Jump to content

Kroņvīruss


Raimonds1
 Share

Recommended Posts

Pirms 15 minūtēm , Jurkins teica:

Nesaprotu, kāda velna pēc pieirst trubu ar tādām aplikācijām. Publiski smējos par tiem, kuri to sū instalēja.

Cik sapratu, tad *tā* aplikācija bija (ir) nepieciešama, lai drīkstētu ieiet frizētavā. Analogā "uzraksti savu vārdu, uzvārdu, telefona numuru, frizētavas apmeklēšanas datumu un laiku" varianta digitālais aizvietotājs.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 11 minūtēm , versatile teica:

Terms and kondicioniris ir ierakstīts, ka viņi drīkst nodot likumsargiem

Parādi man kaut vienu Terms and Conditions ar tādu nosacījumu.

Pirms 9 minūtēm , AndrisBB teica:

Varbūt tuyr bij rakstīts kas dos trešajām pusēm, plus ja dati nav tieši sasaistāmi ar tevi kā indivīdu, tas es varu darīt ar tiem datiem ko vēlos un dot kam gribu.

Bet varbūt nebija rakstīts, varbūt paņem un izlasi, lai nebūtu jāraksta "varbūt"? Ja datus nevar sasistīt ar manu personību, tad tie nav peresonas dati un, teorētiski, uzņēmums ar šiem datiem var darīt visu, kas viņam ienāk prātā.

Labots - ruukjis
Link to comment
Share on other sites

Lai vispār būtu par tēmu un sapratu kas "sensacionāls" notika tad īsumā:

Viens čalis pakrita krogā un pēc pāris dienām nomira. Policija izmantoja datus, lai sadzītu rokā lieciniekus. 

 

Notika principā "gribējām kā labāk, sanāca slikti" cilvēcīga situācija. 

 

Jo normālā gadījumā visi dati ir šifrēti un pati izstrādātājkompānija nemaz neredz tos datus. Dati atšifrējas tikai ja sakrīt vairāki faktori - kāds ir dabūjis kovid un savas kkādas šifra atslēgas ievada veselības departamenta cilvēki un vietas (restorāna, kroga utt) īpašnieks, kur tas notika, joir pienākums sazināties ar tiem, kas bijuši tur. Tika nosimulēta kovid trauksme un labu gribēdami, tika piekrists nodot tos datus. 

 

Rezultātā skandāls. Prokuratūra pikta, izstrādātjkompānija pikta un datu aizsardzības cilvēki pikti. 

Link to comment
Share on other sites

versatile

Svarīgs ir konteksts.

Ja labs cilvēku, kurš pālī, bez tiesībām uz gājēju pārejas pie sarkanā signāla nobrauc 8gadīgu bērnu, atrastu, pārkāpjot jebkurus gdpr un terms and conditions - man nebūtu ne mazāko iebildumu.
Ja to covid appu izmantotu, lai pirms vēlēšanām segmentētu datus par cilvēkiem, kas ierodas uz citu partiju "tikšaās reizēm ar vēlētājiem", lai viņiem fiesītī pēc tam spiestu citu reklāmu - pakārt tos labs cilvēkus, tā nedrīkst.

  • Patīk 1
  • Atbalstu 2
Link to comment
Share on other sites

Pirms 8 minūtēm , Artanis teica:

tomēr

 

Stāsts no policijas iekšienes. Policijas darbiniekiem ir pieeja datubāzei ar personas dzimšanas datiem un deklarētajām dzīvesvietām. Apmēram 10 gadus atpakaļ tika ieviests laika/personas zīmogs par datubāzes ieraksta apmeklējumu. Līdz tam visu līmeņu darbinieki šad un tad mēdza palūrēt - kurš par bijušo brūti, kurš lasīja infu koruptīvos nolūkos. Pēc šī laika/personas zīmoga ieviešanas reālais ierakstu apmeklējums samazinājās par 95%, jo visi sāka raustīties, lai neizmet no darba un pēc gdpr arī neuzkarina kriminālu. Tb, mūslaikos, tikai konkrētu lietu ietvaros, piedevām tikai tie, kas ar šīm lietām strādā, slēdzas klāt datubāzēm. Riski esot pārāk lieli, jo gana plašam lokam ir redzami šie zīmogi, arī iekšējai kontrolei.

 

Rezultātā tāds secinājums parkā uz soliņa: ja vien tas nav SAB, DP vai KNAB, tad rutīnas kārtībā neviens personas datiem klāt neķersies. Tikai tad, ja vajadzēs ļoti, ļoti, un policijas darbinieks būs ar mieru riskēt ar savu amatu, tad ir iespēja kaut kādai datu noplūdei.

  • Patīk 2
  • Atbalstu 2
Link to comment
Share on other sites

Tāpēc arī arvien biežāk sāk prasīt izziņas par sodāmību. Agrāk katram, piemēram, banku drošiības dienestos, bija kāds pazīstams policijā, kurš vienkārši palūrēja bāzē.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Pirms 8 minūtēm , msp teica:

Tikai tad, ja vajadzēs ļoti, ļoti, un policijas darbinieks būs ar mieru riskēt ar savu amatu, tad ir iespēja kaut kādai datu noplūdei.

Ja pie tevis, kā parasta ierindas darbinieka, pienāks Ruks un teiks: "Sameklē man lūdzu datus par Aivaru Lembergu"? Ko tu darīsi? Teiksi viņam: "Pulkveža kungs, atsūtiet man e-pastu ar oficialu pieprasījumu!"... Šajā brīdi domājošam cilvēkam būs skaidrs, ka alternatīvas ir divas - atlikušo dzīvi dežūrēt krustojumos ar zizli un vāķīt bomžus, vai cerēt, ka nedabūsi krimināl lietu.

 

Link to comment
Share on other sites

Jau labi sen tā nav. Un Ruks patiesībā ir ļoti sakarīgs cilvēks, ir bijis vienā projektā ar viņu jāstrādā.

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Pirms 18 minūtēm , ruukjis teica:

Šajā brīdi domājošam cilvēkam būs skaidrs, ka alternatīvas ir divas

Nu gan. Un ja ruks teiks - lec ugunī...

 

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Pirms 1 minūtes , vvv teica:

Nu gan. Un ja ruks teiks - lec ugunī

Tas pats - tev tik un tā paliek alternatīva nepakļauties pavēlei.

Tas nemaina konceptu, ka TEORĒTISKI augstāk stāvoša amatpersona var kādu sev pakļauto pamest zem tanka, iegūt sev interesējošo informāciju un mazgāt rokas nevainībā.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Pirms 20 minūtēm , ruukjis teica:

ka TEORĒTISKI

Teorētiski ir variants pasūdzēties žurnālistiem. Viņiem tādas tēmas patīk.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Pavēļu izpildītājiem - pavēļu izpildītāju liktenis.

  • Patīk 2
  • Haha 1
  • Kādas šausmas! 3
Link to comment
Share on other sites

alusbundza
1 stundu atpakaļ, msp teica:

un policijas darbinieks būs ar mieru riskēt ar savu amatu

un var taču ļoti labi samaksāt (piemēram par politiķiem), ka amata zaudējums neko nenozīmē, jo turpmāk nebūs jāstrādā

Link to comment
Share on other sites

pirms 1 stundas , ruukjis teica:

Šajā brīdi domājošam cilvēkam būs skaidrs, ka alternatīvas ir divas - atlikušo dzīvi dežūrēt krustojumos ar zizli un vāķīt bomžus, vai cerēt, ka nedabūsi krimināl lietu.

 

Pilnīgas muļķības. Šajā gadījumā Ruks riskētu ļoti, ļoti ieņemt šampanieša pudeles korķa stāvokli, ja ierindas darbinieks šo nopludinātu. Lielās organizācijās ir lielas intrigas.

 

Tas gan neizslēdz, ka ir daudzi ahterī līdēji [piedevām bez šķidrajām ziepēm], kas zemu pieliektu muguriņu noklačos augstākam rangam visu, kas vajadzīgs.

Pirms 36 minūtēm , alusbundza teica:

un var taču ļoti labi samaksāt

 

Cik ļoti labi? 2 gadu algu? 5 gadu algu?

Domā, ka par baltajām kapeikām mūsdienās kāds gatavs mesties uz ambrazūras?

  • Atbalstu 2
Link to comment
Share on other sites

Pirms 2 minūtēm , msp teica:

Pilnīgas muļķības. Šajā gadījumā Ruks riskētu ļoti, ļoti ieņemt šampanieša pudeles korķa stāvokli, ja ierindas darbinieks šo nopludinātu.

Nu nezinu gan - tik pat labi darbinieks var melot, tad ko? Arī Ruks riskētu ar savu amatu?

 

Link to comment
Share on other sites

Pirms 49 minūtēm , ruukjis teica:

Nu nezinu gan - tik pat labi darbinieks var melot, tad ko?

Tad neko. Tad atliek nobirdināt asariņu par visiem pie Ruka strādājošajiem. Kā viņus visus Ruks var čakarēt...

:sarkasms:

  • Haha 2
Link to comment
Share on other sites

Tiesību aizsardzības iestādes ir ļoti strikti noteikta kārtība datu ieguvei, apstrādei, pieprasīšanai utt. Nedzīvojam mēs ne 90.jos, ne 2000.os. 

 

Tāpat arī šo iestāžu darbību nosaka pietiekoši daudz normatīvo aktu. Palasot komentārus šausmas no tumsonības.

2022.01.14. , 13:48, vvv teica:

Nu gan. Un ja ruks teiks - lec ugunī...

 

ko mēs ar "uguni" saprotam un kādā kontekstā "teiks"

 

99% gadījumu pats arī leks.

  • Patīk 4
Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Cilvēkus pilnīgi reāli daudz drošāk un labāk  var čakarēt ar subkrimināliem paņēmieniem, - baumām, sakritībām, nejaušām visādu izmantojumu radiovadāmu ļautiņu "informēšanām" vai kūdīšanām. Tad nu objekts kādā brīdī konstatē, ka labi iesāktie darbiņi un cilvēku kontakti vairs nedarbojas kā agrāk un pats sāk kļūdities. tikpat labi var izmantot tuviniekus.

ZERSETZUNG , PALASIET

----------------

Te nedaudz zinātnes, tā, iztēlei par vīrusiem un evolūciju

 

https://newsroom.uw.edu/news/genes-‘fossil’-virus-human-dna-found-be-active

https://www.cshl.edu/the-non-human-living-inside-of-you/

Cilvēka genomā ir miljardiem informācijas un aptuveni 22 000 gēnu, taču ne viss, stingri ņemot, ir cilvēks. Astoņus procentus mūsu DNS veido seno vīrusu paliekas, bet vēl 40 procentus veido atkārtotas ģenētisko burtu virknes, kurām arī tiek uzskatīts, ka tām ir vīrusu izcelsme. Šie plašie vīrusu reģioni ir daudz vairāk nekā evolūcijas relikvijas: tie var būt cieši saistīti ar plašu slimību klāstu, tostarp multiplo sklerozi, hemofiliju un amiotrofisko laterālo sklerozi (ALS), kā arī noteiktiem demences un vēža veidiem. Daudzus gadus biologiem bija maz izpratnes par to, kā šī saikne darbojas — tik maz, ka viņi sāka atsaukties uz mūsu DNS vīrusu daļu kā uz tumšo vielu genomā. "Viņi vienkārši nozīmēja, ka nezina, kas tas ir vai ko tas dara," skaidro Mollija Geila Hemella, Cold Spring Harbor laboratorijas asociētā profesore. Kļuva skaidrs, ka ar vīrusu saistītās ģenētiskā koda sadaļas nepiedalās normālā ķermeņa uzbūvē un regulēšanā. Bet kā tādā gadījumā tie veicina slimības? Astoņus procentus mūsu DNS veido seno vīrusu paliekas, bet vēl 40 procentus veido atkārtotas ģenētisko burtu virknes, kurām arī tiek uzskatīts, ka tām ir vīrusu izcelsme. McClintocks transponē kukurūzu Šie kukurūzas paraugi palīdzēja Barbarai Makklintokai atklāt savu Nobela prēmiju par transpozoniem. Tagad tie tiek glabāti CSHL bibliotēkā. Agrīna norāde nāca no celmlauža ģenētiķes Barbaras Makklintokas, kura lielu daļu savas karjeras pavadīja CSHL. 1940. gados, ilgi pirms cilvēka genoma atšifrēšanas, viņa saprata, ka daži mūsu DNS posmi uzvedas kā infekciozi iebrucēji. Šie DNS gabali var pārvietoties pa genomu, kopējot un ielīmējot sevi visur, kur tie uzskata par piemērotu, kas iedvesmoja Makklintoku tos saukt par "lecošiem gēniem". Viņas savulaik pretrunīgi vērtētā ideja viņai 1983. gadā atnesa Nobela prēmiju. Kopš tā laika ģenētiķi ir noskaidrojuši, ka lēcienu gēni rodas genoma vīrusu daļā. Daudzi no šiem gēniem izrādās labdabīgi vai pat noderīgi. "Bet dažas lietas ir parazīti," saka Hammels, piemēram, infekcijas, kas ir iestrādātas mūsu pašu DNS. Viņa atklāj, ka viss, kas nepieciešams, lai atbrīvotu šos sliktos aktierus, ir traucēta ķermeņa mehānismi, kas parasti neļauj gēniem lēkāt apkārt un nodarīt kaitējumu. Liela daļa pētījumu par saikni starp lēkšanas gēniem un slimībām ir vērsti uz dabiskām molekulām organismā, kas imobilizē gēnus, bloķējot to secību nolasīšanu vai kopēšanu. Pēdējos gados Hammels un vairāki zinātnieki ir īpaši koncentrējušies uz kādreiz neskaidru proteīnu, kas pazīstams kā TDP-43, kas ir ļoti prasmīgs, lai piestiprinātu un paslēptu DNS posmus. Avi Nath, Nacionālā neiroloģisko slimību un insulta institūta klīniskais direktors, palīdzēja pievērst uzmanību TDP-43 nozīmei pirms desmit gadiem. Pētot HIV pozitīvu pacientu grupu ar ALS līdzīgiem simptomiem, Nats atklāja, ka viņu lietotās pretHIV zāles uzlabo arī viņu ALS simptomus. Viņam bija aizdomas, ka zāles, kas paredzētas cīņai ar HIV vīrusu, arī nomāc vīrusam līdzīgo aktivitāti no lēkšanas gēniem. Nākamais Nath un citu darbs nostiprināja šo ideju, identificējot īpašu vīrusu relikviju grupu, kas, šķiet, bija saistīta ar mirušiem neironiem ALS pacientu smadzenēs. Pētījums, ko vadīja bioķīmiķis Wenxue Li, kurš tagad atrodas Jēlas universitātē, turklāt parādīja, ka attiecīgie senie vīrusi spēcīgi mijiedarbojas ar TDP-43. Šajā brīdī puzles gabaliņi sāka nokrist savās vietās. Medicīnas pētnieki jau zināja, ka gandrīz visi ALS pacienti saskaras ar smagu TDP-43 darbības traucējumu, kas izraisa lielu šī proteīna daudzuma uzkrāšanos viņu neironos, kur tas veido toksiskas kopas. Tagad šķiet, ka TDP-43 var veicināt ALS citā veidā: kļūdainā proteīna forma, iespējams, vairs nespēs aizturēt kritiskos nervus nogalinošos lēcienus. Pēdējo divu gadu laikā Hammell ir apstiprinājis, ka parastā TDP-43 forma nomāc kaitīgo aktivitāti (pdf) no lēkšanas gēniem pelēm un cilvēkiem. Citi pētnieki ir atklājuši, ka TDP-43 darbības traucējumi ir saistīti arī ar dažiem Alcheimera slimības un demences veidiem. Lieta joprojām nav pilnībā atrisināta. Hammell un Nath vēl nevar droši pateikt, vai lēkšanas gēni dažiem pacientiem izraisa ALS, vai arī viņu darbība ir ALS progresēšanas blakusprodukts. Bet jebkurā gadījumā pētniekiem ir svarīgs jauns mērķis neirodeģeneratīvas slimības ārstēšanā: mūsu genoma daļas, kas nav cilvēks, pieradināšana. Lai uzzinātu vairāk par zinātni, kas notiek Cold Spring Harbor Laboratory un pārējā pasaulē, lūdzu, apmeklējiet jauno Nautilus kanālu Biology+Beyond.

Labots - Raimonds1
  • Atbalstu 1
Link to comment
Share on other sites

On 1/14/2022 at 12:26 PM, Artanis said:

Atļaušos to pašu nodrāzto bet visnotaļ atbilstošo Frenklina citātu iepostēt - "Those who would give up essential Liberty, to purchase a little temporary Safety, deserve neither Liberty nor Safety".

Kaut kā apmēram tā  un ar bandītiem tikt galā tas nepalīdzēs. 

Bandīti pat 1950 ajos - 1980 ajos nebrauca zagt un laupīt ar saviem auto & īstajiem numuriem un neklārēja savas ģēlas pa telefonu. To zina jebkurš pietiekami pieredzējis padlaika opers vai krim romānu rakstnieks ( kuri konsultējās ar mentiem pirms raksījas savus garadarbus ).

Kur nu vēl viņi tagad staipīs apkārt uz sevis reģistrētos mobilos ejot uz ģēlām.

 

Random tauta ir cits scenārijs. 

 

 

Labots - Achat
Link to comment
Share on other sites

Tas, ka nebija interneta un mobilo, nenozīmē, ka nebija telefonu. Vienkārši " uzticība " telefoniem kopš 1940 te ir kā ir. 

Auto ar ko braukt bandīti varēja aizdzīt vai " aizņemties".   Pirms auto ēras bija zirgi.

Mūsdienu cilvēks ir pārāk pieradis;  mobilais vienmēr pie rokas, ātrs internets, elektrība. Domā, ka agrāk nekā nebija. 

Link to comment
Share on other sites

On 1/14/2022 at 1:07 PM, msp said:

Policijas darbiniekiem ir pieeja datubāzei ar personas dzimšanas datiem un deklarētajām dzīvesvietām. Apmēram 10 gadus atpakaļ tika ieviests laika/personas zīmogs par datubāzes ieraksta apmeklējumu. Līdz tam visu līmeņu darbinieki šad un tad mēdza palūrēt - kurš par bijušo brūti, kurš lasīja infu koruptīvos nolūkos. Pēc šī laika/personas zīmoga ieviešanas reālais ierakstu apmeklējums samazinājās par 95%, jo visi sāka raustīties, lai neizmet no darba un pēc gdpr arī neuzkarina kriminālu

Jā. Un ne tikai: arī adm pārkāpumi, transporta līdzekļi, kuri ir ( vai ir bijuši ) reģistrēti uz personu utml.

On 1/14/2022 at 1:24 PM, e = d said:

Tāpēc arī arvien biežāk sāk prasīt izziņas par sodāmību. Agrāk katram, piemēram, banku drošiības dienestos, bija kāds pazīstams policijā, kurš vienkārši palūrēja bāzē.

Jā. 

 

 

 

Vispār šis postpadomijas mehānisms jau kaut kur 2000o pirmajā  pusē tika aprakstīts līdz detaļām  dažos krievijas, BY, UA čateros un forumos. 

 

Tur no 90 o sākumā  lielas firmas, protams arī bankas,   veidoja savus iekšējās drošības dienestus. 

Casual algoritms piem Maskavā esot bijis nolīgt par štata darbinieku vai konsultantu  kādu pensionētu ex milicijas/ čekas virsnieku ar pietiekami augstu pakāpi.  Augsta ranga ex operi, ex izmeklētājus. 

Tādiem no veciem laikiem daudz sakaru palikuši,  tad pirms pieņemt darbā  nereti aplūrējuši:  sodāmības,  vai nav bijuši ierosināti kriminālprocesi,  administratīvie pārkāpumi. 

Dosjē vākšanai šādu info varēja vākt arī par ģimenes locekļiem. 

Klāt:  transportlīdzekļu reģistri, kādi auto kuram ir reģistrēti, ir bijuši reģistrēti.

NĪ reģistri. 

 

Krievijā 90 ajos - 2000 ajos par cilvēkiem esot ļoti rakājušies. 

 

 

 

Labots - Achat
Link to comment
Share on other sites

Reku rauj šī distopija kurā dzivojam. Ak šie civilizētie demokrātiskie rietumi ar cilvektiesībām. Tēlo pasaules nabu cilvēktiesībās ar visiem iespejamiem Alfabēta cipariem, bet ja kāds neiet pa šauro taciņu kuru uzskata par normu uzreiz uz Nacionāla līmeņa vajāšana pret tevi. gulagi ari jau tiek taisīti vairākās valstīs :D

 

6645599.339999986_image.thumb.png.af24a3e01563414d9393574ff5c63d49.png

 

 

Citēt

Freedom House rates people’s access to political rights and civil liberties in 210 countries and territories through its annual Freedom in the World report. Individual freedoms—ranging from the right to vote to freedom of expression and equality before the law—can be affected by state or nonstate actors. Click on a country name below to access the full country narrative report.


 

1308147495_Screenshot2022-01-17100057.thumb.png.901595dc1abb278945b1de2d2eefc3cc.png

Link to comment
Share on other sites

Nesekoju daudz līdzi Kanādas pošu kovidhistērijai,  citas lietas dažās vietās tur bijušas amazing. 

Piem, ierobežojumi  dažās pilsētās vairāk skāruši mazos veičus un krogus nevis lielveikalus.

Programmēšanas darbu pasūtījumi dažām firmām bija smagi iespaidoti lockdownu dēļ: vienai firmai viens klients neapstiprināja plānoto projektu, jo neesot naudas, viena amīšu kompānija arī izdarīja to pašu un trešo plānoto projektu potenciālais klients atdeva taisīt EPAM ukraiņiem. Nedaudz lētāka  tāme. 

 

Link to comment
Share on other sites

2022.01.14. , 13:31, e = d teica:

Jau labi sen tā nav. Un Ruks patiesībā ir ļoti sakarīgs cilvēks, ir bijis vienā projektā ar viņu jāstrādā.

Ir gan, bet ne visā Latvijā. Konkrēti iecirkņi/amatpersonas, kas nodarbojas ar jumtošanu u.c. lokālām un ne tik lokālām aktivitātēm. Drošības iestādēm šīs personas ir +/- zināmas. Ruks lielāko karjeras posmu ir pavadījis kā operatīvais darbinieks, tātad ir profesionāls melis. Nu jāprot melot veicot operatīvās darbības. Personīgi tādiem cilvēkiem nekad neuzticētos.

Link to comment
Share on other sites

pirms 4 stundām , Jurkins teica:

ok.

kurš man tagad atdos naudu par iepirktajām auduma maskām (sev, sievai, pāris bērniem, sunītim un kaķītim, katrai nedēļas dienai savu, brendovās, latviešu, "kūsiņš" ražojuma, ar pavadzīmi un garantiju)? PTAC, kariņš? teica pērciet, obligāti jānēsā, palīdz pret koronu - es nopirku arī. budžets beidzās :(

Labots - latscrap
Link to comment
Share on other sites

Es audumu nopirku pirms ~2 gadiem. Nu jau padilusi, bālāka par pārmīztām apenēm.  Tagad pa 2€ RIMI 2 melnās FFPkāviņutur, ar atbilstības serķiem visās malās.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 11 minūtēm , ggg97 teica:

Tagad pa 2€ RIMI 2 melnās FFPkāviņutur, ar atbilstības serķiem visās malās.

Vienreiz lietojamās? Cik bieži jāmaina?

Link to comment
Share on other sites

Nav ne jausmas. Lietoju daudzkārt. Ievelkot gaisu pie sejas pieguļ ne pa jokam, neselīdzināmi ar gaiši zilajām medicīniskajām. Viena "žūst" uz lodžijas, otru lietoju, tā uz maiņām. No pagājšgada beigām tā. Tagad esmu ar Covid, jau 9 dienas nekur nevazājos.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 38 minūtēm , latscrap teica:

kurš man tagad atdos naudu par iepirktajām auduma maskām

Manai [medicīniskajai] maskai nesen valdziņš pārtrūka - bija jāņem jauna. Vieni vienīgi izdevumi :(

 

 

  • Haha 1
  • Kādas šausmas! 2
Link to comment
Share on other sites

Nē, tak štrunts par to naudu. Nāksies pierast, ka FFP2 būs patstāvīgs atribūts arī tad, kad mums būs bezsimptomu kovids. Eksperdi sāk orāli izkārnīties par mūsu slikto "masku nēsāšanas kultūru". Skaidrs, ka šis vilnis tāpat kā jebkurš cits pēc maksimuma saniegšanas ies uz leju un tas būs eksperdu triumfa mirklis - ffp2 mūs izglāba no šausmīgām šausmām, ja ne mūsu viedie lēmumi, līgo svētku (skaidrs, ka kā visi normāli svētki ar ffp2 respiratoriem un 2m vienam no otra) jums nebūtu.

  • Patīk 1
  • Haha 1
Link to comment
Share on other sites

Pirms 6 minūtēm , Jurkins teica:

"masku nēsāšanas kultūru".

Bet vai tad tā nav?! Liela daļa nejēdz masku korekti uzvilkt... izsmiekls tas izbāztais vai pusizbāztais deguns... FFP2 bija obligāta prasība jau augustā iekš Vāczemes un Austrijas... un?!

 

te atkal kaut kāda gaušanās sākusies?!?! Kariņš pie visa vainīgs?

Link to comment
Share on other sites

Un? Ja kaut kur būtu prasība pēc ozk?

 

Uz šo brīdi jau vajadzēja sākt mierīgi staigāt bez maskām.

Link to comment
Share on other sites

Kas un?!?! Foršs postpadomju pohujisma gēns?! Tavs domu lidojums kaut kur baigi lido... vai arī uzskati ka maskās smok un ka ar maskām, respiratoriem var saindēties?! 

Alpos (Itālija, Austrija) kalnu pacēlājos jābūt FFP2 respiratoros... un tikai... un ne tikai tajos slēgtajos, bet arī krēsliniekos. 

Link to comment
Share on other sites

 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...