rnxx Septembris 9, 2018 Share Septembris 9, 2018 Cik nu novērots kā Android nespeciālistam; Androīdu ēdelīgums audzis katastrofāli. Konkrēti pret RAM apjomu. Savulaik bija telefons ar 2 corēm, 512 MB RAM un 4 GB ROM. Tagad tā Android versija ir ļoti veca, jaunajām 4GB ROM ir supermazs apjoms. Prasīgums pret dzelžiem nekam neaug tik ātri kā androīdiem. Pat kompju un serveru pasaule netur līdzi prasīguma pieauguma tempos pēdējo gadu laikā. PC liels lēciens bija ar Vista, tad ar 64bit sistēmu ieviešanos ikdienas useru ierīcēs. Android savādāk; no 512MB RAM normālas ierīces parametri jau sasniedz 2 GB RAM, vēlams 3 GB RAM. Tagad paskatos, cik RAM aizņemts Android ierīcē čatojot, tas ir vairāk nekā uz kompja ar XP SP3 un samērojams ar slikti uzliktu Vistu. Konkrēti, šobrīd man androīds ar palaistu chrome šobrīd "ēd" 677MB RAMa. Link to comment Share on other sites More sharing options...
138 Septembris 9, 2018 Share Septembris 9, 2018 Tas, ka Mūra likums telefoniem ir izteiktāks nekā jebkam citam, tas ezītim skaidrs, bet mani interesētu rasklads inspektora minētajam, ka iOS ir nebloatīgāks un kodiski optimālāks par droīdu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
M@R$$ Septembris 9, 2018 Share Septembris 9, 2018 (labots) Diemžēl, bet samsungs, lai kā man viņš patiktu, piesārņo andrīti uz maksimumu. Bloatware S un A sērijām gāžās pa visām malām. Bez rootošanas to šņagu nonest ir bezcerīgi. Nu labi vista bij tikai perētājsistēma, nekas vairāk. Perēja s*dus uz katra stūra. ~Gadu ar viņu mocījos. Tad parādījās 7 un visas mokas atkrita. Labots Septembris 9, 2018 - M@R$$ Link to comment Share on other sites More sharing options...
Inspektors Caps Septembris 9, 2018 Share Septembris 9, 2018 Pirms 8 minūtēm , 138 teica: Uz diviem pirkstiem, lūdzu - kāda ir tā fundamentālā pareizība/nepareizība? Fundamentālo var pat vienā vārdā: Java! Pirmkārt, Java virtuālā mašīna, par kuru gan jāpiebilst, ka tagad pie instalēšanas Java baitkods tiek pārkompilēts uz native mašīnkodu. Otrkārt, Java programmēšanas valoda arī ir tāda, maigi sakot, samudrīta. Un arī no tās tagad laikam taisās prom uz kaut kādu (starpcitu, krievu radītu) Kotlin, bet nu tā ir tāds neliels Java uzlabojums, nekas fundamentāli labāks. No ne tik fundamentālām lietām papildus tam, ko rnxx jau uzrakstīja, liels mīnuss ir elementāra nevarēšana aizvākt aplikāciju vecās versijas. Sanāk, ka katrai aplikācijai, kurai ir bijis kaut viens updeits, flashā glabājas vismaz 3 versijas - oriģinālais baitkods, updeitotais baitkods un updeitotais mašīnkods. Šis gan laikam attiecas tikai uz "oriģinālajām" aplikācijām? Pirms 13 minūtēm , M@R$$ teica: Nu labi vista bij tikai perētājsistēma, nekas vairāk. ... Tad parādījās 7 un visas mokas atkrita. 7 arī ir tā pati Vista, tikai salabota. Žēl, ka pat datoriķi to nesaprot... pirms 2 stundām , AndrisBB teica: Ja gribas izmantot jau 'gudrākus' Stringus, vectorus utt, tad vajag atmiņas allocatoru. Pa defaulto Rust nāk ar 2 vai 3 allocatoriem starp kuriem var izvēlēties, bet neviens no viņiem neder mikrokontrolierim un nākas rakstīt pašam savu. Ir itkā pieejami vairāki varianti, bet mans pagaidu risinājums bij vienkārši pārsūtīt visus Rust mallocus uz C mallocu. Pag, bet vispār neizmantot dinamisko atmiņu ir iespējams? Es uzskatu, ka dēļ fragmentācijas dinamisko atmiņu mikrokontrolieros principiāli nedrīkst izmantot vispār. To var (un vajag) pielietot tikai sistēmās, kurās ir virtuālā atmiņa. Tas faktiski nozīmē, ka procesoram ir jābūt aprīkotam ar MMU un ARM gadījumā tas nozīmē Cortex-A sēriju, kas arī ir tās galvenā fundamentālā atšķirība no Cortex-M sērijas. Tā kā mikrokontrolieros man viss ir statisks, tai skaitā projektā ar FreeRTOS un lwIP. Link to comment Share on other sites More sharing options...
e = d Septembris 9, 2018 Share Septembris 9, 2018 pirms 2 stundām , rnxx teica: Tur padaudz kredītstundu, salīdzinot ar CompSci un SwE programmām. Viņiem tur, piemēram, 5 - 6 punktu kurss par Asamblerīšiem un opcionāli 2-4 punktu par C&C++. Man LU bija 2x4 punktu asm kurss. Tas gan bija pasen. Un C bija opcionāli, to tā arī neiemācījos ? Link to comment Share on other sites More sharing options...
rnxx Septembris 9, 2018 Share Septembris 9, 2018 Tas nebija tajos laikos kad tur bija obligāts par lieldatoru assembler iekš 16 bit? Pie Stroda kunga? Tiešām kādu brīdi bakalauros tur bija pat 2 kursi 4 krp katrs? Caps, Kotlin izskatās diezgan jauka iespēja definēt vairabļus kā immutable vai mutable un citas fīčas. Par skopumu, vienas firmas algu kalkulators remote derbiniekiem. https://about.gitlab.com/handbook/people-operations/global-compensation/#compensation-calculator Kā redzams, remote darbinieku atlīdzību pat pilsēta, kurā dzīvo, ietekmē vairāk nekā pieredzes indeksi. Atlīdzības indeksa aprēķinam viņi izmanto gan īres indeksu pilsētā, gan valsts indeksu. Respektīvi, 3 it kā senior developeri Indijā sanāk lētāk kā 1juniors Ņujorkā. Konfekte ir tāda, ka ja pieredzes indekss ir no 0,8 līdz 1,2, komentāru paliek maz. Papētot to kalkulatoru, izskatās, ka ne jau kvalifikācija primārā, bet lai cilvēks " nenopelna par daudz ". Liela nelaime ja sakrās naudiņu. Tanzānija un Papua Jaungvineja viņiem noteikti patiktu labāk nekā Pakistāna. Lētāk. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Inspektors Caps Septembris 9, 2018 Share Septembris 9, 2018 2018.09.7. , 03:05, AndrisBB teica: Ja jau viss iet uz leju un notiek degradācija, tad kā tas nākas ka jaunas lietas tiek atklātas un uzlabotas, programmatūra attīstās, zāles paliek efektīvākas utt? Jaunatklājumu temps, salīdzinot ar pagājušo gadsimtu, ir nokrities līdz nepazīšanai. Un vai programmatūra tiešām attīstās? Ja paskatos uz Windows un Skype, tad redzu, ka tie attīstās.. uz atpakaļ. Open-source attīstās, bet lēnāk par bruņurupuci. Pa šiem gadiem sen varēja būt izveidots atvērts čata, failu pārsūtīšanas un audio/video zvanu protokols. Bet tāda nav un XMPP kā bija sākuma stadijā, tā nekur nav attīstīts. Ar komunikācijas klienta programmām tas pats. Un tādu lietu, kas sen ir tehniski iespējamas, bet nav izdarītas tikai programmatūras izstrādātāju stagnācijas dēļ, ir pilns. Programmatūras joma vispār kopumā drausmīgi atpaliek no aparatūras attīstības! 2018.09.7. , 03:12, ieleja teica: acīm redzami, ka pietiek ar 5-10%, kas piedalās progresa radīšanā, pārējie ir pie konveijera un ar laiku tos aizvietos roboti, bet šie 90-95% saņems Basic Income un varēs 24/7 lūrēt TV, ēst, gulēt Cilvēks vēl ar vien nav sapratis, ka komunisms nevar pastāvēt... T.i. nespēj saprast to, ka sabiedrība, kurā strādā 10% ir deviņreiz neattīstītāka un vājāka par sabiedrību, kurā strādā 90%. Un, laikam, vēl jo mazāk spēj saprast to, ka darbs ir bezgalīgs un ir pilnīgi vienmēr. 2018.09.7. , 12:53, Ronalds teica: Atkārtošo - mīts par to ka cilvēce paliek stulbāk ir mīts un nekas vairāk! Statistika un daudzi pētījumi pierāda tieši pretējo! Bet paaudžu konflikts ir pastāvējis mūžīgi - vecie vienmēr ir uzskatījuši ka jaunā paaudze ir stulbāka par viņiem! Cilvēka psiholoģija tam ir pamatā! Kaut kā neredzēju, ka būtu atspēkots mans Senās Romas piemērs, kas apgāž šo propagandas mītu par it kā mītu. Jūs taču te saprotat, ka, lai apgāztu apgalvojumu, pietiek ar tikai vienu pretpiemēru? Senā Roma un 1000 gadi pēc tās tā kā būtu pietiekoši uzskatāms un laika pārbaudīts piemērs, ne? Un tas video ir pretrunā pats ar sevi. Beigās viņš parāda, ka pēc uzplaukuma un atvērtības nāk pagrimums un krīze, bet ar video pauž domu, ka visu laiku viss attīstās. Un tad vēl lamāšanās, alkohola lietošanas, kaušanās utt. samazināšanās tiek pasniegta kā attīstības rādītājs. Nopietni? Esat vispār dzīvē redzējuši radošus cilvēkus? Šie parametri ir sekas nevis attīstībai, bet gan tieši rietumos apzināti piekoptai testosterona līmeņa samazināšanai, jo vīrieši ir eksperimentētāju un revolucionāru (tādēļ žīdiem & Co neder) dzimums. Un, jo sabiedrībā tādu ir mazāk, jo tā lēnāk attīstās. Bet, nu ko gan citu sagaidīt no Vox - libtardu propagandas kanāla... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Inspektors Caps Septembris 9, 2018 Share Septembris 9, 2018 1 stundu atpakaļ, e = d teica: C bija opcionāli Tiešām C vai tomēr C++? Vismaz, kad es tur mācījos, tad C nebija vispār un tika spiests uz C++. Bet vispār ar to, ko tur iemāca, tāpat līdz reālu produktu radīšanai ir vēl kā līdz Mēnesim. Pirms 50 minūtēm , rnxx teica: Kotlin izskatās diezgan jauka iespēja definēt vairabļus kā immutable vai mutable Cik, ātri apskatoties, sapratu, tad tas ir tas pats const. Tad kāds ir atkal izgudrojis riteni un tagad tas būs pieejams pat Android? Es taču saku, ka programmatūras attīstība pamatīgi stagnē... Pirms 56 minūtēm , rnxx teica: Par skopumu, vienas firmas algu kalkulators remote derbiniekiem. Tāda attieksme strādā tikai ar trulo proglameru masu, tādēļ, ka jebkuru no tiem jebkurā brīdī bez problēmām var nomainīt ar citu tādu. Ar labiem speciālistiem aina ir pavisam cita gan tādēļ, ka viņus ir grūti nomainīt, jo tādu ir maz, gan arī tādēļ, ka viņu darbs vienkārši nes labu naudu un nemaz nevajag mainīt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
AndrisBB Septembris 9, 2018 Share Septembris 9, 2018 (labots) pirms 2 stundām , Inspektors Caps teica: Pag, bet vispār neizmantot dinamisko atmiņu ir iespējams? Nē tu nepareizi saprati. Ja izmanto tikai Core biblioteku, tad viss ir tā kā parastā C, stringi ir parasti masīvi (tik ar izmēru ), kas tiek turēti vainu uz staka, vai globāli, atkarībā kā definē. Būtīb'astnāk kautkas pa vidam starp C bez standarta bibliotēkas un ar. Nekāda dinamiskā atmiņa nav nepieciešama. Tālāk ja gribas jau izmantot heapu, tad vajag allocatoru, arī C to vajag, tik tas jau pa defaulto nāk ar standarta bibliotēku. Rust tas ir atsevišķi kā modulis (rust valodā crate), kas pat ir daudz labāk nekā C, jo ir modulārāk. Vectori, 'gudrie' Stringi, visādi gudrie pointeri, tie visi tāpat kā C++ darbojas dinamiski un ir vajadzīgs heap, tapēc vajag allocatoru. Īsumā: C var izmanto vainu ar vai bez standarta bibliotēkas, bet ja izmanto ar tad dabon uzreiz visu. Rust viss ir daudz modulārāk un var izmantot piemēram Core libu, plus dinamisko atmiņu, nevelkot iekšā pilnībā visu standarta libu. Apskaties linku uz dokumentāciju ko iepriekš devu, tad sapratīsi. Labots Septembris 9, 2018 - AndrisBB Link to comment Share on other sites More sharing options...
rnxx Septembris 9, 2018 Share Septembris 9, 2018 Tad viņi nolīgs tādu, kurš piekritīs kalkulatora aprēķinātajai algai. Tai firmai ir tāda hiring policy. Vislabāk no Papua Jaungivnejas vai Tanzānijas. Nigērijā jau dārgāk. Tas pats ar firmām. Tie, kuri meklē lētāko firmu uz kuru outsourcēt, sameklē firmu, kur vistaupīgākais saimnieks. Bieži neko nerubī no kompjiem vispār. Nolīgst tipa bijušos uzskaitvežus par menedžmentu, kuri neko nerubī. Pieņem kaut kādus, kas kaut ko sajēdz. Salasa komandu un nosaka algu politiku. Kas veicina 135 000 rindiņu rakstīšanu tur, kur var iztikt ar 30 000 rindiņām. Caps, tur senos laikos bija Pascal un ASM, vēl kaut kas bišku. Tagad tur C++, Pascal nav, asamblers vecākos kursos un ne tas 16 bit lieldatoru. Link to comment Share on other sites More sharing options...
138 Septembris 9, 2018 Share Septembris 9, 2018 2018.09.7. , 04:14, Didzis teica: man salasījusies liela kolekcija tehniskās literatūras no laikiem, kad tādas grāmatas varēja dabūt pa blatu. Žēl protams, bet pakāpeniski nīcinu laukā, jo man ātrāk un vienkāršāk informāciju atrast internetā grāmatā elektroniskā veidā, nekā tagad šķurstīt vecu spravočņiku. Četrdesmit gadus vecus televizoru vai refrižeratorvagonu remonta spravočņikus personiskajā bibliotēkā nudien neredzu jēgu turēt (izņemot, ja tu restaurē šādus televizorus vai refrižeratorvagonus), bet arvien patiesas teorijas grāmatas gan, kaut vai priekš mazbērniem. Man tikko gadījās no likvidējamas grāmatu (pārsvarā padomju lieltirāžu daiļliteratūras) čupas izvilkt trīsdesmito gadu vidusskolas fizikas grāmatas, nu ziniet, tur daudz kas ir sakarīgāk un baudāmākā valodā izklāstīts kā dažā labā mūsdienu izstrādājumā. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
rnxx Septembris 9, 2018 Share Septembris 9, 2018 Ritenis jau ir sen pirms Kotlin, vienkārši šam izstrāde skaitās daudz ātrāks process nekā ar Java. Noteikti mazliet mazāk jāraksta utml. Rekur par javu https://www.javaworld.com/article/2077362/core-java/mutable-or-immutable.html Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Septembris 10, 2018 Share Septembris 10, 2018 pirms 5 stundām , 138 teica: patiesas teorijas grāmatas gan, kaut vai priekš mazbērniem Jautājums tikai, vai mazbērni vecu papīra grāmatu šķurstīs un kur fiziski likt grāmatas. Tapēc es uzskatu, ka prātīgāk grāmatu noskanēt un glabāt elektroniskā veidā. Galvenais ir informācija, nevis fiziskais izpildījums. Arheologi tak nestaipa akmeņus lai atšifrētu senus uzrakstus uz tiem, bet strādā ar akmeņu fotogrāfijām. Papīra grāmatu mūsdienās var pielīdzināt tām senajām aprakstītajām akmens plāksnēm. Link to comment Share on other sites More sharing options...
138 Septembris 10, 2018 Share Septembris 10, 2018 Pirms 25 minūtēm , Didzis teica: Tapēc es uzskatu, ka prātīgāk grāmatu noskanēt un glabāt elektroniskā veidā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Inspektors Caps Septembris 10, 2018 Share Septembris 10, 2018 Pirms 55 minūtēm , AndrisBB teica: Īsumā: C var izmanto vainu ar vai bez standarta bibliotēkas, bet ja izmanto ar tad dabon uzreiz visu. Rust viss ir daudz modulārāk un var izmantot piemēram Core libu, plus dinamisko atmiņu, nevelkot iekšā pilnībā visu standarta libu. OK, tad viss kārtībā. C gadījumā gan linkeris jau tāpat izmet visu lieko, tā kā tas nav tik būtiski. Tas arī ir vislielākais šķērslis Rust un citiem - tas, ka C nav ideāls, bet ir good enough, lai neradītu nopietnus šķēršļus pēc būtības. Pirms 46 minūtēm , rnxx teica: Tad viņi nolīgs tādu, kurš piekritīs kalkulatora aprēķinātajai algai. Bet tas nebūs speciālists. Tas der tur, kur jārada širpotreba štrunti, bet ne tur, kur jārada top līmeņa lietas. Jo cilvēks prot vairāk kā citi, jo viņš ir lielāks deficīts un prasa vairāk. Ja šis darba devējs to nav gatavs maksāt, tad viņš tādus speciālistus nedabūs un top līmeņa produktus neradīs. Tie ir dabas un brīvā tirgus principi. Štrunti arī kādam ir jāražo, bet personīgi nevienam nav liegts attīstīties un strādāt labākā jomā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
rnxx Septembris 10, 2018 Share Septembris 10, 2018 gitlab jau skaitoties diezgan kruta vieta, tomēr algu politika remote darbiniekiem ir tai linkā ar visu kalkulatoru. Loğiski nekādi ğēniji tur nešancē. Nemāku teikt, kas skaitās širpotreba štrunts, bet piemērs ar 135000 rindiņām tur kur pietika ar 35000 rindiņām bija gabals priekš kaut kādas bankas, diezgan lielas un bagātas. Indijas produkts. Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Septembris 10, 2018 Share Septembris 10, 2018 (labots) pirms 9 stundām , rnxx teica: Ritenis jau ir sen pirms Kotlin, vienkārši šam izstrāde skaitās daudz ātrāks process nekā ar Java. Noteikti mazliet mazāk jāraksta utml. Ikdienā rakstu iekš Java, nesen pirmās reizes saskāros ar Kotlin. Nu tā - Kotlin izskatās pēc redzami saīsinātas Java versijas. Apgriezti stūri, bet nekas principiāli savādāks garuma ziņā. Iznesot to pašu Java utilītklasēs, parent klasēs, POJO kompilēšanas brīža ģenerēšanās, Java var dabūt ļoti līdzīgu rezultātu. Bet Kotlin attīstās un aizvien aktīvāk nonāk produkcijā, kas ir labi. Ja gribas ātru izstrādes procesu - kāpēc gan nenotīt vienkārši uz Node.js pusi? Labots Septembris 10, 2018 - usver Link to comment Share on other sites More sharing options...
rnxx Septembris 10, 2018 Share Septembris 10, 2018 Pirms 10 minūtēm , usver teica: Ja gribas ātru izstrādes procesu - kāpēc gan nenotīt vienkārši uz Node.js pusi? Node.js daudzi nekad nelietos. Tur, kur pierasts lietot JVM, sanāk vai nu Scala, Java vai tas Kotlin vai Clojure. Mazām lapiņām neapšaubāmi php vai tas Node.js parocīgāks, nekādu šaubu par to. Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Septembris 10, 2018 Share Septembris 10, 2018 (labots) Kā reiz viens kolēģis ir nomigrējis lielu Java sistēmu uz mazāku Node sistēmu. Bankai, kam nav gīkaini reliģisku principu, ka tieši .NET vai tieši JVM. Resursu daudz-daudz mazāk esot vajadzējis, viss strādā un pie tam ātri. Kas arī bija jāpanāk. Stāstīja, cik tur serveru esot bijis un cik pēc tam palicis - vairākkārtīgs samazinājums panākts. Un ātrums. Ja ir kantoris, kas vēl 10 gadus rakstīs Java un tās ekosistēmu, tad protams - tad var tikai eksperimentēt ar variantiem. Labots Septembris 10, 2018 - usver Link to comment Share on other sites More sharing options...
rnxx Septembris 10, 2018 Share Septembris 10, 2018 Joko? Tikai nesen veseli bari Indijā un Bangladešā uz Java kodēšanu pārkvalificējušies. Daudz cilvēku un ļoti lēti. Daudziem turēšanās visur kur var pie JVM ir konservatīvisma vadīta. Protams nav šaubu par iespēju taupīt ja daļu var nodot rakstīt uz Indiju. Varētu lūdzu sīkāk par to Node.js bankai? Kāpēc gribēja pārlikt un nebija taču viegli to izdarīt. Bosi daudzos lielos kantoros visu laiku par Java vien. Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Septembris 10, 2018 Share Septembris 10, 2018 (labots) Pirms 21 minūtēm , rnxx teica: Varētu lūdzu sīkāk par to Node.js bankai? Kāpēc gribēja pārlikt un nebija taču viegli to izdarīt. Koda uzturēšanas izmaksas un serveru resursu izmaksas, es tā sapratu. Smalkāk neprasīju, tagad kolēģis uz Ameriku aizsaukts strādāt, ar to pašu nodi rakstīt. Bet uz projvadiem nu jau migrējis. Pirms 21 minūtēm , rnxx teica: uz Java kodēšanu pārkvalificējušies daudzi iemācījušies kā pirmo valodu, ja precīzāk Indijas galā, protams, būs lētāk. ASV jau pirmo indiešu autsorsinga vilni sen izslimojuši. Bet cik es pats esmu redzējis ģeogrāfiski izkaisītas komandas, kurām nevar kolēģim pieiet klāt pie galda un atrisināt viņa problēmu, pastāstīt uz pirkstiem principus .. tam ir zināms overheds, ja vien tur nav novākta stipra balto cilvēku komanda, kas jau ieskrējusies. Labots Septembris 10, 2018 - usver Link to comment Share on other sites More sharing options...
AndrisBB Septembris 10, 2018 Share Septembris 10, 2018 (labots) Pirms 58 minūtēm , usver teica: Bet cik es pats esmu redzējis ģeogrāfiski izkaisītas komandas, kurām nevar kolēģim pieiet klāt pie galda un atrisināt viņa problēmu Mums ari ofisi ir vairakas valstis, vairaki ir Francija un pa vienam UK, Vacija, US, tad vel dazi cilveki dazadas pasaules malas, kopuma laikam ap 120 cilveki uz doto bridi. Tagad stradaju pie projekta kur 2 cilveki no UK, 2 no Francijas un 3 no US, klients ari ir no US. Var sastradaties, tik tas ka meetingus jataisa vakara, jo San Diego tas ir rits. Ka ari komunikacija parasti ir ar vienas dienas nobidi. Labots Septembris 10, 2018 - AndrisBB Link to comment Share on other sites More sharing options...
Aigars Septembris 10, 2018 Author Share Septembris 10, 2018 (labots) 2018.09.10. , 05:24, Didzis teica: Jautājums tikai, vai mazbērni vecu papīra grāmatu šķurstīs un kur fiziski likt grāmatas. Tapēc es uzskatu, ka prātīgāk grāmatu noskanēt un glabāt elektroniskā veidā. Galvenais ir informācija, nevis fiziskais izpildījums. Daiļliteratūru man tagad ir pat ērtāk lasīt elektroniski, tomēr grāmatas, kur ir visādas diagrammas un grafiki, papīra formātā ir ērtāk. Vienreiz, kad tādu digitālo biju nopircis, tad grafikus nācās drukāt uz papīra. Darbā man ir divi monitori, tad manuāļa vienu lapu, kur shēma atveru ar PDF lasītāju, bet detaļu izvietojumu ar internetpārlūku. Nesen es vienu grāmatu (ne no šīm) mājās digitalizēju ar teksta atpazinēju. Tai pat laikā krievu valodā to pašu gatavu digitalā veidā varēja atrast un lejuplādēt dažu minūšu laikā. Labots Septembris 11, 2018 - Aigars Link to comment Share on other sites More sharing options...
rnxx Septembris 10, 2018 Share Septembris 10, 2018 Taisnība, lielas un kompleksas diagrammas; vai nu liels monitors vai arī normāls papīrs. Būtu tajos pdf os kaut tikai 100 lpp. ? Link to comment Share on other sites More sharing options...
rnxx Septembris 10, 2018 Share Septembris 10, 2018 Vispār jau tai remote komandu sastādīšanai jebkurā nozarē ir divas gavenās versijas. Ņemam kandidātus, tur piesakās 500, uzliekam testus, paliek kādi 100, atkal uzliekam testus. Paskatāmies kādus 10 vislabākos. Tad apskatāmies, kuri no tiem dzīvo lētākajās valstīs un pilsētās. Cenšas pieņemt vislētāko no tiem 10it. Otrajā variantā ņemam 10it, skatāmies tālāk, kuri visgudrākie. Maksājam algu vienādu, vienalga Rēzeknes vai Rīgas vai Prāgas dzīvoklī tas cilvēks strādātu. Kura varianta produkciju labāk redzētu? Programmēšana vai tulkošana vai kas cits, liela atšķirība nebūs. CS & IT papildus problēma, ka kantorus taisa arī cilvēki, kas nezina kā procesors vispār izskatās. Nauda ir, kantorim telpas noīrēt var. Kompjus un licences sapirkt var, reklāmai nauda ir. Paņem savus korešus štatā. Nekas ka nesaprot neko. Pieņem pāris pieredzējušo un liek atrast lētu darbaspēku. Galvenā teikšana vienalga paliek kam ir nauda, nevis saprot kā kompis no iekšas izskatās. Āzijā, tagad Āfrikā tas nav retums. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Septembris 11, 2018 Share Septembris 11, 2018 Ja grib visādu radošumu un kārtīgu procesu izpratni, tad jāmaina pats mācību sākuma process no - fiksi izlasīsim, "kuras spīdīgās poģeles jāspaida/kuri gatavi bloki jāsalodē/kuras gatavas bibliotēku programmas rindas jāpārkopē" uz - te jums uzdevums/problēma, risiniet, pēc tam paskatīsimies, kā to atrisinājuši citi. Link to comment Share on other sites More sharing options...
rnxx Septembris 11, 2018 Share Septembris 11, 2018 Kādas "bibliotēku programmas rindas jāpārkopē" un kur? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Septembris 11, 2018 Share Septembris 11, 2018 Nepiekasies pie formas, lasi saturu. bibliotēku programmas rindas jāpārkopē - kur izmanto citu uzrakstītas programmas un to daļas Link to comment Share on other sites More sharing options...
rnxx Septembris 11, 2018 Share Septembris 11, 2018 Pirms 9 minūtēm , Raimonds1 teica: Nepiekasies .... lasi saturu. bibliotēku programmas rindas jāpārkopē - kur izmanto citu uzrakstītas programmas un to daļas Sīkāk varētu paskaidrot? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Aigars Septembris 11, 2018 Author Share Septembris 11, 2018 Viens puisis grib iegūt Lineārās radioķēdes PDFā. Es jau viņam piedāvāju, lai ņem grāmatu un skenē cik grib. Nē, viņš grib haļavu. Es varbūt pa 100 EUR būtu ar mieru 500 lpp noskenēt. Es pašlaik skenēju ģimenes albumus. Ātri tas nav. Un ir diezgan nogurdinoši. Varbūt ja būtu piemērotākā tehnika un softs, ietu ātrāk. Kāds ja vēl izdomātu nociparot ar teksta atpazinēju tās visas formulas?! Tur jau būtu jāpiesaista Eiropas fondi. Link to comment Share on other sites More sharing options...
138 Septembris 11, 2018 Share Septembris 11, 2018 pirms 3 stundām , drunk_lizard teica: klasika jaalasa orgjinaalvalodaa ? Citēt Предлагаемый учебник написан по материалам лекций автора в Рижском ордена Трудового Красного Знамени политехническом институте им. А. Я. Пельше Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Septembris 11, 2018 Share Septembris 11, 2018 Politikai tehniskajās zinātnēs, vismaz elektrisko ķēžu teorijā jau nu īpašas nozīmes nav. Ģenētiku vienu brīdi sovjeti apkaroja kā buržuāzisko viltus zinātni. https://thequestion.ru/questions/31381/pochemu-genetika-byla-zapreshena-v-sssr Link to comment Share on other sites More sharing options...
Aigars Septembris 11, 2018 Author Share Septembris 11, 2018 Grāmatas veiksmīgi tikušas pie jauna saimnieka. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Aigars Septembris 11, 2018 Author Share Septembris 11, 2018 2018.09.6. , 09:44, e = d teica: Pats ierunā? Ir tāda informācija, ka pirms vairākiem tūkstošiem gadu tāda apjoma informāciju nodeva vārds vārdā mutiski. Link to comment Share on other sites More sharing options...
138 Septembris 12, 2018 Share Septembris 12, 2018 2018.09.11. , 11:45, drunk_lizard teica: klasika jaalasa orgjinaalvalodaa ? http://padabum.com/x.php?id=96181 2018.09.11. , 15:03, 138 teica: Citēt Предлагаемый учебник написан по материалам лекций автора в Рижском ордена Трудового Красного Знамени политехническом институте им. А. Я. Пельше Kjirzak, es nezinu kursj no mums ir lielaaks muljkjis, nemaaceedams izlasiit graamatas vaaku, bet nu ir taa, ka taas ir divas dazjaadas graamatas :^> Taa tur krieviski ir lineaaro elektrisko kjeezju teorija, a sjitaa latviski ir lineaaras radiokjeedes Lai nu kā, šis latviskais izdevums ir Citēt A. Kalmes autorizēts tulkojums no krievu valodas Tad kādā valodā profesors Losevs lasīja lekcijas? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Aigars Septembris 13, 2018 Author Share Septembris 13, 2018 Vai saturs atšķirās? Agrāk bija gan krievu, gan latviešu grupas. Losevs noteikti lasīja krievu valodā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
138 Septembris 13, 2018 Share Septembris 13, 2018 Šīm atšķiras. Viena nosaukuma grāmatām dažādās valodās, pieņemu, daudz neatšķirtos. Krievu un latviešu grupām viena nosaukuma kursu saturs bija identisks, viena un tā paša pasniedzēja izstrādāts? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!