TOoMoOT Ierakstīts Februāris 5, 2019 Share Ierakstīts Februāris 5, 2019 (labots) Izlasīju Viktora Suvorova grāmatu "Akvārijs". Tiek aprakstīta Padomju savienības izlūkošanas sistēma. Tostarp, grāmatā vairākās vietās tiek pieminēta skaitļošanas mašīna. Laika posms, kad tās izmantošanu apraksta, ir 70to gadu sākums. Tāpēc minu, ka skaitļotājs varētu būt ražots 60.to gadu beigās. Mani nepamet interese, cik daudz informācijas tā laika skaitļotāji varēja glabāt, kā tika informācija ievadīta un izgūta. Ņemot vērā, ka neko nezinu par tik tālu datoru vēsturi, varbūt, te kāds varētu padalīties, kāda reāli varēja tajos laikos būt pieejamā skaitļošanas jauda un informācijas glabāšanas kapacitāte Padomju savienībai? Varbūt kāds var minēt, ko būtu vērts googlēt (angļu valodā), lai gūtu priekšstatu? Citāts, kurā var gūt detalizētāku priekšstatu: Citēt ..Cilvēks no nelielas spāņu pilsētiņas Rota. Par šo cilvēku man nekas nav zināms. Vēl pat nav skaidrs: vai viņš ir amerikānis vai spānis. Es aizpildu «pieprasījumu». Rīt šo pieprasījumu laidīs caur lielo GIP skaitļošanas mašīnu. Lielais skaitļotājs paziņos visu, ko viņš zina par šo cilvēku. Lielo GIP skaitļotāju ir konstruējuši amerikāņu inženieri, un to Padomju Savienībai ir pārdevuši tuvredzīgie amerikāņu politiķi. Par lielo skaitļotāju Amerika saņēma miljonus, bet pazaudēja miljardus. Lielajam skaitļotājam ir pazīstami visi. Viņš ir ļoti gudrs. Viņš ņem iekšā milzīgus apjomus datu par zemes iedzīvotājiem. Viņš ir rijīgs. Viņš aprij telefona grāmatas, universitāšu beidzēju sarakstus, neskaitāmu firmu darbinieku sarakstus. Viņš ir ēdelīgs. Viņš rij iekšā miljoniem avīžu sludinājumu par dzimšanām un nāvēm. Bet viņš ēd ne tikai šo makulatūru. Viņam ir pieejami slepeni dokumenti, turklāt milzīgā skaitā. Ikviens no mums rūpējas par to, lai šis rijīgais amerikāņu bērns nebadotos. Varbūt informācija par cilvēku no Rotas būs pavisam fragmentāra un nepietiekoša. Varbūt lielais skaitļotājs mums paziņos dzimšanas datus, varbūt datumu, kad šis vārds pirmo reizi ir parādījies slepenā telefonu grāmatā, varbūt bankas nosaukumu, kurā šis cilvēks glabā naudu. Bet pat tādu ziņu pietiek, lai GIP komandpunkts nekavējoties nosūtītu vairākas šifrogrammas uz vietām, kur ir iespējams uzzināt vēl kaut ko. .. Labots Februāris 5, 2019 - TOoMoOT 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
TOoMoOT Februāris 5, 2019 Author Share Februāris 5, 2019 Pirms 5 minūtēm , drunk_lizard teica: kad lasa beletristiku ir jaafiltree realitaate no fantaazijaam ? Lai filtrētu ir jābūt zināšanām par realitāti. Šajā gadījumā, lai gūtu zināšanas par realitāti, izveidoju šo postu. Paldies par video. Ņemot vērā, ka esmu no tās "sačakarētās" paaudzes, kas ar krievu valodu ir uz Jūs, es tur saprotu tikai 50% no tā, ko stāsta ? Link to comment Share on other sites More sharing options...
ju Februāris 5, 2019 Share Februāris 5, 2019 https://www.computerhistory.org/timeline/1969/ https://www.computerhistory.org/timeline/1967/#169ebbe2ad45559efbc6eb357201f139 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
TOoMoOT Februāris 5, 2019 Author Share Februāris 5, 2019 Pirms 11 minūtēm , drunk_lizard teica: vaajpraata fantaazija tiem laikiem... Datu apjoma ziņā - fantāzija, bet gan jau kaut kāds skaitļotājs bija un gan jau arī bija datu ievades operatori, kas kaut kādu informāciju vadīja iekšā. Kā arī attiecīgi inženieri, kas mācēja šo informāciju apstrādāt un izgūt. Tieši tādēļ, mani interesē, kāds varēja būt tas iesapidīgākais rezultāts, ko viņi tajā laikā varēja izspiest no šīs "ļoti gudrās" skaitļošanas mašīnas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jurkins Februāris 5, 2019 Share Februāris 5, 2019 Pag, vai Tu Viktora Suvorova darbus uzskati par dokumentāliem? Viņam ir vesela sērija ar pat ļoti interesantām grāmatām. Vienā bija aprakstīts kā 30-tajos gados padomju specdienesti čuķ ne visas telefonsarunas ierakstīja un katru dienu pa slepeno metro līniju veda veselu sastāvu ar dzelzs stiepļu ruļļiem uz ... neatceros uz kurieni. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ju Februāris 5, 2019 Share Februāris 5, 2019 Pirms 23 minūtēm , drunk_lizard teica: nu te tak pat ziidainim jaabuut skaidram, ka taa ir vaajpraata fantaazija tiem laikiem... Tik traki jau nav. Jā, mūsu bijušajā inkubatorā tā tas droši vien bija, no kāda 1960. gada American Airlines jau bija iekšējā booking sistēma, kas apstrādāja ~80k rezervācijas/dienā no visiem biļešu tirgotājiem. Iepriekš jau ieliku linku par 1967 gada sistēmu, kas apstrādāja fotoattēlus. Link to comment Share on other sites More sharing options...
jema Februāris 5, 2019 Share Februāris 5, 2019 Pirms 11 minūtēm , TOoMoOT teica: kāds varēja būt tas iesapidīgākais rezultāts, ko viņi tajā laikā varēja izspiest n Nosēdināja moduli uz mēness Link to comment Share on other sites More sharing options...
TOoMoOT Februāris 5, 2019 Author Share Februāris 5, 2019 Pirms 5 minūtēm , Jurkins teica: Pag, vai Tu Viktora Suvorova darbus uzskati par dokumentāliem? Nē. Ticu, ka daļa ir balstīta uz patiesību un daļa nav, bet gribu noskaidrot, kur ir tā robeža. Pirms 8 minūtēm , Jurkins teica: Viņam ir vesela sērija ar pat ļoti interesantām grāmatām. Vienā bija aprakstīts kā 30-tajos gados padomju specdienesti čuķ ne visas telefonsarunas ierakstīja un katru dienu pa slepeno metro līniju veda veselu sastāvu ar dzelzs stiepļu ruļļiem uz ... neatceros uz kurieni. Esmu izlasījis tikai "Akvāriju", tur nekas tāds nebija. Tas gan jau kādā citā grāmatā. Bet, jā, "Akvārijs" bija tiešām interesanta lasāmviela. Link to comment Share on other sites More sharing options...
andza Februāris 5, 2019 Share Februāris 5, 2019 Tādu apjomu kā tajā citātā autors min uzglabāt un apstrādāt 70-os nebija iespējams. Veido zemāk gan ir pilnīgi cita tēma, bet no tā krievu valodu nezinošie var uzzināt, kā PSRS "pirka" tehnoloģijas. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Februāris 5, 2019 Share Februāris 5, 2019 Tai grāmatas fragmentā vienīgā patiesā informācija ir par amerikāņu skaitļotāju. Krievi viens pret vienu nokopēja IBM tā laika skaitļotājus. Ļoti apšaubu, ka kādi dienesti izmantoja tādu amerikāņu skaitļošanas mašīnu. Ja izmantoja, tad jau krievu klonu. Kad mācijos, tad mani dresēja uz kautkādām Minsk skaitļošanas mašīnām. Prakses laikā bija ļoti karsts, un skaitļošanas mašīna protams nedarbojās. Tā visu praksi pavadīju pie jūras. Kautkādas perfokartes jau sataisīju, bet nu apšaubu, ka tādus lūžņus varētu izmantot specdienesti un tajos turēt informāciju. Ar mūsdienām salīdzinot, tas bija akmens laikmets. 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
ervie Februāris 5, 2019 Share Februāris 5, 2019 mani šis te izbrīnīja: https://www.delfi.lv/news/national/politics/rail-baltica-ieplanotaja-trase-aicina-nenojaukt-tornkalna-staciju-un-slepenu-bunkuru.d?id=50802183 Ieeja bumbu patvertnē atrodas "Latvijas Dzelzceļa" administrācijas ēkas austrumu daļā, pagrabstāvā. .. Vadības telpā esošā elektroniskā aparatūra pēc ekspertu atzinuma esot pēc īpaša pasūtījuma Latvijā izgatavota analogā skaitļojamā mašīna, kura bijusi paredzēta, lai aprēķinātu atombumbas sprādziena radīto piesārņojumu, norāda vēsturnieki. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Februāris 5, 2019 Share Februāris 5, 2019 Tak nu beidziet, kāda datu bāze septiņdesmitajos gados un vēl pie krieviem. Septiņdesmitajos gados nebija interneta un faktiski nebija datortīklu. Kautkādi mēģinājumi caur telefona vadiem notika, bet PSRS, lai piezvanītu uz kamčatku, saruna bija jāpiesaka pat dienu iepriekš. Turēt uz vienas mašīnas datubāzi ir bezjēdzīgi. Ja nu vajag informāciju tālajos austrumos par japāņu spiegu, bet vienīgā skaitļošanas mašīna Maskavā. Krievu skaitļotāji maksimums varēja algas sarēķināt. Nē, kodolraķes trajektoriju arī esot rēķinājuši, lai gan raķete kosmosā tīri mehāniski orientējas pēc zvaigznēm. Nekādas elektronikas vai procesoru. Ja ir interese par vēsturi, tad jālasa konstruktoru un inženieru atmiņu grāmatas un jāskatās dokumentālās filmas, nevis rakstnieku bestseleri jālasa. Jā, ja par krievu datoriem interesem tad jāmācās krievu valoda. Tas tāpat kā par amerikāņu datoriem jālasa angļu valodā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Stepselis Februāris 5, 2019 Share Februāris 5, 2019 Pirms 22 minūtēm , Didzis teica: Septiņdesmitajos gados nebija interneta un faktiski nebija datortīklu. Tādas lietas, protams, nebija. Septiņdesmito gadu beigās dienēju PSRS armijā radioizlūkošanas daļā (tepat Liepājā). Mēs kontrolējām visu ēteru ar kaudzi uztvērēju, kuru kopējais diapazons bija no 10KHz līdz apm.12GHz. Tur ietilpa arī Eutelsat klausīšanās. NATO sakari mums bija redzami izdrukā uz teletaipiem. Lai atšifrētu kodētos teletaipa ziņojumus, bija dešifrators neliela ledusskapja izmērā, kas būvēts uz tranzistoriem (nekādu mikroshēmu). Citi sakari bija pa kabeļiem, kas atradās caurulēs zem spiediena, kas tiek kontrolēts. Link to comment Share on other sites More sharing options...
jema Februāris 5, 2019 Share Februāris 5, 2019 Pirms 6 minūtēm , Stepselis teica: bija no 10KHz Un kurā vietā atradās antēnas šim diapazonam? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Februāris 5, 2019 Share Februāris 5, 2019 pirms 4 stundām , TOoMoOT teica: Lielo GIP skaitļotāju ir konstruējuši amerikāņu inženieri, un to Padomju Savienībai ir pārdevuši tuvredzīgie amerikāņu politiķi. Par lielo skaitļotāju Amerika saņēma miljonus, bet pazaudēja miljardus. Lielajam skaitļotājam ir pazīstami visi. Viņš ir ļoti gudrs. Viņš ņem iekšā milzīgus apjomus datu par zemes iedzīvotājiem. Viņš ir rijīgs. Viņš aprij telefona grāmatas, universitāšu beidzēju sarakstus, neskaitāmu firmu darbinieku sarakstus. Viņš ir ēdelīgs. Viņš rij iekšā miljoniem avīžu sludinājumu par dzimšanām un nāvēm. Bet viņš ēd ne tikai šo makulatūru. Viņam ir pieejami slepeni dokumenti, turklāt milzīgā skaitā. Ikviens no mums rūpējas par to, lai šis rijīgais amerikāņu bērns nebadotos. Varbūt informācija par cilvēku no Rotas būs pavisam fragmentāra un nepietiekoša. Varbūt lielais skaitļotājs mums paziņos dzimšanas datus, varbūt datumu, kad šis vārds pirmo reizi ir parādījies slepenā telefonu grāmatā, varbūt bankas nosaukumu, kurā šis cilvēks glabā naudu. Bet pat tādu ziņu pietiek, lai GIP komandpunkts nekavējoties nosūtītu vairākas šifrogrammas uz vietām, kur ir iespējams uzzināt vēl kaut ko. .. Tā laika fantāzija. Un mūsdienu realitāte. https://tvplay.skaties.lv/lnt-zinu-top-10/lnt-zinu-top-10-10308496/ tas par reklāmām. Nedaudz piedomājam, kur vēl to visu varētu izmantot. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Stepselis Februāris 5, 2019 Share Februāris 5, 2019 (labots) Pirms 18 minūtēm , jema teica: Un kurā vietā atradās antēnas šim diapazonam? Pļavā piejūras kāpās. Izmēri, protams, iespaidīgi. Labots Februāris 5, 2019 - Stepselis Link to comment Share on other sites More sharing options...
Tārps Februāris 5, 2019 Share Februāris 5, 2019 Krievu skaitļotājus stutēja un personālu apmācīja franči. Tikai komandas gan bija angliski. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ggg97 Februāris 5, 2019 Share Februāris 5, 2019 Kautkāds lielformāta dators bija laikam statistikas pārvaldē. Atceros, muča kautkad 80-tajos, kad bija jāgatavo ikgadējais republikāniskais pasūtījums, ko vest uz Maskavu, nesa mājās (jo darba apjoms bija tobrīd tik liels) ķīpas ar zigzagā salocītām ~A4 lapām datordrukā, gāja tām cauri un čekoja uz kļūdām. Vispār, man reiz stāstīja, kurās iestādēs LPSR atradās lielie skaitļotāji, bet tas bija sen un esmu aizmirsis. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Tārps Februāris 5, 2019 Share Februāris 5, 2019 Cik zinu, statistikas pārvaldē bija NAIRI. RTU bija Minsk -22, vai Minsk -32. Darbojās ar ievadi no klaviatūras , bet pamatā no perfokartēm vai perfolentas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
raiviic Februāris 5, 2019 Share Februāris 5, 2019 pirms 5 stundām , TOoMoOT teica: Esmu izlasījis tikai "Akvāriju" Palasi Ledlauzi, Dienu M, Pēdējo republiku - ej nu saproti, cik tu fantāzijas, cik realitātes, bet lasāmviela interesanta. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Tārps Februāris 5, 2019 Share Februāris 5, 2019 Pirms 7 minūtēm , snukurins teica: Starp citu 80gadu sākumā dabūju saukt vecākus uz skolu par to ka matemātikas stundā mēģināju izmantot muterītei nočiepto kalkulātoru Tad jau neatceries laiku, kad par mājasdarbu, kas uzrakstīts ar lodīšu pildspalvu, lika "1". Link to comment Share on other sites More sharing options...
ggg97 Februāris 5, 2019 Share Februāris 5, 2019 Kad sāku iet skolā, tad vēl rotēja diskusija, vai atļaut skolā lodīšu pildspalvas, vismaz glītrakstīšanas nodarbībās, vai kā viņas tur. Link to comment Share on other sites More sharing options...
raiviic Februāris 5, 2019 Share Februāris 5, 2019 (labots) Nu taču vasaras mēnešos gaziki ar pie kravaskastes pienaglotu šilti Ekskursija, Juhuvedu, Užsakytis braukāja biezā slānī, Siguldā vispār pilns. Pats kā skolnieks arī kādas 3 reizes pa Latviju un leišiem vizinājos. Sevišķi forši, kad lietus - visai kastei pāri brezents un stūros veči pietur . Bet vispār - daudz romantiskāk un atmiņās paliekošāk, kā gulēt kāda autobusa mīkstajā krēslā. Labots Februāris 5, 2019 - raiviic Link to comment Share on other sites More sharing options...
TOoMoOT Februāris 5, 2019 Author Share Februāris 5, 2019 pirms 3 stundām , Didzis teica: Ja ir interese par vēsturi, tad jālasa konstruktoru un inženieru atmiņu grāmatas un jāskatās dokumentālās filmas, nevis rakstnieku bestseleri jālasa. Interese radās, lasot '''bestselleri'. Ne otrādi. Tomēr jāatzīst, ka interese nav tik liela, lai tagad lasītu vecu inženieru atmiņu grāmatas. :D pirms 3 stundām , Didzis teica: Jā, ja par krievu datoriem interesem tad jāmācās krievu valoda. Tas tāpat kā par amerikāņu datoriem jālasa angļu valodā. Pag, pag. Visi padomju datori tak bija kopijas tiem pašiem amerikāņu datoriem, ne? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Tārps Februāris 5, 2019 Share Februāris 5, 2019 Pat sistēmas bija citādākas, piemēram Bulgāriem . Tur viss notika kaut kā ar nullīšu principu, kuru es tā arī neapguvu. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Februāris 6, 2019 Share Februāris 6, 2019 Visas krievu skaitļošanas mašīnas protams nebija kopijas. Gudras galvas Krievijā vienmēr bijuša, bet elektronikas rūpniecība visos laikos bija atpalikusi. Attiecīgi ieviest sērijveida ražošanā,varbūt pat nesliktas konstrukcijas, nebija iespējams. Sērijveidā ražoja IBM klonus. Tikai uz tupu kopēšanu bija spējīga krievu rūpniecība. pirms 7 stundām , TOoMoOT teica: Tomēr jāatzīst, ka interese nav tik liela, lai tagad lasītu vecu inženieru atmiņu grāmatas. Vot tas gan nav pareizi. Lasīt daiļliteratūru protams ir labi, bet ņemt par pilnu, ir pilnīgi garām. Tas tāpat kā ticēt filmām, kurās automātam patronas magazīnā nekad nebeidzas un iešaujot autiņam ar gaiseni, tas noteikti uzsprāgs. Patieso tehnikas attīstības vēsturi var uzzināt tikai lasot un pētot daudzus avotus. Ticēt pilnībā nekam nedrīkst, jo melo arī konstruktori un zinatnieki. Kuram ta gribās atdzīt,ka viņa ''ģeniālais'' izgudrojums ir vienkaŗši nozagts. Pie krieviem taismība uzpeldēja pēc PSRS sabrukuma, bet tagadējiem rakstiem atkal vairs nevar ticēt. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
oxygen Februāris 6, 2019 Share Februāris 6, 2019 Te pieminēja analogo skaitļojamo mašīnu- forum a biedriem jau vajadzētu zināt par operacionālajiem pastiprinātājiem. Tie jau nāk no tām mašinām. Nu kā studentam sanāca kaut kādus laboratorijas darbus uz analogā skaitļotāja. Kad nebija normālu ciparu skaitļotāju, tad tehnoģisko procesu rēķināšania bija pa pirmo kad vajadzēja ko tipa diferencālis. Domāju ka militārtajā tehnikā lietoja plaši. Par aprēķinu precizitāti vēl var pastrīdētie, bet ātrums, salīdzinot ar cilvēku kas strādā ar logaritmisko lineālu un papīru-krietni raitāk. Domāju ka jaunie pat nezin kas tas par tādu https://en.wikipedia.org/wiki/Analog_computer Man sanāca paķibinātie. Tiesa no katedras atbildīgais tehniķis atklāja noslēpumu kāpēc turot un esot iekļauta mācību programma - mašinai daudz detaļu , kuru tīrīšanai pienākoties krietns spirta daudzums Link to comment Share on other sites More sharing options...
kava Februāris 6, 2019 Share Februāris 6, 2019 Cik no bērnības atceros, mamma strādāja par grāmatvedi un darbā izmantoja Fēliksu. Tai laikā izskatījās pēc kosmiskas tehnoloģijas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
M_J Februāris 6, 2019 Share Februāris 6, 2019 (labots) pirms 1 stundas , ieleja teica: mums šito lasīja Zablovskis, tāds alpīnisma un tūrisma entuziasts. man majās jau bija PC, bet viņš ar saviem brīnumiem... Man ļoti patika, kā Zablovskis izskaidroja visas tās lietas, jau sākot ar lampām, bet it īpaši par operacionālajiem pastiprinātājiem un atgriezeniskās saites darbību. Viņam bija tāds interesants piegājiens - uzzīmēja kaut kādu shēmu ar atgriezenisko saiti, bez kādas īpaši sarežģītas matemātikas sarēķināja, kas tur varētu sanākt un tad noprasīja: "Tas ir labi vai slikti?" Un pēc brīža pats arī atbildēja: "Bet tas taču ir tieši tas, kas mums vajadzīgs!". Tieši no viņa stāstītā man tās lietas sāka pielekt. Līdz tam spēju kā radiomīlētājs tikai atkārtot kaut kur sadabūtas shēmas, nesaprotot, kā tās strādā. Ko nesaprotu - frāzi " man majās jau bija PC, bet viņš ar saviem brīnumiem". Ja mājās PC, tad analogā shemotehnika vairs nav interesanta un vajadzīga? Labots Februāris 6, 2019 - M_J 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
krofft comicus Februāris 9, 2019 Share Februāris 9, 2019 2019.02.6. , 06:18, Didzis teica: Visas krievu skaitļošanas mašīnas protams nebija kopijas. Gudras galvas Krievijā vienmēr bijuša, bet elektronikas rūpniecība visos laikos bija atpalikusi. Attiecīgi ieviest sērijveida ražošanā,varbūt pat nesliktas konstrukcijas, nebija iespējams. Sērijveidā ražoja IBM klonus. Tikai uz tupu kopēšanu bija spējīga krievu rūpniecība. Mhm, krieviem bija БЭСМ, kurš bija daudzmaz līmenī, salīdzinot ar rietumiem, pēdējais no sērijas, БЭСМ-6 jau uz tranzistoriem un neilgi pirms PSRS izjukšanas uz БЭСМ-6 bāzes izstrādātais Эльбрус-Б, pat uz mikrenēm. БЭСМ-6 lietotājprogrammu līmeni gan to esot likts tasīt savietojamu ar rietumu CDC 1604. Elementu bāze un tehnoloģijas krieviem bija pavisam švakas. Kad vēlāk augstākā vadība izdomāja nafig iszstrādāt pašiem, spiedīsim no IBM un DEC, tā vienkārši nospiest 1:1 nevarēja, nācās pielāgot sūdīgajai elemetu bāzei un tehnoloģijām. Man kaut kur ap 90tajiem nācās saskarties ar padomju IBM PC klonu, ēkhm, labāk par kvalitāti neizteikšos, knapi lokanais peles vads vien bija ko vērts (parasti vadi sabāzti paresnā pvh trubā). Pēdējais Intel mikroprocesors, ko izdevās nospiest, laikam bija i80286, tālāk sūdīgās tehnoloģijas nepavilka. i8080 gan neesot nospiests 1:1, vismaz šeit izķidātais: https://zeptobars.com/en/read/KR580VM80A-intel-i8080-verilog-reverse-engineerin Pārējā sovdepijā negāja īpaši labāk, bulgāru ražotie 5 MB cieto disku un 5" flopju kloni - brr. Youtubē ir video, kur tiek ķidāta visāda vecā tehnika, nu kaut vai šis: https://www.youtube.com/watch?v=BvbNBZX6kNE Krieviem bija kas līdzīgs tajos laikos? Strādājot VEFā, redzēju kādā liemenī/kvalitātē ir mēraparatūra. Ok, sērijvaida rūpnieciski ražotā vēl daudzmaz ok, bet uz vietas izgatavotā bija taisīta no atkritumiem. Un ar tādu pat testējām dzelžus militāristiem. Kad tikām pie Philips PM3551A loģiskā analizatora, tas likās kosmoss, jebkādas ilūzijas par PSRS elektronisko rūpniecību pagaisa. Nezinu, ko daži iedomājās ka varētu ražot VEFā pēc PSRS izjukšanas. Gandrīz pilnībā visu nojaucot un uzbūvējot no jauna - varbūt. Nez vai tajos laikos to varēja atļauties. Daži vecie korpusi vēl daudmaz ok. Pēc pārbūves tur pat kaut kas notiek. Un Mikrotikam pat iet diezgan labi, liekas. 3 Link to comment Share on other sites More sharing options...
oxygen Februāris 9, 2019 Share Februāris 9, 2019 Njā , ir palicis laikam viens ''zavods'' kas turpina ražot elektroniku - Alfa . Taisni brīnums kā nav nosprādzis. Cik saprotu kaut kādas mikrenes prieks Krievijas . Laikam militāristiem, jo tiem tehnika aizvēsturiska- kas paredzēts pēc dokumentācijas likt spārnotā raķetē kas iozstrādāta 1980, tas jāliek. Varat apskatīt šo lapu , piesaukti GOSTi šite. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Februāris 12, 2019 Share Februāris 12, 2019 2019.02.9. , 17:51, oxygen teica: Njā , ir palicis laikam viens ''zavods'' kas turpina ražot elektroniku - Alfa Nav tiesa, elektronikas izstrādājumus ražo daudzkur. Laiki ir mainījušies, ja kādreiz Vefā strādāja tukstošiem strādnieku. Katram bija pazīstams vai nu radinieks, vai kaimiņš, kurš strādā tur, bet tagad nevienam ražotājam nevajag tupa spraust pie konvejera pretestības platē. Visu dara automātiskās līnijas un vesala ceha darbu veic viens cilvēks. Loģiski, ka lielākā daļa sabiedrības neko par to nezin, jo nepazīst šo cilvēku. Link to comment Share on other sites More sharing options...
DjUbuntu Februāris 12, 2019 Share Februāris 12, 2019 Par tēmu - cilvēku profilēšana izmantojot perfokartes bija atrisināta problēma jau nacistiskās vācijas laikā ikurāt no tā paša ražotāja, kurš sāka ražot meinfreimus (IBM). Bet nu to, ka suvorovu ir jālasa ar lielu devu neticības arī fakts Link to comment Share on other sites More sharing options...
oxygen Februāris 12, 2019 Share Februāris 12, 2019 (labots) Didzi, es domāju no vecajām ražotnēm. Jaunās, modernās jau ir vairākas. Pie tam šie, Alfa, ražo pusvadītājus. Pārējie jau tik lodē plates. Tīri interesanti ka laikam galvenais noieta tirgus šiem ir Krievijas militāristi. Nu NATO valsts apgādā šos ar detaļam. Labots Februāris 12, 2019 - oxygen Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Februāris 12, 2019 Share Februāris 12, 2019 Pirms 29 minūtēm , oxygen teica: Pārējie jau tik lodē plates Ne tikai lodē, bet izstrādā shēmas un konstrukcijas, kas ir visgrūtāk. Vienkārši mūsdienās nevajag vairs milzu cehus lai kautko uzražotu. Uzstādi vienu CNC darbagaldu un tas drāž detaļas cauru diennakti un ne tas darbu kavē, ne uz pohām rokas trīc. Piemēram NA firma ražo pasaules klases gaismu iekārtas. Nu jā, tās tirgo Amerikā un tapēc daudzi par to neko nezin. Mikrotik pazīst arī Latvijā, jo plaši izmanto vietējos datortīklos, bet ir daudzas ražotnes, kuras produkciju eksportē un ja tajās nestrādā paziņas, tad maz ko par tām zinām. 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Zux Februāris 12, 2019 Share Februāris 12, 2019 (labots) Pirms 51 minūtēm , Didzis teica: Piemēram NA firma Pieļauju, ka šo, te, gandrīz ne viens nezina. Viņiem, kā krutākajiem Baltijā, protams, ka Dinamo āra spēle viņu. Labots Februāris 12, 2019 - Zux Link to comment Share on other sites More sharing options...
oxygen Februāris 12, 2019 Share Februāris 12, 2019 Nu skaidrs ka shēmas lodē liela skaitā Ķina. Mūsējie jau sava niša, kad ne miljonos. Bet pusvadītājus, pie tam vēl vecās padomju laiku, laikam neviens. Tā Alfa kas pretī Alfa tirzniecības centram, ''spirinājas'' laikam līdz divitūkstošo sākumam. Bet Maskavas ielā, skatos , turpina ražot. Nu mantas jau specifiskas , militārā izpildijumā. Domāju ka Amerikāņi šādas Krievijai nepardod. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Februāris 12, 2019 Share Februāris 12, 2019 Būtībā jau svarīgi, kurš to shēmu izstrādā un gala produktu pārdod, bet salodēt tagad var jebkurš, kuram lodēšanas līnija. Vienkārši teikt, ka Latvijā neko neražo elektronikas jomā, gan nav taisniba. Vienkārši nav vairs cehu, kuros sēž pāris simtu sievišķu un, pilnīgā bezpoņā, visu dienu kautko baksta. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
aoma Februāris 12, 2019 Share Februāris 12, 2019 Nu bet tak viss attīstās. Pirmās mikrenes japošku džusas esot bez maz vai ar rokām lipinājušas, tagad tā ir pilnībā robotizēta miljardu industrija. Link to comment Share on other sites More sharing options...
andza Februāris 13, 2019 Share Februāris 13, 2019 2019.02.12. , 08:08, DjUbuntu teica: Par tēmu - cilvēku profilēšana izmantojot perfokartes bija atrisināta problēma jau nacistiskās vācijas laikā ikurāt no tā paša ražotāja, kurš sāka ražot meinfreimus (IBM). Bet nu to, ka suvorovu ir jālasa ar lielu devu neticības arī fakts Nu tas, ka eksistēja sitēma, kur algoritmiski 1000-iem cilvēku darīja viegli izpildāmus uzevumus, kas rezultātā ļāva atrisināt problēmu, tas ir ticams fakts. Bet tādā gadījumā tie bija tūkstošiem skaitļotāju, tūkstošiem datu banku un daudz cilvēku, kurti tad to informāciju telefoniski viens otram nodeva. Viens centralizēts dators, kurš spētu visu to informāciju apstrādāt un uzglabāt tajā laikā eksistēt nevarēja. Prof Andžāns vienmēr stāstīja par krievu akadēmiķi, kurš bez nekādas izglītības pamanījās izstrādāt algoritmu ar kura palīdzību liela cilvēku grupa strādājo atsevišķi atrisināja ātombumbas izstrādei nepieciešamos vienādojumus. Piesaistīt vajadzīgos cilvēkus KGB visticamāk mācēja. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!