Parunāsim par vēja un saules satacijām, to ietekmi uz energosistēmu.

[Laxe]

pirms 13 stundām , Jurkins teica:

Biržām ir viena liela problēma. Uz šo gan varbūt tas neattiecas, jo te laikam ir biku savādāk, nezinu, neesmu interesējies.

Kad viss skrien augšā, tad efektīvie berzē pi... rokas, bet, kad viss krīt lejā, tad veras ciet. Tāpat kā bankas - kad "kārts nāk", tad šlipsainie gudri dirš, kad paliek sūtīgāk, tad visapkārt virmo vaimanas un šamās vajag glābt.

 

Un tad tos visus investorus un banku menedžerus jāglābj ar nodokļu maksātāju naudu

Un kad kādu administrātoru nošauj jo tas bija balts un pūkains tad arī visiem mums jārisina to. Jo protams tādus svētos kad nomušī jatērē visas valsts resursus lai meklētu vainīgos. kamēr normālu cilvēku lietas tad labi ja ieliek plauktā, parasti noslauka .irsu

 

Tā jau no liberālisma puses varētu to visu atļaut tikai vajag pilnībā atdalīt no valsts resursiem un atbildības, ja tu tur lien iekšā tad pats sevi velc arā. nekādu regulu vai rokas turēšanu.

Labots Janvāris 5 - Laxe

[binary]

Pirms 28 minūtēm , Jurkins teica:

Jā, jā, Saules paneļi visiem būs. Tas nedos neko, kamēr visiem nebūs akumulatori. Un pat tad ziemā visi kā mīlīši sēdēs uz vada.

Man šajā ziņā mazliet škrobe, ka ST "piegādes tarifs" ir konstants. Ja būtu kaut kāds "dienas" un "nakts" tarifs, vai ideālā gadījumā tarifs būtu atkarīgs no reāli patērētās jaudas katrā minūtē/stundā (ja ņem no kabeļa 5kW, tad viens tarifs, ja 2kW, tad 2x mazāks, ja 10kW - 2x lielāks), tad arī ziemā būtu jēga izmantot tos akumulatorus, lai izvairītos no patēriņa pīķiem.

[ju]

ST jau nekādas starpība, kad tu tērē, līdz ar to nekāda interese uzturēt kaut kādu saržģītāku tarifu, veikt pēc tam aprēķinus samaksai un tml.

[Jurkins]

Pirms 56 minūtēm , binary teica:

škrobe, ka ST "piegādes tarifs" ir konstants.

Zini, es domāju, ka tas ir tikai laika jautājums. Iespējams, izdomās kaut kādu "iztikas minimumu" par salīdzinoši demokrātisku cenu, nu un tad tālāk... Vai (un), piemēram, cena atkarīga no patērējamās strāvas. Ne no vidējās, bet, kā teikt, onlainā. Inovācijām ir daudz iespēju.

 

Pirms 2 minūtēm , ju teica:

uzturēt kaut kādu saržģītāku tarifu, veikt pēc tam aprēķinus samaksai un tml.

Par datoriem, kas ar to tiek galā aizvien labāk, esi dzirdējis? Nesaku, ka tā būs, bet aprēķināšanā gan nesaredzu problēmu. To mierīgi var paveikt pats skaitītājs.

 

Bet par akumulatoriem un izvairīšanos no pīķiem - tas būs tik ilgi, kamēr aķi būs Tev vienam 😁, kad būs visiem, tad uztaisīs tos pīķus paši. Universālu zāļu nav. Mēs (patērētāji) šā kā tā maksāsim aizvien vairāk par visu. Tāda ekonomikas paradigma.

 

1 stundu atpakaļ, e = d teica:

Pircējiem tos vairs nevajag.

Protams. Kāda velna pēc bezjēgā sarežģītu un apkopēs dārgu dīzeli? Dīzelis bija (salīdzinoši) labs toreiz, kad forsunkas varēja saregulēt vietējā traktoru darbnīcā un motoram bija viena regulēšanas skrūve pie sūkņa 🤣. A tagad insignijai svece ap 150 eiro, jo supersaprāti izdomājuši, ka vajag katrai savu mikrodatoriņu iekšā.

Labots Janvāris 14 - Jurkins

[Raimonds1]

Stāvvietas pie stacijām un ekonomiskie stimuli auto stāvēšanai darba dienas laikā un nebraukšanai. Kopēja vienošanās par maināmo akumulatoru sistēmu. Reāli pieejamais litija daudzums tuvākajos 10-20-50 gados. Patēriņa ekonomikas pārkārtošana.

Zemas temperatūras siltumakumulatori. Liela masa, salīdzinoši zema temperatūra, siltumsūkņa efektu izmantošana.

 

Labots Janvāris 14 - Raimonds1

[ju]

1 stundu atpakaļ, Jurkins teica:

Zini, es domāju, ka tas ir tikai laika jautājums.

Kādreiz jau bija vairāki tarifi, atkarībā no diennakts laika. Tas vēsturiski bija radies, lai veicinātu patēriņu naktī, mazināt slodzi dienā. Pašlaik, tas noteikti bnav kritiski.

ST izmaksas ir gandrīz neatkrīgas, no tā kāds ir patēriņš tīklā, ST izmaksas praktiski nosaka tikai tas, cik tam jānodrošina jaudas. Tāpēc jau ST virzās uz to, ka būs vienkārši fiksēta maksa katru mēnesi, kā tas jau šur tur ir.

 

1 stundu atpakaļ, Jurkins teica:

Par datoriem, kas ar to tiek galā aizvien labāk, esi dzirdējis?

ST tādi noteikti ir, bet kāpēc ņemties ar kādu izstrādātāju, skaidrot tam, ka mums te vajag tādas un šādas formulas, tad tās ievadīt, uzturēt (tarifi mēdz mainīties un tml.), ja var vienu skaitli pareizināt ar otru un gatavs.

[binary]

1 stundu atpakaļ, ju teica:

ST jau nekādas starpība, kad tu tērē, līdz ar to nekāda interese uzturēt kaut kādu saržģītāku tarifu, veikt pēc tam aprēķinus samaksai un tml.

Tikpat labi var teikt, ka viņiem nav nekādas starpības, vai rajonā dominē 3x16A vai 3x32A pieslēgumi.

 

1 stundu atpakaļ, Jurkins teica:

Zini, es domāju, ka tas ir tikai laika jautājums. Iespējams, izdomās kaut kādu "iztikas minimumu" par salīdzinoši demokrātisku cenu, nu un tad tālāk... Vai (un), piemēram, cena atkarīga no patērējamās strāvas. Ne no vidējās, bet, kā teikt, onlainā.

Nu par to jau es runāju - ideālā variantā cena būtu atkarīga no patērējamās strāvas konkrētajā brīdī. Tad arī būtu vēlme ziemā 24/7 ar mazu, konstantu strāvu lādēt akumulatorus (nu vai ne 24/7, bet naktīs, kad visi citi guļ) un savus patēriņa pīķus nosegt no akumulatoriem, nevis no kopējā tīkla.

 

Ar šā brīža ST cenu politiku nav it nekāda stimula ko tādu darīt. Vasarā vēl OK, var aiziet offgridā un iztikt ar akumulatoriem, bet ziemā drīzāk ir stimuls pasaudzēt akumulatorus - salādēt uz kādiem 50-60% un pārsēsties pilnībā uz ST, lai akumulatori kalpotu par 3-5 gadiem ilgāk.

1 stundu atpakaļ, Jurkins teica:

Bet par akumulatoriem un izvairīšanos no pīķiem - tas būs tik ilgi, kamēr aķi būs Tev vienam 😁, kad būs visiem, tad uztaisīs tos pīķus paši.

Šito nesapratu.

[Jurkins]

Nestrīdos un neapgalvoju, kas ST ir izdevīgi un kas nē. Bet nu domāju, ka elektrības tirgū mūs sagaida ļoti daudz dažādu pārsteigumu. Un ST nevajadzēs nevienam neko stāstīt par formulām, vienkārši, ja būs trends, tad tirgū tādi parādīsies un viss būs samērā vienkārši.

[binary]

Pirms 4 minūtēm , ju teica:

ST izmaksas ir gandrīz neatkrīgas, no tā kāds ir patēriņš tīklā, ST izmaksas praktiski nosaka tikai tas, cik tam jānodrošina jaudas.

Ja rajonā ir 300 mājas, kurām katrai ir 3x 32A pieslēgums, tad ST nenodrošina tos 32A visiem 300 vienlaicīgi. Tak par to jau nesen bija cepiens, ka viņi pieņem, ka vienlaicīgi tos "līdz 32A" izmantos cik tur tie procenti iedzīvotāju, to tad arī viņiem jācenšas nodrošināt. Ja nesanāca - "piedodiet un ejiet 3 mājas tālāk".

Tad nu, manuprāt, viņi ir pat ļoti ieinteresēti, lai to max strāvu vienlaicīgi izmantotu pēc iespējas mazāks % mājsaimniecību.

[Dundurs]

Es drīzāk teiktu, ka no 2025 gadā mūs sagaida interesanti notikumi energosistēmā. 

[binary]

1 stundu atpakaļ, Dundurs teica:

interesanti notikumi energosistēmā. 

Piemēram?

[Racer]

Dundurs neteiks - klasificēta informācija, kas pieejama šauram ļaužu lokam. Parastajiem mirstīgajiem tāda informācija nespīd...  

[AndrisBB]

Visiem pacels cenas 2x 

[Daiļais]

Šajā trakajā pasaulē domāt par 2025.gadu ir stipri par ātru

[Laxe]

Hmm varētu paprovēt Latvijā

 

pirms 2 stundām , Racer teica:

Dundurs neteiks - klasificēta informācija, kas pieejama šauram ļaužu lokam. Parastajiem mirstīgajiem tāda informācija nespīd...  

 

pirms 5 stundām , binary teica:

Piemēram?

 

Es hakermans uzlauzu nacionālo noslēpumu

[Dundurs]

pirms 4 stundām , Racer teica:

Dundurs neteiks - klasificēta informācija, kas pieejama šauram ļaužu lokam. Parastajiem mirstīgajiem tāda informācija nespīd...  

 

Nu, īsumā ir tā, ka pēc atvienošanās no Krievijas energosistēmas 2025.gadā un sinhronizēšanās ar kontinetālo eiropu, sistēmas stabilitāte stipri kritīsies, nebūs vairs lielā kaimiņa ar nosacīti bezgalīgu jaudu (Ģenerējošās jaudas attiecībā Krievijā, pret patēriņu Latvijā, Baltijā). Varēs pienākt diena X, kad pārvades sistēmas operatoram kādā no Baltijas valstīm nāksies saviem klientiem (lielās ražotnes, sadales sistēmas operatori) pateikt:  Rīt, no 12. līdz 14. jāsamazina patēriņš par X MW, vai nu tas notiek labprātīgi, vai automātika (AAF - atslodze pēc frekcences) sāks saavu darbu - pa kārtām atslēgs patērētājus, līdz frekvence atgriezīsies normas robežās. 

[Racer]

@Dundurs, neesmu tai jomā spēcīgs - kur ir problēma ar tīkla frekvences sinhronizēšanu? Precīzāk - kādi ir tehniskie noscījumi/vajadzības un riski? Varbūt vari uz pirkstiem pastāstīt. 

[Grossmeister]

Ja patēriņš pāsniegs ģenerāciju , frekvence aizpeld , spriegums krītas .

[Dundurs]

Pirms 44 minūtēm , Racer teica:

@Dundurs, neesmu tai jomā spēcīgs - kur ir problēma ar tīkla frekvences sinhronizēšanu? Precīzāk - kādi ir tehniskie noscījumi/vajadzības un riski? Varbūt vari uz pirkstiem pastāstīt. 

 

Frekvenci tīkā uztur tikai un vienīgi ģenerācija - pie tam tikai klasiskā izpildījumā kā sinhornās māšīnas (no tīkla stabilitātes viedokļa) Problēmas ir vairākas:

1. ģenerācijas deficīts baltijā. Mēs spējam paši sevi nodrošināt tikai palu laikā (ekonomiski pamatoti) Protams, ja visās stacijās mauc uz pilnu klapi, tad tik traki neizskatās, bet tehniski un ekonomiski tās visas stacijas uz 100% reizē nekad neražos elektrību.  

2. Saites ar skandināviju ir tikai līdzstrāvas izpildījumā, kas nodrošina tikai aktīvās jaudas plūsmu, bet sistēmas stabilitātes uzturēšanai ir nepieciešama arī reaktīvā jaudas ģenerācija. (tādēļ visās baltijas valstīs tagad uzstāda sinhronos kompensatorus - faktiski sihronais ģenerators, kas pārierosinātā režīmā darbojas, tam papildus pievienots lielas masas spararats, lai iegūtu kādu inerci. 

3.Vienīgais maiņstrāvas savienojums ar Poliju arī nav bezizmēra pēc jaudas kapacitātes. 

4.Baltijai atdaloties no Krievijas, Baltijas sistēmas inerce ļoti samazinās, jau atkal minētie DC starpsavienojumi un ģenerācija, kuras pamatā ir invertori - saule parki/paneļi. Tie nedod sistēmai inerci. 

 

Sistēmas inerce ir spēja pašai sevi uzturēt, bremzēt tīklā esošus pārejas procesus dažādu tehnoloģisku traucējumu (ģenerācijas/līniju atslēgšanās, utt) dēļ. Zema inerce nozīmē, ka tīkls ir daudz vājāks ar lielāku risku attīstīties bīstamiem tīkla režīmiem, kas galu galā var izsaukt sistēmas daļēju vai pilnīgu sabrukumu - aka blackout.

 

PS. Es nevienu nevēlos biedēt. Es tikai izskaidroju tehnisko pusi, kas sagaida pēc atvienošanās no Krievijas sistēmas. Skaidrs, ka nekāds blackouts uzreiz nebūs. Ne velti eiropa dod kaudzēm naudu Baltijas valstu pārvades sistēmas operatoriem, lai tie varētu tehniski sagatavoties.  Vienkārši pēc pēdējā gada trača ar tarifiem, utt, rodas sajūta, ka cilvēkiem liekas, ka viss taču ir vienkārši. Daugavā ir HES un tad pa drāti man mājā atnāk uz rozeti/slēdzi elektrība. Par ko gan tur jāmaksā.

Labots Janvāris 14 - Dundurs

[M_J]

Par 2. punktu negribētu gluži piekrist. Kādi ir teorētiski nepārvarami šķēršļi, kuru dēļ jaudīgs invertors, kas ir šī līdzstrāvas starpsavienojuma galā un pārveido DC uz AC lai nevarētu ģenerēt arī reaktīvo jaudu? Mehānisks sihronais kompensators ir vienkāršs un saprotams, bet ne vienīgais risinājums. Kur ir problēma izveidot šāda sinhronā kompensatora matemātisko modeli, un uz šī modeļa bāzes izstrādāt jaudīgu invertoru, kas uzvestos tieši tāpat kā šāds sinhronais kompensators, tikai enerģija būtu uzkrāta nevis rotējošajā masā, bet tiktu ņemta/atdota no līdzstrāvas starpsavienojuma?

Labots Janvāris 14 - M_J

[binary]

Vai matemātiski vai kā citādi ir aprēķināts/pierādīts, ka mūs neizbēgami sagaida tās problēmas? Vai arī pagaidām ir tikai novērtēts, ka teorētiski mums pastāv tie riski (riskus un potenciālos risinājumus tak ir jāizvērtē pirms šādām pārmaiņām), bet nav 100% zināms, ka praksē tiešām "viss būs slikti"? Ja otrais variants, tad vai ir arī kaut kāds plāns, kā nākotnē (nākamo 5-10 gadu laikā) to risināt, ja tomēr tās problēmas būs reālas?

[Daiļais]

pirms 9 stundām , Dundurs teica:

cilvēkiem liekas, ka viss taču ir vienkārši

Visiem tagad jākļūts par eneģētiķiem?

[oxygen]

pirms 8 stundām , M_J teica:

Par 2. punktu negribētu gluži piekris

Laikam jau nekas labāks/vienkāršāks nav ja uz sekundi kāda riktīga pārslodze. Nu tipa apgāzās augstsprieguma līnijas stabs un ir īsais. Kamēr nostrādā  atslēgšanas automātika, tikmēr tas sinhronais spararats noteikti izvilks pamatīgu pārslodzi.  Tehnikā ir princips jo vienkāršāks jo drošāks. Ar visādiem invertoriem var tajā X-stundā kas ne tā. Vismaz tā es to saprotu. 

 Visādiem ilgākiem pīķiem Latvija domāju ka ir priekšrocība ka bez HESiem ir arī TEC kuri darbojās no gāzes turbīnām. Tomēr var ''iekurbulēt'' salīdzinoši ātrāk kā Igaunijas degslānekļa katlus. 

[Dundurs]

Pirms 14 minūtēm , oxygen teica:

Laikam jau nekas labāks/vienkāršāks nav ja uz sekundi kāda riktīga pārslodze. Nu tipa apgāzās augstsprieguma līnijas stabs un ir īsais. Kamēr nostrādā  atslēgšanas automātika, tikmēr tas sinhronais spararats noteikti izvilks pamatīgu pārslodzi.  Tehnikā ir princips jo vienkāršāks jo drošāks. Ar visādiem invertoriem var tajā X-stundā kas ne tā. Vismaz tā es to saprotu. 

 Visādiem ilgākiem pīķiem Latvija domāju ka ir priekšrocība ka bez HESiem ir arī TEC kuri darbojās no gāzes turbīnām. Tomēr var ''iekurbulēt'' salīdzinoši ātrāk kā Igaunijas degslānekļa katlus. 

 

Tieši tā, kā tu saki arī ir. Jā, invertors var pieregulēt aktīvās un rekatīvās jaudas komponenti, taču problēma ir 4.punktā pieminētā inerce. Invertoriem tādas nepiemīt, to pārslodzes spēja faktiski atbilst nominālajai jaudai.  Un pie īsslēguma izraisītas pārslodzes, tie nespēj pēkšņi izdot vairāk jaudas, kā piemēram sinhronie ģeneratori.

Labots Janvāris 15 - Dundurs

[Dundurs]

pirms 2 stundām , binary teica:

Vai matemātiski vai kā citādi ir aprēķināts/pierādīts, ka mūs neizbēgami sagaida tās problēmas? Vai arī pagaidām ir tikai novērtēts, ka teorētiski mums pastāv tie riski (riskus un potenciālos risinājumus tak ir jāizvērtē pirms šādām pārmaiņām), bet nav 100% zināms, ka praksē tiešām "viss būs slikti"? Ja otrais variants, tad vai ir arī kaut kāds plāns, kā nākotnē (nākamo 5-10 gadu laikā) to risināt, ja tomēr tās problēmas būs reālas?

 

Oi, tie aprēķini un matemātiskie modeļi ir daudzkārt veikti. Gan atsevišķi Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, gan Baltijā kopā.  Ir ir plāns, tas jau tagad tiek pildīts. Tiek uzstādīti sinhronie kompensatori, vēl plānā ir likt lieljaudas akumulatoru baterijas.  Kurzemes loks ir pabeigts, 3.starpsavienojums ar Igauniju arī.  Tagad vēl  palikusi pēdējā 330kV līnijas atjaunošana uz Igauniju. Gan jau Igauņi un Lietuvieši savā pusē arī aktīvi darbojas. Lietuvā cik saprotu laikam pabeigts, vai tūdaļ būs pabeigts maiņstrāvas savienojums ar Poliju. 

[oxygen]

Ja maiņstrāvas savienojums ar Poliju, tad to jau var izmantot tik kad atslēdzas no krievijas , lai saskanētu frekvence ar Poliju?

[Dundurs]

Pirms 11 minūtēm , oxygen teica:

Ja maiņstrāvas savienojums ar Poliju, tad to jau var izmantot tik kad atslēdzas no krievijas , lai saskanētu frekvence ar Poliju?

Jā, tieši tā. Lai gan pieņemu, ka iespējams kaut kāds Lietuvas apgabals vai kāds patērētājs ir/būs pieslēgts caur Poliju, tīri lai varētu pārbaudīt līniju un tās automātikas ar slodzes strāvu. Lai nav pārsteigumu momenti tad, kad vajadzēs pa "īstam" slēgt.

Labots Janvāris 15 - Dundurs

[oxygen]

Jā, tas pārslēgšanās brīdis izklausās ''jautrs''. Izklausās ka visā Baltijā vispirms izslēgs visu un tad ar jauno sinhronizāciju ? Vai arī ''griezīs sunim asti pa gabaliem'' .Tipa sākot no Lietuvas kaut kam atslēdz un pieslēdz ar jauno . Jācer ka nebūs pārsteigumu kā gadās dažreiz ar jauno. Interesanti ko darīs Kalinigrada? Arī paries uz Eiropu? Vai dzīvos autonomi? Neba speciāla līnija pāri visai Lietuvai.

[Dundurs]

Pirms 26 minūtēm , oxygen teica:

Jā, tas pārslēgšanās brīdis izklausās ''jautrs''. Izklausās ka visā Baltijā vispirms izslēgs visu un tad ar jauno sinhronizāciju ? Vai arī ''griezīs sunim asti pa gabaliem'' .Tipa sākot no Lietuvas kaut kam atslēdz un pieslēdz ar jauno . Jācer ka nebūs pārsteigumu kā gadās dažreiz ar jauno. Interesanti ko darīs Kalinigrada? Arī paries uz Eiropu? Vai dzīvos autonomi? Neba speciāla līnija pāri visai Lietuvai.

Tās gan ir tikai manas domas, to plānu es nezinu, bet domāju, ka dienā, kad notiks sinhronizācija visas Baltijas valstu spēkstacijas būs strādās pastirpinātā režīmā. Droši vien arī skandināvi palielinās ģenerējamās jaudas. Tad pa vienai 330kV līnijai slēgsies vaļā no Krievijas, līdz paliksim tā saucamajā salas režīmā. Paši centīsimies Baltijas sistēmā uzturēt frekvenci. Visticamāk frekvenci Baltijā nedaudz samazinās, pret kontinentālo eiropu un gaidīs, kas sprieguma vektori tīklā tuvosies spriegumam Polijas pusē. Pēc tam visticamāk pacels frekvenci maksimāli tuvu frekvencei, kas Polijā un gala rezultātā slēgs iekšā Polijas-Lietuvas līniju, kas savienos Baltijas energosistēmu ar kontinentālo eiropu.  Ar to Kaļingradu ir interesanti, neesmu baigi interesējies, bet, ja nemaldos tur patiešām vilks drāti pāri visai Lietuvai. 

[raiviic]

Pirms 22 minūtēm , Dundurs teica:

tur patiešām vilks drāti pāri visai Lietuvai. 

Nu ja sarunā ar poļiem ( vienalga sanāk caur ES un NATO valstīm), tad jau nav nemaz tik daudz, Suvalku koridors + vēl kādi 50km no robežām. Caur Lietuvu gan gabals lielāks.

Labots Janvāris 15 - raiviic

[M_J]

Interesē tīri no tehniskā viedokļa, kāds, saslēdzot šādas lielas sistēmas ir pieļaujamais logs, par cik drīkst atšķirties spriegumi, šādām saslēdzamajām sistēmām, saslēgšanās brīdī? Un kāda ir pieļaujamā fāzu nobīde? Kāda ir prakse? No savas prakses ar mazajām stacijām - spriegumu pieregulēt nav problēmas, grūtāk ir noķert momentu, kad fāzu nobīde ir tuvu nullei, it sevišķi, ja motors tādā biogāzes stacijā jau ir stipri palietots. Pie nosacījumiem, kad ģeneratora slēdzis tiek saslēgts, kad fāzu nobīde +/- 3 grādi noturas vismaz 0.3 s, saslēgšanās moments ir praktiski nemanāms. Esmu bijis stacijās un redzējis iestādījumos +/- 10 grādus, pats tik lielu logu neatļaujos likt.

[Dundurs]

Nemācēšu tev īsti pateikt. Man nav pieejami dati par Latvenergo ģeneratoru sinhronizācijas parametriem. Katrā ziņā droši vien tas ir atkarīgs no paša ģeneratora, tā jaudas.  Lielāki,jaudīgāki un masīvāki ģeneratori var slēgties arī pie lielākiem nobīdes leņķiem, jo viņi droši vien izturēs gan mehāniski, gan elektriski šādu slēgšanos.  

Labots Janvāris 22 - Dundurs

[ju]

15.01.2024. , 13:27, Dundurs teica:

Ar to Kaļingradu ir interesanti, neesmu baigi interesējies, bet, ja nemaldos tur patiešām vilks drāti pāri visai Lietuvai. 

Es neesmu dzirdējis, un nez vai viņiem kāds ļaus jaunu līniju dzīt pāri. It sevišķi tagad, ne zemju īpašnieki ļaus, ne Seims pieņems kādu ārkārtas likumu.

Šķiet plānoja tur dzīt arī kādu peldošo AES uz turieni.

 

Gan jau no 2025. abi TECi dabūs strādāt gandrīz nepārtraukti. Nu uz kādu 80% slodzi. Bet, varbūt, nav tik traki.

[oxygen]

Kaļiņingradas apgabalā pat gribēja būvēt AES. Nu viens izdomāja kā pazīmēties/''apgūt naudu'' , kaut tam nebija nekāda pamata . Pat sāka būvēt  ...Var palasīt šeit.  Tik krieviski.  Pie reizes iztirzātas AES problēmas- kaut kur ir jānodrošina  nepārtraukti , vienmērīgi visas enerģijas izlietošana. Nu nevar palaist/apstādināt uz pīķa stundām. Tā ka ja tādu būvētu Baltijas valstīs, tad laikam jauda jābūt mazākai kā ir minimuma patēriņš. 

 Pie reizes pieminēts kā bijusī Lietuvas AES uzkrāja enerģijas pārpalikumus. Nu rupji naktīs/brivdienās pumpē ūdeni  ''dīķi'' bet maksimuma stundās no ''dīķa '' caur hidroģeeratoriem ražo strāvu pāarlaižot ūdeni uz otru dīķi , kas zemāk par pirmo. Nu no tā izriet ka ja būvēs jaunu AES, tad laikam īsti nederēs Zemgales līdzenumi . ja grib izmantot to enerģijas uzkrāšanas ''hidro akumulatoru''