camel Jūlijs 8, 2015 Share Jūlijs 8, 2015 (labots) Parādus norakstīt tā vienkārši nevarēs, spāņi, itāļi, ... sagribēs to pašu. Jābūt ļoti garlaikotam, lai sekotu līdzi tam grieķijas cirkam, un meditētu par to, kas būs tālāk - tas pats, kas skatīties hokeja maču, kad interese ir tikai par gala rezultātu. Vispār sekošana ziņām ir kaitīga lasītāja/skatītāja veselībai, jo iedveš ilūziju, ka viņa viedoklim ir kautkāda nozīme un svars. Labots Jūlijs 8, 2015 - camel Link to comment Share on other sites More sharing options...
Fruzz Jūlijs 8, 2015 Share Jūlijs 8, 2015 (labots) Krievija aizdos. Cik smagi šis trieciens būs Latvijai? Cits jau te Kiseļovu tēlo un stāsta, ka nekas Latvijai nebūs. Labots Jūlijs 8, 2015 - Fruzz Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Jūlijs 8, 2015 Share Jūlijs 8, 2015 Cik smagi šis trieciens būs Latvijai? Es vairāk domātu par tiem smagajiem triecieniem Latvijai, kad vajadzēs sākt apmaksāt pašreizējo saimniekošanu Rīgā. 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
M@R$$ Jūlijs 8, 2015 Share Jūlijs 8, 2015 Vispār intensīva sekošana ziņām ir kaitīga lasītāja/skatītāja veselībai, jo smagi bojā labsajūtu, un iedveš pārliecību ka viss ir *&^%. Tāpēc iespējami cenšos ignorēt Link to comment Share on other sites More sharing options...
Fruzz Jūlijs 8, 2015 Share Jūlijs 8, 2015 Ja nesekos līdzi, tad sanāks šādi: Nu nafta labi , no 62 uz 57 ,bet kas ir ar eiro ja aizvakar bija 1.12 tad šodien 1.10 ... baigais gāziens ??? Link to comment Share on other sites More sharing options...
alusbundza Jūlijs 8, 2015 Author Share Jūlijs 8, 2015 Krievija aizdos putins nopirks daļu grieķijas Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Jūlijs 8, 2015 Share Jūlijs 8, 2015 Daži jautājumi 1. Kāpēc vispār aizdod, kas notiks, ja visi tērēs, cik nopelna? 2. Kāds ir labums aizdevējiem, cik pelna, aizdodot? 3. Vai demokrātijas būtība, kad vēlētas personas, solot labumus, zinot, ka tie būs par aizņemtu naudu, pēc tam, spiestas pakļauties aizdevēju afišētām un neafišētām prasībām, mainīt valsts sociālo uc politiku - vai tā vairs ir demokrātija? 4. Vai vispār ir iespējama plaša diskusija ar tautu par visiem šiem aizdevuma, procentu, paslēpto ietekmju, ilgtermiņa tautas attīstības jautājumiem vai arī process ir pārāk sačakarēts, lai tas vispār būtu iespējams? 5. Kāda vispār ir proporcija starp apritē esošo naudas un pieejamo labumu daudzumu un to kopsummu, ko veido visādas saistības, aizdevumi, apsolījumi, ka uz izaugsmes rēķina būs peļņa, respektīvi, cik liels ir uzpūstās, virtuālās naudas procents? 6. Kā darbojas laba un kā slikta parādu pārfinansēšana, no jauna aizņemoties, lai atdotu vecos parādus un to procentus, vai process vispār iet un situāciju, kad neaizņemas vispār? Vai demokrātijā pat teorētiski vispār var tikt ievēlētas personas, kas pārstāv politku, kura vispār neaizņemas vai arī pr, mediju un ekonomikas kopējā ietekme ir tāda, ka visi pakļaujas kopējai tendencei uz parādu ekonomiku, jo neviens negrib būt sliktais, kas kaut ko atņem tautai tieši tagad, kad tiek ievēlēts? 7. Kā ekonomiku dzen/bremzē inflācija un deflācija, kad inflācija ir laba? 8. Kad naudas drukāšanas mašīnas izmantošana ir attaisnojama un kad - riskanta? 9. Vai vispār iespējams, ka kritiska tautas masa orientējas šajos procesos? Tik liela, lai apzināti vēlētu par reālu politiku ar reāliem solījumiem un reālu, pārbaudāmu retoriku, nevis labo un ļauno tēlu teātri? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Bonifacijs Jūlijs 8, 2015 Share Jūlijs 8, 2015 Raimond, Tev uz Oxfordu pastudēt Link to comment Share on other sites More sharing options...
Easo Jūlijs 8, 2015 Share Jūlijs 8, 2015 Negribētu, ka viņi aiziet no eirozonas, bet nu... 1.2% no EU GDP... Liels zaudējums nebūs, tik bail, ka tagad būs "pamats" atkal spekulēt ar valūtam, procentiem, "riskiem" utt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
rudis323 Jūlijs 9, 2015 Share Jūlijs 9, 2015 (labots) Alex Jones jau ar teica ka oktobrī vai arī 2016 sākumā kkāds economical collapse var būt, tieši ar bankām un Ķīnu saistīts.. btw šodien(vakar) NYSE uz 4 stundām nestrādāja.. edit (4:30 AM): The really worrying financial crisis is happening in China, not Greece (12:25PM BST 08 Jul 2015) China looks like it is heading for its version of the 1929 stock market crash http://www.telegraph.co.uk/finance/china-business/11725236/The-really-worrying-financial-crisis-is-happening-in-China-not-Greece.html Labots Jūlijs 9, 2015 - rudis323 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Jūlijs 9, 2015 Share Jūlijs 9, 2015 http://www.delfi.lv/news/comment/comment/sergejs-ancupovs-musdienu-griekijas-miti-galvenokart-maldinosie.d?id=46193577 var palasīt Link to comment Share on other sites More sharing options...
nevertell Jūlijs 9, 2015 Share Jūlijs 9, 2015 Alex Jones jau ar teica Sekojot Alex Jones, lielas izredzes uz augstāko izglītību vienkārši nav. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
rudis323 Jūlijs 9, 2015 Share Jūlijs 9, 2015 (labots) Sekojot Alex Jones, lielas izredzes uz augstāko izglītību vienkārši nav. kāds sakars vispār ar kaut kādu izglītību un ar politiku ? 90% ko vinš saka ir balstīts uz realiem faktiem, ieraksti to tekstu(dažādus tag) ko vinš saka google, un būs raksti - bloomberg, telegraph, reuters, u.c Par to oktobri runājot: China’s stock market is crashing. That’s scary news for Australia http://www.theguardian.com/commentisfree/2015/jul/09/chinas-stock-market-is-crashing-thats-scary-news-for-australia What China’s stock market crash means for the U.S. and the world http://www.washingtonpost.com/blogs/wonkblog/wp/2015/07/09/what-chinas-stock-market-crash-means-for-the-u-s-and-the-world/ Soros sees risk of another world war http://www.marketwatch.com/story/soros-sees-risk-of-another-world-war-2015-05-19 "Billionaire investor George Soros said flatly that he’s concerned about the possibility of another world war Much depends on the health of the Chinese economy, Soros said in remarks at a Bretton Woods conference at the World Bank." Labots Jūlijs 9, 2015 - rudis323 Link to comment Share on other sites More sharing options...
ggg97 Jūlijs 9, 2015 Share Jūlijs 9, 2015 Šī cmukā bilde acīm redzot norāda arī uz darba efektivitāti. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
NeticuNevienam Jūlijs 9, 2015 Share Jūlijs 9, 2015 Ieleja tur redzama iepriekš apspriestā efektivitāte. Tabulu jāskata no otra gala. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Jūlijs 9, 2015 Share Jūlijs 9, 2015 (labots) Reku Eiropa pamazām sāk runāt par Grieķijas parāda restrukturizāciju - lasi atlaišanu! Nu ja tas notiks, domāju ka arī LV jāpārstāj maksāt parādi un jāprasa lai dod vēl naudu! Kas mēs sliktāki par grieķiem? Labots Jūlijs 9, 2015 - ronalds_ Link to comment Share on other sites More sharing options...
laikamTak Jūlijs 9, 2015 Share Jūlijs 9, 2015 Grieķijas parāda restrukturizāciju nu ko, savelkam jostas... Link to comment Share on other sites More sharing options...
NeticuNevienam Jūlijs 9, 2015 Share Jūlijs 9, 2015 (labots) Ieleja par ko tad liki, ja acīmredzami? ronalds_ Jā, restrukturizēt viņi māk - gan grieķi, gan paši aizdevēji. Nav skaidrs, vai grieķu tauta muļķi un svf gudri, vai otrādāk, bet skaidrs ir viens, ka zem tā visa slēpjas kaut kas cits. Nu neaizdotu jau esošam parādniekam vēl, ja parāda fakuci. Značit tur ir kaut kas cits, žīdi izsūks to grieķiju sausu un dabūs sev vēl. Atliek tikai pagaidīt kaut kādu pilnīgi aplamu, bezizejas rīcību no grieķijas valdības puses. Labots Jūlijs 9, 2015 - NeticuNevienam Link to comment Share on other sites More sharing options...
Fruzz Jūlijs 9, 2015 Share Jūlijs 9, 2015 Vēl nedaudz un būsim līderos. Link to comment Share on other sites More sharing options...
laikamTak Jūlijs 9, 2015 Share Jūlijs 9, 2015 Nu tak, mierīgi bez tiem sraniem gidiem, oberiem un sēķiem varētu izdzīvot... Link to comment Share on other sites More sharing options...
NeticuNevienam Jūlijs 9, 2015 Share Jūlijs 9, 2015 Nu tūrismam, ja uz to pelna (a kur tad necenšas pelnīt ar tūrismu) kā tādam pievienotā vērtība ir tieši atkarīga no pašas valsts ekonomikas stāvokļa. Ja situācija ir sūdīga, tad kurš riskēs, braukt uz valsti, kur bankas var būt slēgtas, bankomāti nestrādā. Un tas, savukārt norāda uz bardaku. Un ne tikai vadībā, bet arī ražošanā un lietderīgumā vispār. Nu pašreiz tā ir ar grieķiju. Pirms 2 gadiem biju Itālijā - nu diezgan līdzīgi. Mentalitāte tāda pate. Kur novedīs? Pat hv nezina. Link to comment Share on other sites More sharing options...
viesturs0711 Jūlijs 9, 2015 Share Jūlijs 9, 2015 Ja taa par paraadiem runaajot... Paskatamies uz ASV paraadu... Griekjija atpuushaas! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Toļiks Jūlijs 9, 2015 Share Jūlijs 9, 2015 https://www.youtube.com/watch?v=MPl8Ut0V4G0 Link to comment Share on other sites More sharing options...
hehe Jūlijs 9, 2015 Share Jūlijs 9, 2015 Paskatamies uz ASV paraadu... Griekjija atpuushaas! Atšķirībā no Grieķijas ASV parāds ir ASV dolāros. Link to comment Share on other sites More sharing options...
NeticuNevienam Jūlijs 9, 2015 Share Jūlijs 9, 2015 Un kam ir parādā asv? Un kam parāds pret asv? Viena liela tūte ir sataisīta, un jau ilgi bijuse taisīta ar tiem valstu parādiem. No malas skatoties, visi viens otram ir parādā. Naudas maisīšana pa apli. Kāpēc vērtība krīt? Kāpēc jādrukā klāt? Drošvien tāpēc, ka dzīvot grib kā iepriekš, bet faktiskie, reālie resursi izsīkst - kā vieniem, tā otriem. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Jūlijs 9, 2015 Share Jūlijs 9, 2015 Drošvien tāpēc, ka dzīvot grib kā iepriekš, Un varu piebilst, ka no naudas drukāšanas iegūst tikai ļoti ierobežots cilvēku loks, pārējie tikai zaudē. Link to comment Share on other sites More sharing options...
NeticuNevienam Jūlijs 9, 2015 Share Jūlijs 9, 2015 (labots) Tātad parādā būšana nodrošina reputāciju - ar to viss skaidrs. Un tālāk - slikta reputācija arī ir reputācija? Vienkāršāk izsakoties - ir ar ko lepoties? Šausmīga pasaule. ronalds_ tev nav šī atbilde, ielejai Labots Jūlijs 9, 2015 - NeticuNevienam Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Jūlijs 9, 2015 Share Jūlijs 9, 2015 Vai tiešām? Cik pilsētas pasaulē ir uzceltas pēdējos 20 gados? NĪ ir ļoti stabils resurss, kas ne tik ātri izsīkst, ja vien nenotiek karadarbība un citas dabas stihijas. Arī pievienotā vērtība zinātnē un citos sasniegumos, līdz ar nevajag ieciklēties uz fosiliem resursiem un zeltu kā vienīgo naudas segumu. faktiskie, reālie resursi izsīkst - kā vieniem, tā otriem. Nauda, ko drukā ir tikai papīrs un to drukā nepārtraukti, jo tā nolietojas, vecās banknotes utilizē. Naudas drukāšanas kultu sludina kaut kādi tumsoņas, kas neko nejēdz no makroekonomikas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Jūlijs 9, 2015 Share Jūlijs 9, 2015 Ta ko uztraukties par ārējiem parādiem, naudas drukāšanu utt. Kaut kad sen skatījos vienu filmu, kur labi izskaidroja daudz ko no mūsdienu globālās ekonomikas sistēmas. Tas ir tikai likumsakarīgi, ka naudas apjoms visu laiku palielinās, parādi visu laiku palielinās. Toties attīstība notiek. Ja visi dzīvotu tikai no tā, kam ir segums, šeit, globālās kategorijās, saprotiet,... nebūtu necik tālu tikuši. Tajā filmā kā piemēru rādīja Amerikas kontinenta apgūšanu, ļoti daudz no tagadējās lietu kārtības pasaules ekonomikā aizsākās tieši tad un tur. Bet par grieķiem varat smieties, mēs ne tuvu neesam viņu dzīves līmenim, un neskatoties uz to bardaku, kas tagad tur notiek, ļoti ilgi nebūsim tuvu viņu dzīves līmenim. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Aigars Jūlijs 9, 2015 Share Jūlijs 9, 2015 (labots) Cik pilsētas pasaulē ir uzceltas pēdējos 20 gados? Ķīnā celtniecība norit nenormālos tempos https://www.youtube.com/watch?v=3LUUuaArDFs https://www.youtube.com/watch?v=ASw-Vmzq5i4 Labots Jūlijs 9, 2015 - Aigars Link to comment Share on other sites More sharing options...
NeticuNevienam Jūlijs 9, 2015 Share Jūlijs 9, 2015 (labots) Paldies, esmu tumsonis. Bet nu to varēji arī nerakstīt, es runāju par citu drukāšanu. Un ir kaut kas tāds, bez vardarbības, kas ļauj izrauties no tiem fosilajiem resursiem? Tak skaidrs, ka citi resursi ir, bet pašreizējie magnāti to visu nopērk. Tāpēc esam iestrēguši, kur pienākās (par cilvēci kopumā) un būsim patērētāji līdz galam. (tekošā resursa galam) Un tad šie vilks laukā "jaunos" agregātus. Un tā tas riņķa dancis turpinās. Pilsētu celtniecību uzskati par attīstību? Varbūt esošās varētu savest kārtībā? Labots Jūlijs 9, 2015 - NeticuNevienam Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Jūlijs 9, 2015 Share Jūlijs 9, 2015 Es terminu "naudas drukāšana" lietoju nevis lai apzīmētu nolietotu banknošu aizvietošanu, bet gan to procesu, kad valstis palielina apgrozībā esošo naudas daudzumu vairāk, kā pieaug tās segums - reāli nopērkamie labumi. No šī rodas inflācija. Tie, kas tie pie "piedrukātās'' naudas, tie iegūst, jo var iegūt reālus labumus pretim nedodot neko. Skaidrs ka lielākā daļa naudas mūsdienās ir virtuāla - ieraksti bankas datu bāzēs, bet princips jau no tā nemainās! 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Jūlijs 9, 2015 Share Jūlijs 9, 2015 (labots) NeticuNevienam Zini cik iztērēti tavi drukātie dolāri, lai radītu datoru, pie kā pašlaik sēdi, teiksim, sākot no 1950. gada? Kamēr būs patērētājs, būs arī ražotājs un cikls sākas no gala. Jebkuras tehnoloģijas maksā ļoti dārgi. Pirms 100 gadiem pat kabatas kalkulators būtu zinātniskā fantastika. Ja kāds saka, ka tehnoloģiju, programmatūras attīstība ir iestrēgusi, tad viņš pats ir krietni atpalicis laikā. Arī medicīna ir progresējusi n-tās reizes. Ko gan savest kārtībā sausajā tualetē bez tās nojaukšanas? Arī padomju grausti ir tikai nojaucami un neko tur nevar modernizēt vai arī tas maksā dārgāk par jaunu uzcelšanu. Pilsētu celtniecību uzskati par attīstību? Varbūt esošās varētu savest kārtībā? Labots Jūlijs 9, 2015 - Mezavecis Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Jūlijs 9, 2015 Share Jūlijs 9, 2015 Pilsētu celtniecību uzskati par attīstību? Varbūt esošās varētu savest kārtībā? Nedzīvoju pilsētā. Bet mūsu ciemu nepārtraukti ved kārtībā. Nopietni. Ir attīstība. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Jūlijs 9, 2015 Share Jūlijs 9, 2015 Tas ir tikai likumsakarīgi, ka naudas apjoms visu laiku palielinās, parādi visu laiku palielinās. Toties attīstība notiek. Ja visi dzīvotu tikai no tā, kam ir segums, šeit, globālās kategorijās, saprotiet,... nebūtu necik tālu tikuši. Es uzskatu, ka šis ir kārtējais mīts! Jeb kontekstā ar topiku par zombēšanu, šis ir tautai iestāstīts. Kāpēc naudas viltošana tiek uzskatīta par sliktu? Pēc būtības takš tā pati naudas drukāšana vien ir! Tikai tur labumu iegūst cilvēki, kuriem to nav valsts atļāvusi! Piedrukājot naudu labumu gūst valsts, bet aiz valsts stāv konkrēti cilvēki, kuri dzīvo labi un pat ļoti labi neradot nekādas materiālas vērtības. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Bonifacijs Jūlijs 9, 2015 Share Jūlijs 9, 2015 Arī padomju grausti ir tikai nojaucami un neko tur nevar modernizēt vai arī tas maksā dārgāk par jaunu uzcelšanu. Nekas nav laikā noturīgāks un patstāvīgāks kā "pagaidu" - mītne, ēka utt. bez gala tas par to ka ir diezgan apšaubāms ka mūsu dzīves laikā sāks masveidā nojaukt Rīgas mikrorajonus, paneļu ēkas utt. Nortona "Sargasi kosmosā" Eh, šī grāmata ir mana visu laiku vismīļākā fantastika Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Jūlijs 9, 2015 Share Jūlijs 9, 2015 Kam virtuāla - cilvēkiem, uzņēmumiem vai valstij? Drīzāk valsts ir tāds virtuāls veidojums, jo cilvēki nepārtraukti pārvietojas, apmainās ar precēm un pakalpojumiem. Kreditēšana jeb augļošana jau eksistēja pirms 500 gadiem, līdz ar to materiālismu piesaukt ir lieki mūsdienu kontekstā. Skaidrs ka lielākā daļa naudas mūsdienās ir virtuāla BonifacijsNu tajos Rīgas mikrorajonos nekas progresīvāks nebūs, kamēr tās ēkas nesabruks. Nu necels tur rūpnīcas vai jaunus dzīvojamos kompleksus. Tikai tik daudz, lai nodrošinātu iedzīvotāju vēlmes - hipermārketi, supermārketi utt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Jūlijs 9, 2015 Share Jūlijs 9, 2015 Arī padomju grausti ir tikai nojaucami un neko tur nevar modernizēt vai arī tas maksā dārgāk par jaunu uzcelšanu. Galīgi nepiekrītu. Ir ļoti labi atjaunotas daudzas padomju ēkas, un lētāk sanāk nekā nojaukt un uzbūvēt no jauna. Atceros, Rīgā vairākās vietās ilgi stāvēja nepabeigtas daudzstāvenes, karkass bija tikai. Arī runāja, ka neatmaksājas tās pabeigt, labāk nojaukt un vietā jaunas. Pagāja laiks, visas viņas pabeidza, un jau mūsdienu izpildījumā. Neticu, ka tas viss ar zaudējumiem tika darīts. Link to comment Share on other sites More sharing options...
NeticuNevienam Jūlijs 9, 2015 Share Jūlijs 9, 2015 vvv tas labi. Saved kārtībā esošo ronalds_ - 100% piekrītu teiktajam, tā arī es to domāju. Mežaveci Nezinu. Un nav vēlēšanās iedziļināties tik sen par datoriem. Piekrītu, jaunas tehnoloģijas maksā dārgi. Bet uz jautājumu, kas kavē šīs jaunās tehnoloģijas, neatbildēji. Aizgājām jau ne par tēmu. Tēma ir grieķija un esošā situācija. Labu nakti! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Jūlijs 9, 2015 Share Jūlijs 9, 2015 (labots) Tu nesaprati domu. Lai pie tām padomju ēkām veidotos NĪ ar daudzkārt lielāku pievienoto vērtību, ir jāpaiet daudz ilgākam laikām. Kāpēc turīgākā daļa vācas prom no Rīgas? Ne jau tāpēc, ka visiem nav vietas, bet tāpēc, ka vide ir novecojusi (urlas, maskačkas utt). Līdz ar iedzīvotājiem aizceļo arī resursi naudas un citu labumu veidā. Nav iedzīvotāju, nav naudas. Galīgi nepiekrītu. Ir ļoti labi atjaunotas daudzas padomju ēkas, un lētāk sanāk nekā nojaukt un uzbūvēt no jauna. Traucē izglītība, kurai vajag naudu, lai varētu runāt par kvalitāti. Atkal viens liels apburtais loks kā tava pieminētā Grieķija. Bet uz jautājumu, kas kavē šīs jaunās tehnoloģijas, neatbildēji. Labots Jūlijs 9, 2015 - Mezavecis Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts