ewalc Ierakstīts Decembris 29, 2009 Share Ierakstīts Decembris 29, 2009 esmu programmējis weblapas (html, javascript, mazliet arī php). taču gribētu kautko pamācīties arī savādāka veida programmēšanā - kautkādu programmu veidošanā. varbūt varat pastāstīt pāris vārdos, kādas ir programmēšanas valodas ar kurām taisa programmas, un varbūt kādu linku iemest, kur kautko var sākt skatīties/mācīties? jo kad sāku veidot weblapas, par tādu "html" jau biju dzirdējis, atradu internetā pamācības un tad nonācu tālāk arī līdz javascript un php. bet par programmu veidošanu neko nezinu. ceru, ka daudzmaz saprotami izstāstīju Link to comment Share on other sites More sharing options...
edw Decembris 29, 2009 Share Decembris 29, 2009 kautko un kautkādu RAKSTA ATSEVIŠĶI! 1 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
ABU Decembris 29, 2009 Share Decembris 29, 2009 (labots) Vari sākt ar Java valodu. Ja jau zini Javascript, tad tur būs arī līdzīgāka sintakse. Tikai neaizmirsti, ka Java un Javascript tomēr ir dažādas valodas, kaut arī sintakse viņām dažreiz ir līdzīga. Avoti, kur var sākt skatīties: java.net un java.sun.com. tur atradīsi arī dažādus tutoriāļus un apmacības materiālus, kā visu labāk sākt kodēt. Labots Decembris 29, 2009 - ABU Link to comment Share on other sites More sharing options...
HayDee Decembris 29, 2009 Share Decembris 29, 2009 Labāk jau sāc ar to, ka noskaidro, ko gribi veidot (tas palīdzēs noturēt interesi un motivāciju mācīties) - web lapas vai tooļus/skriptus priekš OS vai cita veida programmas. Noskaidro, kāda valoda konkrētajam uzdevumam ir paredzēta un sāc viņu apgūt. Pat ne tik daudz centies pašu valodu apgūt kā vairāk principus, kā programmēt, kapēc tā un vai nevar labāk utt... Ja labi izprot kā programmēt un kas visām valodām ir kopīgs (mainīgie, nosacījuma statementi...), tad jau nebūs problēmu apgūt kādu konkrētu programmēšanas valodu, vajadzēs tikai izbraukt cauri quick tutoriālim par viņas sintaksi un tālāk jau kodē ko gribi tanī valodā ar atvēru fciju referenci Link to comment Share on other sites More sharing options...
Kristerz Decembris 29, 2009 Share Decembris 29, 2009 Man ar noderēja šis info. Paldies! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Decembris 30, 2009 Share Decembris 30, 2009 Priekš iesācējiem Java aplikācijas būs nedaudz pa smagu. Vismaz daudz jāizburās, lai dabūtu kaut vienu formu. Konsoles tipa aplikācijas var ātri apnikt. Personīgi ieteiktu sākt ņemties ar MS Visual Studio C# valodu - vienkārši apgūstama, stipri liela līdzība ar Java, ātri var realizēt vizuālas lietas. Iespējas windows vidē praktiski neierobežotas, risinājumi integrējami ar datu bāzēm, web aplikācijām utt. Arī praktiski noderēs zināšanas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
japets Decembris 30, 2009 Share Decembris 30, 2009 (labots) Tēma muļāta bez gala: http://www.boot.lv/forums/index.php?/topic/117055-ka-sakt/ http://www.boot.lv/forums/index.php?/topic/113182-ar-ko-sakt-programesana-nopietna/ http://www.boot.lv/forums/index.php?/topic/103719-kadas-programmesanas-valodas-lai-apgust/ Uz to pusi: http://www.boot.lv/forums/index.php?/topic/120197-patiesiba-vai-meli/ ... gan jau ka vēl. Ja domā grābstīties gar Javu, tad te ir samērā labs kurss, kur Java tiek izmantota kā mācību līdzeklis, no Stenfordas universitātes: http://www.youtube.com/profile?user=StanfordUniversity#p/c/84A56BC7F4A1F852/0/KkMDCCdjyW8 Domāju, ka pietiekoši labs priekš iesācējiem. Ja domā grābstīties gar c++, tad, iespējams, ka šis ir īstais, ko paskatīties: http://showmedo.com/videotutorials/series?name=7Ja4c8YuL Galvenais ir mācīties un eksperimentēt. Un lasīt manuāļus. Labots Decembris 30, 2009 - japets Link to comment Share on other sites More sharing options...
HIGH-Zen Decembris 30, 2009 Share Decembris 30, 2009 Mežavecis: Personīgi ieteiktu sākt ņemties ar MS Visual Studio C# valodu - vienkārši apgūstama, stipri liela līdzība ar Java, ātri var realizēt vizuālas lietas. Iespējas windows vidē praktiski neierobežotas, risinājumi integrējami ar datu bāzēm, web aplikācijām utt. Nu nez vai tā ir laba ideja iesācējam. Kāpēc? Šis attiecās ne tikai uz Java (ja par slinku, lai lasītu visu, pietiek izlasīt izceltos 3 punktus), arī šis(krievu val.). Un to raksta čalis, kas profesionāli programmē jau ~11 gadus. Izlasot viņa domas, par to kā sākt, dažādu forumu "programmēšanas profiņu" (kuri varbūt arī šādā vai tādā līmenī kaut ko programmē, varbūt pat diezgan neslikti) ieteikumi izraisa tikai smaidu. Ja vienkārši gribi kaut kā nosist savu brīvo laiku, tad var jau arī tā. P.S. Vēl labam sākumam iekš Java šis(krievu val.). Vizuālajā izstrādes vidē uztaisīt smukus lodziņus - tā nav nekāda problēma - daži pogas spiedieni un gatavs - tu jau esi programmētājs! (protams jāzin vēl kuras tieši pogas spiest) 1 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Grossmeister Ierakstīts Decembris 30, 2009 Share Ierakstīts Decembris 30, 2009 vēlos sākt onanēt Varbūt noder . Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Decembris 30, 2009 Share Decembris 30, 2009 Te jau bijuši daudzi strīdi par šo tēmu. Protams, ka podziņas spaidīt nav īsti programmēšana. Java kā pirmā valoda par smagu. Nu nav AWT vai SWING tā 5 minūtēs apgūstams. Tāpat kā viens otrs mācās fotogrāfēt lasot grāmatas, cits ņemot aparātu rokā. Tas pats ar programmēšanu. Frīkam-matemātiķim vairāk kā konsoli neko nevajag un nevajadzēs. Vizuālajā izstrādes vidē uztaisīt smukus lodziņus - tā nav nekāda problēma - daži pogas spiedieni un gatavs - tu jau esi programmētājs! (protams jāzin vēl kuras tieši pogas spiest) Es arī uzsvēru C# nevis C++. Tur sintakse vienkāršāka. Jaunu darbojošos projektu var pāris minūtēs izcept un PALAIST. Un bik vairāk par Hello World. Pats mācījos programmēt bāzējoties uz Qbasic un Visual Basic. Jāsaka, ka šīs zināšanas joprojām izmantoju un praktiski pielietoju. Ne visur vajag tikai C++ programmētājus. Citas valodas arī pieprasītas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
gathis Decembris 30, 2009 Share Decembris 30, 2009 Var mierīgi C#, nav takš uzreiz jāveido formas utt, lai apgūtu visus pamatus: mainīgo definēšana, ciklus, klases ..., var mierīgi sākt ar konsoles aplikāciju, kur var skaisti praktizēties, lai iegūtu iemaņas! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Decembris 30, 2009 Share Decembris 30, 2009 Kā jau te pareizi piezīmēja, šī tēma ir neskaitāmas reizes apmuļļāta. Piemetināšu to, ko es vienmēr saku: Manuprāt, sākt vajag ar Pascal. Valodas, kurās nav jāuztraucas par atmiņu, nav piemērotas, lai mācītos. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Decembris 30, 2009 Share Decembris 30, 2009 Pascal der skolā, kur tevi ar mietu dzen, nevis lai radītu veselīgu interesi programmēt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Decembris 30, 2009 Share Decembris 30, 2009 (labots) Ja gribi pārkvalificēties par programmētāju, kas var apgūt dajebko - sāc ar python/paskāli/c++/javu - pofik. Ja būs iekāriens un krampis - nepilna pusgada būsi izgājis cauri sarežģītiem uzdevumiem (zīmējam piramīdu, tad risinam kādu aprēķinu problēmu ar pirmskaitļiem, pēc tam taisam koka struktūru, pēc tam uztaisam utilītu visu folderu skaitīšanai, utt), būsi sapratis pamatlietas un sāksi siet klāt GUI, XMLus utml. Pēc gada varēsi zīmēties ar vairākām paštaisītām, citiem noderīgām programmiņām, sākt brīvi programmēties citās valodās. Ja tev gads vienai valodai liekas daudz un gribas tikai programmiņas taisīt, nevis tur baisi ilgtermiņā springt - ņem Visual Basic vai Delphi. Nopietni. Ar tiem tu pirmos ķiņķēziņus sāksi taisīt vienas-divu dienu laikā. Arī RealBasic utml vides dod ātrus rezultātus. btw, HIGH-Zen iemeta linku par to, kā no malas izskatās iesācēju centieni (links): * Литература соответствующего его знаниям уровня (нулевого уровня, прямо скажем) отметается. На основании легкого знакомства с упомянутыми C++, C# и теорией ООП. * Берется самая мощная среда программирования. Скажем, Eclipse или NetBeans. Та, которая все делает сама, достаточно нажать одну кнопку. * В качестве пробного приложения выбирается... ну, скажем, чат. Приложение типа клиент-сервер, клиентская часть в виде апплета, серверная – веб-сервис или, на худой конец, сервлеты. Для учебы в самый раз. Es pirmo pilnvērtīgo čata serveri javā ar visiem čanserviem un nickserviem un niku/čanu glabāšanu datubāzē uztaisīju pēc ~1 java semestra skolā. smuki sanāca, viss strādā, var slēgties ar mIRC utml klientiem klāt un čatoties. Bet tas notika pēc 1 gada C++ apgūšanas, pusgada PHP un mysql lietošanas, tāpēc maksimums, ko varēsi sev parādīt pirmajā mēnesī ir forma ar pogu, kas parāda MsgBox(Edit1.Text), pāris papildus kontroli un formai nomainīta ikona. Vienalga sarežģītām lietām būs jāvelta ilgāks laiks. Pusgads ir minimums, lai sāktu rakstīt programmiņas, kuras ar lepnumu varēsi izvilkt no arhīva arī pēc 3 gadiem. Labots Decembris 30, 2009 - tt2t Link to comment Share on other sites More sharing options...
rubb Decembris 30, 2009 Share Decembris 30, 2009 (labots) Tie, kas iesaka/nopeļ konkrētas programmēšanas valodas/vides, aizmirst, ka programmēšana pirmkārt ir domāšanas veids, nevis smuki/nesmuki GUI izstrādes rīki. Es arī piekrītu tam, ka jāsāk ar Pascal - vienkārša, pareiza programmēšanas valoda kura atvieglo algoritmiskās domāšanas apgūšanu. Es deviņdesmito gadu sākumā sāku ar Foxpro, tad Inteļu ASM, Watcom C, Pascal, ObjectPascal, Delphi(sakot ar pirmo versiju)... pēc daudziem gadiem arī pseido programmas PHP, Java un vēl dažas. Starp citu, apgūt PHP visai normālā OOP limenī man aizņēma ~ nedēļu. Galvenais ir pareizs pamats, tad var apgūt praktiski jeb kuru ne zemā līmeņa programmēšanas valodu/vidi salīdzinoši īsā laikā. Labots Decembris 30, 2009 - rubb Link to comment Share on other sites More sharing options...
winter_ip Decembris 30, 2009 Share Decembris 30, 2009 Neaizsit galvu ar Paskāliem, lai vēlāk pārietu uz Javu vai C#. Iesaku C#. Viennozīmīgi. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Decembris 30, 2009 Share Decembris 30, 2009 Algaritms ir viena lieta. Bet kāpēc to neapvienot ar jau praktisko pusi. Cilvēks būries to arhaisko paskālu, pēc tam atkal vairākas nedēļas jācīnās, lai apgūtu vidi, kurā var kaut ko reālu uztaisīt nevis atgremot bināro koku programmēšanu. Es kad sāku mācīties programmēt jau gāju uz konkrētu mērķi - uzbūvēt darbojošos programmu. Un arī lieliski izdevās - datu savākšana no HTML lapas uz Excel izmantojot VB un VBA. Pēcāk jau čakarēju Lattelecom telekartes un SIM kartes. Algoritmi automātiski aizgāja un varēja procesa laikā izanalizēt savas kļūdas. Jau pēdējam idiotam skaidrs, ka ar Pascal, Qbasic nekur tālu nevar tikt, līdz ar to visi tie kodi ir izmests laiks. Tajā pat laikā, piemēram, kādā GUI vidē uzbūvēta klase vai funkcija var kalpot kā pamats kaut kam nopietnākam un nav jānodarbojas ar sintakses, vides apgūšanu. Es arī piekrītu tam, ka jāsāk ar Pascal - vienkārša, pareiza programmēšanas valoda kura atvieglo algoritmiskās domāšanas apgūšanu. Nu tak ir 21. gadsimts un jāvirzās virzienā, kas atbilst pašreizējām vajadzībām. Ja orientējas uz iekārtu programmēšanu, tad protams, jāoierentējās uz zemā līmeņa valodām, pie kurām pascal nevarētu pieskaitīt. Cik esmu redzējis, tad tur vajag C/C++ un ASM u.c. Jebkurā gadījumā neviens pēc manuāļa nav kļuvis par programmētāju. Tikai un vienīgi kaut ko taisot. Link to comment Share on other sites More sharing options...
jx Decembris 30, 2009 Share Decembris 30, 2009 Esmu pilnīgi pārliecināts, ka c vai javas mācīšanās - neradīs interesi par programmēšanu, - negarantēs izpratni par algoritmiem, fundamentāliem veiktspējas un programmēšanas principiem kā tādiem. Par pirmo - autors ir minējis, ka ir darbojies ar html, javascript, php. Šajā virzienā tad arī vajag strādāt, jo tieši tas ir radījis interesi. Jā, jā, php un javascript ir interpretētas programmēšanas valodas bez stingras mainīgo tipu sistēmas un liberālu attieksmi pret dzīvi. Manuprāt, tas iesācējam ir ieāli - maksimāli ātri redzi taustāmu rezultāta bez pārlieku liela čakara (no sākuma gan tā tas nešķiet jebkurā gadījumā ). Iesācējs nevienā un nekādā valodā nespēs uzrakstīt kaut ko ātru un kvalitatīvu. Šādā vedā vienkārši tiks ietaupīti daži nervi procesa sākumā, jo nebūs jāčakarējs ar string->int konvertāciju, atmiņas atbrīvošanu/kļūdām, nesaprotamiem runtime erroriem, kad kods beidzot kompilējas utt. Tāpat jau jaunajam censoniem pietiek, ar ko cīnīties. Argumenti par to, ka klasiskās c-tipa valodas iemācīs labāk programmēt ir vienkārši pasakas. Parādiet man vienu reālu dzīves gadījumu: a) cilvēks sāka ar javascript, un TIKAI tādēļ nespēj apgūt c vai efektīvas programmēšanas principus un pierādiet apgalvojumu, ka b) visi, kas sāka ar c/pascal ir labāki programmētāji kā tie, kas sāka ar javascript/php. Pie pietiekamas intereses/motivācijas/prāta spējām jaunais koderis agrāk vai vēlāk sāks interesēties, kādēļ viņa programmas darbojas tik lēnu, kā to uzlabot, kādas ir alternatīvas izstrādes vides utt. Un pie pietiekama intereses/motivācijas/prāta spēju trūkuma arī c/java/pascal koderis kļūs par pilnīgi nelietojamu dārzeni, kas neprot uzrakstīt nevienu sakarīgu koda rindiņu. Un šo otro es esmu dabā redzējis papilnam. Tā kā pie vainas nav vide, ar kuru sāk mācīties, bet gan katrs konkrētais indivīds, kolēģi, kas viņam palīdz vai nepalīdz utt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
japets Decembris 30, 2009 Share Decembris 30, 2009 Esmu pilnīgi pretējās domās šim: "Manuprāt, tas iesācējam ir ieāli - maksimāli ātri redzi taustāmu rezultāta bez pārlieku liela čakara" Es domāju, ka jau pamatos ir jāsaprot, kas ir kas. Es domāju, ka, ja cilvēks apstājas pie pirmajām grūtībām, tad tas arī ir pozitīvs rezultāts. Vismaz aizies mācīties botāniku un herbāriju vākt, nevis izaugs par kārtējo pēhāpistu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Decembris 30, 2009 Share Decembris 30, 2009 japets, nu kapēc būtu jānodarbojas ar biedēšanu? Vot šitādi te labs cilvēki pasniedzēji man bija, kas ar savu arhaisko pieeju - vot mācies pascalu, vot buries blokshēmas, vot taisi gadiem atgremotas progas, un būsi gudrs. Tikai neviens ne sūda nevar pateikt, kur tie principi izmantojas. Mūsdienās programmēšanas virzienu ir tik daudz, ka var izvēlēties. Nu nav visiem jāburās C++, lai iegūtu labus rezultātus. Viena lieta ir tas, kas labāk padodas (vākt herbāriju vai programmēt), cita līst ne savā lauciņā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Toblerons Decembris 30, 2009 Share Decembris 30, 2009 (labots) Es gan esmu zorro apļu piekritējs - sākumā ir jāsāk ar mazu lauciņu, kur viss ir skaidrs un tad jāpaplašina lietas uz sarežģītākām. Manuprāt, nav svarīgi ar kādu programmēšanas valodu sākt Paskālu vai C#, bet svarīgi ir sākt ar konsoli, kur nav visādi lieki GUI efekti vai automātiski ģenerēts kods. Tāpat sākot ar OOP var lietas samežģīt. Es, teiksim, sāku ar Paskālu sākumā ar vienību pārveidošanu metri->kilometri, tad if-i un tad smuka uz konsoles izvadīta romba padarīšana (bez masīviem, ar zvaigznītēm teksta modē). Rombu uzdevumu uzskatu par obligātu jaunam censonim, jo tas iemāca jēdzīgi saprast iekļautos ciklus, if-us un visādas citādas labas lietas. Vēl smadzeņu iestādīšanai uz pareizas takas noder reizi dzīvē uzrakstīt garo skaitļu aritmētiku un to pašu string->int konvertāciju. Pēc tam kad saprasta konsoles padarīšana acīmredzamāks ir secinājums, ka darbošanos ar datiem vajag atdalīt no formām. Paskāls jau ir baigi labā lieta - tas ir kā C tikai ar labāk noslēptiem pointeriem un vienīgās problēmas ar atmiņu ir tad ja mēģina izveidot milzonīgus masīvus vai apzināti čakarējas ar pointeriem. Labots Decembris 30, 2009 - Toblerons Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Decembris 30, 2009 Share Decembris 30, 2009 kaut kā graph.tpu neliekas draudzīgs, lai zīmētu figūras. Savulaik nodarbojos ar elipšu un visādu citādu līniju zīmēšanas izmantojot SIN, COS, LOG u.c. funkcijas. PictureBox logā tas ir daudz patīkamāk, turklāt rezultātu var saglabāt Link to comment Share on other sites More sharing options...
jx Decembris 30, 2009 Share Decembris 30, 2009 Mežavecis Es patiesībā esmu izgājis pilnu apli un tagad vēlētos, lai būtu vairāk klausījies lekcijās un pasniedzējos. Dažos, ne visos . Sēžot lekcijās es nekādi nespēju iedomāties, kur ellē es praksē varētu lietot regulārās izteiksmes (regular expressions). Lekcijās es nevarētu iedomāties, kur ellē es varētu pielietot LUA programmēšanas valodu. Kaut kā praksē esmu iemācījies regulārās izteiksmes, un taga ķeros klāt LUA... TAČU - tas nav tas, ar ko bombīt iesācēju. Ir jābūt līdzsvaram starp patīkamajām lietām, un nepieciešamajām. Un abām ir jābūt pietiekami sabalansētām, lai jaunais censonis spētu redzēt un saprast nepieciešamo lietu potenciālo praktisko pielietojumu un nozīmību. Tie, kas atkritīs un kļūs par botāniķie, atkritīs jebkurā gadījumā. Tobletrons Pilnīgas muļķības. Progammēšanā jau labu laiku virzība (uz masu, ne pēc būtības) notiek GUI virzienā. Cilvēka-datora saskarne, attēlu atpazīšana, attēlu veidošana utt. Nemaz nerunājot par tādiem Gūgles izlēcieniem kā automātisku subtitru veidošana video ierakstam. Un automātiska šo titru tulkošana . Konsole ir kā rīks šo mērķu sasniegšanai, nevis kā izejas punkts. Viens triviāls piemērs - Firebug. Ārkārtīgi vizuāla vide (pārluks - html, css, js, attēlis, teksts utt), kuru papildina šis spēcīgais rīks - konsole. Caur konsoli tu vari bakstīt un mainīt, un pētīt savu grafisko rezultātu. "Kā tas izskatās", "kādēļ šis ir redzams", "kādēļ tas noraustījās". Nemaz nerunājot par profilēšanas un debugošanas iespējām. Ļoti daudzi no man zināmajiem koderiem vispirms sāka ar primitīvām paša rakstītām profilēšanas un debugošanas metodēm pa tiešo konsolē. Kad tas ir par šauru + ir saprasts, kas tas ir, kam tas vajadzīgs un kā to lietot - tad tiek meklēti spēcīgāki rīki. Jums visiem patīk aizmirst kādu patīkamu sīkumu - Javascript ir pasaulē izplatītākā un populārākā programmēšanas valoda. Varat darīt, ko gribat - ir liela iespēja, ka jaunas programmētājs sāks ar tieši šo valodu. Tikai tādēļ, ka tā ir tik izplatīta. Manuprāt, tas arī ir labi - javascript piedāvā ļoti interesantus lambda rēķinus un closures - principus, kurus klasiskam c koderim ir ārkārtīgi grūti uztvert. "funkcija kā mainīgā vērtība - wtf?", "anonīmā funkcija - wtf? kā tādu pasaukt?". Saprast atmiņas menedžēšanu, pointerus un mainīgo tipus ir daudz daudz vieglāk par lambdām. Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Decembris 30, 2009 Share Decembris 30, 2009 Esmu pilnīgi pārliecināts, ka c vai javas mācīšanās - neradīs interesi par programmēšanu, - negarantēs izpratni par algoritmiem, fundamentāliem veiktspējas un programmēšanas principiem kā tādiem. sāku ar C++, un tagad - Ir radusies pastiprināta interese par pogrammēšanu - Ir radusies izpratne par algoritmiem tā, ka nav problēmu izpildīt praktiskos darbus RTU vai LU maģistros. Visdažādākajos priekšmetos - sākot no mākslīgā intelekta pētniecības, intelektuālajām datubāzēm un ekonomikas aprēķiniem līdz lietojumprogrammu izstrādei. Gan C/C++, gan javā, gan PHP. Darbā e-paraksta izvirtībām Java ļoti labi noderēja. Tāpat arī iepriekšminētā ircservera uztaisīšanā. Ja ir motivācija, tad C++ ir ļoti labs rīks, lai apgūtu dajebko no pamatiem. Ja ir doma "hops-hops, te tagad fiksi iemācīšos programmēt un būšu spicākais hakeris ciemā" un citas motivācijas nav, tad jebkura valoda būs par grūtu. Manuprāt kompilējamo valodu pamatus var apgūt iekš C++, izmantojot <string.h> (ja char[] liekas baisma) un pēc tam mierīgi sākt rakstīt iekš C#, ja cilvēks nobriedis uz GUI. Atšķirības C-style valodām ir minimālas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
jx Decembris 30, 2009 Share Decembris 30, 2009 tt2t pastāsti par savu pieredzi ar lambda rēķiniem. IRC ir dead un e-paraksts sucks ass. Tas gan, protams, nekādā veidā neatsaucas uz tavām programmēšanas spējām. Lai tev nerastos nepareizs priekšstats - es sāku ar C. Esmu programmējis arī Javā, Ruby, ASM un dažās citās eksotiskākās valodās. Pašlaik esmu apstājies pie PHP + Javascript kā sava džentlemeņa komplekta. Tiesa, neesmu darbojies ar C# (nejūtu arī nekādu nepieciešamību) un Phython (gan jau tuvā nākotnē) - tas gan ir vairāk programmēšanas rīku, nevis pašas valodas dēļ. Iekš Phython mani interesē Django, un C# ir dažas interesantas method overloading īpašības (šķiet, tās bija arī iekš Javas?). Es jau esmu šo minējis arī iepriekš - ja cilvēks būtu ideāls, komunisms būtu perfekta valsts iekārta. Prakse rāda pretējo. Ar tiem, kam motivācijas jau sākotnēji netrūkst, nav nekādu problēmu. Daudz interesantaks ir jautājums par to "pelēko joslu" - tiem, kas ir pa vidu starp "die hard" koderiem no dzimšanas vienā pusē un apmaldījušiem botāniķiem otrā pusē. Kurš ir veiksmīgākais programmēšanas pasniegšanas veids? c/java? Rīlī? Varbūt pakāpjamies 20 gadus atpakaļ, kad diskusija bija starp c un asm? vai vēl 20, kad tieši šāda pati diskusija bija starp asm un perfokartēm? vai vēl senāk starp perfokartēm un mehāniskiem aparatūras savienojumiem? Link to comment Share on other sites More sharing options...
japets Decembris 30, 2009 Share Decembris 30, 2009 Programmētājam *IR* jāsaprot, kas ir algoritms, programmētājam *IR* jāsaprot, kas ir mainīgais, konstrukcijas, utt... To vislabāk ir iemācīties, ja nekas cits netraucē (GUI, iesācējam nesaprotama mainīgo tipu neeksistēšana, koda ģenerēšana, utt). *IR* jāsāk ar primitīviem vai ne tik primitīviem uzdevumiem (labs līdzeklis, manuprāt, joprojām ir http://www.lio.lv/olimps/). Citādāk izaug cilvēki ("programmētāji" pēhāpisti), kas nespēj pat 1.-3. zvaigznītes uzdevumus atrisināt. Un es arī kodēju daudz valodās, bet nekur neesmu apstājies. Kādā nepieciešams, tādā rakstu kodu, vienalga, vai man jau zināma, vai jauna valoda. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Decembris 30, 2009 Share Decembris 30, 2009 (labots) Vēl arī jāizšķir, kādā virzienā aizies programmēt, jo intereses un spējas katram ir individuālas. 1. Web aplikācijas un risinājumi 2. Spēļu un kustīgo objektu programmu izstrāde 3. Datu bāzes viss ap tām 4. Programmas priekš dzelžiem 5. Lietojumprogrammas 6. Programmu intgrācijas 7. Utt. Katrā no virzieniem ir vajadzīgas savas zināšanas un tomēr jāsaprot, uz kuru pusi gribas iet, tad arī izvēle būs pareizāka. Protams, visus šo virzienus nevar strikti nodalīt un tie pārklājas. Bet nu mūsdienās reti kurš viens pats spēj pacelt mega projektu, kur iekļauts A-Z. Pascal ir slikts tajā ziņā, ka tas ir pilnībā izolēts un dzīvo savā pasaulē. Tad nu rodās koderi, kas saražo visādus brīnumus, kurus pēcāk jāpārstrādā un neviens cits nav spējīgs labot vai turpināt iesākto, vai arī nav vispār savietojami ar citiem risinājumiem. Labots Decembris 30, 2009 - Mežavecis Link to comment Share on other sites More sharing options...
jx Decembris 30, 2009 Share Decembris 30, 2009 japets Mans arguments joprojām ir spēkā. Pierādi, ka javascript/php kā primārā programmēšanas valoda rada sliktākus programmētājus. Es piekrītu, ka profesionālam programmētājam ir jāsaprot, kas ir algoritms, mainīgais, atmiņa un citi programmēšanas pamatprincipi. Es ietu pat tālāk izvērtējot potenciālo darbinieku, taču neieslīgšu detaļās. Teksti no sērijas "To vislabāk ir iemācīties, ja nekas cits netraucē (GUI, iesācējam nesaprotama mainīgo tipu neeksistēšana, koda ģenerēšana, utt)." ir tīra spekulācija. GUI ir mūsdienu programmēšanas pamatsastāvdaļa. Varētu pat teikt tā - bez GUI tam par 99% nav jēgas. Manuprāt, nav jēgas apmācīt jaunos darboties vidē, kur šamiem visticamāk nekad nebūs jādarbojas. Un otrs - mainīgo tipu neeksistēšana iesācēju programmās nerada problēmas. "Ok, man ir trīs numuri un man ir trīs teksta fragmenti; es te kaut ko ar šamiem padarīšu". Tas nav sarežģīti. Cilvēka prātā prasti ir skaidrs, ka nevarēsi saskaitīt "aaa" ar "1999. gada 5. decembri". Tu parasti saskaitītisi 5 ar 3 un salīmēsi kopā "aaa" ar "bbb". Situācijas, kad jāsaskaita "5" ar 3 un tādēļ rodas problēmas - tās mācīšanās procesā ir ārkārtīgi viegli izķert un izprast. Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Decembris 30, 2009 Share Decembris 30, 2009 (labots) jx: šobrīd Tu jauc kopā tik populāros vordpresa/html lietošanas skillus, par ko cilvēki ir gatavi maksāt un interesi par padziļinātu programmēšanu darbstacijas pusē. Saprotu, ka ir vienkāršas valodas, kur ir grūtāk "iešaut sev kājā", taču tās ne vienmēr iet rokrokā ar pielietojamību ārpus savas konkrētās vides. LUA programmētāji - pastāsti, lūdzu, kur Latvijā tādiem ir pielietojums, ārpus DC hubu botu rakstīšanas. Ja godīgi, neesmu par tādiem dzirdējis. Par lambdām. Kad tu ieminējies par to, tad izklausījās nu baisi svarīgi, jo tādu buzzwordu nebiju dzirdējis. Palasot jāsecina, ka tā ir vienkāršota interpretētas valodas savstarpēja funkciju izsaukšana, kas, starp citu, bija plānota iekš PHP 5.3 un iekš JS pastāv jau sen. Un nevis kārtējais klāsteru vai paaugstinātas sarežģītības matemātiskie aprēķini, kā tas izklausījās. Esmu to lietojis, viena no viekāršākajām lietām darbā, ar ko nākas saskarties. Nekas ievērības cienīgs. Par IRCiem: neapspriežot to, kas sux un kas nesux - ir pārāk maz "programmētāju", kas spēj tā vienkārši uzrakstīt klienta-servera aplikāciju pēc noteikta protokola savā iecienītajā programmēšanas vidē. Kā vingrinājums tas ir gana sarežģīts un interesants, lai to vērtētu kā kritēriju programmētāja spējām risināt paaugstinātas sarežģītības uzdevumus. Par JS ietekmi uz tālāko attīstību: Starp taviem HTML+PHP pārzinošajiem biedriem krutākie droši vien pratīs lietot JQuery un pat uzrakstīt <button onClick=function(){ alert(this.value); }>, taču ar to sarežģītība JS pusē pa lielai daļai arī beidzas. Nu varbūt Ajax vēl cilvēki prot. Bet visumā primitivizēta tā programmēšana paliek. Mani savā laikā stipri vairāk aizrāva WMI un WinApi sistēmas funkciju lietošana kompilētā valodā (C++), nekā iespēja ar JS izsaukt kādu bibliotēkas funkciju, kas pakustina elementu vai ar ajax nolasa pēdējo elementu listi un ieliek to iekš <select> vai cita elementa. Par e-parakstiem un to pašu attīstību. Pastāsti, cik Tev zināmie jaunieši, kas sākuši ar JS, spētu no nulles uztaisīt, teiksim, vebisku e-paraksta funkcionalitāti Javaskriptā kā savā iecienītajā vidē? Es to uztaisīju ar PHP+Java+Js. Pofik par tavām atsauksmēm - prasība darbā bija un izpildīju Vārdu sakot - nejauc iespēju "paspēlēties smilškastē", lai apmierinātu cilvēka vēlmi saukt sevi par programmētāju ar vispārattīstošu, noderīgu un interesantu uzdevumu veikšanu. Labots Decembris 30, 2009 - tt2t Link to comment Share on other sites More sharing options...
jx Decembris 30, 2009 Share Decembris 30, 2009 tt2t Ja kas - par wordpress skiliem pašlaik maksā ārkārīgi maz. Ilgtermiņā lietot wordpress ir ārkārtīgi neizdevīgi. Turpini vien savas studijas. Vēlu tev veiksmi un 100 miļjonus turpmākajā dzīvē. Bez sarkasma. Ir liela iespēja, ka kaut kad mums nāksies sadarboties un, ja paliksi šai jomā gana ilgi, gan jau arī iepazīsi lua. Man tev NEKAS nav jāpierāda. PHP lambdas ieviesa komjūnitī spiediena iespaidā. Un, manuprāt, ieviesa ārkārtīgi neveiksmīgā veidā. Lūdzu, iedod konkrētu piemēru, kur esi lietojis lambdas. Jebkurš 2 mēnešu javascript developeris tev tādu iemetīs sejā 3 rindās. Iedod konkrētu piemēru. Fakts, ka izsaki secinājumus par maniem kolēģiem, mani sadusmo. Tas ir iesācēja rādītājs. Es rakstu tikai un vienīgi savā vārdā. Tā kā 80% lapas ielādes laika tiek pavadīts klienta pusē (pierādīts fakts, nedošu avotus - jautā gūglei), tādas kompānijas kā Google, Yahoo, Apple un Microsoft iegulda MILJARDIEM dolāru, lai šo laiku samazinātu. Miljariem. Tu vari to nodēvēt par primitīvu valodu (kas tā nav), taču fakts ir tāds, ka kompānijas šajā valodā iegulda miljardiem dolāru. Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Decembris 30, 2009 Share Decembris 30, 2009 jx: a kur vēl LUA lieto bez DC hubu botiem? Nevaig takš neko pierādīt kādam, tik paskaidro, ja reiz ieminējies. Studijas ir pabeigtas, tagad tik reizēm jāpalīdz meitenei nokārtot viņas kursadarbus, tāpēc ir nojausma par to, ko labu māca katrā augstskolā. Uzņēmumi gan patērē lielas naudas JS dziņu attīstīšanai un tūlkitu veidošanai, taču ierindas izstrādātāji tikai izmanto mazu daļiņu no tā visa. Piemēram, Latvijā ir draugiem.lv, tvnet.lv un citi portāli. Cik no viņiem ir kaut savu JS tūlkitu vai pat dzinēju izveidojuši? Neesmu manījis, ka kāds ko tādu veidotu. Maksimums - bijušais kolēģis KAC (klade.lv) ir izveidojis libu bildītēm, ko tagad arī Swedbanka lieto, traukiem.lv ir savus API izveidojuši. Varbūt vari nosaukt vēl? Latvijā serveru paātrināšanai tiek lietoti klāsteri, mysql tai skaitā, bet ierindas HTML/js rakstītājs pat nezina, kas par Gecko versijas dzini ir aktuālais un ar ko tas atšķiras no iepriekšējā. Nekad neesmu uzlabojis lapas ielādes ātrumu ārpus Firebug PageSpeed iespējām un servera puses profilēšanām/optimizācijām un šaubos, vai vēl kāds dara ko papildus. Padalies ar zināšanām, ja vari minēt vēl variantus, ko cilvēki reāli tepat dara. Lambdas ir lietotas kā palīglīdzeklis, galvenokārt datu validācijai un izmantojot ajax izsaukumus. Tā kā darīšana ir ar php un lielām uzskaites sistēmām, nevis pliku JS specifiski, tad arī nav vajadzības izmantot buzzword`us, lai aprakstītu JS klienta puses lietas. Btw, par klienta puses parsēšanas/ielādes ātrumiem zinu tāpat - nav vajadzības kaut ko tādu prasīt gūglei. Labāk paskaidro, ko tādu pats dari, ka JS uzskati par kaut ko vairāk nekā rīku veblapu izskaistināšanai? Piedalies personīgi GWT vai YUI izstrādē? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Wiper Decembris 30, 2009 Share Decembris 30, 2009 "funkcija kā mainīgā vērtība - wtf?" Erm? Un kas ir C function pointer? Link to comment Share on other sites More sharing options...
jx Decembris 30, 2009 Share Decembris 30, 2009 (labots) Lighttpd Tikai nestāsti, ka kaut cik nopietnam projektam esi 100% izpildījis PageSpeed. Ar Latvijas projektu mērogiem tas praktiski ir grūti pavelkams. Un daļa no parametriem Latvijas mēroga projektiem ir absolūti lieka - nav mums tādas tīkla noslodzes, lai tas kļūtu svarīgi. Ok, to projektu skaits ir uz pirkstiem saskaitāms. Es te lambdas nemetu kā buzzwordu. Tas ir fundamentāli grūti uztverams cilvēkiem, kas ar to nekad iepriekš nav saskārušies. JS, protams, ir tikai un vienīgi saskarnes programmēšana. Pašlaik (Rhino eksperimentus pašlaik ignorēsim). Uzskatu, ka ļoti labi pārzinu visus populārākos JS frameworkus, taču jQuery'ā esmu arī labojis šādus tādus defektus. Jebkurā gadījumā - saskarne var pacelt vai nogremdēt projektu. Necenšos ar tevi samērīties gailīšiem. Manējais ir pietiekami garš, lai par tavējo vārētu nesatraukties - vienalga garāks tas vai īsāks (cik latvietim neraksturīgi ). Tas, ko gribēju pateikt - C nav nekāda garantija par to, kāds koderis rezultātā sanāks. Nesaprotu, kādēļ visiem pieejama vide (pārlūks) nevar būt pietiekama laba programmēšanas pamatu apgūšanai. Ir diezgain viegli aizgrūst visus datora resursus, lai saprastu optimizācijas nozīmību. Labots Decembris 30, 2009 - jx Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Decembris 31, 2009 Share Decembris 31, 2009 (labots) Tikai nestāsti, ka kaut cik nopietnam projektam esi 100% izpildījis PageSpeed. Ar Latvijas projektu mērogiem tas praktiski ir grūti pavelkams. Un daļa no parametriem Latvijas mēroga projektiem ir absolūti lieka - nav mums tādas tīkla noslodzes, lai tas kļūtu svarīgi. Ok, to projektu skaits ir uz pirkstiem saskaitāms. Ja Tu domā to pašu Firebug pluginu, tad acīmredzot uzskati apkārtējos par muļķiem. Darbojos ikdienā pie Latvijā AFAIK lielākās PHP dokumentu uzskaites sistēmas kā sistēmu arhitekts/koderis un protams, ka tas liekas pašsaprotami - uzlabot intranet risinājuma ielādes ātrumu, jo tas tiek tiek virināts tūkstošiem reižu dienā. Lietotāji ir vairākas Latvijā labi un ne tik labi zināmas organizācijas. Uzlabojumos gan JS, gan bilžu spiešana, gan PHP izpildes, gan MySQL izpildes/servera optimizācijas un profilēšanas ietilpst, un tur PageSpeed smuki parāda vajadzīgo un piedāvā atsevišķus rīkus. Tu runā tā, it kā JS būtu kāda raķešzinātne, ko mirstīgajiem nav lemts saprast Labots Decembris 31, 2009 - tt2t Link to comment Share on other sites More sharing options...
jx Decembris 31, 2009 Share Decembris 31, 2009 Nu pastiept pastiep labi garu. Kā tu ar pēdējo postu palīdzēji pavediena autoram? Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Decembris 31, 2009 Share Decembris 31, 2009 jx; Viss sakāmais ir pateikts #15 Pēdējos komentāros ir tik izbrīns par taviem izteikumiem, ka lai sāk ar to, ko jau autors sakās, ka prot - JS. Neko vairāk nevajagot, tāpat kruc koderis būs. Jo sevišķi, ja saka, ka gribot kompilējamās pamēģināt. btw, paldies, zināsim, ka mums ir cilvēki, kas lighthttpd izstrādē piedalās, kā bija noprotams no tavām atbildēm ;D Link to comment Share on other sites More sharing options...
jx Decembris 31, 2009 Share Decembris 31, 2009 (labots) Autors nesaka, ka "prot" šīs lietas. Autors saka, ka ir ar tām darbojies. Es neesmu teicis, ka vairāk neko nevajag - es uzskatu, ka arī web aplikācijas ir pilntiesīgas programmas. Un ka javascript ir pilntiesīga programmēšanas valoda, kas noteiktās jomās ir spēcīgāka par C un Java. "Īsti veči kodē ko citu, nevis webu". Šāda veida filozofija noved līdz nepatiesai iedomai, ka "bet par programmu veidošanu neko nezinu" (ewalc). Tas mani jau sen ir pārsteidzis - attieksme, ka "īstas programmas raksta iekš C/Java" un ka neko citu iesācējs nemaz nedrīkst aiztikt. Protams protams, vienmēr ir labi un pat vēlams izplesties ārpus savas komforta zonas. Man gan ir aizdoma, ka autors varētu vēl daudz ko apgūt par pamatu pielietojot jau iegūtās html, css un js zināšanas. Kaut vai, ja tik ļoti vēlās, rakstīt standalone xul programmas. Firefox taču ir īsta programma, vai ne? Labots Decembris 31, 2009 - jx Link to comment Share on other sites More sharing options...
cLOWN Decembris 31, 2009 Share Decembris 31, 2009 Manuprāt, autors ir saskāries ar nelielu html un js apjomu, un to pašu iekopējot kaut kur un nezinot īsti ko tas dara. Vismaz tā, pētot topikus internetā, izskatās notiek ar vairums kodēt vēlošajiem. Lai nu kā...arī es ieteiktu sākt ar to, ka parakstīt šādas tādas mini-programmiņas konsolei - neatkarīgi no tā, vai nākotnē autors vēlēsies veidot web lapas vai draiverus videokartēm vai spēles. Teiksim ar to pašu C++ vai Pascal. Kādēļ iesaku arī C++? Jo pamatu apgūšanai, manuprāt, šī valoda noder itin labi. Tīri konstrukciju apzināšanai un vispārīgiem programmēšanas pamatiem. Zinot šo sintaksi, vēlāk nebūs īpaši grūti sākt apgūt citas valodas, kurām ir līdzīga sintakse - kaut vai PHP, C# vai JAVA. Protams, var sākt arī Pascal - brīva izvēle. Es sāktu ar C++, ja man, mūsdienās, vajadzētu izvēlēties. Kādēļ es vispār iesaku sākt ar kaut ko konsolisku? Jo, tas ne tikai palīdzēs apgūt programmēšanas pašus pamatus, bet arī liks cilvēkam saprast, ka programmēšana - tas ne vienmēr ir formu bīdīšana vai kaut kā ģenerēšana. Ir brīži, kad ir jādomā, ir brīži kad nav interesanti un ir brīži, kad sanāk rakstīt kaut ko tādu, kas jau ir rakstīts. Ne viss ir fun and games. Ja cilvēks spēs tam visam iziet cauri sākumā, nezaudēs interesi, tad arī nākotnē, visticamāk, būs līdzīgi, nevis, kad būs jāraksta kas sarežģītāks, vai specifiskāks - tad teiks, ka to nē, jo nepatīk un/vai garlaicīgi un/vai nevaru un/vai programmēšana sux. Kad tas viss būs apgūts - tad jau vajag sākt domāt, ko tālāk es vēlos darīt un no tā arī daļēji izdarīt izvēli, kuru valodu tad sākt apgūt tālāk un nopietnāk. WEB veidošanā, tā, droši vien, būtu PHP - galvenokārt tādēļ, ka tai ir laba dokumentācija un milzīgs klāsts ar pamācībām internetā. Tāpat ir, visnotaļ, viegla uzstādīšana un arī ja sākotnējos projektus vēlēsies publiskot, tad nebūs tālu jāmeklē hostings. Protams, nevajadzētu apstāties ar vienu valodu. Vajadzētu apskatīt alternatīvas, lai turpmāk strādājot varētu analizēt - kas šajā gadījumā ir labāks. Pašreiz, arvien vairāk, popularitāti gūstošas valodis ir Ruby un Python. Noteikti vajadzētu skatīties arī kaut ko tajā virzienā. Un, protams, arī javascript HTML un CSS jau nav programmēšanas valodas, bet marķējums un stilošana. Ar javascript nu sākt, manuprāt, noteikti nevajadzētu. Ne jau tādēļ, ka tā būtu slikta valoda, bet tā ir, visntoaļ, savādāka par citām valodām. Tāpat arī ar pliku javascript neko nevarēs daudz iesākt. Pēcāk pārlekt uz citu valodu varētu būt nedaudz sarežģīti, bet, protams, ne neispējami, taču varētu rasties neloģisks un ne-efektīvs kods. Vēl nedaudz gribu pašūmēties par valodām un tās izmantotājiem. Esmu novērojis, ka JAVA un ASP.NET programmētāji (es par WEB izstrādi), parasti, tādas valodas kā php noniecina un to programmētājus līdz ar to. Es jau zinu, zinu - enterprise valodas un tā...bet kādēļ? Esmu vairākus mēnešus praksējies vietā kā JAVA programmētājs. Nepatika tā valoda. Ikdienā lietot nevēlētos vairāk. Universitātē mācījos Visual Basic.NET. Ir OK valoda, bet arī to ikdienā lietot nevēlētos, tas pats ar C# un ASP.NET - vajadzēja reiz izstrādāt nelielu, uzskaites tipa, lapu iekš ASP.NET un C#. Nu nez, nez. Nepatika arī tas, un arī to nevēlētos darīt ikdienā. Tagad ikdienā lietoju Ruby un php. Jauki. Izdarīt var visu to pašu, un ātrāk, ērtāk, īsāk, vieglāk. Tomēr tajā pat laikā es neko nesaku par cilvēkiem, kas programmē iepriekš pieminētajās valodās. Ehh - lai nu paliek. Daudz jau sarakstīju, bet cerams, ka neko traku... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Wiper Decembris 31, 2009 Share Decembris 31, 2009 Jums visiem patīk aizmirst kādu patīkamu sīkumu - Javascript ir pasaulē izplatītākā un populārākā programmēšanas valoda. Ak jaa, vai ir kaadi dati, kas sho apgalvojumu apstiprinaatu? Citaadi ,parakaajoties googlee, man tas izklausaas no gaisa pakjerts. Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Decembris 31, 2009 Share Decembris 31, 2009 (labots) Btw, c/c++ ir pasaulē populārākā. Visi pārlūki lieto kādu OS, kura ir rakstīta šajās valodās. Bet ne katrai OS ir kāds pārlūks - lielai daļai pat lynx nav instalēts. lōģiski Paskatījos par Rhino - paldies par norādi uz jaunumu pasaulē, taču JS nespīd kompilētas valodas statuss. Tiek paņemti JS faili un translēti tie uz java klasēm. Labojums: izskatās, ka projektā ir arī attīstīta ~10 gadus jau strādājoša lieta - ieliekam java appletu HTML lapā un saucam tā publiskās metodes no JS: document.applets['lala'].someFunction();. Translēšanas ideja stipri atgādina "HTML to PHP converter", no kuriem jēgu tā arī neesmu sapratis. Piemērs, ko ieguvu no tāda konvertētāja: <?php echo "<html>\n"; echo "<head>\n"; echo "</head>\n"; echo "<body>\n"; echo " <ul>\n"; echo " <li>Lala1</li>\n"; echo " <li>Lala2</li>\n"; echo " </ul>\n"; echo "</body>\n"; echo "</html>\n"; ?> Manuprāt, dzīvē ļoti noderīgs risinājums. Bet javā es stipri ātrāk varu pats sarakstīt vajadzīgās lietas, nekā jēdzoties ar JS konstrukciju palīdzību. Labots Decembris 31, 2009 - tt2t Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts