rnxx Februāris 13, 2019 Share Februāris 13, 2019 12.2.2019. , 10:08, DjUbuntu teica: Par tēmu - cilvēku profilēšana izmantojot perfokartes bija atrisināta problēma jau nacistiskās vācijas laikā Teorētiski jā bet nolasīšanas iekārtu darba ātrums? Normāli skaitļotāji, cik saprotu, sākās Blečlijas parkā, dešifrēšana, Tjūrings, poļu speci. Protams, mehāniskie kalkulatori ballistikai bija jau 30o sākumā. Tas, tāpat kā Enigma, par skaitļotāju īsti nenosauktu? Pirms 20 minūtēm , andza teica: Prof Andžāns vienmēr stāstīja par krievu akadēmiķi, kurš bez nekādas izglītības pamanījās izstrādāt algoritmu ar kura palīdzību liela cilvēku grupa strādājo atsevišķi atrisināja ātombumbas izstrādei nepieciešamos vienādojumus. Gun type atombumba jau tehniski un algoritmiski elementāra, amerikāņiem lielākā problēma bija saražot pietiekami U235 priekš bumbas. Implozijas dizaina, kur Pu lode un apkārt eksplozīvas lēcas - nopietns pasākums, to štelli es neizprotu, kā to var aprēķināt. Lēcu vienlaicīga detonācija, nepieciešamais spēks, tā Pu lode arī vairākelementu, kurus saspiež kopā lēcu eksplozija. Viskrutākais man likās Tellera - Ulama dizains, laikam 50o gadu sākumā. Tajos laikos jaudīgu datoru taču nebija. Kā to aprēķināt ar tālaika metodēm? Link to comment Share on other sites More sharing options...
oxygen Februāris 13, 2019 Share Februāris 13, 2019 Kad mācījos , fakultātē bija mašīna Mir-(2?) ar īpatnēju programmēšanas valodu ''anaļitik'' . Vai tik tā nebija padomju zemes orģinālais izdomājums? Ja atcerās, tad tā valoda inženieru aprēķiniem bija pat ļoti ok . Laikam autors tai bija Gluškovs. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Februāris 13, 2019 Share Februāris 13, 2019 Toreiz rēķināja ar logaritmiskajiem lineāliem. Es tos laikus bišku pieķēru, bet, par laimi, parādijās pirmie kalkulatori un tā arī ar logaritmisko lineālu neiemācijos profesionāli strādāt. Baigi to nenožēloju. Nezinu, ko tur krievi ātombumbai rēķināja, ja visu nospieda no amerikāņiem. Parastie darbinieki domāja, ka Kurčarovs krutais vecis un visu galvā rēķina, bet viņš vienkārši apskatijās spiegu iegūtajos dokumentos. Krievi ar pirmajā skaitļošanas mašīnām esot pirmā satelīta trajektoriju rēķinājuši. Ātombumbas tapšanas laikā tak krieviem nekā nebija. Ja nu vienīgi no vācijas kautko ieveda. Link to comment Share on other sites More sharing options...
oxygen Februāris 13, 2019 Share Februāris 13, 2019 Mums sākumskolā bija vecs matemātikas skolotājs- parādija ka ar to brīnumu, logaritmisko lineālu (mētājas matemātikas kabinetā) , darboties. Cik atceros viņām tā rēķināšana sanāca ļoti veikli. Par to spiegošanu no amerikāņiem... nesen redzēju filmu, kur atklāja kas un kā. Nu krieviem bija vesela spiegu armija kas piegādāja informāciju. Pat, izrādās , Enšteinam tikus ''piespēlēta'' krievu spiedze, kurā vecis bijis ieķeries līdz ausīm. Reku tas stāsts. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Insekc Februāris 13, 2019 Share Februāris 13, 2019 70-os RPI ķēdes ar Logaritmisko rēķinājām, līdz 76.g nopirku (komisjonkā pie Svena) HP21 kalkulatoru - interesants verķis ar funkcijām un ar 4 reģistriem un mācēja no polārajām koordinātēm pāriet uz dekarta un otrādi, kas ķēžu rēķinos ir nepieciešams. Tas brīnums vēl tagad ir darbojošs. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Murlo Februāris 13, 2019 Share Februāris 13, 2019 Priekš kam ķēdēs lēkāt no pol uz dekarta? Tas jau matemātikā jāmāk, bet ķēdēs 1.kursā risini kā gribi. 'Izcelsies' meistarībā, pats vainīgs 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Murlo Februāris 13, 2019 Share Februāris 13, 2019 Var vēl sin, cos ar furjē rindām, ķēdēs 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Februāris 13, 2019 Share Februāris 13, 2019 (labots) Es savu pirmo kalkulatoru nopirku 1977 gadā. Protams komisjonkā. Tas bija laiks, kad logaritmiskio lineālu lietošana nomira. Nē, pasniedzēji vēl kādu laiku stumdija, bet studenti pakāpeniski pārgāja uz kalkulatoriem. Labots Februāris 13, 2019 - Didzis Link to comment Share on other sites More sharing options...
Murlo Februāris 13, 2019 Share Februāris 13, 2019 Mums augstskolā bija zinātniskie kalkulatori cieņā, pat matemātikas eksāmenā nebija aizliegts, jo pasniedzējai interesēja risinājums, nevis pliks rezultāts. Kalkulators tik, cik pārbaudīt/dalīt, arcsin uzrakstīt. Lielākoties uzdevumus vajadzēja vienkāršot, pārveidot. It kā tā darīja tajos laikos, kas PC bija 1 uz augstskolu. Tad, lai ietaupītu laiku, vienkāršoja vienādojumu un vadīja iekšā. Pretējā gadījumā iztecēja tavs laiks un pats vainīgs, ka netiki līdz starprezultātam 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Februāris 13, 2019 Share Februāris 13, 2019 Pirms 45 minūtēm , Insekc teica: Tas brīnums vēl tagad ir darbojošs. Par veco labo laiku HP kalkulatoriem mēdza teikt - tie paliks arī pēc atomkara. Link to comment Share on other sites More sharing options...
M_J Februāris 13, 2019 Share Februāris 13, 2019 1 stundu atpakaļ, Didzis teica: Es savu pirmo kalkulatoru nopirku 1977 gadā. Protams komisjonkā. Es 1978. gadā arī komisijonkā Dzirnavu ielā. Casio fx21. Darbojas vēl joprojām. Pat lietoju. Patīk labāk, kā tie, datoros. Link to comment Share on other sites More sharing options...
DjUbuntu Februāris 13, 2019 Share Februāris 13, 2019 pirms 4 stundām , rnxx teica: Teorētiski jā bet nolasīšanas iekārtu darba ātrums? Da ātrums normāls, cik paņem operatorus/operatores, lai informāciju kopē perfokartēs, tik arī ātrums. Latence sūdīga, bet ko padarīsi. pirms 5 stundām , andza teica: Nu tas, ka eksistēja sitēma, kur algoritmiski 1000-iem cilvēku darīja viegli izpildāmus uzevumus, kas rezultātā ļāva atrisināt problēmu, tas ir ticams fakts. Bet tādā gadījumā tie bija tūkstošiem skaitļotāju, tūkstošiem datu banku un daudz cilvēku, kurti tad to informāciju telefoniski viens otram nodeva. Viens centralizēts dators, kurš spētu visu to informāciju apstrādāt un uzglabāt tajā laikā eksistēt nevarēja. Prof Andžāns vienmēr stāstīja par krievu akadēmiķi, kurš bez nekādas izglītības pamanījās izstrādāt algoritmu ar kura palīdzību liela cilvēku grupa strādājo atsevišķi atrisināja ātombumbas izstrādei nepieciešamos vienādojumus. Piesaistīt vajadzīgos cilvēkus KGB visticamāk mācēja. Da nebija tur nekāda algoritma. Vārds / uzvārds / metadati. Čupa ar kadriem, kas vada iekšā datus un nodarbojas ar meklēšanas ievadi. Un kam vajag telefonu. Paņem ieraksti kāda nebūt nesējā un aizsūti pa pastu. 60ajos gados jau bija IBM/360 un fortran, tā kā nekas neiespējams tas nebija. Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Februāris 13, 2019 Share Februāris 13, 2019 Bradisa četrzīmju matemātiskās tabulas mums mācīja lietot matemātikas stundās pamatskolā. Bija arī Segala un Semendjajeva pieczīmju matemātiskās tabulas, tās nebija priekš skolēniem. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Murlo Februāris 13, 2019 Share Februāris 13, 2019 Paskatījos. Atgādina h-s diagrammu... Wtf Droši vien iebraucot ir ērti lietot 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Februāris 13, 2019 Share Februāris 13, 2019 Parasts zinātniskais kalkulators ir ērtāks. Atceros, bija kursa darbs, pēc kaut kādiem veciem metodiskiem norādījumiem, tajos norādījumos bija pie tangensu vai sinusu aprēķināšanas pieliktas tabulas, pēc kurām varēja rezultātus nolasīt. Nu ko, visi, kā norādījumos rādīts, tos rezultātus ieguva - no tabulām. Pasniedzējs pēc tam pasmējās - vai tad jums kalkulatoru nav, ka lietojāt tās vecās tabulas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Murlo Februāris 13, 2019 Share Februāris 13, 2019 Nu ja ir tikai skaitāmkociņi, tad prieks, ka ir tabulas. Studiju laikos daudzas vērtības jau zinājām no galvas- leņķus, 2,3 pakāpes saknes, koeficienti, standarta lielumi. Ja kaut kas jauns bija, tad sarēķinājām pirmajā tuvinājumā, lai saprastu vai laboratorijas darbā rokas no dibensnas vai saukt laborantu, lai arī paskatās. Vispār daudz kur izmanto rokas grāmatas ar tabulām it sevišķi enerģētikā. Neesmu redzējis, ka kāds risinātu integrāli. Uzmet aci rokasgrāmatā un uz priekšu, jo rēķināt kādu cauruli vai kabeli konkrēti vajag, nav jēgas. Paņem pēc parametra nākošo lielāko attiecinot pret sarēķināto no vispārinātām formulām, jo tā ir lētāk, nekā taisīt specpasūtījumu. Kā arī ķīniešu, poļu, itāļu SI mērvienību etaloni nav tas pats, kas mums. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Murlo Februāris 13, 2019 Share Februāris 13, 2019 (labots) Pirms 21 minūtēm , vvv teica: Atceros, bija kursa darbs, pēc kaut kādiem veciem metodiskiem norādījumiem, tajos norādījumos bija pie tangensu vai sinusu aprēķināšanas pieliktas tabulas, pēc kurām varēja rezultātus nolasīt Elektro teorijas pamatos 1 shēmai strāvas rēķinājām ar 5 metodēm, kur 5.metode bija programmā PSpice. Pārējās no akmens laikmeta. Kirhofs, Tevenens Hidraulikā grāmata 1957.gada, diplomdarbs pēc viņas sarēķināts un salīdzināts ar reālu objektu, ko būvēja austrieši. Rezultārs ļoti tuvs, ko arį ierakstīju secinājumos Labots Februāris 13, 2019 - Murlo Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!