Jump to content

Satelītu vēsture


Didzis
 Share

Recommended Posts

versatile
Pirms 23 minūtēm , Didzis teica:

Vienkārši, ja kas no SAT pirmsākumiem saglabājies, tad nemetat ārā un atdodiet kādam, kurš to saglabās vēsturei.

Un ja esat tas, kas to apņēmies glabāt vēsturei, tad pacentieties glabājamās mantas dokumentēt - kas tas ir, kāda laika, kam paredzēts, utt.

Veciem hlamiem, par kuriem neviens nezina, kas tas ir, vērtības nav.

Link to comment
Share on other sites

@ieleja, Sveiks, vai tu varētu šo bildi man atsūtīt maksimālā kvalitātē kāda tev ir pieejama?

Link to comment
Share on other sites

Legacy Sat

Labs foto! Redzu to pirmo reizi. Atļāvos to ielikt blogā pie raksta WALKET: 1991. gada barikāžu laiks un pirmā Latvijas privātā TV Ogrē. Šodien biju barikāžu muzejā, tagad palaboju tekstu un pieliku klāt divas bildes arī no ekspozīcijas. 

Link to comment
Share on other sites

kaut_kaads

Kas ražoja tajos laikos melnu metālisku kasti, pa labi bija liels "tuning" pocis, nākamais pa kreisi bija mazāks "fine tune", pa vidu bija logo, stilizēts šķīvis ar 2? zvaigznēm, kaut kas zaļgans tur bija iekš logo? Parastā "viva" bija virs otrās griežot "kloķi":) 

Link to comment
Share on other sites

  • 1 month later...
  • 1 month later...
Legacy Sat

Sagatavoju jaunu publikāciju: Kā tas bija: Pēdējā padomju tehnoloģiju paaudze - pa žurnāla "Радио" pēdām.

http://legacysat.blogspot.com/2018/03/ka-tas-bija-pedeja-padomju-tehnologiju.html

Kas tad 90. gadu sākumā notika PSRS teritorijā ar satelītu televīziju? Vai atpalikšana no rietumiem tehnoloģiju jomā visu laiku turpināja pieaugt? Vismaz daļējas atbildes uz šiem jautājumiem var iegūt ejot pa žurnāla  «Радио» publikāciju pēdām. 

Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā, Ogrē tika atvērts WALKET radio detaļu veikals. Jebkurš, kuru tajos laikos interesēja satelītu televīzija, varēja cerēt uz tehnisko palīdzību. Pēc V. Ketnera apgalvojuma, Latvijā optimālais paraboliskās antenas diametrs tad bija 1,4 m, bet LNB trokņu līmenis robežās no 1,2 - 1,4 dB. Viņš vēl piebilda:

- Pie tam neaizmirsīsim, ka antena nekad nebūs par lielu, bet galvas trokšņi pārāk mazi.

 

Ja lieldienu rītā sāp olas tad iepriekšējā vakarā nebija īstais zaķis.

Priecīgas Lieldienas!

  • Patīk 4
Link to comment
Share on other sites

Foršs raksts. Kaņepu no Metrologa ar pazini?

Link to comment
Share on other sites

  • 4 weeks later...
Legacy Sat

Pateicoties Didža komentāram, pielaboju savu iepriekšējo rakstu. Paldies!

Sagatavoju pats sev un Jums par prieku jaunu - Kā tas bija: mikroviļņu konvertoru tehniskā evolūcija.

http://legacysat.blogspot.com/2018/04/ka-tas-bija-mikrovilnu-konvertoru.html

90. gadu sākumā LNB maksāja ap 200$, vai pat vēl vairāk. Jā, es tad cerēju, ka "galvu" cena reiz samazināsies, bet pieredzēt kaut ko tādu, kā tas ir tagad - tas toreiz man nerādījās pat vispārdrošākajos sapņos! Vēl joprojām es ar zināmu piesardzību un bijību raugos uz mikroviļņu konvertora pusi, kā uz pašu nozīmīgāko un vērtīgāko satelītu televīzijas uztveršanas iekārtas daļu.

Foto -  mans 1992. gada  konvertors ar trokšņu koeficientu 2,2 dB.  PSRS tad jau bija izjukusi, tāpēc jāsaka, ka tas ir no Krievijas... Varbūt kāds zina kau ko vairāk par šo LNB?

IMG_20180221_164748.jpg

Labots - Legacy Sat
kļūda linkā
Link to comment
Share on other sites

Legacy Sat

Jā, tas tiešām tā ir, ja runa iet par pašu kompāniju "НТВ Плюс" un, ja reiz viņi par sevi to apgalvo. Es to nezināju. Tomēr pats saīsinājums "НТВ" parādījās krievu satelītu televīzijas terminoloģijā jau krietni agrāk, un tas nekādi nesasaucas ar šo kompāniju. Tās ir divas dažādas lietas - kompānija  "НТВ Плюс" un abreviatūra "НТВ", kas tulkojams latviski kā tiešā televīzijas apraide.

Krievu tehniskajā literatūrā tas ir tā:

"Прием спутникового ТВ сигнала осуществляется на индивидуальную приемную установку с антенной малого размера. Для обеспечения такого приема необходимо использовать спутник с относительно высокой мощностью передатчика и хорошей точностью удержания на орбите, что бы исключить приемные следящих устройств. Такой вариант вещания называется непосредственным телевизионным вещанием (НТВ)."

Iznāk, ka "НТВ Плюс", kuras nosaukums neko nenozīmē pirmie Krievijā uzsāka tiešo televīzijas apraidi, kura saīsināti saucas "НТВ"!:pooh_lol:

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Ja Krievijā 4GHz diapazona uztveršana nebija populāra, jo vietējie virszemes raidītāji translēja tās pašas programas, tad Latvijā gan šo diapazonu skatijās. Valsts televīzija pārtrauca Maskavas programu retranslāciju, kabeļu televīzijas  attīstījās un nebija visur. Skatīties krievu programas tad varēja tikai no 4GHz Krievijas satelītiem. Daži no tiem bija konrēti ''lūžņi'', kuri peldēja pa geostacionāro orbītu. Varēja pieregulēt antenu lai bildi kautcik rāda vakarā, vai no rīta. Citādāk visu laiku vajadzēja antenu grozīt līdzi satelītam. Vēl interesanti, ka no dažām radioreleju stacijām, ar 4GHz diapazona galviņu, varēja pārtvert radioreleju signālu 3,4-3,9GHz frekvencēs. Faktiski jau SAT apraides aparatūras ''kājas auga'' no radioreleju līniju modernizētas tehnikas. Radioreleju aparatūra visā PSRS bija unificēta un 4GHz diapazons tika izmantots arī Latvijā Kurs4 iekārtās. Vēl var pieminēt, ka SAT ēras pirmsākumos diezgan daudz tehniskas informācijas tika iegūtas kāreiz no inženieriem, kuri strādāja radioreleju torņos. Šie cilvēki bija profesionāļi, kuri reāli dzīvē darbojās ar rūpniecisku aparatūru, kuru amatieri centās izgatavot. Būtībā televīzijas signāla demodulatora nshēma  releju līnijās un SAT uztvērējos ir vienādāka. Man vēl kautkur stāv ''siņkas'' nelegāla radioreleju aparatūras shēmas  kopija. Bija tādi kopētāji Ēra, kuros bildi fiksēja ar petroleju, bilde bija zilgana, tapēc nosaukums no krievu vārda siņij un kopija kādu laiku smirdēja.  Arī Ketnera uztvērējā ir izmantotas idejas no profesionālās Kurs radioreleju līniju aparatūras.

Labots - Didzis
Link to comment
Share on other sites

  • 3 weeks later...
Legacy Sat

Vēsture: lielās 1,5 m diametra 90. gadu paraboliskās antenas pie māju fasādēm nav vairs labā tehniskā stāvoklī. Šī atrodas Vecmīlgrāvī un nav vienīgā Rīgā, kurai konvertors (LNB) "pēdējiem spēkiem" turas pie kabeļa starp debesīm un zemi. Ja labi pameklē, tad var atrast arī tādās, kuras stiprā vējā var "nonākt" lejā kopā ar visu stiprinājuma kronšteinu. Nav vairs vajadzības pēc tik lielām antenām un, ainava noteikti mainīsies. Domāju, ka tuvākajos gados milzīgie šķīvji pamazām pazudīs no māju jumtiem un fasādēm - kāda droši vien nokritīs arī pati no vecuma, jo gadi tikai nāk klāt. 162573847_vecmilgrvis.thumb.JPG.93a9299903a641ac14b52e102e2369a3.JPG

  • Haha 1
Link to comment
Share on other sites

  • 2 weeks later...
  • 3 weeks later...
Legacy Sat

Apkopoju informāciju par Latvijā 90. gados ražotajiem analogajiem satelītuztvērējiem - Made in Latvia: 90. gadu analogie satelītuztvērēji.

https://legacysat.blogspot.com/2018/06/made-in-latvia-90-gadu-analogie.html

 

Ja kāds zina vēl ko vairāk, tad rakstiet forumā. Jo vairāk būs šādu atmiņu, jo labāk. Kopumā, tas viss mūs raksturo kā darbīgu tautu, kas spēj un var!  

IMG_20170618_114420.jpg

Labots - Legacy Sat
  • Patīk 2
  • Atbalstu 2
Link to comment
Share on other sites

  • 4 weeks later...

Izskatās līdzīgs tam, ko redzēju www.ardi.lv vēstures pagrabiņā. Viņi savulaik arī taisīja sat uztvērējus un galvas. Pamēģini sazināties ar Imantu (YL3CT) pa tiešu vai caur Didzi.

Link to comment
Share on other sites

Man BaltSat analogais uztvērējs kkur mētājās mājās, nez vai vēl ir

Baltsat_3.jpg

 

Link to comment
Share on other sites

  • 2 weeks later...
  • 1 month later...
Legacy Sat

Legacy Sat blogam vakar bija dzimšanas diena!:yahoo: Pagājis jau gads, kopš uzsāku šo samērā garās distances projektu - īstu maratonu. Beigas vēl neredzu. Nolēmu regulāri publicēt rakstus par analogās satelītu televīzijas attīstību Latvijā pēc iespējas hronoloģiskā secībā - tagad tādi ir 18.

Varbūt kādu interesē 90. gadu "jaunumi"? Tas bija laiks, kad sāka kodēt mūzikas kanālu MTV. Nezinu kā citiem, bet man tas bija šoks! :fie:

Hotbird 1 pat nebija vēl palaists  orbītā...

Kā tas bija: Nedēļraksta "Nakts" SAT TV hronikas no 90. gadiem:

https://legacysat.blogspot.com/2018/08/ka-tas-bija-nedelraksta-nakts-sat-tv.html

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Paldies! ļoti saistoši.. Kā inženieriem patik palasīt kā kādreiz ir bijis. 

Link to comment
Share on other sites

Žurnālā "Liesma 80 to beigās nodrukāja interviju ar nu jau aizsaulē aizgājušo V. Ketneru.

Mož kāds to žurnālu nav izbarojis pelēm, gribētu pārlasīt kaut no datora.

Link to comment
Share on other sites

  • 4 weeks later...

Tas jau izskatās pēc ofseta antenas polārā mehānisma

Link to comment
Share on other sites

  • 1 month later...
  • 4 weeks later...
Legacy Sat

Šoreiz raksts ir par satelīttelevīzijas C diapazona uztveršanu Latvijā 90. gados, ir vairākas fotogrāfijas, Didža atmiņas un skaņas procesora shēma.

Pie mums toreiz virszemes apraidē Krievijas programmas izslēdza, bet daudzi tās turpināja skatīties tālāk no satelītiem Horizonts, kas bija "pilnīgi lūžņi" un brīvi "peldēja" pa ģeostacionāro orbītu. 

 

Kā tas bija: C diapazona izaicinājums - Останкино un РТР

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

  • 3 weeks later...

RBS TV ļoti labi atceros. Tāpat labi atceros 7-tā metru kanālā daudzās televīzijas, ka raidīja pāris stundas dienā. Pačukstēšu, ka piem.bērnu Klīniskajā slimnīcā vakaros varēja

paskatījies IGE TV rādītās filmas ?

Savukārt to TV6 Moskva vietējā kabeļtīklā laida, kopā ar TNT un vāciešiem.

@Legacy Satvarbūt kaut ko jaucu, bet vai tad KS Video nebija uz 7metru kanāla, savukārt TV Rīga-decimetros uz 43-šā (līdzīgi kā TV3-31.kanālā?).

Un, ja atmiņa neviļ, RBS sāka raidīt no 18.00 (vai arī TV3, atceros, kaimiņi brīvdienās vienmēr skatījās Estrelitu netīro seju :D)

Link to comment
Share on other sites

Legacy Sat
Citēt
pirms 7 stundām , base7 teica:

vai tad KS Video nebija uz 7metru kanāla, savukārt TV Rīga-decimetros uz 43-šā

 

Jā, tā tiešām bija, ka KS Video raidīja 7. kanālā, bet TV Rīga 43. kanālā, tehniski tas pilnīgi precīzi. Taču šie notikumi nomainīja viens otru, kā tādi -  Latvijā ēterā kopumā nepalika tukša vieta. Es domāju komerctelevīzijas, kas  turpināja darboties un attīstīties, jo vienas vietā uzreiz nāca otra. Īsts konveijers toreiz bija... Par RBS TV arī taisnība - tā sāka raidīt 18.00. Atceros, kā skrēju no viena darba uz otru, lai paspētu laikus uz ētera sākumu. 

Jāsaka, ka tēma gan šoreiz nav tieši par satelīttelevīziju, tomēr par televīzijas vēsturi tā ir gan. Forši, ka tā kādu interesē! ☺️ Jo tautai, kas  nezina savu vēsturi nav nākotnes.

Katram no mums taču ir vismaz viens interesants stāsts - savējais.    

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Tajā laikā lielākā daļa mazo televīziju strādāja uz VHS. Betacam videomagnetofoni maksāja kosmiskas naudas.   Faktiski tie bija VHS ziedu laiki gan mājas video, gan arī, ja tā var teikt, pusprofesionālājā televīzijā. Es gan nefanoju par VHS, jo tik daudz ar to esmu ņēmies, ka laikam piegriezies. Vienīgā  labā lieta VHS bija tas, ka ieraksts nebija izvarots ar nolādēto moderno videokompresiju. Citādi bilde bija mīksta ,  jo izšķirtspēja maza. Lai gan, vai Tad teiksim Lattelekom tagad raida labāku bildi . Vienā kanālā sabāž entās programas un plastalīna nedzīvā  bilde ir pat sliktāka par VHS. Protams, es nerunāju par nez kuru tur VHS kopiju ar kādu bojeviku, bet uz superVHS kameras filmētu orģinālo videomateriālu.

Link to comment
Share on other sites

Atceros bērnībā kkur ap 96 97 pa tv gāja seriāls robins huds tik neatceros kas tas bija pa tv kanālu a un kkādas ziepenes ar gāja 

Link to comment
Share on other sites

Pirms 44 minūtēm , Didzis teica:

Vienīgā  labā lieta VHS bija tas, ka ieraksts nebija izvarots ar nolādēto moderno videokompresiju

Tā nolādētā videokompresija mums ļauj skatīties HD kvalitātes video.

Un par VHS nav ko fanot - mūsdienās tādā kvalitātē neviens pie pilna prāta esošs cilvēks neko neskatītos!

Jebkuras ciparu pārraides kvalitāte ir nesalīdzināmi augstāka!

Link to comment
Share on other sites

1 stundu atpakaļ, Didzis teica:

Protams, es nerunāju par nez kuru tur VHS kopiju ar kādu bojeviku, bet uz superVHS kameras filmētu orģinālo videomateriālu.

@Ronalds , viņš runā par svhs, kam jau bija 420 rindas, nevis 240. Gan jau uz CRT televizora bilde tur izskatījās tiešām labi.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 37 minūtēm , Ronalds teica:

Tā nolādētā videokompresija mums ļauj skatīties HD kvalitātes video

Nu un ko dod HD bilde pie maza bitraita. Tik vien ir kā nosaukums, bet bilde ir nebaudāmi plastalīnveidīga ar izsmērētiem kustīgiem ģīmjiem. Būtībā ne jau videokompresija vainīga, bet vēlēšanās vienā televīzijas kanālā sabāzt daudzas programas. Gala rezultātā vecais analogais VHS kādā KS video vai TV Rīga salīdzinoši bija labāks, jo toreiz analogajā apraidē nevarēja vairāk par vienu programu kanālā parādit. Es tak neesmu pret digitālo TV un HD. Mani besī ,ka manu darbu cilvēki nevar redzēt ar tiešām HD kvalitāti. Nu jā, diez vai mani te daudzi saprot,kas patiešām ir  kvalitatīva bilde. Spriež tikai, televizora ekrānam jābūt lielākam un lielākam, bet nav tak ko skatīties uz liela ekrāna.

  • Patīk 4
Link to comment
Share on other sites

pirms 2 stundām , ieleja teica:

kādu tiešo pārraidi no 9. maija svinībām?

Kāds man sakars ar filmēšanu 9.maijā?  Es runāju piemēram par dziesmusvētku koncertu translāciju. Varēju mierīgi ierakstīt tīru video, bet bija jāstrādā un ne da tam. Tagad jāskatās itkā HD bilde internetā, bet tā ne tuvu nelīdzinās  orģinālam. Ja analogaš TV laikā kaut uz VHS filmētajā,  caur kadru izgāja cilvēks, mierīgi varēja saskatīt tā seju , tad tagad, HD kompresijas laikmetā tautumeitu ejot redzu, bet seju atpazīt nevaru, tīkai miglainais plastalīn. Es jau saprotu, ka parasts teļuka lūrētājs to neievēro, ka tik ekrāns lielāks,  bet es to redzu.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

pirms 4 stundām , ieleja teica:

te pilsētā ir tāds internets kur ir lielumliels daudzums kvalitatīva satura gan legālā, gan nelegālā paskatā

Paklau, pilsētas gudriniek, ja tu salīdzinātu normālu studijas kvalitātes HD bildi ar to, ko redzi internetā ar lepnu nosaukumu HD - tad varbūt beigtu muldēt.

pirms 6 stundām , ju teica:

Gan jau uz CRT televizora bilde tur izskatījās tiešām labi.

Neticēsi, bet uz laba CRT arī tagadējā nejēgā pārkompresētā bilde izskatīsies labāk (mazāk "kropļus" redzēs).

Visi te gudri izrunājas, bet tikai daži tiešām ko saprot. Pats pa TV jau 35 gadus, Didzis, šķiet ne mazāk un ir vēl te daži kuri "pazīst drēbi" un zin, kā izskatās studijas bilde uz studijas monitora un kādu saņem skatītāji no gaisa, no kabeļa, no interneta.

  Pareizi Didzis teica - kompresijai kā tādai nav nekādas vainas, normāli nokodēta h264 vai nu jau h265 bilde būs lieliska, bet lai to pilnvērtīgi piedāvātu caur internetu (pa gaisu vai kabeli vispār nerunājot) - tikai optiku no studijas līdz klienta televizoram (nu nez, varbūt 5G ko mainīs).

Link to comment
Share on other sites

Nu h264 HD ar padsmit megabitiem/s ir ok, h265 ar 8-9 normāli pietiek. Sat un pleilistēs ir arī tādi skatāmi, bet tautai po, biju te ielicis gabaliņus no šortcut HD ar 4 megabitiem Eirosportam un no Sat ar padsmit. Liela daļa starpību neredzēja, vai pat Shortcuta bilde labāk patika... 

Link to comment
Share on other sites

  • Ronalds pinned this tēmaa

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...