[Fleims] Pastiprinātāji, DAC, vadi, audiofīli utt.

[Darkheart]

Es neiegādātos ar tehnisku, zinātnisku, pseidozinātnisku, ezotērisku vai dajebkādu pamatojumu, ja nevarētu paklausīties. Ja es nolieku blakus un salīdzinu augstākās klases pastiprinātāju vai DACu ar vidējas klases, kas man subjektīvi skan labāk, bet ir ar vājākiem parametriem, tad nafig pirkt to dārgāko? Tāpēc, ka parametri labāki un tehniski pamatots precīzāks skanējums?

[martinno]

Es nerunāju par DAC vai ampiem.

[Darkheart]

Nav runa par preci, bet gan par ticību skaitļiem vai ausīm.

[JJP]

 

 

Pēc tās pašas wikipēdjias sanāk, ka skinefekta slānis pie 20kHz ir ~500mkm, t.i. 0,5mm. Cik resna ir signāla kabeļa centrālā dzīsla? d~1mm un par mazāk. Līdz ar to signāla kabeļa gadījumā par skinefektu varam nerunāt. 

 

Pilnīgi pareizi, tādēļ arī sāka ražot daudzdzīslu kabeļus, lai samazinātu šo skin efektu. Pat ļētie ķīņizeri ir tādi.

Te var palasīt, ja kādu interesē:

 

While there are many physical, electrical and magnetic phenomena responsible for distortion in cables, 

there are really only a few basic mechanisms which account for the majority of the performance variations between cables. After considering the following information and evaluating even a small variety of 

different cable types, you can acquire the ability to look at a cable’s design and know pretty well whether 

it deserves your further attention. Please don’t close your mind to new possibilities, just develop an 

educated skepticism.

Skin-Effect is one of the most fundamental problems in cables. It is useful to think of a metal conductor 

as a rail-guide. Electric potential is transferred as current inside a metal conductor and as a magnetic 

field outside the conductor. One cannot exist without the other. The only place that both magnetic field 

and current density are 100% is at the surface of a conductor. The magnetic field outside a conductor 

diminishes at distances away from the conductor, density is 100% only at the surface of the conductor. Something similar is true inside the conductor. Skin-effect means that current density diminishes at 

distances away from the surface on the inside.

   

    There is some disagreement as to whether skin-effect is relevant at audio frequencies. The argument 

concerns whether skin-effect causes damage other than simply power loss. Since the 3dB down point 

(50% power loss) for a certain size strand might be at 50,000Hz, not everyone understands the mechanism by which skin-effect is a problem at audio frequencies (20-20,000Hz). However, the problems are 

very real and very audible. This is because well before skin-effect causes a substantial power loss, it 

causes changes in resistance and inductance. Skin-effect causes different frequencies to encounter 

different electrical values at different distances from the surface of a conductor.

    If a single strand is too large, skin-effect will cause each frequency component of an audio signal to 

behave differently. Each frequency component will exhibit a unique current density profile.

 

The result is that some of the delicate high frequency information, the upper harmonics, will be smeared. We 

hear sound that is dull, short on detail and has a flat sound stage. The energy is there, the amplitude 

(frequency) response has not been changed, however the information content of the signal has been 

changed in a way that makes it sound as though the midrange notes have lost their upper harmonics.

 For copper the equation is: 6.61 divided by the square root 

of the frequency (Hz) equals the depth in mm at which the current density will be 1/e. Since 1/e is 37%, 

this equation tells us the depth at which the current density has been reduced by 63%. For 20,000Hz, 

current density is only 37% at a depth of 0.0467 mm, which is the center of a 0.934 mm (18 awg) 

conductor.

    Conventional use of the above formula falsely assumes that it is acceptable to have a 63% 

reduction in current flow and an 86% reduction in power density at the center of a conductor.

 

However, this formula does not by itself describe at what depth audible distortion begins. Listening (empirical 

evidence) shows that audible distortion begins at somewhat lesser depths.

There is a solution to skin-effect-using a single 

strand of metal which is just small enough to push 

skin-effect induced audible distortion out of the audio range. Simple evaluation of multiple sizes reveals that audible skin-effect induced anomalies 

begin with a strand (or conductor) larger than 0.8 

mm. A much smaller strand yields no benefits but 

encourages the problems discussed below.

A common misunderstanding of skin-effect results in the claim that “the bass goes down the fat strands 

and the highs go down the little strands.” The surface of a fat strand is just as good a path as the surface of a thin strand, only the fat strands also have a core which conducts differently. In cables with fat 

strands which are straight and little strands which take a longer route, the path of least resistance at 

higher frequencies is actually the surface of the fat strands. Since the lower frequencies are less subject to skin effect, they travel everywhere in all the strands

[Didzis]

Ar to ticību ausīm ir kā ir. Kopā ar mīļoto meiteni, sveču gaismā un glāzi vīna rokā arī gramafons skanēs labi Ir vajadzīgs blind klausīšanās tests. Tas ir vienīgais variants,kā objektīvi noteikt skanējumu, ja netiek veikti elektriski mērijumi, kuri audiofīliem šausmīgi nepatīk.

[Luke]

Didzi, par kuriem audiofīliem Tu runā? Ja Tu kam ko piedēvē, kas kam patīk vai nepatīk, nosauc to vārdā! Savādāk tāda tupa muldēšana sanāk, un nez vai kādu audiofīlu maz pazīsti. Tik muld bez sajēgas, sorry!

[Didzis]

JJP, Tu esi mērijis, kādu vājinājumu skaņas diapazonā ienes skinefekts? Es esmu mērijis un varu apgalvot, ka pat ķīniešu Maxsimas vadam to nav iespējams nomērīt, jo starpība signāla līmeņos starp 20Hz un 20kHz ir daudz mazaka par mērijumu kļūdu. Visādā ziņā ta ir daudz, daudz mazakapar 1dB. Tas pats attiecas uz teiksim 3m garu 2,5 kvadrātu tumbas vadu. Vot pamēri un pierādi man, ka es kļūdos.

[Luke]

Didzi, Tev tad jāiet palīgā Inspektoram CAPam- jams nevar atrast pienācīgu mēraparatūru ar kuru savu "augstās klases aparatūru" nomērīt, kur nu vēl vadus!

[Didzis]

Ko nu ko, bet vada parametrus var nomērīt ar  mēraparātiem. Nu nav tur nekāda kosmosa. Vājinājumu pie konkrētās frekvences un uz konkrēto skodzi nomērīt ir elementāri.

[ju]

 

 

Pilnīgi pareizi, tādēļ arī sāka ražot daudzdzīslu kabeļus, lai samazinātu šo skin efektu. Pat ļētie ķīņizeri ir tādi.

Nesaprati, runa ir par to, ka skinefekta zona, t.i. tā, uz kuru tie elektroni aizmūk, vismaz līnijas vada gadījumā aizpilda visu vadītāju, tur vienkārši skinefekts kā tāds nesanāk. OK, iespējams pie pašā ārmalā kāds elektrons skrien vairāk, bet ne tā, ka vidū skrien ļoti maz. 

[JDat]

@@Darkheart, tevi neinteresē jautājums: Kāpēc ar tiem vai citiem kabeļiem skan labāk/savādāk. Mani interesē, salīdzinot ar dažu labu.

 

 

 

Te pie kabeļu tēmas gan būtu godīgi piebilst, ka audio žurnālos rekomendē kabeļiem tērēt ap 10% no audio sistēmas vērtības!

 Standarta sauklis mārketingā, nekas vairāk. Vērtība ). Kabeļi maksā tik cik maksā, nevis noteiktu procentu no kopēja. Interesanti tas, kas es sartopos ar dituācijām kur kabeļi no kopējā maksā 0.1%-50%, atkarībā no situācijas. Pie tam ne jau brenda dēļ, bet kad tieši tā fakta dēļ ka vajadzīgs kabelis. Tobiš signāls jāpiegādā no punkta A uz puntu B.

[aoma]

Zeme griežas ap sauli? Tagad griežas. Kādreiz bija otrādi, tas bija pierādīts, par to bija attiecīgs ieraksts neapstrīdama avotā un lai tik kāds pamēģināja iebilst.
Ja tagad ir savādāk, tad vienalga lielum lielajam vairumam principā ar to arī pietiek, daļa vēl zinās teikt, ka pie vainas ir gravitācija un inerce, sīkumos neiedziļinoties. Ar ko mērīt, kā tas ietekmē novērotāju, vai rīt ātrums būs tāds pats, jeb drusku lēnāks, tas lai paliek pētniekiem, kas ar to nodarbojas. Līdzīgi ar skaņu - lai gammas un dažādu citu gudru mēraparātu rādījumi paliek konstruktoriem un izstrādātājiem, tāpat uz skaņu cilvēks parastais neskatās, to dzird.
Cits labāk, cits ne tik labi, citam ir vairāk naudas, cits skopāks, citam kvalitāte ir mazsvarīga, cits nevar salīdzināt, jo nav nekad neko labāku dzirdējis...

[Grossmeister]

 

 

Pat ļētie ķīņizeri ir tādi.

Daudzdzīslu kabeļi ir elastīgāki un lokanāki par viendzīslas , tiem ir lielāka mehāniskā izturība un tā kā tie vadi tiek biežāk kustināti , tad mazāka iespēja viņu sabojāt - pat pirms gadiem 20-25 tumbām nāca līdz vairākdzīslu kabeļi , ķīnīzerus tolaik te vispār netirgoja .

[JDat]

@@aoma, kāpēc skaņa ir jāizpuško nevis jāklausās tas ko māksilnieks ir iecerējis? Kāpēc? Kāpēc viens var uztaisīt aparātu, kuram pie kājas visi tie vadi, cits nevar? Kāpēc? Ja kāds grib izpušķot skaņu, tad tam ir paredzēti speciāli aparāti. Nē tā vietā jābīda preidozinātne.

[aoma]

@@JDat,  Kāpēc uzreiz pseidozinātne? Nevar ticēt arī autoritatīviem avotiem, lai uz ko viņi būtu balstīti.
Kā tur bija ar tiem dinozauriem? Ilgus gadus viņi staigāja, kaklus lepni izstiepuši, tad atklājās, ka skriemeļi to slodzi nemaz nevarētu izturēt un šie soļojuši, kā tādi līnijkuģi, galvu un asti turot horizontāli, nācās visus maketus un bildītes pārtaisīt, lai atbilstu jaunajai teorijai.
Vārbūt vēl pēc laika izrādīsies, ka šie patiesībā uz dibena vien šļūkājuši.

[JDat]

 

 

Kā tur bija ar tiem dinozauriem?

tu tagad jauksi kopā fiziku ar paleontoloģiju? Vidusskolu mācību programmu reforma jau parādās dzīvē. Vai arī valstī vajadzētu vēl stingāk kontrolēt alkohola apriti un netirgot dažiem indivīdiem.

 

 

 

Kāpēc uzreiz pseidozinātne?

Mistisku īpašību piedē'vana nezināšanas dēl ir pseidozinātne. 

[aoma]

Tas lietas būtību nemaina. Paleontoloģija nav mazāk cienījama zinātne kā klasiskā fizika.

[Inspektors Caps]

Darkheart, es jau teicu - it kā ir skaidri paskaidrots, bet paiet brīdis un audiofīliem pa galvas otru pusi viss ir izbiris. Aiztaisiet savas atmiņas noplūdes! Cik Tu vari atkārtot vienu un to pašu? Garšas un skanējuma gaume ir subjektīva, bet DAC un pastiprinātāji nav! Dziesmas skanējumu dod ierakts, ko mākslinieks ir subjektīvi samiksējis un pilnīgi precīzi nodevis Tev ar PCM, nevis atskaņošanas aparatūra. (aoma, Tu arī kārtīgi izlasi šo teikumu!) Kas Tev vēl ar vien nepielec? Un arī jau 100reiz teikts - ja tomēr patīk izkropļot mākslinieka darīto, ņem DSP un dari visu ko sirds kāro. Par dārgo vadu cenu sanāk labu labais un ar to vismaz varēsi mainīt skanējumu 100reiz efektīvāk un kaut katrai dziesmai! Un man neinteresē JJP, viņa patērētājs un biznesa gada atskaite, bet gan audio tehnika. Es tautai rādu, ka JJP to krāpj un nemaz nav kompetents, pretstatā tam kā viņš sevi pasniedz. Kas Tev par problēmu ar to? Lūk arī piemērs par JJP ar elektrovadītspēju. Viņš taču sajēdz pat TIK maz, ka viņam nepielec, ka vadītspēja ir tās pašas pretestības inversais lielums! G = 1 / R

 

Es neiegādātos ar tehnisku, zinātnisku, pseidozinātnisku, ezotērisku vai dajebkādu pamatojumu, ja nevarētu paklausīties.

Tad Tu esi naivs, jo domā, ka esi vienīgais izņēmums uz Zemes, kuram ir izdevies izslēgt subjektīvo kļūdu, kas ir nesalīdzināmi lielāka par tehnikas atšķirībām.

 

Luke, audio žurnālos arī stāsta kā Ethernet maina skanējumu... Līdz ar to tādu idiotu rakstītam žurnālam vērtība momentā kļūst par absolūtu nulli!

 

aoma, Tavi piemēri ar Zemi un dinozaudiem. Tajos taču kāds kādā brīdī pierādīja, ka ir savādāk! Par to arī ir runa - davai, uz priekšu audiofīli, pierādiet to, ko sakiet! Vienīgā īstā autoritāte ir loģika un pārbaudāmi fakti!

Labots Jūnijs 6, 2013 - Inspektors Caps

[aoma]

 

 

kāds kādā brīdī pierādīja, ka ir savādāk

 

A ko tad es saku. Mendeļejeva tabula ir nepilnīga, mēs nebūt nepārzinām visas vielas īpašības un ir pietiekoši daudz neatklātas enerģijas veidu, kas jebkurā brīdī var apgriezt mūsu omulīgo pasaulīti (zinātni) ar kājām gaisā.

[Luke]

Inspektor CAP, atgādināšu Tev arī vienu lietu, ko Tu visiem māci- tb, pārfrāzējot maniem vārdiem (citātu slinkums meklēt): "Ja mērījumi neatšķiras, bet dažāda aparatūra skan dažādi, tātad ne tas ir mērīts vai arī nav mācēts pareizi nomērīt!" Kā jau iepriekš atzīmēju- Tu jau tagad meklē aparatūru, ar ko nomērīt savus super krutos verķus. Kurš te ir centies nomērīt vadus ar tik pat lielu rūpību kā Tu to grasies darīt ar saviem aparātiem?

[Inspektors Caps]

aoma, bet par to te arī neieredz - audiofīli betonē, ka ir savādāk, bet atsakās vispār paskaidrot!

 

Luke, ja Tev nepielec kas ir Ethernet un kas ir audio signāls, tad sēdi malā un klusē. Didzis ir mērījis un jau stāstīja konkrētas lietas.

 

Didzi, starpcitu žetons par TV kabeļa pieminēšanu! Pieļauju, ka tas šitos audiofīlu makaronus saliek vienos vārtos, tikai neizskatās kruts...

 

Ja kādam ir vēlme , lai pamato ka viss tas ir štrunts un uz ZF signāla plūsmu caur vadītāju ietekmi neatstāj. Būs interesanti palasīt.

To, ko JJP sauc par vadāmību, īstenībā fizikā sauc par pretestību. Kā jau Didzis teica, aparāta ieejā ar daudz kiloomu pretestību kaut kādi miliomi neko nemaina. Pie tam vada pretestība pat skanējumu nemaina vispār, jo tā ir vienāda visām frekvencēm.

Saņem, ja vien spēj sagremot!

Labots Jūnijs 6, 2013 - Inspektors Caps

[Grossmeister]

 

 

Mendeļejeva tabula ir nepilnīga

Varētu kādu linku iedot palasīt ? 

[JDat]

Līdz ar to tādu idiotu rakstītam žurnālam vērtība momentā kļūst par absolūtu nulli!

 

Nepiekrītu. Ir kategorija, kuri lasa un pērk. Tas ir bizness. Nekas vairāk. Kur aitas, tur cirēji.

 

Starp citu par Cardas. Čalim vajadzēja supertīru varu. Amerikā. Pateicoties Cardas viena nīkuļojoša rūpnīca tika izglābta no banrkota. Tad tā rūpnīca ražo supertīru varu priekš cardas. Tā ka. Ari sildītajiem vadiem ir vismaz viena loma sabiedrībā. Dod darbu cilvēkiem. Viss patiesībā ir godīgi un Robina Huda stilā. Tāds Cardas  noslauc no beizajiem čunguru un izdala nabaga rūpnicu darbiniekiem. Starpniecības procentus patur sev. Normās židu bizness.

 

Tā ka. Ir cilvēki, kuriem vajag tos dārgos vadus. Lai jau pērk. Kas tad man. Vienīgi ja tāds tirgotājs (šoreiz ne cardas, bet cits brends) nemāk kompetenti atbildēt uz iespējams, varbūt potenciālā pircēja jautājumu, tad tāds pārdevējs ir slikts žids. A tehniskā forumā tādam pārdevējam iet sevišķi slikti. Būtu labāk sēdējis maliņā un nepīkstētu vispār. Tā vietā ar putām uz lūpām mēģina pierādīt un atgumentēt kaut ko. Rezultātā sanāk vēl sliktāk.

 

Atkāpe par ethernet. Ir dārgāki ethernet vadi ne kā parasti. Viena no īpašībām: lokot tādu dārgāku ethernet vadu, netiek izjaukts savīšnas solis, samazinās zudumi un atstarojumi kabelī. Tas ir samērā aktuāli pie austām frekvencēm (ar kārtu simti MHz) un lieliem garumiem (>50 metri). Tā apgalvo ražotājs. Cik daudz tas atbilst patiesībai, tas ir jauns laiciņs kur var pētīt un bīdīt zinātni. Objektīvo zinātni nevis pseidozinātni.

Labots Jūnijs 6, 2013 - JDat

[Inspektors Caps]

JDat, nu tādā ziņā piekrītu. Arī inflācija ir vajadzīga, lai aitiņas nesakrātu zeķē... Bet tas man neieredzēt un tramdīt diletantus un krāpniekus neliedz! Un par Ethernet arī taisnība, tikai tas nekādi nemaina tā transportēto audio. Bet Tu jau to zini. Un vispār tas viss jau vairs nav par audio tehniku.

[Luke]

Redz, Inspektor Cap, atceros- bija tas pa visam nesen, kad visi spečuki vienā balsī bļāva, ka arī, piemēram, interkonekta vadi ne kādi neietekmē skaņu. Taču šobrīd tādas lietas apgalvo ja nu reti stūrgalvīgs tehnokrāts. Arī Didža piemērs par to kā var nomērīt signāla vājinājumu pie konkrētas frekvences, iedomājoties, ka tas ir viss, kas ir jānomēra, liecina vien par cilvēka šauro skatījumu uz lietām, ibo skaņa, kas plūst par audio vadu nav vien konkrēta frekvence, bet tas ir plašs frekvenču spektrs, nemaz nerunājot par to, ka jāņem vērā gan source, gan destination ieejas/izejas pretestības pie konkrētās frekvences, plus dažādi trokšņi, šņagas ierosmes un nez kas.. Tā, ka man kā neeelktroniķim jau kādu laiciņu ir zudusi uzticība te mītošajiem elektroniķiem, ibo uzskatu, ka te tas elektroniķu līmenis ir tādā pašvakas profenes 3.šā kursa līmenī. Ne kā personīga, bet toreiz izrādījās, ka plašāk apskatīties uz lietām no paralēlajā forumā esošajiem varēja tikai daži.

Kas attiecas uz ethernet/usb kabeļiem. Mani māc šaubas, ka usb kabeļi var ietekmēt skaņu, dārgu ethernet kabeli ip datu pārraidei es nepirktu ne kad, bet:

1. Mani interesē dārgais ethernet kabelis Denon i-linkam. Es nezinu kā darbojas Denon links. Tā kā man ir iespēja ar tirgotāju sarunāt vadu paklausīties- skaidrībā tikšu priekš sevis vienkāršā veidā- paņemšu paklausīties, jeb, ja vēlies, paskatīties. Ja man no tā vada "noies", man nebūs žēl arī tos 30 latus par to vadu samaksāt.

2. Man nepiemīt tāds lāsts būt iedomīgam. Tā kā, ja nu reiz ir iespēja man saprotamā veidā salīdzināt usb vadu (ja nu tur pēkšņi tomēr kaut kas visā tajā ir), labprāt to izmantošu. Ja kādam interesēs, varēšu padalīties ar iespaidiem- sajutu kaut ko vai nē..

[CAP]

[offtopic]

 

emm.. jūs paši neesat noguruši no bezjēdzīgas diskusijas, kurā tāpat katrs pieturās pie savas taisnības, principiem un reliģiskās pārliecības?

 

[/offtopic]

Labots Jūnijs 6, 2013 - CAP

[ks123]

CAP, lai tak diskutē, citiem nezinīšiem, kā man ir interesanti daudz ko jaunu uzzināt,

Labots Jūnijs 6, 2013 - ks123

[Grossmeister]

 

 

ibo uzskatu, ka te tas elektroniķu līmenis ir tādā pašvakas profenes 3.šā kursa līmenī.

 

Nu ko lai saka - tev , kā neelektroniķim , no malas tas laikam labāk redzams .

[Darkheart]

Redz, runa jau ir par attieksmi. Tehnofīli un "parametrufīli" visticamāk nekad neticēs savām ausīm. Pat, ja sadzirdēs atšķirību un patiks, kā skan aparāts A, viņi izvēlēsies aparātu B, ja tam būs labāki cipari. Audiofīli uzticēsies savām ausīm pat tad, ja pieļaus iespējamību, ka tur varētu būt arī kaut kāda daļa placebo efekta. Nesen salīdzināju divus resīverus, no kuriem krutākais man ne pārāk patika, lai arī loloju uz to cerības. Placebo bija pārāk vājš, lai es varētu apgalvot, ka tas krutais resīveris skan labāk. Tehnofīls šajā situācijā visdrīzāk neuzticētos sev un turpinātu apgalvot, ka tas high-end aparāts ir labāks, jo cipari tā saka.

[Tornis]

Problēma jau ir tur, ka diskusijas nav, ir tikai viens, kas cenšas visus _savā_ ticībā ierunāt, kaut arī pseidozinātniski pamatotā. Mazliet atgādina rakstus Christian Science Monitor'ā.

[Inspektors Caps]

Arī Didža piemērs par to kā var nomērīt signāla vājinājumu pie konkrētas frekvences, iedomājoties, ka tas ir viss, kas ir jānomēra, liecina vien par cilvēka šauro skatījumu uz lietām, ibo skaņa, kas plūst par audio vadu nav vien konkrēta frekvence, bet tas ir plašs frekvenču spektrs, nemaz nerunājot par to, ka jāņem vērā gan source, gan destination ieejas/izejas pretestības pie konkrētās frekvences, plus dažādi trokšņi, šņagas ierosmes un nez kas..

Nu ko Tu te vāries par lietām, kur pats esi ar šauru skatījumu, jo vienkārši neizproti pat pašus pamatus? Tu domā, ka Didzis nav iedomājies pamērīt pie dažādām frekvencēm? Es pat saderēt būtu gatavs! Un izejas un ieejas pretestības viņam mainoties... Klauns Tu esi! Un tā pati slimība, kas audiofīliem - pats nejēdz vispār neko, bet vērtē citu vairāk zinošu kompetenci kā pārāk zemu. Kas Tu tāds esi, lai vērtētu? Skolas fizikas vielu apgūsti un tad pīksti!

 

Tā kā, ja nu reiz ir iespēja man saprotamā veidā salīdzināt usb vadu (ja nu tur pēkšņi tomēr kaut kas visā tajā ir), labprāt to izmantošu.

Vajag nevis USB vadus salīdzināt, bet lasīt par USB darbības principiem! Tad neradīsies analfabētiskas domas meklēt skaņas atšķirības USB vadā. Ja nepielec dokumentācija, tad lasīt vēl, vēl un vēl līdz pieleks!

 

Tas, kas nepielec audiofīliem - jūsu smadzenes jūs čakarē! Tas, ko Tu dzirdi šodien, rīt jau vairs nav tas pats! Un tiem, kuri te argumentē, ka viņi dzird to, ko nespējot izskaidrot - pierādiet ABX testos! Kur problēma? Kādēļ audiofīli no šī bēg kā velns no krusta?

 

Placebo bija pārāk vājš

Tu esi iedomājies, ka spēj kontrolēt smadzeņu zemāko līmeņu funkcijas, ko daba nav paredzējusi kontrolēt? Tas tik ir pašapziņas līmenis!

 

ks123, nu redz', Tu esi labs piemērs par to, ka šādām diskusijām ir jēga. Nav jau Tev obligāti sevi skaļi jāsauc par nezinīti. Un vispār - nezināt, bet interesēties un vēlēties uzzināt ir tikai apsveicami!

Labots Jūnijs 6, 2013 - Inspektors Caps

[martinno]

Es arī šo to iegūstu

Tā kā tēma lietderīga.

[Darkheart]

 

 

Tas, kas nepielec audiofīliem - jūsu smadzenes jūs čakarē! Tas, ko Tu dzirdi šodien, rīt jau vairs nav tas pats! Un tiem, kuri te argumentē, ka viņi dzird to, ko nespējot izskaidrot - pierādiet ABX testos! Kur problēma? Kādēļ audiofīli no šī bēg kā velns no krusta?

Nu ko es teicu - vieni domā, ka smadzenes čakarē, otri - ka skaitļiem ne vienmēr var uzticēties. Pie tā tad arī abas puses paliks, vieni vairāk klausīsies, citi rēķinās.

Dažiem vajag pierādījumus skaitļos, citi paļaujas uz dzirdi. Ja es, piemēram, dzirdu, ka pastiprinātājs atskaņo balsis ar nedabīgu "s" vai "h" skaņu vai, ka perkusionista šķīvju virstoņos ir plastmasas pieskaņa utt., tad neviens ar cipariem man neieskaidros, ka tā tam jābūt.

[Inspektors Caps]

Tātad Tu apgalvo, ka Tavas ausis un smadzenes ir precīzākas un objektīvākas par mūsdienu instrumentiem?

 

Vai tomēr otrs variants - Tu nespēj samierināties ar to, ka tas ieraksts, ko Tu esi uzlicis, vienkārši tāds ir un gribi to "uzlabot"? Ja tā, tad Tev jau teica - izmanto DSP, kas par to naudu sanāks labu labais un varēsi mainīt skaņu katru dienu! Kur ir problēma sagremot šo?

[Darkheart]

Ar instrumentiem viss kārtībā. Koncertos parasti viss skan kā tam jābūt, ja neņem vērā bieži vien briesmīgos telpu atstarojumus, bet ir arī āra koncerti un iespēja paklausīties balsis un instrumentus bez pastiprinātājiem. Es atļaušos teikt, ka zinu, kā jāskan vokāliem un dažiem citiem instrumentiem.

[ju]

Jāklausās arī ir, bez tā nevar. 

Ir arī jāskatās uz parametriem, līknēm, un jāzin ko tur redzēt. Ja skandai ir nomērīts AFR, un vidu joslā ir zāģis, tad tur laba skaņa nebūs nekad, vai ja basu galā ir zvērīgs GD, tad arī laba basa nebūs (lai gan vienai daļa publikas teiks, ka super).

Fakts jau arī, ka cilvēkam tā pareizā skaņa nemaz nepatīk, jo liela daļa no audiofīliem neko "dzīvu" nav dzirdējuši, tik cik Bītlu plati caur 60-to gadu lampām un papīra skaļruņiem. Piesēdini tādu pie studijas monitoriem ...

[Inspektors Caps]

Darkheart, tātad Tu apstrīdi studijas ieraksta pareizību. Tātad Tu zini, ka māksliniekam ir jāskan savādāk kā viņš pats, pie studijas monitoriem klausoties, atzina to par pareizu skaņu esam. Diezgan drosmīgi... Varbūt mēģini viņam acīs to pateikt?

 

Un pat, ja Tu zini kā jāskan mākslinieka ierakstam labāk par viņu pašu, tad jebkurā gadījumā es jau 100 reizes teicu - to visu var izdarīt DSP vēl daudz efektīvāk, labāk un lētāk kā jebkādi vadi un līki pastiprinātāji kopā ņemti un vēl pakāpināti kvadrātā! Kas tieši Tev nepielec?

[JDat]

jo cipari tā saka

  kuri cipari. parametri vai cena? Lūgums nejaukt tehnofīlus ar audiofīliem.

Labots Jūnijs 6, 2013 - JDat

[Grossmeister]

 

 

Koncertos parasti viss skan kā tam jābūt

Koncertos parasti dārd uz nebēdu , pēc tam vēl pusstundu ausis džinkst .

[JDat]

 

 

Koncertos parasti viss skan kā tam jābūt

 

Koncertos skan tā kā sskaņuinženierim liekas pareizi. Tur sākas visādi brīnumi patiesībā. Arī rutīna, jo visu laiku dzird vienu un to pašu. Tas ir ļoti subjetīvi.

 

Ak jā. Ja jau par koncertiem. Vakar Eŗikonkuļa kocertā. Takā apakšu bija pārāk maz. Augšas "asas". Labs koncerts, bet ir dzirdēti daudz labāki.