Parunāsim par vēja un saules satacijām, to ietekmi uz energosistēmu.

[Zin...]

Pirms 1 minūtes , binary teica:

Cik noprotams, paši esat tam gājuši cauri un jums nekādu problēmu nebija

Jap, atbrauca firma un uzlika, kamēr nebiju mājās. 😇

[binary]

Trīsfāzīgo hibrīdu? Tagad vari lietot elektrību bez bēdām vētru laikā, kad pārējā valsts slīgst tumsā (neskaitot tos, kas paspējuši nopirkt pēdējos ģeneratorus)?

[Zin...]

Nav ne reizi elektrība pazudusi 5 gadu laikā, kopš esmu šajā mājā.

 

Elektrību bez bēdām varēsi lietot, kad tev arī būs akumulatori, jeb vētras laikā domā ģenerēt elektrību no paneļiem?

Jeb tu arī akjus liksi?

[binary]

Pirms 1 minūtes , Zin... teica:

Nav ne reizi elektrība pazudusi 5 gadu laikā, kopš esmu šajā mājā.

Nu tad ko tu d**s par tēmām, ar kurām pašam nav jāsaskaras? Man pēdējos gados, šķiet, katru gadu ir dienas, kad elektrība pazūd uz vairākām stundām. Tad nu sēdi un domā, kā tēju uzvārīt, kā ēst pagatavot, kā rokas nomazgāt (ja nav elektrības, nav arī ūdens), kas notiks ar visām saldētavām, kā bērnam dupsi nomazgāt utt.

 

Nav arī nojausmas, cik veselīgi ir tam pašam siltumsūknim restartēties desmitiem reižu dienā. Katrs restarts - ja atmiņa neviļ, kādas 5-10 minūtes, kamēr atsāk strādāt.

 

Pirms 4 minūtēm , Zin... teica:

Jeb tu arī akjus liksi?

Jā. Pagaidām tik nezinu, kādus un cik daudz.

Viens variants - piepirkt divus svina aķus (divi jau ir) par ~900 eur, sanāk kādas 8 kWh. Pāris gadiem vajadzētu pietikt, pa to laiku varētu saprast, ko sagaidīt no aķiem.

Otrs variants - "norakstīt" esošos svina aķus (pārdot vai atstāt kādam "projektam") un likt uzreiz litiju. Ir pieejams "it kā 10 kWh" par ~3000 eur.

Aķim vajadzētu nodrošināt arī to, ka 8-9 mēnešus gadā ir 100% "pašpatēriņš", t.i., paša saražoto lietotu arī vakarā, naktī un no rīta, bez elektrības dzīšanas caur sadales tīkliem.

[AndrisBB]

Pirms 43 minūtēm , binary teica:

@AndrisBB, @Zin..., varbūt padalieties ar savu pieredzi Cik noprotams, paši esat tam gājuši cauri un jums nekādu problēmu nebija

Nav ko dalīties, priekš tam ir cilvēki kas ar to nodarbojas profesionāli, lai domā.

Vainu izmanto informāciju kur jau kāds ir 'izdomājis', uzkāpis uz ntajiem grābekļiem, atrisinājis un sistēma darbojas savus 2 - 3 gadus.

 

Pirms 47 minūtēm , binary teica:

Nu ir baigi daudz visādu "paraugkomplektu". Jā, arī tādi, kuriem tas Voc iet ārpus invertera robežām. Latvijā valda viedoklis "tas nekas", ārzemēs - "tā nedrīkst".

Es arī neskatītos uz paraugiem no Latvijas, ārzemēs tomēr vairāk licēju un pieredzes.

[binary]

Pirms 2 minūtēm , AndrisBB teica:

Es arī neskatītos uz paraugiem no Latvijas, ārzemēs tomēr vairāk licēju un pieredzes.

Ārzemēs kā reiz ir tie, kam individuālo paneļu jaudas ir krietni mazākas nekā tagad pieejamajiem paneļiem.

[ridao]

pirms 2 stundām , binary teica:

Vēl plānojas. Vispirms cerēju atrast kādu, kas visu piegādās un uzstādīs, bet tas laikam tā īsti nestrādā.

Neiebraucu- ko tā? Man pagājšpiektdien EnerGrid uzlika. Paši visu sagādāja, atveda, uzstādīja, dokumentus ST paši noformēja- man tikai bija jāparaksta līgums un jāsamaksā.

[AndrisBB]

Vienmēr jau var nopirkt 'Aķi uz riteņiem', kas spēj dot atpakaļ, ja jau tik ļoti tā elektrība raustās. Iesākumā pat paneļus nevajadzēs. 

[dzincha]

[binary]

Pirms 18 minūtēm , ridao teica:

Neiebraucu- ko tā? Man pagājšpiektdien EnerGrid uzlika. Paši visu sagādāja, atveda, uzstādīja, dokumentus ST paši noformēja- man tikai bija jāparaksta līgums un jāsamaksā.

Pastāsti vairāk - ko tieši uzlika (kāds invertors, kādi paneļi, cik daudz)? Minu, ka tīri par darbu samaksāji kādus 5k eur?

 

Man dažus piedāvājumus atsūtīja. Vieni atsakās likt manis izvēlētus paneļus un/vai invertoru, citi uzstāj uz 15kW paneļiem (un vēl cenšas pārliecināt, ka man priekš elektroauto, kura man nav, gada laikā vajadzēs 5000 kWh, strādājot no mājām), vēl citi saka, ka sliedes jāstiprina pie katras spāres par spīti tam, ka tas principā iznīcinās jumta segumu (konkrētais jumta segums pēc tādas sacaurumošanas vairs nenodrošinās to, ka ūdens netiek jumta konstrukcijā).

 

Nēnu gan jau ir normāli uzstādītāji, bet kad te interesējos, neviens nevienu nevarēja/negribēja ieteikt.

[dzincha]

Kāds jumta segums, ka saka pie spārēm jāstiprina? 
Tagad jau cenas lejā paneļiem un darbs uzstādītājiem ar nav līdz horizontam, jāatrod sakarīga firma un viss jānokārto. Vai domā pats list uz jumta , skruvēt/montēt/vilkt kabeļus? Nekas jau dikti sarežģits nav. Bet vienam to izdarīt būs grūti+ kā tiksi uz jumta, kā dabūsi paneļus augšā. Pievienot invertoru jau ar nav raķešu zinātne, bet tapat vajadzēs sertificēta elektriķa protokolu ar datiem, ko iesniegt ST un tad gaidīt maģisko brīdi, kad varēsi ieslēgt invertoru un sākt ražot. 

[binary]

Pirms 1 minūtes , dzincha teica:

Kāds jumta segums, ka saka pie spārēm jāstiprina? 

Bezazbesta šīferis. Stiprināšana pieļaujama tikai "viļņa augšās", bet vieni uzstādītāji uzstāja, ka jāskrūvē pie katras spāres par spīti tam, ka nereti virs spāres ir "viļņa apakša" vai lokšņu malas. Arguments - "šim jumta seguma veidam tā ir paredzēts". Un pie kājas, ka pat jumta seguma instrukcijā minēts pretējais.

 

Pirms 3 minūtēm , dzincha teica:

Tagad jau cenas lejā paneļiem un darbs uzstādītājiem ar nav līdz horizontam, jāatrod sakarīga firma un viss jānokārto.

Nu es tos piedāvājumus saņēmu burtiski pirms nedēļas-divām. Lai darba izmaksas izskatītos mazākas, liek uzcenojumu materiāliem. Vieni godīgi pateica - ja ņemšu paneļus citur, tad darba izmaksas būs lielākas, jo daļa peļņas ir no materiālu uzcenojuma. Un tāmes apakšā vēl pieliek atsevišķu pozīciju, "peļņa - 10% no tāmes".

 

Pirms 6 minūtēm , dzincha teica:

Vai domā pats list uz jumta , skruvēt/montēt/vilkt kabeļus?

Es, kā jau programmētājs, ne vienu vien dienu esmu pavadījis uz jumta

Lai 1x tiktu uz jumta, gan jau pietiek ar kāpnēm. Nopietnākiem darbiem, ja jālēkā augšā-lejā, ir pieejams tornis.

Paneļi nav baigi smagi, faktiski viena vendena vai 25kg javas maisa svarā. Vienīgi varētu būt neparocīgi. Bet ir arī smagākas/neparocīgākas lietas stieptas uz jumta. Salīdzinājumam - ventilācijas skursteņa bloki, 88cm platumā, sver 43kg gabalā. Tos bija interesanti stiept augšā Bet beigās arī izrādījās, ka nav nekas nereāls.

 

Pirms 19 minūtēm , dzincha teica:

Pievienot invertoru jau ar nav raķešu zinātne, bet tapat vajadzēs sertificēta elektriķa protokolu ar datiem, ko iesniegt ST un tad gaidīt maģisko brīdi, kad varēsi ieslēgt invertoru un sākt ražot. 

Šis pagaidām lielākais arguments, kas attur no pogas "pasūtīt" piespiešanas… Pagaidām nezinu, cik reāli ir atrast elektriķi, kas būtu gatavs nokārtot tikai invertora daļu.

[dzincha]

nu jā, viļņa apakšā taču ūdens tek lejā. To skrūves vietu kāds pēc apstrādāt ar kādu smāķi, cik ilgi tas tur turēsies?

Ja jau uz jumta tiec, un ir kāds palīgs, tad nekas tur neizdarāms nav. Bet zin kā ar pirmo reizi ir - pēc darba pabeigšanas ir - ē nu varēja jau tā darīt vai šitā. 

Ir ir iespējams, ka elektriķis no malas par samaksu ~100-200 eur uzliek parakstu protokolam. FB ir grupa saules paneļi Latvijā - tur pat kāds ar šādu pakalpojumu ik pa brīdim reklamējās. Tur vari arī pacelt šo tēmu par saviem neskaidrajiem jautājumiem...

[mickys]

pirms 4 stundām , binary teica:

Nu bet tas Fronius var strādāt arī kā pilnvērtīgs UPS?
Cik internetos atradu, Fronius gadījumā paiet desmitiem sekunžu, kamēr pārslēdzas uz "backup" režīmu.

Deye gadījumā ir atsevišķs ports priekš "backup load", kur var saslēgt "kritiskās" iekārtas. Switchover laiks mērāms milisekundēs, līdz ar to iekārtas pat nepamana, ka elektrība noraustās vai pazūd.

Tiesa gan Priekš GEN24, maksimālā jauda tikai 10kW.

No PV Point barošana nāk ārā tik ilgi, kamēr ir saule un baterijās kaut kas ir. Switching time, pieļauju, ka ir tajā laikā, kad viss ir bijis beidzies un jāieslēdzas par jaunu. Bet varbūt arī kļūdos, nav bijis tāda pieredze.

 

Kopā rodas iespaids, ka tiek mēģināts atrisināt izdomātu problēmu iespējami sarežģītākajā veidā.

Domāju, ka katrai iekārtai ir savs uzdevums - Invertoram ( arī ar akumulatoriem), ģenerēt enerģiju no saules vai akumulatoriem, maksimāli efektīvi, kamēr vien ir no kā. 

Kritiskajām slodzēm uzliec atsevišķu UPS. Parēķinājis cik vajag, iespējams izrādīsies, ka neko daudz nemaz arī nevajag.

 

Ne velti - kas der visam, neder nekam.

 

pirms 1 stundas , binary teica:

Bezazbesta šīferis. Stiprināšana pieļaujama tikai "viļņa augšās", bet vieni uzstādītāji uzstāja, ka jāskrūvē pie katras spāres par spīti tam, ka nereti virs spāres ir "viļņa apakša" vai lokšņu malas. Arguments - "šim jumta seguma veidam tā ir paredzēts". Un pie kājas, ka pat jumta seguma instrukcijā minēts pretējais.

Uzstādījām vienu sistēmu uz tāda jumta. Tur jumta autors, jau bija laicīgi ielicis masīvas latas, parasto latu vietā, kurās tad varēja mierīgi tos paneļus nostiprināt, neatkarīgi vai spāres bija apakšā vai ne. Parastā latā neriskētu.

Ja tādu speciālu latu nav, tad jādomā, kā to visu pieskrūvēt, lai nenojāj zemē, ja spāru solis ir 60 cm, varbūt varētu riskēt, katrā otrajā spārē, bet liekas pamaz.

[binary]

Pirms 10 minūtēm , dzincha teica:

To skrūves vietu kāds pēc apstrādāt ar kādu smāķi, cik ilgi tas tur turēsies?

Pašai skrūvei zem šaibas gan jau ir blīvējums, bet jā - man kaut kā nav pārliecības, ka pēc 5-10-20 gadiem tas blīvējums būs "kā jauns".

Vienkārši jāskrūvē viļņu augšās… Teorētiski var pat izmantot esošos skrūvju caurumus, bet manā gadījumā laikam sanāk vienu sliedi stiprināt tajos caurumos, vienu - lokšņu vidū (jauni caurumi). Latojums 75x50 (pēc Eternit instrukcijas jābūt vismaz 50x50), solis 375mm, tādam latojumam IMHO vajadzētu spēt noturēt paneļus.

 

Pirms 12 minūtēm , dzincha teica:

Bet zin kā ar pirmo reizi ir - pēc darba pabeigšanas ir - ē nu varēja jau tā darīt vai šitā. 

Zinu. Gana daudz reižu tas ir izbaudīts - gan darbu laikā, gan pēc darbu pabeigšanas
 

 

 

[binary]

 

Pirms 4 minūtēm , mickys teica:

Switching time, pieļauju, ka ir tajā laikā, kad viss ir bijis beidzies un jāieslēdzas par jaunu.

Man pēc lasītā radās iespaids, ka tas tomēr ir laiks, kas nepieciešams, lai tas Fronius sāktu nodrošināt elektrību no paneļiem/aķiem pēc tam, kad tīklā pazūd spriegums. Jāliek vēl papildus kasti, kas atvienos mājas elektroapgādi no kopējā tīkla.

 

Deye tādā ziņā daudz ērtāk - ir atsevišķs "backup load" ports, kurš nav pieslēgts kopējam tīklam. Ja tīklā pazūd elektrība, tad tas backup ports turpina strādāt. Teorētiski var visu māju pieslēgt pie tā "backup load" porta, vienīgi tad var sanākt nepatīkami pārsteigumi, ja elektrība pazūd brīdī, kad ir liels patēriņš (var būt pārslodze aķim un/vai invertoram). Bet nu to var gana viegli atrisināt (sadalnē pārslēdzis, kas māju baro vai nu no sadales tīkla, vai nu no invertora backup load porta)…

 

Pirms 14 minūtēm , mickys teica:

Kritiskajām slodzēm uzliec atsevišķu UPS. Parēķinājis cik vajag, iespējams izrādīsies, ka neko daudz nemaz arī nevajag.

Ne velti - kas der visam, neder nekam.

Esi interesējies, cik maksā trīsfāzīgs UPS? Es esmu - pārāk daudz, lai tādu opciju nopietni apsvērtu

[mickys]

Pirms 2 minūtēm , binary teica:

Man pēc lasītā radās iespaids, ka tas tomēr ir laiks, kas nepieciešams, lai tas Fronius sāktu nodrošināt elektrību no paneļiem/aķiem pēc tam, kad tīklā pazūd spriegums. Jāliek vēl papildus kasti, kas atvienos mājas elektroapgādi no kopējā tīkla.

Es to raktīju par PV point, ne par Full Backup. 

 

Diskutējams jautājums protams - bet kāda velna pēc vajag 3f UPS? Lielajā vētrā malka jāzāģē?

Siltumsūknis? Vai tiešām no aķiem kurināsi? Cik gari ir enerģijas pārtraukumi mūsdienās? Vairāk par 2-3h neesmu redzējis.

 

Protams, katrs dara kā vēlās, es arī sākumā domāju par šīm visām izvirtībām, bet tad kad sarēķini cik € tev izmaksā viena FullBackup stunda.... Vai ir to vērts?

[binary]

Lielajā vētrā siltumsūknis restartējas desmitiem reižu dienā. Viņam tas nekaitē?

 

No aķiem kurināšu ne tikai vētru laikā. Ja ir aķi, neviens netraucē naktī "pa lēto" uzlādēt, pēc tam pa dienu tērēt (nu... Ja neskaita tos, kas izdomājuši, ka patēriņu jāsadala pēc "tipveida slodzes", nevis jāskatās indivīda reālos ikstundas patēriņus).

 

Var jau, protams, pārrāvumu laikā izslēgt trīsfāzīgos patērētājus un nobarot visas trīs fāzes ar vienu, bet vai to vajag?

 

Kas attiecas uz "nepieciešamo UPS jaudu" - pāris ūdens sūkņi, plīts, tējkanna, saldētavas, ledusskapji, vēl šis tas - pat bez siltumsūkņa gana daudz sakrājas.

 

Pirms 22 minūtēm , mickys teica:

Protams, katrs dara kā vēlās, es arī sākumā domāju par šīm visām izvirtībām, bet tad kad sarēķini cik € tev izmaksā viena FullBackup stunda.... Vai ir to vērts?

Nu nenomainīšu telefonu šogad un nākamgad, un būšu tās izmaksas "atsitis". Ja vēl arī sieva nemainīs, tad tās izmaksas būs "atsistas" ar uzviju. Pag... Mēs jau dažus gadus savus telefonus neesam mainījuši...

Citiem vārdiem sakot, dzīve pati par sevi ir dārga, un katrs tērē pa savam - maina telefonus, televizorus, auto un visu citu. Kāpēc nevar investīciju saimniecības elektroapgādē (jebšu komfortā) uztvert līdzīgi?

Labots Septembris 6, 2023 - binary

[dzincha]

Ja gribas pec iespējas dzīvot offgrid, tad jāskatās Victron invertoru virzienā. 
te keks pats iepērk elementus un būvē savu offgrid. 

 

Labots Septembris 6, 2023 - dzincha

[binary]

Kamēr ģenerators nav lētāks par sadales tīkliem, pilnīgu offgrid negribu. 3-4 mēnešus gadā ar Sauli vien nepietiks.

Aķus gan, šķiet, varētu mēģināt no viņa pasūtīt.

Victron, protams, ir prestižs brends, bet nu tur daļu cenas sastāda pats brends. Kaut kas liek domāt, ka tas nav vienīgais pareizais risinājums. Citviet pasaulē Deye ir gana populāri (tai skaitā rebrandoti). Ak jā, arī tai vietējajā facebookā grupā vairākkārt ir lasīts ieteikums skatīties Deye virzienā... Victron gan tur reti kāds piemin.

[mickys]

Pirms 14 minūtēm , binary teica:

Citiem vārdiem sakot, dzīve pati par sevi ir dārga, un katrs tērē pa savam - maina telefonus, televizorus, auto un visu citu. Kāpēc nevar investīciju saimniecības elektroapgādē (jebšu komfortā) uztvert līdzīgi?

Nenosodu, tāpēc saku, katrs dara pa savam.

 

Atgriežoties pie oriģinālā jautājuma. 

Lai būtu korekti un nepārsniegtu nekādus spriegumus, jālaiž vienā ieejā divas paralēlas virknes, uz katru drošinātājs, kas ir lielāks par Impp, bet mazāks par Isc.

 

[binary]

1 stundu atpakaļ, mickys teica:

Es to raktīju par PV point, ne par Full Backup. 

Ok, nezinu to terminoloģiju.

Palasīju vēl mazliet, radās iespaids, ka tajā PV point elektrība pieejama tikai tad, kad kopējā tīklā nav elektrības. Viena fāze, maza jauda. Neizklausās pēc tā, ko vēlos. Jebšu tas ir par vēl kaut kādu citu Fronius fīču, nevis PV point?

[saf]

A pa cik Tev nāk tas inventors?

[binary]

Vēl nenāk. Rebrandots par v-tac ledakcijās laikam bija 4200, bet facebookā "oriģinālais" ir manīts par mazālu cenu.

Labots Septembris 6, 2023 - binary

[Jurkins]

pirms 2 stundām , mickys teica:

jālaiž vienā ieejā divas paralēlas virknes

Vai tas ir korekti? Bez diodes? Kā tas strādā? Jo sprieguma avotus nedrīkst (nav vēlams) vienot paralēli.

[saf]

https://www.evernet.lv/veikals/item/saules-panelu-solaras-sistemasunuzladesstacijas/3-fazu-hibridie-invertori/fox-ess-h3-120-e-12-kw-hibrid-invertors/

Lētāk, un sprieguma diapazoni lielāki.

[binary]

Pirms 43 minūtēm , saf teica:

Lētāk

Viņam vēl jāpērk klāt "avārijas barošanas bloku", lai dabūtu UPS funkcionalitāti. Strādā ar HV baterijām, kas sistēmu padara vēl dārgāku. Rezultātā nekas diži lētāks nesanāk. Vai tik beigās nesanāk pat dārgāk.

Turklāt tā "EPS box" pārslēgšanās laiks ir pusotra sekunde.

Paldies, protams, bet tādu man nevajag.

 

Pirms 45 minūtēm , Jurkins teica:

Vai tas ir korekti? Bez diodes? Kā tas strādā? Jo sprieguma avotus nedrīkst (nav vēlams) vienot paralēli.

Paneļu montāžas instrukcijā tādā slēgumā diode ir "optional".

Labots Septembris 6, 2023 - binary

[saf]

Box, jā, bet EPS swiching time ir <20ms.

HV batarejas tak labāk, ne? Tā tak nākotne.

Bet ok, protams, izvēle Tavās rokās.

[ridao]

pirms 20 stundām , binary teica:

Pastāsti vairāk - ko tieši uzlika (kāds invertors, kādi paneļi, cik daudz)? Minu, ka tīri par darbu samaksāji kādus 5k eur?

Paneļi Risen, RSM40-8-400MB, Mono PERC, 400W,
AllBlack - 30gab

Invertors  Huawei, 3 fāžu, SUN2000-12KTL-M5

 

Man nekādu specifisku prasību nebija, akumulatorus izmantot negrasos, bet visas vēlmes var ar šiem apspriest un par visu vienoties. www.saulesparki.lv Uzstādītāju top 20 šie ir otrajā vietā aiz Elektrum.

Paneļi tik daudz tāpēc, ka nav jumta plaknes dienvidu pusē. 10 paneļus uzliku austrumu pusē, 20 rietumu ar domu, ka no rīta elektrība tiek izmantota minimāli. Galvenais patēriņš ir dienas otrajā pusē. ST atļāva tīklā laist ne vairāk kā 8,5kw. Domāju, ka 12kw sistēma kura nav vērsta uz dienvidiem labi ja tos 8,5kw saražos. Vakar saņēmu atļauju ieslēgt, tā ka reālo situāciju tagad tik redzēšu.

Kopējās izmaksas ar PVN rupji rēķinot 1000 eur par katru sistēmas kw. Cik tieši tur ir par darbu, baigi neiedziļinājos. Uzlika 3 cilvēki vienā dienā. Pašam nekas nebija jākārto, tikai pāris dokumenti elektroniski jāparaksta. Arī pieteikumu valsts atbalstam kantoris sagatavos- man atliks tikai iesniegt.

 

Saules paneļu garantija 12 gadi, ražības garantija 25 gadi
• Invertora garantija 10 gadi
• Strāvas optimizatoru garantija  25 gadi
• Stiprinājuma sistēmas garantija 5 gadi
• Sistēmas uzstādīšanas un elektroinstalācijas darbu izpildes garantija 2 gadi

[mickys]

pirms 16 stundām , binary teica:

Palasīju vēl mazliet, radās iespaids, ka tajā PV point elektrība pieejama tikai tad, kad kopējā tīklā nav elektrības. Viena fāze, maza jauda.

Jauda 3 kW, neteiktu, ka maza.

Bet par darbību tiešam jāpalasa. Biju pārliecināts, ka ir visu laiku aktīva, cik bija saskare ar vienu tādu invertoru, bet pēc pirmā atrastā apraksta tiešām izskatās, ka tikai tad kad tīkla nav. 

Iespējams būšu kļūdījies.

pirms 14 stundām , Jurkins teica:

Vai tas ir korekti? Bez diodes? Kā tas strādā? Jo sprieguma avotus nedrīkst (nav vēlams) vienot paralēli.

Kā jau @binary minēja, diode ir pēc ražotāja norādēm ir optional.

Ja man būtu šāda situācija, droši vien liktu gatavu "combiner box"

[binary]

pirms 2 stundām , ridao teica:

www.saulesparki.lv Uzstādītāju top 20 šie ir otrajā vietā aiz Elektrum.

Jā, es jau paskatījos - elektrumam 1333 €/kW, šie otrajā vietā ar 1240 €/kW. Pārējie ar savām cenām jūtami atpaliek Tas pēc ekii.lv ievietotās informācijas.

Bet paldies par info. Viņu piedāvātie stiprinājumi izskatās tīri OK.

 

Kas vispār Latvijā ir pieejams no stiprinājumu sistēmām/brendiem?

* "novotegra" - BayWa r.e. kā mātes kompānija un arī kā izplatītājs Latvijā; tos pašus tirgo arī tādi giganti kā ledakcijas un depo

* "enerack" - nopērkami saulesparki.lv

* "baks" - tirgo ntg.lv (nav ne jausmas, ir uz vietas vai "piegādātāja noliktavā")

 

Varbūt kāds no šejieniešiem ir salīdzinājis?

[binary]

Kas attiecas uz to manu sākotnējo jautājumu (par teorētisko iespēju pārsniegt pieļaujamo Voc īpaši aukstā laikā) - uzzvanīju sencim, mazliet "pabrainstormojām", kā risinājums - monitorēt āra temperatūru un īpaši aukstā laikā atvienot paneļus. Bet nu nevis "manuāli", bet to automatizēt. Būs OK.

[ridao]

Pirms 48 minūtēm , binary teica:

Pārējie ar savām cenām jūtami atpaliek

Tā ir. Bet tas jau atkarīgs, no tā kādus paneļus un invertorus kurš liek. Un otra lieta- es baidos, ka tie pārējie var pēc pāris gadiem pazust kā nebijuši ar visām garantijām.

[mickys]

pirms 2 stundām , binary teica:

monitorēt āra temperatūru un īpaši aukstā laikā atvienot paneļus

jo dziļāk mežā, jo vairāk koku 🥴

 

Tad jau monitorē tiešā veidā paneļu voltāžu un norubī, kad pārsniedz 799V.

Tikai tagad atrodi, kurš relejs var automātiski atvienot 800VDC.

[binary]

Pirms 12 minūtēm , mickys teica:

Tad jau monitorē tiešā veidā paneļu voltāžu un norubī, kad pārsniedz 799V.

Arī variants, tik nav ne jausmas, cik ātri ideālajos apstākļos tas spriegums varētu uzlekt. Ja momentāli, tad relejs var nepaspēt nostrādāt (pieņemot, ka invertoram nav aizsardzības un pat īslaicīgs >800V ir nāvējošs). Ja lēni (sekundes, minūtes), tad nav problēmu. Releja vietā gan jau var likt arī kaut kādu slodzi. Cik sapratu, slodzi "pieslēgt" var momentāli.

 

Lai nu kā, varianti ir - ja būs problēmas, tad tādas, ko var salīdzinoši viegli atrisināt. Tālāk jau jāliek vien 13+14 un jāskatās uz vietas, kā Voc ziemā uzvedīsies.

[Jurkins]

Bik neizprotu... kādēļ, ja paneļi ir pievienoti invertoram, uz šiem būtu jābūt "output circuit voltage"?

[binary]

Pirms 10 minūtēm , Jurkins teica:

Bik neizprotu... kādēļ, ja paneļi ir pievienoti invertoram, uz šiem būtu jābūt "output circuit voltage"?

Un kāpēc ne?

 

pirms 19 stundām , Jurkins teica:

Vai tas ir korekti? Bez diodes? Kā tas strādā? Jo sprieguma avotus nedrīkst (nav vēlams) vienot paralēli.

Starp citu, parasti saules paneļus dēvē par strāvas avotiem, nevis par sprieguma avotiem, lai gan kaut kur kaut kam tajos paneļos esot kā viena, tā otra īpatnības. Man gan īsti nav saprašanas, ko viens un otrs nozīmē

 

Cik no ārzemju resursi sapratu, tad agros ziemas rītos tie paneļi nespēj saražot gana daudz strāvas, lai invertors varētu sākt viņus slogot, bet sprieguma celšanai apgaismojuma pietiek. Tad nu arī sanāk, ka no paneļu viedokļa ir "open circuit". Bet nu saprotams, ka jāpieņem - tie komentāri ārzemju resursos ir apmēram tādā pat līmenī kā šeit, "viena tante teica"

[binary]

6.09.2023. , 13:53, dzincha teica:

jāatrod sakarīga firma un viss jānokārto

Laikam sanāca. Sarunājām, ka nopirkšu visu, izņemot kabeļus un konnektorus, par pārējo viņi parūpēsies.

Konkrētajam invertoram esot aizsardzība, esot testējuši - līdz ko padod virs 800V, tā uzreiz izmet kļūdu un atslēdz paneļus.

Tālāk jāatrod, kur konkrēto inverteri nopirkt, un jāsazinās ar to bateriju džeku. Izrādās, "nosacīti kaimiņš", varbūt pat varēs aizbraukt ciemos.

[Raimonds1]

5.09.2023. , 14:31, jacobs teica:

Forumā, protams, pietiek pieredzējušu biedru, bet mans draugs patstāvīgi paneļus slogo vēl ar nelielu virknes slēguma TEN jaudu, ievietotus karstā ūdens 200l boilerī.

šādi to pārlieku lielā sprieguma jautājumu jau arī var atrisināt

diskusijas par sprieguma kritumu slogotam, Saules panelim

https://electronics.stackexchange.com/questions/531556/solar-panel-voltage-drops-when-connected-to-load

 

[Raimonds1]

https://community.victronenergy.com/questions/24699/solar-output-voltage-drop-under-load-smartsolar-75.html

 

pārvade

https://www.delfi.lv/campus/raksti/risinajumu-zemes-energetikas-problemam-mekles-36-000-kilometru-augstuma?id=54184784

Labots Septembris 14, 2023 - Raimonds1