Jump to content
Raimonds1

Kā konkrēti izpaužas C++ valodas tuvums "dzelžiem".

Recommended Posts

Raimonds1

Autors ar viņam zināmu piemēru palīdzību mēģina vienkāršoti paskaidrot atšķirību starp vienkāršu priekšāteikšanu, vai specifisku uzdevumu , kurā nepieciešams uzdot jautājumus un SAPRAST.

 

Tas, kuram nav laika ķimerēties ar ko tādu, ko citi jau sen sapratuši un kurš grib gatavu atbildi, kā KONKRĒTAJĀ GADĪJUMĀ  darīt, cer uz gatavu atbildi.

 

To atbildi viņs dabūs un lietos kaut kādu gatavu draiveri tam LEDdam, bet nākošreiz, ja kaut kas pamainīsies, viņam atkal vajadzēs prasīt, ko darīt.

 

Tam, kas būs izpratis PRINCIPU,  tas sapratīs un sameklēs pats.

 

 

------------------------------

 

Tie ir 2 atsevišķi uzdevumi - LED un aķis. 

 

1.Un stāsts vispār ir par to, ka LED nav parasta pretestība vai kvēldiega lampa.

2. Šite stāsts ir par to, ka nesaprot, ka apmērus nosaka barošanas spriegums un patērētāja īpšības, nevis akumulatora spējas nodrošināt tās apmērstundas.

Edited by Raimonds1

Share this post


Link to post
Share on other sites
Mezavecis

binary

Tāpēc ir mute, lai runātu gan ar darba devēju, gan ģimeni, gan pašam izdomāt, kas ir svarīgāks dotajā mirklī. Normāls darba devējs konstanti neekspluatē >8h un normālās darba ņēmējs konstanti nekapā >12h dienā. Bet stādīt ģimeni zemāk par pārējo nozīmē smagi sačakarēt nākotni, kad paliks tikai nevienam nevajadzīgi algoritmi, darbs un bezgalīga vientulība. 

 

Nevajag mākslīgi lietas sarežģīt. Galalietotājam nevajag ampērus un visādus parametrus, kuri pēc tam prasa pēcapstrādi. Ir funkcija, kur ievadot diodes parametrus, pievadīto spriegumu aprēķina vajadzīgo pretestību un minimālo jaudu, ko var izdrukāt un doties uz bodi pēc vajadzīgās preces. 

 

 

Apmēram reizi 2 mēnešos te kads grib pieslēgt LEDu pie 12 voltiem vai grib kaut kādai ierīcei lietot tā paša sprieguma, bet citu ampērstundu ietilpības akumulatoru un uzdod apmēram tāda tipa jautājumus -  kā samazinat voltus vai kā tur samazināt ampērus, ja tam tur akumulatoram to ir 5 reiz vairak par oriģinālo.

Share this post


Link to post
Share on other sites
binary

atgādiniet, lūdzu, ko šobrīd autors mēģina noskaidrot vēl pēc 3 lapu diskusijām?

Īsumā - kā apstrādāt bitus, lai detektētu objektu un to kustību dažādos attēlos :pooh_go:

Mežaveci, pārprati mani ;) Nesaku, ka ģimeni būtu jāstāda zemāk par darbu, nebūt ne. Saku tik, ka ne visiem der dzīves veids, kurā 100% laika tiek izmantots "racionāli" un "globālo progresu uz priekšu bīdoši".

Share this post


Link to post
Share on other sites
Raimonds1

Ne gluži, autors mēģināja savilkt kopā savas zināšanas par loģikas mikroshēmām ar "dzelžiem tuvo" C++ valodu, kā piemeru C++ tuvumam "dzelžiem"  un vīlās šajā pasākumā un saprata, ka tur nekas nesanāk.

 

Tad autors palasīja literatūru un saprata, ka to visu dara ar augstāka līmeņa valodām un tur darbības objekti ir līnija, ēna, attēla reģions, krāsa, izmērs un tā.

 

Autors gana atrada viena patenta aprakstu, kur notiek darbības ar attēla punktiem un kur ir darīšana ar specifisku attēla apstrādei domātu elektronikas elementu, bet tur nebija tik smalki viss :)   paskaidrots, nezin kāpēc.

Share this post


Link to post
Share on other sites
binary

Pēc autora pēdējā komentāra atļaušos atkārtoties,

 

 

Raimonds1, nevar iemācīties laistīt dārzu, par pamatu ņemot zināšanas par betona jaukšanu. Nēnu varēt jau var, bet nevajag. Varbūt arī tavā gadījumā nevajag iespringt uz kaut kādām tur zināšanām par kaut kādu tur elektroniku? Kad būs zināmi pamati un būs kaut kāda nebūt reāla pieredze, tad arī varēsi domāt par to, kā sasaistīt divas dažādas jomas.

Share this post


Link to post
Share on other sites
usver

autors, cerams, ir sapratis, ka bits nav tas pats, kas pikselis un ir radusies kāda nojausma, ka eksistē tādi masīvi. un ka JPG un GIF atšķiras ne tikai ar ekstensiju.

 

Es kustību detektēšanas jautājumos ieteiktu skatīties uz ImageMagick, JO tas ir gana nobriedis atvērtā koda rīks, kas ļauj koncentrēties uz pikseļiem, nevis uz faila hederiem vai formātiem. ImageMagick ir kaut vai elementāra atšķirību detektēšana starp bildēm: http://stackoverflow.com/questions/5132749/diff-an-image-using-imagemagick, pats esmu to izmantojis lai piefiksētu, ir izmaiņas vai nav starp bildēm.

 

 

P.S: topiks sākās pilnmēnesī, vai ne? :)

Share this post


Link to post
Share on other sites
Raimonds1

 

 

Nevajag mākslīgi lietas sarežģīt. Galalietotājam nevajag ampērus un visādus parametrus, kuri pēc tam prasa pēcapstrādi. Ir funkcija, kur ievadot diodes parametrus, pievadīto spriegumu aprēķina vajadzīgo pretestību un minimālo jaudu, ko var izdrukāt un doties uz bodi pēc vajadzīgās preces. 

 

Izpratnes vairošanai tomēr vajadzētu to LED pieslēgt caur dažāda lieluma pretestībām un pamērīt, cik liels spriegums krīt uz to LED un pretestību un izdarīt secinajumu, vai tas LED uzvedas kā lineāra pretestība vai ne. Pie cik voltiem vispār sāk spīdēt, kā spīd pie impulsa platuma modulācijas. 

 

Tā paslēgāt kādu lampeli vai lieljaudas pretestību pie dažadu Ah ietilpības alkumulatoriem, lai saprastu, ka pie mazām strāvām nav nekadas starpības, tik cik darbības ilgums un viss.

 

Pie tam tie jautājumi - kas notiek, pie tik voltiem bija tik mA bet palielinot tik par 0,5V pēkšņi uzleca nelineāri - tie jautajumi ir jāuzdod tam , kas macās pašam sev, nevis jānoliek gatavi priekšā.

Share this post


Link to post
Share on other sites
Mezavecis

Raimonds1

Kas ko uzskata par dzelžiem. Man dzelži ir verķi, kuru var kontrolēt caur jebkādu interfeisu (RS232, USB, TCP/IP utml.). Ar projektēšanu nenodarbojos, līdz ar to neinteresē sīkākas darbības ar mikroshēmām. Ja var nopirkt gatavu verķi kā PC n dažādās variācijās, kur iebāzt iekšā loģiku, tad priekš kam čakarēties ar primitīviem līdzekļiem. 

 

Tās visas papildus darbības ar LED par minimālām un maksimālām vērtībām ir liekas, jo diodes ražotājs taču visu ir norādījis specifikācijā, kuru vajag izlasīt pirms jebkādām darbībām. Tas nav stāsts no birokrātijas, kur ierēdnis sagudro procedūru, kura prasa resursus apkalpošanai?

Share this post


Link to post
Share on other sites
Raimonds1

 ImageMagick

 

paskatījos to piemēru, tur viss ir augstā līmenī - gatava programma salīdzina 2 attēlus un izvada rezultātu - atšķirību. 


 

 

Tās visas papildus darbības ar LED par minimālām un maksimālām vērtībām ir liekas, jo diodes ražotājs taču visu ir norādījis specifikācijā, kuru vajag izlasīt pirms jebkādām darbībām. Tas nav stāsts no birokrātijas, kur ierēdnis sagudro procedūru, kura prasa resursus apkalpošanai?

 

Nē, tas ir stāsts par izpratni, kas ļauj projektēt kaut vai tos pašus draiverus. 


 

 

autors, cerams, ir sapratis, ka bits nav tas pats, kas pikselis un ir radusies kāda nojausma, ka eksistē tādi masīvi. un ka JPG un GIF atšķiras ne tikai ar ekstensiju.

 

jā ir sapratis un saprot arī to, ka sākuma uzstādījums - nu parādiet man to C++ rindiņu, kur tas attēlu apstrādes tuvums dzelžiem ir apslēpies bija gana neprofesionāls un radās no nezināšanas.

 

tas gan nenozīmē, ka te nebūtu daudz kā derīga.

Edited by Raimonds1

Share this post


Link to post
Share on other sites
usver
paskatījos to piemēru, tur viss ir augstā līmenī - gatava programma salīdzina 2 attēlus un izvada rezultātu - atšķirību. 

 

 

paskaties vēl - tai programmai ir gan funkcijas, gan API dažādām valoldām (funkcionalitātes iekļaušana tavējā softā), kura funkcionalitāte agrāk vai vēlāk būs vajadzīga. Tas NAV peinta analogs ar 1 papildfīču un komandrindas interfeisu. tas ir pilnvērtīgs, daudzfunkcionāls rīks, kurš ļoti labi nodrošinās tavas vajadzības, lai koncentrētos nevis uz JPG/BMP/GIF/PSD hederiem un formātiem utml "kitchen sink" detaļām, bet uz problēmām un algoritmiem.

 

kaut vai 3 kadri - muša lido zigzagā. salīdzini pirmo ar otro, otro ar trešo. dabūsi 2 bildītes ar izmaiņām - katrā pa 2 punktiem (no kurienes uz kurieni bijusi kustība). atrodi kontūras, savelc līnijas starp tiem. Un būs iegūts kustības vektors.

..

Profit!

 

Kad būs izpratne, kā vispār kaut ko var izdarīt un izvilkt loģiku, tad varēsi burties cauri BMP failu formāta specenei un implementēt dekoderi. Ja būs vēl vēlme. Kustību noteikšana bez algoritma izpratnes ir aptuveni kā vēlme apceļot Sibīriju, ar mugursomu plecos izejot kājām no Rīgas un cerot atgriezties pārskatāmā laikā. Labākajā gadījumā bez plaša redzesloka un iemaņām apmaldīsies kaut kur ap Ādažiem.

 

 

Paskaties uz šito topiku kaut vai - http://stackoverflow.com/questions/30756891/image-processing-approachĻoti labs piemērs, kā ar ImageMagick + mazliet programmēšanas var dabūt ļoti labus rezultātus.

 

Vārdu sakot, ja autors tiešām nopietni vēlas ķerties pie bilžu apstrādes, sakarību noteikšanas utml, tad ImageMagick + tā funkciju izsaukšana un loģikas pieprogrammēšana ir risinājums 90% gadījumu.

post-62394-0-23529600-1438778332_thumb.jpg

 

^-- edz kur piemērs loģikas noteikšanai attēlā. labu veiksmi implementējot to pašam un maldoties 3 priedēs nedēļu un secinot, ka "programmēšana sūkā". ja alternatīvas ir karte, ceļvedis, GPS, jautājumus atbildēt spējīgs, pieredzējis gids (dokumentācija un sources principu saprašanai) un transports piedevām. Izvēlies ko vēlies, skaties ko izvēlējies.

Un vēl - lai būtu jēga no programmēšanas, IR jāprogrammē. sākot no elementārām lietām, nevis prasot, kā darīt tā, kā tie vingrotāji tur cirkā dara, lidojot pa gaisu un kur nokačāt tādu koordināciju, spēku un atstrādātas iemaņas.

Edited by usver
  • Patīk 3

Share this post


Link to post
Share on other sites
binary

@@usver, tas stackoverflow "uzdevums" atgādināja kādu raidījumu - How It's Made - Potato Chips. Reāla problēma - vajag kvalitatīvus čipsus, bez brūnumiem u.c. defektiem. Kā tas atrisināts? Lido tie čipsi mega ātrumā, "visparastākā" video kamera to visu filmē, defektīvie tiek aizpūsti prom.

Share this post


Link to post
Share on other sites
Raimonds1

Droši vien melnumi skaitās 1 nieki baitā un tiek apstrādāti ar kādu no bitwise funkcijām.

Edited by Raimonds1

Share this post


Link to post
Share on other sites
binary

Un brūnumi (nevis melnumi)? Čipsi ar robiem? Uz pusēm salūzuši čipsi? Pārāk ovālas formas čipsi? Pārāk izliekti čipsi? Un kā to visu tādā ātrumā apstrādāt? Un kā nodrošināt, ka tiek aizpūsts pareizais čips (nevis 10 čipsi pēc kārtas, no kuriem viens varbūt ir tas defektīvais, ja ļoti paveicas)?

 

Grozies kā gribi, problēma nav tik vienkārša kā "vieninieks baitā un bitwise funkcijas" ;)

Share this post


Link to post
Share on other sites
Raimonds1

 

 

paskaties vēl - tai programmai ir gan funkcijas, gan API dažādām valoldām (funkcionalitātes iekļaušana tavējā softā), kura funkcionalitāte agrāk vai vēlāk būs vajadzīga. Tas NAV peinta analogs ar 1 papildfīču un komandrindas interfeisu. tas ir pilnvērtīgs, daudzfunkcionāls rīks, kurš ļoti labi nodrošinās tavas vajadzības, lai koncentrētos nevis uz JPG/BMP/GIF/PSD hederiem un formātiem utml "kitchen sink" detaļām, bet uz problēmām un algoritmiem.

 

Līdz tam tāds diezgan patāls ceļš vēl ejams. Vismaz es tagad zinu, ko var izdarīt un ko var dabūt gatavu, ja ir doma, ko vajag.

 

Pasaktījos uz to savu cipariņu bildīti un izdomāju, ka tur vispār tikai 2 vērtības ir, kam var dot 0 un 1 un tos visus baitus apstrādāt ar bitwise operācijām.

Share this post


Link to post
Share on other sites
binary

 

 

Līdz tam tāds diezgan patāls ceļš vēl ejams.

Cik soļus līdz šim esi nogājis? Nu tā pavisam nopietni. Nevis padomājis, bet reāli nogājis.

  • Patīk 1

Share this post


Link to post
Share on other sites
Raimonds1

Piemēram, 1 baitu apstrādā ar bitwise compliment operatoru - visas 0 nu ir 1 un visi 1 nu ir 0.

Pēc tam ar Bitwise X OR (exclusive or) operatoru. tas dod 1 pret attiecīgo bitu, ja tie atšķiras salīdzināmajiem baitiem.


Tad nu visi 8 vienninieki nozīmē, ka šie abi ir vienādi skaitļi.


Un tā tālāk, salīdzinot visas rindiņas, var dabūt to objektu, ir tur viņš parādījies vai nav.


Un šeit tik tiešām ir kaut kas no loģikas shēmām.


Vēl ir jāizdomā, kā ar tiem bitwise shift noteikt objekta lielumu un kaut kad kaut kā pēc tam jau var domāt par kādu jaunu programmu, kur tas viss būs smuki uzrakstīts apkopotā veidā.

 

Kas, protams, nebūs ne 10-to daļu tik funkcionāla, kā tās augstākminētās attēla apstrādes programmas.

Share this post


Link to post
Share on other sites
binary

Komentārs garš un "daudzdaļīgs", bet nu man ir aizdoma, ka vienīgā pareizā frāze - pati pēdējā (un tā pati izklausās stipri optimistiska).

  • Patīk 3

Share this post


Link to post
Share on other sites
Raimonds1

Kā ar  compliment operatoru un XOR (exclusive or) salīdzināt 2 blakusesošās 0 un 1 rindiņas?

Share this post


Link to post
Share on other sites
binary

Tik pat nepareizi kā viss pārējais komentārs.

Share this post


Link to post
Share on other sites
Raimonds1

Es sapratu, ka var salīdzināt.

Vai tad compliment operators nepārvērš to baitu, mainot katru 0 uz 1 un otrādi?

Edited by Raimonds1

Share this post


Link to post
Share on other sites
ieleja

kaut kā roc no pilnīgi aplama gala, jautā kaut kāda maznozīmīgas nianses, kaut šaubas, ka ir padomā kāds algoritms

  • Patīk 1

Share this post


Link to post
Share on other sites
Raimonds1

Es te mēģinu pateikt, ka salīdzināt divas rindiņas 00101010 un 10010101 var, izmantojot bitewise operatorus.

 

Vispirms compliment operators vienai no tām rindiņām samaina visus 1 pret 0 un 0 pret 1 un tad šo pārveidoto rindiņu un "attēlā" blakusesošo rindiņu apstrādā ar XOR operatoru.

Share this post


Link to post
Share on other sites
Mezavecis

Tavs uzskaitītais piemērs derētu tad, ja bilde būtu melnbalta un objekts homogēns. Krāsu (24-bit) bildes gadījumā tu pliku sievieti nespēsi ar savu algoritmu atrast bildē/video, pat ja cilvēks bez brillēm to varēs ieraudzīt :D Reālā vidē ir tikai un vienīgi kompleksi objekti analīzei un ideālie apstākļi ir tikai izpētes laboratorijā.

 

Piemēram, 1 baitu apstrādā ar bitwise compliment operatoru - visas 0 nu ir 1 un visi 1 nu ir 0.

Share this post


Link to post
Share on other sites
Raimonds1

Laikam jau vispirms jāsāk ar parastiem punktiem 8x8 laukumā.

 

Pēc tam var domāt tālāk, kur tur kas attēlots, cik tādus laukumus vajag un kas notiek, ja attēlu neveido tikai 0 un 1 punkti, bet katram punktam ir savas īpašības.

 

Jebkurā gadijumā savā pašreizējā izpratnes līmenī es varu iztēloties tos bitwise operatorus, jo tas ir kaut kas no loģikas, visi tie pārveidojumi un pārbīdes utt.

 

Es saprotu, ka tās iedotās adreses uz reālām programmām ir labas, paldies par to,  un neviens tādā bitu un baitu līmenī neķēpājas, bet mani vairāk interesē tieši šis pamata process, kā tā programma tiek izveidota, ka tur ir viens vai divi vārdi - iezīmē robežu vai atrodi punkta koordinātes un kā tas tiek panākts.

Edited by Raimonds1

Share this post


Link to post
Share on other sites
Mezavecis

Es jau minēju piemēru, kādas ir tava algoritma robežas, jo cilvēka seju pēc bildes pēc tavas pieejas ir neiespējami atrast. Tāpēc, piemēram, OpenCV "apmāca", lai spētu izšķirt nianses. Reālās programmas neanalizē kaut kāds 8x8 laukumus, bet veselus apgabalus, jo cilvēks tak nav ne apaļš, ne kantains un ne vienkrāsains.  

Share this post


Link to post
Share on other sites
binary

 

 

Es saprotu, ka tās iedotās adreses uz reālām programmām ir labas, paldies par to, un neviens tādā bitu un baitu līmenī neķēpājas, bet mani vairāk interesē tieši šis pamata process, kā tā programma tiek izveidota, ka tur ir viens vai divi vārdi - iezīmē robežu vai atrodi punkta koordinātes un kā tas tiek panākts.

Ķēpājas arī bitu un baitu līmenī, kāds (es pat teiktu - veselas komandas) taču tos softus un libus izstrādā. Bet ar "ķēpāšanos" sāk nodarboties tad, kad jau ir nopietna saprašana un reāla pieredze par to visu. Tev pagaidām nav (un tuvāko gadu laikā noteikti nebūs) ne viens, ne otrs.

 

p.s. Lai salīdzinātu divus skaitļus, tos ir gluži vienkārši jāsalīdzina, nevis jāizpilda NOT vienam skaitlim, jāveic XOR starp šo rezultātu un otru skaitli un pēc tam gala rezultātu jāsalīdzina ar 0.

Share this post


Link to post
Share on other sites
camel

Izskatās, ka @Raimonds1 ir vienkārši par slinku un kūtru, lai mācītos ko jaunu, maļ tikai savus bitus un mikroshēmas. Sen jau būtu datoram pieslēdzis webkameru, paņēmis gatavu opencv kodu no daudzajiem tutoriāļiem utt...

  • Patīk 2

Share this post


Link to post
Share on other sites
Raimonds1

Nu nezinu, mans priekšstats ir tāds, ka, lai darbotos ar bitiem un baitiem, ar to arī ir jāsāk.

 

 Ir dažas idejas, kāpēc tieši XOR, nevis vienkārša salidzināšana.

 

Par problēmu ar krāsām un pustoņiem pagaidām vienigais, ko varu iztēloties, ir attēla vienkāršošana un atsevisķa analīze pa pamatkrāsām.

 

Jebkurā gadījumā tas viss nāk pēc tam, kad ir izdomāts, ko darīt ar 0 un 1 punktiem. Tikai pēc tam tam fonam un tam objektam parādīsies vairāk par 1 vērtību. Tad vai nu to izdomāto algoritmu var izmantot, vai arī tam ir ierobežojumi vai ir jādomā viss no jauna. 

 

Es pagaidam nekādi nepretendēju uz normāla, krāsaina attēla vai videokadra apstrādi, bet gan uz jauna  objekta atrašanu 8x8 vai 64x64 punktu "bildītē". Varbūt vēlāk uzzīmēšu čipsi ar robu un melnumu un domāšu, ko un kā darīt. Un no sākuma, protams, attēla punktam būs tikai 0 un 1.  Nekāda dzeltenuma, tikai gaišs attēls uz tumša fona, varbūt 3 dimensijās uz 64x64 laukuma.

 

 

Reāla problēma - vajag kvalitatīvus čipsus, bez brūnumiem u.c. defektiem. Kā tas atrisināts? Lido tie čipsi mega ātrumā, "visparastākā" video kamera to visu filmē, defektīvie tiek aizpūsti prom.

 

 

Un brūnumi (nevis melnumi)? Čipsi ar robiem? Uz pusēm salūzuši čipsi? Pārāk ovālas formas čipsi? Pārāk izliekti čipsi? Un kā to visu tādā ātrumā apstrādāt? Un kā nodrošināt, ka tiek aizpūsts pareizais čips (nevis 10 čipsi pēc kārtas, no kuriem viens varbūt ir tas defektīvais, ja ļoti paveicas)?   Grozies kā gribi, problēma nav tik vienkārša kā "vieninieks baitā un bitwise funkcijas"
Edited by Raimonds1

Share this post


Link to post
Share on other sites
usver

Droši vien melnumi skaitās 1 nieki baitā un tiek apstrādāti ar kādu no bitwise funkcijām.

 

 

aha, un šitajā bildē visu izdara gravitācija - objekti taču kosmosā savstarpēji pievelkas, tāpēc viņiem tas sanāk!

Es taču esmu mācījies par kosmosu, visu zinu! Objekti pievelkas, jedritvai! Prasta gravitācija te visu dara, man viss skaidrs! Un noteikti ar 9.81*m/s2 var aprēķināt visu! Pareizinam ar katra masu un būs skaitlis, kādu vajag, atbilde un recepte gatava! :D

59833724.flyas.jpg

 

Dabā viss ir sarežģītāk kā iedomājies. Aizmirsti XOR, aizmirsti gravitāciju - viss NAV tik vienkārši, pat ja kaut kur, kaut kādā detaļā no visa tas arī figurēs.

 

Nu nezinu, mans priekšstats ir tāds, ka, lai darbotos ar bitiem un baitiem, ar to arī ir jāsāk.

Sāc! vispirms pastumdi planētas, pēc tam pievērsies pavisai citai problēmsfērai - sportam. Nevis jauc abas kišmišā, mēģinot visu izskaidrot ar gravitāciju starp sportistiem. Katram sava vieta - arī āmurs un skrūvgrieznis NAV savstarpēji aizstājami, lai gan abi nodarbojas ar metāla iedabūšanu citā virsmā. Viens vienai sfērai, otrs - otrai. Nedomā, ka visu var izskaidrot ar 1 savu mīļāko principu vai izdarīt visu ar savu mīļāko darbarīku ;)

Edited by usver

Share this post


Link to post
Share on other sites
Raimonds1
Izskatās, ka Raimonds1 ir vienkārši par slinku un kūtru, lai mācītos ko jaunu, maļ tikai savus bitus un mikroshēmas. Sen jau būtu datoram pieslēdzis webkameru, paņēmis gatavu opencv kodu no daudzajiem tutoriāļiem utt...

 

Protams, ka tā arī varētu darīt. 

 

Es protams savā veidā nonākšu pie tā, ka būs jāmacās tās bibliotēkas un gatavie risinājumi.

pagaidām lasu šo http://www.toves.org/books/bitops/

Edited by Raimonds1

Share this post


Link to post
Share on other sites
usver

Tīri interesei - kādu programmēšanas valodu un kompilatoru plāno izmantot? Kuras klases datu nolasīšanai?

Vai arī sāksi ar savas megaOS taisīšanu, lai "viss no pamatiem"?

Share this post


Link to post
Share on other sites
binary

usver, sāks viņš ar sava CPU "zīmēšanu" uz mm papīra, lai skaitļus var salīdzināt ar xor, jo modernie CPU ar savām necilajām abstraktajām instrukcijām ir "pārāk tāli no dzelžiem" :mrgreen:

Edited by binary

Share this post


Link to post
Share on other sites
ieleja

un CPU būs tikai ar IRI komandām - tikai attēlu atpazīšanas funkcijas:

- IOW - vai attēlā ir redzama sieviete,

- IOM - vai attēlā ir redzams vīrietis,

- un vēl daudzas citas...

Share this post


Link to post
Share on other sites
Raimonds1

Es saprotu, kādas ērtības un izstrādes ātrums ir iespējams, ja darbojas ar labām programmām un to, ka reāls programmu izstrādes kantoris un pasūtītāji pieprasa gatavas, ērtas programmas, kas pielāgotas pasūtītāja vajadzībām.

 

Tās gatavās programmas ar bibliotēkām priekš manis pagaidām ir par sarežģītu untur ir jau pārāk gatavs, izstrādāts algoritms un es tikai vēl meklēju pieeju šo procesu saprašanai.

 

Nu kaut kā tā nu ir sagadijies, ka tagad man ir priekšstats, ka jāsāk ir tā, kaut kāda jēga un rezultāti gan jau būs.

Share this post


Link to post
Share on other sites
Mezavecis

Bet tu jau arī gribi sākt ar attēlu apstrādi, kas pats par sevi ir sarežģīts process, it sevišķi, zema līmeņa valodās, ko pat studentiem neliek mācīties. Sāc ar kaut ko vienkāršāku un tad arī skaidrība un reālais ieguvums būs lielāks.

Share this post


Link to post
Share on other sites
Raimonds1

 

 

Tīri interesei - kādu programmēšanas valodu un kompilatoru plāno izmantot? Kuras klases datu nolasīšanai? Vai arī sāksi ar savas megaOS taisīšanu, lai "viss no pamatiem"?

 

Es saprotu, ka šī laikam ir bezmaz vai zaimošana, bet pagaidam mani interesē, ko PRINCIPĀ  ar to vai citu valodas rīku var izdarīt, bet pati reālā programma, sintakse un visa ta kopā dabūšana strādāt pagaidām ir otršķirīgs jautājums. 

Share this post


Link to post
Share on other sites
ieleja

ar augstāk pieminēto C/C++ var izdarīt visu, ko tu jau esi iedomājies un ko vēl iedomāsies turpmākajos gados

Share this post


Link to post
Share on other sites
Raimonds1

Es tā ceru.

Share this post


Link to post
Share on other sites
usver

nezinu, kas ir valodas rīks (apgaismosi?), taču valodas izvēle ir tas, kas nosaka iespējas integrēt kaut kur. Grafiti uz A5 formāta lapiņas diez ko nerullē un izšūšana uz betona sienas arī ne. Tātad izdomā vispirms, kur gribēsi redzēt rezultātu.

Nu un prasmes daudz ko nosaka.

 

ja vebs tuvāks un to visu integrēsi vebā, lai nekas nav jākačā un jāinstalē lai paskatītos, tad vebiska valoda noderēs.

ja gribas uz vindozēm un lai vienkārši GUI uztaisīt bez īpašas pieredzes - .NET.

ja visām platformām gribas uzreiz dot ārā ar 1 izpildāmfailiņu (JAR) - Java noderēs.

 

Tās visas iespējas noreducējas uz tavām prasmēm (pagaidām neviena valoda?) un pieejamo/ērto bibliotēku klāstu.

Edited by usver
  • Patīk 1

Share this post


Link to post
Share on other sites
Raimonds1

Palasīju literatūru, pārlasīju tēmas atbildes un laikam sapratu, kur ir tā lieta. Vienkārši manas vēlmes pēc tāda mācību procesa un tādiem materiāliem, kādus es gribētu, ir diezgan atšķirīgas un realizējamas individuālās konsultācijās, nevis standarta kursos vai pašmācībā. kur aiziet ļoti daudz laika, vispār saprotot, kas vispār der un kas neder.

 

Nu, piemēram, ja es lasu C tutoriāli, man saprašanai vajadzētu uzreiz tehniskus piemērus, kur un kā to visu lietot.

Specifiskus, tieši man domātus, ko pieejamie materiāli nedod un ir ilgi jāmeklē un jāliek kopā, lai ko saprastu.

 

Pie tam es te esmu ieciklējies nevis uz kaut kāda tur attēla punktu apstrādi vai mikroshēmām, bet uz materiāliem un mācību vidi un iespējām konsultēties, kur  VISPĀR ir pieejama tāda atsķirīga pieeja jau pašā valodas mācību sākumā. Izskatās, ka tas ir deficīts. 

 

Nu, piemēram, par tiem pašiem bitwise operatoriem un to izmantošanu tādi piemēri uz lapusēm 100 derētu. Ar skaidrojumiem, protams, kas, kā un kāpec tieši tiek darīts lai panāktu kaut ko.

Edited by Raimonds1

Share this post


Link to post
Share on other sites

Join the conversation

You can post now and register later. If you have an account, sign in now to post with your account.

Guest
Reply to this topic...

×   Pasted as rich text.   Paste as plain text instead

  Only 75 emoji are allowed.

×   Your link has been automatically embedded.   Display as a link instead

×   Your previous content has been restored.   Clear editor

×   You cannot paste images directly. Upload or insert images from URL.

Loading...

×
×
  • Create New...