dafix Ierakstīts Jūnijs 28, 2009 Share Ierakstīts Jūnijs 28, 2009 Taka sobrid citigi mekleju augtskolu jau vienu esmu noskatijis. Tur macis VB un so to vel, nu olimpiskajos uzdevumos japrot sudoku uzstaisit. Bet ir viens bet, kas ir LV sobrid pieprasits ? Jo velos pasmacibas cela ari kaut ko iemacities, lai nebutu obligati firmas ofisa jasez, bet varetu majas stancet un uz maizi pelnit. Sobrid uzinstaleju skolas doto visual studio 2008 professional, kas bus 1 kursa Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest drunk_lizard Jūnijs 28, 2009 Share Jūnijs 28, 2009 (labots) NC, ko tu te puuderee smadzenes? :> rakstiits tak, ka cilveeks ZINA paskaalu un c++ asambleru, asambleru vajag! :> bet weel labaak uzreiz masjiinkodos... Labots Jūnijs 28, 2009 - drunk_lizard Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Jūnijs 28, 2009 Share Jūnijs 28, 2009 Ja mācēsi programmēt, tad jebkuru valodu varēsi ātri apgūt. Par pieprasījumu šajos dižķibeles laikos neko nezinu, taču principā, cik esmu redzējis, tad pārsvarā viss notiek vai nu Java, vai .NET (VB/C#), vai PHP. Taču, vēlreiz uzsveru - konkrētas valodas zināšanas ir smagi sekundāras. Vissvarīgākā ir spēja domāt algoritmiski. Link to comment Share on other sites More sharing options...
rubb Jūnijs 28, 2009 Share Jūnijs 28, 2009 Nesapņo, ka programnmētājs bez pieredzes varēs sēdēt mājās un pelnīt naudu Programmēšana ir dzīves veids, smadzeņu uzbūve, nevis izglītība... Ja iemācīsies vienu programmēšanas valodu, pārējās apgūsi palasot nedaudz dokus par valodas īpatnībām un dažām būtiskajām funkcijām. Link to comment Share on other sites More sharing options...
dafix Jūnijs 28, 2009 Author Share Jūnijs 28, 2009 (labots) Nu logiku programesana ari nostiprina matematika Programesanas logiku nav gruti saprast, grutibas sagada ikdiena kaut kas kas citam liekas elementari man ir smags, bet kas saistits pa pc es atri varu uzkert. Jo esmu izpetijis + - softisko programesanu, ka notiek spelu taisisana, web programesana. Vienigi tagad es pie si kersos ta nopietnak nevis hobija limeni, jo tas pirmkart interese otkart ir vajadzigs un var pat kaut ko nopelnit. Vienigais ko es nevaru izlemt, uz ko nemt novirzienu, softa programetajs,web programetajs, vai pa tiklam. Dotaja momenta manas prioritates ir, softa programesana, ka pamat darbs nakotne, web programesana, pec darba kad majas nav ko darit stancet. + personigi domaju, ka to lietu iemacities vares, jo tas ir sirdsdarbs no ka tu juti gandarijumu, nevis dari piespiedu karta vai del ta ka var pelnit lielo piki ja zini ko darit. Labots Jūnijs 28, 2009 - dafix Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Jūnijs 28, 2009 Share Jūnijs 28, 2009 Matemātika jāzina, arī daudz kas cits. Bet zināšanas tikai un vienīgi nostiprinās taisot kaut ko reālu. Tā grāpstoties un lasot grāmatas, buroties algoritmus par programmistu nekļūst. Taisi to kas tev patīk un īpaši nedomā par to biznesa pusi. Savulaik niekojos ar vienu projektu un iegūtās zināšanas noderēja pēc 5 gadiem. Galvenais ir oriģinalitāte un nospraustais mērķis. Nav jēga atkārtot to, ko citi jau 1000 variācijās uztaisījuši. Link to comment Share on other sites More sharing options...
superjet100 Jūnijs 28, 2009 Share Jūnijs 28, 2009 SQL daudz kur nepiecieshams, vari sakt ar to. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ziemelis Jūnijs 28, 2009 Share Jūnijs 28, 2009 Cilveka un lizarda neklausies,vietejie klauni Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest drunk_lizard Jūnijs 28, 2009 Share Jūnijs 28, 2009 Programesanas logiku nav gruti saprast, grutibas sagada ikdiena kaut kas kas citam liekas elementari man ir smags, bet kas saistits pa pc es atri varu uzkert. ja tavi algoritmi ir taadi pasji, kaa teikuma uzbuuve, tad labaak ej rakt.... Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Jūnijs 28, 2009 Share Jūnijs 28, 2009 ar sapratni, ka programmēšanā ir lietas, ko var uztaisīt visi (formiņa un 3 kontroli delfos ) un lietas, kur pamazām darītāju skaits sarūk uz minimumu. Pēc tam sāc taisīt LU 1. kursa praktiskos - atačmentā piemērs.tas arī dos iekārienu lietu uztaisīšanai, nevis API lietošanai. Ja reiz vidusskolnieks/students, tad turpmākos 3..4 gadus varēsi kodēties, kamēr mācies. Studentiem ir morālas tiesības mācīties, nevis rauties strādāt mazkvalificētus darbus. sēdi, mācies PHP un Java. tad arī redzēsi, vai tev patīk mājaslapiņas štancēt vai arī ir iekāriens arī sistēmas programmēt, EJB veidot. Ja gribi fiksi naudu - sēdi, stutē augšā jūmlas, mācies CSS un miers mājās. piramida.doc FIG_RAS.doc Link to comment Share on other sites More sharing options...
janisce Jūnijs 28, 2009 Share Jūnijs 28, 2009 Vispār jau viss atkarīgs no tā, KO plānots programmēt. Zināšanu profils var atšķirties par 180. Protams, būtiskākos algoritmus jāiemācās visiem, tomēr ir gana liela starpība, vai programmē spēles, web lapas, vai uzņēmuma vadības sistēmu. Piemēram, datu bāzu izstrāde, programmēšana ir horizontāla lieta visiem nosauktajiem pasākumiem, tāpēc pie šī var pieturēties jebkurā gadījumā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
zeds Jūnijs 28, 2009 Share Jūnijs 28, 2009 (labots) Es varu padalīties ar pieredzi savulaik - sāku ar mikrokalkulatoru B3-34, pēc tam MK-52 , tajā laikā datoram pieejas nebija - lasīju par algolu un pl1 tīri teorētiski, ja godīgi daudz ko nesapratu jo programmēšanu nevar iemācīties uz papīra. Tad nāca BK-0010 un Yamaha MSX kuru mācījos no "Kā pēcis beisikāns maiju saprātiņu programmēt mācīja". (ģeniāla grāmata). Vēlāk kad tiku pie Pravec (bulgāru PC) pārgāju uz Pascal. Pēc tam nāca augstskola (RTU dzelžinieki) ar Pascal un C. Tas vēl bija laiks kad OO bija bērnu autiņos, pēc tam piemācījos C++. Laika gaitā iznācis pa druskai piemācīties - Asm, Java , Perl , PHP. Ja godīgi uzskatu ka manai izaugsmei visvērtīgākais bija iemācīties C ar visām viņa bēdām - nobrukušiem pointeriem, memory leakiem utt. C kā valodas izvēli noteica mana dzelžinieka specializācija - atšķīrībā no teorētiķiem kuriem galvenais bija valodas skaistums, man nācās domāt kur raut liekus 64 kb vai ko darīt lai kods spētu izpildīties normālā laikā. C man iemācīja gan to kā algoritmi strādā, gan kā kods ģenerējas , gan pieradināja pie disciplīnas. Pēc tam nāca Charles Petzold C ar Windows API (par kuru es biju tolaik sajūsmā) Turklāt tagad vairums "jauno" valodu (Java, Perl,PHP, Ruby) visiem saknes ir C sintaksē. Turklāt C/C++ ir ļoti daudz apmācošā koda ko var izmantot mācībām. Vizuālais Beisiks manuprāt ir labs veids kā beigt vēl nesākušos programmētāja karjeru un pārvērsties trulā skripterī kurš dzīvi vada sērīgi piekodējot kādu sīkumu klāt kādam 1C. Java vispār rada bezdomu robotus kuri visulaiku apgalvo ka var uzrakstīt "gandrīz tik pat ātri kā C" , bet gandrīz nekad nespēj to nodemonstrēt dabā (izņemot pāris cilvēkus kas to man ir pierādījuši ka tiešām to var. bet tie visi ir agrākie C koderi). Īsi sakot - manuprāt tiem kas grib izaugt par programmētājiem māksliniekiem kuri grib strādāt tādās nozarēs kā DSP , dzelžu programmēšana , sistēmu programmēšana , OS arhitektūra utt C ir obligāts kurss , bet tiem kas gribu kāst naudu visu mūžu pierakstot moduļus grāmatvedības vai finansu sistēmām - Visual Basic .net vai Java ir ceļs kurš jāizvēlas. Uz doto brīdi apgūstot Java vai .net var kāst nesliktu piķi - bet kas ar tevi notiks pēc gadiem 10 ? Labots Jūnijs 28, 2009 - zeds Link to comment Share on other sites More sharing options...
rubb Jūnijs 28, 2009 Share Jūnijs 28, 2009 (labots) Vispār jau viena no LV lielākajām "grāmatvedības" sistēmām ir taisīta Delphi Lai nu kā, kādu Pascal autors īsti zin? Objektorienēto, jeb kādu no vecajiem? Un ko tieši mācījās C++? Jāmācās ir tieši objektorientētās lietas(OOP), vis labāk jau C, bet ari Paskāls/Delphi būs OK. Labots Jūnijs 28, 2009 - rubb Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Jūnijs 28, 2009 Share Jūnijs 28, 2009 Pēc tam nāca Charles Petzold C ar Windows API (par kuru es biju tolaik sajūsmā)Win32 API ruljez vēl joprojām - nerakstīsi taču trojāņveidīgo iekš .NET vai Java Java vispār rada bezdomu robotus kuri visulaiku apgalvo ka var uzrakstīt "gandrīz tik pat ātri kā C" Tas ir par koda rakstīšanas vai baitkoda izpildes ātrumu? Link to comment Share on other sites More sharing options...
androns Jūnijs 28, 2009 Share Jūnijs 28, 2009 Vispār jau viena no LV lielākajām "grāmatvedības" sistēmām ir taisīta Delphi Lai nu kā, kādu Pascal autors īsti zin? Objektorienēto, jeb kādu no vecajiem? Un ko tieši mācījās C++? Jāmācās ir tieši objektorientētās lietas(OOP), vis labāk jau C, bet ari Paskāls/Delphi būs OK. OOP un C?! Sākumā vajag iemācīties labi programmēt, tad jāķerās OOP. Link to comment Share on other sites More sharing options...
rubb Jūnijs 28, 2009 Share Jūnijs 28, 2009 Nu ok, ar C domāju C++. Labāk palika? Link to comment Share on other sites More sharing options...
jrtw Jūnijs 28, 2009 Share Jūnijs 28, 2009 Jāmācās ir tieši objektorientētās lietas(OOP), vis labāk jau C, ................ C un OOP kad tad C parādijās klases? C++ ir OOPL Link to comment Share on other sites More sharing options...
bubu Jūnijs 28, 2009 Share Jūnijs 28, 2009 Arī C var programmēt OOP'iski. Paskat - lielum liela WinAPI daļa ir OOP'iska. Un tas ir C API. Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Jūnijs 28, 2009 Share Jūnijs 28, 2009 arī iekš C ir klases - http://en.wikipedia.org/wiki/Objective-C Link to comment Share on other sites More sharing options...
rubb Jūnijs 28, 2009 Share Jūnijs 28, 2009 (labots) Tīrais C jau nu gan nav OOP (vismaz kad es kaut kur 90 gadā rakos pa C ). Bet ne jau par to es teicu, vienkārši dažiem gribas piekasīties pie vārdiem, nevis lasīt teiktā jēgu... jaunības maksimālisms, karoče. Labots Jūnijs 28, 2009 - rubb Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Jūnijs 28, 2009 Share Jūnijs 28, 2009 btw, ja zina C++, tad ir dzirdētas labas atauksmes par boost bibliotēku. ieteiktu izmantot izdevību un iepazīties, lai zinātu, kā var paātrināt savu darbu, kad lietas kļūst nopietnākas par masīvu apstaigāšanu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
jrtw Jūnijs 28, 2009 Share Jūnijs 28, 2009 tas nu nav C bet Objective-C nejauc ir jau cilvji kam java un javascript ir vienā maisā bāžams Link to comment Share on other sites More sharing options...
Sanchus Jūnijs 28, 2009 Share Jūnijs 28, 2009 Izstāstīšu arī savu stāstu. Vidusskolu programmās programmēšanai jābūt obligātajam kursam 10.klasē, 11. un 12.klasēs tiem, kas vēlas apgūt padziļināti. Sāku uz BK-eļektroņika ar Basic, kur jānummurē rindiņas, vēlāk turpināju ar Basic 4.5 versiju, kuram jau klāt nāca kompilators un peles kursora atbalsts. Būtu vidusskolā '90-tajos sācis C, noteikti tagad kodētu C++ builderī. Sanāca tā, ka Basic'am radniecīgāko izvēlējos Pascal, ko mācīja RTU. Tagad niekojos ar Delphi7. Esmu visu atklājumu priekšā OOP jomā. Parakstā ir viens Delphi7 projekts, kuru ir vērts apskatīties. Link to comment Share on other sites More sharing options...
jrtw Jūnijs 28, 2009 Share Jūnijs 28, 2009 autoram sakumam pietiks ar šo http://www.lattelecom.technology.lv/olimpi...es/kvalstud.pdf http://www.lattelecom.technology.lv/olimpi...es/finstud1.pdf http://www.lattelecom.technology.lv/olimpi...es/finstud2.pdf Vairāk http://www.lattelecom.technology.lv/olimpiade/Default.aspx Link to comment Share on other sites More sharing options...
androns Jūnijs 28, 2009 Share Jūnijs 28, 2009 Neviens jau nepiekasās. ja gribās, kaut ko atzītu, tad JAVA, var protams eksperimentēt ar īpaši OOP valodā kā Ruby. Link to comment Share on other sites More sharing options...
malinens2 Jūnijs 28, 2009 Share Jūnijs 28, 2009 (labots) Domāju iet mācīties LU Datoriķos. Interesē WEB programmēšana (PHP, MySQL). Kā tur īsti ir, vai LU ir īstā vieta, kur WEB programmēšanu mācīties? Pašam ir interese arī par Javu, lai gan nav nācies vēl pieķerties (gan WEB, gan dekstop aplikācijas, mobilajās Java aplikācijas utt.). Labots Jūnijs 28, 2009 - malinens2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
MarisO Jūnijs 29, 2009 Share Jūnijs 29, 2009 (labots) lai nebutu obligati firmas ofisa jasez, bet varetu majas stancet un uz maizi pelnit. Maizi ar to pelnīt nevar pat firmas ofisā sēžot, es pēc LU FMF beigšanas sēdēju firmas opisā par 80$ mēnesī (un bez darba līguma) :smartass: ja vecāki nemaksātu par dzīvokli es būtu uz ielas. Tagad sēžu vienā londonas opisā, te gan sanāk ne tikai maizei, bet arī steikiem un alum (daudz alus) protams ir ļoti žēl, ka man nav normāla, ārzemēs iegūta izglītība. Iesaku visiem studēt gribētājiem meklēt iespējas studēt ārzemēs, Latvija ir bezcerības bedre, kur kautko var sasniegt varbūt tikai tad, ja ir sakari (tētuks šleseram šoferis). Es pats ar izcilību esmu beidzis tos LU datoriķu maģistrus :smartass: so what ? tas ir zemē nomests laiks, jo Latvijā ar to normālu darbu atrast nav iespējams, bet ārzemēs neviens par tādu LU nav dzirdējis. Interesē WEB programmēšana (PHP, MySQL). o jā, tas ir tieši tas, ar ko var "labi" nopelnīt es reiz strādāju vienā kantorī, kuru viens šāds programmētājs pameta, jo citā firmā viņam piedāvāja..... nedaudz vairāk par minimālo algu viņš pats par to bija priecīgs, bet visi kolēģi nedaudz noskuma šādu darba maiņas iemeslu dzirdot tiesa gan, nemaz nevajag uzreiz PHP, es reiz strādāju vienā projektā, kurā viens kodēja PLSQLā par drusku vairāk kā 100ls mēnesī, tajā laikā tā laikam minimālā alga +/- arī bija. Labots Jūnijs 29, 2009 - MarisO Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mr. Nejēga Jūnijs 29, 2009 Share Jūnijs 29, 2009 Hmm, vispār, jautājums diezgan tuvs tēmai, tāpēc nevēršu jaunu topiku vaļā.. Reāli ir tā, ka gribās iet uz datoriķiem, programmēšanu/web izstrādi (kas nu piedurs vairāk), bet reāli vidusskolā nekādi diži pamati nav ielikti, tik cik VB pamati, algoritmu pamati.. Vai ir reāli iet augstkolā un mācīties programmēšanu bez dižām pamatzināšanām (uzcītība un ciršana, tas pats par sevi saprotams, arī tas, ka nebūšu pats labākais kursā, nu i pof, tik vai man nebūs tik liels 'disadvantage', ka liegs kaut ko iemācīties)? Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Jūnijs 29, 2009 Share Jūnijs 29, 2009 (labots) Gan pats, gan vairāki pazīstami cilvēki augstskolā ieradās bez īpašām datorzināšanām, ka tikai spēj izturēt konkursu matemātikā. Programmēšanu pirmajos kursos iemāca visiem. Iesākumā žiglāk, protams, veicas tiem, kas paskāli bakstījuši vidusskolā profilkursos. Vēlāk - atkarīgs no paša. Pie tam - nemaz tik daudz drūmo koderu nerodas piem no RTU DITF bakalauriem. Maksimums - PHP veidotu blogu šogad redzēju, flash lapiņu un praktisko darbu Javā, pie kura acīmredzot ir vairāk pasēdēts. No pārējiem 80% programmēšanu diplomdarbos vispār nepiemin - studenti raksta par vaifaju tehnoloģiju salīdzinājumu (WiMax ir krutāks par bluetooth), projektu vadības metodoloģijām (salīdzinot ūdenskrituma un ciklisko), 3 cms lietošanas salīdzinājumu (vienam tur nav iespējas ielikt bildīti, bet otram ir) utml tēmām. Labots Jūnijs 29, 2009 - tt2t Link to comment Share on other sites More sharing options...
Wiper Jūnijs 29, 2009 Share Jūnijs 29, 2009 Es vairaak skatiitos kas ir pasaulee pieprasiits, nevis Latvijaa. Jebkuraa gadiijumaa nedomaaju, ka maajaas seedeeshana un straadaashaana ir savietojama ar nopietnaam darbavietaam. Piedevaam stingri atdaliit maajas no darba ir pavisam neslikti. Viens variants buutu ieguldiit briivo laiku kaados linux open source projektos. Linux tiek arvien vairaak izmantots visaados 'gadzhetos', un shii pieredze var nodereet darba ieguushanai saistiitos projektos. Jebkuraa gadiijumaa es daleeji piekriitu NC - programmeeshana tas ir dizains un koda drukaashama. Ljoti biezhi cilveeki ar programmeeshanu saprot tikai otro, atstaajot novaartaa pirmo. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Aleksejs Jūnijs 29, 2009 Share Jūnijs 29, 2009 Viena no bībelēm: Donalda Knuta: The Art of Computer Programming http://www-cs-faculty.stanford.edu/~uno/taocp.html Link to comment Share on other sites More sharing options...
MarisO Jūnijs 29, 2009 Share Jūnijs 29, 2009 aicinājumu, tad iesāku papētīt Assembleru. Ja apgūsi to, tev nekad nebūs problēmu ar citam valodam. Es kaadreiz DOSa laikos ASMaa viirusus kodeeju. Bet nu sakars ar citaam valodaam tur nav liels, nav ASMaa ne OOP (Java, C#) ne funkciju (Lisp, Erlang). Protams, ASM ir vajadziigs, ja grib ieguust priekstatu par to, kaa datora procis darbojas. Ja patiik taadas lietas, tad es ieteiktu kontributeet kodu Javas hotspot kompilatoraa - tas kompilee java baitkodu uz native kodiem. Tas ir open source - openjdk.java.net. Vislabaak ir seedeet maajaa un kodeet open sourci. Jebkurs algots darbs ir tikai kalpiiba kautkaadiem onkaam (v4fel1 suuk44t). Link to comment Share on other sites More sharing options...
MarisO Jūnijs 29, 2009 Share Jūnijs 29, 2009 MarisO, funkcijas ASMā ir. OOP arī var uztaisīt ar makrosiem, tikai dažas liekas stundas aizņēms. ASM funkcijas (CPU liimenja) tomeer nav gluzi tas pats, kas programmeet augsta liimenja funkcionaalajaa valodaa. Protams uztaisiit to var arii ASMaa, bet tas tomeer prasa citu domaasanu. Mani peedeejaa laikaa fascinee clojure - moderna lispa implementaacija, kas iet zem JVM, ar immutable datu tipiem un software transakcionaalo atminju. Bet lisps galiigi nav saliidzinaams ar assembleri. vai prologs (OMFG!) Link to comment Share on other sites More sharing options...
Aleksejs Jūnijs 29, 2009 Share Jūnijs 29, 2009 Aha, jūs vēl ML un Adu atcerieties... :shock: Link to comment Share on other sites More sharing options...
Aleksejs Jūnijs 29, 2009 Share Jūnijs 29, 2009 To, ka vecāks es zinu. Bet nu ja jau atcerējāties par deklaratīvo programmēšanu, tad arī funkcionālo un paralēlo nevajag aizmirst. Un vispār - pamācība īstiem hard core programmētājiem: http://ed-thelen.org/bab/bab_inst.html Link to comment Share on other sites More sharing options...
UnderV Jūnijs 29, 2009 Share Jūnijs 29, 2009 Noteikti ir specīgi jamācās matematika un algoritmi - tas ir visam pamats. Noverojot mūsdienas IT tendences, tad izskatas, ka nakotnē visu noteiks CLOUD COMPUTING ("skaitļošana mākonīšos" :-D ). Prastiem vārdiem runājot - visas lietojumprogrammas un faili atrodas pie pakalpojuma sniedzēja. Lietotājs saviem labumiem piekļūst caur interneta pārlūkprogrammu. Uzņēmumiem nevajadzēs lokālos adminus, uztraukties par BACKUP, dzelžu atjaunošanu un servertelpām (ir nepieciešams tikai i-nets). Lai nopirktu uzņēmumam jaunu programmu vajadzēs dažus klikšķus ar peli weblapā, kas aktivēs papildus moduļus un ikmēneša rēķins automātiski palielinasies (tādā pat veidā varēs atteikties no nevajadzīgam programmām). Tehnolģija vēl ir autiņos un uz doto brīdi tas liekas smieklīgi vai nepierasti, bet kantori tadā veidā ekonomēs lielu naudiņu, kas noteiks šī virziena popularizēšanos. Vēl viens blakus efekts būs pirātisma dramatiska samazināšanās vai pilnīga likvidēšanās, jo softus uz lokāliem kompjiem nedarbinās. Kad tas notiks, mēs varēsim runāt par pavisam cita līmeņa Web Developingu. Uz doto brīdi labi piemēri ir Google Docs, Zoho un Adobe's cloud (nezinu adresi). Ir pat spēļu Cloud projekti - http://www.quakelive.com/ un OnLive. Taču ar laiku radīsies nopietni servisi, kas varētu piedavāt MS Office (Microsoft jau paziņoja, ka tādu produktu gatavo), Photoshop un citas nopietnas programmas caur web saskarni. Nākotne varētu varētu izskatīties samēra raiba un pasaules krīze tikai paātrina šadas revolucionāras idejas. Daudziem liksies, ka man pie galvas ir jāpieliek kaut kas auksts un mitrs ( :-D ), bet es teikšu, ka tuvākajos 10 gados šāda ideja neliksies tik neprātīga. Link to comment Share on other sites More sharing options...
malinens2 Jūnijs 29, 2009 Share Jūnijs 29, 2009 (labots) ...o jā, tas ir tieši tas, ar ko var "labi" nopelnīt es reiz strādāju vienā kantorī, kuru viens šāds programmētājs pameta, jo citā firmā viņam piedāvāja..... nedaudz vairāk par minimālo algu viņš pats par to bija priecīgs, bet visi kolēģi nedaudz noskuma šādu darba maiņas iemeslu dzirdot tiesa gan, nemaz nevajag uzreiz PHP, es reiz strādāju vienā projektā, kurā viens kodēja PLSQLā par drusku vairāk kā 100ls mēnesī, tajā laikā tā laikam minimālā alga +/- arī bija. Ja jau tagad mēnesī nopelnu vairāk par minimālo un programmēšana ir man kā hobijs, tad domāju, ka noteikti var algotā darbā pēc studiju beigšanas savus LVL 600+ WEB programmēšanā nopelnīt... Nav jau tā, ka esmu pielipis pie PHP tikai, ir interese par Java savu universālo iespēju dēļ. Un paskatoties citu programmēšanas valodu piemērus neredzu neko baigi fundamentāli atšķirīgu, lai ne pārāk ilgā laika posmā iemācītos kādu citu programmēšanas valodu... Vienīgais ārzemēs mācīties vienam diezvai man būtu pa spēkam... :-D Labots Jūnijs 29, 2009 - malinens2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
tolx Jūnijs 29, 2009 Share Jūnijs 29, 2009 UnderV,kad te pērnruden vajadzēja ar Hortus Digital vienu interviju runāt,tas kantoris apstiprināja kā reizi tavas prognozes,tikai ar to atšķirību,ka grafiku un mūziku gan nāksies paturēt uz lokālajām stacijām,jo tik jaudīgi tīkli,lai to visu darbinātu attālināti tomēr nav vēl. Link to comment Share on other sites More sharing options...
UnderV Jūnijs 29, 2009 Share Jūnijs 29, 2009 (labots) UnderV,kad te pērnruden vajadzēja ar Hortus Digital vienu interviju runāt,tas kantoris apstiprināja kā reizi tavas prognozes,tikai ar to atšķirību,ka grafiku un mūziku gan nāksies paturēt uz lokālajām stacijām,jo tik jaudīgi tīkli,lai to visu darbinātu attālināti tomēr nav vēl.Domāju, ka pāreja būs ļoti pakāpeniska.Es no sākum biju skeptisks, bet domas mainījās, tiko ieraudzīju QuakeLive, kur visi aprēķini tiek veikti uz servera un lietotājs šo spēli bez grūtībam var spelēt uz veca dzelža. Spēles parasti ir vienas no resursu rijošākajām apikācijam un izradās tās var darbināt "makoņos" ( :shock: ). Ja dzīvē tiks pielaists OnLive serviss, tad realizēt ofisa funkcionalitāti būs pilnīgs sīkums . Par šīs tehnoloģijas nākotni var nešaubīties, jo pie darba ir ķēries Microsoft un Google. Labots Jūnijs 29, 2009 - UnderV Link to comment Share on other sites More sharing options...
bubu Jūnijs 29, 2009 Share Jūnijs 29, 2009 (labots) Es no sākum biju skeptisks, bet domas mainījās, tiko ieraudzīju QuakeLive, kur visi aprēķini tiek veikti uz servera un lietotājs šo spēli bez grūtībam var spelēt uz veca dzelža. Tas nav tiesa. QuakeLive uz servera rēķina tikpat daudz, cik parastais Quake3. Browserī tas ir spēlējams, jo id Software uzrakstīja browsera pluginu (līdzīgi kā flash, silverlight, java), kurš satur parastu Quake3 kodu. Ar Cloud Computing tam nav sakara. Labots Jūnijs 29, 2009 - bubu Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!