VIL Februāris 5, 2009 Share Februāris 5, 2009 Latvijas rubļa pārveidošana par latiem bija matemātiska transformācija, dalot ar 200. Vērtība šajā procesā ietekmēta netika. P.S. Atceros, kā 90-to sākumā inflācijas iespaidā par 3000 rubļiem varēja iegādāties pārnēsājamo magnetolu. Tā kā Krievijā rubļa vērtības kritums bija līdzīgs Latvijai, nedomāju, ka šeit ir kāds būtisks Repšes pirksts. Pārejot no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku, kopprodukta kritums bija tik liels, ka atguvām 1990. gada vērtību vien ap 2000-šo. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Touareg Februāris 5, 2009 Share Februāris 5, 2009 Es ceru, ja arii lata devalvacija tuvaakajaa laika notiks, tad tas tiks pieliidzinaats eiro, buusim zaudeejushi 30% no saakotneejaas lata veertiibas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
serioussam909 Februāris 5, 2009 Share Februāris 5, 2009 tad tas tiks pieliidzinaats eiro, buusim zaudeejushi 30% no saakotneejaas lata veertiibas. - un kāda no tā jēga? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Touareg Februāris 5, 2009 Share Februāris 5, 2009 To labaak pajauta muusu 100 gudrajam galvaam, tautai nekaadas jeegas, bet vinjiem paveras iespeejas, jo vinji jau laikus par visu buus un ir informeeti. Link to comment Share on other sites More sharing options...
J0ke Februāris 13, 2009 Share Februāris 13, 2009 nu ko, nu jau ārzemēs par to runā «Bloomberg»: lats varētu devalvēties par 50% http://apollo.lv/portal/news/74/articles/149200 Link to comment Share on other sites More sharing options...
VIL Februāris 17, 2009 Share Februāris 17, 2009 Vairāku Austrumeiropas valstu valūtu vērtība ir nogāzusies bailēs, ka investori izņems savu naudu no reģiona, raksta Telegraph.co.uk. Ungārijas forinta vērtība pirmdien nokritās līdz visu laiku zemākajai vērtībai, bet Polijas zlota vērtība – līdz piecu gadu zemākajam līmenim, ko veicināja krītošie ražošanas izlaides apjomi. Puse no visiem kredītiem Polijas privātajā sektorā ir ārvalstu valūtās, tāpēc kredītņēmēji piedzīvo šoku sakarā ar to, ka zlota vērtība pret eiro kopš augusta ir kritusies par 40 %. Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītājs Dominiks Štrauss – Kāns norādījis, ka viņš gaida otro vilni, kad valstis nāks pēc palīdzības. Iepriekš jau sniegta palīdzība Latvijai, Ungārijai, Ukrainai un Baltkrievijai, kā arī Īslandei un Pakistānai. SVF cenšas palielināt līdzekļu apjomu, lai spētu sniegt palīdzību valstīm, kam tas būs nepieciešams, un Japāna jau ir piekritusi piešķirt 200 miljardus dolāru. Avots: db.lv, 2009.02.17 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Instigater Februāris 18, 2009 Share Februāris 18, 2009 Latvijā notiekošais ir likumsakarīgs scenārijs. Rēķiniet paši, eksport-importa bilance ir 2.5miljardi latu mums par sliktu, ja šo naudu mēs nesaņemam kredītu formā no ārvalstīm, tad tas automātiski nozīmē tikai to, ka iedzivotājiem tas būs jānosedz, un to var nosegt ar pazeminātām algām, ar atlaišanām, kā rezultātā kritīsies imports, jo naudiņas ta vairs nebūs pa ko iepirkt kruto plazmas teļļuku. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Azazel Februāris 18, 2009 Share Februāris 18, 2009 Instigater, Kur var nopirkt vietējā ražojuma teļļuku, kaut CRT? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Instigater Februāris 18, 2009 Share Februāris 18, 2009 (labots) Nevar un attiecīgi nepirks, paņems lietotu SSkā vai salabos veco. Rēķini pats, ka mums visiem ir jāietaupa 2.5miljardi šogad, lai tikai spētu paēst tikpat labi, kā pagājušo gadu, nemaz nerunājot par parādu nomaksām. Update: aizmirsu piebilst, šādu te nacionālu kopēju samaksas līmeņa samazinājumu nedaudz zinātniskāk sauc par iekšējo devalvāciju, kad darbiniekam samaksā mazāk, lai preces gala cenā mazāku daļu sastādītu darbaspēka izmaksas, rezultāts ir tāds pats kā normālās devalvācijas gadījumā - teorētiski mūsu pašu preču lielākas eksporta iespējas. Labots Februāris 18, 2009 - Instigater Link to comment Share on other sites More sharing options...
aikoN Februāris 18, 2009 Share Februāris 18, 2009 Ko tagad buutu praatiigi dariit ar uzkraajumiem? Tureet LVL vai mainiit uz EUR? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Gestapo Februāris 18, 2009 Share Februāris 18, 2009 Uz to Tev publiski atbildēt nebūtu prātīgi vienā no gadījumiem Link to comment Share on other sites More sharing options...
aikoN Februāris 18, 2009 Share Februāris 18, 2009 Kaapeec gan ne? Vai tad ir aizliegts padaliities ar personiigo pieredzi budzeta jautaajumos? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Pirkss Februāris 18, 2009 Share Februāris 18, 2009 es ja būtu 2 mēnešus atpakaļ nopircis 1 kg zelta šodien būtu par 2k ls bagātāks. Nopirkt. Neko nedarot uz tā pasēdēt 2 mēnešus un tad pārdot. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Instigater Februāris 18, 2009 Share Februāris 18, 2009 2x jau nu točna ne, bet par kādiem 25% gan ;-) Link to comment Share on other sites More sharing options...
Pirkss Februāris 18, 2009 Share Februāris 18, 2009 kādus 2 mēn atpakaļ Tavexā 100g zelta maksāja ap 1400 Ls, tagad - 1660Ls Besis no tā, ka tas bija pilnīgi reāli. Pacmit štukas fixo kredītu gan jau ka dabūtu, mazs seifs uz 2 mēn arī kapeikas maksā. Tagad varētu uzreiz atdot un ielikt kabatā 2K ls par neko Nu :blin: Link to comment Share on other sites More sharing options...
Gestapo Februāris 18, 2009 Share Februāris 18, 2009 Nu nav vērts sevi šaustīt ar "ja būtu". Ja būtu astoņdesmito beigās sapircies MS akcijas, tad tagad gan jau varētu nopirkt visu LV ar Godmaņpapu un Hūti ieskaitot Link to comment Share on other sites More sharing options...
Instigater Februāris 18, 2009 Share Februāris 18, 2009 Nedaudz offtopiks, bet nu padalīšos ar situāciju. Biju atpūsties nedēļu prom, atbraucu atpakaļ, skatos, Delfos viens rakstiņš stāv Pētījums: lielākā daļa iedzīvotāju neseko līdzi pensiju plāna ienesīgumam. Nolēmu es painteresēties par savu pensiju. Pagājušās nedēļas sestdienā iebridu vienā no Svedbankas filiālēm, lai noliktu kontā neiztērētos EUR un pie reizes uzzinātu, kādos tad vērtspapīros mīļotā Swedbanka ir ieguldījusi manu pensiju. Meitene ilgi meklēja gan hanzanetā, gan Swedbankas lapā, gan arī Mana Pensija lapā, pieaicināja pat darbkolēģi, uzzvanīja kādam augstākstāvošam darbiniekam. Vienīgais, ko atrada, kvartāla ziņojums par ienesīgumu, aktuālais ienesīgums un pašas Swedbankas buklets, kuru tad arī piedāvāja izprintēt. Tā to lietu nevarēja atstāt - vakarā Hanzanetā tapa ziņojums. Tā kā neesmu mācījies par ekonomistu, tad termini man var pieklibot. Es: Sakiet, lūdzu, kur es savā internetbankā varētu redzēt 2.pensiju līmeņa ieguldījuma plāna aktuālo portfeļa saturu? Banka: Vēlamies Jūs informēt, ka informāciju par to, cik uz šo brīdi ir uzkrāts Jūsu pensiju 2. līmenī, Jūs varat pieprasīt VSAA. Tā kā Swedbank ir tikai līdzekļu pārvaldnieks, mums nav pieejas informācijai, cik kuram dalībniekam ir uzkrāts. Informāciju par uzkrājumu VSAA sūta reizi gadā vai nu uz klienta norādīto adresi vai e-pastu. Es: Mani neinteresē pašreizējais uzkrājums, bet gan informācija, kā Jums uzticētais mans pensiju kapitāls ir ieguldīts, tas ir, kādās obligācijās, akcijās, tikai tā es būšu objektīvi spējīgs novērtēt, cik saprātīgi banka rīkojas ar maniem līdzekļiem. Banka: Visu pieejamo informāciju par Pensiju plāniem un to ienesīgumu Jūs varat aplūkot mūsu mājas lapā www.swedbank.lv>Pensijas>Pensijas 2. līmenis>Pensiju plāns Dinamika, kā arī http://www.manapensija.lv/plans/ip00000.php Es: Paldies, vēsturiskajam ienesīgumam ir 0 informatīvās vērtības. Vai man būs jāmāca bankas speciālistiem vidusskolas ekonomikas viela? Es vēlos uzzināt, kādos vērtspapīros ir ieguldīts mans pensijas kapitāls, tas ir, konkrēti jau kādu uzņēmumu akcijās un kuru valstu izsniegtajās obligācijās. Varbūt man ir jāsūta ierakstīta vēstule, lai saņemtu šādu informāciju? Banka: Informācija, kuru Jūs pieprasāt, nav publiski pieejama. :o Skaisti, es bankai uzticu vairākus tūkstošus latu, bet tajā pašā laikā banka pat netaisās sniegt atskaiti, kādos vērtspapīros šis mans kapitāls ir ieguldīts. Tas ir tas pats, kas savu pensiju uzticēt Vovānam, kuram pat nav jāatskaitās, cik lielus % naudas viņš ir ieguldījis zemes bankā, kumārā un pašizdzītajā ļergā. :x Pamēģiniet uzzināt arī savas pensijas 2.līmeņa ieguldījuma portfeļa saturu no sava pārvaldnieka. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Gestapo Februāris 18, 2009 Share Februāris 18, 2009 lol smuki. Tipa "kas Tev par daļu, kur Tava nauda iegrūsta?" Link to comment Share on other sites More sharing options...
Pirkss Februāris 18, 2009 Share Februāris 18, 2009 Kā ar Šveices bankām - drošākajām pasaulē. Dzīvo cilvēks. Noliek drusku katru mēnesi. Neko nespekulē, vienkārši katru mēnesi noliek drusku naudas malā. Ne akcijas pērk, neko. Pa garo darba mūžu tomēr sakrājas summiņa. Nu tad pensis kāto uz banku pēc saviem daždesmit (moš vairāk) k CHF a viņam banka mēs tavu piķi pakāsām Link to comment Share on other sites More sharing options...
azarbaidzz Februāris 18, 2009 Share Februāris 18, 2009 (labots) man šķiet ka vel kādu laiku atpakalj hansenes plānu vēsturiskais iensiigums un visi citi bija pa miinusiem.... vieniigais kam bija + bija pareks.. bet kko nesen padzirdeeju ka bankas tipa gribot atkratiities no tā pasākuma vaļa, jo neenesot laikam jau pelņu, un atdot valstij.. rēcīgi.. naudu papisa un tagad atdos apakaļ neko ^^ nuu izskatās šobrīd vel labāk nekā pirms laika http://www.manapensija.lv/plans/ip00000.php Labots Februāris 18, 2009 - azarbaidzz Link to comment Share on other sites More sharing options...
Pirkss Februāris 18, 2009 Share Februāris 18, 2009 Pamēģiniet uzzināt arī savas pensijas 2.līmeņa ieguldījuma portfeļa saturu no sava pārvaldnieka. Tu jau to izdarīji manā vietā. Paldies! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jurkins Februāris 18, 2009 Share Februāris 18, 2009 Kopš pasaulē sākās pilnīgi debīla, nekontrolēta naudas "drukāšana" - tas ko dolbanie ekonomisti un visi citi idiotiskie finansisti sauc par finansu kapitālismu, katrs lats, kas noguldīts bankā "uz priekšdienām" tiek pamazām un nenovēršami pastāstits. Link to comment Share on other sites More sharing options...
VIL Februāris 18, 2009 Share Februāris 18, 2009 Es vēlos uzzināt, kādos vērtspapīros ir ieguldīts mans pensijas kapitāls, tas ir, konkrēti jau kādu uzņēmumu akcijās un kuru valstu izsniegtajās obligācijās. Varbūt man ir jāsūta ierakstīta vēstule, lai saņemtu šādu informāciju? Banka: Informācija, kuru Jūs pieprasāt, nav publiski pieejama. ... Pamēģiniet uzzināt arī savas pensijas 2.līmeņa ieguldījuma portfeļa saturu no sava pārvaldnieka. Kāpēc uzzināt no pārvaldnieka, ja var uzzināt pats? Dinamikai pēdēji dati ir par novembri: http://www.swedbank.lv/lib/lv/DinLv_Nov2008.pdf /* arī kopproduktu mēs uzzināt PĒC perioda beigām */ =================== Lielākie ieguldījumi: Ieguldījums Īpatsvars SSGA Eiropas akciju fonds 4,88% GAM Global akciju fonds 4,77% GAM Star-Worldwide akciju fonds 4,71% SSGA ASV akciju fonds 4,65% Skagen Global akciju fonds 4,26% SSGA Japānas akciju fonds 3,58% Skagen Kon-Tiki akciju fonds 3,26% BlueBay Investment Grade obligāciju fonds 3,18% Wellington attīstības tirgu akciju fonds 3,15% State Street MSCI Eiropas akciju fonds 2,74% Ģeogrāfiskais sadalījums: Krievija 6,7% Latvija 40,7% Eiropa*** 14,4% Cits reģions 24,5% ASV 7,4% Austrumeiropa 2,7% Japāna 3,6% ===================== Pensiju plānu pārvaldnieku rīcībā nav info, cik kura cilvēka naudas pie viņiem glabājas. šāda info ir jāprasa VSAA. Mehānisms ir sviests, bet tāds mums ir tas likums. Link to comment Share on other sites More sharing options...
azarbaidzz Februāris 18, 2009 Share Februāris 18, 2009 Ģeogrāfiskais sadalījums: Latvija 40,7% viss kaidrs ^^ Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jurkins Februāris 18, 2009 Share Februāris 18, 2009 Un visām šim akcijām cena aug (vai vismaz nekrītas) tik ilgi, kamēr kompānijas, kas tās laidušas apgrozībā strādā ar pieaugumu, vienkārši ražo vairāk produkta, ko kādam ietrīt, tas nozīmē jauni tirgi, kur atrast šos kādus. A bet jaunu tirgu vairs nava , Zeme ir apaļa, diemžēl. Tāpēc ir pilnīgi vienalga, kur ir tas nelaimīgais pensijas līmenis. Link to comment Share on other sites More sharing options...
VIL Februāris 18, 2009 Share Februāris 18, 2009 mēs dzīvojām burbulī, tādēļ kitums no burbuļa līdz reālajai ekonomikai mums ir liels. Tiesa, krīze atstāj ietekmi uz visiem reģioniem. Link to comment Share on other sites More sharing options...
CAP Februāris 18, 2009 Share Februāris 18, 2009 pagājušo gad pirms lielā krituma vēl paspēju pārnest savu izvēli no parex aktīvā pensiju plāna uz seb latvijas plānu, kas rezultējās plusos vismaz nauda tiek ieguldīta Latvijas izaugsmē, pie reizes arī pelnot. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jurkins Februāris 18, 2009 Share Februāris 18, 2009 VIL, tikai tas "mēs" jāattiecina uz visu pasauli. Kaut kur redzēju ciparu, ka uz derivatīvu rēķina ir radīti 75 triljoni!!! zaļo naudiņu. Reku šodien viens no tiem labs cilvēkiem runā - kas lasa krieviski - parādās 40 triljoni. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Instigater Februāris 18, 2009 Share Februāris 18, 2009 VIL, tie nav aktuālie dati, bet gan apzināti novilcināta atskaite. Vajag redzēt ikdienas datus. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Gestapo Aprīlis 23, 2009 Share Aprīlis 23, 2009 Cпросил Обама у Бога: - Как долго ещё будет в США кризис? Бог ответил: - Ещё 15 лет. Обама заплакал и ушёл. Спросил Медведев у Бога: - Как долго в России будет кризис? Бог ответил: - Ещё 10 лет. Медведев заплакал и ушёл. Спросил Домбровскис у Бога: - Как долго в Латвии будет кризис? Бог заплакал и ушёл. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Instigater Aprīlis 23, 2009 Share Aprīlis 23, 2009 Man nav skumji, televizoru vairs neskatos. Bizness plaukst un zeļ. Labi, ka neesmu kredītu vergs. Link to comment Share on other sites More sharing options...
marrtins Aprīlis 23, 2009 Share Aprīlis 23, 2009 Jū, kopš TV izmests (4-5 gadi?) dzīve mierīgāka Kredīti ar netraucē... Žāāāvs... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Gestapo Maijs 28, 2009 Share Maijs 28, 2009 Asumiņam Lata devalvācija tuvojas, un Zviedrijas centrālā banka "Riksbanken" ir aizņēmusies 100 miljardus kronu (6,75 miljardus latu) savu valūtas rezervju stiprināšanai, kas uzskatāms par signālu, ka tā gatavojas šādam notikumam Latvijā, ceturtdienas rītā raksta zviedru biznesa avīzes "Dagens industri" portāls di.se. Pāris stundas vēlāk portāls vēstīja, ka kronas maiņas kurss valūtas tirgū kritis pret eiro un dolāru saistībā ar bažām par iespējamu lata devalvāciju. Sākotnējā rakstā, kas izraisījis satraukumu zviedru finanšu tirgos, teikts, ka lata devalvācija varētu būt "ļoti smags trieciens" lielajām zviedru bankām "Swedbank" un "SEB". "Swedbank" eksponējums Baltijā esot 217 miljardi kronu (14,6 miljardi latu), bet "SEB" aizdevusi 166 miljardus kronu (11,2 miljardus latu). Abu banku akciju cena kritusies Stokholmas biržā, raksta di.se. Portāls citē Stokholmas ekonomikas augstskolas Austrumeiropas ekonomikas institūta direktoru Tūrbjērnu Bekeru, kurš izteicies: "Alternatīva devalvācijai ir gaidīt, kamēr valūtas rezerves beidzas un ekonomika pazūd melnajā caurumā." Bekers uzskata devalvāciju par "ticamu scenāriju", raksta di.se un norāda, ka speciālists arī paredz valūtu korekcijas Lietuvā un Igaunijā. Vienlaikus Bekers atzīst, ka "fiksētā valūtas kursā ir ieguldīts daudz politiskā kapitāla, bet ilgtermiņā nevarēs noturēties pretī [devalvācijai]". Di.se raksta, ka lauvas tiesu zviedru banku kredītu Latvijā un kaimiņvalstīs ir izdoti eiro un devalvācija "radikāli pasliktinās" šo kredītņēmēju maksātspēju. Portāls uzskata, ka "Swedbank", visticamāk, būs spiesta emitēt akcijas un vērtspapīrus, lai iegūtu vismaz 10 miljardus kronu (675 miljonus latu) jauna kapitāla...[] AvoC Link to comment Share on other sites More sharing options...
e = d Maijs 28, 2009 Share Maijs 28, 2009 topikam jau vairāk nekā 2 gadi. Pēc te izteiktām prognozēm devalvēt vajadzēja jau vismaz reizes 10 un visi bija no pavisam drošiem avotiem zināmi datumi Link to comment Share on other sites More sharing options...
321 Maijs 28, 2009 Share Maijs 28, 2009 Skrien merkakis pa mezhu un blauj krize, krize Satiek vilku un brec shim - Krize krize Uz ko vilks - Man gala ir ko est, kada krize? Merkakis apdomaajas un brekdams skrien talak Satiek laci un brec Krize krize Uz ko lacis - Man kazhoks ir muguraaa, kada krize? Merkakjis noskataas un skrien talak Apstajas Un sev jautaaa - Kada krize, ka skreju pliku stāstiu taaa skrienu Link to comment Share on other sites More sharing options...
nono Maijs 28, 2009 Share Maijs 28, 2009 gestapo, šitādu raxtu ir dafiga, un šis totāls gļuks. kā valūtas rezerves beidzas, ja to ir vairāk kā latu vispār??? pff.. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest Kasparz Maijs 28, 2009 Share Maijs 28, 2009 kurš to latu pirks...zirgs...bet zirgam nava naudas Link to comment Share on other sites More sharing options...
nono Maijs 28, 2009 Share Maijs 28, 2009 latu noguldijumiem ir lielāks procents, daudz lielāks. tā ka pat ja devalvācija notiktu, tie zaudējumi atmaksājas. parex tagad kam ir nauda uz maxi konta 8%vietā piedāvā 10. Link to comment Share on other sites More sharing options...
eedis Maijs 28, 2009 Author Share Maijs 28, 2009 no no ko muldi? Link to comment Share on other sites More sharing options...
nono Maijs 28, 2009 Share Maijs 28, 2009 eedi, ko tieši? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!