Jump to content

Vai kaķi redz spokus?


kristaps_83
 Share

Recommended Posts

Hm, nezinu gan, kā ir ar kaķiem, taču suņu uztvere veidota tā, ka brīžos, kad saimnieku nav mājās suņa apziņa pati sevi 'izklaidē' - viņš iedomājas redzam saimniekus ikdienas gaitās. Tādas kā vīzijas, lai sunim nav tik vientuļi, vai kā tml. Pa Discovery bija vesels raidījums par šito tēmu.

 

P.S. ā, btw, sieva saka, ka esot nostāsti, ka kaķi redzot arī paralēlās pasaules, un ka esot daudz dzirdēts, ka kaķi sēžot un blenžot uz kādu vietu..

Link to comment
Share on other sites

kristaps_83
(labots)

Draudzene ar to ir ievērojusi, tagad nesu kaķeni uz koridori uz ko viņa skatās, bet šī laižas no tās vietas kā traka :)

Labots - kristaps_83
Link to comment
Share on other sites

Ar maniem kaķiem ir tāpat, tikai šie abi pablenž uz to vienu vienu vietu un tūliņ laižas prom. Baigi interesanti, ko tas varētu nozīmēt?

 

 

Ā, piemirsu pateikt, ka kaut kādā mistiskā veidā tajā vietā vienmēr ir mans rumpis. Un tie kaķi parasti laižas uz konkrētu vietu - uz tukšo bļodiņu.

 

Viena vienīga mistika....

Link to comment
Share on other sites

Varu tikai teikt vienu:

suns tv neredz,bet kaķis reaģē.

Bet ja pa tēmu-instingti.

Link to comment
Share on other sites

Nu tak Zilo kalnu Marta jau uz kaķiem ar krietni paļāvās + senā Roma, kur kaķis bija svētāks kā tagad bootiešiem alus.

Vopšim kaķos ir spēks.

 

eriksm20_04-07-2008_2-1.jpg

Link to comment
Share on other sites

100debija

Kaķis esot Dieva acis...

 

where-is-your-god-now-preview.jpg

Labots - Edgars86
Link to comment
Share on other sites

Edgar - labs :D

Ezotēriski runājot, spoks ir cilvēka ēteriskā čaula, kas vēl kādu laiku klejo bezmērķī pa zemi, kamēr izdziest pilnībā, protams, pati cilvēka apziņa uz to brīdi ir jau tālu prom, un šis "spoks" ir tikai kā nolietotās drēbes, kas pēc inerces/instinkta whatever dara to ko cilvis mēdza darīt dzīvs esot. Savukārt ēters ir tāda kā pusmateriāla substance, ko daudzi spēj redzēt kā blāvu baltu miglu ap roku (kā cimds), ja skatās uz roku uz melna fona. Kaķim šitas droši vien ir viens pīpis.

Link to comment
Share on other sites

Mjā, esmu ievērojis, ka mans kaķis arī skatās uz vienu vietu. Ne jau visu laiku, bet tjipa lūr, lūr un pēkšni sāk desot pa visu māju. Taka kautko ieraudzījis būtu.

Link to comment
Share on other sites

Jetij!

Nu neviens arī nav izskaidrojis:

-Kāpēc kaķis guļ uz cilvēka krūtīm!!-

Runā,ja piiplis ir slims(kaite nav svarīga)tad kaķis rāpjas uz tava krūšukurva.(ja tu guli)

Pāris minūtes apguļās,un pazūd.

Labots - zhagis
Link to comment
Share on other sites

Verneris

Neizlasiju visu, bet mana drauga kakjis ar dazhkaart pieglauzh ausis un skataas vienaa vietaa. Peec ~15 min aizskrien nobijies.

Link to comment
Share on other sites

kristap!

mjaa

nu dzirde viņiem ir xreizes lielāka.

Link to comment
Share on other sites

Ir redzēti vairaki kaķi tā daram, ko tas nozīmē, nezinu, varbūt šie kaut ko tālumā sadzird, klausās, klausās un tad skrien meklēt? Pašam nav neviens lopiņs, tapēc sīkāk nevaru komentēt.

Link to comment
Share on other sites

Nu nezin.... Man izskatās, ka tam kaķim no video apriebusies saimnieka (?) uzmācīgā uzmanība. Jams ar visu rumpi, skatieniem un kustībām grib pateikt tikai vienu: " Bļin, ēzeli, kad tu vienreiz atšūsies un laidīsi mani ārā ??????"

 

Domāju, ka šitāda uzvedība ir tikai pilsētas " mīluļiem". Es teiktu - nabadziņiem.

 

P.S. Biju domājis video no Kristapa posta.

 

Par Jetija video - tur ir redzamas visas manas domas.

Labots - WildGun
Link to comment
Share on other sites

cucinjshs

mhhh mana kaķene ar šitā bieži blenž itkā tukšumā...tikai parasti izrādās, ka tajā "tukšumā" plivinās sīka mušiņa :lol:

Link to comment
Share on other sites

Mans kaķis arī blenž viena punktā, tad itkā seko tam punktam līdzi... bet nekur nebēg, aiziet mierīgi gulēt.

Link to comment
Share on other sites

Konstatators

Nu taj Kristapa video, ok tas gaišais ir baigi pārstresojies skatoties, bet tam tumšajam, kas sēž uz palodzes gan ir pilnīgs pofigs uz visiem spokiem un citiem mošķiem. :mrgreen:

Link to comment
Share on other sites

Guest ADEX

Ja runājam par spokiem, tad reku būs mans viedoklis:

Vai pasaulē pastāv neizskaidrojamas parādības? Pirmajā mirklī šķiet, ka – jā. Bet kas tad ir neizskaidrojama parādība? Tā ir parādība, kurai nav izskaidrojuma vai tā ir parādība, kurai izskaidrojumu neviens nezina? Piemēram, pirms dažiem gadsimtiem neviens neprata izskaidrot elektriskās parādības. Bet vai tāpēc tās varam saukt par neizskaidrojamām? Uzskatu, ka neizskaidrojamu parādību nav. Kaut arī nezināms, bet izskaidrojums ir. Pat ja šis izskaidrojums nekad netiks atklāts.

Viena no šādām – šķietami neizskaidrojamām – parādībām ir spoki. Nepretendējot ne uz absolūtu patiesību, ne uz zinātnisku precizitāti, mēģināšu rast izskaidrojumu šai parādībai.

Vielu atmiņa. Droši vien katrs ir dzirdējis par „enerģētiski uzlādētu” ūdeni. Visvairāk sastopamais tā veids ir svētītais ūdens. No fizikas viedokļa gan šāda ūdens enerģija ir tāda pati kā parastam ūdenim, mainās tikai tā struktūra. Nav gan zināms, kādā veidā notiek šīs struktūras izmaiņas, tomēr tās ir pamanāmas.

Ar ko tad „enerģētiski uzlādēts” ūdens atšķiras no parasta? Ja ūdens temperatūru pazemina zem 0 ˚C, tas pārvēršas ledū. Šķiet, ka pie pozitīvām temperatūrām (pēc Celsija skalas) ūdenim vajadzētu būt šķidram. Tā tas arī ir, bet molekulārā līmenī tas tomēr izskatās nedaudz citādi. Kas tad nosaka vielas temperatūru? Molekulu kustības ātrums. Bet molekulu kustības vidējais ātrums nosaka vielas vidējo temperatūru. Savukārt katras atsevišķas molekulas ātrums var krasi atšķirties no vidējā. Tātad – arī katras atsevišķas molekulas temperatūra var atšķirties no vidējās temperatūras. Ja divām vai vairākām blakusesošām ūdens molekulām ātrumi ir tik mazi, ka to temperatūra noslīd zem nulles, tās... sasalst. Tiesa, šis mikrokristāliņš pastāv ļoti īsu laiku un tūlīt arī izkūst. Bet šādi mikrokristāliņi ūdenī veidojas un pazūd nepārtraukti.

Ar šo mikrokristāliņu struktūru tad arī atšķiras „enerģētiski uzlādēts” ūdens no parasta. „Enerģētiski uzlādētā” ūdenī mikrokristāliņu struktūra ir, regulāra, pareiza, bet parastā ūdenī tie ir saraustīti, neregulāri. Te gan gribētos piebilst, ka ūdenī, kas iegūts no ļoti dziļiem urbumiem, veidojas regulāri mikrokristāliņi, bet ūdenī, kurā civilizācija atstājusi savas pēdas – neregulāri. Tāpēc, manuprāt, „enerģētiski uzlādēto”, svētīto ūdeni vajadzētu saukt par parastu, bet civilizācijas „piesārņoto” – par „negatīvi enerģētiski uzlādētu”.

Vai ūdens ir vienīgā viela, kurai piemīt „atmiņa”? Domāju, ka nē. Vienkārši – ūdens, šķiet, ir vienīgā viela, kurā atklātas šīs „atmiņas” izpausmes.

Parametriskā rezonanse. Katrs ķermenis izstaro elektromagnētiskos viļņus. Šī starojuma spektrs atkarīgs no ķermeņa sastāva, struktūras, kā arī no tajā notiekošajiem procesiem. Ja blakus atrodas divi vienādi ķermeņi, un vienā no tiem sākas kaut kāds process, tad otrs ķermenis uztver pirmā ķermeņa starojumu. Tā kā abi ķermeņi ir vienādi, tad otrs ķermenis rezonē ar uztverto starojumu, un otrajā ķermenī sāk norisināties tāds pats process kā tas, kurš pirmajā ķermenī izraisīja šo starojumu, tiesa gan – ar daudz zemāku intensitāti. To sauc par parametrisko rezonansi. Ja divas viegli uzliesmojošas vielas kaudzītes noliek blakus, iestiprina tajās antenas, un vienu kaudzīti aizdedzina, tad aizdegas arī otra kaudzīte (pierādīts eksperimentāli). Bet mūs šobrīd interesē nevis viegli uzliesmojošas vielas, bet gan – cilvēka smadzenes.

Ja blakus atrodas divi cilvēki, viņu smadzenes (un ne tikai smadzenes) savā starpā apmainās ar elektromagnētiskiem signāliem. Šie signāli ir ļoti vāji, turklāt – cilvēkam nav orgāna, kas tos uztvertu un nodotu tālāk smadzenēm, smadzenes tos uztver tieši. Tāpat cilvēka smadzenes uztver arī savus signālus, kas atstarojas no apkārtējiem priekšmetiem. Dzīvojot starp citiem cilvēkiem, cilvēks gadu tūkstošiem ir pieradis uztvert šo „telepātisko fonu” un neņem to vērā. Tiesa, dažkārt, kad šajā fonā notiek kaut kādas izmaiņas, cilvēks to pamana. To mēdz saukt par „sesto sajūtu”. Bet cilvēks ir pieradis paļauties uz savām piecām standarta maņām, kas dod viegli saprotamus signālus. „Sestās sajūtas” sniegtā informācija bieži vien ir pretrunā ar kādu no standarta uztveres orgānu sniegto informāciju, tāpēc cilvēks (bieži vien pat jau zemapziņā) cenšas apslāpēt „sesto sajūtu” un neuzticas tai. Šis kritiskais vērtējums ir par iemeslu tam, ka cilvēkam šī sajūta ir mazattīstīta. Citādi tas ir dzīvniekiem, jo viņi nespēj neticēt savām sajūtām, tāpēc vadās pēc visa sajūtu komplekta, neatkarīgi no tā, kas izsaucis kuru sajūtu.

Un tagad – pie spokiem. Es nezinu, kādi procesi norisinās mirstoša cilvēka smadzenēs, bet, ja cilvēks mirst mokpilnā, varmācīgā nāvē, smadzenēm nākas apstrādāt ļoti šausmīgas izjūtas. Elektromagnētiskie viļņi, kas tiek izstaroti šādā brīdī, atstāj pēdas apkārtesošo priekšmetu „vielu atmiņā”. Varbūt tikai ūdenī, kas atrodas, piemēram, apkārtesošo mūru akmeņos, bet varbūt arī citos ķermeņos, ja arī tiem piemīt spēja to atcerēties. Bet, tāpat kā dziesmas ieraksts magnetofona lentē vēl nav dziesma, arī spoka ieraksts vielu atmiņā vēl nav spoks. Lai rastos spoks, vajadzīgs „ieraksta atskaņotājs”. Un atskaņotājs ir... cilvēks, kurš pamana šo spoku.

Parasti cilvēks atrodas ierastā „telepātiska starojuma” vidē. Vai nu tas ir viņa paša starojums, atstarots no apkārtējiem priekšmetiem, ja viņš ir viens, vai tam klāt nāk citu cilvēku izstarotie viļņi. Bet, kad cilvēks nonāk vietā, kur atrodas „spoka ieraksts”, vielu atmiņā esošais ieraksts izmaina atstaroto signālu. Cilvēks sajūt šīs izmaiņas. Bet, tā kā cilvēks jau gadu tūkstošiem radis šādas sajūtas vērtēt kritiski, tad smadzenes, lai rastu tām kādu izskaidrojumu, var interpretēt šo sajūtu kā nākošu no kāda standarta maņu orgāna, tādējādi pārvēršot sajūtu redzes, dzirdes, taustes, retāk – garšas vai ožas tēlā. Tas gan nenotiek vienmēr, dažkārt cilvēks tikai sajūtas neomulīgi, kad viņa ķermenī, rezonējot ar saņemto atstaroto signālu, norisinās procesi, kas, ir gan daudz mazāk intensīvi, bet tomēr līdzīgi procesiem, kas norisinājās spoku radījušā mirstošā cilvēka ķermenī. Pastāv arī atgriezeniskā saite – nepatīkamās sajūtas, kas norisinās novērotāja ķermenī, rada starojumu, kas ierakstās vielu atmiņā, tādējādi pastiprinot spoku.

Gadījumā, kad spoku novēro vairāki blakus esoši cilvēki, to tiešais starojums, kas ir spēcīgāks par atstaroto, novājina spoku. Bet – tikai līdz brīdim, kamēr kāds no cilvēkiem to tomēr sajūt. Pēc tam jau šis cilvēks sāk izstarot aptuveni tādu pašu starojumu kā spoks, tāpēc arī pārējie sāk just šo starojumu, kurš nu jau kļuvis daudz spēcīgāks, tādējādi visi pamana spoku praktiski vienlaicīgi.

Vai spoki ir bīstami? Ļoti reti spoki ir tik spēcīgi, ka to starojuma radītā rezonanse varētu izsaukt novērotāja nāvi vai veselības traucējumus. Daudz bīstamākas ir bailes no spoka. Tieši bailes var radīt satraukumu, kas kādam vājākas sirds un asinsvadu sistēmas īpašniekam varētu izrādīties liktenīgs.

Tur nedaudz ir pieminēts arī iemesls, kāpēc dzīvnieki spokus redz labāk nekā cilvēki.

Link to comment
Share on other sites

jā kaķi kaut ko redz tas ir pilnīgi viennozīmigi, jo es ar emu pamatījis tādu parādību ka kaķis guļ un pēkšņi sarujas un ar pārveltām acīm lūr un seko kādam ar savu skatienu. brīžiem pat ir sajusta auksta dvaša.

paprovē tai vietā nolikt trīslitru burku ar ūdeni(bišk vairāk pa pusi) tad pricipa vajadzētu pazust

Link to comment
Share on other sites

Plumbums

Tikai nevajag aizmirst ka kakjim acs uzbuuve atskjiraas no cilveeka acs uzbuuves,sekojoshi kaji arii redz citaadaak....

 

Cilveekiem ar gadaas redzeet gljukus(miraazhas utt) ,kakji visdrizaak arii var redzeet gljukus..

Labots - Plumbums
Link to comment
Share on other sites

Guest ADEX

Mirāža nav gļuks. Procesi, kas izraisa mirāžu, norisinās ārpus novērotāja ķermeņa un pakļaujas optikas likumiem.

Link to comment
Share on other sites

Konstatators

ADEX

Arī mirāžas nākamajā rītā pēc kārtīga kodiena, arī tās norisinās ārpus novērotāja ķermeņa..? :mrgreen:

Link to comment
Share on other sites

Plumbums

Mirāža nav gļuks. Procesi, kas izraisa mirāžu, norisinās ārpus novērotāja ķermeņa un pakļaujas optikas likumiem.

 

Un kas teica ka kakjiem nevar buut optiskie gljuki ? :)

Link to comment
Share on other sites

Vot, vot, A-Kalvi, šitas ir tas gadījums, kad kaķi nemaz nenāk bolīt to vietu, kur mans rumpis. Var iedomāties, pēc kāda špoka tad es izskatos.

Link to comment
Share on other sites

Guest ADEX

A-kalvis, tā vairs nav mirāža.

Plumbums, arī tā nebūs mirāža.

Mirāžu izraisa gaisa staru laušanas koeficienta izmaiņas, kas ļauj saskatīt objektus, kas atrodas aiz horizonta.

Visi pārēji gļuki un citas optiskās ilūzijas - tas nav mirāža.

Link to comment
Share on other sites

Ja runājam par spokiem, tad reku būs mans viedoklis:

Tur nedaudz ir pieminēts arī iemesls, kāpēc dzīvnieki spokus redz labāk nekā cilvēki.

Kāds ir Tava citāta avots?

Link to comment
Share on other sites

Starp citu - variants ko neviens vēl laikam nav iedomājies - bet nevarētu būt, ka arī kaķiem ir mentālās slimības? Teiksim, kaut kas analogs cilvēku šizofrēnijai. Jau cilvēkam šādas lietas diagnosticēt ir grūti, kur nu vēl kaķiem...

Link to comment
Share on other sites

Igelkott

Ko piipeejat? Kaadas veel paraleelaas pasaules? Tpu, japonskij goradovoj - skaidri juutams, ka piektdiena ir klaat..

Link to comment
Share on other sites

kaut_kaads

Enrike

Domaa, ka nekaadas mistikas vispaar nepastaav?

Nemaz, necik un viss ir izskaidrojams?

Kaadreiz esi aizdomaajies, cik taalu stiepjas telpa pat aiz taalaakajaam zinaamajaam planeetaam?

Aa jaa, un shodien jau ir 6diena :)

Link to comment
Share on other sites

 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...