Jump to content

Parunāsim par vēja un saules satacijām, to ietekmi uz energosistēmu.


Dundurs
 Share

Recommended Posts

versatile
Pirms 5 minūtēm , Daiļais teica:

Labi, nesildi pa lēto, bet vismaz neļauj tam sildīt ūdeni

Un neiet dušā pēc garas, fiziska darba dienas, jo redz, pa dienu bija dārga elektrība? Es nez.

Tāpat jau visvairāk enerģijas aiziet tieši uzsildīšanai, ne temp uzturēšanai - pa lēto uzsildi, tad, kamēr dārgi, ūdens padziest, tad atkal silda - liekas kaut kā neekonomiski.

Labots - versatile
Link to comment
Share on other sites

Daiļais

Es nesaku, ka nav jāmazgājas. Kaut kādus vērā ņemamus ietaupījumus var sākt sagaidīt pie lieliem ikmēneša patēriņiem. Ja mēnesī tērē mazāk par 250-300 kWh, tad, neko daudz neietaupīsi.

 

image.png.c4e177301298c5039f1f040a6e8e62ba.png

Link to comment
Share on other sites

@versatile vai tu boileri speciāli sildi pāris stundas pirms iešanas dušā?
Ja neesi naktssargs, tad jau šobrīd, atnākot no darba piemēram 18.00 un uzreiz ieejot dušā, boileris uzreiz sāks sildīt. Tātad, līdz nākamajai dienai tās būs gandrīz 24h, kuru laikā, visticamāk, kādu reizi ieslēgsies temperatūras uzturēšanai.
Pielāgojot sildīšanas laiku, kad vidēji lētākā elektrība naktī no komforta neko nezaudēsi, bet sildīsi boileri pie lētās enerģijas un uzturēšanai patērēs mazāk, jo laika periods būs īsāks.

Ir kam 5000 nav nauda ir kam 5, joprojām ir... katram savs patēriņš, finanšu situācija un filozofija. Ja nekāda pamatoju neredz, tad nevajag mocīties :D

Labots - maize
Link to comment
Share on other sites

tas pie nosacījuma, ja esi viens. a ko darīt, ja ir vēl kādi 5 gab. mājās, kam arī vajag silto ūdeni tad, kad viņiem to vajag?

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Daiļais
Pirms 3 minūtēm , maize teica:

vidēji lētākā elektrība naktī

pēdējā laikā ir tendence, ka lētāka ir dienā

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Pirms 3 minūtēm , uldise teica:

tas pie nosacījuma, ja esi viens. a ko darīt, ja ir vēl kādi 5 gab. mājās, kam arī vajag silto ūdeni tad, kad viņiem to vajag?

Viens iet dušā no rīta un vakarā, otrs naktī, trešais reizi mēnesī? :D

Ja "dārgajā" laikā iztērē vairāk kā "lētajā" spēj uzsildīt, tad boileris par mazu šādām darbībām.

Link to comment
Share on other sites

Daiļais
Pirms 10 minūtēm , uldise teica:

tas pie nosacījuma, ja esi viens. a ko darīt, ja ir vēl kādi 5 gab. mājās, kam arī vajag silto ūdeni tad, kad viņiem to vajag?

 

siltā ūdens taloni ir atrisinājums

Link to comment
Share on other sites

Pirms 7 minūtēm , maize teica:

Ja "dārgajā" laikā iztērē vairāk kā "lētajā" spēj uzsildīt, tad boileris par mazu šādām darbībām.

ā, tad man vēl boileris jāmaina? šobrīd uz 5cilv. ir 125l. protams, ka visi 5 jau tagad pēc kārtas mazgāties nevar. 

Link to comment
Share on other sites

Nemaz talonus nevajag :) Boileris par mazu, kā redzams, veiksmīgi samenedžē laikus visas diennakts garumā, lai tiktu pie siltas dušas ;) Un reizē var veiksmīgi ietaupīt, ja negribas aukstā dušā ilgstoši uzturēties. 

Nomainot uz 20litrīgu, vēl ekonomiskāk sanāktu :D

 

Link to comment
Share on other sites

Nu es kā slinks un konservatīvs pensionārs ne Rīgā privātmājā, ne laukos Piebalgā vēl nekādus enerģijas ķērājus neesmu uzlicis un pieturos pie sava fiksētā Elektrum patēŗiņa tarifa (līdz novembrim vēl 8 cnt/kWh). Kaut kā šķiet, ka uzliekot saulesbaterijas pagaidām diži ietaupīt neizdosies.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 14 minūtēm , maize teica:

veiksmīgi samenedžē laikus visas diennakts garumā, lai tiktu pie siltas dušas ;)

Jāpasaka šito kaimiņiem, kad nākamo reizi redzēšu, ka viņi visi kopīgi kaut kur skrien (un gan jau visi reizē sasvīduši nonāk mājās).

 

Pirms 47 minūtēm , versatile teica:

Tāpat jau visvairāk enerģijas aiziet tieši uzsildīšanai, ne temp uzturēšanai - pa lēto uzsildi, tad, kamēr dārgi, ūdens padziest, tad atkal silda - liekas kaut kā neekonomiski.

Ar manām fizikas (ne)zināšanām šādu loģiku nu nekādi nesanāk izskaidrot…

 

Man liekas, ka ir otrādi - 1 kWh siltuma ir 1 kWh siltuma, neatkarīgi no tā, vai tā tiek iztērēta sildīšanai vai temperatūras uzturēšanai, toties "temperatūras uzturēšana" nozīmē, ka ilgstoši ir lielāka temperatūras starpība starp ūdeni un apkārtējo vidi, kas veicina straujāku ūdens atdzišanu (t.i., vairāk kWh aizied zudumos), tātad ekonomiskāk sanāk pēc iespējas īsāku laiku uzturēt augstu ūdens temperatūru. Ne velti cilvēki apgalvo, ka caurplūdes sildītāji esot ekonomiskāki…

Link to comment
Share on other sites

Pirms 6 minūtēm , binary teica:

Ne velti cilvēki apgalvo, ka caurplūdes sildītāji esot ekonomiskāki…

Taisnība, ja boileris ir vāji siltumizolēts. BET, caurplūdes sildītājam ir jābūt ar lielu judu, lai spētu ūdeni uzsildīt. fiziķi varētu izrēķināt, cik kW sildītājam jābūt, lai no +5 C uzsildītu uz +38 C pie attiecīga patēriņa l/h. man slinkums. Izrādīsies, ka vajadzīgs gana jaudīgs pieslēgums (kias ne visiem ir piejams). Praksē laukos pataustot boileri no ārpuses, jūtu knapi remdenu, tāpēc pieņemu, ka siltuma zudumi ir ļoti mazi. Bet nu tā visa ir matu skaldīšana (centu pi***na).

Link to comment
Share on other sites

AndrisBB
1 stundu atpakaļ, versatile teica:

Nu nespēju es atrast loģiku tagad investēties 8-10k, lai 10 gados varbūt ko atpelnītu

Tas jau atkarīgs no elektrības cenas, ja elektrība pa 10c/kwh, tad jau ieguvums nav nekāds dižais, bet ja kā man 0.40c/kWh, tad jau lādējot elektroauto, braukšana faktiski par velti.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 9 minūtēm , Insekc teica:

Taisnība, ja boileris ir vāji siltumizolēts. (..) Praksē laukos pataustot boileri no ārpuses, jūtu knapi remdenu, tāpēc pieņemu, ka siltuma zudumi ir ļoti mazi. Bet nu tā visa ir matu skaldīšana (centu pi***na).

Man boilera augšējā daļa ir nepatīkami silta. IR termometrs, šķiet, kādus 35 grādus rādīja, turklāt ne jau tad, kad telpā ir >25 grādi. Apakšējā daļa uz tausti ir krietni vēsāka. Cik no tām boilera iztērētajām 250 kWh mēnesī aiziet zudumos - nav ne jausmas.

Link to comment
Share on other sites

Re kur mana boilera divu dienu dinamika - var redzēt, ka naktīts, kad neko netērē, nekas arī netiek tērēts siltuma uzturēšanai.. tā kā viss atkarīgs no konkrētā eksemplāra un viņa spēju turēt siltumu.

image.thumb.png.b0ae99d784766af260fa4f51ea17247b.png

Link to comment
Share on other sites

Pirms 3 minūtēm , binary teica:

Cik no tām boilera iztērētajām 250 kWh mēnesī aiziet zudumos - nav ne jausmas.

Parasti ir norādīts boilera specenē, kādas 0.5-1kWh diennaktī varētu būt. Zudumi nosacīti - paliek turpat un silda telpu.

Starp citu ir arī veidi kā atgūt siltumu no kanalizācijas :D

Bet kā saka vietējie efektologi vienkāršāk iemest kādu lieku pagali krāsnī 😆

Link to comment
Share on other sites

_dunduks_
Pirms 39 minūtēm , Insekc teica:

pieturos pie sava fiksētā Elektrum patēŗiņa tarifa (līdz novembrim vēl 8 cnt/kWh)

Pilnīgs kosmoss šādos apstākļos! Pie tādas fiksētās cenas centu mīlēšana, protams, nav aktuāla.
Bet ja elektrums uz gadu nosaka fiksēto 0,42 eur/kwh (ar pvn un bez visām pārvadēm un jaudām), tad gan ir jāmeklē varianti.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 6 minūtēm , maize teica:

Parasti ir norādīts boilera specenē, kādas 0.5-1kWh diennaktī varētu būt. Zudumi nosacīti - paliek turpat un silda telpu.

Starp citu ir arī veidi kā atgūt siltumu no kanalizācijas :D

Bet kā saka vietējie efektologi vienkāršāk iemest kādu lieku pagali krāsnī 😆

Aiz loga +30°C, cilvēki sēž zem kondiškām, bet tu domā, kā piesildīt telpu? :D

 

Link to comment
Share on other sites

versatile
1 stundu atpakaļ, maize teica:

Ir kam 5000 nav nauda ir kam 5, joprojām ir... katram savs patēriņš, finanšu situācija un filozofija. Ja nekāda pamatoju neredz, tad nevajag mocīties

Vot es jau tieši par to! Visi tie paneļi, invertori, gudrās mājas, par ekstra pieslēguma jaudu paneļiem nerunājot, maksā tomēr diezgan iespaidīgu ciparu. Un, ja elektrību neizmanto auto/telpu apkurei, tad es nespēju ieraudzīt atmaksāšanos, sevišķi, ja ja tāpat zināms, ka elektronikas komponentes arī nav mūžīgas un vēl citi riski, kas nāk klāt.

 

Bet, ja lietotājs ir samurajs, kam eksistē tikai ceļš, tad viss skaidrs un aplaudējam.

  • Patīk 1
  • Haha 1
Link to comment
Share on other sites

Pirms 47 minūtēm , Insekc teica:

fiksētā Elektrum patēŗiņa tarifa (līdz novembrim vēl 8 cnt/kWh)

Kur tādus fiksētos tarifus var dabūt?

Link to comment
Share on other sites

versatile
Pirms 10 minūtēm , _dunduks_ teica:

jāmeklē varianti

Nu, pirms speciālā kapeiku vazelīna meklēšanas, es sāktu ar piegādātāju aptauju. Cipars gan krimināls.

Labots - versatile
Link to comment
Share on other sites

Pirms 4 minūtēm , binary teica:

Aiz loga +30°C, cilvēki sēž zem kondiškām, bet tu domā, kā piesildīt telpu? :D

Ātri aizmirstas, ka apkures sezona 200+ dienas gadā :D

  • Haha 1
Link to comment
Share on other sites

Atkarīgs no reģiona, turklāt jau 2019. gadā apkures sezonu saīsināja. Vislielākais samazinājums - Kolkā (no 200 uz 178), tālāk seko Rīga (192 -> 171), Bauska (195 -> 178) u.c. Bet nu tas tā, matu skaldīšana :)

Bet par to, ka tie zudumi nosacīti - tas tikai tiem, kas ar elektriskajiem sildītājiem silda. Pat siltumsūknis ir 5x efektīvāks par tiem "nosacītajiem zudumiem", nemaz nerunājot par "bezmaksas pagali no sava meža" :)

Labots - binary
Link to comment
Share on other sites

Pirms 37 minūtēm , uldise teica:

vēsturisks tarifs. man arī ir 8 centi, uz diviem gadiem, kas beigsies jau augustā.

Mani ~12,4 beigsies ap jauno gadu.. Tie, kuriem 2-gadnieks noslēgts pirms kara, tiem vēl daudz maz OK. Kad slēdzu, tas cipars man nemaz nelikās salds, bet pie citiem nebija diži labāk, tāpēc paliku, kur biju, pie TET.

Link to comment
Share on other sites

pirms 2 stundām , _dunduks_ teica:


Bet ja elektrums uz gadu nosaka fiksēto 0,42 eur/kwh (ar pvn un bez visām pārvadēm un jaudām), tad gan ir jāmeklē varianti.

Enefit saka, ka slēdzot līgumu uz 6 mēn. ir 0.152 EUR/kWh

Link to comment
Share on other sites

Pirms 37 minūtēm , Insekc teica:

Enefit saka, ka slēdzot līgumu uz 6 mēn. ir 0.152 EUR/kWh

 

Ah, man veljoprojām Elektrum 'ne'izdevīgais 18.42.

Kautkā neceļās pāriet, bet 0.15 nebūtu slikti prieķš 2-3 menešiem ziemā kad man pietrūkst saules nodotā

Labots - Laxe
Link to comment
Share on other sites

pirms 5 stundām , versatile teica:

Tas pats ar paneļiem. Nu nespēju es atrast loģiku tagad investēties 8-10k, lai 10 gados varbūt ko atpelnītu

 Pēc savas pieredzes, un šī brīža cenām, tas pasākums pārredzamā nākotnē atmaksāties tikai pie nopietniem patēriņiem (apkure ar siltumsūkni), paša darbs uzstādīšanā + valsts atbalsts. 

Sev atmaksāšanos rēķinu ņemot vērā gāzes cenas (salīdzinot, ja būtu turpinājis kurināt ar gāzi), kā jau iepriekš aprakstīju, tad man tas pasākums - 11kW paneļi + siltumsūknis - valsts atbalsts, sanāca uz 8500Eur. Gudrā ekseli rēķinot, un ņemot vērā to ka sadales cena manā gadījumā pieaugs no 0,05 uz 0,07 un šī bŗiža gāzes cenu ap 0,08 centi, pa nullēm man būs vēl pēc kādi 4-5 gadi. 

Ja visu man taisītu firma, nekas tur pārredzamā nākotnē neatmaksājas... gadi 15 vismaz jārēķina pie šī brīža elektrības cenas.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

1 stundu atpakaļ, saf teica:

Sev atmaksāšanos rēķinu ņemot vērā gāzes cenas

Man gāzes pievilkšana gan jau izmaksātu miljonus.

 

1 stundu atpakaļ, saf teica:

gadi 15 vismaz jārēķina pie šī brīža elektrības cenas.

Pēdējos gados elektrības cena pirmajā pusgadā ir bijusi reizes 2 zemāka nekā otrajā pusgadā.

Labots - binary
Link to comment
Share on other sites

18.06.2023. , 13:18, Laxe teica:

un 860kWh stundas ukrātas ziemai no Maija saulītes vien.

Pirms rēķināt bilanci jāatceras ka uz neto sistēmu ka tā strādās ilgtermiņā 1:1 baigi paļauties nevajadzētu, kādam jau tā cenas starpība starp nodoto un saņemto ir jānosedz. Ja nodod kad cena ir 10 centi, bet paņem atpakaļ kad tā maksā 40 un vairāk,kā šajā ziemā, augot apgrozījumam šāda "uzglabāšana" nespēs pastāvēt. Labākajā gadījumā jārēķinās uz to ka norēķini būs nevis kWh, bet eiro, kad nodoto/saņemto uzskaita pēc tā brīža "kursa" naudā.

Link to comment
Share on other sites

Jā, protams. Jau tagad regulējumā ir iestrādāts, ka ST ir tiesības piemērot maksu par neto sistēmas administrēšanu, bet ņemot verā ka tikko paaugstināja tarifu, diez vai tuvākā gada laikā atļausies ieviest maksu. Zaļajā enerģija tagad ir topā, tā ka kādu gadu domāju vēl neko neieviesīs, lai mazāks tracis.

Bet nodot par biržas cenu jau arī tagad teorētiski var, jo arī tas ir jau regulējumā, saucas "Netto norēķinu sistēma" (esošā ir neto uzskaites sistēma), bet te tirgotāji vēl nav izpildījuši mājas darbu, jo no tirgotāju puses jābūt pakalpojumam uzpirk saražoto no mājsaimniecībām. Es tādu piedāvājumu vēl ne no viena neredzu.

Jāatzīmē, ka pāriet uz neto norēķinu sistēmu var, bet atpakaļ uz neto uzskaites sistēmu vairs pāriet nevarēs.

Labots - saf
Link to comment
Share on other sites

pirms 1 stundas , hehe teica:

Labākajā gadījumā jārēķinās uz to ka norēķini būs nevis kWh, bet eiro, kad nodoto/saņemto uzskaita pēc tā brīža "kursa" naudā.

Tad jau sanāk, ka ar 6000-8000 kWh gada patēriņu jāliek nevis 8 kW sistēmu, bet visus 11.1 kW?

Link to comment
Share on other sites

Kāpēc 11.1?

Jo vairāk ar sauli tiek saražots, jo lielāks kļūst elektrības piedāvājums un saulainajā laikā elektrība kļūst lēta, reāli jau to neviens neuzglabā, bet pārdod tajā pašā brīdī cik nu tā tirgū maksā. Pie esošās 1:1 kWh sistēmas tā kļūst tikai jocīgāka, jo atpakaļ jāatdod kaut kad, kad saule neražo, ziemā. Lai atdotu tā ir jānopērk, arī par tik cik tā maksā jau šajā brīdī no jau no cita, ne-saules ražotāja. Elektrības cenas nepārtraukti mainās un rodas starpības naudā kas kādam ir jāsedz. Ja no-saules ražotājs aizdod 1kWh kad tas maksā 10 centi, bet atpakaļ paņem kad tas maksā (mēs nezinām nākotnes cenas) pieņemsim 20 centi rodas 10 centu iztrūkums.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Pirms 34 minūtēm , hehe teica:

Kāpēc 11.1?

Cik tad?

Link to comment
Share on other sites

kompresors

Man ir neto uzskaites sistēma. Gada patēriņš ap 10000kwh. Domāju, ka ar savu 11,1 kw saules paneļu sistēmu varēšu nosegt visu patēriņu. Gada griezumā vēl nevaru spriest. Gads nav pagājis. Tas gada cikls laikam būtu jāņem 1.marts - 1.marts. Vienīgi šogad martā saražotais nenosedza patēriņu, jo darbojās apkure (siltumsūknis). Stulbi, ka to mēnesi pārcēla.

Šadā gadījumā (neto uzkrājuma, patēriņa sistēma) man ir pilnīgi vienalga, cik tirgū maksā elektrība... To martu var pieciest.

Būtu interesanti saskaitīt naudiņas (neto norēķinu sistēma). Man saules paneļu enerģijas uzskaites sistēma uzskaita saražoto enerģiju pa stundām. Būtu interesanti to sasaistīt ar biržas cenu un paskatīties, kas notiek, kāda kopējā aina veidojas, tikai nezinu, kā to var izdarīt. Varbūt ir kāds rīks (programma), kas to dara, neesmu uz tādu uzdūries, neesmu arī programmētājs, lai pats to uztaisītu. 

Šogad no 1.marta patērētā enerģija ir 2526kwh. Ja nebūtu paneļu, man tas maksātu 525 EUR (ieskaitot sadali, maksu par pieslēgumu, apkalpopšanu), ar paneļiem 174 EUR - ietaupījums 351 EUR. Uzmetu ekselī tabulu. Neto uzkrājums uz jūnija sākumu 1960kwh.

  • Patīk 1
  • Atbalstu 1
Link to comment
Share on other sites

Pirms 26 minūtēm , binary teica:

Cik tad?

Es nezinu, es par ko citu. Kam paneļi ir, tiem ir. Mans teksts ir priekš tiem kam nav, bet lasot šeit par kWh uzkrājumiem domā. Ka tirgus ekonomikā esošā neto sistēma nevar pastāvēt mūžīgi, un šis kWh uzkrājums kā kWh aprēķiniem nebūtu jāņem vērā. 

Link to comment
Share on other sites

Binary pareizi jautā, ja jau ražot var tikai vasarā, kad cena lētāka, tad jāražo tik, lai pa biržas cenu iekrātu pietiekami eur priekš tā, lai ziemā, par ziemas cenām iepirktu atpakaļ. Te tik jārēķna un jāzīlē, cik liela būs tā cenu svārstība. Otra lieta, ja grib vēl paspēt uz valsts atbalstu, jāņem vērā, ka atbalstam drīkst likt inventoru (vai ST atļauto ražošanas jaudu) ar jaudu kas ir puse no esošā pieslēguma jaudas.

 Un mājsaimniecību saules paneļu jaudas ir nenozīmīgas lai ietekmētu tirgus cenu.

Man sistēma rēķina arī eur, ja būtu saražotais pardots pa biržas cenu, ielikšu vēlak ciparus.

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Valdība tagad prātuļo, ka valsts iedzīvotāji bankās tur miljardus un nelaiž apgozībā. Mēģina tirgot valsts obligācijas, par kādiem 100 miljoniem laikam ir iztirgojuši.

 

Publiski-privātā partnerība Saules enerģijas ražošanā, kad fiziski tie Saules paneļi atrodas pie Aizkraukles vai Rīgas lielajām pārvades līnijām, bet nopirkuši tos 5 vai 10 kilovatus Saules paneļu ir cilvēki gan lauku mājās, gan dzīvokļos un par to piedalās saražotās enerģijas pārdalē. Tas būtu labi!

https://www.ast.lv/lv/content/situacija-energosistema

Atjaunots: 20/06/2023 08:06:01
Situācija Latvijas energosistēmā
755 Patēriņš MW
562 Ģenerācija MW
-193 Saldo MW
-4 Hidroģenerācija MW
532 Termoģenerācija MW
0 Vēja ģenerācija MW
30 Mazās stacijas (<10MW) MW
Link to comment
Share on other sites

1 stundu atpakaļ, saf teica:

jāņem vērā, ka atbalstam drīkst likt inventoru (vai ST atļauto ražošanas jaudu) ar jaudu kas ir puse no esošā pieslēguma jaudas.

Rīt stājas spēkā grozījumi MK noteikumos ar kuriem tiek svītrots punkts par šo prasību

https://likumi.lv/ta/id/342819

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Tā jau loģiski, jo vairāk saražo, jo vairāk uzkrāts, bet tās ir arī lielākas investīcijas, rēķina jau to vai tās summā atmaksājas.

1 stundu atpakaļ, saf teica:

Un mājsaimniecību saules paneļu jaudas ir nenozīmīgas lai ietekmētu tirgus cenu.

Latvija kopumā nav nozīmīgākais ietekmētājs. Ir tas ar sauli saistīts vai nav, es nezinu, bet skatoties nordpool viszemākā cena jau ilgstoši izskatās ir tieši saulainajā laikā, nevis kā līdz šim pierasts, naktī. Ja ražotājs ar sauli dienā saražotu savu diennakts patēriņu un patēriņš būtu vienāds visu diennakti tad sistēmai tie ir zaudējumi, kas kādam ir jāsedz, ST, valstij, beigu beigās tie ir visi patērētāji solidāri kopā, caur elektrības rēķinu, caur preču cenām veikalā.

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...