Jump to content

Senas grāmatas elektrozinību specialitātē


Aigars
 Share

Recommended Posts

Padomju laika mācību grāmatas. Nezinu vai mūsdienu studentiem ir aktuāli.

Elektrotehnisko materiālu mācība. N. Ņikulins 1988. g. (atdots)

Lineārās radioķēdes.  A .Losevs  1975. g. (atdots)

Elektrība. Jānis Platacis  1975. g. (atdots)

Labots - Aigars
Link to comment
Share on other sites

Domāju, ka optimāli būtu tās grāmatas ieskanēt un lai stāv elektroniskā veidā uz kāda servera.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Šīs grāmatas 90 gadu beigās izglābu no nodošanas makulatūrā, kad likvidēja vienas iestādes tehnisko bibliotēku. Bet nu ilgāk glabāt neredzu jēgu. Nevaru iedomāties, kas būtu spējīgs ieguldīt tik lielu darbu, lai tās noskenētu. Grāmatas, kur ir vienīgi formulas, var būt noderīgas vienīgi studentiem vai zinātniekiem. Vēl varētu piedāvāt RTU bibliotēkai. Ja arī tur nevajag, tad par velti glābu.

Link to comment
Share on other sites

pirms 2 stundām , Aigars teica:

Vēl varētu piedāvāt RTU bibliotēkai.

RTU bibliotekā tās grāmatas ir biezā slānī, vismaz kādriez bij. Par pirmo RTU gribēja pēc paris gadiem iekasēt 100 kāršīgu soda naudu, jo biju kautkur pazaudējis un aizmirsis. Neatceros cik tieši, bet summa bij kautkāda absurda.

Link to comment
Share on other sites

Nu jau esmu tādu mērenu bibliotēku notirgojis - secinājums tāds - grāmatas mūsdienās ir kolekcijas priekšmets, pērk trūkstošos eksemplārus, dēļ tā ka bildītes zīmējis kāds konkrēts mākslinieks, dēļ nostaļgijas, retas, maztirāžas, ar autora autogrāfu, vienkārši jancīgas. Mazāk kā 5% gadījumu rodas aizdomas ka pircējs pats viņas vēlas izlasīt no vāka līdz vākam. Dažreiz pērk vecvecāki mazbērniem ar domu ka to khm, reāli vēsturiski arhaisko, huiņu ievērtēs pokemonu paaudze. Skarbi, bet fakts, 300 lappušu grāmatu bieži vien labāk sadedzināt plītī nekā tirgot pa 5 centi un jāties ar piedāvājumiem pievest vēl klāt. Esmu sadedzinājis gandrīz tonnu, jo to kvantumu izmest konteinarā man izmaksātu ap 20-30 EUR.

Labots - abi
Link to comment
Share on other sites

Andri, tad jau tās grāmatas kādam studentam var noderēt?

Pirms 27 minūtēm , AndrisBB teica:

RTU bibliotekā tās grāmatas ir biezā slānī,

 

Link to comment
Share on other sites

Pa ausu galam dzirdēju ka bibliotēkas pa valsti diezgan masveidā un pa kluso likvidē jau labu laiku, nu tur ne jau lielās, bet vietējās, pie dažādiem kultūras šķūņiem utt. piestiprinātās. Vēl esot kaut kādi šhitveikali kur var grāmatplauktos atstāt nevajadzīgās grāmatas un citi var pa velti savākt. Man pie nameļa, katru nedēļu uz atkritumu konteineru vākiem kādas padsmit grāmateles uzkrautas, tai skaitā Sprīdīša bibliotēka OK stāvoklī un taml.

Labots - abi
Link to comment
Share on other sites

Pirms 39 minūtēm , abi teica:

katru nedēļu uz atkritumu konteineru vākiem kādas padsmit grāmateles uzkrautas, tai skaitā Sprīdīša bibliotēka OK stāvoklī

Ko lai saka - katra nākošā paaudze deģenerējas ģeometriskā progresijā. Ne jau tikai Latvijā, bet gandrīz visās "civilizētajās" valstīs tas notiek. Nekādu kodolkaru nevajadzēs, tāpat cilvēcei gals pienāks.   Jau tagad redzams - ja kaut kur uz kādu dienu pazūd elektrība, vai, pasarg Dievs, internets - tā jau ir katastrofa.

  • Patīk 1
  • Haha 1
Link to comment
Share on other sites

Var jau paprovēt apstrīdēt to ka katra nākošā cilvēces paaudze kļūst arvien gudrāka un izglītotāka par iepriekšējām, tik ņemot vērā ka tas ir vēsturisks fakts... kaut kā stulbi sanāk.

Pa laikam aizdomājos par šo tēmu un tas secinājums ir tāds - jaunā paaudze ir aizņemta ar citām tēmām, tai nav iepriekšējas pieredzes virknē jautājumu, taču tā domā un attīstas daudz ātrāk, risinājumos izmanto citu argumentāciju un tas ir vien laika jautājums kad tā pamatoti sauks tekošo paaudzi par prātu izkūkojušiem pamuļķiem.

  • Atbalstu 1
Link to comment
Share on other sites

Pirms 17 minūtēm , abi teica:

katra nākošā cilvēces paaudze kļūst arvien gudrāka un izglītotāka par iepriekšējām

Nu pagaidām Oma un Kirhofa likumus neesmu redzējis ka kads ar jutubes palīdzību nicina arā, noteikti jau iedosi! :biggrin:

Link to comment
Share on other sites

es par slinku lai taisītu diagrammu ar 50 gadu soli, bet tāpat jau skaidrs ka Oms izkritīs jau otrajā solī, vienalga kurā virzienā doties

  • Kādas šausmas! 1
Link to comment
Share on other sites

Nu kā absurds piemērs:

Pitagors - Oms, ko, ko,  ej tak tu...

Steve Jobs - Oms?? Ej tak tu...

2050 gads - rādio?? kas tas tāds???

Link to comment
Share on other sites

Pirms 16 minūtēm , abi teica:

Steve Jobs - Oms??

Kas ir pirmais, otro zinās visi kamēr cita enerģija neparādīsies!

Link to comment
Share on other sites

Inspektors Caps
pirms 2 stundām , raiviic teica:

Ko lai saka - katra nākošā paaudze deģenerējas ģeometriskā progresijā. Ne jau tikai Latvijā, bet gandrīz visās "civilizētajās" valstīs tas notiek. Nekādu kodolkaru nevajadzēs, tāpat cilvēcei gals pienāks.

Pašķetiniet secinājumus tālāk, parociet dziļāk iemeslus un redzēsiet, ka lielākajai daļai iemeslu ir līki deguni... Komunisms arī ir viņu garadarbs, tāpat kā komunisms Nr. 2 jeb liberastija.

 

pirms 1 stundas , abi teica:

katra nākošā cilvēces paaudze kļūst arvien gudrāka un izglītotāka par iepriekšējām, tik ņemot vērā ka tas ir vēsturisks fakts

Vēstures fakts ir tāds, ka pēc Romas impērijas beigu degradācijas un sabrukuma sekoja 1000 gadi tumsonības (salīdzinot ar Romas impērijā sasniegto attīstības līmeni).

 

Viens piemērs - betons: https://en.wikipedia.org/wiki/Concrete

Citēt

The Romans used concrete extensively from 300 BC to 476 AD, a span of more than seven hundred years.[13] During the Roman Empire, Roman concrete (or opus caementicium) was made from quicklime, pozzolana and an aggregate of pumice. Its widespread use in many Roman structures, a key event in the history of architecture termed the Roman Architectural Revolution, freed Roman construction from the restrictions of stone and brick materials. It enabled revolutionary new designs in terms of both structural complexity and dimension.[14]

 

After the Roman Empire, the use of burned lime and pozzolana was greatly reduced until the technique was all but forgotten between 500 and the 14th century. From the 14th century to the mid-18th century, the use of cement gradually returned. The Canal du Midi was built using concrete in 1670.[22]

 

Labots - Inspektors Caps
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Ja jau viss iet uz leju un notiek degradācija, tad kā tas nākas ka jaunas lietas tiek atklātas un uzlabotas, programmatūra attīstās, zāles paliek efektīvākas utt? 

  • Atbalstu 1
Link to comment
Share on other sites

Un cik tad procenti senāk piedalijās progresa radīšanā, iespējams vēl mazāk, pārējie rukāja uz lauka. Domāju ka tas nav tik vienkārši. Kādreiz nekā cita par oma likumu nebij, tāpēc bij kruta to zināt, tagad nevienam tas neinteresē un ir citas prioritātes.

Iespējams ka arī informācijas apjoms ko cilvēki apgūst pieaug un tapēc arī liekas ka cilvēki mazāk zin, kautgan neesu redzjis nekādus zinātniskus rakstus par to, vairāk tik subjektīvus viedokļus. 

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Īstenībā ar vecām grāmatām ir lielas problēmas. Man palika mantojumā ļoti liela muterītes grāmatu kolekcija. Pārsvarā grāmatas no pagājušā gadsimta piecdesmitajiem līdz astoņdesmitajiem gadiem. Nu ķipa kā partorgs ar kolhoza priekšēdētāju ņemās pa kolhozu un un mīlejas ar vienu sievišķi, vai līdzīgas. Vārdu sakot,  tā laika deficīts. Atnāca vairākas bibliotekāres un no  kaudzes izlasīja dažas grāmatas un viss. Nevienam to veco drazu nevajag. Savukārt, man salasījusies liela kolekcija tehniskās literatūras no laikiem, kad tādas grāmatas varēja dabūt pa blatu. Žēl protams, bet pakāpeniski nīcinu laukā, jo man ātrāk un vienkāršāk informāciju atrast internetā grāmatā elektroniskā veidā, nekā tagad šķurstīt vecu spravočņiku. Nedomāju, ka papīra grāmatu mešana miskastē liecina par tautas degradāciju. Vienkārši mainās tehnoloģijas.

  • Atbalstu 1
Link to comment
Share on other sites

pirms 3 stundām , Didzis teica:

Īstenībā ar vecām grāmatām ir lielas problēmas.

Bija nesen viens brīdis, kad bibliotēkas arī visu ko meta ārā, ne tikai tās, par gaišo nāktoni, arī visādas tiešām laba grāmatas. daļēji tas notika tur, kur vispār bibliotēkas likvidēja. Man sievai senči pat tika pie plauktiem. Sievas vectēvas daudzas grāmatas salasīja no tām ārā metamajām, tagad radi nezina kur to visu bagātību likt.

Link to comment
Share on other sites

Ir konteineri speciāli makulatūrai. Kādus pāris kubus tajos esmu sabēris.

Link to comment
Share on other sites

Tā tas ir-agrāk bija deficīts visādas uzziņu grāmatas, tagad... sameklēsi inf. internetā. Arī pašam būs jāķerās pie plauktu atbrīvošanas. Nu loģiski kā ātrāk dabūt inf. internetā par kādu detaļu nekā rakties grāmatās. No tehnoloģiju viedokļa...kam vajag tos vecos žurnālus Radio vai tamlīdzīgus. Tagad par par pāris eur  no ķiniešiem pasūti gatavu mantu, nevis lodē pats. Kad pazudīs globāli internets , tipa kodolkarš, tad nevajadzēs , man to inf. arī papīra veidā. Vai nu būšu beigts, vai būs aktuālāk kā dabūt ko izdzīvošanai. Vel jau visam pa virsu ir tas ka agrāk dzīve bija ne tik pārblīvēta ar informāciju- varēja vakarā pāršķirstīt kādu vecu grāmatu, bet tagad...

 Bet par to ka katra jaunākā paaudze dumjāka?- nē , nav patiesība. Vienkārši  dumjie ir bijuši vienmēr, bet tagad šiem ir lielas iespējas izrādīties sociālajos tīklos un mēdijos. Latvijā, gan, veidojās situācija kad spējīgākie vienkārši aizvācās prom uz turieni kur vairāk maksā. Agrāk jau robežas bija ciet, nekur nespruksi. Neko neizdarīsi- Latvija ir un paliks lielo kompāniju acīs tāda province.

Link to comment
Share on other sites

2018 gada telefonu grāmata globāli satur tūkstošiem reižu vairāk informācijas nekā bībele ar korānu kopā ņemta :wacko2:

Link to comment
Share on other sites

Izskatās, boni, ka tev telefona grāmata dzīvē, nosacīti, ir bijusi tās bībeles, korāna utml. vietā...?:)

Link to comment
Share on other sites

Par tehnisko literatūru, tiešām, viss jau ir pieejams netā un neslīdzināmi ātrāk ir kaut ko atrast, nekā rakties pa grāmatu kalnu.

Es vēl atceros, ka speciāli gāju sēdēt bibliotēkā lasīt teh. literatūru

Bet, ja ir laiks lasīt kādu literāru darbu, tad viennozīmīgi fiziska grāmata. Tur kaut kas ir, ja turi to rokā, šķir lapas - sava veida fetišs.

 



 

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Te nu atspēlējas modernā izglītība , kad vari izvēlēties ko mācīties nevis ir lietas , kas pabeidzot skolu ir obligātas kā lasītprasme. Ja cilvēkam trūks pamatzināšanu fizikā, ķimijā, matemātikā tad var redzēt tādus brīnumus ka domā kur mēs ejam...

Link to comment
Share on other sites

Tas, ka lietotājs "abi" ir trollis (es ļoti tā ceru, jo ja nē, tad vienīgā viņa līdzcilvēku iespēja ir gaidīt, kad sāks veikt smadzeņu transplantācijas operācijas un pierakstīt viņu rindā kā pirmo), to šeit visi zina, tas par to Oma likumu.

Par izglītību, manuprāt, ne tik viennozīmīgi. Patiesībā jau šobrīd (vismaz vidējā izglītībā) pastāv princips, ka visiem jāmāca visu. Rezultāts ir tāds, ka tie, kam nepatīk eksaktās zinātnes, tāpat neko nemācās/neinteresējās (centralizētajā eksāmenā tāpat F līmeni manā laikā varēja dabūt jebkurš, kurš nav pērtiķis), bet tie, kam tas interesē, šajos trīs gados varēja daudz padziļinātāk mācīties šīs eksaktās zinātnes, respektīvi, ne šis, ne tas. 

Link to comment
Share on other sites

Atkārtošo - mīts par to ka cilvēce paliek stulbāk ir mīts un nekas vairāk! Statistika un daudzi pētījumi pierāda tieši pretējo! 

Bet paaudžu konflikts ir pastāvējis mūžīgi - vecie vienmēr ir uzskatījuši ka jaunā paaudze ir stulbāka par viņiem! Cilvēka psiholoģija tam ir pamatā! 

 

Ir arī angliski pieejams. 

Link to comment
Share on other sites

pirms 1 stundas , jacobs teica:

tev telefona grāmata dzīvē, nosacīti, ir bijusi tās bībeles, korāna utml. vietā...?:)

 

Iesaku palasīt to telefonu grāmatu, daudz interesanta var uzzināt un, pie zināmām iemaņām, arī dzīvot zaļi, ir taču vesels lērums profesiju kam tā ir galvenā nodarbe

Link to comment
Share on other sites

Pirms 30 minūtēm , Ronalds teica:

vecie vienmēr ir uzskatījuši ka jaunā paaudze ir stulbāka par viņiem

Nejaukt stulbs ar neizglītotu. Pārāk daudz savairojies visādu ''turību'', kā rezultātā diploms jau ir , bet mācoties nekas nav ne dots ne prasīts. Padomju laikos tika devalvēta vidējā izglītība, kad katram vajadzēja obligāti vidējo-tika stieps trijnieks līdz bezgalībai, tā tagad maksas skolas, kad tik maksā, bet vari arī nemācīties. Ne katrs jaunais saprot ka papīrs nav galvenais rādītājs . Vēlāk atliek tik vaimanāt ka pieci diplomi, bet nevar atrast darbu. Ja esi pabeidzis cienijamu skolu, diezin vai būs problēmas . Bet cienijamas skolas ciena savu vārdu un nedot diplomus bez pamata- jaunajam cilvēkam ir arī jāmācās.

Labots - oxygen
  • Patīk 1
  • Atbalstu 1
Link to comment
Share on other sites

Pirms 20 minūtēm , abi teica:

Iesaku palasīt to telefonu grāmatu,

Boni, lasa ''книжку Тихий Дон'', bet telefongrāmatu lieto...?Un ja tu nesaprati, kāpēc es pieminēju 

pirms 2 stundām , jacobs teica:

tās bībeles, korāna utml. vietā.

tad ir pavisam bēdīgi...

Link to comment
Share on other sites

tikpat labi abus var lietot ieroča vietā, 

tak nedomā ka vajadzētu reaģēt uz katru, te ir daudz aktīvāki rupekļi

Link to comment
Share on other sites

pirms 6 stundām , M_J teica:

Jaunie čaļi automātikas firmās kā lego klucīšus karina citu citam galā PLC kontrolierus, bet oma likumu vairs īpašā vērtē netur.

Nu bet ko tad es saku, nevis paliek dumj'aki, bet ir cits zinasanu un prasmju kopums, visu zinat tapat nevar. Atrod vienu kas mak PLC klucisus un otru, kurs zin Oma likumu un problemas atrisinatas. Pats tak noteikti smuki klucisus savilkt ari nemaki.

Link to comment
Share on other sites

Zinu Omu likumu un velku arī klucīšus. Cita lieta, ka šo otro mācēšanu nekādā īpašā vērtē neturu. Kaut vai salīdzinot, cik pūļu prasīja apgūt teoriju no divām šīs tēmas pirmajā ierakstā minētajām grāmatām, un cik vienkārši bija apgūt klucīšu bīdīšanu tādā līmenī, kāds vajadzīgs 90% gadījumu. Otrkārt - tā klucīšu bīdīšana savā dziļākajā būtībā ir pazemojoša ganīšanās aplociņā, ko uzbūvējuši PLC editoru autori. Tīri intereses pēc savulaik sabūvēju PLC editoros dažādas loģiskās konstrukcijas, laidu iekšā dažādus signālus, skatījos reakciju, mērīju aiztures. Nepatika. Visā tajā garajā ceļā kamēr klucīši uz datora ekrāna tiek pārveidoti procesora izpildāmajās komandās acīmredzot tiek saģenerēts tik daudz nevajadzīgas drazas, ka visas lietas notiek vismaz par divām kārtām lēnāk, kā tad, ja to pašu uzprogrammē pa tiešo assemblerī.

Link to comment
Share on other sites

Klucīši bīdāmo programmu plus drīzāk ir produktivitātē nevis kvalitātē. Cilvēkstundas ir dārgas.

Rēķini pats cik izmaksā programmēšana assamblerī salīdzinot ar klucīšiem, ja piemēram inžinierim pa dienu jāmaksā kautkādi 600 - 700 Eur.

 

Labots - AndrisBB
Link to comment
Share on other sites

Manuprāt tieši PLC klucīšu bīdīšanā tas produktivitātes pieaugums salīdzinot ar assembleri ir vismazākais, ja tāds vispār ir. Lielākā daļa tie PLC klucīši realizē tās funkcijas, ko savulaik darīja zemas integrācijas loģiskās mikroshēmas: UN/VAI/NE, Trigeri, skaitītāji, Šmita trigeri, aiztures un tādā garā. Tik tā starpība, ka tad, lai kaut ko pamainītu shēmā, bija jāņem rokā lodāmurs, tagad tās izmaiņas var veikt uz datora ekrāna. Assemblerī realizēt lielāko daļu šo darbību ir dažu rindiņu jautājums. PID regulators sanāk drusku sarežģītāks. Cita lieta, ja jāveic sarežģīti matemātiski aprēķini, kur mainīgie ir ar peldošo komatu un tādā garā. Tas tiešām nav priekš assemblera. Bet tādas lietas jau arī ar klucīšu programmām nedara. Ja tā ir kāda katlu māja, tad ieslēdz/izslēdz ventilatoru atkarībā no temperatūras, šķeldas padeves šneku, vēl kaut ko, pagroza kādu 3gaitu vārstu, paregulē apgriezienus kādam frekvenčniekam, norealizē kādu vienkāršu PID regulatoru, parasti pat bez D. Nekas īpašs, vienlīdz ātri realizējams kā klucīšos tā assemblerī. 

Link to comment
Share on other sites

Atceros, ka PSRS laikos šīs grāmatas bija brīvi nopērkamas grāmatveikalos. Vai tāpēc, ka nevienam nevajadzēja? Vai kaut kas latviešu valodā pa šo tēmu ir bijis labāks priekš augstskolu studentiem? Ja nav, tad laikam arī nekad nebūs. Tehnoloģijas jau attīstās ļoti strauji, bet balstās jau uz tie pašiem sen atklātajiem dabas likumiem. Šodien grāmatām par 10 gadu vecām tehnoloģijām var būt muzeja vērtība. Grāmata par augstāko matemātiku arī pēc daudzu gadu desmitiem saglabās savu vērtību. Vai internetā jebkad būs pieejams studentiem pilns augstākās matemātikas kurss vienā vietā un uzskatāmi no A līdz Z? Es savulaik biju iestājies neklātienē RTU. Tad es dzīvoju provincē. Braukāšana tikai, lai nodotu mājasdarbu, nebija vienkārša. Par priekšmetu ievadlekcijā iedeva tikai programmu un literatūru. Pērējais bija jāmācās pašam. Paņem vienu grāmatu, tur formulas, ar vieniem apzīmējumiem, citā grāmatā ar citiem burtiem. Vienīgais, kas vēl glāba, tad padomju laikos izdotas pasniedzēju izdotas mazas brošūriņas, pēc kurām varēja orientēties. RTU bibliotēkā bija tikko izmestas grāmatas par gaišo nākotni un valdīja šausmīgs tukšums. Internets vēl bija tikai attīstības stadijā. Es protams tad iedomājos nākotnes vīzijas, ka nākotnē studenti varēs caur internetu mācīties nebraukājot tādus attālumus. Diemžēl es tikai pabeidzu vienu kursu.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...