[Fleims] Pastiprinātāji, DAC, vadi, audiofīli utt.

[ju]

Nejauciet kefīru ar šņabi - koncis hokeja hallē nav tas koncis ar ko trenēt ausis.

Tuvāk kaut kas būs filharmonijā. Pie tam, daudz kas mainīsies no vietas, kur atradīsies klausītājs, lai gan pamatlietas būs. 

Ideāli kaut kāda neliela zāle, vai pat brīvā dabā, kur nav nekāda pastiprinoša tehnika pa vidu. Protams, šādas iespējas ir maz, bet ir. Tur arī iespējams nebūs tā mīļākā mūzika.

Galu galā pa velti var aiziet uz baznīcu, paklausīties ērģeles, saprast, kas ir tiešām bass. Pēc tam uzlikt mājās kādu ērģeļkoncertu, un padomāt, skan sistēma vai nē.

[JDat]

Neviens jau nejauc. Es vienkārši konstatēju faktu. A ko darīt ja Erīks nedziet filharmonijā? Massu produkts?

[Didzis]

Luke, es jau neapgalvoju, ka man vienmēr taisnība. tapēc jau notiek diskusija. Ja Tu vari padot audio kabelī tādu signālu, kurš uzradīs kautcik vērā ņemamu skinefekta vājinājumu uz 20kHz, tad piekritīšu un visiem teikšu.la man nav taisnība. Skinefektu visā pasaulē mēra ar vienādākām metodēm un vadā padod standarta signālu. Nu tāda vienkārši ir metodika. Tev ir iespēja piedāvāt citu mērijumu metodiku un mērīt , bet tas tad vairs nebūs skinefekts. Cepiens ir par to,ka tiek nepareizi izmantoti tehniski termini un kaut vai slavenā vadu sildīšana izkaideota ar tehniskiem jēdzieniem. Tak sildiet tos vadus cik paīk, kas ta man, bet ja man pazīstams cilvēks prasa, kuru audiokabeli pirkt un vai ar 200Ls pietiks, tad es piedāvāju viņam salodēt  vēl labāku un pa desmit reizes zemāku cenu. Stāv nam viena buhta krievu armijas sudrabota kabeļa ar ftoroplasta izolāciju, tā kā atbilst visam Hi End prasībām

Ja runa par klausīšanos un baudas gūšanu no mūzikas, tad es mīlu vecu mūziku paklausīties uz veciem aparātiem. Ir tur gan nostaļģija, gan skan tā pat, kā vecajos labajos laikos uz vecās aparatūras. Uzliec to pašu mūziku uz studijas monitoriem, oi kādas lažas var sadzirdēt. Tā kā es arī dzirdu atšķirību starp dažādiem pastiprinātājiem un akustiku. Man piemēram vienmēr ir fascinējusi gramafona skaņa. Ne tur augšu, ne apakšu, bet attiecīga laika mūzika skan pat ļoti neslikti un to var baidīt. Man sanāca kuriozs pie kolekcionāra Kārļa Degaiņa. Viņš sāka demonstrēt savu restaurēto gramafonu, bet bija jau stipri pavēls.  Attesās sieva um sāka lamāties, ko mēs vienpadsitos vakarā tādu troksni taisam. Es šim saku, tas tak kompliments tādai skaņu tehnikai. Ne tur elektronikas, ne sildīti vadi, ne arī uberkruti skaļruņi, bet skan ausij tīkami un skaļi. Vārdu sakot, katrs var klausīties ko un kā grib, tikai nevajag tapēc savu "ticību" uzspiest citiem, vai pārvērst par biznesu un tirgot latu vērtas mantas pa tūkstošiem.

[Darkheart]

 

 

Fakts jau arī, ka cilvēkam tā pareizā skaņa nemaz nepatīk, jo liela daļa no audiofīliem neko "dzīvu" nav dzirdējuši, tik cik Bītlu plati caur 60-to gadu lampām un papīra skaļruņiem. Piesēdini tādu pie studijas monitoriem ...

Arī tādi manīti, bet es tos nesauktu par audiofīliem. Manuprāt, audiofīls ir tāds, kura etalons ir dzīvais skanējums. Jā, daudziem nepatīk studijas monitoru skaņa, jo pieraduši pie šķības AFR ar klusinātiem vidiem un piepaceltiem basiem ar 2.harmonikas traucējumiem.

 

 

 

Darkheart, tātad Tu apstrīdi studijas ieraksta pareizību.

Pamatā nē, bet dažkārt arī. Tomēr kaut ko tādu izsecināt no manis rakstītā var tikai cilvēks, kas iedomājas, ka jebkura akustiskā sistēma ierakstus atskaņo precīzi tādus, kā studijā ierakstīts. Ja es dzirdu, ka kāds komponents kaut mazākā mērā pabojā skaņu, salīdzinu ar citu komponentu, kurš konkrēto AFR diapazonu atveido bez pirmā komponenta nokrāsas, tad paņemu austiņas un atklāju, ka abiem iepriekšējiem ir nedaudz iekrāsots cits AFR diapazons, tad kaut kādus secinājumus var izdarīt, ne? Tās atšķirības nav nakts pret dienu, jo tik sūdīgu tehniku netestēju, bet ir nianses, kas traucē, un kuras vidusmēra lietotājs parasti nemana, jo nezina, kā kam jāskan.

 

 

 

Tātad Tu zini, ka māksliniekam ir jāskan savādāk kā viņš pats, pie studijas monitoriem klausoties, atzina to par pareizu skaņu esam. Diezgan drosmīgi... Varbūt mēģini viņam acīs to pateikt?

Ir arī pāris šādas sarunas bijušas, taču domas ar māksliniekiem tajos gadījumos ir sakritušas. Problēmas parasti gadās, ja kāda rock/metāla grupa mēģina ierakstīties pie popmūzikas ierakstu kompānijām, kas ar pēcapstrādi šo to manāmi sabojā, cenšoties kaut ko piegludināt un nolīdzināt tā, ka mūzikai vairs nav tas dzīvīgums un spēks, kā tā skan oriģinālā. Pēc tam ierakstās kādā uz attiecīgo žanru specializētā studijā, un skan pavisam savādāk.

 

 

 

Un pat, ja Tu zini kā jāskan mākslinieka ierakstam labāk par viņu pašu, tad jebkurā gadījumā es jau 100 reizes teicu - to visu var izdarīt DSP vēl daudz efektīvāk, labāk un lētāk kā jebkādi vadi un līki pastiprinātāji kopā ņemti un vēl pakāpināti kvadrātā! Kas tieši Tev nepielec?

Šaubos vai tādas lietas kā sintētiskuma pieskaņa vai saspiests skanējums, Tu ar DSP izlabosi. Piemēram, koriģējot telpu ar FIR filtru programmām, ir tieši gadījies pie tādas skaņas tikt. Saki, ka varēsi to noņemt? Nu var jau būt, bet man nav pārliecības, ka Tu spēsi to saklausīt. Kā tad noņemsi, ja nesapratīsi, kas tieši tur nedabīgi skan? Nobļaustīsies, ka mani smadzenes piemānījušas un pasūtīsi tālāk.

 

 

 

kuri cipari. parametri vai cena?

Doma bija par parametriem, bet ir arī indivīdi, kuriem pietiek ar cenu, lai spriestu, cik laba ir audio sistēma.

 

 

 

Koncertos parasti dārd uz nebēdu , pēc tam vēl pusstundu ausis džinkst .

Atkarīgs no koncerta. Ir arī kvalitātes, kuras var novērtēt dārdošā koncertā.

 

 

 

Koncertos skan tā kā sskaņuinženierim liekas pareizi. Tur sākas visādi brīnumi patiesībā. Arī rutīna, jo visu laiku dzird vienu un to pašu. Tas ir ļoti subjetīvi.

Arī fakts, bet ir mākslinieki, kas brauc ar saviem skaņotājiem, kuriem uzticas. Un neaizmirsīsim, ka ir arī mūzika, kur elektrība nav vajadzīga.

[Luke]

Didzi, par cik Tu tos armijas sudrabotos kabeļus tirgo?

[Didzis]

Man viņi ēst neprasa un ar biznesu es nenodarbijos. Ja vajag labu audiovadu uzlodēt, tad uzlodēju, bet pliku kabeli pārdot nav nekādas intereses. Var protams pret kautko iemainīt.

[Luke]

Nu lūk, vai tas man ko dod, ka Tev tā buhte bēniņos mētājas? Es ticu, ka šie kabeļi varētu būt arī ļoti labi, bet..

 

Nu gan jau sazināsimies tuvākajās dienās, varbūt arī būtu interesanti pamēģināt Tavus vadus, es tik nezinu ko Tev vajag un vai man kas maiņai ir..

[Mezavecis]

Tā visa diskusija ir šādā līmenī atbilstoši situācijai, kur ir Audi 100 īpašnieks, kuram izrūsējis izpūtējs un sanāk bars ar diskutētājiem:

 

- Uzrodas šķūneris un piedāvā visādus krutos izpūtējus ar super puper bling-blingiem un kruto dizainu

- uzrodas vietējais tehnoloģiju guru, kas stāsta par izpūtējiem ar degvielas taupošu tehnoloģiju un citām fīčām

- Uzrodas žiguļa īpašnieks, kas visu apzinīgo mūžu ir pats izpūtējus no vecām rorēm taisījiis un stāsta, kā no mājās atrodamiem priekšmetiem var dabūt rezultātu.

- Uzrodas mārketinga kekss, kurš ar putām uz lūpām stāsta, kurās bodēs un katalogos kādi izpūtēji atrodami

- Uzrodas kājamgājējs veselīgais, kurš sāk stāstīt par izplūdes gāzu kaitīgumu un sūta īpašnieku nelabot izpūtēju un braukt ar velo

- Uzrodas biezais un sūta autiņa īpašnieku vest autiņu uz svalku

- Uzrodas servisa vecis un stāsta par krutajiem metināšanas aparātiem un kā tos pielietot

- Uzrodas autovadītājs parastais un stāsta, kā pareizi jāskan izpūtējam un kā pēc skaņas noteikt izpūtēja stāvokli.

 

 

Tagad pielieciet sevi pie atbilstošās kategorijas un kurš stāsta atbilstoši Audi īpašnieka vajadzībai  

Labots Jūnijs 6, 2013 - Skrandainais

[Darkheart]

- Uzrodas autovadītājs parastais un stāsta, kā pareizi jāskan izpūtējam un kā pēc skaņas noteikt izpūtēja stāvokli.

Autovadītājs parastais to nezinās. Tas ir autovadītājs, kurš ieklausās automašīnās.

Labots Jūnijs 6, 2013 - Darkheart

[Inspektors Caps]

Darkheart, izskatās, ka Tu vienkārši nespēj uztvert informāciju. Te jau 100 reizes ir teikts - akustiskās sistēmas vēl ir tālu no perfektuma un skan atšķirīgi, bet mēs šeit runājam par DAC, pastiprinātājiem un to savienojumiem. Un tie (top līmeņa) neskan dažādi! Ja THD un THD+N ir 0,005 % vai zemāk, tad tas ir zem cilvēka detektēšanas spēju robežas. Tātad šie objektīvi nomērītie parametri pierāda, ka priekš cilvēka dzirdes šie aparāti skan vienādi. PIERĀDA! Un tas pierāda, ka atšķirīga skanējuma vaina nav šajās iekārtās bet kaut kur citur! Ja ieraksts, cita aparatūra un apkārtējie apstākļi nav mainīti, tad vienīgais, kas atliek ir klausītāja dzirdes sistēma. Jā, šādā gadījumā nomērītie parametri pierāda, ka Tev tikai likās! Samierinies - Tu tomēr neesi pārcilvēks.

 

Otra lieta - kā nepareizs DAC, pastiprinātājs vai vads uzlabo slikta un/vai pārāk kompresēta ieraksta skanējumu? NEKĀ! Tad par ko Tu te vēl betonē?

[Tornis]

Liela daļa kašķa ceļas jau terminoloģijas līmenī, līdzīgi, kā "ledusskapis ražo aukstumu". Ņemot labu vadu un ieslēdzot to sūdīga vada vietā, tas pats ieraksts skanēs tuvāk oriģinālam, precīzāk, tātad "labāk". Ko izdarīja vads - pareizi, "uzlaboja" ierakstu.

[laikamTak]

A kurš no audiofīliem ir ievērojis, kā mainās skaņa atkarībā no atmosfēras spiediena ?

[Inspektors Caps]

Tornis, bet tas attiecas uz sliktu aparatūru un vadiem. Šeit diskusija ir par labu aparatūru. Pie tam biedri šeit aizstāv Ls 200 vadu cenas, kas skaņai nedod neko vairāk kā Ls 20 vads. Kur ir jāiegulda lielā nauda? Aparatūrā, nevis maģijā!

 

P.S. Es tomēr labprāt no Tevis dzirdētu par to spriegumu tajā shēmā... Kaut vai tādēļ, lai zinātu savu kļūdu, ja tāda būs. Un nevajag to uztvert personīgi!

[RudeWolf]

 

 

A kurš no audiofīliem ir ievērojis, kā mainās skaņa atkarībā no atmosfēras spiediena ?

 

Ne tik daudz kā noskaņojuma izmaiņas, nogurums, apgaismojums.... 

[JJP]

Ne tik daudz kā noskaņojuma izmaiņas, nogurums, apgaismojums.... 

 

nav tālu no taisnības (subjektīvās) ! kā man viens klients skaidroja, kas ir laba audio sistēma (stāstu pēc atmiņas, aptuveni) :

...ieslēdz vakarā savu sistēmu (kādus xxx K vērtu),klausies, ieraij sotaku , tad vēl un vēl...skan super! ierauj vēl- skan vēl labāk!!!

 

no rīta pamosties....mutē kā kaķi p...i, galva kā spainis! aizvelcies uz vip place, ieslēdz, klausies...vo vells! labi skan! tad ar sistēmu viss ir ok!!

 

Nu nesaprotu, kurš bija tas provokators, kas te vadu tēmu iepina!? es tas nebiju.

Bet ja jau par to tēmu sākts , ielikšu vēl kādu citātu, angļu mēlē:

 

"Electrical Resistivity - Electrical resistivity is the reciprocal of conductivity and it measures the opposition of a material to the flow of an electrical current that passes through it, resulting in change of electrical energy into heat, light, or other forms of energy. The electrical resistivity is measured in ohms per meter (Ω/m) and the resistance values of a conductor depend upon four main variables: 

- The first variable is the length of the conductor which will affect the total amount of resistance, where the longer the conductor is, the higher the resistance will be. 

- The second variable is the cross-sectional area of the conductor which will affect the amount of resistance, where the higher the cross-sectional area of a wire is, the less resistance to the flow of electric charge will be.

- The third variable is related to the type of metal (or metals) that the conductor consists of. As stated on the "Electrical Conductivity", some materials are better conductors than others and therefore can offer less resistance to the flow of charge. 

- The forth variable is related to the purity of the metal and is able to affect the resistance in a manner where the higher the purity of the conductor is, the less the resistance to the flow of the electric charge will be. A very interesting research conducted by Nakane, H. Watanabe, T. Nagata, C. Fujiwara, S. and Yoshizawa, S. at the Science University of Tokyo, analysed how the reduction of metal’s impurities resulted in a reduction of electrical resistivity. The four scientists based their research on high-purity copper and they measured the resistivity of this metal by implementing a method that estimates resistivity using the difference in the impedance of a circular multilayer solenoid coil with a cylindrical copper core and an identical coil without a copper core (SRPM method). The residual resistivity ratio (RRR) of high-purity copper measured at 100Hz, which is a level that correlates well with the values measured by the DC four-probe method. The results showed the existence of frequency dependences at very low resistivity values for high-purity copper and as the frequency was raised, the skin depth seemed to affect the surface resistivity due to the oxide coating and dirt on the surface of the samples. In addition to that, they discovered that below liquid N2 temperature (77.3K), the resistivity of the copper sample with high purity such as 99.9999% (6N) or 99.99999% (7N) fluctuated at significantly lower levels than that of the copper sample with 99.99% (4N) purity."

 

te pētījumu un publikāciju cienītājiem,kas netic uz vārda atsauce,no kuras var rakt vēl dziļāk:

http://jjap.jsap.jp/link?JJAP/32/3199/

 

Labots Jūnijs 6, 2013 - JJP

[Grossmeister]

 

 

- The forth variable is related to the purity of the metal and is able to affect the resistance in a manner where the higher the purity of the conductor is, the less the resistance to the flow of the electric charge will be. A very interesting research conducted by Nakane, H. Watanabe, T. Nagata, C. Fujiwara, S. and Yoshizawa, S. at the Science University of Tokyo, analysed how the reduction of metal’s impurities resulted in a reduction of electrical resistivity. The four scientists based their research on high-purity copper and they measured the resistivity of this metal by implementing a method that estimates resistivity using the difference in the impedance of a circular multilayer solenoid coil with a cylindrical copper core and an identical coil without a copper core (SRPM method). The residual resistivity ratio (RRR) of high-purity copper measured at 100Hz, which is a level that correlates well with the values measured by the DC four-probe method. The results showed the existence of frequency dependences at very low resistivity values for high-purity copper and as the frequency was raised, the skin depth seemed to affect the surface resistivity due to the oxide coating and dirt on the surface of the samples. In addition to that, they discovered that below liquid N2 temperature (77.3K), the resistivity of the copper sample with high purity such as 99.9999% (6N) or 99.99999% (7N) fluctuated at significantly lower levels than that of the copper sample with 99.99% (4N) purity."

Izlasīju - tāda riņķī apkārt  malšana .

 

 

...ieslēdz vakarā savu sistēmu (kādus xxx K vērtu),klausies, ieraij sotaku , tad vēl un vēl...skan super! ierauj vēl- skan vēl labāk!!!   no rīta pamosties....mutē kā kaķi p...i, galva kā spainis! aizvelcies uz vip place, ieslēdz, klausies...vo vells! labi skan! tad ar sistēmu viss ir ok!!

Nu tad uz to vajag balstīties , ja klientam patīk , tad viss kārtībā .

[JJP]

estēt lietpratēj grossmaister- tu gribi teikt,ka metalurģijā ko sajēdz? tas rakstīts lai normāls cilvēks saprastu, ja tev pa prastu, pameklē oriģinālos pētījumu dokumentus, gan jau tev kā metalurģijas specam  japāņi atsūtīs!

[Grossmeister]

Linku iemet , palasīšu , i varbūt kaut ko sapratīšu .

[JJP]

http://jjap.jsap.jp/link?JJAP/32/3199/

http://jjap.jsap.jp/link?JJAP/32/3199/pdf

https://www.jsap.jp/cgi-bin/buypdf?journal=JJAP&volume=32&page=3199

[JDat]

JJP un komentārs par šo? 

The industry has now reached the point where [wire] resistance and listening quality are not the issues any more, although listening claims may still be made....The strategy in selling these products is, in part, to appeal to those who are looking to impress others with something unique and expensive.

 

 

McIntosh Labs tak kotējas HiEND laiciņa? Vai tomēr ne? Kā var tik likti par kabeļiem teikt McIntosh inženieris, kurš pat projetē pastiprinātājus pie kuriem klāt slēdz to supervadus? Kaunds un negods vainu tādu pastiprinātāju projektētājam vai arī mākslīgi sadārdzinātu vadu tirgotājam.

 

Ko tu pateici ar to savu citātu un linku uz japāņu fizikas faklutāti? Tu ko savus vadus vairs nesildi bet dzesē šķidrajā slāpeklī? Pilnīgu sviestu dzen. Vai arī nolasi lekciju par materiālu īpatnejo pretestību vai arī beidz dzīt savus dumumus.

 

Es saprotu ka bezgaisa apstākļos varš labāk vada, bet kur problēma? uzliekam sudraba vadus un būs vēl labāk. Tikai neizmirstiet par tiem 5%. Kādiem 5%? Ja kabeļa pretestība ir mazāka par 5% no skandas impedances, tad vadu starpību var sadzirdēt tikai dzerot Jack Daniels.

[kevins]

nu ko ljauzhi , iepludinaasim religjijaa mazliet elektriskas statistikas .

man te uz galda staav 4 usb vadi.

1. pc industrijas usb vads bez feriita gredzeniem

2. pc industrijas usb vads ar feriita gredzenu

3. videejas cenu kategorijas hiend usb vads

4. diezgan augstas cenu kategorijas hiend usb vads

 

USB vads savieno PC ar PRO gala skanjas karti. Skanjas karte nav nekas iipashss, bet kautko dara. Pie analogajaam izejaam shobriid nekas nav piesleegts, un meeriishanai tiek izmantots internal loopbacks, taatad visa iespeejamai saalij buutu jaabuut usb daljaa/ zemees .

Neizpluudiishu 20 bildiitees, tikai padalishos ar paaris meeriijumu rezultaatiem. ja njemam par pamatu IMD+troksni ar meeriishanas metodiku 16bit 44khz ar parastaako 1. variantu pc industrijas vads bez feriita gredzena, tad paareejiem vadiem thd/ imd kritums sastaada pat liidz -50% , kas saakotneejaa variantaa 0,04% uz 0,02% manupraat ir veeraa njemams . 24bit un 96khz variantaa taas starpiibas vairs nav tik veeraa njemamas, sliktaakaa vada un labaakaa vada atshkjiriibas iekljaujas 30% robezhaas. Bet tas protamsp ie varianta, ka man taa skanjas karte peec definciijas nav nekas iipashss. Iespeejams, ja panjemtu hiendiskaaku dac, kas iespeejams arii tuvaakaa laikaa tiks dariits , tad taas starpiibas vareetu buut arii stingri lielaakas. Liidz klausiishanai veel neesmu ticis, bet tikshu. Tikshu liidz akustikaam, meeriishu arii pie reaalaam slodzeem kas notiek .... Jebkuraa gadiijumaa, izveiktajos meeriijumos VAR maniit sakariibas.

nju kaut piemeeri ----shiem jau buutu jaabuut dzirdamiem variantiem .....

 

protams, 24/96 variantaa viss izskataas chutj labaak , kaut arii ir paaris jautaajumi par teemu, bet par tiem weekendaa

 

 

noskaņojuma izmaiņas, nogurums, apgaismojums

par laimi shos meeriijumus augstaak mineetie faktori neietekmee

Labots Jūnijs 6, 2013 - kevins

[Grossmeister]

Palasīju par to  residual resistivity ratio (RRR) - tā tiešām attiecas uz zemām un ļoti zemām temperatūrām , supravadītspēju .

[JDat]

Interesanti vai kādam ir jautājumi par Kevina mērījumiem... Es pagaidām atturēšos. Pamodiniet kad beigsiet cepties.

[Fruzz]

Īsumā varētu man apskaidrot par ko ir cepiens šajās ntajās lapās?

[Darkheart]

 

 

Darkheart, izskatās, ka Tu vienkārši nespēj uztvert informāciju. Te jau 100 reizes ir teikts - akustiskās sistēmas vēl ir tālu no perfektuma un skan atšķirīgi, bet mēs šeit runājam par DAC, pastiprinātājiem un to savienojumiem. Un tie (top līmeņa) neskan dažādi! Ja THD un THD+N ir 0,005 % vai zemāk, tad tas ir zem cilvēka detektēšanas spēju robežas. Tātad šie objektīvi nomērītie parametri pierāda, ka priekš cilvēka dzirdes šie aparāti skan vienādi. PIERĀDA! Un tas pierāda, ka atšķirīga skanējuma vaina nav šajās iekārtās bet kaut kur citur! Ja ieraksts, cita aparatūra un apkārtējie apstākļi nav mainīti, tad vienīgais, kas atliek ir klausītāja dzirdes sistēma. Jā, šādā gadījumā nomērītie parametri pierāda, ka Tev tikai likās! Samierinies - Tu tomēr neesi pārcilvēks.

 

Nu pag, es jau nesaku, ka es salīdzināju 0,005% THD aparātus. Esmu salīdzinājis 0,05% - 0,009% THD pastiprinātājus/resīverus. Starp citu, izskatās, ka daži labi augstā gala iepriekšējās desmitgades aparāti ir ar augstāku THD, nekā šodien nopērkamais entry-level, kas arī skan jūtami tīrāk. Tā kā šai ziņā parametri atbilst dzirdētajam. Tātad saki, ka zemāk par 0,005% nav vairs jāmeklē? Ko teiksi par šo citātu NAD C355BEE specenē:

Our competitors often rate distortion at only 80% of rated power, and even then can’t match our very conservative spec of 0.03% at any frequency within the range of human hearing. At 80% power our distortion drops to 0.005% or less. Our noise spec is often 10dB (100 times!) less than that of competing amplifiers. This is far from trivial.

 

Es no tā aparāta nekad neizmantoju pat 1/4 jaudas. Vai tas nozīmē, ka cilvēkam, kurš skaļi neklausīsies, pietiks ar šo pašu un tālāk meklēt nav vērts? Vai arī tās ir NAD sludinātās mārketinga muļķības?

[ggg97]

 

 

Īsumā varētu man apskaidrot par ko ir cepiens šajās ntajās lapās?

 

Labāk nemaz nesāc šitajā iesaistītes.   Šeit daži no "Paradīzes" izbēgušie dzen ticības žulti

[Inspektors Caps]

Mī un žē, kaut kāds skolas vielu neapguvušais JJP tagad mums te māca par pretestībām. To japāņu rakstu Tu, JJP, īpaši daļu par skin efektu, noteikti esi lasījis tik pat labi kā USB dokumentāciju - neko neesi ņēmis vērā un sapratis. Ja tomēr esi, tad klāj vaļā cik tad miliomi ir starpība starp 20 Hz un 20 kHz frekvencēm. Mēs gaidām skaitļus! Tikmēr...

 

 

To, ko JJP sauc par vadāmību, īstenībā fizikā sauc par pretestību. Kā jau Didzis teica, aparāta ieejā ar daudz kiloomu pretestību kaut kādi miliomi neko nemaina. Pie tam vada pretestība pat skanējumu nemaina vispār, jo tā ir vienāda visām frekvencēm.

Viņam jau n-tās reizes paskaidroja un teica iet mācīties, bet nē - tā vietā viņš vēl māca mums pamatskolas vielu! Un jau kuro reizi! Nu, Vilx-, kur tad ir Tava neļaušana taisīt uz galvas?

 

 

 

Interesanti vai kādam ir jautājumi par Kevina mērījumiem...

Man jautājumu nav, ir tikai secinājums - ir skaidri redzams, ka visi varianti ir vienādi un mērījumu kļūdas robežās! Pie tam pēdējā tabulā pat lētākais vads saliek visus pārējos. Kā tad pēkšņi tā?

 

 

 

Īsumā varētu man apskaidrot par ko ir cepiens šajās ntajās lapās?

Par visu, kas saistīts ar DAC un pastiprinātājiem. Daļēji arī par ierakstiem, atskaņotājiem, akustikām un vadiem.

[kevins]

caps. tu nesparati par tiem meeriijumiem. tpc pie 16/44 speciaalie ieposteeju 4 peec kaartas veiktus meeriijumus ar vienu vadu, kuriem meeriijumu kljuudair nekaada.

savukaart pie augstaakas sampling frekvences,tikko ieliekot vadu, pirmais meeriijums vienmeer sanaak ar labaakiem rezultaatiem. to kaadsvareetu tehniski pakomenteet, kaapeec taa. starp citu, taa ir visiem vadiem uz 24/96 iznjemot pashu daargaako . tur kaa ieliec, rezultaati ir stabili10 peec kaartas veiktos meeriijumos

 

+ Caps- es neapshaubu, ka usb protokolaa nekas nevar pazust. bet ne jau par to staasts.

Labots Jūnijs 6, 2013 - kevins

[Luke]

Kevin, vai es pareizi saprotu;

1. Pirmā bilde ir 4 mērījumi ar parastu usb vadu (16 bit, 44khz)

2. Otrā bilde ir 3 mērījumi ari hiend usb vadu (16 bit, 44khz)

3. Trešā bilde ir 4 mērījumi ar parastu usb vadu (24 bit, 96khz)

4. Ceturtā bilde ir 4 mērījumi ar hiend usb vadu (24 bit, 96khz)?

Tā, ja?

[Huan Kaktus]

 

 

un mērījumu kļūdas robežās

+-25% mērījumu kļūda? Ak vai!

[Inspektors Caps]

kevins, jā tiešām ne tā biju uztvēris grafikus. Kā ir ar testa objektivītāti? Vadu garumi ir vienādi? Cik droši ir tas, ka Tu nepārvietoji iekārtu un vadi gāja vienā izliekumā gar citām iekārtām? Cik droši ir, ka to nav mainījis Wi-Fi vai mobilais telefons? Vispār jau būtu jauki, ja Tu arī atklātu kas par skaņas karti tā bija.

 

Huan Kaktus, pirms pīkstēt, nosauc spriegumu mums zināmajā topikā, vai atzīsti, ka samuldējies!

 

ieleja, da priekš kam Huan Kaktus kaut ko zināt par mērījumiem? Viņam tāpat ir viedoklis un tas nav jāpamato...

[Huan Kaktus]

@@ieleja,  es, zini, galīgi neesmu visādu kabeļu teoriju piekritējs, it sevišķi jau ciparu daļā, bet kad 10 mērījumi pēc kārtas dod vienādus rezultātus, tad Tevis pieminētais mērījumu teorijas gadījums kļūst bik šaubīgs. Es neapgalvoju, ka tagad nu, balstoties uz šo vienīgo mērījumu, mums vajadzētu skriet visiem pirkt super dārgos USB kabeļus, bet par ko padomāt, un varbūt veikt citus mērījumus ar labākas precizitātes iekārtām, ir...

[Huan Kaktus]

@@ieleja, tu lasi arī, ko cilvēki raksta, vai tikai izfiltrē kaut kādas sev izdevīgas vietas?

 

 

Neizpluudiishu 20 bildiitees, tikai padalishos ar paaris meeriijumu rezultaatiem.

 

rezultaati ir stabili10 peec kaartas veiktos meeriijumos

[Inspektors Caps]

Es, teiksim, piekrītu šim...

un teorētiski ticami, ka kaut kāds neekranēts vads kaut ko izstaro, ietekmējot USB skaņu kartes analogo daļu

...tikai mana kaimiņa Wi-Fi un visi citi draņķi to kopumā var ietekmēt vēl vairāk.

Labots Jūnijs 6, 2013 - Inspektors Caps

[Huan Kaktus]

 

 

.tikai mana kaimiņa Wi-Fi un visi citi draņķi to kopumā var ietekmēt vēl vairāk

Aha, bet palūrot, ka Kevins pieslēdzis to dārgo kabeli, kaimiņš fiksi savu Wi-Fi izslēdza

[Inspektors Caps]

Aha, bet palūrot, ka Kevins pieslēdzis to dārgo kabeli, kaimiņš fiksi savu Wi-Fi izslēdza

tu lasi arī, ko cilvēki raksta, vai tikai izfiltrē kaut kādas sev izdevīgas vietas?

Tu tā kā zini kad tieši, cik jaudīgi, kādās frekvencēs, ar kādu joslas platumu un ar kurām antenām rūteris raida? Pie tam ir čupām citu iekārtu apkārt... Un mēs šeit redzējām mērījumus ar audiofīlu dārgo vadu pret tjipa Maxima vadu. Neliekas, ka šai diskusijai tā kā atbilstoši būtu salīdzināt ar kvalitatīvu normāla ražotāja un cenas vadu?

 

Nu pag, es jau nesaku, ka es salīdzināju 0,005% THD aparātus. Esmu salīdzinājis 0,05% - 0,009% THD pastiprinātājus/resīverus.

Tad labāk to audiofīlu pārspīlēti dārgo vadu naudu ieguldi pastiprinātājā ar zemāku THD, bet vadus nopērc vienkārši labus.

 

Tātad saki, ka zemāk par 0,005% nav vairs jāmeklē?

Faktiski jā, jo tie cilvēka 85 dB ir 0,0056 %. Drīzāk uzmanība ir jāpievērš tam, vai tas ir THD vai THD+N, kādām frekvencēm tas ir norādīts un pie kādām jaudām. Parasti pastiprinātāja THD ir diezgan vienāds visā saprātīgajā jaudas diapazonā, bet, kad runa ir par jaudām zem 1 W (tā klausās naktī ne skaļi), tad troksnis sāk pārsniegt THD. Šeit tas ir attēlots 1 kW pastiprinātājam - tos vatus vari tur izdalīt ar 10 un būs aptuveni mājas pastiprinātāja variants. Tas it kā liekas slikti, bet reāli pie tiem skaļumiem, jo klusāk griezīsi, jo arī mazāk no sava 85 dB dinamiskā diapazona spēsi izmantot, jo ausu "skaļais gals" paliks neizmantots un apkārtējais trokšņu fons arī noēd dinamisko diapazonu. Līdzīgi ar THD un frekvencēm - augšām tas parasti ir lielāks. Bet atkal otra puse ir tāda, ka arī cilvēka dzirdes jūtība basiem un augšām ir mazāka. To raksturo equal-loudness contour.

 

Our noise spec is often 10dB (100 times!) less than that of competing amplifiers.

Bet kaut kas ar to mārketingu arī nav tīrs, jo 10 dB ir  3,16 reizes, bet 100 reizes ir 40 dB. Saprāta mēros iekļaujas tikai 10 dB, bet arī... Viņu īstajiem konkurentiem dati tomēr ir ļoti līdzīgi.

Labots Jūnijs 6, 2013 - Inspektors Caps

[Didzis]

Nu riktīgas bābu runas. Kevins vismaz veicis reālus mērijumus, bet uzreiz sākas bezjēdzīga klačošana par mērīšanas metodiku un mērijumu kļūdu. Jebkura eksperimenta pareizību apstiprina vai apgāž ar citiem mērijumiem citādākos apstākļos. Kādas problēmas tādus veikt nevis te klaču sist. Būs man jāuzlodē kāds USB "Hi End" vads un jāpaprovē. Nav tak tai USB vadā nekāda kosmosa, Vajag tikai paņemt mormālu vadu.

Labots Jūnijs 7, 2013 - Didzis

[jozhix]

 

 

Te jau 100 reizes ir teikts - akustiskās sistēmas vēl ir tālu no perfektuma un skan atšķirīgi, bet mēs šeit runājam par DAC, pastiprinātājiem un to savienojumiem. Un tie (top līmeņa) neskan dažādi! Ja THD un THD+N ir 0,005 % vai zemāk, tad tas ir zem cilvēka detektēšanas spēju robežas. Tātad šie objektīvi nomērītie parametri pierāda, ka priekš cilvēka dzirdes šie aparāti skan vienādi.

 

 

 

 

Inspektors laikam *nekad* neko nav klausiijies un saliidzinaajis...? Rekur piemeers "iz dziives", testeets pirms nedeeljas

 

Dots: Vienas un taas pashas skandas, tas pats skanjas avots, taas pashas dziesmas FLAC.

X - DAC ar nezinaamiem parametriem

A - resis  20-20kHz 70W 0,08%; 100dB sN; 

B - amps 20-20kHz 80W 0,007%; 83dB

Z - DAC <0.008%; 95dB

 

AX skan Ok

BX skan labaak par AX...

BZ skan labaak par BX...

 

Klausiits pie sameeraa neliela skaljuma, teh parametri dzelzhiem tachu paarspeej cilveeka dzirdes robezhas...

Bet skanja atshkjiras - kaapeec taa?

[Darkheart]

Šajā sarakstā nav komponentu ar THD 0,005% vai zemāk. BZ likumsakarīgi skan vislabāk, jo mazākā THD kombinācija.

[ju]

Skaidrs, ka kadrs dzelzis un drāts maina skaņu, tikai citu to uzlabo kvalitatīvi (dara pareizāku/ienes mazākas izmaiņas sākotnējā signāla), bet citi elementi (bieži vien tieši tie super dārgie vadi) uzlabo skaņu, padarot to savādāku, cilvēkam psihoakustiski patīkamāku. 

Pašam ir pieredze par to, ka vienas skandas ar resi neskan galīgi (pazūd totāli augšas), bet citas skandas pie tā paša reša skan OK. Tā atkal cita tēma, tīri par aparatūras saderību. 

Kāpēc tur toreiz tik traģiski pazuda augšas, īsti nesaprotu. Vienīgais kas nāk prātā, ka resim kaut kas galīgi līki izveidots, jo pie cita pastiprinātāja tās skandas arī skanēja OK.