Jump to content

Jūsu pieredze ar Baltcom


Ex-eddy
 Share

Recommended Posts

Interneta kabeļus rok, pie klienta uz mājām nāk iestādīt, reklamē un pārdod to internetu augsti kvalificēti IT speciālisti?

Lai būtu 

Pirms 1 minūtes , Aigars teica:

Nezin kāpēc tas ražīgums strauji pieaug, kad strādājošie sāk strādāt ārzemēs. Man savukārt ir aizdomas, ka visa problēma ir tieši zemajā vadības līmenī.

Gan vadībā, gan cilvēku bailēs pazaudēt darbu svešumā. Kā tiek iekšā kompānijā par "pamata darbinieku" tā arī ārzemēs sāk laist luni.

 

 

Link to comment
Share on other sites

Pirms 6 minūtēm , Aigars teica:

ražīgums strauji pieaug, kad strādājošie sāk strādāt ārzemēs

tieši tā.

Pirms 6 minūtēm , Zin... teica:

Kā tiek iekšā kompānijā par "pamata darbinieku" tā arī ārzemēs sāk laist luni.

Nevajag vispārināt. Vismaz man zināmie (UK) strādā čakli, kā skudras. Un attiecīgi arī saņem.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 11 minūtēm , Zin... teica:

Interneta kabeļus rok, pie klienta uz mājām nāk iestādīt, reklamē un pārdod to internetu augsti kvalificēti IT speciālisti?

Montieriem/inžinieriem jau tās algas tāpat nav 'retumu līmenī', varbūt 50%. Jeb 'vidējais' saņem tik, cik rietumos pa taisno no tehnikuma atnākušais. Augsti kvalificētiem, tā starpība vēl lielāka.

Tak var jau paskatīties, te pa specialitātēm sadalīts. Katru profesiju nepārbaudiju, programmētājam vidējā 17.33 stundā, jeb kādi 35k gadā, cv.lv dod līdzīgu bildi. Tas tagad apmēram studenta līmenis 'rietumos'.

Te jau algas redz

https://www.vid.gov.lv/lv/informacija-par-darba-vietam-2023gada-atbilstosi-profesiju-klasifikatoram

 

Pirms 11 minūtēm , Aigars teica:

Nezin kāpēc tas ražīgums strauji pieaug, kad strādājošie sāk strādāt ārzemēs.

Tu jau laikam pārproti 'produktivitātes' definīciju. Produktivitāte tiek rēķināta sadalot kopējo radīto vērtību padalot ar darba stundām. Ja rietumu montieris savelk pa dienu 100m optikas un tā nopelna 800 eiro no klientiem, tad produktivitāte ir 100 stundā. Ja internets ir 5x lētāks, tad arī produktivitāte 5x zemāka.

Jeb, tur nemēra cik fiziski saražots, bet cik ar to nopelna.

 

Jeb programmētāja piemēra es uzrakstu kādu firmwāri kautkādam verķim pa nedēļu un saņemu 10000.

Ja es to izdaru pa 5000, tad mana produktivitāte ir 2x mazāka.

Nav tam sakara vai es tur luni laidu, vai strādāju uz max kapacitāti.

 

 

Labots - AndrisBB
Link to comment
Share on other sites

Pirms 14 minūtēm , HIGH-Zen teica:

Nevajag vispārināt. Vismaz man zināmie (UK) strādā čakli, kā skudras.

Vispārināt nozīmē arī teikt, ka ārzemēs visi nu produktīvi un Latvijā nē. Pietiekami man to "produktīvo" ir bijuši, kas visos darbos pa 5 lāgiem bijuši. Kā teikt, muļķis arī baznīcā dabūs pērienu.

Link to comment
Share on other sites

Vispārināt šeit bija domāts tā, ka nevar pēc dažiem "laimes meklētājiem" spriest par visiem strādājošiem. Ir protams tādi, kas negrib strādāt un ir arī tādi, kas čakli strādā.

 

Galvenā doma bija tāda, ka par to pašu darbu Latvijā saņem krietni mazāk, nekā, piemēram, UK, un ar produktivitāti tur nav nekāda sakara.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 4 minūtēm , HIGH-Zen teica:

un ar produktivitāti tur nav nekāda sakara.

Nu tā jau ir tieši tā 'produktivitāte' par ko visi runā, ka tā ir zema. Aizbrauc uz UK un ar tādu pašu strādāšanu, rada produktu 2x lielākā vērtībā, jeb izcep pīrādziņu un pārdod dārgāk. Attiecīgi var maksāt vairāk.

Bet nu UK jau tāpati problēma un dziesma, ka 'produktivitāte' zema, salīdzinot Franciju. Tur viņi pamanās strādāt vēl mazāk un radīt vairāk, aka, produktivitāte augstāka.

 

Labots - AndrisBB
Link to comment
Share on other sites

1 stundu atpakaļ, Aigars teica:

Man ir pieredze divās darbavietās, kad tiek atlaisti tieši kvalificētākie darbinieki.

Šefam nepatīk, ja strādājošie ir gudrāki par viņu pašu vai brauc ar glaunāku auto

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Kvalificētāko darbinieku problēma dažkārt ir nespēja saprast robežu starp to, par ko klients ir samaksājis, un starp to, ko viņš kā kvalificēts speciālists spēj izdarīt. Ne vienmēr klients ir gatavs maksāt par pilnāko servisu. Un tas nozīmē, ka brīdī, kad klienta nauda beidzas, mēs ejam pie nākamā klienta. Nevis turpinām pulēt projektu.

Link to comment
Share on other sites

pirms 1 stundas , Zin... teica:

Vidējā alga Latvijā pēdējos 4-5 gados Latvijā augusi par gandrīz 50%.

meli

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Pirms 15 minūtēm , Müller teica:

meli

Nav jau jāspriež pēc sevis.

Iet runa par kopējo statistiku.

Tālu nav.

 

 

 

IMG_9974.png

IMG_9976.jpeg

Labots - Stasss
Link to comment
Share on other sites

Stasik, tā tabuliņa varbūt der Rīgā, bet Latvija nebeidzas pie Rīgas robežas, lai kā tev tas nepatiktu.

ārpus tās ne tuvu nav tādas `vidējās` algas, ka te cenšas panorāmā iestāstīt.

 

P.s. Tagad gaidu kārtēojo stasika cepienu. Jo tas nesakrīt ar viņa iedomāto šauro pasaulīti :)

  • Patīk 3
Link to comment
Share on other sites

Nē, tur nav pamata nekādam cepienam.

Tie cipari ir mediāna, nevis tas kas katram kabatā.

Pieļauju, ka Rīgā šie cipari ir vēl nikni lielāki.

Labots - Stasss
Link to comment
Share on other sites

Pirms 33 minūtēm , Stasss teica:

Iet runa par kopējo statistiku.

 

Tālu no patiesības nav. Ja salīdzina 2020. gada janvāri ar 2023.gada oktobri, tad ir 43% pieaugums vidēji. Nu tas pa 4 gadi.

Diezgan labs interaktīvais grafiks, var atlasīt pa profesijām.

https://www.vid.gov.lv/lv/profesiju-atalgojums

 

Bet tanī pašā laikā ja atlasa inflāciju pa tos pašu periodu, tad tur 31.1%.

https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2020M01-2023M10/0/100

 

Tāka reāli pa 4 gadi 12% pieaugums.

 

 

 

 

Programmētājiem/IT-šņikiem gan dzīve grūtāka, tikai 10% pieaugums pa 4 gadi. Tāka ar inflāciju, pat 20% mīnusā 😂

Tā pat nav stagnācija, bet regresija.

Labots - AndrisBB
  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Mielestapa

Šodienas apstākļos notiek sacīkstes starp algu pieaugumu un inflāciju, tomēr tas var izmainīties pēc 2024. gada jūnija, kad notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Bijušais Latvijas premjers Valdis Dombrovskis var zaudēt savu amatu Eiropas Komisijā, un atgriezties Latvijā, lai kļūtu par premjeru atkal un atsāktu "jostu savilkšanas" ekonomisko kursu. Kā teica Krievijas Finanšu ministrs Siluanovs, kas bieži apgrozās Briseles gaiteņos- Krievijā nevar būt inflācija, jo neviens neko nepērk. Ja Valdis atsāks kursu - katru gadu pazemināsim algu un pensiju par 10%-, arī Latvijā inflācija ātri vien mitēsies.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

pirms 1 stundas , Müller teica:

meli

Tas no sērijas interneta komentāros

 

"Es par 300€ nestrādāšu"

"Es par 400€ nestrādāšu"

"Es par 700€ nestrādāšu"

"Es par 1000€ nestrādāšu"

 

Un tā gadu no gada. Pie reizes - atlajst sajemu

Link to comment
Share on other sites

Ja grib redzēt Rīgas algas, tad varat apskatīt šite. Nu tāpēc arī es saprotu kāpēc Balticoms pielika rēķiniem 2eur. Jā , tālākos laukos nav Rīgas algas, bet... Rīgā  pat par tādām algām kā sludinājumos, ir vēl jāatrod darbinieks . Kas dzīvo tālos laukos, tam atliek tik vaidēt vai pārcelties uz labāku vietu. Lai gan arī laukos ir pieprasīti/ pelna labi kas mak strādāt ar modernu tehniku. Nu lielsaimniekiem arī ir vajadzīgs normāls darbaspēks. Nu, jā , ja nav nekādas specialitātes un ''nepabeigta pamatizglītība'' tad arī Rīga būs grūtības.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Nezinu par fāzēm, bet šoreiz Raimis sakarīgu info ierakstīja. ;)

Link to comment
Share on other sites

Principā jā, bet jāņem vērā, ka neviens nerēķina mediāno algu. Īpaši Jaunā gada svinību laikā.

Var bootā rakstīt cik uziet garus skaidrojošos palagus, tas neko nemaina un nemainīs.

Tikai tik daudz, ka boot iemītnieki tagad zinās kas ir mediānā alga.

 

Ieliktais links ar vidējām algām:

https://www.algas.lv/salaryinfo

tur ir vidējā alga sadalīta pa amatiem un uz vienu amatu tur nav direktors vai apkopēja, tur ir konkrēts amats, piemēram C programmētājs. Un vispār tur informācija ir ielikta - no un līdz

image.thumb.png.a4eba7416eceff5b72ee586f76c06352.png

Tā ka pupu mizas ir tā mediānā alga.

 

 

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Tas attiecas uz mediju radītā produkta kvalitāti un iespējām manipulēt ar skaitļiem.

 

Vienreiz labi izskaidrots princips varēja kļūt par standartu turpmākās medijudarbībās ap konkrēto tēmu, bet kaut kā neieviesās vis.

Link to comment
Share on other sites

Laimīgu Jaunogadu.

 

pirms 3 stundām , Raimonds1 teica:

Īsais skaidrojums - ja uzņēmumā ir 10 darbinieki ar algām 3000, 1800, 900, 900, 800, 700, 700, 700, 500, tad vidējā alga ir - 10000/10 = 1000
ja atmetam augstāko un zemāko algu, proti 3000 un 500, tad sanāk 6500/8 = 812

Bet @Raimonds1 tu domā ka statistikas pārvaldē pilnīgi ambāļi strādā un nezin par 'ekstremālām vērtībām'?

Arī rēķinot to aritmētisko vidējo, izmanto tikai 50% vidējās vērtības (to tumšāko diapazonu), jeb iegūst tevis pieminēto mediānu, tiek pieietota metode:

 

 

 

Screenshot 2023-12-31 at 22.10.13.png

 

Skaties te https://www.vid.gov.lv/lv/profesiju-atalgojums

Labots - AndrisBB
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Laimīgu Jauno Gadu!

 

Stāsts nav par pārvaldi, bet gan tautai pieejamo pamatinformācijas kvalitāti!

Link to comment
Share on other sites

Tautai ir pieejama un žurnālisti atreferē jau izrēķinātas vērtības, jau ar atmestām visām ekstremālajām vērtībām un 1.-3. kvartili.

Nejau žurnālisti ņem 'jēlos' datus un paši rēķina 'vidējās' aritmētiskās.

 

Tāka šoreiz tur runā pilnīgākās muļķības.

 

Pēc tevis dotajiem skaitļiem, VID/StatistikasPārvalde izrēķinās 'vidējo aritmētisko' un žurnālisti reportēs:

 

Tev to skaitļu tur maz, tapēc dubultojam:

 

3000, 3000, 1800, 1800, 900, 900, 900, 900, 800, 800, 700, 700, 700, 700, 700, 700, 500, 500
                         |                      |                     |                     
                         Q1                 Mediāna                  Q3                     


IQR = 900 - 700 = 300
1.5(IQR) = 1.5(300) = 450


Ekstremālās zemās vērtības = Q3 - 450 = 450
Ekstremālās lielās vērtības = Q1 + 450 = 1350

Atlikušās/izmantojamās vērtības (atņemot ekstrēmās):
900, 900, 900, 900, 800, 800, 700, 700, 700, 700, 700, 700, 500, 500

Vidējais aritmētiskais = Sum(900, 900, 900, 900, 800, 800, 700, 700, 700, 700, 700, 700, 500, 500)/14 = 742
Vidējais aritmētiskais = 742

 

 

Sāc ar vidusskolas teoriju:

https://www.khanacademy.org/math/statistics-probability/summarizing-quantitative-data/box-whisker-plots/a/identifying-outliers-iqr-rule

 

 

Vai ja tev labāk patīk video:

https://online.stat.psu.edu/stat200/lesson/3/3.2

Labots - AndrisBB
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Klusu

Vidējs: tāds (lielums), ko iegūst, dalot divu vai vairāku lielumu summu ar to skaitu.

Ja kaut kas cits tiek nosaukts par vidējo, tad tā ir nekvalitatīva informācija.

Mediāna (Raimondam sveša) ir (parastajam cilvēkam) labāks rādītājs, kas pats tiek galā ar ekstremālām vērtībām, nav īpašas vajadzības tās atmest.

"Interkvartila" metode šķiet nevietā un aprakstīta murgaini (AI ?), labi vismaz, ka ir piemērs.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Mielestapa

Visiem priecīgu Jauno Gadu! Mediānā alga ir būtiska, bet vēl būtiskāks ir faktiskais apstāklis, ko taurē mēdiji - ka sievietes saņem vidēji par 17% mazāku algu kā vīrieši. Manā dāmu kolektīvā kolēģes to izlasīja un pauda vētrainu sašutumu par klajo netaisnību, greizi lūrot uz mani. Tad vērsos pie kolēģēm ar faktu, ka ir ratificēta Stambulas konvencija, un sievietēm, lai saņemtu par 17% lielāku algu, nepieciešams tikai nomainīt dzimumu uz vīriešu dzimumu.

  • Haha 1
Link to comment
Share on other sites

HIGH-Zen

 

Un ja jau grib vienlīdzību gudrībā, tad lai šahā arī nedala uz vīriešu un sieviešu grupām.

Tā nu tas ir, ja grib vienlīdzību algās, tad lai arī strādā kā vīrieši.

Link to comment
Share on other sites

AndrisBB
(labots)
pirms 10 stundām , Raimonds1 teica:

Termins "vidējā alga" pieļauj plašāku datu interpretāciju.

Ko tu tur atkal ar kautkādu dezinformāciju un numeroloģiju nodarbojies.

StatistikasPārvales/VID lapā ir skaidri un gaiši aprakstīta metadaloģija un kā rēķina vidējo, izmantojot iepriekš minēto metodi (Interkvartila diapazona normas), lai atsijātu ekstrēmās vētrības. Acīmredzot tādu gudrinieku, kas domā ka vidējo rēķina saskaitot visas algas un padalot ar skaitu netrūkst, tapēc speciāli jāieliek dokuments ar aprakstu 😂. Nekādi tur - viens pelna miljonu un tapēc vidējais liels tur nedarbojas, tie tiek atsijāti pirms vispār rēķina kautko.

Ko tur vēl interpretēt savādāk?

Tāpat arī pieejami dati par reģioniem, pat pagastiem ja gribā, gan vidējā, gan mediāna utt.

 

  2011 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022
Bruto                  
Mēneša vidējā darba samaksa                  
LV Latvija 589 747 789 850 927 991 1 039 1 158 1 286
LV006 Rīgas statistiskais reģions 670 852 897 964 1 045 1 116 1 167 1 303 1 447
LV007 Pierīgas statistiskais reģions 644 828 876 950 1 030 1 107 1 164 1 299 1 440
LV008 Vidzemes statistiskais reģions 489 630 667 721 795 853 894 996 1 102
LV003 Kurzemes statistiskais reģions 525 650 683 735 806 858 900 997 1 111
LV009 Zemgales statistiskais reģions 537 678 718 769 848 898 945 1 046 1 155
LV005 Latgales statistiskais reģions 468 572 602 641 706 751 786 883 972
Mēneša darba samaksas mediāna                  
LV Latvija 409 552 601 645 706 751 782 877 996
LV006 Rīgas statistiskais reģions 452 625 676 725 774 834 862 979 1 112
LV007 Pierīgas statistiskais reģions 429 597 652 701 754 814 856 964 1 090
LV008 Vidzemes statistiskais reģions 374 504 544 586 650 701 735 807 917
LV003 Kurzemes statistiskais reģions 385 500 539 582 640 689 722 796 904
LV009 Zemgales statistiskais reģions 394 532 579 617 679 728 763 844 954
LV005 Latgales statistiskais reģions 360 453 484 510 569 602 633 696 780

 

Bet nu nekas nav labāks, lai vizuāli redzētu, kā sadalīt pa sektoriem un uztaisīt grafiku.

 

 

 

Screenshot 2024-01-01 at 10.09.41.png

Labots - AndrisBB
Link to comment
Share on other sites

AndrisBB
pirms 3 stundām , Klusu teica:

"Interkvartila" metode šķiet nevietā un aprakstīta murgaini (AI ?), labi vismaz, ka ir piemērs.

Kapēc tā ir nevietā, to tak arī izmanto rēķinot 'vidējo' tapēc arī ieliku.

  • Atbalstu 1
Link to comment
Share on other sites

Raimonds1
(labots)

Žurnālisti var paņemt tā sauktos "datus" no jebkurienes, neminēt avotu un uzrakstīt vai safilmēt veselu sižetu atkarībā no tā brīža vajadzības.

 

Informācija, ka tā saukto "vidējo algu" vispār var rēķināt citādi un tā visa vienkāršots skaidrojums bija iespēja vismaz šo tēmu vidējam patērētājam noskaidrot. Viņam nav jāzina visādi statistikas termini un matemātikas likumi, bet gan jāsaprot, ka, atkarībā no tā, kas un kā rēķina, "vidējā" alga var būt kā tajā piemērā, gan tūkstotis eiro, gan astoņi simti, kas ir divdesmit procentu starpība. No tā arī labāka saprašana par sev būtisku informāciju.

 

Medijos pietiek visādu mākslīgi saveidotu informatīvo stāstu, viens no tiem sakarā ar kredītu problēmām ir problēmkredītu skaits, kopējās summas un kas tie tādi maksātāji, kas esot arī ekonomiski aktīvie augstas pievienotas vērtības ražotāji, kuri jāpatur Latvijā, tiem palīdzot ar atbalstu. Cik tur ierēdņu, nomenklatūras un Vienotības vēlētāju ar tiem 200k kredītiem, informācijas nav.

.

Labots - Raimonds1
Link to comment
Share on other sites

Racer
pirms 12 stundām , AndrisBB teica:

domā ka statistikas pārvaldē pilnīgi ambāļi strādā

Nē, bet metodikas piedzen pēc vajadzības. Pirms dažiem gadiem bija par šo skandāls. Neatceros vairs par IKP, vidējo algu vai tml. 

Ne velti ir teiciens - ir meli, ir lieli meli un ir Statistika. ;)

Link to comment
Share on other sites

AndrisBB

A kāda statistikas pārvaldei jēga no tās 'piedzīšanas'?

Pat ja tā būtu, tad agrāk vai vēlāk tak tāpat ar to būs problēmas. Ja vienu gadu pierakstīsi feikus 10%, tad nākamajā jau vajadzēs 20.

Link to comment
Share on other sites

Klusu

No stat.gov.lv:

Mēneša vidējo bruto darba samaksu nosaka, dalot bruto jeb aprēķināto darba samaksas fondu ar vidējo darbinieku skaitu normāla darba laika vienībās.

Link to comment
Share on other sites

AndrisBB
Pirms 4 minūtēm , Klusu teica:

No stat.gov.lv:

Mēneša vidējo bruto darba samaksu nosaka, dalot bruto jeb aprēķināto darba samaksas fondu ar vidējo darbinieku skaitu normāla darba laika vienībās.

Kur tas ir rakstīts?

Link to comment
Share on other sites

AndrisBB
(labots)

Bet arī dati tiek apkopoti no 5400 algām (nevis no visiem), kas tiek savāktas izlases kārtībā.

 

(no tava linka)

DATU VĀKŠANA

2023. gadā katru ceturksni tiek apsekoti 5,4 tūkst. respondentu.

Budžeta iestādes, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk un visas privātā sektora komercsabiedrības ar darbinieku skaitu 100 un vairāk tiek apsekotas pilnībā. Pārējās statistiskās vienības apseko izlases veidā, lietojot vienkāršo gadījuma izlasi, kuru veic iepriekš izveidotās stratās pēc saimnieciskās darbības veida un uzņēmuma lieluma (pēc darbinieku skaita). Izlasē, neatkarīgi no visiem citiem nosacījumiem, tika iekļauti vispārējās valdības sektora uzņēmumi (institucionālā sektora klasifikācijas kods sākas ar S13).

Izlases veidošanas brīdī populācijas ietvarā tika iekļautas visas statistiskās vienības, kas atbilst mērķa populācijas aprakstam. Populācijas ietvars tika veidots izmantojot Statistiskā uzņēmumu un organizāciju reģistra informāciju. Populācijas ietvars izlases veidošanas brīdī sastāvēja no 105 011 vienībām, kur 1.mērķa populācijas daļā, apseko ar pilno apsekojumu, ir 1 609 vienības, 2.mērķa populācijas daļā, apseko izlases veidā, 9 141 vienības un 3.mērķa populācijas daļā, tiešā veidā neapseko, 94 261 vienības. Realizētais izlases apjoms ir 5 293 vienības (49,2% no ietvara 10 750 vienībām).

Labots - AndrisBB
Link to comment
Share on other sites

ggg97

Bez Jurīša visa šī Jūsu diskusija ir graša vērta.

 

Veselīgu un veiksmīgu jauno!

  • Atbalstu 1
  • Haha 3
Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...