Jump to content

Anodējam alumīniju mājas apstākļos :)


Recommended Posts

Sveiki bōtieši šinā aukstajā vakarā. Sasildīšu jūsu sirdis ar nelielu pastāstu par saviem anodēšanas eksperimentiem. Tātad, biju šur tur netā salasījies par pašu alumīnija anodēšanas procesu. Ar anodēšanas palīdzību iespējams piešķirt alumīnija detaļām lielāku cietību un dažādas krāsas. Pats process notiek sekojoš: ņemam plastmasas trauku, kurā ielejam akumulatoru skābi (elektrolīts) un destilētu ūdeni attiecībā 50:50. Ievērojiet, ka jālej ir skābe ūdenī un nevis otrādi, jo ja ūdeni lej skābē, tad var sākties burbuļojoša reakcija, kas var izšļakstīt skābi uz visām pusēm un to nu mēs nevēlamies, vai ne? Tātad - skābe un tad ūdens. Tālāk šo trauciņu ar skābes/ūdens maisījumu ievietojam lielākā traukā ar ūdeni, tā, lai šis ūdens lielākajā traukā dzesētu šķidruma maisījumu mazākajā traukā. Tālāk ņemam divus svina gabalus ar pēc iespējas lielāku virsmas laukumu, idēlā gadījumā svina plāksnes 1-4mm biezumā. Tās novietojam taukā ar skābi tā, lai viena plāksne būtu vienā trauka galā, bet otra - otrā. Tālāk ņemam alumīnija gabalu, ko vēlamies anodēt. Detaļu rūpīgi jānomazgā ar ziepēm un ūdeni. Ņemot vērā alumīnija ātro oksidēšanos gaisā, visas lietas jādara pēc iespējas ātrāk. Tātad, nomazgājam detaļu un pievienojam tai alumīnija elektrodu (stiepli). To visu vēlams darīt ar gumijas cimdiem, lai nodrošinātos pret detaļas nospeķošanu ar pirkstiem, kas var atstāt nelabvēlīgu ietekmi uz visu anodēšanas procesu. Kad elektrods ir pievienots, tad iegremdējam to ar visu detaļu skābes maisījumā starp svina plāksnēm tā, lai detaļai nebūtu tiešas saksares ar tām un detaļa atrastos pilnīgi iegremdēta šķidrumā. Tagad ņemam talkā autolādētāju. + vadu pieliekam pie alumīnija detaļas savukārt - liekam pie abām svina plāksnēm. Kad viss savienots, slēdzm lādētāju iekšā uz 12V un ampērus noregulējam tā, lai rāda apmēram 1A. Šķidrums sāks jautri burbuļot un varēsiet pamanīt daudz mazus burbulīšus paceļamies no alumīnija detaļas un svina plāksnēm. Pie šāda sprieguma detaļa ir jātur apmēram pus stundu, kamēr tā kļūst viegli matēta. Šinī elektrolīzes procesā alumīnija detaļas virsmā tiek atvērtas tādas kā mikroporas. Šinī procesā skābes maisījums arī mēdz uzkarst, tieši tāpēc ir vajadzīgs tas lielākais trauks ar ūdeni. Jo karstot šīs poras aizveras. Vēl šinī procesā izdalās ne pārāk veselīgas gāzes, tāpēc šo darbiņu vēlams veikt labi vēdināmās telpās. Tālāk, kad mūsu detaļa ir veiksmīgi noanodēta, to noskalojam tīrā aukstā ūdenī, aukstā tāpēc, ka silts ūdens var sākt vērt ciet šīs poras. Kad detaļa noskalota, liekam to speciālā krāsas šķīdumā. Turam to šķīdumā, kamēr tā iegūst vajadzīgo toni - jo ilgāk turam šķīdumā, jo tumšāka krāsa. Šis process var vilkties no 5-30 minūtēm, atkarībā no izvēlētā toņa. Kad tonis ir dabūts, nepieciešams aizvērt pora, tādā veidā nostiprinot krāsas slāni. To dara ievietojot detaļu vārošā ūdenī uz 15min. Pavisam nedaudz krāsvielas izplūdīs, iekrāsojot ūdeni, taču tas nekas. Kad tas izdarīts, mums ir gatava anodēta alumīnija detaļa :)

 

Tā, tehnoloģija skaidra, aiziet pie prakses:

Izdomāju, ka eksperimentu veikšu ar šo, manā moddinginstrumenta topikā redzamo alumīnija gredzenu:

ring.jpg

 

Sagādāju visas nepieciešamās komponentes un saslēdzu visu kopā:

 

anod1.jpg

 

Svina plākšņu vietā izmantoju svina stiepli, ko parasti izmanto vitrāžisti, satītu spirālē. Šādas divas spirāles novietoju katrā trauka galā. Par elektrodu, kas savieno alumīnija detaļu ar + vadu, izmantoju alumīnija metināšanas stiepli.

 

anod2.jpg

 

Kā krāsvielu izmantoju šādu, mākslinieku bodēs nopērkamu krāsvielu audumam, ko sajauc ar vārošu ūdeni un iegūst vajadzīgo šķīdumu, šinī gadījumā sarkanu.

 

anod3.jpg

anod4.jpg

 

Un lūk rezultāts:

 

anod5.jpg

anod6.jpg

 

Nu ziniet, nekad nebiju iedomājies, ka mājas apstākļos veiktai anodēšanai būs šitik labi rezultāti - vienkārši ideāli un extreem īzī!

Vienkārši vāks.

 

Update: Pēc ilgākiem novērojumiem esmu pamanījis, ka ja pie strāvas ieslēgšanas no anodēšanas trauka ir dzirdama specifiska sīcoņa (nevis burbuļošana) tas nozīmē, ka elektrods ar detaļu ir švaki savienots un tādā veidā viss process notiek vairāk caur elektrodu, nevis detaļu. Rezultāts tam visam ir tāds, ka pēc neilga laika elektrods saēdas un detaļa nogrimst. Tāpēc ja dzirdat tādu sīkoņu un pāris sekunžu laikā tā nemazinās, tad pārlieciet elektrodu pa jaunam un korekti.

Link to post
Share on other sites
  • Replies 81
  • Created
  • Last Reply

Top Posters In This Topic

  • Jetijs

    18

  • Destructo

    8

  • vimba_zlobnaja

    5

nu es domaaju un domaaju un iisti nevaru izdomaat kur Jetija,m tik daudz briivaa Laika, nu pilniigi nesaprotu ,bet ja god;igi Jetijs ir sava Avatara cieniigs

Link to post
Share on other sites
Instigater

Es jau domaaju, ka pirms gada apspriesto ideju taa arii nerealizeesi, a nee, tomeer atcereejies, pat man ir izbriins, cik tas viegli paveicams. Muusu toreizeejos spriedeleejumos kliida runas par kaut kaadu speciaalu kraasvielu, bet, kaa izraadaas, esi izracis leetaaku recepti.

Link to post
Share on other sites

Jā jā, nemaz necerēju, ka ar auduma krāsvielu kautkas sanāks, forumos jau rakstīja ka ir ok, bet redzētās bildes bij tādas - nekādas. A kā izrādās strādā tā lieta ideāli. Īstajām anodēšanas krāsām tas prikols ir tanī apstāklī, ka tie krāsas pigmenti ir ļoti ļoti smalki un salien visās porās. Ar ūdens krāsām šādu efektu nepanāksi :mrgreen:

Link to post
Share on other sites

someonesick,

Noturība ir ok, ja dikti skrāpē tad noskrāpēt jau var(nejau ar nagiem, bet naglu), tas pārklājuma slānis ir apmēram 1/10mm. Būtībā industriāli anodēšanu veic, lai alumīniju nodrošinātu ar ļoti cietu un plānu aizsargkārtiņu, kas nodrošina pret oksidēšanos. Karoč noturība ir tāda kā tanīs vecajos P1 CPU melnajos radiatoros - tie arī anodēti :)

Link to post
Share on other sites

Nez, biš pa lielu detaļa. Tur vajadzēs ļoti lielu plastmasas trauku, daudz elektrolīta, daudz svina pa visu perimetru un kāds jaudīgāks autolādētājs. Attiecīgi arī trauks ar krāsvielu būs nepieciešams tāds, lai tanī varētu iegremdēt visu keisu. Beigās tas viss vēl jāizvāra. Ja vari sagādāt attiecīgus traukus, tad tehniski tas ir realizējams ;)

Link to post
Share on other sites
vimba_zlobnaja

He he. Es te pēc dubiiša lūguma arī paprasiju darbā vai ir iespējams tādas krāsas dabūt, bet visi tā nedaudz dīvaini uz mani paskatijās ;) Ja kas varu piedāvāt planetārās dzirnavas, kas to krāsvielu varētu samalt 10x smalkāk, līdz ar to panākt lielāku efektu, bet ceņņiks... Jetij, uztaisīt negribi? ;)

Link to post
Share on other sites

Būtībā, skatoties pēc šīsdienas eksperimenta, izskatās, ka smalkāk malt nemaz nav nepieciešams - rezultāts tāpatās ir baigi ok. A kas ir planetārās dzirnavas :shock: Izklausās makten interesnati :?

Link to post
Share on other sites

planetārās dzirnavas. Izklausās pēc star wars :) Nu es sev zelta rumbas orģinālas iegādāju, bet problēma vēl aizvien aktuāla. Heh. Ja to krāsu dabūtu, tad jau laikam problēmu nav.

Link to post
Share on other sites
vimba_zlobnaja

Firma Retsch no Vāczemes. Nesen RTU tādas iepirka, ~12KLs.

Link to post
Share on other sites

Forši un incanti - būs arī pašam jāpamēģina ;)

 

Bet tomēr jautājumi man ir sekojoši:

1)Vai rūpniecībā arī izmato svinu? Kā zināms Pb ir indīgs un izraisa, tā teikt, plānprātību - tādu gredzenu nebūtu labi nēsāt.

2)Varbūt vari ielikt šeit vai PM linku(s) par šo tēmu - nu tos no kuriem mācījies...

3)Tad jau būs super-duper anodētās Ū/Dz galvas ;) :?:

 

Labots: ak jā, apbrīnoju tavu uzņēmību :D

Link to post
Share on other sites

1)Svinu vēl joprojām plaši izmanto tādas izmirstošas profesijas pārstāvji, kā vitrāžisti. Indīgs jau ir, taču nedomāju, ka tanī anodējuma slānī ir kautkas pietiekami kaitīgs, jo tur jau vairāk nevis svins bet kautkādi tur svina joni un alumīnija oksīds, droši vien Patriot, kā jau ķīmijas pārzinātājs varētu izskaidrot sīkāk. Pats reiz svinu lielā daudzumā lēju formītēs un taisīju tādus kā smaguma stieņus, ko ērti piestiprināt pie kājām, lai skrienot iegūtu maksimālu rezultātu - tā teikt treniņu efektivitātes uzlabošanai. Pēc tādas uzpariktes noņemšanas no kājām bija sajūta, ka vari lidot!

2)

http://my.execpc.com/~gert/anodize.html

http://www.focuser.com/atm/anodize/anodize99.html

Un vēl pāris :)

3) Galvas būs, tik nezinu kad - still waiting for mazās frēzītes :)

Link to post
Share on other sites

tā padomāju - principā laikam tur nav svina daļiņu (LAIKAM) atdod elektronus .... bet ja godīgi hwz - labprāt uzklausītu gudrāka skaidrojumus.

 

LABOTS: atradu vēl vienu linku - te izmantota Al follija ;)

Link to post
Share on other sites

Turpinām!

 

Tātad, šodien nolēmu noanodēt to mazo alumīnija štruntu no šī topika. Sanāca šitā:

anod2_011.jpg

 

:shock: Diez kas nav, nodomāju. Tad redz kāds izskatās anodējums, ja detaļa iepriekš nav kārtīgi notīrīta no oksīda kārtiņas. Ņemot vērā, ka šito detaļu es no alumīnija biju izgriezis jau labu laiku atpakaļ, tad tā bija paspējusi oksidēties daudz vairāk nekā iepriekšminētais gredzens, kuru pietika notīrīt vienkārši ar ziepēm un ūdeni. Šinī gadījumā detaļa ir daļēji noanodējusies, vietām sarkana ir nevis pati detaļa, bet alumīnija oksīda kārtiņa uz tās. Tādi pīrāgi. Būtu bišku pastrādājis ar zobubirstīti un ziepēm, būtu smuki noanodējusies detaļa. Bet tas nekas - anodējumu jau ir iespējams arī dabūt nost.

 

Ņemam kādu kodīgu vielu, kā cauruļu tīrītāju. Es izmantoju Tiret ražojumu. Nedaudz atjaucot Tiret želeju ar ūdeni, es tajā iemērcu detaļu un jau pēc pāris minūtēm no detaļas sāka pacelties mikroburbulīši un objekts redzami zaudēja krāsas slāni.

anod2_012.jpg

 

Pēc apmēram stundu ilgas mērcēšanās detaļu noskaloju ar ūdeni un biju atguvis detaļu kāda tā bija pirms anodēšanas procesa, nu ne gluži tik spīdīgu. Biš arī kanālu stūrīšos palika kautkādi pārpalikumiņi, bet tas ir sīkums.

 

anod2_014.jpg

 

Lūk cik tomēr liela nozīme ir detaļas rūpīga notīrīšana pirms anodēšanas procesa!

Link to post
Share on other sites
vimba_zlobnaja

Jetij, tu beidzot esi iemācijies ne tikai kaut ko sabojāt (visādi dzīvē gadās), bet arī restaurēt ;)

Link to post
Share on other sites

patiesībā tie cauruļu tīrāmie arī ir skābes un, mozz, tos var izmantot arī kā elektrolītus :roll: :lol::lol:

bet, kā lasīju vienā rakstā par anodēšanu tad bieži tiek izmantota slāpekļskābe (ellīgi dārga), lai notīrītu to oxīda kārtiņu... tad aizdomājos... mozz noder arī kola - vismaz sudrabam der - atstāj uz nakti sudraba ķēdīti kolā, no rīta paņem un ar raupjāku lupatu noslauki/ nedaudz paberzē - ķēdīte spīd un laistās :D

Link to post
Share on other sites

Man darbavietā, siltummaiņu skalošanai izmanto ortofosforskābi.

Vai tad kola nesaturēja vienkārši fosforskābi? Katrā ziņā, vienā no Dicovery raidījumiem - Myth busters- parādija, ka kola tīri labi notīra vecas monētas un dara vēl citas lietas.

Link to post
Share on other sites

pĒc kārtas

1.Svins ir izvēlēts tikai tāpēc, lai nenoārdītos ātri sērskābē

2.gāzes, kas izdalās ir ūdeņradis, skābeklis paliek uz alumīnija.

3.nevajadzētu lietot PP traukus, sērskābe tiem iet cauri.

4.Var lietot PE, tikai Tmax<80C

5.Kola satur fosforskābi.

6.Cauruļu tīrāmie ir praktiski tīrs NaOH;ātri un radikāli šķīdina Al, īpaši koncentrēti un karsti(Autokatalīze, siltums izdalās arī reakcijā)

7.Slāpekļskābe ir lēta, ~0.4Ls+PVN(LĶ, tikai firmām)

8.Ideāls variants ir šo procesu taisīt Svina traukā, un strāvu ņemt 100mA/cm2 pēc objekta izmēra, kurš piekārts centrā.

9.Udeņradis ir sprādzienbīstams ļoti plašās robežās, un izspiežas caur plastmasām un ar laiku arī metālam.

10.Sērskābe no atšķaidītajām skābēm ir pati bīstamākā.tā ir negaistoša, tā ka ūdens iztvaiko, un skābe paliek-ar attiecīgām sekām.

P.S.

Ortofosforskābe ir tā parastā fosforskābe :wink:

Link to post
Share on other sites

Uh kāda infa :)

Par tiem traukiem runājot, tad nedomāju, ka tiem var kas slikts notikt, ja nu vienīgi kā jau teici, laika gaitā izgarojot ūdeni skābes koncentācija palielinās un trauks izšķīst. Jo elektrolīts takš arī tiek uzglabāts tanīs plastmasas pudelēs un nekāda vaina. Starp citu, kāds nezin kādās attiecībās elektrolītā ir sajaukta skābe ar destilēto ūdeni?

Link to post
Share on other sites

mjaa ar H2SO4 joki mazi kas interesants kokvilnu nenjem bet vairumu pareejo audumu izshkjiidina, neesmu iisti sapratis kaapeec tas taa notiek, ka tieshi kokvilnu neshkjiidina, kaads maybe var paskaidrot?

Link to post
Share on other sites

>>>Es liidz shim biju pilniigi drosh, ka akmulatoros ir slāpekļ skābe

 

kammon ... :)

 

man domaat, ka koncentreta seerskaabe njem visu ...

Link to post
Share on other sites
Instigater

karaljuudens (saalsskaabes un seerskaabes maisiijums) driizaak njem gandriiz visu.

100% seerskaabe nenjem gandrizi neko, toties laikam atjaukta liidz 98% bija jau zveeriiga.

Link to post
Share on other sites

Join the conversation

You can post now and register later. If you have an account, sign in now to post with your account.

Guest
Reply to this topic...

×   Pasted as rich text.   Paste as plain text instead

  Only 75 emoji are allowed.

×   Your link has been automatically embedded.   Display as a link instead

×   Your previous content has been restored.   Clear editor

×   You cannot paste images directly. Upload or insert images from URL.

Loading...

×
×
  • Create New...