/-0.1 dB robežās). Lai izslēgtu iespēju, ka klausītājs uzmin uz dullo - tests jāveic vairākas reizies - vismaz 20, bet var arī vairāk. Ja tā grupa vai kas tur spēlēja 2x - 1reiz ar 192/24 - otrreiz ar 44/16 - tad tas, protams, neder - jo 2x identiski neviens nenospēlēs - pareizā procedūra būtu konvertēt (ar labu resampleri) uz 44/16 un atpakaļ - un tad salīdzināt abas versijas. Labots Maijs 22, 2009 - serioussam909 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Maijs 22, 2009 Share Maijs 22, 2009 (labots) Kā reizi nav pareizi resemplēt vai citādāk digitāli iejauktiies signālā. Rakstīt un atskaņot vajag vienā formātā. Es varētu piekrist, ka vajadzēja blici rakstīt vienlaicīgi abos formātos, bet nu nemētajas man tā vienkārši pagaldē ārejās skaņukarstes uz 192 kHz/24-bit- dārgas maitas :-D . Atšķirība jūtama kā reizi uz augšējām frekvencēm. Drobenei skaņa nav tik "digitāla" un šķīvis dkan dzidrāk. Ir jau arī citas nianses, bet nu es nemāku tik skaisti izteikties kā to dara HI-ENdisti :-D. Bunģierim starp rakstīšanas reizēm nevien neielēja, tā kā eksperiments bija diezgan tīrs :-D Labots Maijs 22, 2009 - Didzis Link to comment Share on other sites More sharing options...
serioussam909 Maijs 22, 2009 Share Maijs 22, 2009 (labots) Kā reizi nav pareizi resemplēt vai citādāk digitāli iejauktiies signālā Neredzu iemeslu kāpēc nedrīkstētu konvertēt uz 44/16 priekš salīdzināšanas. (ok iemesls varētu būt - bailes, ka izgāzīsies ABX testā, jo nezināsi kura versija ir kura - citādi var likties ka 192/24 skan labāk, jo jāskan labāk) Labots Maijs 22, 2009 - serioussam909 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Maijs 22, 2009 Share Maijs 22, 2009 Kāpēc vajag kādu tur ABX testu taisīt, ja tāpat var vdzirdēt atšķirību? Man liekas, ka problēma kā reizi ir tai apstāklī,ka testos izmanto visādus pārkonvertētus skaņu materiālus un vispār nevar zinat, kāds ir izejmateriāls. Tak ieraksti dzīvus nuzikantus un klausies, bet noteikti ir jāraksta tādā pašā formātā kā atskaņo, citādi eksperiments nav tīrs, jo tiek izmantotas kādas pārkonvertēšanas programas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Stepselis Maijs 22, 2009 Share Maijs 22, 2009 +1 Didzim! Link to comment Share on other sites More sharing options...
serioussam909 Maijs 22, 2009 Share Maijs 22, 2009 Kāpēc vajag kādu tur ABX testu taisīt, ja tāpat var vdzirdēt atšķirību Tāpēc lai izslēgtu visus pārējos faktorus kas var ietekmēt vērtējumu - piem to ka tu zini kurš fails ir kurš - un tev tāpēc liekas ka tas kam it kā vajadzētu skanēt labāk - arī skan labāk... bet noteikti ir jāraksta tādā pašā formātā kā atskaņo Kāpēc gan ja mērķis ir pārbaudīt vai 192/24 tiešām skan labāk par 44/16? Ieraksti 192/24 - pārkonvertē uz 44/16 - un tad klausies vai ir atšķirība (nezinot kurš ir kurš)... OK - var arī rakstīt paralēli uz 44/16 - bet tad abām kartēm jāpadod pilnīgi identisks signāls (komponenti katrā ķēdē nedrīkst atšķirties) + kartēm un softam arī jābūt identiskiem + ierakstīšana arī jāsāk reizē. Un testa laikā jebkurā gadījumā skaļuma līmeņi jānormalizē... Tādos forumos kā, piemēram, hydrogenaudio.org apgalvojumi par audio kvalitāti bez ABX testiem vispār skaitās foruma noteikumu pārkāpums... Link to comment Share on other sites More sharing options...
osscar Maijs 22, 2009 Share Maijs 22, 2009 Tak nav vērts strīdēties man gan pašam , kā Didzis saka - lācis pa ausīm nostaigājis - es atšķirību nejūtu starp Flacu un 320 nieku mp3. Protams - plate + lampa skan mīkstāk un dzīvāk tieši dēļ ne perfektajiem parametru cipariem. Man pašam subjektīvi labāk patīk kā skan tipisks traņu amps. Pašam ir lietošanā 6 signālu pastiprinošas ierīces - nu subjektīvi man patīk kā skan vecais traņu Vefs komplektā ar oridžinal skandām. Mikreņu pastūži skan tā kaut kā plakani - bez dzīvīguma un dinamikas, protams var uztaisīt arī sakarīgu čipampu - taču shēma būs sarežģītāka un ar labiem komponentiem. Velns viņu zina caur cik opampiem un signāla apstrādes procesoriem izgājis signāls - pirms nonākt datorā, diskā vai platē. Tad tiešām jāmeklē vecās plates. Nav ko bezjēgā strīdēties....ar to kvalitāti ir tā - līdz zināmai robežai ieguldītie lati nes jūtamu kvalitāti - bet pēc tam jau sākas staipīšana :roll: tas tāpat, kā domāt ka Mārupes gurķis ir to latu vērts un labāks par spāni vai poli. Visi tak pārzāļoti. Klausāmies mūziku draudzīgi :walkman: Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Maijs 22, 2009 Share Maijs 22, 2009 (labots) 640K should to be enough for anybody... interesanti, ka par monitoriem vai video izšķirtspējām īpašas diskusijas nenotiek, lielākoties visiem tāpat skaidrs, kas ir labāk. Manuprāt tur ir tie paši principi. Arī digitālās fotogrāfijas sākumposmā visi vaikstījās..., līdz ciparu tehnika sasniedza atbilstošu līmeni. Tāpat arī CD formāts savu kvalitāti faktiski nostiprināja tikai pēdējo desmit gadu laiku pateicoties kvalitatīviem DAC. Kāpec gan tagad būtu jāpastājas? Objektīvi - jo vairāk datu ko izmantot, jo detalizētāk var aprakstīt objektu. Vai man to vajag vai pietiek ar to, kas ir - tas jau ir subjektīvi un par subjektīvām lietām var diskutēt līdz nelabumam un tad atkal no jauna, kas arī bija jāpierāda. Labots Maijs 22, 2009 - ediots Link to comment Share on other sites More sharing options...
rubb Maijs 22, 2009 Share Maijs 22, 2009 (labots) Elementārā matemātika saka, ka lai uzkonstruētu sinusoīdu ir jāzina tās divi punkti. Protams, jāzina arī, ka tā ir sinusoīda. Ko darīt ja konstruējamā figūra(signāls) nav sinusoīda? Ja vēlamies to attēlot precīzi, mums ir jāveic mērījumi visās vietās(vai jāveido sempla matemātiskais modelis), kur notiek signāla izmaiņas! Protams, ja mēs uz Audio CD gribam klausīties sinusoidālu signālu, tad ar maksimālo šā formāta semplēšanas frekvenci 20 000hz sinusoīdu var būt varēsim attēlot. Bet vai tad mēs klausāmies sinusoīdu? Nu NAV nekāds sakars semplēšanas frekvencei ar frekvenču diapazonu! Semplēšanas frekvence norāda cik augstas frekvences sarežģītu signālu mēs varam pareizi nosemplēt! Jo signāls sarežģītāks, jo augstāku semplēšanas frekvenci vajag tās pašas frekvences signāla pareizai nosemplēšanai! Diez vai vispār eksistē kāds mūzikas stils kur ar 44khz varēs precīzi nosemplēt 20 000, un pat DAUDZ zemākas frekvences! Īsumā, Audio CD dod ideālu SNR, bet vinils, kā arī citi analogie formāti kuri ir pareizi ierakstīti un kuru frekvenču diapazons ir atbilstošs, dos precīzāku skanējumu, un te NAV runa par > 20 000 hz. Audio CD ir un paliek tikai konservi kurā ir nevis skaņa, bet gan interpolācijas atskaites punkti. Labots Maijs 22, 2009 - Dzi Link to comment Share on other sites More sharing options...
Long Maijs 23, 2009 Share Maijs 23, 2009 Paskatījos hydrogenaudio.org un ieraugot topikus USB Vinil ... nu ja. Problēma ir tur, ka cilvēki, kas izauguši PC vidē nesaprot daudzas lietas. Kā piemēru varu minēt Microsoft slēgtu prezentāciju kādus 3 gadus atpakaļ kurā Microsoft pārstāvis zīmēja mājas izklaides sistēmas perspektīvas no viņu viedokļa. Ja viņu pareģojumi piepildītos, tad visiem tagad mājās būtu xBOXi, HD DVD būtu vienīgais standarts un bez Vistas tu nebūtu nekas. Prieks, ka viņiem tas neizdevās. :-D Tas, ka 192/24 skan labāk, var apšaubīt tikai tie, kas nekad neko nopietnu nav dzirdējuši. Es vēl saprastu, ka testus veic ar Stax austiņām un kādu caur FireWire darbināmu skaņas karti. Protams, ka šeit var uzrakstīt visādas lietas, kurām nav seguma. Bet no malas palasot šos tekstus kādam iesācējam vairs negribēsies vispār neko vairs izzināt un saprast. Jo starpības taču nav. :-D Jo viss ir tikai mārketings. :-D Jo RPI/RTU RSF par to neko taču neteica. ;-) Runājot par vinilu un CD. Aizbrauciet uz kādu HiEnd izstādi. Tās regulāri notiek Varšavā, Minhenē, Bristolē. Pat Lietuvā tāda notika pagājušajā gadā. Cik man ir nācies redzēt top sistemu demonstrācijas, tad vinils nebija pirmajā vieta. Es negribu teikt, ka to nevajag klausīties. Noteikti vajag un es to pats darītu, ja man tāds būtu. Atgriežoties par forumiem. Es uzskatu, ka normāli ir tie forumi, kuros foruma biedri atklāj kāda veida audio/video sistēmas viņi lieto. Jā var atkal iebilst, ka tā būs krāniņu staipīšana. Bet kurš pārliecinošāk varēs apgalvot, ka rozetē ir 220V, tas kuram ir Flukes voltmetrs vai tas, kas nopirka multimetru par 3 latiem veikalā kur tirgo puķu stādus, krasas un tos pašus krānus (tikai hromētos ). Varbūt ir vērts atvērt jaunu topiku par tēmu, ko katrs saprot ar labu skaņu? ;-) Link to comment Share on other sites More sharing options...
osscar Maijs 23, 2009 Share Maijs 23, 2009 LV labi ja 0,1 % ir kaut kas HI end līdzīgs. Pamatā lielākajam vairumam ir parasts CD/DVD atskaņotājs, parasts resīvers vai pastūzis plus standarta RRR vai analogas skandas. Vēl var nojaust, ka lielākā daļa klausās to pašu MP3 uz uz iebūvētās skaņu kartes. Bet tā varētu uztaisīt topiku - kur samest savas video/audio sistēmas un aprakstīt subjektīvi to skanējumu - būsim reāli - mērījumus te neviens neveiks savām kastēm ! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Maijs 23, 2009 Share Maijs 23, 2009 Prieks, ka parādās sakarīgi komentāri par skaņas kvalitāti :-D . Ja godīgi, tad es vispār nevaru saprast, kāpēc vajag izmantot MP3 formātu. Vai tad modernā datorā cietajā diskā vietas par maz priekš 192 kHz/24-bit ierakstiem. Kas tas par stulbumu,ka vajag skaņu par visam varēm sakompresēt. Tāda stulba "krāniņu staipīšana" sanak- uzvar tas, kuram mazāks :-D :-D :-D . Ja runa iet par aparatūras izmantošanu, tad es uzskatu, ka visobjektīvāk ir izmantot profesionālu studijas aparatūru. Simetriskie vadi par 0,5Ls metrā uzreiz "atšuj" visus jautājumus par HI-EN starpbloku vadiem ar fig viņu zin kādu tur materiālu. Profesionals studijas tuvās zonas monitors ar simetrisku ieeju un iebūvētu poastiprinātaju noņem jautājumu par tumbu vadiem. Laba datora ārejā skaņukarte ar simetrisku izeju un ko tad vairāk vajag :-D . Link to comment Share on other sites More sharing options...
serioussam909 Maijs 23, 2009 Share Maijs 23, 2009 Ko darīt ja konstruējamā figūra(signāls) nav sinusoīda? Jebkurš signāls sastāv no sinusoīdām - palasiet par Furjē analīzi. Mēs dzirdam tikai tās signāla sastāvdaļas kas ir zem 20 kHz - ok - to dzird zīdaiņi - reāli 20++ gados dzird ~16-17 kHz. Tāpēc to sinusoīdu saglabāšana kas ir zem 20 kHz ir pilnīgi OK. un kuru frekvenču diapazons ir atbilstošs, dos precīzāku skanējumu, Uz osciloskopa, iespējams - par ausīm gan šaubos. 640K should to be enough for anybody... Es pilnīgi atbalstu audio tehnikas un formātu attīstītbu - taču nejau visādu bullshit formātu kā SACD (kur vienīgais veids kā pierādīt ka tas skan labāk - ir iebāzt CD layerī sūdīgāk masterētu versiju ) veidā. Arī dzīties pēc nejēgā augstiem sample rate un bit-depth nav jēgas - tā vietā vajadzētu sākt ieviest kko tādu - http://en.wikipedia.org/wiki/Ambisonics - ierakstīt skaņas lauku, nevis tikai 2us punktus. Protams, ka šeit var uzrakstīt visādas lietas, kurām nav seguma. - tāpēc es prasu segumu - ABX testu rezultātus. Protams - plate + lampa skan mīkstāk un dzīvāk tieši dēļ ne perfektajiem parametru cipariem. - ierakstot to digitāli un atskaņotjot ar sakarīgu pastiprinātāju - nebūs nekādas atšķirības - paliks visi krakšķi, klikšķi, ātruma un frekvences nestabilitātes un pārējie vinila bonusi - kā arī saglabāsies visas lampu klāt pievienotās harmonikas kuru nebija oriģinālajā signālā . 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
rubb Maijs 23, 2009 Share Maijs 23, 2009 Jebkurš signāls sastāv no sinusoīdām - palasiet par Furjē analīzi. Mēs dzirdam tikai tās signāla sastāvdaļas kas ir zem 20 kHz - ok - to dzird zīdaiņi - reāli 20++ gados dzird ~16-17 kHz. Tāpēc to sinusoīdu saglabāšana kas ir zem 20 kHz ir pilnīgi OK. Teoriju zinu, tieši tāpēc arī saku to ko saku. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Long Maijs 23, 2009 Share Maijs 23, 2009 (labots) 192/24 ir ne tikai, lai ar sikspārņiem sazinātos. Serioussam909, zini cik liels ir THD 44/16 signālam pie -40 dB vai pie -60 dB? Pameklē DAC tehniskajās specifikācijās. Skaņas kvalitāte ir arī mūzikas klusajās niansēs, instrumentu pēcskaņās. :-) Protams ir mūzika, kur tas nav svarīgi un tā ir ieteicama mašīnā, lai neaizmigtu pa ceļam uz Tallinu. Un vēl, Tu zini kas notiek tajā skaņas kartē ar digitālo signālu pie 44/16? Tur gadījumā nav digitālais filtrs ar oversampling? ;-) Labots Maijs 23, 2009 - Long Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Maijs 23, 2009 Share Maijs 23, 2009 manuprāt, ja es pareizi saprotu, tad runājot par ierakstiem nav īsti pareizi pieminēt Furjē vai ko līdzīgu. Tas der, ja skaņu vajag ģenerēt, te situācija ir cita, mums to vajag pierakstīt, līdzīgi kā stenogrāfs tiesas zālē. Muzikants ar savu instrumentu ir skaņas avots un cik ātri un precīzi mēs to spēsim pierakstīt, tāds arī būs rezultāts. Vai CD ir konservs? Drīzāk gan tikai konservbundža, zemenes ta ēst gribas arī ziemā. Zaptē vai saldētas - gaumes jautājums. Tas, ka ierakstu industrija ir vairāk ieciklējusies uz autortiesībām un diezgan vienaldzīga pret industrijas realitāti krietni apsteidzošajām tehniskajām iespējām izplatīt ierakstus (nu jau lielākoties droši vien) to dzimtajā formātā, ievērojami kavē jaunas bundžas ieviešanu. Kas tad ir SACD katalogā - klasika, džezs un kaut kas tamlīdzīgs - vārdu sakot ar akustiskiem instrumentiem radīta un atskaņota mūzika. Ar Furjē rakstīto mūziku ilgāk par pāris mēnešiem iekš radio un ipodos nedzird, lielākoties. Bet varbūt tas arī ir iemesls industrijas neienteresētībai jaunajos formātos? Jo nevienam jau taču it kā neko labāku nevajag... Vai Didža ierakstītie muzikanti būtu ar mieru izplatīt savus ierakstus failos, vismaz 24/96, ko atbalsta praktiski visi pēdējos gados radītie DAC. Tirgojam internetā failus, kas vēlas CD, ir visas iespējas to ierakstīt ar datoru. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Grisha Maijs 23, 2009 Share Maijs 23, 2009 ko juus te cepjaties? JA cilveekam buus muzikaalaa dzirde, tad ir veerts klausiities plates Skanjas kvalitaate taapat ir labaaka muusdienaas nekaa CD diskiem. Man ir muzikaalaa dzirde, bet nav augstaakaa izgliitiiba fizikaa. Un ir ljoti liela atskjiriiba starp nekompreseetu skanju un mp3, kaut tas buutu 320 kbs. Arii praktiski visas radiostacijas izmanto mp3, vieniigaa, ko zinu, kas izmanto wav ir LR . VArbuut ka vairs taa nav, bet pirms paaris gadiem viss audio bija ieksh wav. Man jau liekas ka muuzika tiek kompreseeta tikai deelj ekonomijas, triis vai triisdesmit megi daudz ko var izteikt... . Taapat man no devinjdesmitajiem atminjaa ir lampu pastiprinaataaji, kad speeleeju disenes, kuriem skanja bija daudz kvalitatiivaaka.LAtvijaa kvalitatiiva skanja pasaakumos ir dzirdeeta tikai Cesis 800 sveetkos, operaa. Tur bija nostraadaats viss perfekti.Bet visi shitie suuda koncerti ir galiigi garaam. Kaa jau tika mineets, spiezh uz troksni, nevis kvalitaati. JA tie mulkji pagriestu vismaz paaris decibelus nost, buutu daudz labaaka skanja. Link to comment Share on other sites More sharing options...
serioussam909 Maijs 23, 2009 Share Maijs 23, 2009 (labots) Tur gadījumā nav digitālais filtrs ar oversampling? Nu jā - kā tad savādāk nogriezt frekvences virs 22050 Hz? cik liels ir THD 44/16 signālam pie -40 dB vai pie -60 dB Jā - protams - klusākajām skaņām THD ir lielāks - bet pie normāla skaļuma līmeņa to just nevar - un -60 dB normālos apstākļos ir praktiski klusums - ja tu -60 dB signālu dzirdi pietiekami skaļi, tas nozīmē, ka 0 dB tev sabojās dzirdi un/vai tumbas. Tā kā 16-bit ļauj iegūt dinamisko diapazonu 96 dB - tad pateikt ka tu dzirdi to troksni (-96 dB) ir tas pats kas teikt, ka tu dzirdi kā rokkoncertā blakusstāvošais elpo. Un īstu 24-bit (-144 dB THD) skaņas signālu tāpat neviena reāla elektronika (ja vien to nesasaldē pie absolūtās nulles) nevar iegūt dēļ termiskā trokšņa. Un vispār nesaprotu kam ir vajadzīgs kko atskaņot 144 dB SPL skaļumā. Arii praktiski visas radiostacijas izmanto mp3 Radio tāpat neskan diez ko izcili (pamazs SNR) - tāpēc tā nav problēma. JA cilveekam buus muzikaalaa dzirde, tad ir veerts klausiities plates Skanjas kvalitaate taapat ir labaaka muusdienaas nekaa CD diskiem. Muļķības - parādi man plati ar trokšņu līmeni -96 dB un dinamisko diapazonu 96 dB... Tas, ka idioti kompresē CD ierakstus nav formāta vaina. Labots Maijs 23, 2009 - serioussam909 Link to comment Share on other sites More sharing options...
rubb Maijs 24, 2009 Share Maijs 24, 2009 (labots) Tiem kas šaubās par vinilu - iesaku atvilkt no neta Jean Michel Jarre - Oxygene(1976 gads) 24bitu/96khz plates ripu un tad to salīdzināt (gan skanējumu, gan spektrus) ar tā paša albuma kvalitātīvu Audio CD ripu. Domāju visi jautājumi par to, vai katram konkrētam cilvēciņam to vajag, atkritīs... Personīgi man ir minētais Oxygene, kurš ir ripots ar atskaņotāju Marantz TT-42 + Dual DN251S, priekšpastūzis Clear Audio Smartphono un ciparots ar Creative SB X-Fi Elite-Pro. Labots Maijs 24, 2009 - Dzi Link to comment Share on other sites More sharing options...
osscar Maijs 24, 2009 Share Maijs 24, 2009 vari atmest PM linku kur var jamo novilkt ?paldies Link to comment Share on other sites More sharing options...
guguce Maijs 26, 2009 Share Maijs 26, 2009 Cilvēks skaņu ne tikai dzird, bet arī jūt. Tapēc labiem pastiprinātājiem frekvenču josla ir no 2Hz - 200kHz, ir redzēts pat līdz - 400kHz. Pamēģini tādu skaņu nociparot! Un nevajag stāstīt par 20kHz, visi cilvēki taču neskrien vienādā ātrumā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
osscar Maijs 26, 2009 Share Maijs 26, 2009 nu tā jau ultra skaņa. neesmu redzējis tādu joslu pastiprinātājiem. parasti tā tiek "nogriezta". Link to comment Share on other sites More sharing options...
serioussam909 Maijs 27, 2009 Share Maijs 27, 2009 (labots) Cilvēks skaņu ne tikai dzird, bet arī jūt. Par zemajām frekvencēm piekrītu. Lai ultraskaņu sajustu - tur baigajam skaņas spiedienam jābūt (ko neviens pīkstulis neturēs)... Un nevajag stāstīt par 20kHz, visi cilvēki taču neskrien vienādā ātrumā. Pareizi - ja tev ir ~20 gadi tad tu vari dzirdēt tikai līdz ~16 kHz... Pamēģini tādu skaņu nociparot! Mierīgi var nociparot arī Mhz un Ghz diapazonos - cits jautājums - kam skaņai tas vajadzīgs? Tiem kas šaubās par vinilu - iesaku atvilkt no neta Jean Michel Jarre - Oxygene(1976 gads) 24bitu/96khz plates ripu un tad to salīdzināt (gan skanējumu, gan spektrus) ar tā paša albuma kvalitātīvu Audio CD ripu Nu jā - vinilam un CD masterings droši vien atšķirsies... Labots Maijs 27, 2009 - serioussam909 Link to comment Share on other sites More sharing options...
guguce Maijs 27, 2009 Share Maijs 27, 2009 (labots) No otras puses vinila attīstība gāja kvalitātē - viena firma centās pārspēt otru, lai būtu vairāk pircēju. Bija pat 4. celiņu ieraksti. Bet CD tā nav! Te iet tikai vairumā (lētumā), jo pāri pakaļai (standartam) jau nepārlēksi. Un no kvantēšanas trokšņiem tāpat neizbēgt. Nociparot var, bet cik tas abos galos maksās? Labots Maijs 27, 2009 - guguce Link to comment Share on other sites More sharing options...
serioussam909 Maijs 28, 2009 Share Maijs 28, 2009 jo pāri pakaļai (standartam) jau nepārlēksi. CD nekur nav arī jālec, jo tā parametri tāpat ir pietiekami - 96 dB dinamiskais diapazons (vinilam max 80 dB) un spēja nokodēt JEBKURU frekvenci līdz 22050 Hz (neieskaitot) bez visādām tur EQ līknēm un tamlīdzīgām muļķībām. Un no kvantēšanas trokšņiem tāpat neizbēgt. Tie trokšņi (-96 dB normālam DAC) normālos klausīšanās apstākļos un ar nebojātu aparatūru tāpat nav dzirdami un jebkurā gadījumā ir mazāki par jebkuriem analogās tehnikas trokšņiem. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!