ediots Aprīlis 29, 2013 Share Aprīlis 29, 2013 Tas droši vien būs lielgabals uz zvirbuļiem. Man tik savstarpējai salīdzināšanai intereses pēc. Link to comment Share on other sites More sharing options...
JDat Aprīlis 29, 2013 Share Aprīlis 29, 2013 No vienas puses lielgabals, no otras. Neviens no tiem maziņajiem softiem neievieš uzticību. Ka tik nesāk rādīt papagaiļus. Steinberg, Cakewalk utml, SMAART,Pinguin, Iespējams kaut kas no Rightmark, Izotope. Aļa nopietnie softi un pārbaudītas lietas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Partyman Aprīlis 30, 2013 Author Share Aprīlis 30, 2013 (labots) Ko tauta saka par shadu DAC?Jeb tas nebus isti nopietni salidzinot ar Cambridg? http://www.creative-audio.co.uk/HD.php?_&CAT=DAC&ID=5372 Labots Maijs 1, 2013 - Partyman Link to comment Share on other sites More sharing options...
Tornis Maijs 5, 2013 Share Maijs 5, 2013 Ja nu jūs no datora klausāties mp3 (fui!) vai Flac (ohoho!) , kas iededzināti CD vai DVD-R, tad šis http://www.acoustic-revive.com/english/rd3/rd3_01.html aparāts jums skaņas uzlabošanai obligāti vajadzīgs!!!! Tur arī par vinila demagnetizētajiem ir padomāts. Tā, ka, uz priekšu, vēl ir kurp tiekties! Link to comment Share on other sites More sharing options...
RudeWolf Maijs 5, 2013 Share Maijs 5, 2013 Velns, man audiotēka stāv uz HDD ripām- tās arī vajaga demagnetizēt? P.S. Esmu pārliecināts, ka kādu laiku fails arī pa-ir RAM'ā- kas tur līdz? Ibio-krio? Link to comment Share on other sites More sharing options...
osscar Maijs 5, 2013 Share Maijs 5, 2013 vispār vajag visu audio tehniku , jo īpaši kasetes , lentas - orientē pareizi zemes magnētiskā lauka līnijās. citādi neskan. uz HDD arī tas attiecas. ar par arcam rlink - mazs verķis, tik liekas biku padārgs ņemot vērā, ka jamam iekšā pāris USD čips + man nepatīk izejas ieejas izvietotas priekšā/pakaļā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Maijs 15, 2013 Share Maijs 15, 2013 Ja pareizi atceros, tad šajā te topikā bija pieminēts XTZ A100 D3 pastiprinātājs, kam ir arī ciparu ieejas. Reku viens ebay cenšas vienu notirgot, nav dārgi manuprāt. Viņš met nost cenu, izskatās ka negrib vairs ilgi gaidīt, tātad iespējams, ka tomēr būs arī mieru kaut kur sūtīt ārpus UK, ja ir pircējs un labi pajautās. links uz ebay Link to comment Share on other sites More sharing options...
RudeWolf Maijs 15, 2013 Share Maijs 15, 2013 Foršs dīls! Mani gan vairāk interesēja tīri jaudinieks- lai varu balansēto signālu pūst iekšā. Vienīgais nav zināms, kas šim vēderā- dažreiz balansēto izlaiž cauri sūdīgam opam un sanāk, ka parastā RCA ieeja skan labāk. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Tornis Maijs 16, 2013 Share Maijs 16, 2013 esmu redzējis ārkārtīgi nedaudzas shēmas, kur balansētā ieeja tā arī balansēti tiek iebarota gala pakāpei. Parasti tieši ir viena opiņa risinājums. Link to comment Share on other sites More sharing options...
RudeWolf Maijs 16, 2013 Share Maijs 16, 2013 Mjā, zinu. No vienas puses man drusku ir žēl, ka pašlaik izmantoju pusi DACa, no otras- uzbūvēt balansētu pastiprinātāju ir diezgan piņķerīgs process, it īpaši, ja ir padomā pielasīt dažādas detaļas. Man arī vēl nav skaidrs, kādi būs ieguvumi skaņas ziņā, ja netiek pielietoti gari kabeļi, kur pastiprināti varētu rasties fons. Drusku arī gribētos paķēmoties ar šādu aparātiņu- http://www.tubecad.com/2011/03/blog0203.htm Daži viņu ir pielietojuši kā ES9018 IV pakāpi un saka, ka skanot labi. Varbūt, ka kādreiz pamēģināšu kaut ko līdzīgu! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Inspektors Caps Maijs 23, 2013 Share Maijs 23, 2013 (labots) kur balansētā ieeja tā arī balansēti tiek iebarota gala pakāpei uzbūvēt balansētu pastiprinātāju Lai izmantotu balansēto signālu, gala pastiprinātājam nav obligāti jābūt balansētam! Standarta jaudas pastiprinātāja slēgums un slēgums ar balansētu ieeju. P.S. Iepriekš te minēja ierakstu dinamiskā diapazona kompresijas pārspīlēšanu. Tīri informatīvi divi linki, kas parāda kā nevajag darīt: The Death Of Dynamic Range un Loudness War. Labots Maijs 23, 2013 - Inspektors Caps Link to comment Share on other sites More sharing options...
RudeWolf Maijs 23, 2013 Share Maijs 23, 2013 Jā, Cap- mēs ar Torni tieši par to arī runajām- ir pastiprinātājs, kas signālu saņem no RCA un no opampa, kas balansēto signālu pārveido tā, kā tajā wiki parādīts. Tātad jautājums paliek- vai atbrīvošanās no līnijas trokšņa atsver to, ka signālam tiek piejaukti opa invalīdi. Gan jau, ka pie garām līnijām trokšņainā telpā labāk būs tomēr izmantot balansēto/simetrisko risinājumu un dzīvot ar opu (kurš var būt labs un var būt ne tik labs). Manā gadījumā ir DACs ar balansēto risinājumu, kur uz kanālu ir divi čipi. Esmu lasījis, ka šāds risinājums ir ar zemāku kropļu līmeni, kas nav saistīti ar līnijas trokšņiem. Ja pareizi atceros, tad runa pamatā bija par pāra harmoniku samazināšanu. Būs vēl jāpapēta. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Inspektors Caps Maijs 23, 2013 Share Maijs 23, 2013 Štrunts par to kā ir uztaisījis kāds cits. Tev ir DAC ar balansētu izeju un Tev ir jaudas pastiprinātājs. Es runāju par to, ka Tev vajag jaudas pastiprinātāju ieslēgt diferenciālajā slēgumā un pievienot pie DAC, nevis kaut kādu lieku konversiju pa vidu ar opampu. SATA kabelim redz' arī balansētais strādā nesalīdzināmi labāk par ko nebalansētu. Pat AMD HyperTransport un Intel QuickPath Interconnect , kas savieno CPU ar čipsetu, ielika vienos vārtos vecos FSB dēļ tā, ka ir balansēti. Tāpat arī PCI-E vs PCI. Un tās galīgi nav garas līnijas... Link to comment Share on other sites More sharing options...
RudeWolf Maijs 23, 2013 Share Maijs 23, 2013 Tieši tā- varbūt, ka kaut ko no iepriekš teiktā pārpratu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Tornis Maijs 23, 2013 Share Maijs 23, 2013 Vispābā jau ne tuvu visi jaudas pastiprinātāji izmanto difkaskādi un atgādina opampus uz steroīdiem. Attiecīgi - ne katru ampu ieslēgsi "diferenciālajā slēgumā", kā te mēģina mums gudri mācīt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
RudeWolf Maijs 23, 2013 Share Maijs 23, 2013 (labots) Austiņu stiprekļiem nereti izmanto quad mono- principā divi stereopastiprinātāji. Labots Maijs 23, 2013 - RudeWolf Link to comment Share on other sites More sharing options...
Inspektors Caps Maijs 24, 2013 Share Maijs 24, 2013 Tornis, jā - par tādiem ampiem es nerunāju. Tie lai paliek audiofīliem, kuriem patīk skaņu "uzlabot" ar pāra harmonikām un citiem kropļojumiem. Bet tie jau parasti netic arī digitālajam audio kā tādam, tā kā... Link to comment Share on other sites More sharing options...
boto Maijs 26, 2013 Share Maijs 26, 2013 @@Partyman Reku speciāli Tev albūmiņš flacā lossless kvalitātes salīdzināšanai: http://rutracker.org/forum/viewtopic.php?t=4449225 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Partyman Maijs 27, 2013 Author Share Maijs 27, 2013 (labots) Paldies,boto,bet shis albūmiņš man ir gan cd,gan kasete,gan 2 vinyli(viens 180g,viens purple color),klausijies esmu reizes 1000 un vel tikpat un vairak,klausishos... Par flac kvalitati man viss skaidrs,tadel ari pirksu DAC,lai vairak nebutu japerk cd... P.S. starp citu originalajam "Purple rain"cd skanejums ir nevisai kvalitativs,remasteretu versiju vel neesmu "satapis". Labots Maijs 27, 2013 - Partyman Link to comment Share on other sites More sharing options...
138 Septembris 14, 2018 Share Septembris 14, 2018 Gribēju kaut ko saprast par dempinga faktoru un atradu šo diskusiju 2013.04.28. , 23:13, Long teica: Damping factor: > = 100 - ar to pietiks skaļruņu demfēšanai ar gumijas piekari? 2013.04.28. , 23:43, Inspektors Caps teica: Tas ir normāls rādītājs, vajadzētu būt labi. Krutiem Marantz tipiski damping factor ir zemāks, bet tas ir Marantz mīnuss. 2013.04.29. , 00:02, Huan Kaktus teica: Jā, tā tiešām ir skrobe, ka tiem krutajiem Marantziem ar to dampingfaktoru ir dikti švaki 2013.04.29. , 00:15, Inspektors Caps teica: Jaunajiem Marantz ir OK, bet vēl nemaz ne tik sen viņiem bija labie aparāti ar damping factor zem 100. 2013.04.29. , 00:35, Huan Kaktus teica: Tas gan - 1975. gada PM-4400 dampingfaktors bija tikai 80! Šausmas! Un tikai pavisam nesen, 80to vidū, šamie beidzot iemācījās to dabūt uz 100 2013.04.29. , 00:49, ediots teica: Jā, cik tas damping vispār ir nozīmīgs pie izvēles? 2013.04.29. , 01:05, JDat teica: Vienkārši runājot: ja grib lai godīgi skan, tad jo lielāks, jo labāk. Ja grib feelingu un HVZ kādas pieskaņas, tad laikam vajag mazu. Bet tas ir mazohistiem un tiem kuri mēģina iepīt mistiku iekšā. 2013.04.29. , 01:13, Inspektors Caps teica: Jo pastiprinātājiem tas lielāks, jo mazāk būs visādām akustikām "pie šī pastiprinātāja skan, bet pie šī nē", "plašāka skatuve" un citi murgi. Man gribētos ticēt, ka tas, ko saka @Inspektors Caps un @JDat, nav pilnīgas muļķības, bet cik lielu dempinga faktoru mēs saucam par augstu un kādu - par zemu? Daudziem 80to gadu it kā cienījamiem (līnijas SNR ap 100dB, THD ar divām nullēm aiz komata) pastūžiem ir 50. Tai pat laikā, kādā citā šīs desmitgades topikā kādam mūsdienām tuvākam Marantz @Kaspars12 norāda uz tā "tikai" 120. Link to comment Share on other sites More sharing options...
osscar Septembris 14, 2018 Share Septembris 14, 2018 Df =Ztumbas/z ampa izeja. Tatad jo lielaka tumbu impedence jo labaks Df...hvz..pa manam bav tik liela arškirība 50 vai 200....ok d klases un pa ampiem manīts df 1000os...bet tad jau vadu pretestibai un štruntīgiem savienojumiem..ar sak paradīties ietekme. Df atkarīgs no pastūža shēmas, atpakalsaites dziļuma etc...imho vecos laikos traņi bija ar švakākiem parametriem...imho seklāka biha atpakaļsaite un DF kā tādam baigi nepiegrieza vērību... 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Septembris 14, 2018 Share Septembris 14, 2018 Viss tas ir gaumes lieta. Tāpat kā ar vīnu. Lampiniekam viss ir slikti, bet daudzi audiofīli, to klausoties, karstu čurā. Protams, jo Df lielāks, jo labāk, bet tad skaņa vairāk velk uz studijas skanējumu. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Populārs ieraksts kevins Septembris 14, 2018 Populārs ieraksts Share Septembris 14, 2018 Teema jau nebuutu teema, ja Didzis nepiemineetu lampas un audiofiilus un churaashanu. Didzi, paraadi man luudzams kaut vienu audiofiilu, kuram maajaas pie lampas ir liels smags jaudiigs subs un kuru lieto uz 100+ watiem, un kursh churaa karstu. Taadu nav, jo 99% lampu vienkārši nav speejiigas kautcik korekti pakustinaat zemo galu.visiem taviem iedomaatajiem audiofiiliem pie lampaam ir vai nu mazinji struntuki vai kinapi/lomo bez reaala gaajiena. Man jau likaas, ka DF ietekme skaneejumaa buutiski paraadaas uz lielaakaam jaudaam, kad skaljrunis kustiibas deelj gjeneree preteeju eds ..... bet shaubos, ka te ir kaads inzhenieris kursh tehniski korekti un ljauzhiem saprotamaa valodaa to izskaidros. Un diezvai arii @138 tas patiesiibaa ir vajadziigs .... Lielaakoties -- nav objektiivi sheit saliidzinaat un aprunaat lampas/ ab/impusu/d klasi ---ir savas iipatniibas kaa skan katra konkreeta klase, un taas nav DF atshkjiriibas. . Arii D klasei meedz buut DF100, un taapat basa galaa skaneejums ir preciizaaks, jebshu agresiivaaks, nekaa AB ampam ar DF500+ . Ja mees njemam par piemeeru S90 kurai LPF spole basiniekam ir ap 0,7 omi, un veel vismaz 0,2 omi buus tipiskais vads liidz ampam, tad reaalais DF~10, liidz ar ko --- oskara praat, vareetu jau nebuut nekaada starpiiba, vai tadai S90 liek galaa krutaaku pastiprinaataaju, jebshu prastu resiiveri, vai ne taa ? tikai nez kpc shajaa forumaa, un vispaar dziivee, tomeer iesaka jaudiigaakaam akustikaam likt normaalu ampu galaa ... Es personiigi uzskatu, ka saliidzinaat dazhaadas iekaartas tiiri peec DF ir mazliet nepareizi. Vienam buus impulsu baroshana, citam pa maz kondensatori barosanaa , utt utt ... PRO galaa suudiigs amps basam un arii jaudiigaakam pilnas joslas frontam ir taads, kuram dempings ir ap 200 .... uz lielaakaam jaudaam bass kljuust vienkārši izpluudis un bez atakas , arii DF 500 un ab klase tiek smaadeeta. Tai pat laikaa --- kaa jau teicu ---- iespeeju saliidzinaat kaa tieshi DF izmaina skanju, var tikai vai nu pashrociigi liekot skaljrunim R virknee, vai 1 konkreetam pastiprinaataajam mainot ,kaa oskars piemineeja, atpakaljsaiti . dazhiem d klases pro ampiem ir iespeeja digitaali pamainiit vada pretestiibu , attieciigi to reaalo DF paaugstinot no 100 uz tiem reaalajiem ampa speejiigajiem 1000+ ... 10 gadi atpakalj sho testeeju , jaasaka, skaneejums protams bija interesants un aizraujoshss , bet tai pat laikaa, lielaakai daljai klausiitaaju nesaprotams, jo visiem tachu gribas dzirdeet leenu papludushu basu ar klaatbuutni ausiis,galju, kaa tautaa saka, nevis vienkārši kautkur... sajuutaas ..... Reaalajaa dziivee, kad tu saac piedomaat pie taa, ka skaljrunjiem filtros virknee nav nekaadas pretestiibas + pienaakoshie vadi ir normaala diametra nevis zobu diega biezumaa, tad arii tu saac dzirdeet, cik patiesiibaa aatri un preciizi, jeb leeni un kropliigi tas skaljrunis / akustika/ pastiprinaataajs skan. Un tad jau taalaak aiziet staasts par ierakstiem utt utt ...... 3 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
138 Septembris 16, 2018 Share Septembris 16, 2018 Paldies, tikai nu man ir ašpadsmit jauni jautājumi, un nulle atbilžu uz sākotnējo jautājumu ? Tāpēc sākotnējo jautājumu pārfrāzēšu - vai es (vai jebkurš cits) uz deviņdesmitniecēm spēs saklausīt atšķirību starp DF 50, 100, 200? Vēlos atbildi, kura ietver vārdu "jā" vai "nē". Bet tie ašpadsmit ir šādi: 2018.09.14. , 20:19, kevins teica: DF ietekme skaneejumaa buutiski paraadaas uz lielaakaam jaudaam, kad skaljrunis kustiibas deelj gjeneree preteeju eds Pie cik lielām jaudām? "Elektriskajos", nevis "muzikālajos" vai nez vēl kādos vatos. 2018.09.14. , 20:19, kevins teica: Arii D klasei meedz buut DF100, un taapat basa galaa skaneejums ir preciizaaks, jebshu agresiivaaks, nekaa AB ampam ar DF500+ . Kāpēc? (t.i. kāpēc D klasei precīzāks bass, nevis kāpēc mēdz būt 100) 2018.09.14. , 20:19, kevins teica: S90 kurai LPF spole basiniekam ir ap 0,7 omi, un veel vismaz 0,2 omi buus tipiskais vads liidz ampam, tad reaalais DF~10 Kā tu to rēķini? Jā, saprotu, ka: 2018.09.14. , 08:04, osscar teica: Df =Ztumbas/z ampa izeja Citēt the damping factor gives the ratio of the rated impedance of the loudspeaker to the source impedance. Only the resistive part of the loudspeaker impedance is used. The amplifier output impedance is also assumed to be totally resistive. The source impedance (that seen by the loudspeaker) includes the connecting cable impedance. Kā ir uzzināma pastiprinātāja izejas pretestība? 2018.09.14. , 20:19, kevins teica: PRO galaa suudiigs amps basam un arii jaudiigaakam pilnas joslas frontam ir taads, kuram dempings ir ap 200 Kas ir jaudīgāks? Vai, piemēram, QSC RMX 850 ar saviem 200 ir sūdīgs pastiprinātājs? 2018.09.14. , 20:19, kevins teica: dazhiem d klases pro ampiem ir iespeeja digitaali pamainiit vada pretestiibu Labāk pat nejautāšu, kā tas ir 2018.09.14. , 20:19, kevins teica: kad tu saac piedomaat pie taa, ka skaljrunjiem filtros virknee nav nekaadas pretestiibas + pienaakoshie vadi ir normaala diametra nevis zobu diega biezumaa "piedomāt, ka" kā "piedomāt, lai", tātad "piestrādāt, lai"? Tu runā par, piemēram, R3..R6, R8..R11 šajā (35AC-1) filtrā? Link to comment Share on other sites More sharing options...
kevins Septembris 17, 2018 Share Septembris 17, 2018 pirms 7 stundām , 138 teica: Tāpēc sākotnējo jautājumu pārfrāzēšu - vai es (vai jebkurš cits) uz deviņdesmitniecēm spēs saklausīt atšķirību starp DF 50, 100, 200? vai tu vai jebkursh cits dzird atskjiriibu starp leetu sony resiiveri un yamahas natural sound resiiveri ( ax/rx596 ) , piemeeram ? tikai probleema taa, ka to skanjas atskjiriibu vai " davkas" sajuutu shajaa gadiijumaa neveido tikai un vieniigi DF faktors. Man nav viennoziimiigas pieredzes ar viena razhotaaja vienaadas seerijas pastiprinaataajiem, kuriem buutu shaadas DF atshkjiriibas, lai speetu objektiivi uz tavu jautaajumu atbildeet. bet principiaali atbildeeshu ar jaa. Filtraa es nerunaaju par augsheejaam joslaam, kuraas iisti tpt neko nevar mainiit ( un ja arii tur ir kaads papildus smeereejums un izpluudums, tad prieksh s90 naak tikai par labu ) . Es runaaju par L2 spoles aktiivo pretestiibu , kuru tu sheemaa neredzi. qsc rmx 850 maajai buus 50/50 bet prieksh s90 un DF sakaraa-- ideaals. Prieksh pro - prasts darba zirgs, nekas iipashss ( jaa, ampi ar DF>500 ir manaami speejiigaaki ) Link to comment Share on other sites More sharing options...
Klusu Septembris 17, 2018 Share Septembris 17, 2018 2018.09.14. , 20:19, kevins teica: reaalais DF~10 tad potenciālais DF>500 neko nedod. Objektīvi atbildēt nespēj, tomēr atbild ar jaa. Ir iespējams uztaisīt pastiprinātāju ar negatīvu izejas pretestību. Ja DF būtu baigi svarīgs, tad tādus vien taisītu! Link to comment Share on other sites More sharing options...
kevins Septembris 17, 2018 Share Septembris 17, 2018 pirms 2 stundām , Klusu teica: tad potenciālais DF>500 neko nedod nejauc mushas ar kotleteem. tad jautaajums ir jaapaarfraazee un jaaprasa taa - vai uz sisteemas ar reaalo DF-10 ir iespeejams dzirdeet atskjiriibas skaneejumaa pastiprinaataajiem ar DF50 un 200. kpc nav objektiivas atbildes , es jau paskaidroju. savas subjektiivaas domas arii pateicu. shaubos ka man te kaadam kautkas ir baig jaapieraada. var jau katraa konkreetaa gadiijumaa ar iipashiibas vaardiem aprakstiit kaads buus rezultaats, bet nav jau nekaads folkloras pulcinjsh. ja jau taa tiik, tad , @138 , var pats uz savaam ausiim panjemt divus dazhaadus pastiprinaataajus ar kardinaali atshkjiriigiem DF un saliidzinaat ...... Var jau arii sleegt tumbas ar 0,5mm2 vadiem, prieksh kam naudu kautkam biezaakam teereet ?? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Klusu Septembris 17, 2018 Share Septembris 17, 2018 Pirms 13 minūtēm , kevins teica: panjemt divus dazhaadus pastiprinaataajus ar kardinaali atshkjiriigiem DF un saliidzinaat Slikts ieteikums. Vajag paņemt vienu ar DF 500. Likt virknē mazu pretestību un mēģināt konstatēt atšķirību. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Huan Kaktus Septembris 23, 2018 Share Septembris 23, 2018 (labots) 2018.09.17. , 01:22, 138 teica: vai es (vai jebkurš cits) uz deviņdesmitniecēm spēs saklausīt atšķirību starp DF 50, 100, 200? Jā, pieslēdzot S90 pie stiprekļa ar DF =>100, tu pilnīgi noteikti dzirdēsi atšķirību salīdzinot ar to, kā tās skanēja pie KUKŪ-020, kuram, ja atmiņa neviļ, DF bija 20. Izrādīsies, ka S90 spēj skanēt arī ar artikulētu basu Ja šamajās vēl nomainīs tievo montāžas drātīti pret normāla griezuma vadu, un basu filtrā spoli uz kādu eksemplāru ar mazu pretestību, tad efekts būs vēl jūtamāks. 2018.09.14. , 20:19, kevins teica: DF ietekme skaneejumaa buutiski paraadaas uz lielaakaam jaudaam, kad skaljrunis kustiibas deelj gjeneree preteeju eds Nu, pretējo EDS skaļrunis ģenerē pie jebkuras kustības. Es teiktu, DF ietekme ir būtiskāka pie lielākas difuzora masas, kad skaļruņa nevadāmu ļurināšanos inerces rezultātā efektīvāk slāpē lielākas pret eds strāvas caur mazāku pastiprinātāja izejas pretestību. Bet jā - jo lielāka ir difuzora masa, jo lielāka jauda ir nepieciešama tā kustināšanai, tātad DF ietekme vairāk jūtama pie lielākām jaudām. No pieredzes varu teikt, ka lielāks DF ir ieteicams praktiski visām mūsdienu akustikām ar smagiem gara gājiena basu skaļruņiem. Ar viegliem difuzoriem "audifīliskiem" FR skaļruņiem reizēm var gadīties, ka liela DF rezultātā zūd basi. 70to gadu vidū tika pieņemts, ka pietiek ar DF>20, kas toreiz laikam arī atbilda patiesībai. Kopš tā laika skaļruņi ir manāmi mainījušies, un šodien laikam nebūtu īsti nopietni runāt par pastiprinātājiem ar DF<100. Labots Septembris 23, 2018 - Huan Kaktus 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
138 Septembris 23, 2018 Share Septembris 23, 2018 Pirms 4 minūtēm , Huan Kaktus teica: 70to gadu vidū tika pieņemts, ka ietiek ar DF>20, kas toreiz laikam arī atbilda patiesībai. Mkēj, tas laikam izskaidro to, ka astoņdesmito sākuma pirmās pasaules pastūžiem mēdz būt ap 50. Bet no otras puses, S-90 taču arī nav "mūsdienu akustika". S-90 basinieki skaitās "smagi, gara gājiena"? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Huan Kaktus Septembris 24, 2018 Share Septembris 24, 2018 (labots) pirms 18 stundām , 138 teica: S-90 basinieki skaitās "smagi, gara gājiena"? Jā, smagi, un gara gājiena. Toreiz tāda tipa skaļruņi bija dikti progresīvs un moderns jaunums Kamēŗ standarti, kā parasti, bija novecojuši jau pieņemšanas brīdī. Bez tam, nevar gluži teikt, ka tanī laikā nebija pastiprinātāju ar DF=100+. Vienkārši tehniski to sasniegt nebija vienkārši pie tās elementu bāzes, un tie dārgi maksāja. Piemēram 1973. gada Marantz 500 DF bija lielāks par 400 Bet lai to sasniegtu katrā pastiprinātāja plecā bija 4 jaudīgie tranzistori paralēli Labots Septembris 24, 2018 - Huan Kaktus 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
138 Septembris 24, 2018 Share Septembris 24, 2018 pirms 2 stundām , Huan Kaktus teica: Kamēŗ standarti, kā parasti, bija novecojuši jau pieņemšanas brīdī. Skaļruņu vai pastūžu standarti? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Huan Kaktus Septembris 24, 2018 Share Septembris 24, 2018 Runa ir par tā saukto Hi-Fi standartu vispār. DIN 45500 lielā mērā neatbilda prasībām jau uz to brīdi, kad tika pieņemts 1974. gadā, un vēlākie labojumi tur neko daudz nemainīja uz labo pusi Tur bija runa par visām trakta komponentēm. Un standartizācija tā arī netika līdzi zinātniski tehniskajam progresam Link to comment Share on other sites More sharing options...
138 Septembris 24, 2018 Share Septembris 24, 2018 Ahā, es sapratu tā, ka pastiprinātāju tehnoloģijas netika līdzi skaļruņu tehnoloģijām, bet tātad pārpratu, tu runā par standartiem kā par formalitāti. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Huan Kaktus Septembris 24, 2018 Share Septembris 24, 2018 Pirms 10 minūtēm , 138 teica: Ahā, es sapratu tā, ka pastiprinātāju tehnoloģijas netika līdzi skaļruņu tehnoloģijām Nu, nē, tās tehnoloģijas kā reizi attīstījās samērā sinhroni. Pieaugot pastiprinātāju izejas jaudai varēja būvēt skaļruņus ar smagākiem difuzoriem, mazāku jutību, bet labāku "virzuļdarbības" joslu. Tas, savukārt, prasīja pastiprinātājus ar mazāku izejas pretestību... Bet tas viss nenotika momentā, tāpēc 70to beigās, 80to pirmajā pusē tirgū bija visai pamatīga tehniska dažādība, kura nebūt ne vienmēr bija savā starpā savietojama Patreiz arī, protams, ir dažādība, bet tīri subjektīvi man šķiet, ka patreiz tomēr tas viss ir vairāk pie kāda kopsaucēja pievilkts. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!