Jump to content

Pīkstuļa polaritātes noskaidrošana.


Padjoms
 Share

Recommended Posts

Sveiki.

Kā to noskaidrot ?

Pīkstulīts mazītiņš,membrānas gājiens drošivien kāds 0,05 mm.

Domāju ar mazu spogulīti, galda lampu čakarēties vai vērot kā lēkā smilšugraudiņi liekot pirkstiņbateriju caur rezistoru.

Vai varbūt artalabs modulī limp fāzes līkne ko izteiks?

Ir kādam pieredze kāda?

Paldies.

 

Link to comment
Share on other sites

a no otra gala nevar ??? kpc vispar vajag zinaat kaada ir polaritate ? ja jau reiz liek tumbaa, un nav zinaams, kaa bija origjinaali, tad ir jaanjem un jaameera, jo taadi gadiijumi, kad piikstulis ir vienaa polaritaatee ar zemaakas joslas skaljruni, patiesiibaa nav ljoti izplatiiti . prieksh tam ir ausis, lai uz krosa F dzirdeetu paceelumu vai kritumu, vai arii meermikjis ar softu, pameera liiknes un redz kas tur summeejas vai nesummeejas.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Spektra analizatora softs Tavs draugs. Nevajag pat nekādu mērmikrofonu, pietiks ar skype miķi, lai redzētu frekvenču līkni pie vienas un otras plarizācijas. Mērijums nebūs apsolūti precīzs, bet to jau arī nevajag. Pietiek redzēt atšķirību un viss uzreiz skaidrs.

Link to comment
Share on other sites

ja neko negribas meeriit, var jau arii atskruuveet to piikstuli/ iznjemt spoliiti un paskatiities no kurienes uz kurieni tad ir tiits tas vads......

Link to comment
Share on other sites

vienkārši oriģinālais kautkāds 70-to telefunken ir miris, tāpēc likšu 3gd-2, (pēc spoles gabarītiem un ģeometrijas līdzīgs)

Patreiz vēl nezinu Fs telefunkenam utt. Mērīšu visu un filtru skaņošu vēlāk.

Patreiz gribu vienkārši pielikt vismaz polaritāti pareiz un paklausīties kādu nedēļu, kamēr nobriedīšu mērīt.

Nav nekāds Hajends, vienkārši žēl tās tumbeles mest ārā- domāju padarboties vienkārši.

Ir kāds mēģinājis ar augšākminētajām "metodēm" ??

Link to comment
Share on other sites

:D:D:D:D:D:D:D:

 

emmmm

 

:D:D:DD:D:

 

pareizais polaritaates liceej ....jofcik ------ da jebkaadu citu skaljruni liekot, buus 50-70-90deg nobiide faazee, ka var gadiities pat ka mainot polaritaati vietaam, uz liiknes nekas nemainaaas ...

 

turklaat Z konkreetaa punktaa var atshkjirties pat x2, pat ja nominaalaa pretestiiba abiem skaitaas vienaada ............ kas savukaart noziimee faazes katastrofaalu nobiidi no origjinaala jau tiiri filtra deelj ...................

 

te nav ko iespringt ... pieliec kaa sanaak un klausies...................kad gribeesi iespringt, tad arii parunaasim

Link to comment
Share on other sites

šitam forumam ir laba piedeva, kad saimnieku neinteresē topiks, sākas pat ļoti dzīvas sarunas! (C - Jema )

Man patreiz interesē kā vispār noskaidro polaritāti pīkstulim,par filtriem un mērījumiem vienkārši pēčāk....

Man sāk likties ka cilvēki ir akli uz jautājumzīmēm šajā forumā, tāpēc arī jaunatnācēji parasti zaudē interesi par topikiem...

vienkārši jautāju patreiz par polaritāti

Link to comment
Share on other sites

Long John

Manas Tehniķa SB-C350 tumbiņas ir teorētiski bik švakākas par izmantojamo pastiprinātāju un jau 2 reizes esmu pamanījies izbliezt pīkstuļus, aizmāršīgi neizslēdzot pastiprinātāju, skaņas avotus pārštepselējot.  Sameklēju Ebajā analogus (pēc jaudas, pretestības un izmēriem) un pie montāžas mēģināju saprast, vai polaritātes maiņa iespaido skaņu. Manas vecās ausis tā i nesaprata.

Atmetu ar roku tam pasācienam.... :shok:

Tagad izdevās noķert Ebajā vienu oriģinālo Tehniķa pīkstuli - atkal mēģināju mainīt polaritāti tam "kreisajam" un salīdzināt - bez panākumiem.

Sapratu, ka nav vērts iespringt... :yahoo:  

Labots - Long John
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

 

 

Man patreiz interesē kā vispār noskaidro polaritāti pīkstulim,par filtriem un mērījumiem vienkārši pēčāk....

Noskaidrosi polaritāti- un ko tālāk? 

Link to comment
Share on other sites

Jaukt ārā nu gan negribās-pārāk jau nu trausls un pielīmēta tā akustiskā lēca un membrāna....

Oriģināli vidi pretfāzē ar basu un pīkstuli...

Link to comment
Share on other sites

Bet Tev jau tas bija cits pīkstulis. Ja nomainīsi pīkstuli, atstājot vecos filtrus, Tev tur tā pat mainīsies viss.

Link to comment
Share on other sites

Tālāk....zināšu kā noskaidrot polaritāti pīkstulim !  :yahoo:

Savādāk kad likšu šeit filtra shēmu un mērījumus sāksiet aizrādīt, ka pīkstulim nav polaritāte uzrādīta!

:shok:

E ! Beidziet tupīt, es taču negribu te ne ar vienu irsties.

Jautājums takš vienkāršs, bet kā pret sienu!

:sorry:

Link to comment
Share on other sites

Nē nav papīrnieki.

Tādas friču 70to gadu trīsjoslu...labskanīgas,patupas- zem 90 db katrāziņā,

Link to comment
Share on other sites

mēģināju mainīt polaritāti tam "kreisajam" un salīdzināt - bez panākumiem. Sapratu, ka nav vērts iespringt...

 

Pīkstuļa polaritātei vairāk ietekme uz stetreoefektu, ja tajā izmaņas nejūti, tad Tavām ausīm jau ietājies po uz pīkstuļa atskaņotajām frekvencēm. Klausoties muziku tak nesēdi ilgstoši vienā punktā precīzi pa vidu strap tumbām?

Labots - ggg97
Link to comment
Share on other sites

Uz ausi  noteikt pīkstuļa safazējumu ar vidējo frekvenču skaļruni ir diezgan bezcerīgi. Vismaz es arī nedzirdu atšļirību. Vot uz spektra analizitātora, tā cita štelle. Paskatās abus variantus un izvēlās to, kuram raksturlīkne lineārāka.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

 

 

Man patreiz interesē kā vispār noskaidro polaritāti pīkstulim,par filtriem un mērījumiem vienkārši pēčāk.... Man sāk likties ka cilvēki ir akli uz jautājumzīmēm šajā forumā, tāpēc arī jaunatnācēji parasti zaudē interesi par topikiem... vienkārši jautāju patreiz par polaritāti

 

Tev diezgan normāli izskaidroja, ka mainot pīkstuli uz pavisam savādāku (izmēri un skrūvju vietas neskaitās) tā polaritāte būs pēdējais, par ko uztraukties, tad kāpēc ietiepies?

Link to comment
Share on other sites

Jūs neviens, nekad, pat bērnībā, neesat mēģinājuši to polaritāti noskaidrot ???!!!!

Link to comment
Share on other sites

Varbūt sāc ar pāris fundamentāliem skandu būves faq'iem? Kuru bērnībā varēja interesēt pīkstuļu polaritāte, izņemot dažus akustikas ģēnijus, kurš tu, pieņemu, neesi?

Link to comment
Share on other sites

Bērnība ir visai plašs jēdziens, un par to var runāt tikai tad, kad tā jau aiz muguras... :mda:

Link to comment
Share on other sites

Nezinu, kā ar pīkstuli. Vidējam skaļrunim pieliek kādu jūtīgu testeri uz līdzspriegumu pie pieslēguma galiem un pakustina ar pirkstu. Kustinot vienā virzienā abiem skaļruņiem jābūt vienādas polaritātes signālam uz spailēm. 

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Tā esmu dažādus auto skaļruņus fāzējis, pēc paziņu lūgumiem (90-tajos), Viss pareizi, bet pīkstulim - tur vajadzēs analogo milivoltmetru.

p.s.

ar pirkstiņbatereju var mēģināt.

Labots - ggg97
Link to comment
Share on other sites

Testeris uz 200 mV nerāda neko piesitot ar knipi, oscils uz 5 mV/ied. arī klusē...

Mēģināšu vēl ar milivoltmetru uz 1mV..

Paldies RS900 par otrādīgo ideju... :wave:

Link to comment
Share on other sites

Grābstīties pa pīkstuļa membrānu ir galīgi stulba ideja. Cik tur vajag, lai sapistu skaļruni. Stumdīt difuzoru ar roku, tā tāda traktoristu metode. Daudz pareizāk ir padot līdzspriegumu uz skaļruni un skatīties kā kustās difuzors. Ja kas 3GD2 skaļrunim parasti bija rūpnīcas marķējums, pie viena izvada krāsas pleķis. Paņem lielaķu RRR skaļruni, noskaidro tam, + vai - atzīmēts ar krāsu un tāpat būs arī pīkstulim. Gan jau kāds biedrs to te no galvas zin.  Es tomēr palieku pie tā, ka skaļruņa polaritāte ir dziļi pofig. To vajag zināt rūpnīcas strādnielam, lai saprot, pie kura gala sarkanais vai melnais vads jālodē. Svarīga ir ir skaņu sistēmas kopējā raksturlīkne un to mūsdienās vieglāk nomērīt, kā pīkstuli bakstīt.

Link to comment
Share on other sites

par plusinju un sarkano kraasu gan jau ka biedrs zinaaja ...tik no vecuma droshi vien nokasiijies .... bet tik un taa neticu, ka nevar uz skaljrunja nekaadu noraadi atrast, kur ir +. daziem modeljiem uz taa kontaktu stiprinaajuma kartona pat iegraveeja , lai skaidrs ....

Link to comment
Share on other sites

Kaspars12

Kādu ameriku autors te cenšās atklāt ?  :shok:

 

Atrodam bildes no šī pīkstuļa, kur svaigi nobildēti - noliekam savu tieši tāpat un skatamies, kurš izvads oriģināli iet kā "+", viss, neražoja jau tos uz random, lai gan toreiz % ar random varētu būt bijis lielāks :D

 

1_1_14058578.jpg1_1_14058603.jpg

Labots - Kaspars12
Link to comment
Share on other sites

Long John

Kāpēc Tu domā, ka visiem pīkstuļiem jābūt vienāds vadu izvietojums?

Es vēl saprastu, ja abi būtu padomijas (RRR), bet autoram takš padzīvojis vācietis... :)

Link to comment
Share on other sites

 

 

... Svarīga ir ir skaņu sistēmas kopējā raksturlīkne un to mūsdienās vieglāk nomērīt, kā pīkstuli bakstīt.

Problēma protams nav nomērīt :). Bet, kā saprast, kas ir nomērīts (piemēram atšķirt tiešo signālu no atstarotā) un vēl sistēmai.

Labots - RS900
Link to comment
Share on other sites

Kaspars12
70-to telefunken ir miris, tāpēc likšu 3gd-2

 

 

Long John! Šodien tiešām jau ir piektdiena, bet vai tiešām jau tik agri jāsāk ?  :drinks:

Labots - Kaspars12
Link to comment
Share on other sites

Padziivojushais telefunkens-miris.

Vietaa likshu 3gd2.

Spoles diametrs, magneeta gabariiti,sprauga plus,miinus liidziigi-secinu, ka jauda arii.

Membraana tam RRR stiklaudums vai, a funkenam kautkaads tizls plastikaats, kaa s90, secinu,ka buus jaaseedina juutiiba ar rezistoru.

Tas kraasas punkts sen jau nolobiijies un orienteeties peec iekauseetaa markeejuma manupraat nav praatiigi-sliideeja tak shie tur pa konvejieri un iekauseeja kaa nu pagadaas.

Taapeec gribu ielikt ne uz dullo to polaritaati, bet tipa kaa vajag+ rezistoru ciktur-3db pikstulim.

Un tad tikai meeriities, kad zvaigznes sastaasies.

Link to comment
Share on other sites

No PSRS skaļruņiem man ir gadījies arī, ka sarkanais punktiņš ir iesmērēts nepareizi. 

Vēl incanti, kāda Tev ir krossa frekvence un vai Tu to 3GD-2, kam Fs ir ap 4kHz Tu varēsi tik zemu nolaist?

Link to comment
Share on other sites

RS900, neiet tak runa par precīzu raksturlīkni, kura jāmēra akustiskajā kamerā. Pilnīgi pietiek salīdzināt diva sraksturlīknes, kur katrā pīkstulis svādāk pieslēgts. Pārejie parametri un atstarojumi jau nemainīsies un smuki varēs redzēt kurš variants labāks. Vēl precīzāk var samērīt, ja tumbu noliek ārā, atklātā pļavā, kur nekādi atstarojumi neveidojas, bet skaļruni safāzēt var arī istabā.

Link to comment
Share on other sites

Interesanti kaadas bija krosa f cienjaa tajaa laikaa faaterlandee...

Link to comment
Share on other sites

-> Didzis, nekādi mērot pļavā, telpā, akustiskā kamerā, divus avotus nevar pateikt vai tie ir fāzē vai nē. Pastāv arī tāda parādība kā interference. 

Link to comment
Share on other sites

Protams, ka ir interference, bet klausoties ar ausi, jau tārī būs. Tātad skaļruņi jāsaslēdz tā. lai raksturlīkne būtu pēc iespējas lineārāka. Tur daudz atkarīgs no filtra konstrukcijas. Jo filtrs asāks, jo krosēšanās vieta šaurāka. Ja uz pīkstuli tikai viens kondensātors virknē, tad visādāk var būt. Vārdu sakot, es uzskatu, ka vajag mērīt, nevis teorētiski štukot.

Link to comment
Share on other sites

Nezin kaa praktiski, bet ja izveidotu vienaadmalu trijstuuri-zinaamas polaritaates piikstulis, nezinaamas, mikrofons, ar malas garumu 1 metrs, tad padodot uz piikstuljiem 7 Khz buutu gruuti kljuudiiities par 2 centimetri lai sinfaazi nepamaniitu...bet shitais darbotos tikai ar vienaadiem piikstuljiem, jo dazjaadiem deelj dazjaadaam L,R taapat saakuma faazes dazjaadas..

 

Cik saprotu, tad,ja teiksim, pareizai stereosisteemai apmest vienai tumbai otraadiigi piikstuli, tad sakropljosies stereoskatuve + izmainiisies f liikne tai vienai tunbai krosa f abaas pusees, kur piikstulja liikne paarklaajas ar vidus skaljrunja liikni (jo to abu membraanas praktiski nekad nekustas vienaa faazee, bet censhaas izdvest vienu un to pashu noti)....

Labots - Padjoms
Link to comment
Share on other sites

-> Padjoms, ja arī testeris nerādīja, ggg97 bija lielisks ieteikums baterija, pirkstiņbaterijas spriegums varbūt būs pamaz lai ievērotu pārvietojumu, bet no 9V baterijas vajadzētu redzēt uz kuru pusi membrāna kustas 9^2/16 = 5W nekam sliktam pīkstulim nevajadzētu notikt :).

-> Didzis, ja klausīsies ar vienu ausi :) jā. Vienu avotu varbūt var arī nomērīt, divus vienlaicīgi nekad,

Link to comment
Share on other sites

Par bateriju jau mineeju postaa Nr.1.

Nu nez taadam matavadinjam 1,5 V =100 mA takaa par daudz shkjiet un gaajiens , domaajams zem 0,1 mm - taapeec ir doma vakaraa ar mazu spoguliiti to 0,05 mm izveerst uz taalaakaas sienas par dazjiem centimetriem...

Vakar nevareeju atrast mazu spoguliiti (jaasalauzj kaads CD vai).

Ar milivoltmetru, peec Tavas otraadiigaas metodes arii beeda-tuvinot pirkstu membraanai, spoliitee induceejas 50 Hz no tiikla

Link to comment
Share on other sites

Es nezinu kāds milivoltmetrs (arī ne katrs senais oscilogrāfs spējīgs parādīt līdzspriegumu) ir Tavā rīcibā, bet cik atceros ar milivoltmetru līdzspriegumu izmērīt nevarēja (krievu mV liekas sākot no 20Hz), pie tam tādām mērierīcēm ir augsta ieejas pretestība tāpēc arī fons. Tā pīkstuļa jauda liekas bija 3W/6W t.i pie 16 ohm spoles pretestības, caur to diedziņu ir jādabū +/- 0,5A.

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...