Jump to content

Dators+pastiprinatajs


Partyman
 Share

Recommended Posts

 

 

domā ka atradīs FLAC? Vai arī tomēr atradīs MP3=>FLAC un atkal viss būs slikti...

vinyls=>FLAC tas ir visistakais murgs,bet ko gan cilveks neizdoma...pat ja vinus nesauc Caps un Džedat's...

Link to comment
Share on other sites

Huan Kaktus
Krutiem Marantz tipiski damping factor ir zemāks, bet tas ir Marantz mīnuss.

 

 

Dumping factor 130 (an 8-ohm load intensity, 20Hz - 10kHz)

 

Jā, tā tiešām ir skrobe, ka tiem krutajiem Marantziem ar to dampingfaktoru ir dikti švaki :D

Labots - Huan Kaktus
Link to comment
Share on other sites

Inspektors Caps

Jaunajiem Marantz ir OK, bet vēl nemaz ne tik sen viņiem bija labie aparāti ar damping factor zem 100.

 

 

 

vinyls=>FLAC tas ir visistakais murgs

Atkal mētāsies ar stulbiem apgalvojumiem un vēl nepamatoti brauksi virsū? 

Link to comment
Share on other sites

Phē! MAn novecojusi literatūra...

 

Ideja skaidra. Vienīgi. Kam tādam jānotiek lai uz USB mikrenes buderis pārpildītos? Jāpieslēdz caur vienu un to pašu USB HUBu gan skaāns karte, gan HDD un jākausās mūzika+jākopē liedi datu apjomi? Vai tad nevar katru iekārtu savā USB ligzdā datora pakaļā/sānā pieslēgt? Nu labi hren sņim. Man kaut kā nav bijušas problēmas ar 8 kanāliem abos virzienos vienlaikus pa USB skaņu dzenāt (Edirol UA-101)... Ņemšu vērā ka var arī tā dzenāt skaņu. Lai arī uz borta mikrenei ir buferis un dati atnāk pietiekoši daudz un pietiekoši ātri. Tāpat no 12 Mhz ar PLL tiek taisīts gan USB clock gan audio clock.

 

 

Synchronous

The clock driving the DAC is directly derived from the 1 kHz frame rate. 
This mode was used by the early USB audio devices.
They were limited to 48 kHz and pretty jittery.

Nopietni? Tiešām tā kādreiz darīja? :D

 

Adaptive... Jā tas ir skaidrs consumer kartēm.

Asyncronous... Dzenam datus buderī un nolasam ar vajadzīgo ātrumu. Attiecīgi problēmas samazinās.

 

Laikam tāpēc ka pamatā saksāros ar Vendor specific risinājumiem...

 

Ediot: JDat nav visvarens un tomēr nezin visu. Gaidīju tavu paskaidrojumu, bet nesagaidīju. Nācās ļaunajam CAPam atbildēt. Nu labi. Tik un tā tava atbilde no tā nieievieš nekādu skaidrību. Varbūt slikti izteicies, varbūt es slikti tevi saprotu.

 

Partyman. Ar ko WAV atšķirās no FLAC? Es no sākuma dzītu uz WAV, tad normalizētu,izgiestu liekās pauzes, tad uz FLAC un tad torrentotu tautām.

 

Nu labi iedzīsi uzreiz uz FLAC. Ko tālāk? Klausīsies? Kā zināt ka posmā vynil=>FLAC nav bijušas problēmas? Kaut vai ADC kovertācijas porcesā...

 

Varētu vēl daudz ko teikt, bet man turpināsies vēl divas nedēļas non-stop party darbā...

Link to comment
Share on other sites

 

 

Ediot: JDat nav visvarens un tomēr nezin visu. Gaidīju tavu paskaidrojumu, bet nesagaidīju. Nācās ļaunajam CAPam atbildēt. Nu labi. Tik un tā tava atbilde no tā nieievieš nekādu skaidrību. Varbūt slikti izteicies, varbūt es slikti tevi saprotu.

 

Būs labi. Man izlikās, ka grasies zoboties. Lai gan no manis tehniski korektu skaidrojumu tāpat diezin vai var sagaidīt. Es tā kā mēģinu kaut latviskot reizēm, ar saviem vārdiem skaidrot kā pats saprotu, tad nu gadās visādi.

Link to comment
Share on other sites

Huan Kaktus
vēl nemaz ne tik sen viņiem bija labie aparāti ar damping factor zem 100

Tas gan - 1975. gada PM-4400 dampingfaktors bija tikai 80! Šausmas! Un tikai pavisam nesen, 80to vidū, šamie beidzot iemācījās to dabūt uz 100 ;)

Labots - Huan Kaktus
Link to comment
Share on other sites

Jā, man arī sakidrot ir problēmas.

 

Ja godīgi, tad tas Async risinājums izskatās kārtējā biezo sazvērestība. Pro audio lietās tas tiek izmantots varbūt pat jau 10 gadus. Tikai bija nosacītās problēmas ar draiveriem. Vienmēr vajadzēja instalēt draiveri. Nebija nekāts "Blurkt un gatavs!". Protams komplektā nār arī ASIO, bet tas jau ir ārpus šis diskusijas. A  consumeram tādu risinājumu pasniedz kā kaut ko jaunu un superkrutu. Protams consumer gadījumā kaut kas standartizējas un vienai daļai pat ir: "Blurkt un gatavs!". Tobiš piespraud. Kaste atrod draiverus un sainstalē visu pati. Nevajag vilkt no interneta vai installēt (jā jā, tā mēdz gadīties arī šodien) no līdzi nākošā CD.

 

Nezinu kā citiem, bet man skaidrs ko tas uberkrutais režīms nozīmē: Itkā normāla tehnoloģija beidzot tiek standartizētā, bet pasniedz to kā dimantu uz zelta paplātes lētticīgajiem. Njā komercija un mārketings mūsdienās ir augstā līmenī.

 

 

Damping factor...

Kāds 80, kāds 100? Manuprāt vajadzētu runāt par 5000 un lielāku damping faktoru (vai arī tas ir specifiski tikai priekš pro audio ampiem?). Laikam priekš Marantz tas ir nākošās tukstošgades plānos. :D

Labots - JDat
Link to comment
Share on other sites

Jā, cik tas damping vispār ir nozīmīgs pie izvēles? Piemēram, dažiem Rotel ir 400, 500, pat 1000, un tai pat laikā dažiem Rotel šis parametrs specifikācijā vispār nav norādīts.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Kā zināt ka posmā vynil=>FLAC nav bijušas problēmas?

Nemu par piemeru man esoshu Lp Led Zeppelin-Physical graffiti(original press,EX)un par piemeru ieladeju,kadas piecas versijas no ta pasha rutracker,kur ari par pamatu bija nemti gan japan izdevumi,gan 1press vinyls,nu skana galigi nebaudam un nekadi algoritmi te nevar palidzet,jo plates vieniga vertiba ir tas dabiskais skanejums,ko ripojot var tikai sabojat...

Link to comment
Share on other sites

 

 

jo plates vieniga vertiba ir tas dabiskais skanejums,ko ripojot var tikai sabojat...

 

Vienlaikus gan jā gan nē. Lai labi noripinātu, vagaj dārgas rotaļļietas. Tātad CD skan labāk? Kāpēc? Varbūt tāpēc ka profesionāli ripināts no master lentas?

Link to comment
Share on other sites

Diez vai ripošana pati par sevi tur ir pie vainas. Tas ir ar visu, kam nav zināma izcelsme, kaut ar tiem pašiem flac failiem, kas taisīti no cd. Var uz visu ko uzrauties. Tieši tāpēc es arī beigās nopērku oriģinālo cd disku iemīlotam māksliniekam, lai ir garantija. Kā arī nav žēl, ja viņam kas tiek par labo darbu.



Starp citu, kas tā par normalizāciju, ko JDat ieteica? Es saprotu, to vajag tikai, ja dziesmas lasa kopā no dažādiem diskiem, lai līmeņi neatškiras. Vai arī tas ir kaut kas cits? 

Link to comment
Share on other sites

 

 

Jā, cik tas damping vispār ir nozīmīgs pie izvēles?

 

Jāsaprot kas tas par zvēru ir un kāpēc tas ir vajadzīgs. varbūt ar šo pietiek lai saprastu? Jebšu man jāmēģina skaidrot. Tikai varu sapīties skaidrojumā. Vienkārši runājot: ja grib lai godīgi skan, tad jo lielāks, jo labāk. Ja grib feelingu un HVZ kādas pieskaņas, tad laikam vajag mazu. Bet tas ir mazohistiem un tiem kuri mēģina iepīt mistiku iekšā.

 

Stapr citu. Te varētu palīdzēt biwirings uc brīnumi. Kā un kāpēc? Kabelis starp skandu un pastiprinātāju arī ietekmē dampingu. Jo mazāka pretestība kabelis, jo labāk. Ne tikai teorētiski, bet arī praktiski. Bez jebkādas mistikas. Protams nevajag pārcensties un sildīt kabeļus. Ja nemaldos, tad kādreiz bija arī speciālas konstrukcijas ar kurām varēja kompensēt. Tobiš uz skaļruni divu vadu vietā ir 3 vadi. Shēmas tādām konstrukcijām neesmu redzējis. Ja nemaldos, tad arī EMOS ir nedaudz no tās sērijas, lai arī EMOS pamatā ir citi uzdevumi.

Link to comment
Share on other sites

Inspektors Caps
Tas gan - 1975. gada PM-4400 dampingfaktors bija tikai 80! Šausmas! Un tikai pavisam nesen, 80to vidū, šamie beidzot iemācījās to dabūt uz 100

Tikai Tu gribēji teikt 2003. gada... Un tiešām - 100 jau nu būtu absolūts minimums šodien, citiem sen ir daudz vairāk.

 

Jā, cik tas damping vispār ir nozīmīgs pie izvēles?

Jo pastiprinātājiem tas lielāks, jo mazāk būs visādām akustikām "pie šī pastiprinātāja skan, bet pie šī nē", "plašāka skatuve" un citi murgi.

 

Kā arī nav žēl, ja viņam kas tiek par labo darbu.

Viņam no tās summas, ko Tu samaksā, tiek labi ja 10%, jo pēc valsts laupīšanas, piegādes, ražošanas un citiem izdevumiem, atlikuma lielo pīrāgu savāc ierakstu kompānijas treknvēderi.

 

ripojot var tikai sabojat...

Tu pareizi pateici - var! Un VAR arī nesabojāt!

 

Starp citu, kas tā par normalizāciju, ko JDat ieteica?

Normalizēt pret 0 dBFS (Full Scale), jo rakstīsi un apstrādāsi Tu parasti ar mazāku amplitūdu, lai ir rezerve.

Labots - Inspektors Caps
Link to comment
Share on other sites

Parasti normalizēju uz -1 dBFS.

No vienas puses. Jāmēgina ierakstīt ar maksimālu lielu līmeni. Būs mazāk kropļu un trokšņu, bet ja pārcenšās, tad var uzrauties uz clipping. Peregruska (sauciet kā gribat). Vienam ir

ja clipping iestājas. Cits atkal sāks procesu no sākuma ar mazāku pastiprinājumu. Kamēr atradīs celta vidusceļu paies laiks un nenopelnīs maizīti. Tāpēc arī ir izgudroti 24-bit ADC kovertori. Ar tadiem sanāk labāk ciparot ne kā ar 16-bitīgajiem... protams pa vidu vēl Dithering nianses. Labots - JDat
Link to comment
Share on other sites

 

 

Jāsaprot kas tas par zvēru ir un kāpēc tas ir vajadzīgs. varbūt ar šo pietiek lai saprastu? Jebšu man jāmēģina skaidrot. Tikai varu sapīties skaidrojumā. Vienkārši runājot: ja grib lai godīgi skan, tad jo lielāks, jo labāk. Ja grib feelingu un hvz kādas pieskaņas, tad laikam vajag mazu. Bet tas ir mazohistiem un tiem kuri mēģina iepīt mistiku iekšā.

A jūs paši to wikipēdijas linku izlasījāt? :) Tur teikts, ka viss, kas ir virs 50, praktiski ir lieks. Un ka liels damping factor parasti esot pastiprinātājiem ar lielu negative feedback, kas arī nemaz neesot labi. Kā arī mazāks damping factor uzlabo basa atdevi (A lower damping factor helps to greatly enhance the bass response of the loudspeaker, which is useful if only a single amplifier is used for the entire audio range).



Acīmredzot tā normalizācija ir svarīga pie sākotnējas audio apstrādes, ne pie CD ripošanas. Lielākoties no moderna CD noripots materiāls jau ir nepatīkami tuvu 0.

Link to comment
Share on other sites

Tu pareizi pateici - var! Un VAR arī nesabojāt!

nu iesaki vienu konkretu ierakstu;ko un kur ieladet ,lai ari es varetu secinat:var...

Labots - Partyman
Link to comment
Share on other sites

Huan Kaktus

 

 

Tikai Tu gribēji teikt 2003. gada

Ak, Dievs, vai tiešām PM-400 Marantz tik 2003. gadā uztaisīja?!! :D

Link to comment
Share on other sites

Huan Kaktus

@@ediots, mazs dampingfaktors "palielina" basa vairumu, kamēr liels dampingfaktos uzlabo basu kontroli. Tas ir visai būtiski subvūferiem, lai novaldītu gumijās iekārtos smagos difuzorus ar lielo gājienu. Izmantojot daudz maz jutīgus skaļruņus ar nelielu gājienu tā 100 pietiek ar atliektiem galiem.

 

Tobiš, ar mazu dampingfaktoru basi ir lieli, bet neskaidri, ar lielu - mazāki, bet labi artikulēti.

Labots - Huan Kaktus
Link to comment
Share on other sites

Acīmredzot jāskatās no pastiprinātāja pielietojuma. Mani tik mazliet samulsināja, ka piegriezāt tam tik lielu vērību, bet lielā daļā specenēs tas parametrs vispār nav pieminēts. Lai gan tai pašā wiki rakstā ir atsauces uz diskusiju, vai ka nepieciešama diskusija.

Labots - ediots
Link to comment
Share on other sites

Inspektors Caps
Tur teikts, ka viss, kas ir virs 50, praktiski ir lieks. Un ka liels damping factor parasti esot pastiprinātājiem ar lielu negative feedback, kas arī nemaz neesot labi. Kā arī mazāks damping factor uzlabo basa atdevi

Labs pierādījums tam, ka Wikipedia pa vidu visam ir arī muļķības. Visas šīs, bet īpaši tas par negative feedback , kas pirmkārt nav taisnība, bet otrkārt tā sliktums ir kārtējais audiofīlu idiotiskais murgojums.

 

Acīmredzot tā normalizācija ir svarīga pie sākotnējas audio apstrādes, ne pie CD ripošanas. Lielākoties no moderna CD noripots materiāls jau ir nepatīkami tuvu 0.

Gatavs PCM Tev nav jāmaina. Un tas, ka ir tuvu 0 dBFS ne tikai nav slikti, bet digitālajam audio ir pat jāizmanto pēc iespējas viss diapazons, svarīgi tikai lai tie 0 dBFS nav clipping.

 

Ak, Dievs, vai tiešām PM-400 Marantz tik 2003. gadā uztaisīja?!!

Tu pats runāji par Marantz PM4400 un es tāpat.

Labots - Inspektors Caps
Link to comment
Share on other sites

 

 

Gatavs PCM Tev nav jāmaina. Un tas, ka ir tuvu 0 dBFS ne tikai nav slikti, bet digitālajam audio ir pat jāizmanto pēc iespējas viss diapazons, svarīgi tikai lai tie 0 dBFS nav clipping.

 

Tieši tāpēc arī  normalizēju uz -1 dBFS. Retos gadījumos uz -0.1 dBFS vai uz -3 dBFS. Kipa sinusoīda kropļo jau pie -3 dbFS... Problemātiskāk ja tev ir live streaming nevis audio fails (man riebjas termins:datne). Bet, atkal, un jau kuro reizi noiet beztēmā...

Link to comment
Share on other sites

Inspektors Caps

 

 

nu iesaki vienu konkretu ierakstu;ko un kur ieladet ,lai ari es varetu secinat:var...

Tjipa man tagad kaut kas ir jāmeklē, lai kādam īpaši apdāvinātam ar praktiskiem piemēriem pierādītu pašsaprotamas lietas? Manis pēc kaut viss internets varētu būt pilns ar līkiem ierakstiem, bet tas nemaina to, ka var ierakstīt normāli. Ņem platinieku, plates un mēģini sarunāt lai par attiecīgu summu JDat ar savu Edirol UA-101 Tev ieraksta. Tikai, vēl arī jāatskaņo ir attiecīgā kvalitātē...

Link to comment
Share on other sites

sarunāt lai par attiecīgu summu JDat ar savu Edirol UA-101 Tev ieraksta

 

JDat īpašumā nav tas verķis. JDat ikdienā darbā ar tml iekārtām saskarās. Ja jau tā, tad ir labāki aparāti par augšminēto. Tik jāpiezvana attiecīgajam cilvēkam un būs 2 kanālu verķis pa 2kilolati gabalā. Īre proporcionāla...

 

Kad būs laiks, tad iedošu vienu gabalu pa draugam uz paklausīsānos. Gan FLAC gan WAV versiju no TestCD. Varēsi salīdzināt kurš tev labāk/sliktāk skan. Tāds gabals :

Uz bildi un tavtrubas skaņas kvalitāti neskatīties. Tikai nedaudz vēlāk.

Labots - JDat
Link to comment
Share on other sites

 

 

A ja kas, tad var arī pats mēģināt izmērīt damping faktoru mājas apstākļos.

Ko tur vajag? Varbūt arī varētu pamēģināt.

Link to comment
Share on other sites

Huan Kaktus
Tu pats runāji par Marantz PM4400 un es tāpat.

Sorry, bik Marantza modeļos saputrojos. Pavēls jau, kaut kur ne tur palūrēju ) Ar vien vārd sakot - 80to pirmās puses modelītim PM400 dampingfaktors bija 100. Savukārt, tā, interesei, 1974. gada modelītim Marantz 500 - >400 ;)http://www.hifiengine.com/library/marantz/500.shtml

Tā ka nav ko Marantz nolikt :D

Labots - Huan Kaktus
Link to comment
Share on other sites

...tatad bushu pieradijis,ka bezzuduma kompresija vismaz vinylam nav iespejam? :king2: ja protams nenem paliga ierakstu studiju un Alanu Parsonu? :mrgreen2:

Labots - Partyman
Link to comment
Share on other sites

Nesāc nu atkal. Pareizāks jautājums būtu, ar kādu prezicitāti to var/vajag izdarīt. Piemēram, metru var izmērīt/pierakstīt gan centimetros, gan milimetros, gan mikronos. Vienīgais, ko nekādi nevar izmērīt un pierakstīt kaut kādā formā ir bezgalība. Vai plate satur bezgalīgi daudz informācijas?



 

 

Tieši tāpēc arī normalizēju uz -1 dBFS. Retos gadījumos uz -0.1 dBFS vai uz -3 dBFS. Kipa sinusoīda kropļo jau pie -3 dbFS...

Vai dynamic range pievēršat uzmanību sagatavojot materiāl? Droši vien mēs zinam, ko par to domā audofīli. Interesanti, kādi cipari labi šķiet tehniķiem.

Labots - ediots
Link to comment
Share on other sites

Inspektors Caps

Huan Kaktus, es jau arī nesaku, ka Marantz ir slikti aparāti. Tā nebūt nav. :)

 

...tatad bushu pieradijis,ka bezzuduma kompresija vismaz vinylam nav iespejam?

Jopt, kur var būt TIK stulbs un neatšķirt ieraksta/ciparošanas procesu ar ADC no PCM datu kompresijas?

 

 

 

Vai dynamic range pievēršat uzmanību sagatavojot materiāl?

Tu tur nedomāji audio kompresiju? Jo dynamic range ir formātam. 16-bit - 96 dB, 24-bit - 144 dB.

Labots - Inspektors Caps
Link to comment
Share on other sites

 

 

kur var būt TIK stulbs un neatšķirt ieraksta/ciparošanas procesu ar ADC no PCM datu kompresijas?

pirmoreiz dzirdu tadus vardus,ceru,ka tu atkal nelamajies?bet ko nozime MS Project, gan zinu.................

Link to comment
Share on other sites

Inspektors Caps

Kā tad saukt tādu cilvēku, kurš neatšķir ieiešanu pa durvīm no tapešu līmes? Un kādā sakarā te MS Project? Galīgi vadiņi galvā uz īso sagāja?

Link to comment
Share on other sites

Tu tur nedomāji audio kompresiju? Jo dynamic range ir formātam. 16-bit - 96 dB, 24-bit - 144 dB.

Droši vien kompresiju.Tas, par ko ierakstu klausītāji satraucas. Piemēram, tas pats Yello Race oriģinālā diskā ir 14 un remaster diskā tikai 9.

Labots - ediots
Link to comment
Share on other sites

Dinamiku ierakstam neaistiegu. Kāpēc jāiztiek? Es nepiedalos dinamikas sačakarēšanā. Kas tie par 14 un kas par 9 originālā un remasterā? Jā, bieži vien tādi remasterētāji (visu cieņu tiem onkuļiem, es esmu tikai amatieris) tomēr ņem un saspiež dinamisko diapazonu. Sak, tā esot moderni. Man tas nepatīk.

Link to comment
Share on other sites

Tie cipari laikam ir starpība starp vidējo un pīķa līmeņiem dziesmā, decibelos, ja pareizi sapratu. Tie nāk no TT Dynamic Range Meter programmas.

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...