Jump to content

Parunāsim par vēja un saules satacijām, to ietekmi uz energosistēmu.


Dundurs
 Share

Recommended Posts

pirms 2 stundām , binary teica:

Konkrētajam invertoram esot aizsardzība, esot testējuši

Par šo man seminārā stāstīja, ka liela daļa uzstādītāju apelē, ka ar to priekš pārsprieguma aizsardzības pietiek. Tā nebūt nav - tas īpaši neko neaizsargā.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 13 minūtēm , Jurkins teica:

OPEN CIRCUIT voltage.

Pieslēdzot pie vadu galiem voltmetru, vai tad tas uzreiz kļūst par "closed circuit"?

 

Pirms 9 minūtēm , xp teica:

Tā nebūt nav - tas īpaši neko neaizsargā.

Fiziski visi kontakti paliek saslēgti?

Link to comment
Share on other sites

Just now, binary teica:

Pieslēdzot pie vadu galiem voltmetru

Kāpēc voltmetru? Invertors tak ir pieslēgts.

Link to comment
Share on other sites

Nu ko nozīmē "invertors pieslēgts"? Nav jau tā, ka invertors nepārtraukti slogo paneļus, konvertējot paneļu elektrību uz AC.

Link to comment
Share on other sites

pirms 8 stundām , binary teica:

Kas attiecas uz to manu sākotnējo jautājumu (par teorētisko iespēju pārsniegt pieļaujamo Voc īpaši aukstā laikā) - uzzvanīju sencim, mazliet "pabrainstormojām", kā risinājums - monitorēt āra temperatūru un īpaši aukstā laikā atvienot paneļus. Bet nu nevis "manuāli", bet to automatizēt. Būs OK.

Atslēgt paneļus, kad šie ražo?

Link to comment
Share on other sites

Nu jā, tajā variantā spriegumu arī būtu vērts monitorēt. Kad ražo, tad jau spriegums nebūs vairāk par kādiem 550-600V. Lai gan tajās aukstajās dienās jau tāpat neko daudz nesaražos.

Link to comment
Share on other sites

Līdzsprieguma pusē pēc manas saprašanas neko tā zem slodzes nedrīgst slēgalēt - loks utt. 
Kad veic izslēgšanu, tad jāizslēdz ac, tad invertors nomet slodzi un ar kārtīgu klakšķi un palielu pretestibu izslēdzam dc( paneļus no invertora). 

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Voc (Open Circuit Voltage) Maximum voltage with no load connected

Occurs in bright sunlight when no current flows

– Helps determine system safety margins

 

The open circuit voltage (Voc) of a photovoltaic cell changes with both temperature and light concentration.

 

Es gribētu teikt, ka šis varētu būt pārsniegts saulainā vasaras dienā, kad temperatūra ir -20 grādi.

Kaut gan, varbūt, labāk  - sargies pats un dievs tevi sargās🤣.

   
Labots - Jurkins
Link to comment
Share on other sites

Reku somi būvē smilšu termosus, kur uzkrāt vasarā ar paneļiem saražoto un lieko enerģiju un tērēt ziemā māju apkurei.

 

 

Link to comment
Share on other sites

Pirms 51 minūtēm , AndrisBB teica:

Reku somi būvē smilšu termosus, kur uzkrāt vasarā ar paneļiem saražoto un lieko enerģiju un tērēt ziemā māju apkurei.

 

 

 

Katru mēnesi kāds izgudro jaunu bateriju kas būs revolucionāra un visu mainīs.

 

Un kā vienmēr nepublicē cik tas reali izmaksā un kāda atguve.  pa cipariem nevis vienkārši aptuveni apgalvojumi, un ari tas ka 10x scale uzreiz 10x gains.

 

Un ja tas ir ar valsts atbalstu tad jau uzreiz skaidra bilde

Patīk arī tas ka visu ko rāda ir CGI

 

Labots - Laxe
Link to comment
Share on other sites

Kāds tur sakars ar valsts atbalstu un GCI? Tā krātuve jau uzbūvēta un darbojas.

Privāta kompānija https://polarnightenergy.fi/technology

Pa lielam jau nav nekāda 'jaunā tehnaloģija'. Saber smiltis lielā labi noizolētā termosā un uzkarsē līdz 600 - 1000 grādiem.

Pa lielam kā reiz arī domā izmantot vietās, kur jau esoša centrālā apkure, visādas daudzstāvenes utt.

Labots - AndrisBB
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

5.09.2023. , 13:03, binary teica:

Panelis - Trina Vertex S DE09R.08, 425W

Nolēmu pamainīt paneļus uz NEG9R.28 (tā pati Trina, bet Vertex S+). Par kripatu dārgāki, bet skaitās "dual glass", laikam tā kā N-Type, lēnāka degradācija. Un par kripatu zemāks VOC ziemā - tā, ka perfekti iekļaujas invertera limitos.

 

Šodien pasūtīju, apmaksāju rēķinu… Un tad pamanīju lažu - pasūtītie ir NEG9.28, nevis NEG9R.28. Nu neko darīt, būs 120 celles, nevis 144, mazāks darba spriegums, mazāks Voc :D

 

Tagad vēl tikai invertoru jādabū…

Link to comment
Share on other sites

  • 2 weeks later...

Atjaunojamās enerģijas uzņēmums "Green Genius", kas darbojas astoņās Eiropas valstīs, saņēmis atļaujas saules elektrostaciju izbūvei Latvijā un Lietuvā.Netālu no Jēkabpils uzņēmums uzstādīs saules elektrostaciju ar 120,8 megavatu jaudu, savukārt Lietuvas ziemeļos, Šeduvas pilsētas apkārtnē – ar 78 megavatu jaudu. Abu elektrostaciju būvniecību plānots uzsākt līdz 2024. gada vidum.Jēkabpils tuvumā iecerētais saules enerģijas parks būs 153 ha platībā, un tā iekārtu uzstādīšanā "Green Genius" plāno ieguldīt 109 miljonus eiro. Savukārt saules enerģijas staciju Lietuvā, Šeduvas pilsētas apkārtnē, paredzēts izveidot vairāk nekā 140 ha lielā teritorijā, un tā būvniecībā uzņēmums investēs 70 miljonus eiro.

"Baltijas valstu tirgi ir sasnieguši jaunu brieduma posmu, kad rodas jaunas iespējas attīstīt liela mēroga saules parku projektus līdzās ierastajām mazāka apjoma saules elektrostacijām. Katram no liela mēroga projektiem būs liela nozīme enerģijas avotu decentralizācijā un visa reģiona enerģētiskās neatkarības stiprināšanā," norāda "Green Genius" solārā biznesa virziena vadītājs Simonas Šileikis.

Līdz šim "Green" Genius tik liela mēroga projektus ir attīstījis tikai Rietumeiropas valstīs, lielākoties Spānijā un Itālijā. "Iespēja iegūto pieredzi un zināšanas izmantot Baltijas reģionā man šķiet ārkārtīgi nozīmīga," turpina Šileikis.

 

 

https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/istenos-milzigu-saules-elektrostacijas-projektu-investes-vairak-neka-100-miljonus-eiro.d?id=55964866

Abas saules elektrostacijas gadā saražos 245 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas būtu pietiekams apjoms gandrīz 82 000 mājsaimniecību. Tādējādi arī ik gadu tiks ietaupīti aptuveni 102 tūkstoši tonnu CO2 – tas ir daudzums, ko gada laikā absorbē gandrīz pieci miljoni koku.

Link to comment
Share on other sites

1 stundu atpakaļ, Jurkins teica:

Varbūt labāk būtu nenocirst 5 miljonus koku (lai pārvērstu finansu aktīvos 🤣)?

Ja koks ir izaudzis, tad tas ir jānocērt. Lai var augt jauns koks. 

Link to comment
Share on other sites

Pirms 2 minūtēm , Daiļais teica:

Ja koks ir izaudzis, tad tas ir jānocērt.

Hmm, kaut kā nebiju aizdomājies, ka koks uz Zemes aug tāpēc.

Link to comment
Share on other sites

pirms 3 stundām , Raimonds1 teica:

Jēkabpils tuvumā (..) 153 ha platībā (..) 109 miljonus eiro.

(..) Lietuvā, Šeduvas pilsētas apkārtnē, (..) 140 ha lielā teritorijā (..) 70 miljonus eiro.

Godīgi sakot, tā Jēkabpils ir viena sasodīti dārga vieta. Faktiski par kādiem 40% dārgāka nekā Šeduva.

Link to comment
Share on other sites

Starp citu, par tēmu (mazākos apjomos gan nekā tai rakstā minēts).

 

https://sadalestikls.lv/lv/tipveida-slodzu-sadalijuma-grafiks

 

Ja pieslēdzas tai "neto uzskaites" sistēmai (skaita nodotās kWh, nevis €) un maksā pēc biržas cenām, bet nekādas kWh vēl nav uzkrātas, tad faktiski sanāk, ka nav jēgas "medīt" stundas, kad elektrība ir lētāka? Ir pilnīgi vienalga, cikos ziemā tērēju to elektrību - jebkurā gadījumā maksu par elektrību aprēķinās pēc tā, cikos elektrību tērē "gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi" (t.i., visi citi)?

 

Nēnu nav jau tā, ka mirstama kaite, gan jau tos ~3 mēnešus izdzīvošu. Bet nu stulbi kaut kā (lai gan visa tā neto sistēma ir "stul;bi kaut kā" :D).

Link to comment
Share on other sites

Problēma ir tajā, ka par tīklā nodoto tirgotājam nav nekādas daļas, tirgotājam interesē tikai cik ir paņemts no tīkla. Bet ko lai ST iedot tiegotājam par ciparu, ja vienā stundā ir gan nodots tīlklā, gan ņemts no tīkla, ja nodots ir vairāk kā ņemts. No kuras tad stundas atskaitītīt to starpību kas paliek pāri lai sarēķinātu neto, uz bobi? Tapēc ņem mēneša kopsummu, sarēķina neto, ja ir mazāk saražots nekā patērēts, starpību sadala pa stundām pēc tipveida grafika un dod tirgotājam.

Kad saražoto uzpirks tirgotājs, tad nebūs problēmu (jaunā sistēma).

Link to comment
Share on other sites

Nu pag, ja reiz mēneša ietvaros var sarēķināt neto, tad kur problēma to izdarīt stundas ietvaros?

 

10:00 - atlikušais uzkrājums 5 kWh

10:00-11:00 - nodots 7, iztērēts 10 - neto -3, atlikušais uzkrājums 2 kWh

11:00-12:00 - nodots 7, iztērēts 10 - neto -3, pārtēriņš 1 kWh - maksājam konkrētās stundas cenu par 1 kWh

11:00-12:00 - nodots 10, iztērēts 7 - neto +3, atlikušais uzkrājums 3 kWh

 

Nekādu "uz bobi" nevajag, matemātiski to var sarēķināt.

 

Bet jā, saprotu, ka sistēma tad sanāk cita. Rēķinot mēneša ietvaros, nevis katru stundu, nodots 7+7+10=24, iztērēts 10+10+7=27, par to vienu "pārtērēto" kWh nav jāmaksā, mēneša beigās uzkrājums nevis 3 kWh, bet 2 kWh…

 

Un tomēr tā pašreizējā sistēma neveicina patēriņa optimizēšanu (akumulatoru lādēšana, boilera sildīšana, siltumsūkņa dzenāšana tajā diennakts laikā, kad elektrība ir vislētākā).

Pirms 19 minūtēm , saf teica:

Kad saražoto uzpirks tirgotājs, tad nebūs problēmu (jaunā sistēma).

Es vēl ceru paspēt uz neto uzskaites sistēmu. Vispirms jāsaprot, kā tā jaunā sistēma strādās, un jāievāc kaut kādu nebūt statistiku, tad varēs domāt, vai ir vērts pārslēgties. Jācer tikai, ka nebūs jādomā, kā mākslīgi notērēt neizlietoto "neto uzkrājumu".

Link to comment
Share on other sites

Pirms 14 minūtēm , binary teica:

Nu pag, ja reiz mēneša ietvaros var sarēķināt neto, tad kur problēma to izdarīt stundas ietvaros?

Tāpēc, ka norēķinu periods neto sitēmai mēnesis, nevis stunda. Un uzkrāj ST, bet par patērēto rēķinu piestāda cits komersants, tirgotājs. Ķīselis tur sanāk. Tāpēc jau arī likvidē. Tas bija pagaidu variants dažiem gribétàjiem.

Pirms 22 minūtēm , binary teica:

tad varēs domāt, vai ir vērts pārslēgties

 Tak skaidrs ka neto ir izdevīgaks, krāj vasarā kad lēta elektrība, bet tērē ziemā kad dàrga. Te pat nav svarīgi ka piemero tipveida grafiku. 

Principā pofig, lētavai dàrga...

Link to comment
Share on other sites

Tak abas ir neto - gan neto uzskaites, gan neto norēķinu :)

 

Tagadējā sistēma ir izdevīgāka, ja jārūpējas par elektrību tikai vienā objektā un/vai paneļi uzstādīti bez rezerves. Jebšu ne vienā, ne otrā sistēmā nevar "apmaksāt" elektrību citā objektā?

 

Par to "pofig, lēta vai dārga" - man pagaidām nav uzkrājuma, šoziem jebkurā gadījumā būs jāmaksā. Un, šķiet, neesmu ne tuvu vienīgais tāds.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 7 minūtēm , binary teica:

Tak abas ir neto - gan neto uzskaites, gan neto norēķinu

Nu kāds tur neto, viekārši tirgo elektribu un krāj naudiņu. Tur viss vienkārši, ikstundas dati ar +, un ikstundas dati ar -. Abus iedod tirgotajam, tas pieliek nordpool cenu un viss. 

Link to comment
Share on other sites

pirms 18 stundām , Raimonds1 teica:

Jēkabpils tuvumā (..) 153 ha platībā (..) 109 miljonus eiro.

(..) Lietuvā, Šeduvas pilsētas apkārtnē, (..) 140 ha lielā teritorijā (..) 70 miljonus eiro.

 

pirms 14 stundām , binary teica:

Godīgi sakot, tā Jēkabpils ir viena sasodīti dārga vieta. Faktiski par kādiem 40% dārgāka nekā Šeduva.

Efektīvie?

------------------------

pirms 13 stundām , saf teica:

Tak skaidrs ka neto ir izdevīgaks, krāj vasarā kad lēta elektrība, bet tērē ziemā kad dàrga. Te pat nav svarīgi ka piemero tipveida grafiku. 

Te vajadzētu valstisku un individuālu enerģijas uzkrāšanas koncepciju. Bez akumulatoriem.

 

HES nodrošina zināmu enerģijas uzkrāšanu dažu dienu Saules saražotās enerģijas apjomā, jo tas ūdens, ko tie 5% enerģijas no Saules nodrošina, nav jāsaražo ar HESu. Ja tas jāražo ar gāzi, tad jau sanāk uzkrājums kaut vai gada periodā.

 

Individuāli, ja saražoto un atgūto anerģiju pēc kilovatstundām vai pēc cenas attiecīgajos ražošanas un tērēšanas periodos izmanto apkurei, konkrēti siltumsūkņu darbināšanai, tad tur vajag izstrādāt siltuma uzkrāšanas koncepciju.

 

Vienkāršākajā variantā naktī lētas enerģijas periodā ar teniem silda siltuma akumulatoru.

Siltumsūkņa 50°C saražoto - tur jau vajag citus siltuma akumulatorus

Un tad vēl - gaisa siltumsūknis ražo no nakts aukstākā gaisa.

Zemes siltumsūknim gan nav tāda temperatūru starpība.

Link to comment
Share on other sites

Kāda tur sāpe? Loģiski ka no saprātīguma viedokļa ja dienas laikā ir daudz saražotās enerģijas, tad pārtīgāk atslēgt pirmo TECu, tad HESu un tikai tad saules/vēja parkus, bet vai tā ir gidīga konkurence?

Var jau atstāt visu tirgus ziņā un gāzes katli paši izslēgsies brīdī, kad saules enerģiju dos par velti.

Kautkādai stratēģijai/regulējumam jau jābūt.

Link to comment
Share on other sites

Nu nav tik vienkārši. Domāju, ka TEC noteikti kā pēdējie tiek atslēgti. Jāsaprot, ka izdala bāzes jaudas stacijas (TECi, AES,) kuri faktiski ražo konstantu jaudu, un nav atkarīgi no ārējiem apstākļiem (saule spīd vai nē, vējš pūš vai nē) Tālāk nāk HESi, ar savu spēju ātri sākt ģenerāciju un to plaši regulēt. Kādā katliņā ies atjaunojamie ražotāji, grūti pateikt, sanāk kaut kas starp abiem augstākminētajiem, lai gan vairāk sliecos uz HESu modeli. AST tīkla satbilitātes nodrošināšanai noteikti ir ieinteresēts, ka ģenerācija nāk no bāzes stacijām. Domāju visai zaļajai ģenerācijai būs zemāka prioritāte.

Link to comment
Share on other sites

pirms 2 stundām , Dundurs teica:

Nu nav tik vienkārši. Domāju, ka TEC noteikti kā pēdējie tiek atslēgti.

No grafika lapā ko Raimonds ielika, izskatās ka TEC tur ir 3 režīmi - 5MWh, 150MWh vai 400MWh. Pa vidam tā retāk.

Pa vasaru pārsvarā darbojas ar 5. Pa dienu šad tad ieslēdz 800MWh, kā Augustā. Interesanti kas tur notika, lēta importa nebij ka 5 dienas tā vajadzēja?

Maijā vispār TECus neslēdz iekšā, viss no Hidro, tāka nav viņiem nekāda prioritāte.

Labots - AndrisBB
Link to comment
Share on other sites

Tajā rakstā minēts ka Latvijas iztrūkums gadā ir 25%, lai gan pērnā gada dati uzrāda 30%. Bet jārēķina jau sīkākās mērvienībās, ka HES lielā ražošana ir tikai palu laikā un tā ar lielo saules ražošanu nesakrīt. TEC lielā lietderība arī ir tikai apkures sezonā, pie zemām cenām vasarā tas nestrādā vispār, arī pielāgoties stundas tarifam tas operatīvi nevar, pārāk ilgi tie ieskriešanās un apstāšanās procesi. Saules, vēja problēma ir tā nestabilitātē, tie negarantē ka rīt elektrība būs, lai cik lieli parki nebūtu.

Pirms 8 minūtēm , AndrisBB teica:

Interesanti kas tur notika, lēta importa nebij?

Gadās ka kādam lielam ražotājam kas notiek vai starpsavienojumam, kādas tehniskas problēmas. Tad kādam tas iztrūkums ir jānosedz.

Link to comment
Share on other sites

pirms 18 stundām , AndrisBB teica:

Kautkādai stratēģijai/regulējumam jau jābūt.

Protams, ka ir. Vienkārši sakot - vietējais tīkla pārvaldnieks noprognozē, kāda nākamajā dienā vaētu būt slodze, atbilstoši tai biržā pieprasa pa stundām cik jaudu vajadzēs. Ražotāji tad piedāvā savas cenas, tad nu katrai stundai iepērk. Kurš tur kurā stundā labāko cenu piedāvā, to tā precīzi nevar zināt, vai tas būs TEC, HES, vēja parks vai kas cits. 

Pie tam, tur tad vēl skatās, mūsu gadījumā, vai LT kaut ko nepērk no Somijas vai tml, tad mums vēl jāparedz, ka tā jauda būs jāidzen cauri caur mūsu tīklu. 

Link to comment
Share on other sites

strawberry8

nedz to prognozi ekstrapole no perna gada datiem un cik precizi

tagad jau liek mini invertorus, ja viens panelis aiziet tad parejie darbojas normali

ir ari efektivaki paneli kas darbojas ka saules kolektors vienlaikus dzesejot foto shunas

nez vai LV var pieslegt tiklam pashuztaditu saules generatoru?

Link to comment
Share on other sites

pirms 10 stundām , strawberry8 teica:

pashuztaditu saules generatoru

Kas tas tāds?

  • Haha 1
Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...