IMAGin Ierakstīts Jūnijs 16, 2004 Share Ierakstīts Jūnijs 16, 2004 Tad nu itkaa pa pusei ir doma shaadu lietu ieveidot, bet radushies dazhi jautaajumi... 1. Visi te dikti ciitiigi runaa par uudens cirkulaacijas palielinaashanu etc - bet kaada tad galu galaa ir starpiiba vai tas uudens iet ar 150l/h vai 300l/h? Tiktaal cik tas ir saprotams man tad vieniigaas lietas kuras speej mainiit temperatuuru dzeseejamajaam virsmaam ir - ljoti efektiivs bloks siltuma savaakshanai no karstaas virsmas un radiatora efektivitaate. Tb no taa ka uudens skrien ar lielaaku aatrumu tas tachu labaak nedziest 2. Kaads galu galaa ir optimaalais spiediens sisteemaa? Teoreetiski karstoshaas virsmas nedriixteetu sasniegt 100c temperatuuru, bet ja tas taa notiktu tad uudens dzese atnjirgtos 1...2... un radushos burbulju rezultaataa nevis turpinaatu dzeseet jau taa paarkarsusho virsmu, bet ljautu tai sakarst veel krietni vairaak... Taadeejaadi cik taalu es to saprotu ir nepiecieshams spiediens kursh ir lielaaks par 1 atmosfeeru... taadeejaadi teixim aizbiidot uudens vaariishanaas temperatuuru liidz 120c... 3. Kaa pashtaisiitaa watercoolinga sisteemaa tiek realizeeta atgaisoshana tai pat laikaa nezaudeejot spiedienu? 4. Cik esmu maniijis daudzi iesaka likt klaat destileetajam uudenim antifriizu, tosolu etc... Kam galu galaa tas ir nepiecieshams? Tie tachu vada siltumu sliktaak par uudeni! Taatad diezko labi tas nav, ja vien negrasaas dzeseejosho radiatoru ziemaa likt aaraa miinus graados 5. Vai kaads ir piedomaajis pie daliitaas cirkulaacijas sheemas? Tb nedziit vienu un to pashu uudeni caur citaam silstoshajaam komponenteem un tikai tad caur CPU tas tachu nopietni paaugstina temperatuuru Gan jau ka ir veel vesels leerums jautaajumu kuri uz briidi nenaak praataa, tos veelaak P.S. Aaa... kuras ir vispaar taas lietas uz MB kas var silt, tb kuras pie OC'oshanas buutu veelams dzeseet? Link to comment Share on other sites More sharing options...
mr Jūnijs 16, 2004 Share Jūnijs 16, 2004 Dažas lietas kā es to saprotu. Ja ir lielāka dzesēšanas šķidruma caurlaidība (ātrums), tad protams dzesēšana notiek labāk, jo mirklis kad konkrētā šķidruma masa dzesē attiecīgo detaļu būtiski samazinās, šinī gadījumā uz pusi. Ūdeni nevajadzētu lietot, jo no ūdens visas sistēmas mēdz aizkaļķoties, iespējams ka destilēts ūdens varētu šo problēmu atrisināt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
IMAGin Jūnijs 16, 2004 Author Share Jūnijs 16, 2004 Dažas lietas kā es to saprotu.Ja ir lielāka dzesēšanas šķidruma caurlaidība (ātrums), tad protams dzesēšana notiek labāk, jo mirklis kad konkrētā šķidruma masa dzesē attiecīgo detaļu būtiski samazinās, šinī gadījumā uz pusi. Ūdeni nevajadzētu lietot, jo no ūdens visas sistēmas mēdz aizkaļķoties, iespējams ka destilēts ūdens varētu šo problēmu atrisināt. Nu bet tomeer bez ljoti efektiiva uudensbloka un radiatora tas neko nedod... ko dod ka uudens dzesee uz pusi mazaaku laiku to virsmu, ja tas atgriezhas ar lielaaku temperatuuru atpakalj? Tb... kas tad ir labaak? 150l/h ar ienaakosho temperatuuru 25-30c vai 300l/h ar 30-35c? Otrkaart tam pluusmas aatrumam ir jeega tikai tad ja shis bloks to speej uzsildiit taadaa aatrumaa... tb kaada jeega no lielaakas pluusmas ja uudensbloks taapat nespeej neko buutiski vairaak nodot siltumu uudenim? Manupraat raadiitaajs ir cik liela ir temperatuuras starpiiba starp ienaakosho un izejosho temperatuuru... Ne taa? Protams ir kautkaada robezha pluusmas aatrums/performance zem kuras nolaisties nevajadzeetu tachu virs kura arii nekaada lielaa jeega nebuus... Link to comment Share on other sites More sharing options...
josi Jūnijs 16, 2004 Share Jūnijs 16, 2004 Tad nu itkaa pa pusei ir doma shaadu lietu ieveidot, bet radushies dazhi jautaajumi... 1. Visi te dikti ciitiigi runaa par uudens cirkulaacijas palielinaashanu etc - bet kaada tad galu galaa ir starpiiba vai tas uudens iet ar 150l/h vai 300l/h? Tiktaal cik tas ir saprotams man tad vieniigaas lietas kuras speej mainiit temperatuuru dzeseejamajaam virsmaam ir - ljoti efektiivs bloks siltuma savaakshanai no karstaas virsmas un radiatora efektivitaate. Tb no taa ka uudens skrien ar lielaaku aatrumu tas tachu labaak nedziest Toties tas var uzņemt vairāk siltumu. Ūdens cirkulācijas ātrums ir svarīgs siltuma aizvākšanai no ūdensblokiem, jo reāli ūdens pagūst uzsilt tikai pāris milimetru kārtiņā virs siltuma avota, un jo ātrāk to aizvāc, jo labāk. Bez tam reālā sistēma neviens ūdenssūknis nespēj strādāt ar pilnu tam paredzētu jaudu - jebkura sistēma rada pretestību un slikti projektētas sistēmas gadījumā tā jauda būs varbūt tikai 1/10 no teorētiskās. 2. Kaads galu galaa ir optimaalais spiediens sisteemaa? Teoreetiski karstoshaas virsmas nedriixteetu sasniegt 100c temperatuuru, bet ja tas taa notiktu tad uudens dzese atnjirgtos 1...2... un radushos burbulju rezultaataa nevis turpinaatu dzeseet jau taa paarkarsusho virsmu, bet ljautu tai sakarst veel krietni vairaak... Taadeejaadi cik taalu es to saprotu ir nepiecieshams spiediens kursh ir lielaaks par 1 atmosfeeru... taadeejaadi teixim aizbiidot uudens vaariishanaas temperatuuru liidz 120c... Normāli ūdens temperatūra pārsniedz istabas temperatūru tikai par kādiem 5-10°C, un spiediens sistēmā ir apmēram vienāds ar atmosfēras spiedienu, tā kā par vārīšanos un augstspiediena sistēmu aizmirsti, dzīvē tā nenotiek. 3. Kaa pashtaisiitaa watercoolinga sisteemaa tiek realizeeta atgaisoshana tai pat laikaa nezaudeejot spiedienu? Tā kā spiediena nav, tad pamatā ir divi varianti - vai nu rezervuārs, kurā uzkrājas gaisa burbuļi, vai sistēmas augšējā punktā novietots T sadalītājs, kurā viena truba ar noslēdzamu vaļēju galu var tikt izmantota atgaisošanai vai šķidruma pieliešanai. 4. Cik esmu maniijis daudzi iesaka likt klaat destileetajam uudenim antifriizu, tosolu etc... Kam galu galaa tas ir nepiecieshams? Tie tachu vada siltumu sliktaak par uudeni! Taatad diezko labi tas nav, ja vien negrasaas dzeseejosho radiatoru ziemaa likt aaraa miinus graados Ir jāuzmanās no divām lietām, pirmkārt, dzīvajiem organismiem (aļģēm un citiem zaļumiem), kuriem silts ūdens ir ļoti piemērota vairošanās vide, un otrkārt - elektroķīmiskās korozijas starp dazādiem metāliem. Tosola vai tamlīdzību speciālu piedevu lietošana daļēji palīdz novērst abas problēmas. 5. Vai kaads ir piedomaajis pie daliitaas cirkulaacijas sheemas? Tb nedziit vienu un to pashu uudeni caur citaam silstoshajaam komponenteem un tikai tad caur CPU tas tachu nopietni paaugstina temperatuuru Tā var darīt - slēgt dažādus udensblokus paralēli, taču tas lieki sarežģi sistēmu un ieguvums var būt visai minimāls. P.S. Aaa... kuras ir vispaar taas lietas uz MB kas var silt, tb kuras pie OC'oshanas buutu veelams dzeseet? Man tiek dzesēts tikai CPU un GPU, mātesplatei čipsetam un barošanas MOSFET pietiek ar lieliem radiatoriem ar pasīvo dzesēšanu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest Jūnijs 16, 2004 Share Jūnijs 16, 2004 Jūsu interesantie prātojumi uzvedināja mani uz idejas, kuru ņēmu un pie sevis uzskicēju, taču tā nedaudz padomājot (un aprunājoties ar kolēģi) nonācu pie secinājuma, ka ar manu atklāto dzesēšanas sistēmu, ūdens samerā veikli iztvaikos un telpā paaugstināsies mitrums. Tātad - neder. Link to comment Share on other sites More sharing options...
IMAGin Jūnijs 16, 2004 Author Share Jūnijs 16, 2004 Toties tas var uzņemt vairāk siltumu. Ūdens cirkulācijas ātrums ir svarīgs siltuma aizvākšanai no ūdensblokiem, jo reāli ūdens pagūst uzsilt tikai pāris milimetru kārtiņā virs siltuma avota, un jo ātrāk to aizvāc, jo labāk. Bez tam reālā sistēma neviens ūdenssūknis nespēj strādāt ar pilnu tam paredzētu jaudu - jebkura sistēma rada pretestību un slikti projektētas sistēmas gadījumā tā jauda būs varbūt tikai 1/10 no teorētiskās. Tas taa ir ar vienkaarshas uzbuuves uudens blokiem kuriem ir resna 1 dziisla uudens dziishanai un viss - man padomaa ir kas mazliet savaadaaks un krietni efketiivaaks 2 Ir jāuzmanās no divām lietām, pirmkārt, dzīvajiem organismiem (aļģēm un citiem zaļumiem), kuriem silts ūdens ir ļoti piemērota vairošanās vide, un otrkārt - elektroķīmiskās korozijas starp dazādiem metāliem. Tosola vai tamlīdzību speciālu piedevu lietošana daļēji palīdz novērst abas problēmas. Destileetaa uudenii dziiviem organismiem atrasties taakaa nevajadzeetu 3 Tā var darīt - slēgt dažādus udensblokus paralēli, taču tas lieki sarežģi sistēmu un ieguvums var būt visai minimāls. Tas taa principaa ir pie saliidzinoshi zemas siltumatdeves uudensblokiem - pie efektiiviem blokiem izejoshajai temperatuurai vajadzeetu buut diezgan palielai un manupraat nav praatiigi apzinaati laist pie cpu jau uzsildiitu uudeni... Link to comment Share on other sites More sharing options...
IMAGin Jūnijs 16, 2004 Author Share Jūnijs 16, 2004 urbinot degunu un filozofeejot par dziivi radaas jautaajums sheit visi runaa tomeer par pasiivo uudens dzeseeshanu a kaads ir meeginaajis sameistarot aktiivo ? taa padomaajot .,.. ejam uz www.latgalite.gov.lv un iegaadaajam mazinjo ledusskapiiti morozko nu tip to mazo siiko krievu suudinju kaa 1 alus kaste pasham taads diemzeel nestraadaajoss meetaajas pagrabaa izvarojam no vinja aaraa dzeseehanas sisteemu uztaisam no taas miniatuuraas "kameras" uudens rezervuaaru smuki monteejam to uz PC korpusa ... sanaak pc keisa augspusee tip aukstaa uudens rezervuaars un labajaa PC keisa pusee eleganti melnas radiatoru restes uztaisam paspluusmas dzeseeshanu uz CPU tip pienaak aukstais uudens J veida trubaa siltais I veida pluust pa taisno uz bacoku ... noreguleejam sho uzparikti lai temp buutu 15-20 C robezaas ja buus zemaaka t buus suudiigi - nekas nav sliktaaks kaa kondensaata veidoshanaas ... un tik kurbuleejam prieksrociibas - klusums nekaadu suuknju nekaa miinusi - ahuuna jeblja lai visu dabuutu gatavu bet tas taa vienkaarshi filozofeejot doma radaas ... moz kaads ariii shaadu briinumu dabuus gatavu ... Teoreetiski ideja nav slikta, tikai... tikai neesmu paarliecinaats ka shii vecaa krievu ledusskapja razhiigums ir pietiekoshs lai atdzeseetu pienaakoshaa siltuma daudzumu + tas ledusskapis visu laiku straadaajot smuki silda telpas gaisu... un vai kompresoram nav nekaadas skanjas? Schiet tie krievu vecie bija diezgan paskalji... Link to comment Share on other sites More sharing options...
IMAGin Jūnijs 16, 2004 Author Share Jūnijs 16, 2004 Labi radaas veelviens jautaajums - kursh dziiviibu neapdraudoshs schirdums vada siltumu labaak kaa uudens? P.S. Kaa jau var noprast dziivsudrabu etc nepiedaavaat Link to comment Share on other sites More sharing options...
mrlobber Jūnijs 16, 2004 Share Jūnijs 16, 2004 Labi radaas veelviens jautaajums - kursh dziiviibu neapdraudoshs schirdums vada siltumu labaak kaa uudens? P.S. Kaa jau var noprast dziivsudrabu etc nepiedaavaat Gribētu redzēt, kā tu dzīvsudrabu "pumpētu" Link to comment Share on other sites More sharing options...
IMAGin Jūnijs 16, 2004 Author Share Jūnijs 16, 2004 Labi radaas veelviens jautaajums - kursh dziiviibu neapdraudoshs schirdums vada siltumu labaak kaa uudens? P.S. Kaa jau var noprast dziivsudrabu etc nepiedaavaat Gribētu redzēt, kā tu dzīvsudrabu "pumpētu" Es gan ne paaraak to gribeetu redzeet otrkaart schiet dziivsudrabam nemaz nevajadzeetu suukni... pilniigi pietiktu ar pashcirkulaacijas/termonovades loku... driizaak probleema buutu izpleshanaas kameras izmeeraa... Nemaz nerunaajot par dziivsudraba izgarojumu indiigumu un taa cenu Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest EsPats Jūnijs 16, 2004 Share Jūnijs 16, 2004 Tas cik labi tiek novadiits siltums ir atkariigs no materjaala, laukuma un arii no taa cik reizes dzeses skjidrums maina savu virzienu, vinju nedriikst taapat laist cauri Tosols labaaks kaa jau teica, nav aljgju un nesasmok, pie kam pie pareiziem materjaaliem nebuus erozijas un arii ieeljos pumpi Tam mazajam "morozko" ir slaapelja sisteema, tb kompresora vietaa tur ir sildelemets, taapeec vinjsh neskan nemaz, tik kad durvis virini un alinju iznjem, pateeree vinjsh 50w, vismaz taa rakstiits, bet laikam videejais pateerinjsh skaitaas Link to comment Share on other sites More sharing options...
IMAGin Jūnijs 16, 2004 Author Share Jūnijs 16, 2004 Labi radaas veelviens jautaajums - kursh dziiviibu neapdraudoshs schirdums vada siltumu labaak kaa uudens? P.S. Kaa jau var noprast dziivsudrabu etc nepiedaavaat spirts .... bet tam piemitiis nezeeliiga iztvaikoshana (seedi pie kompuutera un vienmeer paalii) + ugunsnedross taakaa diezin vai derees Hmmz es itkaa neplaanoju nevienu atsegtu cirkulaacijas loka dalju... tad jau spirtam nosleegtaa pudelee, siltaa istabaa arii buutu jaaizgaro... driizaak taa probleema vareetu buut caurulju izveelee jo schiet lielu dalju polietileena etc caurulju tas vareetu saakt leenaam graut un ar laiku izraisiit to daljeeju sagruushanu un novest pie suuces? Jeb arii es kljuudos? Link to comment Share on other sites More sharing options...
IMAGin Jūnijs 16, 2004 Author Share Jūnijs 16, 2004 Tas cik labi tiek novadiits siltums ir atkariigs no materjaala, laukuma un arii no taa cik reizes dzeses skjidrums maina savu virzienu, vinju nedriikst taapat laist cauriTosols labaaks kaa jau teica, nav aljgju un nesasmok, pie kam pie pareiziem materjaaliem nebuus erozijas un arii ieeljos pumpi Tam mazajam "morozko" ir slaapelja sisteema, tb kompresora vietaa tur ir sildelemets, taapeec vinjsh neskan nemaz, tik kad durvis virini un alinju iznjem, pateeree vinjsh 50w, vismaz taa rakstiits, bet laikam videejais pateerinjsh skaitaas Ko tieshi shajaa gadiijumaa dod uudens virziena mainiishanaas? Un kaadeelj to nedriikst laist cauri taapat? Link to comment Share on other sites More sharing options...
mrlobber Jūnijs 16, 2004 Share Jūnijs 16, 2004 Toties tas var uzņemt vairāk siltumu. Ūdens cirkulācijas ātrums ir svarīgs siltuma aizvākšanai no ūdensblokiem, jo reāli ūdens pagūst uzsilt tikai pāris milimetru kārtiņā virs siltuma avota, un jo ātrāk to aizvāc, jo labāk. Bez tam reālā sistēma neviens ūdenssūknis nespēj strādāt ar pilnu tam paredzētu jaudu - jebkura sistēma rada pretestību un slikti projektētas sistēmas gadījumā tā jauda būs varbūt tikai 1/10 no teorētiskās. Tas taa ir ar vienkaarshas uzbuuves uudens blokiem kuriem ir resna 1 dziisla uudens dziishanai un viss - man padomaa ir kas mazliet savaadaaks un krietni efektiivaaks Kas tieši? Link to comment Share on other sites More sharing options...
IMAGin Jūnijs 16, 2004 Author Share Jūnijs 16, 2004 Toties tas var uzņemt vairāk siltumu. Ūdens cirkulācijas ātrums ir svarīgs siltuma aizvākšanai no ūdensblokiem, jo reāli ūdens pagūst uzsilt tikai pāris milimetru kārtiņā virs siltuma avota, un jo ātrāk to aizvāc, jo labāk. Bez tam reālā sistēma neviens ūdenssūknis nespēj strādāt ar pilnu tam paredzētu jaudu - jebkura sistēma rada pretestību un slikti projektētas sistēmas gadījumā tā jauda būs varbūt tikai 1/10 no teorētiskās. Tas taa ir ar vienkaarshas uzbuuves uudens blokiem kuriem ir resna 1 dziisla uudens dziishanai un viss - man padomaa ir kas mazliet savaadaaks un krietni efektiivaaks Kas tieši? divas ienaakoshaas aukstaa uudens pluusmas - bloka virsma sadaliita daudzos mazos tuneljos kuri pamiishus ir sasleegti cirkulaacijai preteejaa virzienaa... tb pa paaariem sagrupeeti cirkulaacijai preteejaa virzienaa taadeejaadi nodroshinot vienmeeriigaaku termoizdali pa bloka virsmu. vairaaku mazo kanaalu ievieshana reaali palielina siltumatdeves virsmu. Bija itkaa ideja par diviem slaanjiem, bet neesmu paarliecinaats ka tas ir taa veerts - tad jau maniis Materiaals visticamaak buus sudrabs. Mazliet veelaak iemetiishu skices... tas varbuut spees dot skaidriibu shajaa manaa tekstaa/murgaa nu kura man pasham buutu gruuti ko saprast Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest EsPats Jūnijs 16, 2004 Share Jūnijs 16, 2004 nav domaats ka uudens virzienam sisteemaa ir jaamaina virziens, bet ka elementaa kas novada siltumu, mainot virzienu, savirpuljojot vinju iekshaa lielaaks daudzums uudens saskarsie ar sieninjaam un panjems siltumu, tb palielinaas efektivitaate Link to comment Share on other sites More sharing options...
IMAGin Jūnijs 16, 2004 Author Share Jūnijs 16, 2004 nav domaats ka uudens virzienam sisteemaa ir jaamaina virziens, bet ka elementaa kas novada siltumu, mainot virzienu, savirpuljojot vinju iekshaa lielaaks daudzums uudens saskarsie ar sieninjaam un panjems siltumu, tb palielinaas efektivitaate Tas ir tad ja koridora diametrs ir lielaaks kaa tie dazhi mm no sieninjaam uudenim kuri uzsislst... bet ja attaalums starp siltumatdeveeja sieninjaam ir ~2-3mm tur peec turbulences nav nepiecieshamiiba, vismaz manupraat... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Varonis Jūnijs 16, 2004 Share Jūnijs 16, 2004 helo! - es arī vienubrīd domāju par tādu dzesi, - bet zini ka ar pārdomātu gaisadzesi var arī panākt kapa klusumu + vēsumu. - nu tasnutā, pārdomām - kad man būs gatavs - ziņošu, protams:) ---par tavu ūdensdzesi - 1. - noteikti ņem destilētu un viss būs oki doki. 2. 0 nekāda vārīšanās nenotiks, ja vien plūsma būs kaucik vienmērīga (ja ūdens nestāvēs uz vietas:) 3. - vai uz pašteci - ti bez cirkulācijas sūkņa tas darbosies - šaubos, to tad atliek noeksperimentēt. 4. - lai sasniegtu viszemāko temperatūru - tātad, lai parikte un ņemšanās sevi attaisnotu - vajadzīgs pietiekami liels siltumatdeves radiātors - to karini pie keisa sāniem, vai par pie sienas, vismaz 60x40cm - lai visā pilnībā atdod siltumu istabas gaisam. - to var uzmeistarot no piem 8m vara caurulītes 12mm resnas, vai tievākas - saloci līkločus. 5. parikte sevi attaisno arī tikai tad, ja iegūsti zemu temperatūru - tikai knapi augstāku par istabas:) - un galvenais - KLUSUSMU:)! - tātad - vainu dabon ekstra klusu pumpi, vai iepako to pašu, vai taisi sistēmu, kur pumpis arī mērcējas ūdenī, un siltumu atdod lielajam radiātoram. 6 - ja par klususmu - proble'mātiski būs atdzeset cietodisku - lai viņš būtu arī nedzirdams. - un barošanas bloku arī - bet kājau teicu - ir vērts sākt krāmēties ar to visu ķēpu - tad ja rezultāts solās būt ekselents - nedzirdams un vēss:)! 7. - ir iespējams ļoti tuvu rezultātu sasniegt arī ar gaisa dzesi ---jo - mātesplates čipsim var uzlikt pasīvo radiātoru ---svgai - arī. ---barokli - var minimāli pārlodēt un iznest dzesēšans ribas uz āru. ---cieto disku var ieslēpt dzelzs radiātorkārbiņā - ~15ls, igūt dzesi un klususmu. ---procesoru - ja tas nav baigas karsējs, tad var atdzesēt klusu (sk topikus netā) - ja ir baigais cepējs, tad jāštuko kaukas viltīgāks. okidoki:)! Link to comment Share on other sites More sharing options...
IMAGin Jūnijs 16, 2004 Author Share Jūnijs 16, 2004 helo! - es arī vienubrīd domāju par tādu dzesi, - bet zini ka ar pārdomātu gaisadzesi var arī panākt kapa klusumu + vēsumu. - nu tasnutā, pārdomām - kad man būs gatavs - ziņošu, protams:) ---par tavu ūdensdzesi - 1. - noteikti ņem destilētu un viss būs oki doki. 2. 0 nekāda vārīšanās nenotiks, ja vien plūsma būs kaucik vienmērīga (ja ūdens nestāvēs uz vietas:) 3. - vai uz pašteci - ti bez cirkulācijas sūkņa tas darbosies - šaubos, to tad atliek noeksperimentēt. 4. - lai sasniegtu viszemāko temperatūru - tātad, lai parikte un ņemšanās sevi attaisnotu - vajadzīgs pietiekami liels siltumatdeves radiātors - to karini pie keisa sāniem, vai par pie sienas, vismaz 60x40cm - lai visā pilnībā atdod siltumu istabas gaisam. - to var uzmeistarot no piem 8m vara caurulītes 12mm resnas, vai tievākas - saloci līkločus. 5. parikte sevi attaisno arī tikai tad, ja iegūsti zemu temperatūru - tikai knapi augstāku par istabas:) - un galvenais - KLUSUSMU:)! - tātad - vainu dabon ekstra klusu pumpi, vai iepako to pašu, vai taisi sistēmu, kur pumpis arī mērcējas ūdenī, un siltumu atdod lielajam radiātoram. 6 - ja par klususmu - proble'mātiski būs atdzeset cietodisku - lai viņš būtu arī nedzirdams. - un barošanas bloku arī - bet kājau teicu - ir vērts sākt krāmēties ar to visu ķēpu - tad ja rezultāts solās būt ekselents - nedzirdams un vēss:)! 7. - ir iespējams ļoti tuvu rezultātu sasniegt arī ar gaisa dzesi ---jo - mātesplates čipsim var uzlikt pasīvo radiātoru ---svgai - arī. ---barokli - var minimāli pārlodēt un iznest dzesēšans ribas uz āru. ---cieto disku var ieslēpt dzelzs radiātorkārbiņā - ~15ls, igūt dzesi un klususmu. ---procesoru - ja tas nav baigas karsējs, tad var atdzesēt klusu (sk topikus netā) - ja ir baigais cepējs, tad jāštuko kaukas viltīgāks. okidoki:)! Ideja par uudens dzesi ir radusies nevis klusuma ieguushanas deelj (Zalman 7000A-Cu arii ir gana kluss ) bet gan lai ieguutu veseliigaaku dzeseeshanu... Patreizeejie 60-63c pie 100% slodzes mani neapmierina un schiet paaraak augsti... No otras puses tas ir kaa hobijs - vienkaarshi man ir interesanti ko tad tur galugalaa man izdosies izveidot Par to mieriigo atdzeseeshanu... tu neesi njeemis veeraa ka gan CPU gan V-kartes ir dazhaadas un ne tuvu visu var pasiivaa veidaa atdzeseet... Es pieljauju ka ar kaaadu ~1 -1,5Ghz celeronu to var mieriigi izdariit, bet manam procim nav ne tuvu tik maza siltumizdale Par tiem hdd... nu nez es vinjus kautkaa ljoooti minimaali dzirdu - laikam kaste jeedziiga Link to comment Share on other sites More sharing options...
josi Jūnijs 16, 2004 Share Jūnijs 16, 2004 Toties tas var uzņemt vairāk siltumu. Ūdens cirkulācijas ātrums ir svarīgs siltuma aizvākšanai no ūdensblokiem, jo reāli ūdens pagūst uzsilt tikai pāris milimetru kārtiņā virs siltuma avota, un jo ātrāk to aizvāc, jo labāk. Bez tam reālā sistēma neviens ūdenssūknis nespēj strādāt ar pilnu tam paredzētu jaudu - jebkura sistēma rada pretestību un slikti projektētas sistēmas gadījumā tā jauda būs varbūt tikai 1/10 no teorētiskās. Tas taa ir ar vienkaarshas uzbuuves uudens blokiem kuriem ir resna 1 dziisla uudens dziishanai un viss - man padomaa ir kas mazliet savaadaaks un krietni efketiivaaks Ja domā taisīt ūdensbloku ar mikrokanāliem / tuneļiem utt,. tad tādam blokam būs ļoti augsta pretestība un tās pārvarēšanai tāpat vajadzēs jaudīgu sūkni. 2 Ir jāuzmanās no divām lietām, pirmkārt, dzīvajiem organismiem (aļģēm un citiem zaļumiem), kuriem silts ūdens ir ļoti piemērota vairošanās vide, un otrkārt - elektroķīmiskās korozijas starp dazādiem metāliem. Tosola vai tamlīdzību speciālu piedevu lietošana daļēji palīdz novērst abas problēmas. Destileetaa uudenii dziiviem organismiem atrasties taakaa nevajadzeetu To tu mēģini vinjiem ieskaidrot . Nekad tu nedabūsi tādu tīrību, lai sistēmā nebūtu mikroorganismu kam vairoties, varbūt vienīgi jaunais "Ajax" tev palīdzēs 3 Tā var darīt - slēgt dažādus udensblokus paralēli, taču tas lieki sarežģi sistēmu un ieguvums var būt visai minimāls. Tas taa principaa ir pie saliidzinoshi zemas siltumatdeves uudensblokiem - pie efektiiviem blokiem izejoshajai temperatuurai vajadzeetu buut diezgan palielai un manupraat nav praatiigi apzinaati laist pie cpu jau uzsildiitu uudeni... Klasikā shēmā ūdens uz CPU bloku tiek padots pa taisno no radiatora, tātad tas būs iespējami vēsākais. Bez tam temperatūras starpība starp ieejošo un izejošu galu vienmēr ir ļoti minimāla - tikai 0.5-2°C. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Varonis Jūnijs 16, 2004 Share Jūnijs 16, 2004 nu oki doki:) - ja 3,2GHZ procis, tadjau gan, speej tik dzeseet:) -bet par citām lietām - MB čipsis - tam būtu jādzesējas ar pasīvo. -un svga - var jau arī nelietot tādus monstrus kā 900x radeonus:) labijaulabi:) - nejau visi var iztikt bez spēlēm:) --visādā gadienā - ja gribi zemu t tad vajag pietiekami lielu siltumatdeves radiātoru, - lai staro, silda istabu:) Link to comment Share on other sites More sharing options...
mrlobber Jūnijs 16, 2004 Share Jūnijs 16, 2004 Elementāra formula nepieciešamās ūdens plūsmas aprēķināšanai: http://www.amdmb.com/article-display.php?A...ID=196&PageID=2 (tas, runājot par to "minimālo plūsmu") Link to comment Share on other sites More sharing options...
Varonis Jūnijs 16, 2004 Share Jūnijs 16, 2004 oo - vēlkas - siltumņemšanai - no proča - tai detaļai pamatā vari izmantot kādu vislētāko proča radiātoru - tam būs gluda virsma, kas pieskaras procim, un rievota priekšpuse, lai labāk silda ūdeni, to tad apzāģē, un vainu ar līmi, vai lodalvu pistiptini vāciņu un trubu izejas:) Link to comment Share on other sites More sharing options...
IMAGin Jūnijs 16, 2004 Author Share Jūnijs 16, 2004 Toties tas var uzņemt vairāk siltumu. Ūdens cirkulācijas ātrums ir svarīgs siltuma aizvākšanai no ūdensblokiem, jo reāli ūdens pagūst uzsilt tikai pāris milimetru kārtiņā virs siltuma avota, un jo ātrāk to aizvāc, jo labāk. Bez tam reālā sistēma neviens ūdenssūknis nespēj strādāt ar pilnu tam paredzētu jaudu - jebkura sistēma rada pretestību un slikti projektētas sistēmas gadījumā tā jauda būs varbūt tikai 1/10 no teorētiskās. Tas taa ir ar vienkaarshas uzbuuves uudens blokiem kuriem ir resna 1 dziisla uudens dziishanai un viss - man padomaa ir kas mazliet savaadaaks un krietni efketiivaaks Ja domā taisīt ūdensbloku ar mikrokanāliem / tuneļiem utt,. tad tādam blokam būs ļoti augsta pretestība un tās pārvarēšanai tāpat vajadzēs jaudīgu sūkni. Nu teoreetiski nemainoties summaarajam kanaalu diametram pretestiibai nevajadzeetu buutiski palielinaaties... Link to comment Share on other sites More sharing options...
IMAGin Jūnijs 16, 2004 Author Share Jūnijs 16, 2004 Elementāra formula nepieciešamās ūdens plūsmas aprēķināšanai: http://www.amdmb.com/article-display.php?A...ID=196&PageID=2 (tas, runājot par to "minimālo plūsmu") Hmm - senx par lielisko linku Link to comment Share on other sites More sharing options...
IMAGin Jūnijs 16, 2004 Author Share Jūnijs 16, 2004 Mazliet esmu samezhgjiijies... kautkaa nevaru atrast googlee 3Ghz northwooda siltumizdaliito watu daudzumu Vai kaads vareetu sareekjinaat cik tad iisti shaadam procim ir nepiecieshamaa minimaalaa pluusma? Kautkaa pasham laikam smadzenes apkaljkjojushaas shon... Tb es taa arii neiebraucu kas taa ir par temperatuuru kura man formulaa jaaizmanto Link to comment Share on other sites More sharing options...
josi Jūnijs 16, 2004 Share Jūnijs 16, 2004 Nu teoreetiski nemainoties summaarajam kanaalu diametram pretestiibai nevajadzeetu buutiski palielinaaties... Viskozitātes dēļ palielinās, un kā vēl! Aizmirsu precīzu formulu, taču tur figurēja diametrs^3. Link to comment Share on other sites More sharing options...
mrlobber Jūnijs 16, 2004 Share Jūnijs 16, 2004 Mazliet esmu samezhgjiijies... kautkaa nevaru atrast googlee 3Ghz northwooda siltumizdaliito watu daudzumu Vai kaads vareetu sareekjinaat cik tad iisti shaadam procim ir nepiecieshamaa minimaalaa pluusma? Kautkaa pasham laikam smadzenes apkaljkjojushaas shon... Tb es taa arii neiebraucu kas taa ir par temperatuuru kura man formulaa jaaizmanto ftp://download.intel.com/design/Pentium4/...ts/29864312.pdf Pentium4 3.2C ar fsb 800, 512kb L2 cache saražo 82W siltuma. Link to comment Share on other sites More sharing options...
IMAGin Jūnijs 16, 2004 Author Share Jūnijs 16, 2004 Mazliet esmu samezhgjiijies... kautkaa nevaru atrast googlee 3Ghz northwooda siltumizdaliito watu daudzumu Vai kaads vareetu sareekjinaat cik tad iisti shaadam procim ir nepiecieshamaa minimaalaa pluusma? Kautkaa pasham laikam smadzenes apkaljkjojushaas shon... Tb es taa arii neiebraucu kas taa ir par temperatuuru kura man formulaa jaaizmanto ftp://download.intel.com/design/Pentium4/...ts/29864312.pdf Pentium4 3.2C ar fsb 800, 512kb L2 cache saražo 82W siltuma. Es te taa palasiiju shur tur un atradu ka 82W ir typical power bet max ir 103W... Bet kaa tur iisti ir ar to temperatuuru kas tajaa formulaa liekama - kas taa ir par temperatuuru un no kurienes man vinju njemt? Link to comment Share on other sites More sharing options...
VIL Jūnijs 16, 2004 Share Jūnijs 16, 2004 Mazliet esmu samezhgjiijies... kautkaa nevaru atrast googlee 3Ghz northwooda siltumizdaliito watu daudzumu Vai kaads vareetu sareekjinaat cik tad iisti shaadam procim ir nepiecieshamaa minimaalaa pluusma? Kautkaa pasham laikam smadzenes apkaljkjojushaas shon... Tb es taa arii neiebraucu kas taa ir par temperatuuru kura man formulaa jaaizmanto ftp://download.intel.com/design/Pentium4/...ts/29864312.pdf Pentium4 3.2C ar fsb 800, 512kb L2 cache saražo 82W siltuma. Es te taa palasiiju shur tur un atradu ka 82W ir typical power bet max ir 103W... Bet kaa tur iisti ir ar to temperatuuru kas tajaa formulaa liekama - kas taa ir par temperatuuru un no kurienes man vinju njemt? ~100W ir uz prescott balstītajiem p4. Northwood ražojumiem ir par 20W mazāk. Link to comment Share on other sites More sharing options...
mrlobber Jūnijs 16, 2004 Share Jūnijs 16, 2004 Es te taa palasiiju shur tur un atradu ka 82W ir typical power bet max ir 103W... Bet kaa tur iisti ir ar to temperatuuru kas tajaa formulaa liekama - kas taa ir par temperatuuru un no kurienes man vinju njemt? Tā deltaT ir temperatūras izmaiņa attiecībā pret kaut kādu bāzes temperatūru. Protams, ka bāzes T tev būs tavas istabas T, savukārt deltaT būs ūdens T jeb principā arī tā mērķa T procesoram, ko tu vēlies sasniegt. Piemēram, tavs Pentiums izdala 100W, tu gribi, lai procesors tev darbojas ar 30 grādiem, istabas temperatūra: 25 grādi, tātad deltaT = 5. Plūsma = 100*0.227/5 = 4.54 galoni stundā (pēc tās formulas). Protams, ka tas viss ir ideālos apstākļos. Tālāk jau sākas krietni vien sarežģītāka rēķināšana. Link to comment Share on other sites More sharing options...
josi Jūnijs 16, 2004 Share Jūnijs 16, 2004 Es te taa palasiiju shur tur un atradu ka 82W ir typical power bet max ir 103W... Bet kaa tur iisti ir ar to temperatuuru kas tajaa formulaa liekama - kas taa ir par temperatuuru un no kurienes man vinju njemt? Tā deltaT ir temperatūras izmaiņa attiecībā pret kaut kādu bāzes temperatūru. Protams, ka bāzes T tev būs tavas istabas T, savukārt deltaT būs ūdens T jeb principā arī tā mērķa T procesoram, ko tu vēlies sasniegt. Nē, tā ir temperatūras starpība starp ieplūstošo un izplūstošo ūdeni. Kā jau iepriekš minēju, tad tai būtu jābut 0.5-2°C, ja starpība ir lielāka, tad sistēma kļūst neefektīva. Link to comment Share on other sites More sharing options...
IMAGin Jūnijs 16, 2004 Author Share Jūnijs 16, 2004 Es te taa palasiiju shur tur un atradu ka 82W ir typical power bet max ir 103W... Bet kaa tur iisti ir ar to temperatuuru kas tajaa formulaa liekama - kas taa ir par temperatuuru un no kurienes man vinju njemt? Tā deltaT ir temperatūras izmaiņa attiecībā pret kaut kādu bāzes temperatūru. Protams, ka bāzes T tev būs tavas istabas T, savukārt deltaT būs ūdens T jeb principā arī tā mērķa T procesoram, ko tu vēlies sasniegt. Nē, tā ir temperatūras starpība starp ieplūstošo un izplūstošo ūdeni. Kā jau iepriekš minēju, tad tai būtu jābut 0.5-2°C, ja starpība ir lielāka, tad sistēma kļūst neefektīva. Kautkas tajaa visaa nav pareizi... jo man sanaak ka palielinoties temperatuuras starpiibai kura jaaizliidzina (neatkariigi no taa vai starp telpu un cpu vai dzeses sisteemaa pirms un peec cpu) - samazinaas nepiecieshamais l/h? Kaa tad tas ir iespeejams? Link to comment Share on other sites More sharing options...
IMAGin Jūnijs 16, 2004 Author Share Jūnijs 16, 2004 Es te taa palasiiju shur tur un atradu ka 82W ir typical power bet max ir 103W... Bet kaa tur iisti ir ar to temperatuuru kas tajaa formulaa liekama - kas taa ir par temperatuuru un no kurienes man vinju njemt? Tā deltaT ir temperatūras izmaiņa attiecībā pret kaut kādu bāzes temperatūru. Protams' date=' ka bāzes T tev būs tavas istabas T, savukārt deltaT būs ūdens T jeb principā arī tā mērķa T procesoram, ko tu vēlies sasniegt. [/quote'] Nē, tā ir temperatūras starpība starp ieplūstošo un izplūstošo ūdeni. Kā jau iepriekš minēju, tad tai būtu jābut 0.5-2°C, ja starpība ir lielāka, tad sistēma kļūst neefektīva. Turklaat es te taa padomaaju ka nejau ienaakoshaas/izejoshaas temp starpiiba ir raadiitaajs... tb var jau baigaa tempaa iztriekt cauri uudeni neefektiivam blokam un temperatuuras starpiiba buus to 2c robezhaas... bet kas ir ja iekshaa iet uudens ar ambient +2-5c un aaraa naak ambient + 25c? vai tad taa buus neefektiiva sisteema? Nedomaaju viss, driizaak preteeji... Link to comment Share on other sites More sharing options...
mrlobber Jūnijs 16, 2004 Share Jūnijs 16, 2004 Nē' date=' tā ir temperatūras starpība starp ieplūstošo un izplūstošo ūdeni. Kā jau iepriekš minēju, tad tai būtu jābut 0.5-2°C, ja starpība ir lielāka, tad sistēma kļūst neefektīva.[/quote'] Starp ūdensbloka ieeju un izeju? Laikam ne pārāk rūpīgi būšu izlasījis paša iedoto linku Turklaat es te taa padomaaju ka nejau ienaakoshaas/izejoshaas temp starpiiba ir raadiitaajs... tb var jau baigaa tempaa iztriekt cauri uudeni neefektiivam blokam un temperatuuras starpiiba buus to 2c robezhaas... bet kas ir ja iekshaa iet uudens ar ambient +2-5c un aaraa naak ambient + 25c? vai tad taa buus neefektiiva sisteema? Nedomaaju viss' date=' driizaak preteeji...[/quote'] Mēs darbojamies ar pieņēmumiem, ka tavs ūdensbloks un radiators ir efektīvi... tev var nākt laukā ar +25 C, bet kā tu atdzesēsi uz +2 C bez "saldētāja"? Bet, tikko vienādojumā parādās kaut kāds nebūt saldētājs, kļūst vēl interesantāk... Link to comment Share on other sites More sharing options...
josi Jūnijs 16, 2004 Share Jūnijs 16, 2004 Turklaat es te taa padomaaju ka nejau ienaakoshaas/izejoshaas temp starpiiba ir raadiitaajs... tb var jau baigaa tempaa iztriekt cauri uudeni neefektiivam blokam un temperatuuras starpiiba buus to 2c robezhaas... bet kas ir ja iekshaa iet uudens ar ambient +2-5c un aaraa naak ambient + 25c? vai tad taa buus neefektiiva sisteema? Nedomaaju viss' date=' driizaak preteeji... [img']http://www.boot.lv/forums/public/style_emoticons/default/icon_wink.gif[/img] Es jau gaidīju tādu jautājumu. Jūtu, ka teorijā tev ir lieli caurumi, to labošanai iesaku palasīt kaut vai Water cooling sadaļu overclockers.com. Tava doma būtu pareiza, ja mērķis būtu ūdens sildīšana sistēmā. Bet mērķis ir dzesēt procesoru, jeb nodrošināt maksimāli zemu temperatūru ūdensbloka apakšējā daļā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
IMAGin Jūnijs 16, 2004 Author Share Jūnijs 16, 2004 Nē' date=' tā ir temperatūras starpība starp ieplūstošo un izplūstošo ūdeni. Kā jau iepriekš minēju, tad tai būtu jābut 0.5-2°C, ja starpība ir lielāka, tad sistēma kļūst neefektīva.[/quote'] Starp ūdensbloka ieeju un izeju? Laikam ne pārāk rūpīgi būšu izlasījis paša iedoto linku Turklaat es te taa padomaaju ka nejau ienaakoshaas/izejoshaas temp starpiiba ir raadiitaajs... tb var jau baigaa tempaa iztriekt cauri uudeni neefektiivam blokam un temperatuuras starpiiba buus to 2c robezhaas... bet kas ir ja iekshaa iet uudens ar ambient +2-5c un aaraa naak ambient + 25c? vai tad taa buus neefektiiva sisteema? Nedomaaju viss' date=' driizaak preteeji...[/quote'] Mēs darbojamies ar pieņēmumiem, ka tavs ūdensbloks un radiators ir efektīvi... tev var nākt laukā ar 25+ C, bet kā tu atdzesēsi uz 2C ar bez "saldētāja"? Bet, tikko vienādojumā parādās kaut kāds nebūt saldētājs, kļūst vēl interesantāk... Temperatuura bija domaata nevis uudenim 2c bet starpiiba starp pirms/peec uudens bloka Panjemsim tiirus skaitljus... teixim telpas temperatuura 25c, atdzeseetaa uudens temperatuura - 30c aiz bloka - 55c - taa skaitaas neefektiiva dzeseeshana ja no 55c taa speej atguut 30c... starpiiba ir 25c Taatad peec shiis formulas sanaak ka man buutu nepiecieshami tikai 0.908 galoni/h vai 3.45 l/h Tajaa pashaa laikaa - ja temperatuura starpiiba teiksim 35c pirms un 40c aiz bloka tad jau vajadziigi ir 4,54 galoni/h jeb 17,25 l/h kautkas tur nav... jo peec shiis formulas sanaak ka vienaada uudens pluusma ir nepiecieshama gan pie shaadas graadu attieciibas 25c/30c, gan pie 50c/55c... Nav kaada formula peec kuras apreekjinaat nepiecieshamo uudens pluusmu ja ir zinaams izdalaamaa siltuma daudzums/telpas temperatuura pie pienjeemuma ka gan bloks gan radiators ir efektiivi? Link to comment Share on other sites More sharing options...
IMAGin Jūnijs 16, 2004 Author Share Jūnijs 16, 2004 Turklaat es te taa padomaaju ka nejau ienaakoshaas/izejoshaas temp starpiiba ir raadiitaajs... tb var jau baigaa tempaa iztriekt cauri uudeni neefektiivam blokam un temperatuuras starpiiba buus to 2c robezhaas... bet kas ir ja iekshaa iet uudens ar ambient +2-5c un aaraa naak ambient + 25c? vai tad taa buus neefektiiva sisteema? Nedomaaju viss' date=' driizaak preteeji... [img']http://www.boot.lv/forums/public/style_emoticons/default/icon_wink.gif[/img] Es jau gaidīju tādu jautājumu. Jūtu, ka teorijā tev ir lieli caurumi, to labošanai iesaku palasīt kaut vai Water cooling sadaļu overclockers.com. Tava doma būtu pareiza, ja mērķis būtu ūdens sildīšana sistēmā. Bet mērķis ir dzesēt procesoru, jeb nodrošināt maksimāli zemu temperatūru ūdensbloka apakšējā daļā. Vai tad vairaak uzsildot uudeni netiek pateereets lielaaks siltumenergijas daudzums un nenotiek efektiivaaka dzeseeshana? Link to comment Share on other sites More sharing options...
josi Jūnijs 16, 2004 Share Jūnijs 16, 2004 kautkas tur nav... jo peec shiis formulas sanaak ka vienaada uudens pluusma ir nepiecieshama gan pie shaadas graadu attieciibas 25c/30c' date=' gan pie 50c/55c... Nav kaada formula peec kuras apreekjinaat nepiecieshamo uudens pluusmu ja ir zinaams izdalaamaa siltuma daudzums/telpas temperatuura pie pienjeemuma ka gan bloks gan radiators ir efektiivi?[/quote'] Tur tev ir taisnība - tā formula ir pārāk teorētiska, un ar reālo dzīvi maz saistīta. Tāda formula, kādu tu vēlies, neeksistē, jo ļoti daudz ko nosaka paša ūdensbloka konstrukcija. Labāk skatīties uz reāliem testu rezultātiem tajā pašā overclockers.com, tur ūdensblokiem tiek uzrādīta C/W attiecība pie dažādām ūdens plūsmām, tā varētu būt laba viela pārdomām par nepieciešamo konstrukciju. Vai tad vairaak uzsildot uudeni netiek pateereets lielaaks siltumenergijas daudzums un nenotiek efektiivaaka dzeseeshana? Nē. Ūdens ir diezgan slikts siltuma vadītājs un būtībā jo mazāk tas tiek sildīts, jo labāk. Link to comment Share on other sites More sharing options...
IMAGin Jūnijs 16, 2004 Author Share Jūnijs 16, 2004 kautkas tur nav... jo peec shiis formulas sanaak ka vienaada uudens pluusma ir nepiecieshama gan pie shaadas graadu attieciibas 25c/30c' date=' gan pie 50c/55c... Nav kaada formula peec kuras apreekjinaat nepiecieshamo uudens pluusmu ja ir zinaams izdalaamaa siltuma daudzums/telpas temperatuura pie pienjeemuma ka gan bloks gan radiators ir efektiivi?[/quote'] Tur tev ir taisnība - tā formula ir pārāk teorētiska, un ar reālo dzīvi maz saistīta. Tāda formula, kādu tu vēlies, neeksistē, jo ļoti daudz ko nosaka paša ūdensbloka konstrukcija. Labāk skatīties uz reāliem testu rezultātiem tajā pašā overclockers.com, tur ūdensblokiem tiek uzrādīta C/W attiecība pie dažādām ūdens plūsmām, tā varētu būt laba viela pārdomām par nepieciešamo konstrukciju. Vai tad vairaak uzsildot uudeni netiek pateereets lielaaks siltumenergijas daudzums un nenotiek efektiivaaka dzeseeshana? Nē. Ūdens ir diezgan slikts siltuma vadītājs un būtībā jo mazāk tas tiek sildīts' date=' jo labāk.[/quote'] Ok... to ka nav nepiecieshams sildiit uudeni un ka tas nav labaakais siltumvadiitaajs tas skaidrs - tachu veelamais efekts tachu ir pie +/-vienaadaam pluusmaam panaakt peec iespeejas lielaaku izejoshaa schidruma temperatuuru, jeb es kljuudos? Jo peec manas saprashanas pie vienaadiem pluusmas aatrumiem lielaaka izejas temperatuura noziimee lielaaku siltumnovadi no dzeseejamaas virsmas... Par tiem blokiem kas ieksh overclockers skataami - es pagaidaam uzmetot aci maniiju tikai ruupnieciski razhotos... taadeejaadi lai atvieglotu razhoshanu nereti tiek upureeta performance... Meegjinaashu protams ko taadu atrast liidziigu un tad jau jaaskataas taalaak... Starpcitu - Latvijaa var nopirkt tos gatavos dzeseeshanas schidrumus ar visiem nepiecieshamajiem piejaukumiem, jeb arii tie ir jaapasuuta? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!