HIGH-Zen Novembris 4, 2013 Share Novembris 4, 2013 Par šiem "hlamiem" firmas maksā summas, kas mērojamas simtos tūkstošu latu. Arī Latvijā un ne pārcenotie valsts pasūtījumi. Acīmredzot līdz taviem mērogiem vēl ir kur augt. Es nerunāju par jomu, kur daži superprogrammētāji labi pelna, bet veselu jomu kā tādu, kur grozās lieli un stabili cipari neatkarīgi no krīzēm. Kuras konkrēti tās būtu, kas ir uz .NET un pelna kaut vienu simtu tūkstošu? Esmu redzējis uz C++, Delphi, VB6, DOS programmas - tur šķiet .NET neizmanto. Piemēram, vienas no populārākajām tuvākā un tālākā apkārtnē ir Horizon un 1C На чем написана платформа 1С:Предприятия 8?Платформа 1С:Предприятия 8 написана на MS Visual C++.Horizon izstrādes vides maiņa veicinās produkta ilgtspējīgu attīstībuFMS veicis Horizon izstrādes vides maiņu - no Delphi 5 pārgājis uz Delphi XE2. Pašam arī ir saistība tieši ar specifisku grāmatvedības softu izstrādi. .NET neesmu taisījis, jo .NET ir bremze ar visu savu runtaimu. Padomā pats - ne visur ir salikti jaunie Intel Core i7, ir papilnam datoru, kam knapi griežas XP un uz tādiem vēl jāstrādā, tātad - jāliek runtaimi, jātērē laiks supportam jo diez vai grāmatvede, kas ir pirmspensijas vecumā zinās no kurienes ko ņemt un kur ko likt. Un tad uz tādiem dzelžiem esi kādreiz licis to runtaimu? Pusstunda minimums. Tas nav nopietni, ja ir jāpadara darbs. Reālajā dzīvē - ir gatava programma - viens fails 726 KB liels (tur iekšā ir gan GUI un viss pārējais) un dara savu darāmo ātri. Nosūti pa e-pastu vai flešā, nav nekādas aizķeršanās. Ak jā, vēl ir nepieciešamas biblenes darbam ar datubāzi - tie ir divi dll faili - 4 MB kopā. Instalācija aizņem tik cik iekopēt. Visi tie .NET un Javas tiek agresīvi reklamēti (angļu valodā ir tāds vārds - hype). Tas ir ar visām jaunajām lietām, vēl ne pārāk sen bāza XML kā korķi visiem caurumiem. Pat vienkārš .ini fails vairs nekam nederēja, noteikti jāglabā iekš .xml, tam nu ir tā nākotne. Kamēr čakarējies ar nākotnes tehnoloģijām, tikmēr tās jau ir vakardiena, bet čaļi no 2000.-ā tikai tagad pāriet no Delphi 5 uz XE2 un pelna to tevis piesaukto lielo piķi. Par tēmu vērtīgi ir palasīt šito blogu Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Novembris 4, 2013 Share Novembris 4, 2013 .NET ir viens no piemēriem. Tur jau biji tas lielākais web platformu nokakātājs, jo redz neesot pareizs pamats tam izveidots. Java arī esot nekam derīga. Jopcik, kāpēc būtu kādam javeido superātrs pleieris ar apzināti nepareiziem resursiem? Un kāpēc vispār būtu jātaisa 100000. pleyeris, jo cik noprotu, tas tev ir kaut kāds progress atkārtot citu veikumu ideālā veidā un uzskatīt sevi par ģēniju. Par zināšanu atkārtošanu neviens balvu nedod. Tak kur ir tas .NET progress? Uztaisīsi media pleijeri ātrāk kā C? Nu nesanāks, bet Tu jau domā, ka sanāks, jo domā, ka lodziņš ar video un scrollbar ir pleijeris. Cik tu reizes to atkārtosi? Man jau patīk, ka cilvēki sapņo, bet pirms to darīt, paskatīties, vai pamperi novilkti. Skype Tu jau atbildēji pats uz visiem saviem jautājumiem - tev nekas neinteresē šajā jomā. Un apstiprini manis iepriekš teikto, ka viss, ko pats nedari ir sūds. Protams, ar tādu "optimistisku" pieeju var gaudot līdz mūsu tvnet nodčibrikiem un bļaut, ka viss ir slikti. Ja tevi tas apmierina, uz priekšu, lietot savu C++ un nebāz degunu citur, kur nav intereses. Tur jau tā lieta, ka kādreiz esmu un vairs tajā sūdu risinājumu bedrē, kur nevienam nekas īstenībā neinteresē, negribu. Tā kā tu jau iepriekš minēji, ka .NET nekam nederot, tad priekš tevis tev nav progress. Manis piemērā ar cirvi, tur arī paliksi tur , kur tevi ir vieta. Tak kur ir tas .NET progress? Bet ir viens bet, man vienmēr jāpieslēdz milzu SQL serveris, līdz ar to konkrētais piemērs nu galīgi neveiksmīgs. Datu bāzes ir mans darba lauks, kur nevar dzīvot mūžīgi ar primitīviem līdzekļiem. Bet tas atkal tas ir kaut kas mistisks un neizprotams. Nu atver SSIS projektu un apskaties, ko tur bez C# un T-SQL var izmantot. DB bez instalējama milzu SQL servera Es atkal redzu, ka pietiekami populārs ir Microsoft NAV un AX, bet tie kam sakars tikai ar maziem uzņēmumiem, arī neredz kopējo ainu. Kā jau es teicu, zapiņu un buldozeru nevajag salīdzināt, jo visi zina, ka zapiņš ir mobilāks un tas pat nav jāpierāda. Esmu redzējis uz C++, Delphi, VB6, DOS programmas - tur šķiet .NET neizmanto. Piemēram, vienas no populārākajām tuvākā un tālākā apkārtnē ir Horizon un 1C Ja neesi taisījis, tad kāpēc tāds viedoklis? Varbūt problēma ir kaut kur citur? .NET neesmu taisījis, jo .NET ir bremze ar visu savu runtaimu. Par šito es pasmiešos pēc 10 gadiem apmēram tāpat kā par mani smējās, ka es gribēju VB6 kodēt. Ja prot kodēt Delphi, C++, nu dari to, kodē vēl kaut 100 dažādās valodās, bet nekrien kā pederasts pa pasaules un nebazūnē, ka viss ir slikti, ka vienīgā un pareizā programmēšanas valoda ir tikai tā, ko pats prot. Arī prast tikai tikai latviski un angliski nav tā lieta, ar ko jālielās. Kamēr čakarējies ar nākotnes tehnoloģijām, tikmēr tās jau ir vakardiena, bet čaļi no 2000.-ā tikai tagad pāriet no Delphi 5 uz XE2 un pelna to tevis piesaukto lielo piķi. Atceros forumā vēl bija ASM kodētāji. Kaut kā tagad galīgi pieklusuši. Kur ir viņu daudzinātais progress? Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Novembris 4, 2013 Share Novembris 4, 2013 Atceros forumā vēl bija ASM kodētāji. Kaut kā tagad galīgi pieklusuši. Kur ir viņu daudzinātais progress? Bez ASM koderiem nebūtu lieliskā .NET, kurā sabāztas lieliskas optimizācijas. Nē, es nesaku, ka ASM ir Dievu valoda Bet grozies kā gribi - jābūt kaut kādam procentam, kas prot ASM, un vēl kaut kādam, kas to prot izcili. Tiesa, tādiem nav laika vazāties pa boot.lv… Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Novembris 4, 2013 Share Novembris 4, 2013 (labots) Inspektors Caps, on 04 Nov 2013 - 01:37, said: Vilx-, kaut ko nedaudz par Vista dubulto izstrādes procesu var izzīst Wikipedia, un kaut kas vairāk ir šeit un šeit. O, paldies! Tā bija interesanta lasāmviela! Vismaz tas wikipēdijas raksts - pārējos abos linkos nekā jauna nebija. Lai arī, kā es to saprotu, ir, ka problēma bija izstrādes procesā, nevis tehnoloģijā. .NET būtu varējis to visu nodrošināt. Nebija skaidra vīzija, kādam jābūt gala produktam, rezultātā iestājās scope creep un vispārējs haoss. Tikpat labi viņi to visu varētu būt darījuši uz C++, un rezultāts būtu bijis tāds pats. Pēc tam .NET tika atmests tāpēc, ka viņi taisīja "restartu", un atgriezās pie eksistējošas sistēmas (rakstītas C++), kuru uzlaboja inkrementāli, nevis mēģināja pārrakstīt no saknes. Kas arī, manuprāt, ir pareizais ceļš software izstrādē. Ir tāds teiciens - "jebkurš softs ir draza līdz 3. versijai". Nevar tā uzreiz uzcept perfektu lietu (ja vien tas nav kaut kas mazs un triviāls). To var iegūt tikai slīpējot, slīpējot un vēlreiz slīpējot. Bet, atkal - tas nav atkarīgs no izstrādes vides. C++ rakstītām programmām ir tieši tāpat. Inspektors Caps, on 04 Nov 2013 - 01:37, said: Par softu.. Man liekas vajag testēt I/O lietas un atmiņas managementu. Faili man liekas ir viena no aktuālākajām lietām. Tīkli gan arī un DB. OK, hmm... Viena ideja ir - uztaisam palielāku teksta failu (nu, kādi 100MB), kur katrā rindiņā ir viens random integeris (ietilpst 32-bit unsigned), un tad softam jāatrod 3 lielākie skaiļi. Tas gan reāli testēs tikai IO, ar atmiņas menedžmentu mazs sakars. Par atmiņas menedžmentu... mja, grūti iztēloties. Pievienots: Plus, ja tā padomā, tad visticamāk abas programmas strādās vienlīdz ātri, jo šaurā vieta būs HDD/SSD ātrums. Labots Novembris 4, 2013 - Vilx- Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Novembris 4, 2013 Share Novembris 4, 2013 (labots) Protams, ka kādam jāprot. Zināt kaut ko vairāk ir labi. Bet kāpēc tagad cilvēkiem būtu nepieciešams zināt tikai un vienīgi C++/Delphi un atteikties no .NET, Java, PHP, jo reiz kāds murmulis pateica, ka šiem esot greizs pamats, nav nākotnes utt? Atceros, ka viens dīvainis vienā darba vietā pusgadu kompostrēja smadzenes, cik PHP esot slikts un neorganizēts, bet Java viss smuks un sakārtots. Vai kopš tā laika kaut kas mainījies un PHP lapu kļuvis mazāk? Realitāte ir tāda, ka joprojām lietoju gan PHP, gan Java, jo katram rīkam ir sava vieta (lai cik par to Caps neceptos). jābūt kaut kādam procentam, kas prot ASM, un vēl kaut kādam, kas to prot izcili Labots Novembris 4, 2013 - Mežavecis Link to comment Share on other sites More sharing options...
GaryII Novembris 4, 2013 Share Novembris 4, 2013 (labots) Bet kāpēc tagad cilvēkiem būtu nepieciešams zināt tikai un vienīgi C++/Delphi un atteikties no .NET, Java, PHP, jo reiz kāds murmulis pateica, ka šiem esot greizs pamats, Programmēšanā jau arī ir ticību kari kā piem. Andrīša fani pret iOS...kur katra puse līdz spēku izsīkumam aiztāv savu "taisinību".. Nez man personīgi ir vienalga kāda vidē programmēt galvenais lai tā pašam patiktu Principā jau viss atkarīgs no programmētaja "roku taisnuma" un vesala saprata...var jau būt uberkruts unmanaged C++ vecis (vai jebkuras citas valodas "ticīgais"), bet ja neizprot uzdevumu un kaut ko visu laiku "burās"..tad nekas labs tāpat nebūs beigās...vispār jau daļai programmistu piemīt īpašiba saražģīt lietas un pēc tam čakarēties ar bagu jūru tieši deļ tā.. Labots Novembris 4, 2013 - GaryII Link to comment Share on other sites More sharing options...
HIGH-Zen Novembris 4, 2013 Share Novembris 4, 2013 (labots) Es atkal redzu, ka pietiekami populārs ir Microsoft NAV un AX, bet tie kam sakars tikai ar maziem uzņēmumiem, arī neredz kopējo ainu. Nu vispār jau MS NAV ir taisīts uz C/AL, kas principā ir paskāls, un kad MS viņu nopirka, tad pārtulkoja uz savu .NET. Es netaisos tevi te par kaut ko pārliecināt, bet lai topikstarteris saprot kādās valodās mūsdienās raksta softu. Un .NET tas nav. Nerakstīs taču visu laiku tikai helloworldus. Diez vai viņš sāks kodēt ERP no nulles uz .NET. Jebkurš var noskanēt sava datora cietni piemēram ar PE Detective un apskatīties kādās valodās tad viss patiesībā ir taisīts. Labots Novembris 4, 2013 - HIGH-Zen Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Novembris 4, 2013 Share Novembris 4, 2013 HIGH-Zen Tas ko es gribēju pateikt, ka ir atšķirība ar ko pats tūlis uztaisīts un to, ar kādiem rīkiem tūli izmanto. Diez vai SQL uzprogrammēja ar SQL un to varētu attiecināt uz daudzām citām platformām, kas izstrādātājam nav saistoši no kā pats rīks/aplikācija uztaisīta. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Inspektors Caps Novembris 4, 2013 Share Novembris 4, 2013 (labots) persick, o vismaz kāds saprot, ka dzīvē ir jāapgūst arī tas, kas nav darba devēju prasīts, lai radītu kaut ko savu. HIGH-Zen, tas blogs ir labs un tur ir vēl labas lietas. Un oi kā tas raksts "Fire And Motion" šodien ir par "jauno" Metro/WinRT, bet lielākajai daļai laikam nesaprast, jo ir atkal apmāti...FMS no Delphi 5 uz XE2 pāriet tikai tagad tādēļ, ka pa vidu Borland bija visu nolaidis podā ar .NET un bloatwari. Mežaveci, nu ko Tu apvainojies personīgi un visu samet visu C, ASM, .NET Java, PHP, XML vienā kaudzē? Tu pat dēļ nezināšanas īsti neizproti C/C++ būtības atšķirību no ASM, bet visur tikai bāz to nevietā kā (citēju) pederasts. Es teicu, ka webs un cits human readable ir šķībs pamats, bet nejauc tajā iekšā .NET un Java! Un kādēļ tad Skype piemēram pamperus piedēvēji - jo tas nebūtu Tavās spējās? Skype neradīja kaut kāds mašīnkoda dievs un neiedeva Zemes cilvēkiem gatavu, bet gan pāris kaimiņu čaļi! Kamēr šeit būs tikai tādi, kuri paši ar savu galvu nedomā, bet tikai klausās darba devēju un lielo kompāniju mārketinga bulšitu, tikmēr nav vispār nekādu cerību, ka te kas labs var tikt radīts. Un kāpēc vispār būtu jātaisa 100000. pleyeris, jo cik noprotu, tas tev ir kaut kāds progress atkārtot citu veikumu Kāds vēl 100000? Nosauc pleijeri un es pateikšu kas tam trūkst vai kādēļ tas vispār ir mēsls! Pleijeris gan ir tikai piemērs, bet tādu ir vēl un vēl. Paskaties uz backup un sinhronizēšanas softiem - priekš neprogrammētājiem nav vispār nekā jēdzīga, jo viss ir tāds sūds, ka šermiļi skrien pāri kauliem. Planšetes - it kā hardware ir, bet nopietni izmantot neviens nejēdz, jo pat izstrādātāji nav pat padomājuši, kur ir to īstais pielietojums. Ja pakutina smadzenes, tad ir vēl tik daudz sliktu, nepabeigtu lietu un brīvu jomu, kur izvērsties... Un otra lieta - "pleijeru" tāpat ir nesalīdzināmi mazāk kā vienādu IS sistēmu. Kā Tu virzi cilvēces progresu, kad cep kārtējo 1000000 grāmatvedības, noliktavas, vadības vai kādu citu sistēmu, kur tieši tāpat pat Tavā pilsētā kilometra rādiusā pilnīgi to pašu dara vēl 3 uzņēmumi? Tu jau atbildēji pats uz visiem saviem jautājumiem - tev nekas neinteresē šajā jomā. Neesi bērns un neķeries pie teiktā sagrozīšanas. Mani VAIRS neinteresē, jo es redzēju, ka tajā jomā esošajiem visiem citiem nevienam nekas neinteresē. Jau teicu, ka savulaik esmu darbojies tajā biznesa IS vidē. Ne tikai vienā vietā un sākumā arī interesēja attība tajā visā. Bonusā vēl redzu un dzirdu reālās ikdienas nianses no IT jomas draugiem - ex kolēģiem un kursabiedriem. Un, gan manis paša redzētais, gan katru dienu vēl ar vien no viņiem dzirdētais tikai apstiprina manu secinājumu par visu to jomu kopumā - izstrādāt lietas ķeksīša pēc, atsēdēt stundas un galvenais NEDOMĀT. Tā kā tu jau iepriekš minēji, ka .NET nekam nederot, tad priekš tevis tev nav progress. A Tu varbūt nosauc piemērus! Un palielīties ar tagad jau paša Microsoft izstrādāto Dynamics NAV visi gudri, bet vai kāds cits arī ko labu .NET ir izstrādājis? Otrajā vietā ieliksim Paint.NET, trešajā CDBurnerXP un ar to labie piemēri izsmelti!? Un, ja pasaulē vēl kādu atradīsi, tad kur ir kāds latviešu nozīmīgs un labs produkts? tie kam sakars tikai ar maziem uzņēmumiem, arī neredz kopējo ainu Bet vai tie, kam sakars ar lieliem uzņēmumiem, redz kaut ko ārpus savas mārketinga vadītās smilšu kastes? Un vai to, ka mazo uzņēmumu ir vairāk, bet mūsu valstī tieši to atbalstā ir lielākā bedre, Tu redzi? T.i. VISU kopējo ainu! katram rīkam ir sava vieta (lai cik par to Caps neceptos) Nu tad nosauc Perl vietu! Varbūt dzeja? Lai arī, kā es to saprotu, ir, ka problēma bija izstrādes procesā, nevis tehnoloģijā. Gan, gan. Atceros, ka tajā video vai kur stāstīja kā .NET komanda nevarēja .NET davest līdz stāvoklim, lai tam visam būtu pieņemama performance un paredzama darbība. Par uzdevuma ideju - tur var būt visādi, jo pēc idejas HDD lasa ar 100 MB/s, bet diez vai tādu apjomu sekundē izprocesēs CPU. Variantā ar daudz failu skenēšanu atkal iesaistīsies diska Access Time, bet no pieredzes zinu, ka vismaz no C tas nemaz nav tik lēni. Varu piedāvāt arī ideju ieskenēt kādas mapes (un apakšmapju) visu MP3 failu ID3v1 tagus kaut kādā Output.txt failā, jo tie ir ļoti vienkārši - viena maza konstanta struktūra. Jā, es senāk ar to lietu citur jau esmu saskāries, bet, ja pareizi saprotu, mēs salīdzinām performanci un šoreiz nav svarīgi kurš uzceps pirmais. Uzmet aci šeit pirmajam.. moš ieinteresēs. Ja tāds ir, tad vienmēr atrodas tikai un vienīgi faila beigās - nav grūti atrast. Labots Novembris 4, 2013 - Inspektors Caps Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Novembris 4, 2013 Share Novembris 4, 2013 (labots) Tiem performances kariem vēl ideja - saskaitīt, cik 24bit bildē unikālas krāsas izmantotas. Vienīgi mūsdienu dzelžiem vajadzēs daždesmit 10Mpix bildes, lai var kaut ko salīdzināt. Pirms daudziem gadiem, kad Duron 650MHz CPU skaitījās tīri OK, kaut ko līdzīgu uzrakstīju. "Uz aci" izskatījās, ka strādā ātrāk nekā tā skaitīšana photoshopā. Tur gan nācās arī saprast, ka algoritmam ir nozīme - var tikt galā 10ms ar nelielu RAM patēriņu, un var tikt galā 800ms ar daudz lielāku RAM patēriņu (toreiz arī RAM bija kāda vērtība)… Labots Novembris 4, 2013 - binary Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Novembris 4, 2013 Share Novembris 4, 2013 Davai, mežaveci, Inspektor Cap, un visiem pārējiem - miers kašķiem, ok? Ja kādam vēl ir kaut kas, ko pateikt, ka "valoda X ir crap", tad tikai uzreiz ar konkrētiem, pamatotiem argumentiem. Par krāsu skaitīšanu - ha, man tas jau ir gatavs! Uztaisīju sava bakalaura darba ietvaros, tālajā 2007. gadā. Rekur var apskatīties, kopā ar visu sourci. Tagad tikai fiksi pārliku uz .NET 4.5 un pārkompilēju, lai ir svaigākās kompilatora optimizācijas izmantotas. .exe var atrast Quantizator\bin\Release folderī, vai arī var sabūvēt pats, ja ir VS2012. Fun facts: Tur arī var paspēlēties ar krāsu samazināšanu. Mans BD bija par GIFiem, tāpēc pētīju, cik labi var samazināt krāsas attēlā nezaudējot kvalitāti. Jāsaka, rezultāti pārsteidza mani pašu! Pamēģiniet atvērt kādu foto un nokonvertēt. Lai dabūtu smukāko rezultātu, atstājiet visu pa defaultiem, tikai Color Count nomainiet uz 256 un Color mapping algorithm izvēlieties Floyd-Steinberg. Par ID3v1 ielasīšanu - ok, pamēģināšu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Novembris 4, 2013 Share Novembris 4, 2013 · Hidden by Vilx-, Novembris 4, 2013 - Pietiks gānīties Hidden by Vilx-, Novembris 4, 2013 - Pietiks gānīties Esi kaut ko līdzvērtīgu radījis? Padalies, lai mums zināmi savi varoņi. Es pašlaik tikai dzirdu runas, ka vajadzētu kaut ko tik populāru un līdzvērtīgu veidot, bet nekas nav joprojām tapis. Un kādēļ tad Skype piemēram pamperus piedēvēji - jo tas nebūtu Tavās spējās? Tad taisi savējo un neburkšķi. Ja tev visi ir sūdi, tad kur ir tavs produkts? Nosauc pleijeri un es pateikšu kas tam trūkst vai kādēļ tas vispār ir mēsls! Arī tas pats stāsts, kur ir tava versija šiem tūļiem? Nu jā, mute liela, bet kad kaut kas jāuzrada, tā viss ir slikti un citi neko nav uztaisījuši. Paskaties uz backup un sinhronizēšanas softiem - priekš neprogrammētājiem nav vispār nekā jēdzīga Manā rādiusā ir uzņēmumi ārpus Latvijas, ja vietējais tirgus izsmelts. Kāpēc apstāties tikai uz vietējo tirgu? Neredzu mega daudz grāmatvedības konkurentu, kas tiešām nopietni apdraudētu manu un manu kolēģu darbu. Alternatīvu produktu nevar pacelt no tukšas vietas un tas prasa daudzus gadus un miljoniem latu investīcijas. Kā Tu virzi cilvēces progresu, kad cep kārtējo 1000000 grāmatvedības, noliktavas, vadības vai kādu citu sistēmu, kur tieši tāpat pat Tavā pilsētā kilometra rādiusā pilnīgi to pašu dara vēl 3 uzņēmumi? Kādā bedrē strādāji, kurā nevienam nekas neinteresē? redzēju, ka tajā jomā esošajiem visiem citiem nevienam nekas neinteresē Kam interesē bezmaksas aplikāciju izveide? Esmu šo to labu izveidojis, ko izmanto vairāki uzņēmumi Latvijā, bet netaisos te publiskot, jo tā ir pavisam cita mēŗķauditorija. bet vai kāds cits arī ko labu .NET ir izstrādājis? Redzi, kamēr tu ej cauri savām herņām meklējot utis citās programmēšanas valodās, es esmu pat ļoti tuvu gan mazam, gan vidējam biznesam. Līdz ar to man nav jātaustās tumsā un jāizgudro pekstiņi, kas nepieciešami biznesam. Bet vai tie, kam sakars ar lieliem uzņēmumiem, redz kaut ko ārpus savas mārketinga vadītās smilšu kastes? Link to comment
Baigais Janka Novembris 4, 2013 Share Novembris 4, 2013 (labots) Es teiktu tā... Redz, jebko lielu var uzbūvēt no pamatelementiem no-līdz, bet var arī salikt no moduļiem. Pirmajā gadījumā, tu pārzini visu procesu, vari jebko dabūt gatavu, kaut arī lēni. Otrajā - fiksi rezultāts un pietiek ar stipri virspusējām zināšanām par to, kā viss strādā, un nav lielas iespējas tos moduļu darbību ietekmēt - tik ielikt citu. Starp abām šīm galējībām, protams, vēl lērums gradāciju. Topika autoram jāpadomā, ko viņš īsti grib, un cik dziļi visā ielīst.Pats sāku ar asm, tad C, un ar to nodarbojos arī šodien, un nekādu problēmu ar darbiem nav bijis 25 gadu darba slodzes garumā, par algu ar, dies pas, nav iemesla žēloties. Un, tā kā esu projektā, kas no 0 sistēmu raksta un uztur (os, draiver, userspace aplikācijas, skripti), tad iekšā ir gan asm, gan c, bišķi c++, gan shellu skripti, pitoni, utt., utjpr., emm... php gan nav :). Labots Novembris 4, 2013 - Baigais Janka Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Novembris 4, 2013 Share Novembris 4, 2013 Par krāsu skaitīšanu - ha, man tas jau ir gatavs! Uztaisīju sava bakalaura darba ietvaros, tālajā 2007. gadā. A var palūgt konkrētās 20 rindiņas, kas dara to skaitīšanu? Jo tieši tās 20 rindiņas būs tās, uz kurām var novērtēt, kas ātrāks. Par to "samazināt krāsas attēlā nezaudējot kvalitāti" - nevis "nezaudējot kvalitāti", bet saglabājot to pietiekami labu, lai apmierinātu konkrētu cilvēku. Ne velti vienam pietiek ar vecu CRT TV, kamēr citam vajag HD video ar attiecīgu tehniku. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Novembris 4, 2013 Share Novembris 4, 2013 Nu, jā, jā. Pareizāk droši vien būtu - "maksimāli kvalitatīvi samazināt krāsu skaitu". Enīvei, kods, kas saskaita krāsas, ir šis: private int CountColors(Color[,] Picture) { int cnt = 0; lock (this._ColorCounterHelper) { if (this._ColorCounterHelper.Length < 16777216) this._ColorCounterHelper = new BitArray(16777216); else this._ColorCounterHelper.SetAll(false); int w = Picture.GetLength(0), h = Picture.GetLength(1); for (int i = 0; i < w; i++) for (int j = 0; j < h; j++) { int n = Picture[i, j].ToArgb() & 0xFFFFFF; if (!_ColorCounterHelper.Get(n)) { _ColorCounterHelper.Set(n, true); cnt++; } } } return cnt; } Tas ne tuvu nav tas optimālākais un ātrdarbīgākais, jo toreiz es necentos optimizēt katru mikrosekundi. Var labāk. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Inspektors Caps Novembris 4, 2013 Share Novembris 4, 2013 Vilx-, nu re, labs piemērs ar Quantizator. To, ka tas nav gala produkts un nav ko piesieties sīkumiem, es saprotu. Bet atvēru softu - 40 MB. Nū.. labi, pacietīšu. Atveru 10 MPix bildi - 300 MB. Fcuk.. Aizveru, atveru - 600 MB. WTF? Paciklēju tā vēl - nokrīt atpakaļ uz 300 MB. OK, procesēju.. RAM aug, pīķī sasniedz 1,7 GB un beigās nokrīt uz 1,3 GB. OMFG! Labi, es saprotu, ka tas ir tikai bakaura darbs, paša lietošanai utt. - kā saka dies' ar viņu. Bet tagad iedomājamies situāciju, ka šo ir jārealizē kā produktu. Protams uzreiz ir jautājums - kur paliek RAM? Nu, vienkārši 10 MPix bilde pat ar 32-bit pikseļiem ir rupji rēķinot 40 MB. Es pieņemu, ka Tev tur ir kāda otrā bildes kopija, bet tāpat tad jāpietiek ar ~100 MB. Un šeit nevis kritizējot, bet reāli zināšanu dēļ mēs varētu noskaidrot - vai Tu pats zini/nojaut kur tas RAM pazūd dēļ Tevis paša koda, vai tas tomēr pazūt .NET neizdibināmajā bezdibenī? Es nopietni un konstruktīvi. P.S. Man atkal TAGu nolasīšana ir viens no maģistra darba puzles gabaliem! Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Novembris 4, 2013 Share Novembris 4, 2013 (labots) Interesanti jums tie darbi… Nēnu labi, tas ir labāk nekā laikos, kad es beidzot dabūju papīru - absolūtajam vairākumam bija web štrunti (vot tagad nepateikšu, vai biju vienīgais, kam bija "ne web", vai tomēr bija vēl kāds). Labots Novembris 4, 2013 - binary Link to comment Share on other sites More sharing options...
Inspektors Caps Novembris 4, 2013 Share Novembris 4, 2013 binary, mans laiks ir nedaudz pirms Tevis un arī manā laikā jau tā bija. Tieši manā bakalaura aizstāvēšanā bija čalis, kuram darbs bija par XML datu bāzēm - apskats un izmēģināšana. Pēc prezentācijas jautājumos protams pasniedzēji prasīja nosaukt tādu datu bāzu mīnusus, un vienīgais, ko viņš spēja nosaukt, bija, ka tās vēl nav tik populāras un tādēļ ne visās vidēs ir plugini utt. Bičevskis, Borzovs un vēl daži 3 reizes ļoti centās no viņa izspiest jebko par performanci - aizņemto vietu, CPU un RAM noslodzi. Nulle! Čalis pat nesaprata ko no viņa grib. Un ko viņš dabūja.. kaut kādu parastu pieņemamu atzīmi. Ja man būtu teikšana, viņš bakalauru tajā gadā nedabūtu! Bet tādu ir 98% tā konveijera produktu... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest wersa Novembris 4, 2013 Share Novembris 4, 2013 Bet ko uzprogrammējuši ir tie B un B, kuri liek tās atzīmes? . Pienāks laiks, puisis iemācīsies. IMHO, arī maģistra darbu tādu pieņemtu . Ja reiz par to produktu kvalitāti - bija taču ideja spēcīgai skolu un augstskolu reformai - sākot ar skolotāju un pasniedzēju pāratestāciju, līdz nopietnai optimizācijai un strukturālām reformām augstskolās. Kaut kā nepatika profesoriem tās idejas, nez kāpēc? It kā solīja, ka augšot taču kvalitāte izglītībai utt? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Novembris 4, 2013 Share Novembris 4, 2013 Vilx-, nu re, labs piemērs ar Quantizator. To, ka tas nav gala produkts un nav ko piesieties sīkumiem, es saprotu. Bet atvēru softu - 40 MB. Nū.. labi, pacietīšu. Atveru 10 MPix bildi - 300 MB. Fcuk.. Aizveru, atveru - 600 MB. WTF? Paciklēju tā vēl - nokrīt atpakaļ uz 300 MB. OK, procesēju.. RAM aug, pīķī sasniedz 1,7 GB un beigās nokrīt uz 1,3 GB. OMFG! Labi, es saprotu, ka tas ir tikai bakaura darbs, paša lietošanai utt. - kā saka dies' ar viņu. Bet tagad iedomājamies situāciju, ka šo ir jārealizē kā produktu. Protams uzreiz ir jautājums - kur paliek RAM? Nu, vienkārši 10 MPix bilde pat ar 32-bit pikseļiem ir rupji rēķinot 40 MB. Es pieņemu, ka Tev tur ir kāda otrā bildes kopija, bet tāpat tad jāpietiek ar ~100 MB. Un šeit nevis kritizējot, bet reāli zināšanu dēļ mēs varētu noskaidrot - vai Tu pats zini/nojaut kur tas RAM pazūd dēļ Tevis paša koda, vai tas tomēr pazūt .NET neizdibināmajā bezdibenī? Es nopietni un konstruktīvi. OK, tas jau paliek interesanti. Man divi jautājumi: Vai vari iedot man to bildi, es arī gribu patestēt. Cik Tev ir brīvs RAM kompim (gigabaitos)? Redz, .NET pieeja ir - netērējam laiku atmiņas atbrīvošanai, kamēr sistēmai tāpat vēl ir daudz neizmantota RAM. Vai tas ir labi/pareizi - nezinu. Droši vien atkarīgs no apstākļiem. Cik kopijas tai bildei tur man ir es tagad nepateikšu, lai arī es tur izmantoju datu struktūras, ar kurām man viegli manipulēt, nevis tādas, kuras maz vietu aizņem. Papētīšu vēlāk. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Inspektors Caps Novembris 4, 2013 Share Novembris 4, 2013 wersa, Tu uzskati, ka to, ka 32-bit integer aizņem 4 baitus un ir procesoram uzreiz saprotamā binārā formā, bet XML skaitlis ir decimālā teksta formā ar liekiem tagiem un kopā paņem N reizes vairāk gan vietu, gan RAM, gan CPU, nomācoties 4 gadus bakalauros datorzinātnes, ir attaisnojums nesaprast? Kur nu vēl par maģistru... Bet ko uzprogrammējuši ir tie B un B, kuri liek tās atzīmes? Man lēkmi izraisa šis: Savā laikā par Latvijas IT vizītkarti kalpoja „GRADE”. Šīs programmas izpildes rezultātā jaunās tehnoloģijas „GRADE-2” un „Semantiskā Latvija” ieņems līdzīgas pozīcijas, kuru iespējas ir jau pārbaudītas reālos projektos gan sadarbībā ar SIA „Datorikas Institūts DIVI”, gan ar Valsts Sociālās Nodrošināšanas aģentūru. GRADE Modeler esot mūsu vizītkarte! Tas ir tipisks piemērs tam, ka veči varbūt ir izdomājuši ideju un kādu algoritmu, bet programmatūras produktu radīt viņi absolūti nav spējīgi. Ar to GRADE vēl maģistros lika mocīties... Tas ir perfekts piemērs kā nevajag izstrādāt programmatūru - viss šķībs un līks no instalācijas līdz aizvēršanai. Redz, .NET pieeja ir - netērējam laiku atmiņas atbrīvošanai, kamēr sistēmai tāpat vēl ir daudz neizmantota RAM. Tas būtu par tiem 600 MB uz brīdi. Bet galvenais jautājums ir kādēļ vispār jebkurā brīdī tiek aizņemts 1,7 GB. 1. Bildes pamēģināju vairākas, bet piemērs bija ar šo. 2. Man vispār ir 3,75 GB (4GB-256MB), no kuriem brīvi ir 1,5..2,5 GB. OS ir W7 x64. Un procesam skatāmies protams Commit Size, nevis defaulto figņu. Vēl labāk Process Explorer un tur atvērt tieši procesa grafiku, kur to pašu sauc par Private Bytes. Bet tiešām šo būtu interesanti noskaidrot! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Novembris 4, 2013 Share Novembris 4, 2013 (labots) OK, tagad skatos uz Commit Size. Atverot softu man aizņemti 22.3MB RAM. OK, tas būtu pieņemami. Atverot Tavu bildīti, sanāk 292.5MB RAM. Ņemot vērā, ka viņa tur ir pāris kopijās, un ka visa atmiņa netiek uzreiz atbrīvota (faktiskās kopijas ir vairāk), OK. Kvantizējot, pīķis sanāk pie 1.2GB. Tik arī paliek pēc procesa beigām. Novācam abas bildes, nekas nemainās. Pieliku vēl vienu pogu, kas piespiež savākt drazu - paliek 46MB. Kāpēc vēl ekstra 20MB klāt - nezinu. Pats .NET saka, ka menedžētajā atmiņā aizsisti 2.5MB, kas atbilst patiesībai (man tur ir viens objekts gandrīz šādā izmērā, plus tās figņas, kas attiecas uz pašu formu). Acīmredzot .NET kaut ko sakešojis. Iespējams, ka tas varētu būt arī GDI+. Enīvei, nav daudz Par tām, kopijām, mazliet paskaitīju līdzi:Atverot bildi vispirms tiek izveidota kopija(?) nemenedžētajā GDI+ atmiņā. .NET bilžu funkcijas faktiski ir wrapperi ap GDI+, par kuru es gan neesmu īpašā sajūsmā, bet, nu, vismaz nav pašam savu JPEG parseri jāraksta, un tas ir visur pieejams. Lai tiktu pie attēla datiem, GDI+ to neļauj darīt pa tiešo. Ir jāpalūdz viņam uztaisīt kopiju manis izvēlētajā krāsu formātā (ARGB32). To gan uzreiz itkā atbrīvoju, bet nezinu, vai tas kaut kur netiek iekešots vai kā. GDI+ arī patīk visu ko kešot. Pēc tam es no šiem datiem pārkopēju 2D masīvā, kur katrs elements ir Color. Šī ir mana neefektīvā vieta, jo Color struktūras izmērs ir 8 baiti + pointeris (kopā tātad 16 baiti uz 64-bitu sistēmā). Faktiski 4x vairāk atmiņas, nekā oriģinālais nekompresētais attēls. Pēc tam no šiem ievaddatiem tiek uztaisīti izvaddati, kas arī ir tikpat liels 2D Color masīvs. Tātad - vēl 4x attēls atmiņa klāt. Taisot izvaddatus arī tiek izveidota vēl viena kopija, kur iekš singly linked list ir visi pikseļi. Tātad, tur ir Color + pointeris, kopā 24 baiti jeb 6x attēls. Pēc tam no šī tiek uztaisīts GDI+ attēls atmiņā. Kuram atkal vajag vispirms uztaisīt buferi, kurā es pārkopēju datus, un tad viņš no tā bufera pats pie sevis iekopē to attēlu. Buferis gan itkā tiek uzreiz atbrīvots, bet, nu... Tātad, kopā... 16-18 reižu oriģinālā attēla izmērs. 10mpix == 40MB. 16x40MB == 640MB. Plus vēl drusku visādiem algoritma starpdatiem, bet tas nebūtiski. Hmm... interesanti, līdz 1.2GB tomēr vēl nedavelk. Moš vēl kādu pointeri kaut kur būšu piemirsis. Tas tomēr jau bija sen, kad es šo kodu taisīju, un tagad tā, pa diagonāli lasot, kaut ko varu arī nebūt piefiksējis. Enīvei, es secinu 2 lietas no visa šī: Tā kā man ir 4GB brīvi no 8GB, tad .NET pilnīgi paredzami vienkārši neaizraujas ar atmiņas atbrīvošanu, kamēr ir lieka brīva atmiņa. Iegūst izpildes ātrumu uz RAM rēķina. Aizņemtā RAM daudzums patiesībā ir pavisam paredzams, un nav nekādu "slēpto cenu", ko maksāt. Protams, ka tam ir jāseko līdzi (ko es šajā programmā neesmu darījis ), bet nav arī bezjēdzīgs overheads. Labots Novembris 4, 2013 - Vilx- Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Novembris 4, 2013 Share Novembris 4, 2013 binary, mans laiks ir nedaudz pirms Tevis un arī manā laikā jau tā bija. Nezinu, kāds ir tavs laiks, bet es bakalaura darbu aizstāvēju pagājušā gada sākumā. Biju iepauzējis studijas uz pāris gadiem sakarā ar dzīves plāniem, kuri gan vēlāk mainījās, kā dēļ tad arī pabeidzu studijas… GRADE Modeler esot mūsu vizītkarte! Tas ir tipisks piemērs tam, ka veči varbūt ir izdomājuši ideju un kādu algoritmu, bet programmatūras produktu radīt viņi absolūti nav spējīgi. Ar to GRADE vēl maģistros lika mocīties... Tas ir perfekts piemērs kā nevajag izstrādāt programmatūru - viss šķībs un līks no instalācijas līdz aizvēršanai. Ai, nu tā var trieku ķert… Un pie visa vainīgs būtu TU!!! Nav man maģistra, nav un visticamāk nebūs. Man šitais tika borēts bakalaurā, priekšmets laikam saucās "procesorientēta programmatūras izstrāde". Ņemot vērā, ka programmēju no 15 gadu vecuma, tad iegrozīt smadzenes tam priekšmetam nepieciešamajās gultnēs bija nereāli. To man arī pasniedzēja (patiesībā gan viņas asistente, ar ko vairāk sanāca saskarties) teica, ka "uzzīmētajās shēmās" tas visur lien ārā. Vot nepietiek, ka softs sūdīgs, man vēl nāca klāt problēms ar "uztaisīt tā, lai patiktu pasniedzējam" Par to Quantizator - var kaut kā noskaidrot, cik ilgi skaitās tās krāsas? Man tās bildes ielāde notiek ~2 sekundes (tā uz aci vērtējot) - kaut kā negribās ticēt, ka krāsu skaitīšana ir kaut 1/20 no tā… Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Novembris 4, 2013 Share Novembris 4, 2013 (labots) Par to Quantizator - var kaut kā noskaidrot, cik ilgi skaitās tās krāsas? Man tās bildes ielāde notiek ~2 sekundes (tā uz aci vērtējot) - kaut kā negribās ticēt, ka krāsu skaitīšana ir kaut 1/20 no tā…Diezvai. Pag, rīt upgreidošu, lai izvadās mazliet statistikas par šo un to (cik kas ilgi paņem, cik daudz atmiņas apēd, utml.) Un, kā jau teicu, tur vēl var daudz ko optimizēt. Labots Novembris 4, 2013 - Vilx- Link to comment Share on other sites More sharing options...
Inspektors Caps Novembris 4, 2013 Share Novembris 4, 2013 Vilx-, prieks, ka Tu vismaz saproti no kurienes varētu augt kājas tiem simtiem MB, lai gan tāpat jau sanāca tikai puse no aizņemtā, tā kā vēl ar vien arī "slēptā cena" ir milzīga. Bet aizņemt tādus milzu neadekvātus apjomus vispār nav pieļaujami, jo tā programma nav embedded firmware, kur Tu pats par visu atbildi. Tas nav arī DOS, kur lietotājs darbosies tikai ar Tavu programmu. Quantizator programma darbojas daudzuzdevumu operētājsistēmā, kur ir vēl desmitiem citu programmu, kuru netraucēta funkcionēšana ļoti iespējams lietotājam ir svarīgāka. Ir jābūt godīgam pilsonim! Tīri salīdzinājumam - Photoshop ir milzu monstrs un neēd tik daudz RAM šādās nodarbēs. Firefox, kas labu brīdi stāv vaļā un daudz lapu browsēts, bet tagad palikuši 4 tabi, no kuriem viens ir tā pati bilde, aizņem 400 MB. Pat viss Windows 7 neēd tik daudz! .NET nav jānodarbojas ar atmiņas menedžēšanu, jo ar to jau nodarbojas un daudz labāk tiek galā OS atmiņas menedžeris. Pie tam globālā mērogā visu sadalot godīgi un optimāli - gan programmām, gan draiveriem, gan pašam kernelim. Bet es nojaušu kādēļ .NET kešo savu smilšu kasti - jo no turienes pieprasījums OS atmiņas menedžerim ir absurdi ilgs! (latency)Par kodu kā tādu.. OK, es saprotu, ka gan jau arī .NET to var uzrakstīt efektīvāk. Tad rodas jautājums - cik? Bildei taču būtu jābūt masīvam nevis linked list. Tie pointeri vien jau cik noēd un kā paildzina apstaigāšanu... Vai nav gadījumā tā, ka pāris liekas konversijas tāpat paliks? Pēc būtības taču būtu jāpaņem tas GDI+ iedotais masīvs, jāapstrādā un jāiedod atpakaļ, pa vidu pēc vajadzības veidojot vai neveidojot pagaidu masīvu. Un, ja arī tā uztaisītu, vai tas kods jau nebūs pat sarežģītāks par attiecīgu C kodu?binary, . Bet man prieks, ka vismaz dažus tas konveijers nepāraudzināja... Starpcitu, LU ir (vai bija) viens ļoti labs priekšmets - Ģ. Karnīša "Cilvēka - datora interfeiss". Bet diemžēl gandrīz neviens nenovērtēja tā priekšmeta nozīmību kvalitatīvu produktu izstrādē! Veči, man ienāca prātā doma. Varbūt ne tikai mēs ar Vilx- "karojam" (es ceru, ka Vilx- to neuztver kā karu ) ar C# un C, bet pieslēdzas arī citi un tieši to pašu izdara arī C++, Java, Delphi vai kur nu vēlas? Patiesībā kaut vai tajā pašā C# vai C dažādībai. Es domāju ne kā sacensību, bet kā foršu tehnisku salīdzinājumu. Ir vēl partizāni? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Novembris 4, 2013 Share Novembris 4, 2013 Par kodu kā tādu.. OK, es saprotu, ka gan jau arī .NET to var uzrakstīt efektīvāk. Tad rodas jautājums - cik? Bildei taču būtu jābūt masīvam nevis linked list. Tie pointeri vien jau cik noēd un kā paildzina apstaigāšanu... Vai nav gadījumā tā, ka pāris liekas konversijas tāpat paliks? Pēc būtības taču būtu jāpaņem tas GDI+ iedotais masīvs, jāapstrādā un jāiedod atpakaļ, pa vidu pēc vajadzības veidojot vai neveidojot pagaidu masīvu. Un, ja arī tā uztaisītu, vai tas kods jau nebūs pat sarežģītāks par attiecīgu C kodu?Nu, šis softs tika taisīts lai konceptuāli skatītos, kāds sanāk algoritma rezultāts. Tas nekad nav bijis domāts gala lietotājam. Par to linked list - ticu, ka tur arī var optimizēt, taču būs jāpadomā. Algoritms tāds īpatnējs, kurš skatās uz dažādajām krāsām, un tad dala viņas grupās un apakšgrupās... Pa tiešo ar bildi strādāt nevarēs. Tāpat arī par to Floyd-Steinberg ditheringu - neesmu drošs, vai tur var uzreiz rakstīt pāri source datiem; vai tomēr nevajag vienlaicīgi gan source gan destination skatīties. Es jau esmu aizmirsis detaļas, kā tie algoritmi strādāja. Bet, nu, to es varu pateikt, ka sarežģītāks nekā C kods diezi vai būs, jo fundamentāli jau visas tās pašas konstrukcijas ir abās valodās. C nav nekas tāds, kas nebūtu C#. Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Novembris 4, 2013 Share Novembris 4, 2013 Firefox, kas labu brīdi stāv vaļā un daudz lapu browsēts, bet tagad palikuši 4 tabi, no kuriem viens ir tā pati bilde, aizņem 400 MB. Ar Firefoxi ir atsevišķs stāsts - 400MB vai nē, bet FF ir pilnīgs mēsls. Esmu no tiem, kas PC neslēdz ārā - "sleep" ļauj gan enerģiju ietaupīt, gan laiku, gan arī ērti lietojams. Attiecīgi FF stāv vaļā visu laiku. Kamēr svaigs, tikmēr vēl OK, bet ar laiku kaut kur tā atmiņa viņam pazūd. Kad rij ap 1GB, tad vairs nav lietojams - bremzē uz katru darbību. Atverot about:memory un mēģinot tur bakstīties, nekas labs nenotiek. Laikam jau ir viņiem kaut kādi smagi leaki, kuri nevienu neinteresē, jo tāda problēma ar FF ir kopš neatminamiem laikiem… binary, . Bet man prieks, ka vismaz dažus tas konveijers nepāraudzināja... Mans konveijers bija RTU - gan prof. videne, gan prof. koledža, gan prof. bakalaurs. Uz videni un bakalauru gāju ar lielām cerībām, ka no tā būs kāda jēga - uz videni, jo vēl nebija sajēgas, kas sagaida, savukārt uz bakalauru, jo tā tomēr ir Rīga, nevis Liepāja Galu galā gan videne, gan koledža, gan bakalaurs tika truli atsēdēti, lai dabūtu papīru. Īstā mācīšanās bija ārpus skolas telpām, bet arī tur ne tuvu tik intensīva un kvalitatīva kā gribētos… Link to comment Share on other sites More sharing options...
Huan Kaktus Novembris 4, 2013 Share Novembris 4, 2013 @@Inspektors Caps, bet nav īsti skaidrs, par ko "karot" Par to, ka valoda A ir "best forever", kamēr B, C un D suck? Te jau iepriekš rakstīja, ka katra valoda ir laba savā jomā, un pat tevis karsti nemīlētais Perl gana labi tiek galā savā pielietojuma lauciņā Tā ka karot patiesībā galīgi nav par ko. Vēl jo vairāk, ka nozare galīgi nav tendēta uz resursu taupīgu izmantošanu, tieši otrādi, attīstība ir ekstensīva. Izņēmums ir šauri specializētas jomas, kur tiešām ir būtiska resursu taupīšana, kur tad atbilstoši izvēlas kādu piemērotu risinājumu. Bet tas ir izņēmums, ne sistēma Link to comment Share on other sites More sharing options...
Inspektors Caps Novembris 4, 2013 Share Novembris 4, 2013 (labots) FF ir pilnīgs mēsls Es vispār esmu ex FF nīdējs! Lai vai kā, bet FF ir palicis par vismazāk RAM rijošo pārlūku no visiem lielajiem. Vecā Opera ņammā daudz RAM, bet leeko vispār visvairāk no visiem, savukārt jaunā Opera, Chrome un Internet Explorer ir daudzprocesu monstri, kas, saskaitot procesus kopā, arī ir resnas cūkas. Viena lieta, kas varētu būt būtiski par FF - es to skatījos uz Firefox Aurora, kas šobrīd ir 27. versijā, bet tā tur man ir tādēļ, ka 26. versijā viņi esot realizējuši kaut kādas pamatīgas atmiņas savākšanas lietas. Savu privāto datoru arī neslēdzu ārā.. Galu galā gan videne, gan koledža, gan bakalaurs tika truli atsēdēti, lai dabūtu papīru. Par saviem mācību gadiem es varu teikt, ka jēga tiem bija, tikai ne tāda kādu vajadzētu. Tiesa, galveno LU datoriķi izpildīja - iemācīja matemātiku, loģiku un domāšanu. Tikai manu domāšanu viņiem tad nu vairs neizdevās nobremzēt pie tā, kur viņiem paredzēts un ko vajag vidējam pelēkajam code monkey. Kad saproti, ka "var visu", tad tas process vairs nav atgriezenisks un to iekšējo dīdītāju vairs neapstādināt. Tā kā gala beigās (vai jaunā sākumā) tieši par savu gadījumu esmu pat priecīgs. Par to, ka valoda A ir "best forever", kamēr B, C un D suck? Ziniet kas ir... Jūs man liekat sakārtot un ar vien precīzāk noformulēt arī pašam savas domas! Tātad programmēšanas valodas patiesībā pašas par sevi ir mazāk būtiskā lieta. Pats esmu sācis ar slaveno QBasic, tad Pascal, pa vidu īslaicīgāk čupa citu, līdz nonācu pie C/C++ kā efektīvākā instrumenta manām prasībām. Tomēr neatkāpjos no tā, ka nopietnai datorprogrammu izstrādes apgūšanai Pascal un C ir vieglākās valodas, bet C++ pārsarežģīts monstrs. Pārējie lielākā daļa ir kaut kur pa vidu. Vairāk tehniskais cepiens ir par pārāk visu aizstājošiem freimworkiem, kas stimulē platformas nezināšanu, managed kodu, kas upurē performanci it kā vieglākai izstrādei, kas arī vēl ir ļoti atkarīgs no projekta tipa, un human-readable principu lietām, kas nav jālasa cilvēkam bet procesoram, pie tam šeit vispār ir tikai resursu tērēšana visos aspektos bez jebkāda ieguvuma vispār. Bet galvenais cepiens īstenībā ir par iIzglītības sistēmu (īpaši Latvijas)! Tā māca nevis izprast, bet iekalt. Tā māca mehāniski izpildīt lietas, nevis domāt. Tā māca nopirkt un samierināties ar to, kas ir, nevis paplašināt redzesloku, lai rastos idejas un vēlāk radītu pats ko labāku vai jaunu. Un arī pati sistēma pasniedz tikai smieklīgu daļu zināšanu. Piemēram datorzinātnē taču IT (informācijas tehnoloģijas) ir tikai viena apakšnozare, bet Latvijā abreviatūra IT jau ir kļuvusi par sinonīmu datorzinātnei kā tādai. Izņēmums ir šauri specializētas jomas, kur tiešām ir būtiska resursu taupīšana, kur tad atbilstoši izvēlas kādu piemērotu risinājumu. Bet tas ir izņēmums, ne sistēma Vot šim es tā īsti nepiekrītu. Mums Latvijā tas tiešām ir izņēmums, jo mēs to visu tikai pērkam. Bet tādu iekārtu un programmu apkārt ir nenormāli daudz un kļūst vēl vairāk. Mūsdienās ir jāprogrammē gandrīz viss - dažādas rūpnieciskās iekārtas, automašīnas signalizācijas pults, čupa citu bloku, TV, veļas mašīna, ledusskapis, pat tējkanna un vibrators! Tūlīt jau arī pulkstenis, kas atgriezīsies uz rokas. Un tur atkal būs maz resursu un nevarēs šķiesties pa kreisi/labi ar attaisnojumiem, ka tagad taču viss tik jaudīgs. Bet, kad pulkstenī ieliks 4kodolnieku, tad atkal 10 MHz vienkodolnieku jau varēs ielikt auskarā, un atkal būs maz resursu. Tā tas būs vienmēr - ja māki no iekārtas izspiest visu, ko tā var, tad vari būt inovators un vadošais. Ja nē, tad viduvējība. Starpcitu, vai man liekas, vai no Latvijas embedded iekārtu uzņēmumu ir pat vairāk kā datorprogrammu? MikroTik, SAF Tehnika, Real Sound Lab, NA un gan jau ir vēl. Labots Novembris 4, 2013 - Inspektors Caps Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Novembris 5, 2013 Share Novembris 5, 2013 Par saviem mācību gadiem es varu teikt, ka jēga tiem bija, tikai ne tāda kādu vajadzētu. Tiesa, galveno LU datoriķi izpildīja - iemācīja matemātiku, loģiku un domāšanu. Tikai manu domāšanu viņiem tad nu vairs neizdevās nobremzēt pie tā, kur viņiem paredzēts un ko vajag vidējam pelēkajam code monkey. Tā kā gala beigās (vai jaunā sākumā) tieši par savu gadījumu esmu pat priecīgs. Man matemātiku mācīja pamatskolā. Bet arī - tikai līdz 8. klasei. Toreiz tas bija mīļākais priekšmets. Olimpiādēs gan necik labi negāja - no 8 dalībām Liepājas rajonā tik pāris reizes 2., 3. vietas, no 4 dalībām valsts olimpiādē vispār bez vietām. 9. klasē matemātikā sākās atsēdēšana-atkārtošana. Vidusskolā… Sēdēju pirmajā solā, nereti aizmigu. A ko padarīs, ja sistēma velk tos, kas nespēj, nevis stumj tos, kas spēj. Izpildu uzdevumu 5 minūtēs, nākamās 30 minūtes nav ko darīt. Matemātikas skolotājai mana gulēšana īsti negāja pie sirds, parasti gan neko par to neteica, tik 1x pus-pa-jokam pavaicāja, vai netraucē man gulēt. Vienā no programmēšanas priekšmetiem (vidusskolā tādi bija vairāki) gan mani pus-pa-jokam, pus-pa-nopietnam palūdza vai nu bastot lekcijas, vai vismaz nolīst stūrī un pagulēt. Tādi, lūk, man bija skolas/studiju gadi… Domāšana - kā cilvēki no malas (pasniedzēji) savulaik teica, mums ģimenē ir izteikta analītiskā domāšana. Arī no darba devējiem ir gadījies to dzirdēt… Cik tur tās taisnības, nemācēšu teikt. Labi tas vai slikti - grūti spriest. Programmēšanā laikam labi. Bet nu tas ir "iekšās", tas vienkārši ir, nevis tika iemācīts. Nezinu, neko labu par izglītības sistēmas kvalitāti Latvijā nevaru pateikt. Pēc manas pieredzes, izlgītības sistēma māca nevis mācīties un darīt, bet atsēdēt un slaistīties - vismaz manā gadījumā tā bija… Bet, kad pulkstenī ieliks 4kodolnieku, tad atkal 10 MHz vienkodolnieku jau varēs ielikt auskarā, un atkal būs maz resursu. Kurā gadsimtā tu dzīvo? Jau pirms 10-20 gadiem to varēja darīt. Kā piemērs - Intel 8742. Bildīte. Spriežot pēc specenes, tam štruntam ir vairāk kā 20 gadi. Cik noprotu, tad faktiski visu darbu veic tas sīkais čips, pārējais korpuss ir tikai ērtībai. Nu labi, vēl arī temperatūras novadīšanai (labojiet, ja kļūdos). Parametri tam vēsturiskajam sīcim? 12MHz, 128B RAM, 2KB EPROM un čupiņa I/O. Cita lieta - auskarā varētu būt problēmas ar barošanu, arī funkcionalitāti auskarā nekādu dižo nevajag - tam vienkārši jāizskatās smuki. Bet uzražot miniatūru MCU ar pārdesmit MHz un dažiem KB atmiņas diez vai varētu sagādāt milzu problēms. Nav jau arī tā, ka "sīkajiem devaisiem" visu raksta baigi optimāli. Jā, labi, nav tur javas, nav .NET, pitona utt, bet ar ASM reti kurš aizraujas - tā vietā ir C, C++ u.c. valodas. Cik buildtooli saoptimizē, tik ir. Tiesa, nereti tie buildtooli spēj trulu C++ nooptimizēt tā, ka tas būs labāks (optimālāks) nekā kodera paša rakstītais ASM. Vēl par tiem MCU… Lūdzu, Kinetis KL02 MCU. Šā gada brīnums. 48MHz 32bit ARM, 32KB flash, 4KB RAM, 12bit ADC, UART, SPI, IICI2C utt - un tas viss tikai 1.9 x 2.0 mm². Auskaram būs gana labs? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Леший Novembris 5, 2013 Share Novembris 5, 2013 (labots) Visu palagu nelasīju, bet sakarā ar 1. postu varu padalīties ar savām domām. Java kā pirmā valoda nav slikta. Vienīga problēma ir tajā, ka tas ļoti ātri pieradinās pie OOP domāšanas. Bet apgūt ir vērts divu iemēslu dēļ: tā ir salīdzinoši viegla un tās OOP daļa diezgan maz atšķirās no citām populārām valodām. Ir ļoti bīstami apgūt tikai vienu valodu un visu laiku programmēt tikai tajā. Tāpēc varu rekomendēt citas valodas apgūšanai: - Ruby: valoda ir diezgan neefektīva nopietniem risinājumiem, bet izcila priekš prototipēšanas. Kad ātri vajag pārbaudīt kādu konceptu, ruby praktiski nav konkurentu. - bash: tuvāk OS līmenim, noder, lai saprastu, uz ko ir spējīga OS, un dzīvē ļoti noderēs. - C: ļoti zems līmenis, var teikt, ka C ir pavisām neliels abstrakcijas slānis starp dzelžiem un visu pārējo. Ļauj saprast, kā strādā kaut kādas sarežģītākas lietas hi-level valodās un kā rakstīt optimālāku kodu. - JS: ļoti interesanta valoda, bet ar diezgan daudz neveiksmīgo risinājumu valodas dizainā. Toties tai ir daudz pielietojumu. Ļaus saprast asinhronu izpildi, eventus utt. Viegli pārbaudīt ideju, atvērot pārlūka konsoli. - ASM: der tikai un vienīgi, ja gribi saprast, kā strādā dators. Nopietnu pielietojumu mūsdienās nav. - Haskell: šis ir rekomendējams tiem, kas grib attistīties nedaudz tālāk un saprast programmēšanas "nirvanas" ideju, konkrēti safe & useful konceptu. Valoda ir pilnīgi funkcionāla, tāpēc es to rekomendētu apgūt ja ne pašā sākumā, tad nedaudz vēlāk. Pats sāku apgūt, kad jau ir diezgan nopietna pieredze imperatīvā pasaulē, un pārslēgties uz pilnīgi funkcionālo pieeju ir ļoti grūti dēļ pieraduma. Bet pavisām noteikti, ar to valodu nebūs garlaicīgi. Valodas no MS saimes neuzskatu par nopietnām. Nedomāju, ka mūsdienās ir vērts veltīt laiku to apgūšanai. Labots Novembris 5, 2013 - Леший Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Novembris 5, 2013 Share Novembris 5, 2013 - ASM: der tikai un vienīgi, ja gribi saprast, kā strādā dators. Nopietnu pielietojumu mūsdienās nav. Nezināju, ka kompilatoru rakstīšana nav nopietna nodarbe… Tāpat arī nezināju, ka jebkāda sarežģīta koda debuggošana ir nenopietna nodarbe. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Леший Novembris 5, 2013 Share Novembris 5, 2013 binary, kompilātoru var uzrakstīt kaut uz Ruby. Un debugot var, dekompilējot sakompilēto kodu uz C. Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Novembris 5, 2013 Share Novembris 5, 2013 (labots) @@Леший, uz Ruby bez ASM zināšanām tu vari uzrakstīt nevis kompilatoru, bet interpretatoru, to pašu sūdīgu. Dekompilējot sakompilēto kodu uz C, tu dabūsi drazu. It īpaši, kad sākotnējais C kods ir sakompilēts gļukaini (t.i., sakompilētais rezultāts funkcionāli neatbilst tam, ko uzrakstījis programmētājs). Jā, tādas problēmas ir ar *visiem* populārajiem kompilatoriem. Labots Novembris 5, 2013 - binary Link to comment Share on other sites More sharing options...
Huan Kaktus Novembris 5, 2013 Share Novembris 5, 2013 (labots) Nu, bet@@Inspektors Caps, tu jau to pašu vien pateici Vispārējā tendence programmēšanā ir arvien lielāka atraušanās no konkrētas platformas, zema līmeņa operācijām. Tas viss sekmē visādu smalkumu nezināšanu/neiedziļināšnos. Un, tā kā resursi kļūst arvien lētāki, tad patiesībā tāds piegājiens ir gana efektīvs. Tas tiešām atvieglo un paātrina izstrādi, un pat human readable ir gana daudz ieguvumu apakšā no izstrādes/lietojuma viedokļa. Protams, tas viss rij resursus, bet tie tak ne joda nemaksā. Jā, vienmēr būs kaut kādas ietaises, kurām būs relatīvi ierobežoti resursi - šodien pulkstenis ar vibratoru, rīt auskari, un tā būs tā joma, kurā vajadzēs saprast, kā tas viss strādā, kā maksimāli izspiest no dzelža to, ko šamais var. Bet tas nenozīmē, ka ja māki no iekārtas izspiest visu, ko tā var, tad vari būt inovators un vadošais. Ja nē, tad viduvējība.Inovators tu vari būt arī atrodot jaunu veidu, kā ar datora palīdzību apmierināt kādu no cilvēka vajadzībām, iespējams pat, ka no jauna radītu, tevis paša izdomātu vajadzību. Mēs dzīvojam tādā ļoti īpatnējā laikā, kad daudzi no jēdzieniem vairs nav tie paši, kas bija kādreiz. Un lielā mērā tas ir pateicoties datortehnikai. Zināms vispārējā diletantisma laikmets Labots Novembris 5, 2013 - Huan Kaktus Link to comment Share on other sites More sharing options...
Inspektors Caps Novembris 5, 2013 Share Novembris 5, 2013 (labots) binary, olimpiādes jau kā tādas nozīmē, ka neesi viduvējība. Par matemātiku gan piesējies pie vārdiem! Bet vispār tā jau nav tikai priekšmets skolā, bet arī zinātne kopumā. Skolā es atkal šī iemesla dēļ sēdēju pēdējā solā "viens" - ar blakus solā vēl vienu tādu pašu. Tā kā par uzdevuma izpildīšanu pirmajam bieži varēja saņemt atzīmi (protams atkarīgu no pareizības), tad nu mēs faktiski sacentāmies savā starpā, bet pēc tam, kamēr pārējie vēl raksta, ākstījāmies. Dažreiz gan skolotāja pateica, ka mums atzīmes nebūs, un tad mēs tikai ākstījāmies. Par tiem MCU es tieši biju domājis to kā gatavu enduseru produktu. Ar akumulatoru, kas ilgi darbojas, kādiem radio sakariem un vēl kādu perifēriju, kas dara ko lietderīgu, tas vairs nav tik triviāli. Man gan pagaidām nav ideju kāda būtu jēga tādam auskaram! Lai gan... varbūt kā pulsa un citu sirdsdarbības parametru sensors tas varētu būt labs. Tik pat labi nebrīnītos, ja globālajā stulbumā pēkšņi modē nāktu auskari ar inteliģentiem RGB LEDiem. To Kinetis gan nebiju pamanījis - būs jāpapēta. Dažādi citi ARM, un protams Atmel, PIC, MSP430 u.c. ir zināmi. Леший, kā Ruby prototipēšanā salīdzinās ar MATLAB? Galīgi nav tas pats, bet tomēr abi faktiski ir prototipēšanai. Tikai jautāju.. Un par ASM biki pārspīlēji. Bez tā nekad neiztikt, jo tas ir veids kā pārskatāmi uzrakstīt procesora instrukcijas. To vajag lai radītu, attīstītu un portētu OS kerneļus un bootloaderus. Tad vēl praksē to vajag tur, kur vajag izmantot SSE, DSP vai citas specifiskas CPU instrukcijas, kam nav ne valodas konstrukciju, ne kompilatora intrinsic funkciju. Bet nu es pilnīgi piekrītu, ka tā ir tiešām maza daļa no visas kopējās gleznas, jo pārējo faktiski tik pat labi var izdarīt C, kādēļ tas arī ir valdošais embedded pasaulē. Manuprāt labs programmētājs C kodam "redz cauri" - faktiski zin kādas instrukcijas un kā kompilators tur saliks. Cik buildtooli saoptimizē, tik ir. Tiesa, nereti tie buildtooli spēj trulu C++ nooptimizēt tā, ka tas būs labāks (optimālāks) nekā kodera paša rakstītais ASM. Cik esmu skatījies, ko mūsdienu kompilatori sakompilē no C pie maksimālās optimizācijas, tad gribās teikt, ka tas ir tiešām ļoti labi. Faktiski tieši tas, ko pats pēc labākās sirdsapziņas būtu rakstījis ASM. Huan Kaktus, ar to inovatoru laikam bišķiņ greizi aizšāvu gan. Arī, neizspiežot visu sulu, var radīt labas lietas. Bet par resursiem gan tam kokam ir divi gali. Ja to skatās tikai tā, ka personālā datora resursi "neko nemaksā", tad tā ir. Bet, ja paskatās no otra gala, tad sanāk tā, ka resursu patēriņš nosaka to, uz kādām iekārtām un OS Tu vispār varēsi to produktu darbināt. Teiksim Tev ir resursus rijošs produkts X, kam prasības ir vismaz divu kodolu Goliāts x86 ar 3 GHz. Bet, ja tas pats produkts nerītu bezjēdzīgi resursus, tad Tu JAU ŠODIEN to varētu darbināt arī uz viena kodola Dāvida ARM ar 1 GHz. Tas padarītu produktu vispār iespējamu veselai virknei citu platformu, kas savukārt padarītu iespējamus pavisam jaunus tā produkta pielietojumus. Savukārt tas produkts, kas, rijot resursus, jau šodien darbojas uz 1 GHz ARM, ja nerītu resursus, jau tagad būtu darbināms pulkstenī. T.i. mainās tas vai tas vispār ir iespējams! Par high-level un izglītību mana doma ir tāda, ka, jo vairāk cilvēku izglītošanās un arī darba procesā apgūs datora darbību, ASM, C un citas it kā ikdienā viņiem nevajadzīgas lietas, jo labāki programmētāji viņi būs arī C#, Java, PHP lietās. T.i. izpratne stimulē būt labākam. Labots Novembris 5, 2013 - Inspektors Caps Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest wersa Novembris 5, 2013 Share Novembris 5, 2013 wersa, Tu uzskati, ka to, ka 32-bit integer aizņem 4 baitus un ir procesoram uzreiz saprotamā binārā formā, bet XML skaitlis ir decimālā teksta formā ar liekiem tagiem un kopā paņem N reizes vairāk gan vietu, gan RAM, gan CPU, nomācoties 4 gadus bakalauros datorzinātnes, ir attaisnojums nesaprast? Kur nu vēl par maģistru... Acīmredzami, tā uzskatīja augstākās izglītības iestādes vadība, pasniedzēju priekšniecība un paši pasniedzēji, ja jau puisis tika pielaists eksāmeniem un bakalaura darba aizstāvēšanai. Tagad es tā papētīju Pamata izglītības Standartu un Vidējās izglītības Standartu. Protams, ne augstākā, ne vidēja izglītība nav obligātas. Pamata izglītība gan ir obligāta. Amatu mācība, sports, pamatskolas fizika un matemātika, gramatika, valsts valoda utt utml. Cik realitātē atbilst šim pamata skolas standartam? Arvien mazāk un mazāk. Vienkārši ir pieņemt, ka amata mācības skolotājam jābūt augstākajai ped izgl utml kursiem utt. Un tālāk? Tagad viens piemērs no dzīves – protams, uz visiem neattiecas, piedodiet. Ir puisis, absolvējis vidusskolu un mācās augstākajā mācību iestādē. Ir darba vieta, kurā par nelaimi ( kāda traģēdija), plauktam tāds kustīgs stiprinājums ( ar skrūvēm un uzgriežņiem). Jaunā vīrieša secinājums - mums vajadzētu nopirkt jaunu to plauktu, ir acīmredzams nolietojums . Tur jau nu neko nevar līdzēt, jāpērk cits. Tālāk notiek intensīvi meklējumi ( protams, datorā), vai iespējams nesāpīgi norakstīt šo inventāra vienību un kur iepirkt jaunu! Šī persona studē grāmatvedību un finanses. Atšķirībā no nākamā piemēra, rakstīt vismaz prot. Tālāk, piemērs ar to, ka gramatikas un loģikas izpratnes līmenis citas personas izpildījumā - parāda pamatsumma viņai ir parāda ķermenis, saukārt iekļaujot kļūst par piekļāvumu. Kā Jums patiktu šāds dokuments, kurš tiktu nosūtīts no Jūsu vadītās vai Jums piederošās iestādes uz tiesu, piemēram? Tālāk – ir jāsaliek vienkārša, primitīva konstrucija. Dots - komplekts ar vītņgriežiem, visādiem citiem instrumentiem 3 kastēs utt utml. Ir skrūves, kas mazliet īsti neder. Pati konstrukcija – niecīgai slodzei un vienkāršam lietojumam domāta. Secinājums – man skrūvju NAV, vajadzēs braukt rīt ar citām. Kā patika? Un ar kādām tad brauksi rīt? Nu, jā, bet es>>>.... Jauki, vai ne? Pēc tam nav ko brīnīties, ka skrūvētājos tiek ņemti saulesbrāļi utml izcilnieki , kuru kondīcija tomēr vēl tik traka nav - vismaz pamata skolas iemaņu smadzenēs palicis nedaudz iekšā. Nākamā jautrība - paņem sadalītāju, iemauc tajā pagarinātāju, kurā ieslēgts eļļas radiators ( 2kW), liekam rozetē un otrā robā iespraužam elektrisko tējkannu ( 2,3kW). Rozete un sadalītājs uzsilst - secinājums - vajadzētu norakstīt rozeti un sadalītāju. . Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Novembris 5, 2013 Share Novembris 5, 2013 Pats esmu sācis ar slaveno QBasic, tad Pascal, pa vidu īslaicīgāk čupa citu, līdz nonācu pie C/C++ kā efektīvākā instrumenta manām prasībām.Ha, tas atgādina manis paša ceļu - QBasic->Pascal->C->C++ (pa vidu vēl PHP/JS) ->C#. Pēdējais nebija manis paša izvēle, bet dzīve piespēlēja. Pirmajā darbavietā to izmantoja. Sākumā es arī šausmīgi raucu degunu, un šķita - wtf, kā tā var, es neko nekontrolēju, mana programma tūlīt uzsprāgs dēļ .NET tizluma.... bet... ar laiku nācās atzīt, ka tomēr nav tik traki. Tās tomēr bija tikai manas bailes par to, ka es vairs tik daudz nekontrolēju. Realitātē tie overheadi nemaz nav tik šausmīgi. Patiesībā tos knapi var just. Ziniet kas ir... Jūs man liekat sakārtot un ar vien precīzāk noformulēt arī pašam savas domas!Bet mani šitais ir pamudinājis vairāk palasīt par .NET GC iekšām. Pirmo interesanto rakstu jau atradu. Pēc tam jāizlasa šo (links uz google cache, jo tur kaut kas šobrīd nobrucis). Link to comment Share on other sites More sharing options...
kerglis Novembris 5, 2013 Share Novembris 5, 2013 Džekiem, kas te strīdējās par C++ vs C#: http://www.codeproject.com/Articles/212856/Head-to-head-benchmark-Csharp-vs-NET , lai nav jāsalīdzina tikai viens pikseļus tests. Jā, c++ visumā ir ātrāks. Es uzskatu, ka nevar visu mērīt balts un melns kategorijās, ir jāvērtē pēc situācijas. Visual C# ir bezmaksas (tas arī nav mazsvarīgi) un ne vienmēr ir jākodē kaut kāds hardcore, sevišķi pirmajos projektos. Te par piemēru liktais Blumentals Software, es nezinu kamā viņi kodē, bet to programmiņu veiksme drīzāk ir idejā, realizācijā un marketingā, nevis valodā kurā tās uzkodētas, jo neko tāaadu tās programmas nedara. Esmu kodējis sākot no Basic, Pascal, Delphi, C (embedded), C++, LabView, Matlab un C#. Jā ar C# ir pagrūrti tajā ziņā, ka iepriekš pierasts kontrolēt dzelzi un tagad, ja negribas ļoti iedziļināties (es neesmu proesionāls programmētājs), ir grūti paredzēt kas tur īsti notiek, kā optimālāk, bet ja pačakarējas izdodas piespiest izdarīt visu ko vajag. Kas attiecas uz jautājumu ar ko sākt, viss atkarīgs no tā, ko gribi sasniegt un kādas programmas rakstīt - te tas lauks ir nenormāli plašs. Bet es laikam ieteiktu ar parasto C un pēc tam Java vai C#. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest wersa Novembris 5, 2013 Share Novembris 5, 2013 Un bez parastā c nekādi? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!